Vācija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.18</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Vācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1279</id>
    <revision>
      <id>4516744</id>
      <parentid>4496583</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="107369" sha1="qk128xr3ka8hqnlq8s0avvoec9lqjsl" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|valsti|Vācija (nozīmju atdalīšana)|Vācija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Bundesrepublik Deutschland''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Vācijas Federatīvā Republika
|            valsts_nosaukums = Germany
|               karoga_attēls = Flag of Germany.svg
|            karoga_nosaukums = Vācijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Germany.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Vācijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Vācijas himna|Das Lied der Deutschen]]''
|               kartes_attēls = EU-Germany.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Berlīne]]
| latd  = 52 | latm  = 31 | latNS  = N
| longd = 13 | longm = 24 | longEW = E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|             etniskās_grupas = 86,3% [[vācieši]]&lt;br /&gt;1,8% [[turki]]&lt;br /&gt;11,9% citi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany/ |title=CIA Factbook |access-date={{dat|2023|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210109075739/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany }}&lt;/ref&gt;
|        etniskās_grupas_gads = 2020
|              valsts_valodas = [[vācu valoda]]
|                     demonym = [[vācieši]]
|              valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Vācijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Franks Valters Šteinmeiers]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Vācijas kanclers|Kanclers]]
|               valsts_galva2 = [[Frīdrihs Mercs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Vācijas vēsture|Valsts izveidošana]]
|        neatkarības_notikums = [[Svētā Romas impērija]]
|          neatkarības_datums = [[962. gads|962]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = [[Vācijas Impērija]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1871|1|18}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Rietumvācija|Federatīva Republika]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1949|5|23}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Vācijas atkalapvienošana|Apvienošana]]
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1990|10|3}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}}
|                 platība_km2 = 357,021
|               platība_rangs = 63.
|              procenti_ūdens = 2,416
|          iedzīvotāju_skaits = 84.669.326 &lt;ref name=&quot;Bevölkerungsstand&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186 |title=Bevölkerungsstand am 31.12.2023 |publisher=[[Statistisches Bundesamt]] (Destatis) |accessdate=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2023
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 14.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 237
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 55.
|                     IKP_PPP = $2,932 triljoni&lt;ref name=IMF/&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2010
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $35 930&lt;ref name=IMF/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{samazinājās}} 0,942
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 9.
|                        Gini = 27
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;zems&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.de]]
|              tālsarunu_kods = 49
|                iso_kods_num = 276
|              iso_kods_alfa2 = DE
|              iso_kods_alfa3 = DEU
}}

'''Vācija''' ({{val|de|Deutschland}}), oficiāli '''Vācijas Federatīvā Republika''' (''Bundesrepublik Deutschland'', {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]]]}}),&lt;ref name=&quot;Duden6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | editor = Max Mangold (ed.) | title = Duden, Aussprachewörterbuch (Duden Pronunciation Dictionary) | url = https://archive.org/details/dudenaussprachew0000unse_s9z1 | edition = 6th| year = 1995 | publisher = Dudenverlag (Bibliographisches Institut &amp; F.A. Brockhaus AG | location = Mannheim | language = German | isbn = 3-411-04066-1 | pages = [https://archive.org/details/dudenaussprachew0000unse_s9z1/page/271 271], 53f}}&lt;/ref&gt; ir federāla [[valsts]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļjūra]] un [[Baltijas jūra]] un tā robežojas ar [[Dānija|Dāniju]]; savukārt austrumos tā robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]]; dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]]; rietumos ar [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Ziemeļos plešas plaši [[līdzenums|līdzenumi]], bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst [[kalns|kalnaināks]], līdz dienvidos tiek sasniegti [[Alpi]]. Vācija ar 84,7 miljoniem&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186|title=destatis.de|access-date=2024-08-05|language=de}}&lt;/ref&gt; iedzīvotāju ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un [[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām|dokumentēta]] kā [[Ģermānija]]. To apdzīvoja vairākas [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]], kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par [[Protestantu reformācija]]s centru. Kā mūsdienu [[nacionāla valsts]] Vācija pirmoreiz tika [[Vācijas apvienošana|apvienota]] [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] laikā 1871. gadā, kad tika izveidota [[Vācijas Impērija]]. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku ([[Veimāras Republika]]), kas pastāvēja līdz [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanai pie varas un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] izveidošanai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] (līdztekus pastāvēja arī [[Rietumberlīne]] ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika [[Vācijas atkalapvienošana|apvienotas]]. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par [[Eiropas Kopiena]]s (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Vācija ir daļa no [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]], un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta [[eiro]].

Vācija ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[parlamentāra republika]], kas sastāv no [[Vācijas federālās zemes|16 federālajām zemēm]] (''Länder''). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Berlīne]]. Vācija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[NATO]], [[G7 valstis|G7]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|ceturtā lielākā ekonomika pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc [[pirktspējas paritāte]]s. Tai ir lielākais preču [[eksports]], kā arī otrs lielākais preču [[imports]] pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai,&lt;ref&gt;[http://www.topnews.in/germany-worlds-second-biggest-aid-donor-after-us-229970 Germany world's second biggest aid donor after US] TopNews, India, Apskatīts 2008, 04-10.&lt;/ref&gt; tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | title = The fifteen major spenders in 2006 | accessdate = 2007-08-23 | year = 2007 | format = PDF | work = Recent trends in military expenditure | publisher = Stockholm International Peace Research Institute | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | archivedate = 2007-08-14 }}&lt;/ref&gt; Valstī ir attīstījies augsts [[dzīves līmenis]] un izveidojusies vispārēja [[Sociālā nodrošināšana|sociālās drošības]] sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080404235732/http://www.iht.com/articles/2008/04/04/europe/poll.php The leader of Europe? Answers an ocean apart] International Herald Tribune. aprīlī 4, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.&lt;/ref&gt; Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.&lt;ref&gt;[http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html Confidently into the Future with Reliable Technology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131105055439/http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html |date={{dat|2013|11|05||bez}} }} www.innovations-report.de. maijā 7, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
{{Pamatraksts|Vācijas nosaukumi}}
Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim [[Eiropa]]s centrā un [[Vācijas vēsture|tās ilgstošajai vēsturei]], kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas [[cilts|ciltis]], kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, ka nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, [[vācu valoda|vācu valodā]] šo valsti sauc par ''Deutschland'', savukārt [[franču valoda|franču valodā]] dēvē par ''Allemagne'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — par ''Germany'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — par ''Niemcy'', bet [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — par ''Saksamaa''.

Atšķirībā no citiem, [[balti|baltu]] tautas ([[latvieši]] un [[lietuvieši]]) šo valsti dēvē par ''Vāciju'' un ''Vokietiju''. Šāda vārda izcelsme nav pilnībā skaidra, bet, visticamāk, senākais vārds ''vāca'' jeb ''vākiā'' bija rietumbaltu tautu dots apzīmējums [[vikingi|vikingu]] sirotājiem. Leišu valodnieks [[Kazimirs Būga]] šo vārdu saista ar [[6. gadsimts|6. gadsimta]] hronista [[Jordāns|Jordāna]] pieminēto zviedru cilti ''vagoth''. Savukārt, pēc cita valodnieka Konstantīna Karuļa domām, vārda pamatā var būt indoeiropiešu vārds ''uek'' (&quot;runāt&quot;), no kā [[Senprūšu valoda|senprūšu valodā]] radies vārds ''wackis'' (&quot;kliedziens, kara sauciens&quot;), arī latviešu vārds &quot;vēkšķis&quot;. Tamlīdzīgi vārdi sākotnēji varēja būt lietoti nesaprotamā valodā runājošo rietumu kaimiņtautu piederīgo apzīmēšanai.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Vācijas vēsture}}
=== Ģermāņu ciltis ===
{{Pamatraksts|Ģermāņi|Ģermānija}}
[[Attēls:Germanic tribes (750BC-1AD).png|thumbnail|200px|Ģermāņu cilšu izplatība no 750. gada p.m.ē. līdz 1. gadsimtam]]
Ir pieņemts ģermāņu [[etnoģenēze|etnoģenēzi]] saistīt ar skandināvu [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetu]] vai arī vēlāk ar pirmsromiešu [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetu]]. [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā p.m.ē.]] no [[Skandināvija]]s dienvidiem un Vācijas ziemeļiem ciltis izpletās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem, nonākot saskarē ar [[ķelti|ķeltu]] ciltīm [[Gallija|Gallijā]] un [[irāņu tautas|irāņu]], [[balti|baltu]], [[slāvi|slāvu]] ciltīm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Maz ir zināms par ģermāņu agrīno vēsturi, izņemot rakstiskās liecības par viņu kontaktiem ar [[Romas impērija|Romas impēriju]], etimoloģiskos pētījumus un arheoloģiskos atradumus.&lt;ref name=&quot;Claster&quot;&gt;Jill N. Claster: ''Medieval Experience: 300–1400''. NYU Press 1982, p. 35. {{ISBN|0-8147-1381-5}}.&lt;/ref&gt;

[[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā Romas karavadonis [[Publijs Kvintīlijs Vārs]] uzsāka iebrukumu Ģermānijā, un šajā laikā ģermāņu ciltis apguva romiešu kara taktiku, saglabājot cilšu identitāti. [[9. gads|9]]. gadā [[heruski|herusku]] cilts sakāva trīs Publija Vāra vadītos [[Romas leģions|Romas leģionus]]. Līdz ar to ģermāņi palika Romas impērijas neskarti no Reinas upes uz austrumiem un no [[Donava]]s uz ziemeļiem. [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] saliedējas vairākas lielas ģermāņu ciltis: [[alemaņi]], [[franki]], [[hati (cilts)|hati]], [[sakši]], [[frīzi]], [[sigambri]] un [[tīringi]]. Ap [[260]]. gadu ģermāņi pārrāva robežu starp Ģermāniju un Romas impēriju un iebruka romiešu kontrolētajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;Cambridge ancient history&quot;&gt;The Cambridge Ancient History, vol. 12, p. 442. {{ISBN|0-521-30199-8}}.&lt;/ref&gt;

=== Svētā Romas impērija (962—1806) ===
{{Pamatraksts|Svētā Romas impērija}}
[[Attēls:Weltliche Schatzkammer Wien (169)pano.jpg|thumbnail|150px|Svētās Romas impērijas kronis (izveidots ap 1000. gadu)]]
800. gadā franku karalis [[Kārlis Lielais]] izveidoja [[Karolingu impērija|Karolingu impēriju]], kuru 843. gadā Kārļa trīs mazdēli sadalīja trīs daļās. Šīs impērijas austrumu daļa ar nosaukumu [[Svētā Romas impērija]] eksistēja dažādās formās no 962. līdz pat 1806. gadam. Tās teritorija bija izstiepta no [[Eidera]]s upes ziemeļos līdz [[Vidusjūra]]s krastam dienvidos.

[[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uffizi).jpg|thumbnail|150px|left|[[Mārtiņš Luters]] (1483 – 1546), [[Protestantu reformācija]]s aizsācējs]]
[[Otonu dinastija]]s valdīšanas laikā (919—1024) tika apvienotas sešas ģermāņu hercogistes un vācu (austrumfranku) karalis 962. gadā tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas imperatoru]]. [[Sālieši|Sāliešu]] imperatoru valdīšanas laikā (1024—1125) Svētās Romas impērijai tika pievienoti [[Itālija]]s ziemeļi un [[Burgundija]]. [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu]] imperatoru valdīšanas laikā (1138—1254) Vācijas prinči palielināja ietekmi [[slāvi|slāvu]] apdzīvotajās teritorijās, kuras atradās dienvidos un austrumos, dibinot vācu apmetnes šajās zemēs (''[[Ostsiedlung]]''). Vācijas ziemeļu pilsētas kļuva turīgas, jo bija iestājušās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]].

1356. gadā tika izdota [[Zelta bulla (1356)|Zelta bulla]], kas aizliedza veidot pilsētu savienības, un tā tika pievienota impērijas konstitūcijai, kura bija spēkā līdz tās norietam. Tajā tika arī noteikts, ka imperators izvēlas septiņus [[kūrfirsts|kūrfirstus]], kuri valdīja dažās no spēcīgākajām firstistēm un arhibīskapijām. Sākot no 15. gadsimta imperatori viņus izvēlējās tikai no [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas [[Austrijas erchercogiste|Austrijas erchercogistē]]. Sākot ar 16. gadsimtu, kad lielākā daļa nevācu zemju impērija bija zaudējusi, un sāka asociēties ar vācu zemēm, dokumentos pa laikam parādījās norāde par &quot;vācu nāciju&quot;. 1512. gadā imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]], pirmo reizi lietoja apzīmējumu Vācu nācijas svētā Romas impērija (''Sacrum Romanum Imperium Nationis Germanicæ'').

1517. gadā mūks [[Mārtiņš Luters]], izdodot [[95 tēzes]] ar aicinājumu uz disputu par grēku atlaižu tirdzniecību, aizsāka [[reformācija|reformāciju]]. Pēc 1530. gada atsevišķā [[Luterisms|Luterāņu baznīca]] kļuva par oficiālo reliģiju daudzās Vācijas zemēs.

{{dat|1531|02|27||bez}} [[Hesene]]s vadonis [[Filips I]] un [[Saksija]]s vadonis [[Johans Frederiks I]], tā laika divi ietekmīgākie protestantu vadītāji, izveidoja [[Šmakaldes savienība|Šmakaldes savienību]],&lt;ref&gt;Kagan. ''The Western Heritage'', p. 360&lt;/ref&gt; kas drīz kļuva par politisku kustību, jo atdalīšanās no katoļu baznīcas deva ievērojamas ekonomiskas priekšrocības. 1535. gada decembrī savienībā ietilpa visas vācu valstis, kas atzina [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas ticības apliecību]]. Sākotnēji savienību atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], lai pretotos imperatoram, tomēr 1544. gadā noslēdza mieru ar imperatoru un pārtrauca atbalstīt savienību. 1538. gadā par savienības sabiedroto kļuva [[Dānija]], taču 1544. gadā Dānija un Sv. Romas impērija noslēdza Špeieres vienošanos, kura noteica, ka [[Kristiāns III|Kristiāna III]] valdīšanas laikā Dānijai ir jāuztur draudzīgas attiecības ar impēriju. 1546. gadā [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] uzsāka [[Šmakaldes karš|Šmakaldes karu]], lai apspiestu protestantismu impērijā. {{dat|1547|04|24||bez}} Kārļa V un pāvesta [[Pāvils III|Pāvila III]] apvienotais karaspēks uzsāka Mīlbergas kauju, kuras rezultātā tika sagūstīti vairāki Šmakaldes savienības vadoņi, tostarp, dibinātāji Filips I un Johans Frederiks I. Trīsdesmit uzvarēto pilsētu iedzīvotājiem vajadzēja atgriezties katoļticībā, taču realitātē tas nenotika.&lt;ref&gt;Merriman, John. ''A History of Modern Europe, Volume One'', p. 110.&lt;/ref&gt; Pēc šīs kaujas tikai divas pilsētas turpināja pretoties.

Reliģisko konfliktu dēļ sākās [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), kura rezultātā visvairāk tika izpostītas vācu zemes.&lt;ref&gt;[http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html The Thirty-Years-War] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991009072232/http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html |date={{dat|1999|10|09||bez}} }}, Gerhard Rempel, Western New England College.&lt;/ref&gt; [[Vestfālenes miera līgums]] (1648) pārtrauca reliģijas karu starp vācu zemēm, bet impērija ''[[de facto]]'' bija sadalījusies vairākās neatkarīgās daļās. No 1740. gada Vācijas vēsturē dominēja [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Prūsijas Karaliste]]s duālisms. 1806. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā, impērija beidza eksistēt.&lt;ref name=&quot;concise h&quot;&gt;Fulbrook, Mary: ''A Concise History of Germany'', Cambridge University Press 1991, p. 97. {{ISBN|0-521-54071-2}}&lt;/ref&gt;

=== Vācu Savienība un revolūcija (1814—1871) ===
[[Attēls:Nationalversammlung in der Paulskirche.jpg|thumbnail|200px|Frankfurtes parlaments 1848. gadā.]]
[[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], kurš tika sasaukts pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves 1814. gadā, tika dibināta [[Vācu Savienība]] (''Deutscher Bund''), brīva savienība no 39 suverēnām valstīm. Domstarpības par atjaunošanas politiku daļēji noveda pie [[liberālisms|liberālu]] kustību izvirzīšanās, vienotības un brīvību pieprasīšanas. Tomēr tam sekoja brīvību apspiešana no austriešu valstvīra [[Klēmenss fon Meternihs|Klēmensa Meterniha]]. Šī perioda laikā daudzi vācieši iespaidojās no [[Franču revolūcija]]s ideāliem, kā rezultātā par vērā ņemamu spēku kļuva [[nacionālisms]]. Pirmo reizi melnā, sarkanā un zelta krāsa, kuras vēlāk kļuva par [[Vācijas karogs|nacionālo simbolu]] krāsām, tika izvēlētas, lai simbolizētu kustību.&lt;ref&gt;Martin, Norman. [https://www.fotw.info/flags/de1848.html German Confederation 1815–1866 (Germany)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071013022659/https://www.fotw.info/flags/de1848.html |date={{dat|2007|10|13||bez}} }} Flags of the World. Oct. 5, 2000. Apskatīts 2006, 12-07.&lt;/ref&gt;

1848. gadā Eiropā norisinājās [[1848. gada revolūcijas|vairākas nopietnas revolūcijas]]. Inteliģence un vienkāršās tautas pārstāvji uzsāka [[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā|revolūciju arī vācu zemēs]]. Monarhi sākotnēji piekāpās revolucionāru liberālajām prasībām. Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]] tika piedāvāts [[imperators|imperatora]] tituls, ar ierobežotām pilnvarām, taču viņš noraidīja troni un piedāvāto konstitūciju.

Prūsijā samilza konflikts starp karali [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelmu I]] un arvien liberālāko parlamentu, kā rezultātā 1862. gadā karalis Prūsijas premjerministra amatā iecēla [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]]. 1864. gadā Bismarks veiksmīgi vadīja [[Otrais Šlēsvigas karš|karu pret Dāniju]], pēc kura Dānija bija spiesta atdot Prūsijai Šlēsvigu un Holšteinu. Prūsijas uzvara 1866. gadā notikušajā [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] ļāva viņam izveidot [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]] (''Norddeutscher Bund''), kurā netika iekļauta [[Austrijas Impērija]], agrāk vadošā vācu zeme, lai pasargātu pārējās vācu firstistes no tās ietekmes.

=== Vācijas Impērija (1871—1918) ===
{{Pamatraksts|Vācijas Impērija|Pirmais pasaules karš}}
[[Attēls:Wernerprokla.jpg|thumbnail|200px|Vācijas dibināšana [[Versaļas pils|Versaļas pilī]], [[Francija|Francijā]] ([[Oto fon Bismarks|Bismarks]] ir redzams attēla centrā, baltā uzvalkā)]]
1870. gadā Bismarks izprovocēja Franciju uz karu par Spānijas mantojumu. 1871. gadā [[Francijas—Prūsijas karš|Francija tika sakauta]] un 18. janvārī [[Versaļas pils|Versaļas pilī]] tika pasludināta Vācijas Impērija. [[Vācijas apvienošana]] notika balstoties uz [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]- par imperatoru kļuva Prūsijas karalis Vilhelms I no [[Hoencollernu dinastija]]s, savukārt par galvaspilsētu tika pasludināta [[Berlīne]]. Vācijas Impērijā tika iekļautas visas vācu zemes, izņemot Austriju (''Kleindeutschland'' — &quot;Mazā Vācija&quot;). Sākot ar 1884. gadu Vācija nodibināja [[Vācijas koloniālā impērija|dažas kolonijas]] arī ārpus Eiropas.

[[Attēls:Map-DR-Prussia.svg|thumbnail|200px|left|Imperiālā Vācija (1871–1918), dominējošā [[Prūsijas Karaliste]] iekrāsota zilā krāsā]]
Imperatora [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] ārpolitka, federālo zemju saliedēšana, Francijas izolācija diplomātiskā nozīmē, kā arī izvairīšanās no kariem nodrošināja Vācijai vērā ņemamas nācijas stāvokli. [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] valdīšanas laikā Vācija tāpat kā citas Eiropas lielvaras uzsāka [[imperiālisms|imperiālistisku]] vadības kursu, kā rezultātā tai radās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Īpaši par to, ka Francija izveidoja jaunas attiecības un noslēdza vienošanos ar [[Britu impērija|Apvienoto Karalisti]] un vēlāk arī ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Vācija, izņemot kontaktus ar [[Austroungārija|Austroungāriju]], pati kļuva par izolētu valsti.

Vācija imperiālisma laikā pievienojās daudzām Eiropas valstīm un arī izteica pretenzijas uz savu daļu no [[Āfrika]]s. 1884. gadā [[Berlīnes konference|Berlīnes konferencē]] Āfrika tika sadalīta starp Eiropas lielvarām. Vācija arīdzan ieguva dažas teritorijas, tai skaitā, [[Tanzānija|Vācu Austrumāfriku]], [[Namībija|Vācu Dienvidrietumāfriku]], [[Togo]]lendu un [[Kamerūna|Kamerūnu]]. Cīņa par Āfrikas zemēm izraisīja saspīlētas attiecības starp Eiropas lielvarām un tas kļuva par vienu no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] cēloņiem.

{{dat|1914|6|28||bez}} veiktais [[atentāts]] pret [[erchercogs Francis Ferdinands|Austrijas kroņprinci]] izraisīja [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]]. Vācija kā daļa no nesekmīgās [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] grupas cieta sakāvi no [[Antante]]s spēkiem vienā no visu laiku asiņainākajiem konfliktiem. 1918. gada novembrī notika [[Novembra revolūcija]], kuras rezultātā imperators Vilhelms II atteicās no troņa. Pamiers tika parakstīts 11. novembrī, kas iezīmēja arī kara beigas. 1919. gada jūnijā Vācija bija spiesta parakstīt arī [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]]. Līgums Vācijā tika uztverts kā aizskarošs kara turpinājums, kas tika panākts ar citiem līdzekļiem, un tas tiek bieži pieminēts kā viens no [[Nacionālsociālisms|nacisma]] uzplaukuma iemesliem.&lt;ref name=&quot;lee h&quot;&gt;Stephen J. Lee: ''Europe, 1890–1945''. Routledge 2003, p. 131. {{ISBN|0-415-25455-8}}.&lt;/ref&gt;

=== Veimāras Republika (1919—1933) ===
{{Pamatraksts|Veimāras Republika}}
1918. gada novembrī revolucionāri pasludināja Vāciju par [[republika|republiku]], ķeizars atteicās no troņa un tam sekoja cīņa par varu. Vardarbība beidzās ar republikas saglabāšanu, un {{dat|1919|8|11||bez}} ar [[Vācijas prezidents|prezidenta]] [[Frīdrihs Eberts|Frīdriha Eberta]] parakstu stājās spēkā [[Veimāras Konstitūcija]].

Vācijas tautai ar tās politisko sistēmu un partiju izveidošanu [[parlamentārisms|parlamentārajā demokrātijā]] trūka pieredzes. Tā cieta no [[Lielā depresija|Lielās depresijas]], no skarbajiem miera noteikumiem, kurus noteica [[Versaļas līgums]], kā arī no biežajām valdību maiņām. Tās plašais [[Labēja politika|labējais]] spārns ([[monarhisms|monarhisti]], [[nacionālisms|nacionālisti]] un vēlāk nacisti) meklēja vaininiekus Vācijas zaudējumam Pirmajā pasaules karā (&quot;dunča dūriens mugurā&quot;). 1920. gada martā konservatīvie spēki veica nesekmīgu [[Kapa pučs|valsts apvērsumu]] pret Veimāras Republikas valdību.

Revolūcijas laikā zaudējot cīņā par varas iegūšanu, radikāli kreisie tomēr turpināja savu cīņu arī zem jaunās sistēmas.
[[Vācijas Komunistu partija]], kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Populāra kļuva arī Vācijas Strādnieku partija (vēlāk zināma kā Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija jeb [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistu partija]]). 1923. gada  novembrī NSDAP neveiksmīgi [[Alus pučs|mēģināja sagrābt varu]] [[Minhene|Minhenē]]. No 1932. gada NSDAP kļuva par lielāko partiju parlamentā (1932. gada jūlija vēlēšanās: 230 vietas no 608).

Pēc vairākām neveiksmīgām valdībām prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] veica izšķirīgu lēmumu. Pēc labējo spēku spiediena un neredzot alternatīvu, viņš {{dat|1933|1|30||bez}} Vācijas kanclera amatā iecēla NSDAP līderi [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]].

=== Trešais reihs (1933—1945) ===
{{Pamatraksts|Trešais reihs|Otrais pasaules karš}}
[[Attēls:Adolf Hitler cph 3a48970.jpg|thumbnail|150px|[[Ādolfs Hitlers]] — Trešā reiha kanclers]]
{{dat|1933|2|27||bez}} notika [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga ugunsgrēks]]. Pēc šī notikuma tika izdots ārkārtas dekrēts un ātri atceltas galvenās demokrātiskās tiesības. Nacisti uzsāka cīņu pret opozicionāriem, kurus pārstāvēja sociāldemokrāti un komunisti. [[Veicināšanas akts]] deva Hitlera vadītajai valdībai pilnu likumdošanas varu. Vienīgi [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] pēc ugunsgrēka balsoja pret šiem lēmumiem un komunistiem, bet saskaņā ar pieņemto [[Reihstāga ugunsgrēka dekrēts|Reihstāga ugunsgrēka dekrētu]] viņi nevarēja iesniegt iebildumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/ermaechtigungsgesetz/index.html | title = Das Ermächtigungsgesetz 1933 | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum | language = German | quote = An der Abstimmung nicht teilnehmen konnten die 81 Abgeordneten der Kommunistischen Partei Deutschlands (KPD). Ihre Mandate waren auf Basis der Reichstagsbrandverordnung bereits am 8. März 1933 annulliert worden. }}&lt;br /&gt;Roderick Stackelberg, ''Hitler's Germany: origins, interpretations, legacies''. Routledge 1999, p. 103. {{ISBN|0-415-20114-4}}.&lt;br /&gt;Scheck, Raffael. [http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html Establishing a Dictatorship: The Stabilization of Nazi Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130114153606/http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html |date={{dat|2013|01|14||bez}} }} Colby College. Apskatīts 2006, 07-12.&lt;/ref&gt; Vācija tika izveidota kā centralizēta [[totalitārisms|totalitāra]] valsts, kuru vadīja tikai [[vienpartijas sistēma|viena partija]]. Tas tika panākts ar vairākām izmaiņām likumdošanā, kā arī ar jaunu dekrētu pieņemšanu. Rūpniecība tika regulēta ar [[kvota|kvotu]] palīdzību un tā tika novirzīta uz [[kara ekonomika|kara preču ražošanu]], kā rezultātā sākās [[militāra bruņošana|militāra bruņošanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/wirtschaft/index.html | title = Industrie und Wirtschaft | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum| language = German| quote = Der Vierjahresplan sollte ab 1936 die wirtschaftliche Kriegsfähigkeit Deutschlands herbeiführen....Bereits im Februar 1933 erklärte Hitler, dass alle öffentlichen Maßnahmen zur Arbeitsbeschaffung zugleich der &quot;Wehrhaftmachung&quot; zu dienen hätten und den Interessen des Staates untergeordnet seien....}}&lt;/ref&gt; 1936. gadā Vācija atguva kontroli pār [[Reinzeme|Reinzemi]], un tā bija viena no vairākām [[paplašināšanās|ekspansionistu]] ideju realizācijām, lai izveidotu [[Trešais reihs|Lielvāciju]] (''Großdeutschland'').

[[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumbnail|left|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz'' 1945. gadā]]
1939. gadā [[Otrā pasaules kara cēloņi|nacionālisma, militārisma un teritoriālo jautājumu spriedzes pieaugums]], kā arī [[Molotova—Ribentropa pakts]] ar [[Padomju Savienība]]s atbalstu, ļāva Vācijai [[Polijas kampaņa|veikt]] [[zibenskarš|zibenskaru]] pret [[Polija|Poliju]]. Pēc tam uzreiz sekoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s kara pieteikums Vācijia, kas iezīmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu Eiropā. Vācija un tās sabiedrotie ātri vien ieguva tiešu vai netiešu kontroli pār tuvākajām kaimiņvalstīm.

{{dat|1941|6|22||bez}} Hitlers lauza noslēgto paktu ar PSRS un uzsāka iebrukumu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Tajā pašā gadā [[Japānas Impērija|Japāna]] [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbruka Pērlhārborai]], un līdz ar to Vācija pieteica karu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]]. Lai gan vācu armijai sākotnēji izdevās strauji iebrukt Padomju Savienībā, [[Staļingradas kauja]] iezīmēja pagrieziena punktu karā. Pēc tās vācieši [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] uzsāka atkāpšanos. Savukārt [[Otrā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] pagrieziena punkts bija [[Izcelšanās Normandijā|D-diena]], sabiedroto spēki izsēdās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē un ātri virzījās uz priekšu Vācijas okupētajā teritorijā. Drīz sekoja Vācijas sakāve. {{dat|1945|5|8||bez}}, [[Sarkanā armija]] okupēja [[Berlīne|Berlīni]].

Trešā reiha represīvais režīms apspieda dažādas minoritātes, šķirojot cilvēkus pēc tautības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem principiem. Nacistu represijās laikā tika nogalināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem 6 miljoni bija ebreji (puse no tiem bija no Polijas).&lt;ref name=Kacowicz101&gt;Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, Population resettlement in international conflicts: a comparative study, Lexington Books, 2007, p.100, ISBN 073911607: &quot;... resulted in the deaths of about three million Poles and three million Polish Jews,...&quot;&lt;/ref&gt; Otrā pasaules kara un [[holokausts|holokausta]] dēļ Eiropā gāja bojā kopā 35 miljoni iedzīvotāju.

=== Dalīšana un atkalapvienošana (1945—1990) ===
[[Attēls:Deutschland Bundeslaender 1957.png|thumbnail|150px|Vācija tika sadalīta divās valstīs. Rietumvāciju kontrolēja amerikāņi, briti un franči, bet Austrumvācija nonāca Padomju Savienības kontrolē]]
Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīru un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas un aptuveni 15 miljoni vāciešu tika izraidīti no bijušām austrumu teritorijām un citām valstīm, kā arī tika izpostītas vairākas lielas pilsētas. Atlikusī valsts teritorija un [[Berlīne]] tika sadalīta četrās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās zonās.

Rietumu sektori, kurus kontrolēja [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], tika apvienoti {{dat|1949|5|23||bez}}, lai izveidotu [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvo Republiku]] (''Bundesrepublik Deutschland''); {{dat|1949|10|7||bez}} Padomju kontrolētā zona kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātisko Republiku]] (''Deutsche Demokratische Republik''). Arī Berlīne tika sadalīta: [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] un [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta [[Bonna]]. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku,&lt;ref name=&quot;provisional&quot;&gt;Britannica http://www.britannica.com/eb/article-9080620/Bonn&lt;/ref&gt; lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs ''[[status quo]]''.

Rietumvācija, kura tika izveidota kā federāla parlamentāra republika ar &quot;sociālu tirgus ekonomiku&quot;, izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No 1950. gadu sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme (''Wirtschaftswunder''). 1955. gadā Rietumvācija iestājās [[NATO]], kā arī 1958. gadā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājvalsts.

[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|200px|thumbnail|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā]]
Austrumvācija bija [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valsts zem [[Padomju Savienība|PSRS]] politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki un [[Varšavas pakts]]. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara piederēja komunistu kontrolētās [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] elitei (politbirojam). Viņu varu nodrošināja slepenpolicija [[Stasi]] un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Lai gan Austrumvācijas [[propaganda]] tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas iebrukuma draudiem, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ.&lt;ref&gt;Colchester, Nico. [http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html D-mark day dawns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070319102656/http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html |date={{dat|2007|03|19||bez}} }} Financial Times. janvārī 1, 2001. Apskatīts 2006, 12-07&lt;/ref&gt; [[Berlīnes mūris]], kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] simbolu.

Saspīlējums starp Austrumu un Rietumu Vāciju samazinājās 1970. gadu sākumā pēc kanclera [[Villijs Brants|Villija Branta]] ''[[Ostpolitik]]'', kurā ''de facto'' tika pieņemti Vācijas teritoriālie zaudējumi Otrā pasaules kara laikā.

1989. gada 2. maijā [[Ungārija]] sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes atviegloja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem pa taisno doties uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu. 1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja &quot;Alianse Vācijai&quot;, kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Rezultātā gadu vēlāk, {{dat|1990|9|12||bez}}, tika noslēgts [[Divi plus četri līgums]], kurā tika paredzēts, ka četras okupācijas varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā ieguva [[suverenitāte|suverenitāti]]. [[Vācijas atkalapvienošana]] pilnībā tika pabeigta {{dat|1990|10|3||bez}}, kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes.

=== Berlīnes republika un integrācija ES (1990—) ===
Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, {{dat|1994|3|10||bez}} parlaments apstiprināja [[Berlīne|Berlīni]] par vienotās valsts galvaspilsētu, bet [[Bonna]] ieguva unikālu statusu — tā kļuva par federālo pilsētu (''Bundesstadt''), saglabājot dažas no federālajām ministrijām.&lt;ref name=&quot;BBG&quot;&gt;WDR http://www.wdr.de/themen/kultur/stichtag/2004/03/10.jhtml Eine &quot;faire Arbeitsteilung&quot; Vor 10 Jahren: Bundestag beschließt Bonn-Berlin-Gesetz. 10 martā 04.&lt;/ref&gt; Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā.

Kopš atkalapvienošanas Vācijai ir bijusi nozīmīga loma gan [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES), gan [[NATO]]. Vācija sūtīja gan miera uzturēšanas spēkus uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]], kur 1999. gadā norisinājās NATO uzbrukums [[Dienvidslāvija]]i, gan arī [[Bundesvērs|savus bruņotos spēkus]] kā daļu no NATO uz [[Afganistāna|Afganistānu]], kur viņu uzdevums bija nodrošināt stabilitāti valstī, kad tika gāzts [[Taliban]] režīms.&lt;ref name=&quot;ARM&quot;&gt;Dempsey, Judy. [https://web.archive.org/web/20081007082348/http://www.iht.com/articles/2006/10/31/news/germany.php Germany is planning a Bosnia withdrawal] International Herald Tribune. Oct. 31, 2006. Apskatīts 2006, 11-30&lt;/ref&gt; Šī armijas izvietošana Afganistānā bija strīdīga, jo kopš kara Vācijai tika noteikts izvietot karaspēku kāda teritorijā tikai, lai aizstāvētos, nevis uzbruktu.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Deutschland topo.jpg|thumbnail|150px|Vācijas topogrāfiskā karte]]
Vācijas teritorija aizņem {{sk|357021}} [[kvadrātkilometrs|km²]], kura sastāv no {{nobr|349 223 km²}} sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts [[Eiropa|Eiropā]] un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir [[Cūgšpice]] (2962 m [[Augstums virs jūras līmeņa|v. j. l.]]), kas atrodas [[Alpi|Alpu kalnos]] Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat [[Ziemeļjūra]]s krastiem ziemeļrietumos un [[Baltijas jūra]]s krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas [[augstiene]]s, bet ziemeļos — [[zemiene]]s. Zemākais punkts atrodas [[Vilštermārša|Vilštermāršā]], [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, [[Reina]], [[Donava]] un [[Elba]].&lt;ref name=&quot;CIA&quot; /&gt;

Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar [[Dānija|Dāniju]], konkrēti, ar [[Jitlande]]s pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas [[Baltijas jūra]] un [[Ziemeļjūra]], kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]], dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]], dienvidrietumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]], bet ziemeļrietumos ar [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]].

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Vācijas federālās zemes}}
Vācija tiek iedalīta [[Vācijas federālās zemes|16 federālās zemēs]] (''Länder'', vienskaitlī ''Land''; tiek dēvētas arī par ''Bundesländer'', vienskaitlī ''Bundesland''). Vēl sīkāk Vācija iedalās 439 rajonos (daudzskaitlī ''Kreise'') un pilsētās (''kreisfreie Städte'').

&lt;div style=&quot;position: relative; float:left; font-size:90%; border:3px; max-width:480px; width:50%;;&quot;&gt;
[[Attēls:Karte Bundesrepublik Deutschland.svg|300px]]
{{Image label|x=-54.0|y=-118.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Lower Saxony.svg|15px]] '''[[Lejassaksija]]'''}}
{{Image label|x=-79.0|y=-92.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|15px]]  '''[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]'''}}
{{Image label|x=-114.0|y=-70.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|15px]] ''' [[Hamburga]]'''}}
{{Image label|x=-197.0|y=-52.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg|15px]] '''[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]'''}}
{{Image label|x=-162.0|y=-160.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen Sachsen-Anhalt.svg|15px]] '''[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]'''}}
{{Image label|x=-233.0|y=-197.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Saxony.svg|15px]] '''[[Saksija]]'''}}
{{Image label|x=-201.0|y=-102.0|scale=-1|text=[[Attēls:Brandenburg Wappen.svg|15px]] '''[[Brandenburga]]'''}}
{{Image label|x=-223.0|y=-128.0|scale=-1|text=[[Attēls:DEU Berlin COA.svg|15px]] '''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label|x=-144.0|y=-212.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Thuringia.svg|15px]] '''[[Tīringene]]'''}}
{{Image label|x=-83.0|y=-230.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hesse.svg|15px]] '''[[Hesene]]'''}}
{{Image label|x=-20.0|y=-170.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of North Rhine-Westfalia.svg|15px]] '''[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]'''}}
{{Image label|x=-14.0|y=-249.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg|15px]] '''[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]'''}}
{{Image label|x=-172.0|y=-314.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bayern Wappen.svg|15px]] '''[[Bavārija]]'''}}
{{Image label|x=-65.0|y=-335.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg|15px]] '''[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]'''}}
{{Image label|x=-25.0|y=-295.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen des Saarlands.svg|15px]] '''[[Zāra (zeme)|Zāra]]'''}}
{{Image label|x=-104.0|y=-17.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg|15px]] '''[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]'''}}
&lt;/div&gt;

{| style=&quot;background:transparent;&quot; cellspacing=&quot;2px&quot;  
|
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! width=&quot;140px&quot;  | [[Vācijas federālās zemes|Federālā zeme]] !!width=&quot;85px&quot;| Admin. centrs !!width=&quot;85px&quot;| [[Platība]] (km²)!!width=&quot;85px&quot;| [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] &lt;/tr&gt;
|-
| [[Bavārija]]  || [[Minhene]]  || style=&quot;text-align:right&quot;|70549|| style=&quot;text-align:right&quot;|12444000
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || [[Štutgarte]] || style=&quot;text-align:right&quot;|35752|| style=&quot;text-align:right&quot;|10717000
|-
| [[Berlīne]] || [[Berlīne]] ||style=&quot;text-align:right&quot;|892|| style=&quot;text-align:right&quot;|3400000
|-
| [[Brandenburga]] || [[Potsdama]] || style=&quot;text-align:right&quot;|29477|| style=&quot;text-align:right&quot;|2568000
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || [[Brēmene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|404|| style=&quot;text-align:right&quot;|663000
|-
| [[Hamburga]] || [[Hamburga]] ||style=&quot;text-align:right&quot;|755|| style=&quot;text-align:right&quot;|1735000
|-
| [[Hesene]]  || [[Vīsbādene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|21115|| style=&quot;text-align:right&quot;|6098000
|-
| [[Lejassaksija]]  || [[Hannovere]]  || style=&quot;text-align:right&quot;|47618|| style=&quot;text-align:right&quot;|8001000
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || [[Šverīne]] || style=&quot;text-align:right&quot;|23174|| style=&quot;text-align:right&quot;|1720000
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || [[Mainca]] || style=&quot;text-align:right&quot;|19847|| style=&quot;text-align:right&quot;|4061000
|-
| [[Saksija]] || [[Drēzdene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|18416|| style=&quot;text-align:right&quot;|4296000
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || [[Magdeburga]] || style=&quot;text-align:right&quot;|20445|| style=&quot;text-align:right&quot;|2494000
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || [[Ķīle]] || style=&quot;text-align:right&quot;|15763|| style=&quot;text-align:right&quot;|2829000
|-
| [[Tīringene]] || [[Erfurte]] || style=&quot;text-align:right&quot;|16172|| style=&quot;text-align:right&quot;|2355000
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || [[Zārbrikene]] || style=&quot;text-align:right&quot;|2569|| style=&quot;text-align:right&quot;|1056000
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || [[Diseldorfa]] || style=&quot;text-align:right&quot;|34043|| style=&quot;text-align:right&quot;|18075000
|}
|}

=== Klimats ===
[[Attēls:Hintersee.jpg|thumbnail|200px|[[Alpi|Alpu]] ainava [[Bavārija|Bavārijā]]]]
Vācija atrodas [[mērenā josla|mērenajā klimata joslā]] starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Austrumeiropa]]s [[kontinetālais klimats|kontinentālā klimata]] apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē [[Golfa straume]], kura daļēji ieplūst arī [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] arī pie [[Jitlande]]s pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi [[vējš|vēji]], kuri pūš no rietumiem. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz [[mākoņi|mākoņainu]] dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700&amp;nbsp;mm.

Gada vidējā [[temperatūra]] ir 9 °C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams, dažādos [[gadalaiks|gadalaikos]] temperatūra ir atšķirīga. [[Ziema|Ziemā]] vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5 °C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6 °C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras — karstas, nereti, ar ilgstošiem [[sausums|sausuma]] periodiem. Siltākajā gada mēnesī [[jūlijs|jūlijā]] temperatūra zemienēs ir 18 °C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20 °C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30 °C. Vācijas dienvidu apgabalā [[Bavārija|Bavārijā]] pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss — pūš kalnu vējš [[fēns]], kurš var izraisīt strauju [[sniegs|sniega]] kušanu. Vācijā ir garš [[veģetācija]]s periods bez [[sals|sala]], un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti.

=== Bioloģiskā daudzveidība ===
[[Attēls:Cervus elaphus 11.jpg|thumbnail|200px|Vācijā [[brieži]] ir plaši izplatīti dzīvnieki]]
Vācijas teritoriju var iedalīt četros [[ekorajons|ekorajonos]]: Atlantijas jauktie meži, Baltijas jauktie meži, Centrāleiropas jauktie meži un Rietumeiropas platlapju meži.&lt;ref&gt;[http://www.panda.org/about_wwf/where_we_work/ecoregions/maps/index.cfm The Ecoregions] WWF, Apskatīts 2008, 12-28.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa no Vācijas teritorijas ir [[aramzeme]] (33%) vai [[mežs|meži]] (31%). Tikai 15% no teritorijas ir pastāvīgas [[ganības]].

[[Attēls:Thüringerwald.JPG|thumbnail|left|200px|Aptuveni vienu trešdaļu no valsts klāj meži (attēlā redzami Tīringenes meži)]]
[[Augi]] un [[dzīvnieki]] ir tādi paši, kādi ir raksturīgi visā Centrāleiropā. [[Dižskābarži]], [[parastais ozols|ozoli]] un citi [[lapu koks|lapu koki]] veido vienu trešdaļu no visiem mežiem; mežu atjaunošanas procesā palielinās arī [[Skujkoku klase|skujkoku]] daudzums. Kalnos vairāk aug [[Parastā egle|egles]], savukārt smilšainākā augsnē vairāk aug [[Parastā priede|priedes]] un [[lapegles]]. Vācijā aug arī daudz dažādu [[Paparžaugi|paparžu]], [[Zieds|puķu]], [[sēnes|sēņu]] un [[sūnas|sūnu]] sugas. Upēs un Ziemeļjūrā ir liels skaits [[zivis|zivju]]. Mežos dzīvo [[brieži]], [[meža cūka]]s, [[lapsas]], [[āpsis|āpši]], [[zaķi]] un arī nelielā skaitā [[bebri]]. Pavasaros un rudeņos Vācijas teritoriju šķērso liels skaits dažādu [[gājputni|gājputnu]].

Vācijā ir vairāki [[nacionālais parks|nacionālie parki]]: [[Vatu jūra]]s nacionālie parki, [[Priekšpomerānijas lagūnu ainavas nacionālais parks]], [[Mīrica nacionālais parks]], [[Lejasoderas ielejas nacionālais parks]], [[Harca nacionālais parks]], [[Saksijas Šveices nacionālais parks]], [[Bavārijas Meža nacionālais parks]] un citi.

Vācija ir zināma arī kā daudzu [[zooloģiskais dārzs|zooloģisko dārzu]], savvaļas dabas parku, akvāriju un putnu parku zeme.&lt;ref&gt;[http://www.eupedia.com/europe/zoological_gardens_europe.shtml List of famous Zoological gardens in European countries] www.eupedia.com, Apskatīts 2008, 10-17.&lt;/ref&gt; Vācijā darbojas vairāk nekā 400 zooloģiskie dārzi un dzīvnieku parki, kas, visticamāk, ir vislielākais skaits vienas valsts teritorijā.&lt;ref&gt;[http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html Some interesting zoo facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031007010357/http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html |date={{dat|2003|10|07||bez}} }} www.americanzoos.info/, Apskatīts 2008, 10-17.&lt;/ref&gt; [[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]] ir vecākais zooloģiskais dārzs Vācijā, un tajā ir vislielākā dzīvnieku sugu daudzveidība pasaulē.&lt;ref&gt;[http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html Tierstatistik 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100609204353/http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html |date={{dat|2010|06|09||bez}} }}(German), Zoo Berlin, Apskatīts augustā 5, 2008&lt;/ref&gt;

=== Vide ===
[[Attēls:Windgermany.JPG|200px|thumbnail|Lielākā enerģijas ražošana no vēja notiek tieši Vācijā&lt;ref&gt;[http://www.economist.com/business/displaystory.cfm?story_id=10961890 German lessons], The Economist, Apskatīts 2008, 11-29.&lt;/ref&gt;]]
Vācija ir labi zināma ar savu apzinīgumu attiecībā pret vidi.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20111013190022/http://www.dzforum.de/downloads/020101311.pdf Starting points and focus of environmental communication] German Federal Environmental Foundation, Apskatīts 2007, 12-28.&lt;/ref&gt; Daudzi vācieši atzīst, ka nozīmīgs iemesls [[globālā sasilšana|globālajai sasilšanai]] ir tieši cilvēciskais faktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| title = All Countries Need to Take Major Steps on Climate Change: Global Poll| accessdate = 2008-02-11| author = PIPA| date = 2007-09-24| format = PDF| work = BBC World service Poll, carried out by Globescan| publisher = Program on International Policy Attitudes at the University of Maryland, College Park| quote = Eighty-seven percent of German respondents agree that human activity is a significant cause of climate change and 95 percent think it is necessary to take measures to deal with the problem.| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216014941/http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| archivedate = 2008-02-16}}&lt;/ref&gt; Valsts ir pievienojusies [[Kioto protokols|Kioto protokolam]] un citiem līgumiem, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, zema piesārņojuma standartus, atkritumu pārstrādi, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ilgspējīgu attīstību pasaules mērogā.&lt;ref&gt;[http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm Reinforcing Germany's environmental protection industry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070620072640/http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm |date={{dat|2007|06|20||bez}} }} Umweltbundesamt, Apskatīts 2007, 11-25.&lt;/ref&gt;

Pēc Vācijas valdības ierosinātajām plaša mēroga aktivitātēm ar mērķi samazināt piesārņojumu valsts kopējais piesārņojums samazinājās.&lt;ref&gt;[http://timesofindia.indiatimes.com/Earth/Germany_greenest_country_in_the_world/articleshow/3151766.cms Germany greenest country in the world] Times of India, Apskatīts 2008, 11-25&lt;/ref&gt; Tomēr [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] piesārņojums Vācijā uz vienu cilvēku ir viens no augstākajiem ES, lai gan tas ir krietni zemāks nekā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]].

Gaisa piesārņojumu veicina [[akmeņogles|akmeņogļu]] degšanas un [[rūpnieciskais piesārņojums]]. [[Skābais lietus|Skābie lieti]], kas rodas [[sēra dioksīds|sēra dioksīda]] piesārņojuma dēļ, rada bojājumus [[mežs|mežos]]. Ir ticis samazināts [[Baltijas jūra]]s piesārņojums ar [[notekūdeņi]]em un rūpnieciskajām notekām no upēm bijušajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]]. Kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] vadītā valdība paziņoja par nolūkiem izbeigt ražot elektrību ar [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]]. Vācija strādā, lai atbilstu ES saistībām, nosakot [[dabas aizsardzība]]s apgabalus saskaņā ar ES Floras, Faunas un Dabiskās vides direktīvām. Vācijas pēdējie [[Ledājs|šļūdoņi]] [[Alpi|Alpu]] reģionā piedzīvo kušanu. Dabiskie apdraudējumi ir upju pārplūšana pavasaros un stiprie vēji, kas gadās visos Vācijas apgabalos.

== Valdība ==
[[Attēls:Berlin reichstag CP.jpg|thumbnail|200px|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]]]]
Vācija ir pārstāvnieciski [[demokrātija|demokrātiska]] [[Federācija (valsts)|federāla]], [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]]. Vācijas politiskā sistēma darbojas 1949. gadā izdotā konstitucionālā dokumenta, kas pazīstams kā ''[[Grundgesetz]]'' (Pamatlikums), ietvaros. Nosaucot dokumentu par ''Grundgesetz'', nevis par ''Verfassung'' ([[konstitūcija|konstitūciju]]), tā autori pauda vēlmi, tā nomaiņai ar piemērotu konstitūciju tad, kad Vācija tiks apvienota vienā valstī. Lai izdarītu labojumus ''Grundgesetz'', parasti ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums abās [[parlaments|parlamenta]] palātās; bez ierobežojumiem spēkā esošas ir sadaļas, kas garantē pamattiesības, varas sadali, federālo struktūru un tiesības novērst konstitūcijas gāšanu, un tās nevar tikt labotas.&lt;ref&gt;{{de ikona}} [www.gesetze-im-internet.de/gg/art_79.html Article 79 of the ''Grundgesetz''] Bundesministerium der Justiz. Apskatīts 2008, 12-07.&lt;/ref&gt; Pretēji sākotnējam nolūkam ''Grundgesetz'' palika spēkā arī pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] 1991. gadā. Tika izdarīti tikai nelieli labojumi.
[[Attēls:2025-02-23_Bundestagswahl_–_Wahlabend_CDU_by_Sandro_Halank–025.jpg|left|thumb|196x196px|Vācijas kanclers — [[Frīdrihs Mercs]]]]
[[Vācijas kanclers|Bundeskanclers]] (Federālais kanclers) — šobrīd [[Frīdrihs Mercs]] — ir [[Premjerministrs|valdības galva]] un realizē [[izpildvara|izpildvaru]], tāpat kā [[premjerministrs]] citās [[Parlamentārisms|parlamentārajās demokrātijās]]. Federālās [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Vācijas parlaments|Vācijas parlamentam]], kas sastāv no [[Bundestāgs|Bundestāga]] (Federālā parlamenta) un [[Bundesrāts|Bundesrāta]] (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], ievērojot mažoritāro principu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607041214/http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf }}&lt;/ref&gt; Bundesrāta dalībnieki pārstāv [[Vācijas federālās zemes|sešpadsmit federālo zemju]] valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā.

[[Vācijas prezidents|Bundesprezidents]] (Federālais prezidents) — šobrīd [[Franks Valters Šteinmeiers]] — ir [[Valsts vadītājs|valsts galva]], kura pienākumi un tiesības galvenokārt ir reprezentatīvas. Viņu ievēlē [[Bundessapulce]] (Federālā sanāksme) — institūcija, kurā ietilpst Bundestāga locekļi un tāds pats skaits zemju delegātu. Otrā augstākā Vācijas amatpersona ir [[Bundestāga prezidents]], ko ievēl Bundestāgs un kas ir atbildīgs par institūcijas ikdienas sēdēm. Trešā augstākā amatpersona un valdības galva ir kanclers, ko nominē Bundesprezidents pēc tam, kad to ir ievēlējis Bundestāgs. Kancleru var atsaukt ar Bundestāga neuzticības balsojumu, paredzot, ka Bundestāgs vienlaicīgi ievēl pēcteci.

Kopš 1949. gada partiju sistēmā vadošās ir bijušas [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu savienība]] un [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]]; visi kancleri līdz šim ir bijuši biedri kādai no šīm partijām. Tomēr mazākās [[Vācijas Brīvā Demokrātiskā partija|Brīvā Demokrātiskā partija]] (kurai kopš 1949. gada ir pārstāvji Bundestāgā) un [[Apvienība 90./Zaļie]] (''Bündnis 90/Die Grünen'', kam ir sēdvietas parlamentā kopš 1983. gada), arī spēlē nozīmīgu lomu, jo tās regulāri ir koalīcijas valdības mazākais partneris. 21. gadsimtā svarīga kļuvusi arī galēji labējā [[Alternatīva Vācijai]], kura 2023. gadā kļuva par otro populārāko valstī, apsteidzot sociāldemokrātus un &quot;zaļos&quot;, pateicoties jaunam imigrantu pieplūdumam un &quot;zaļās enerģētikas&quot; neveiksmēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-galeji-labeja-afd-klust-par-otru-popularako-partiju-vacija.a514506/|title=Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bez vienotās sistēmas katrai federālajai zemei ir arī sava konstitūcija, parlaments un valdība. Šeit likumdošanas varu veic ievēlēti [[landtāgs|landtāgi]].

== Tieslietas ==
[[Attēls:Karlsruhe bundesverfassungsgericht.jpg|thumbnail|200px|Federālā augstākā tiesa Karslrūē.]]
[[Vācijas tiesu iekārta]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēju varas. Vācijā ir civilo vai parlamentāro likumu sistēma, kas ir balstīta uz [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] ar dažām atsaucēm uz Vācijas likumiem. [[Vācijas Konstitucionālā tiesa]] (''Bundesverfassungsgericht''), kas atrodas [[Karlsrūe|Karlsrūē]], ir [[Vācijas Augstākā tiesa]], kas izskata konstitucionālus jautājumus ar tiesībām uz juridisku izskatīšanu. Tā darbojas kā augstākais likumdošanas varas orgāns un nodrošina, ka likumdošanas un juridiskā prakse atbilst Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikumam. Tā darbojas neatkarīgi no citām valsts institūcijām, bet nevar darboties pati savās interesēs.

Vācijas augstākā tiesu sistēma, kas tiek saukta par ''Oberste Gerichtshöfe des Bundes'' (Valsts Augstākā tiesa), ir specifiska. Civilajām un kriminālajām lietām augstākā apelācijas instance ir Federālā Tiesa, kas atrodas Karlsrūē un [[Leipciga|Leipcigā]]. Tiesāšanas veids ir inkvizitoriāls. Citas federālās tiesas ir Federālā Darba tiesa [[Erfurte|Erfurtē]], Federālā Sabiedriskā tiesa [[Kasele|Kaselē]], Federālā Finanšu tiesa [[Minhene|Minhenē]] un Federālā Administratīvā tiesa Leipcigā.

Kriminālie un privātie likumi valsts mērogā ir sistematizēti attiecīgi ''[[Strafgesetzbuch]]'' (Kriminālkodeksā) un ''[[Bürgerliches Gesetzbuch]]'' (Pilsoniskajā kodeksā). Vācijas sodu sistēma ir vērsta uz noziedznieku rehabilitāciju; pārējās sabiedrības aizsardzība ir tās sekundārais mērķis.&lt;ref&gt;[http://www.gesetze-im-internet.de/stvollzg/__2.html § 2, StVllzg], gesetze-im-internet.de, Apskatīts aprīlī 13, 2007&lt;/ref&gt; Pēdējā sasniegšanai notiesātais noziedznieks var tikt ievietots preventīvajā aizturēšanā (''Sicherungsverwahrung'') papildus esošajam spriedumam, ja viņš ir atzīts par bīstamu visai sabiedrībai. Tautas kriminālkodekss (''[[Völkerstrafgesetzbuch]]'') regulē atbildību par [[noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]], [[genocīds|genocīdu]] un [[kara noziegumi]]em. Tas rada Vācijas tiesām vispasaules jurisdikciju, ja lietas ierosināšana tās valsts tiesā, kur noziegums ticis pastrādāts, vai starptautiskajā tiesā, nav iespējama.

=== Likumdošana ===
[[Attēls:HH Polizeihauptmeister MZ.jpg|thumbnail|150px|Vācu policists [[Hamburga|Hamburgā]]]]
Likumdevēja tiesības ir sadalītas federatīvajā un valsts līmenī. Pamatlikumā pieņemts, ka visas likumdevēja tiesības paliek valsts līmenī, ja vien pašā Pamatlikumā nav noteikts citādi. Slavens piemērs ir [[Hesene]]s noteikumi [[nāvessods|nāvessodam]], kas ir pretrunā ar maksimālo sodu saskaņā ar Pamatlikumu, padarot Hesenes noteikumus par spēkā neesošiem.

[[Bundesrāts]] ir federālā iestāde, ar kuras palīdzību zemes piedalās nacionālajā likumdošanā. Zemju piedalīšanās federālajā likumdošanā ir nepieciešama, ja likums vienlaicīgi skar konkurējošas likumdošanas tiesību sfēras, tam nepieciešams formulēt federālos nolikumus izpildei vai tā ir noteikts Pamatlikumā. Katrai zemei ir sava konstitucionālā tiesa. Resoru tiesas (''Amtsgerichte''), Zemes tiesas (''Landgerichte'') un Augstākās zemes tiesas (''Oberlandesgerichte'') ir zemju tiesas ar vispārējo jurisdikciju. Tās ir kompetentas, ja tiesas process atbilst federālajiem vai zemes likumiem.

Daudzi no fundamentālajiem administratīvās likumdošanas jautājumiem paliek zemju jurisdikcijā, lai gan vairums zemju savus likumus šajā jomā balsta uz 1976. gada Administratīvās tiesvedības likumu (''Verwaltungsverfahrensgesetz''), kas ietver svarīgus administratīvās likumdošanas jautājumus. Augstākās zemes tiesas ir administratīvās jurisdikcijas augstākais līmenis attiecībā uz zemju pārvaldi, ja vien likuma jautājums attiecas uz federālo likumu vai zemes likumu, kas identisks ar federālo likumu. Šādos gadījumos ir iespējama galējā apelācija Federālajā Administratīvajā tiesā.

== Ārpolitika ==
[[Attēls:33rdG8Leaders.jpg|thumbnail|200px|Kanclere [[Angela Merkele]] uzņem viesus [[Lielais astotnieks|G8]] samita laikā Hailigendammā]]
Kopš [[Eiropas Savienība]]s pirmsākumiem Vācija tajā spēlē vadošu lomu, kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām uzturot stingru aliansi ar [[Francija|Franciju]]. Šī alianse bija sevišķi cieša 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad valdīja kristīgie demokrāti ar [[Helmūts Kols|Helmūtu Kolu]] un sociālists [[Fransuā Miterāns]]. Vācija ir Eiropas valstu priekšplānā, tiecoties uz daudz apvienotāka un spējīgāka Eiropas politiskā, aizsardzības un drošības aparāta radīšanu.&lt;ref&gt;[http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html Declaration by the Franco-German Defence and Security Council] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051025215249/http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html |date={{dat|2005|10|25||bez}} }} Elysee.fr maijā 13, 3004. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt; Kopš savas dibināšanas {{dat|1949|5|23||bez}}, Vācijas Federatīvā republika nav bijusi sevišķi aktīva savās starptautiskajās attiecībās nesenās vēstures un svešzemju okupācijas dēļ.&lt;ref&gt;Glaab, Manuela. [https://web.archive.org/web/20071121072523/http://en.internationalepolitik.de/archiv/2003/spring2003/german-foreign-policy.html German Foreign Policy: Book Review] Internationale Politik. Spring 2003. Apskatīts 2007, 01-03.&lt;/ref&gt;

[[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Vācijas sadalīšana ar [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškaru]] padarīja to par Austrumu — Rietumu saspīlējuma simbolu un par Eiropas kaujas lauku. Tomēr 70. gados [[Villijs Brands|Villija Branda]] Austrumu politika bija pamatfaktors saspīlējuma samazināšanai.&lt;ref&gt;Harrison, Hope. {{PDFlink|[http://web.archive.org/web/20070605010113/http://www.ghi-dc.org/bulletinS04_supp/34s.5.pdf ''The Berlin Wall, Ostpolitik and Détente]|91.1 KB}} German historical institute, Washington, DC, Bulletin supplement 1, 2004, ''American détente and German ostpolitik, 1969–1972&quot;.&lt;/ref&gt; 1999. gadā kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] valdība definēja jaunus Vācijas ārpolitikas pamatus, pilnvērtīgi piedaloties lēmumu pieņemšanā par [[NATO]] karu pret Dienvidslāviju un nosūtot Vācijas karaspēku karot pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.&lt;ref&gt;[http://www.dw-world.de/dw/article/0,2144,1741310,00.html Germany's New Face Abroad] Deutsche Welle. oktobrī 14, 2005. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt;

Vācija ir tuvs sabiedrotais [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]].&lt;ref&gt;[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3997.htm Background Note: Germany] U.S. Department of State. jūlijā 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt; Spēcīgo saiti starp abām valstīm nostiprināja ASV atbalsta 1948. gada [[Māršala plāns]] (JCS 1067) atjaunošanas procesā pēc Otrā pasaules kara, kā arī kara bērnu brālība un ciešās kulturālās saiknes, lai gan Šrēdera ļoti daiļrunīgie iebildumi pret [[Irākas karš|karu Irākā]] liecināja par atlanticisma beigām un relatīvi atvēsināja Vācijas — Amerikas attiecības.&lt;ref&gt;[http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=7141311 ''Ready for a Bush hug?''], The Economist, jūlijā 6 2006. Apskatīts 2006, 12-31.&lt;/ref&gt; Šīs divas valstis ir arī savstarpēji atkarīgas ekonomiskā ziņā — 8,8% no Vācijas [[eksports|eksporta]] ir saistīti ar Savienotajām Valstīm un 6,6% importēto preču Vācijā ir ASV izcelsme.&lt;ref name=&quot;econ_factsheet_may2006&quot;&gt;{{PDFlink|[http://germany.usembassy.gov/germany/img/assets/9336/econ_factsheet_may2006.pdf U.S.-German Economic Relations Factsheet]|32.8 KB}} U.S. Embassy in Berlin. maijā 2006. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt; Savukārt 8,8% ASV eksporta nokļūst Vācijā, un 9,8% no ASV importa tiek ievests no Vācijas.&lt;ref name=&quot;econ_factsheet_may2006&quot;/&gt; Ciešo saistību iezīmē arī vācu izcelsmes amerikāņu kā lielākās ASV etniskās grupas statuss&lt;ref&gt;[http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html German Still Most Frequently Reported Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505162835/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html |date={{dat|2010|05|05||bez}} }} U.S. Census Bureau jūnijā 30, 2004. Apskatīts 2006, 12-03&lt;/ref&gt; un [[Ramšteinas Gaisa bāze]] ([[Kaizerslauterne]]s tuvumā) kā lielākā ASV militārā bāze ārpus ASV.&lt;ref&gt;[http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 Kaiserslautern, Germany Overview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111218225851/http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 |date={{dat|2011|12|18||bez}} }} U.S. Military. Apskatīts 2006, 12-03.&lt;/ref&gt;

=== Palīdzība attīstībai ===
Vācijas Federatīvās republikas attīstības politika ir neatkarīga joma Vācijas ārpolitikā. To ir formulējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības federālā ministrija (BMZ), un to realizē īstenošanas organizācijas. Vācijas valdība uzskata attīstības politiku par starptautiskās sabiedrības kopējo pienākumu.&lt;ref&gt;[http://www.bmz.de/en/index.html Aims of German development policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110310120541/http://www.bmz.de/en/index.html |date={{dat|2011|03|10||bez}} }} Federal Ministry for Economic Cooperation and Development aprīlī 10, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.&lt;/ref&gt;

2007. gadā Vācijas oficiālā palīdzība attīstībai un [[humānā palīdzība]] bija 8,96 miljardi eiro (12,26 miljardi dolāru), palielinoties par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tā kļuva par pasaulē otru lielāko palīdzības ziedotāju pēc Savienotajām Valstīm.&lt;ref&gt;[http://www.young-germany.de/657.html?&amp;no_cache=1&amp;tx_ttnews%5Btt_news%5D=1499&amp;cHash=7fbf309b04 Germany is a leader in development funding] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617025535/http://www.young-germany.de/657.html |date={{dat|2008|06|17||bez}} }} www.young-germany.de aprīlī 17, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.&lt;/ref&gt; Vācija attīstībai tērē 0,37 procentus no sava [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP), kas ir zem valdības nospraustajiem 0,51 procenta no IKP 2010. gadam. Arī starptautiskais plāns par 0,7% no IKP varētu netikt izpildīts.

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|Bundesvērs}}
[[Attēls:Fregatte Mecklenburg-Vorpommern F218.jpg|thumbnail|200px|Fregate ''Mecklenburg-Vorpommern'' patruļā pie [[Libāna]]s krastiem]]
Bundesvērs ir aizsardzības spēki, kas sastāv no armijas, flotes, gaisa spēkiem un kiber un informācijas telpas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/bundeswehr-der-zeitenwende-kriegstuechtig-sein-um-abzuschrecken-5765386|title=Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}&lt;/ref&gt; Iesaukšana tika apturēta 2011. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/webarchiv/textarchiv/2011/33831649_kw12_de_wehrdienst-204958|title=Deutscher Bundestag - Aussetzung der allgemeinen Wehrpflicht beschlossen|last=Weinlein|first=Alexander|website=Deutscher Bundestag|access-date=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā militārie izdevumi veidoja 2,12 no valsts IKP.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/europa/nato-verteidigungsausgaben-106.html|title=Deutschland erreicht Zwei-Prozent-Ziel bei Verteidigungsausgaben|website=tagesschau.de|access-date=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt; Miera laikā Bundesvēru komandē aizsardzības ministrs – šobrīd Boris Pistorius.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/bundesregierung/bundeskabinett/boris-pistorius-1974308|title=Boris Pistorius: Verteidigungsminister {{!}} Bundesregierung|website=Die Bundesregierung informiert {{!}} Startseite|access-date=2024-07-18|language=de}}&lt;/ref&gt; Ja Vācija sāks karu, ko konstitūcija pieļauj tikai aizsardzības nolūkos, kanclere kļūs par Bundesvēra vadītāju.

[[Attēls:Eurofighter 9803.ogg|thumbnail|thumbtime=32|left|200px|Vācu lidmašīnu demonstrējumi]]
Bundesvērā ietilpst 200 500 profesionāli karavīri, {{sk|55000}} 18—25 gadus veci iesaucamie, kam pēc esošajiem noteikumiem jādien vismaz deviņus mēnešus, un 2500 aktīvi rezervisti jebkurā laikā. Bruņotajiem spēkiem ir pieejami aptuveni {{sk|300000}} rezervistu, kas piedalās aizsardzības apmācībās, kā arī militāro spēku izvietojumi ārzemēs. Sievietes visos dienestos bez ierobežojumiem var dienēt kopš 2001. gada, bet viņas netiek pakļautas iesaukumam. Aktīvajā dienestā ir apmēram {{sk|14500}} sieviešu un zināms skaits rezervistu, kas piedalās visos dienestos, ieskaitot miera uzturēšanas misijas un citas operācijas. Līdz šim divas sievietes - medicīnas virsnieces — tikušas paaugstinātas līdz ģenerāļa pakāpei.

No 2006. gada oktobra Vācijas armijā ir gandrīz 9000 karavīru, kas izvietoti citās valstīs kā daļa no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem, tajos ietilpst 1180 karavīri [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā–Hercegovinā]], 2844 Bundesvēra karavīri [[Kosova|Kosovā]], 750 kareivji, kas izvietoti kā [[EUFOR]] daļa [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]] un 2800 Vācijas karavīri NATO vadītajos [[ISAF]] bruņotajos spēkos Afganistānā. No 2007. gada februāra Vācijai ir apmēram 3000 ISAF karavīru [[Afganistāna|Afganistānā]] un tas ir trešais lielākais kontingents pēc ASV (14000) un Lielbritānijas (5200).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |title=NATO International Security Assistance Force Placemat |accessdate=2007-02-12 |date=Current as of 2007-02-07 |format=PDF |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224153539/http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |archivedate=2007-02-24 }}&lt;/ref&gt; Vācijai ir kopēji [[kodolieroči]] ar NATO, tos veido ASV atomieroči, kas izvietoti [[Bīhela]]s (''Büchel'') gaisa spēku bāzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php |title= United States Removes Nuclear Weapons From German Base, Documents Indicate |accessdate= 2008-07-26 |author= Hans Kristensen |date= 2007-07-09 |publisher= Federation of American Scientists |archive-date= 2008-12-22 |archive-url= https://web.archive.org/web/20081222022344/http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php }}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija ==
{{Pamatraksts|Vācieši}}
[[Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|thumbnail|200px|[[Berlīne]] ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (3,4 miljoni iedzīvotāju)]]
Vācijā dzīvo 84,7 miljoni iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Līdz ar to tā ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s valsts pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tomēr bērnu skaits uz vienu sievieti ir viens no mazākajiem pasaulē, tādēļ pēc aplēsēm līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Vācijā samazināsies līdz 69-74 miljoniem.&lt;ref&gt;{{de ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url= http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/DE/Presse/pm/2006/11/PD06__464__12421,templateId=renderPrint.psml|title=Im Jahr 2050 doppelt so viele 60-Jährige wie Neugeborene| author =Destatis |accessdate=2007-06-20}}&lt;/ref&gt; Vācijā ir vairākas lielas [[pilsēta]]s: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Minhene]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]], [[Štutgarte]], kā arī [[Reina-Rūra]]s reģions, kurā ir apvienotas vairākas [[lielpilsēta]]s.

Lielākā [[etniskā grupa]] ir [[vācieši]], bet Vācijā dzīvo arī gandrīz 14 miljoni citu valstu pilsoņu. Pēc [[Imigrācija|imigrantu]] skaita Vācija ir trešā lielākā valsts pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/immigration-by-country|title=Immigration by Country 2024|website=worldpopulationreview.com|access-date=2024-08-07}}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa no tiem nāk no [[Turcija]]s (1,5 miljoni) un [[Ukraina]]s (1,2 miljoni), kā arī no [[Sīrija]]s (1 miljons), [[Rumānija]]s un [[Polija]]s (katra 0,9 miljoni), [[Itālija]]s (0,6 miljoni), [[Bulgārija]]s, [[Horvātija]]s un [[Afganistāna]]s (katrai 0,4 miljoni).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Migration-Integration/Tabellen/auslaendische-bevoelkerung-geschlecht.html|title=Ausländische Bevölkerung nach Geschlecht und ausgewählten Staatsangehörigkeiten|access-date=2024-08-06}}&lt;/ref&gt; Valsts ziemeļos dzīvo arī [[Dānija|dāņi]], frīzi un holandieši.

=== Reliģija ===
[[Attēls:Colognecathedralatnight.JPG|thumbnail|150px|Ķelnes katedrāle Reinas upes krastā]]
[[Kristietība]] ir izplatītākā [[reliģija]] Vācijā pēc tās sekotāju skaita. Kopumā tai ir pievērsušies aptuveni 39,8 miljoni Vācijas iedzīvotāju (47,7%).&lt;ref name=&quot;fowid&quot;&gt;[https://fowid.de/meldung/religionszugehoerigkeiten-2024 Religionszugehörigkeiten 2024] (German), fowid.de, Apskatīts 2025, decembris 11.&lt;/ref&gt; Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kurai ir 3,3 miljoni sekotāju (3,9%).&lt;ref name=&quot;fowid&quot;/&gt; Tām seko [[budisms]] un [[jūdaisms]] (katrai pa {{sk|200000}}}} sekotāju). [[Hinduisms|Hinduismam]] ir pievērsušies {{sk|90000}} cilvēku, bet pārējām reliģijām ir tikai {{sk|50000}} sekotāju. Aptuveni 39,1 miljoniem Vācijas iedzīvotāju (46,8%) nav noteiktas reliģiskās piederības.&lt;ref name=&quot;fowid&quot;/&gt;

Valsts ziemeļos un austrumos ir izplatīts [[protestantisms]], savukārt valsts dienvidos un rietumos vairāk izplatīta ir [[katoļticība]]. Pašreizējais [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] ir dzimis [[Bavārija|Bavārijā]]. Cilvēki, kuriem nav noteiktas reliģiskās piederības, dzīvo galvenokārt bijušās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] teritorijā un lielajās pilsētās.&lt;ref&gt;{{de ikona}} [http://www.remid.de/remid_info_zahlen.htm Religionen in Deutschland: Mitgliederzahlen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/ |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} Religionswissenschaftlicher Medien- und Informationsdienst. novembrī 4, 2006. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt;

No 4,3 miljoniem [[musulmaņi|musulmaņu]] lielākā daļa ir [[sunnīti]] un [[alevi]] no [[Turcija]]s. Ir arī nelielas [[šiīti|šiītu]] kopienas.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080124090425/http://www.euro-islam.info/pages/germany.html Germany] Euro-Islam.info. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt; 1,7% no visas valsts iedzīvotājiem ir [[Pareizticība|pareizticīgie]], no kuriem lielākā daļa ir Vācijā dzīvojošie [[serbi]] un [[grieķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |title=EKD: Evangelische Kirche in Deutschland - Christen in Deutschland 2006 |publisher=Ekd.de |date= |accessdate=2008-11-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110430195847/http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |archivedate=2011-04-30 }}&lt;/ref&gt; Vācijā ir Rietumeiropā trešā lielākā [[ebreji|ebreju]] populācija, kuri ir [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotāji.&lt;ref&gt;Blake, Mariah. [http://www.csmonitor.com/2006/1110/p25s02-woeu.html In Nazi cradle, Germany marks Jewish renaissance] Christian Science Monitor. novembrī 10,2006. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt; 2004. gadā ebreju skaits valstī bija vairāk nekā {{sk|200000}}. Salīdzinoši pirms [[Vācijas atkalapvienošana]]s šeit dzīvoja tikai {{sk|30000}} ebreju. Tie šeit ieradās no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām. Nozīmīgas ebreju kopienas ir [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]].&lt;ref&gt;[http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 The Jewish Community of Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060831192908/http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 |date={{dat|2006|08|31||bez}} }} European Jewish Congress. Apskatīts 2006, 11-30.&lt;/ref&gt; Vairāk nekā {{sk|200000}} ir [[budisms|budisma]] sekotāji, no kuriem aptuveni puse ir imigranti no [[Āzija]]s.&lt;ref&gt;[[Die Zeit]] 12/07, page 13&lt;/ref&gt;

=== Valodas ===
Dominējošā un [[Valsts valoda|oficiālā valoda]] valstī ir [[vācu valoda]]. Līdz ar to tā ir viena no 23 [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]] un viena no trim [[Eiropas Komisija]]s [[darba valoda|darba valodām]] (atlikušās ir [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda]]). Vācijā ir ievērojamas kopienas, kurās runā [[dāņu valoda|dāņu]], [[sorbu valodas|sorbu]], [[čigānu valoda|čigānu]] un [[frīzu valoda|frīzu valodās]]. Tās oficiāli pēc [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]]s ir aizsargātas. Imigranti galvenokārt runā [[turku valoda|turku]], [[poļu valoda|poļu]], [[krievu valoda|krievu]] un daudzās [[Balkānu pussala|Balkānu]] valodās.

Klasiskā vācu valoda ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]]. Tā ir radniecīga [[angļu valoda|angļu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un frīzu valodām.

{{Vācijas lielākās pilsētas}}
{{clear}}

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Frankfurtnight.JPG|thumbnail|200px|[[Frankfurte pie Mainas]] ir nozīmīgākais finanšu centrs un globālais aviācijas mezgls]]
Vācijai ir lielākā valsts saimniecība [[Eiropa|Eiropā]] ar ceturto lielāko nominālo [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pasaulē, un tā ierindojas piektajā vietā pēc 2008. gada [[pirktspējas paritāte]]s.&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html Rank Order - GDP (purchasing power parity)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} CIA Factbook 2005. Apskatīts 31 decembrī 2006.&lt;/ref&gt; Kopš [[industrializācija]]s laikiem valsts ir vadījusi, jauninājusi un guvusi labumu no arvien vairāk globalizētās ekonomikas. Vācija ir pasaulē lielākais eksportētājs ar 1,133 triljoniem eksporta 2006. gadā (ieskaitot Eiropas valstis) un rada tirdzniecības atlikumu 165 miljardus eiro apmērā.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4692638.stm German trade surplus hits record], BBC, 8 februārī 2006, Apskatīts 3 janvārī 2007.&lt;/ref&gt; [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors dod ieguldījumu apmēram 70% apmērā no kopējā IKP, [[rūpniecība]] — 29,1% un [[lauksaimniecība]] — 0,9%. Vairums no valsts ražojumiem ir [[inženierija|inženierijā]], sevišķi [[automobilis|automobiļi]], iekārtas, metāli un ķīmiskās preces.&lt;ref name=&quot;CIA&quot;/&gt; Vācija ir vadošais [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] un [[saules enerģija]]s tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Lielākās ikgadējās tirdzniecības izstādes un kongresi notiek vairākās Vācijas pilsētās, tādās kā [[Hannovere|Hannoverē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] un [[Berlīne|Berlīnē]].&lt;ref&gt;[http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html Wind Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061210163253/http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html |date={{dat|2006|12|10||bez}} }} Federal Ministry of Economics and Technology (Germany) Apskatīts 30 novembrī 2006.&lt;/ref&gt;

[[Attēls:S-Klasse W221.jpg|thumbnail|200px|left|Vācija ir vadošā valsts pasaulē eksportpreču jomā]]
No 500 lielākajiem pasaules [[birža]]s uzņēmumiem pēc ienākumu lieluma ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā 37 uzņēmumu galvenās mītnes atrodas Vācijā. 2007. gadā desmit lielākie bija [[Daimler (uzņēmums)|Daimler]], [[Volkswagen]], [[Allianz]] (vispelnošākais uzņēmums), [[Siemens]], [[Deutsche Bank]] (otrs pelnošākais uzņēmums), [[E.ON]], [[Deutsche Post]], [[Deutsche Telekom]], [[Metro AG]] un [[BASF]].&lt;ref&gt;[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html Global 500 Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921084908/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html |date={{dat|2008|09|21||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.&lt;/ref&gt; Starp lielākajiem darba devējiem bija arī [[Deutsche Post]], [[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]] un [[Edeka]].&lt;ref&gt;[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html Global 500 Biggest Employers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080918023915/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html |date={{dat|2008|09|18||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.&lt;/ref&gt; Labi zināmas pasaulē ir [[Mercedes-Benz]], [[SAP (uzņēmums)|SAP]], [[BMW]], [[Adidas]], [[Audi (auto)|Audi]], [[Porsche]], [[Volkswagen]] un [[Nivea]] preču zīmes.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080106165521/http://bwnt.businessweek.com/brand/2006/ The 100 Top Brands 2006], Businessweek, Apskatīts 26 novembrī 2007.&lt;/ref&gt;

Vācija ir stingra Eiropas ciešākas saimnieciskās un politiskās integrācijas aizstāve, un tās tirdzniecības politiku aizvien vairāk nosaka vienošanās starp [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstīm un ES [[vienotais tirgus|vienotā tirgus]] likumdošana. Vācija izmanto kopējo Eiropas valūtu [[eiro]], un tās monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Pat pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā bijušajās Rietumvācijas zemēs dzīves līmenis un ikgadējie ienākumi palika ievērojami augstāki.&lt;ref name=&quot;FR&quot;&gt;Berg, S., Winter, S., Wassermann, A. [http://www.spiegel.de/international/spiegel/0,1518,373639,00.html The Price of a Failed Reunification] Spiegel Online International. 5 septembrī 2005. Apskatīts 28 novembrī 2006.&lt;/ref&gt; Austrumvācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā. Kopējais bezdarba līmenis kopš 2005. gada konsekventi krītas, un viszemākais 15 gadu laikā bija 2008. gada jūnijā — 7,5%.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20081220113203/http://www.tagesschau.de/wirtschaft/arbeitslosenzahlen10.html Arbeitslosenzahl unter 3,2 Millionen gesunken] (German) Tagesschau, Apskatīts 1 jūlijā 2008.&lt;/ref&gt; Procentuāli no 6,2% bijušajā Rietumvācijā līdz 12,7% bijušajā Austrumvācijā. Kanclera Gerharda Šrēdera bijusī valdība uzsāka visaptverošu darba tirgus un ar labklājību saistīto institūciju reformu kompleksu, turpretim esošā valdība ietur ierobežojošu [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] un samazina darbavietas [[publiskais sektors|publiskajā sektorā]].

Vācijā ir viena no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, jo īpaši daudz tajā tiek audzēti [[mieži]]. Tomēr mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti [[zemkopība|zemkopībā]]. Vācija ir arī liela [[kartupelis|kartupeļu]] un sakņaugu audzētāja.

=== Infrastruktūra ===
[[Attēls:Two Ships-Hamburg.jpg|thumbnail|200px|[[Hamburga]]s osta ir otra lielākā Eiropā]]
Ar savu atrašanās vietu Eiropas centrā Vācija ir svarīgs transporta mezgls. Tas atspoguļojas tās blīvajā un mūsdienīgajā transportēšanas tīklā. Iespējams, visslavenākais ir plašais autostrāžu (''[[Autobahn]]'') tīkls, kas ierindojas trešajā vietā pasaulē kopējā garuma ziņā, un vairumam no tā ceļiem ir raksturīgi posmi bez ātruma ierobežojuma.&lt;ref name=adac&gt;{{Tīmekļa atsauce | authorlink = www.adac.de/verkehrs-experten | title = Autobahn-Temporegelung | publisher = ADAC | url = http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | date = oktobrī 2007 | format = PDF | language = German | accessdate = 2008-11-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081116015023/http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | archivedate = 2008-11-16 }}&lt;/ref&gt;

Vācija ir izveidojusi policentrisku [[ātrgaitas vilciens|ātrvilcienu]] tīklu. ''[[InterCityExpress]]'' jeb ICE ir visprogresīvākā ''[[Deutsche Bahn]]'' pakalpojumu kategorija un apkalpo nozīmīgākās Vācijas pilsētas, kā arī ceļa mērķus kaimiņvalstīs. Vilciena maksimālais ātrums ir starp 160 km/h un 300 km/h. Saskaņojumi tiek piedāvāti ar 30 minūšu, stundas vai divu stundu intervāliem.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070809140315/http://www.db.de/site/bahn/de/unternehmen/investor__relations/finanzberichte/geschaeftsbericht/geschaeftsbericht__2006.html Geschäftsbericht 2006 der Deutschen Bahn AG], Deutsche Bahn, Apskatīts 19 oktobrī 2007.&lt;/ref&gt;

[[Attēls:ICE 3M KRM.jpg|thumbnail|200px|left|Vilciens [[ICE3]]]]
Vācija ir pasaulē piektā lielākā enerģijas patērētāja, un divas trešdaļas no tās svarīgākās enerģijas 2002. gadā tika importētas. Tajā pašā gadā Vācija bija Eiropas lielākā elektrības patērētāja ar 512,9 [[kilovatstunda|teravatstundu]] kopējo apjomu. Valdības politika sekmē enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā saules, vēja, biomasas, hidroelektriskie un ģeotermālie, izstrādi un attīstību. Pateicoties enerģijas taupīšanas pasākumiem, kopš 1970. gadu sākuma ir uzlabojies enerģijas lietderības koeficients. Valdība ir uzstādījusi mērķi 2050. gadā ar atjaunojamajiem avotiem nodrošināt pusi no valstij nepieciešamās enerģijas.

2000. gadā valdība un Vācijas atomenerģijas nozare vienojās līdz 2021. gadam pakāpeniski izbeigt visu [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] darbību.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4295389.stm Germany split over green energy], BBC, Apskatīts 13 aprīlī 2007&lt;/ref&gt; Tomēr atjaunojamā enerģija joprojām ieņem pārāk pieticīgu vietu enerģijas patēriņā. 2006. gadā enerģijas patēriņu apmierināja šādi avoti: [[nafta]] (35,7%), [[akmeņogles]], ieskaitot [[brūnogles]] (23,9%), [[dabasgāze]] (22,8%), [[kodolenerģija]] (12,6%), [[hidroenerģija|hidro]] un [[vēja enerģija]] (1,3%) un citi (3,7%).

== Zinātne ==
[[Attēls:Cleanroom1.jpg|thumbnail|200px|Plašs [[tīrā telpa|tīrās telpas]] komplekss mikroelektronikas ražošanai [[Štutgarte|Štutgartē]]]]
Vācija ir bijusi dzimtā vieta dažiem no visizcilākajiem pētniekiem dažādās [[zinātne]]s jomās.&lt;ref&gt;[http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html Back to the Future: Germany - A Country of Research] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070424141353/http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html |date={{dat|2007|04|24||bez}} }} German Academic Exchange Service (2005, 02-23). Apskatīts 2006, 12-08.&lt;/ref&gt; [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] ir saņēmuši 102 Vācijas laureāti.&lt;ref&gt;[http://nobelprize.org/ Nobel Prize], nobelprize.org, Apskatīts 2009, februārī 23.&lt;/ref&gt; [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] un [[Makss Planks|Maksa Planka]] darbs bija izšķirošs [[kvantu fizika]]s pamatu likšanā, ko tālāk attīstīja [[Verners Heizenbergs]] un [[Makss Borns]].&lt;ref&gt;Roberts, J. M. ''The New Penguin History of the World'', Penguin History, 2002. Pg. 1014. {{ISBN|0-14-100723-0}}.&lt;/ref&gt; Viņu priekšgājēji bija fiziķi [[Hermanis fon Helmholcs]], [[Jozefs fon Fraunhofers]] un [[Gabriels Daniels Fārenheits]]. [[Vilhelms Rentgens]] atklāja [[rentgenstari|rentgenstarus]], ko daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, tā arī sauc viņa vārdā. Šis sasniegums viņam atnesa pirmo [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] 1901. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 The Alfred B. Nobel Prize Winners, 1901–2003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210025438/http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 |date={{dat|2010|02|10||bez}} }} History Channel from ''The World Almanac and Book of Facts'' 2006. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;

Kosmosa inženieris [[Verners fon Brauns]] izstrādāja pirmo kosmosa raķeti un vēlāk bija pazīstams [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dalībnieks un izstrādāja mēness raķeti [[Saturn V]], kas bruģēja ASV [[Apollo programma|Apollo]] ceļu uz panākumiem. [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Heinriha Rudolfa Herca]] darbs [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā starojuma]] jomā bija galvenais moderno [[Telesakari|telesakaru]] izstrādē.&lt;ref&gt;[http://www.itu.int/aboutitu/HistoricalFigures.html Historical figures in telecommunications.] International Telecommunication Union. janvārī 14, 2004. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt; [[Vilhelms Vunds|Vilhelmam Vundam]] ar viņa pirmās laboratorijas nodibināšanu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]] 1879. gadā tiek piedēvēta [[psiholoģija]]s kā neatkarīgas empīriskās zinātnes izveidošana.&lt;ref&gt;Kim, Alan. [http://plato.stanford.edu/entries/wilhelm-wundt/ Wilhelm Maximilian Wundt] Stanford Encyclopedia of Philosophy. jūnijā 16, 2006. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt; [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] dabas zinātnieka un pētnieka darbs bija [[bioģeogrāfija]]s pamatā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070807011540/http://www.eaglehill.us/ahumb.html The Natural History Legacy of Alexander von Humboldt (1769 to 1859)], Humboldt Field Research Institute and Eagle Hill Foundation. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;

Vācijā ir dzimuši daudzi nozīmīgi [[matemātiķis|matemātiķi]]: [[Kārlis Frīdrihs Gauss]], [[Dāvids Hilberts]], [[Bernhards Rīmanis]], [[Gotfrīds Leibnics]], [[Kārlis Veierštrāss]] un [[Hermans Veils]]. Vācija ir bijusi dzimtā vieta daudziem slaveniem izgudrotājiem un inženieriem: [[Johans Gūtenbergs|Johanam Gūtenbergam]], kam tiek piedēvēta pārvietojamās [[drukātava]]s izgudrošana Eiropā, [[Hanss Geigers]], [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāja]] radītājs un [[Konrāds Cūze]], kas uzbūvēja pirmo pilnībā automatizēto digitālo [[Dators|elektronisko skaitļošanas mašīnu]].&lt;ref&gt;Horst, Zuse. [http://www.epemag.com/zuse/ The Life and Work of Konrad Zuse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629003415/http://www.epemag.com/zuse/ |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} Everyday Practical Electronics (EPE) Online. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt; Vācu izgudrotāji, inženieri un rūpnieki, tādi kā grāfs [[Ferdinands fon Cepelīns]], [[Oto Līlentāls]], [[Gotlībs Daimlers]], [[Rūdolfs Dīzels]], [[Hugo Junkerss]] un [[Kārlis Bencs]], palīdzēja veidot modernas automobiļu un gaisa transportēšanas tehnoloģijas.&lt;ref&gt;[http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html Automobile.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029081248/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html |date={{dat|2009|10|29||bez}} }} Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2006. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm The Zeppelin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110501132157/http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm |date={{dat|2011|05|01||bez}} }} U.S. Centennial of Flight Commission. Apskatīts 2007, 01-02.&lt;/ref&gt;

Svarīgas pētniecības organizācijas Vācijā ir [[Maksa Planka biedrība]], [[Helmholza apvienība]] (''Helmholtz-Gemeinschaft'') un [[Fraunhofera biedrība]]. Tās ir neatkarīgas vai ārēji saistītas ar universitāšu sistēmu un veicina ievērojamu apjomu zinātniskās izstrādes. Prestižo [[Gotfrīda Vilhelma Leibnica balva|Gotfrīda Vilhelma Leibnica]] balvu katru gadu pasniedz desmit zinātniekiem un akadēmiķiem. Ar saviem 2,5 miljoniem eiro tā ir viena no lielākajām par izpēti piešķiramajām balvām pasaulē.&lt;ref&gt;[http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html Gottfried Wilhelm Leibniz Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080621091621/http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html |date={{dat|2008|06|21||bez}} }}, DFG, Apskatīts martā 12, 2007&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
[[Attēls:Goethecut.png|thumbnail|150px|Viens no nozīmīgākajiem vācu dzejniekiem [[Johans Volfgangs fon Gēte]]]]
Vācija bieži vien tiek saukta par ''das Land der Dichter und Denker'' (dzejnieku un domātāju zeme).&lt;ref&gt;{{de ikona}} [http://www.spiegel.de/international/0,1518,410135,00.html Spätzle Westerns] Spiegel Online International. Apr. 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-06&lt;/ref&gt; Vācijas [[kultūra]]s pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tās kā vienotas valsts izveidošanās. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas [[nacionāla valsts|nacionālo valsti]], bet arī ar [[vācu valoda|vāciski]] runājošo pasauli.

Vācu [[literatūra]]s pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija [[Valters fon der Fogelveide]] un [[Volframs fon Ešenbahs]]. Nozīmīgs vācu [[eposs]] ir &quot;[[Nībelungu dziesma]]&quot;, kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama [[sāga]] ''[[Thidrekssaga]]''. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu [[pasaka|pasaku]] vācēji [[brāļi Grimmi]]. [[Bībele|Bībeli]] vācu valodā iztulkoja teologs [[Mārtiņš Luters]]. Viņš tādā veidā lika pamatu mūsdienu &quot;augšvācu&quot; valodai. Vēl starp visvairāk apbrīnotākajiem vācu dzejniekiem un rakstniekiem ir [[Gotholds Efraims Lesings]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Heinrihs fon Kleists]], [[E. T. A. Hofmanis]], [[Bertolts Brehts]] un [[Arno Šmits]]. 20. gadsimtā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma tādi vācu rakstnieki kā [[Tomass Manns]], [[Hermanis Hese]], [[Heinrihs Bells]] un [[Ginters Grass]].

Vācijas filozofiem vēsturiski ir bijusi liela ietekme [[filozofija]]s attīstībā, piemēram, vairāki nozīmīgi vācu filozofi jau viduslaiku sākumā ir devuši savu artavu [[rietumu filozofija]]s attīstībā. 17. gadsimtā [[Gotfrīds Leibnics]] un [[Imanuels Kants]] bija centrālās personas filozofijas vēsturē. [[Kantianisms]] spēcīgi iespaidoja arī [[Artūrs Šopenhauers|Artūra Šopenhauera]] darbus, kā arī vācu ideālisma aizstāvjus [[Johans Gotlībs Fihte|Johanu Fihti]] un [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georgu Hēgeli]]. 19. gadsimta otrajā pusē [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] attīstīja [[komunisms|komunistu]] teoriju, bet 20. gadsimtā vācu filozofijas tradīcijas īstenoja [[Frīdrihs Nīče]], [[Martins Heidegers]] un [[Hanss Georgs Gadamers]].

== Sports ==
[[Attēls:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg|thumbnail|150px|[[Mihaels Šūmahers]] - septiņkārtējais ''F1'' pasaules čempions]]
Sportiskā forma ir neatņemama vāciešu dzīves daļa. 27 miljoni vācieši ir sporta klubu biedri un vēl papildus 12 miljoni ar sportu nodarbojas individuāli.&lt;ref name=&quot;sports&quot;&gt;[http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html Germany Info: Culture &amp; Life: Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430172943/http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html |date={{dat|2011|04|30||bez}} }} Germany Embassy in Washington, D.C. Apskatīts 2006, 12-28.&lt;/ref&gt; [[Futbols]] ir vispopulārākais sporta veids. Ar 6,3 miljoniem oficiāliem biedriem [[Vācijas Futbola asociācija]] (''Deutscher Fußball-Bund'') ir lielākā šī sporta veida organizācija pasaulē.&lt;ref name=&quot;sports&quot; /&gt; [[Vācijas futbola Bundeslīga]] (''Fußball-Bundesliga'') piesaista otro lielāko vidējo apmeklētību no visu sporta veidu līgām pasaulē.&lt;ref&gt;Vairāk skatītāju iet tikai uz [[Nacionālā Futbola Līga|NFL]]&lt;/ref&gt; [[Vācijas futbola izlase]] ir uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] četras reizes (1954, 1974, 1990 un 2014). Arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] tā ir uzvarējusi trīs reizes (1972, 1980 un 1996). 1974. un 2006. gadā Vācijā notika Pasaules kauss, savukārt Eiropas čempionāts ir rīkots tikai 1988. gadā. Vieni no veiksmīgākajiem un slavenākajiem futbolistiem ir [[Francs Bekenbauers]], [[Gerds Millers]], [[Jirgens Klinsmans]], [[Lotārs Mateuss]] un [[Olivers Kāns]]. Citi populāri sporta veidi ir [[rokasbumba]], [[volejbols]], [[basketbols]], [[hokejs]] un [[teniss]].&lt;ref name=&quot;sports&quot; /&gt;

[[Attēls:AllianzArenaSunset.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Allianz Arena]]'' - [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un 2006. gada [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] stadions]]
Vācija ir viena no vadošajām valstīm [[motoru sports|motoru sportā]]. Daudzu sacīkšu uzvarētāju mašīnas, komandas un braucēji nāk no Vācijas. Viens no veikmīgākajiem ''[[Formula 1]]'' braucējiem [[Mihaels Šūmahers]] savas karjeras laikā ir uzstādījis vairākus nozīmīgus rekordus. Nozīmīgākie no tiem ir visvairāk čempionu tituli, kā arī visvairāk uzvarēto sacīkšu. Viņš ir arī viens no apmaksātākajiem sportistiem vēsturē un ir kļuvis par miljardieri.&lt;ref&gt;[http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,1929091,00.html What we will miss about Michael Schumacher], Guardian Unlimited, Apskatīts 2007, oktobrī 19&lt;/ref&gt; Tādi konstruktori kā ''[[BMW]]'' un ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' ir starp vadošajām komandām motosporta sponsorēšanā. [[Porsche]] ir 16 reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]], prestižās sacīkstēs, kas katru gadu norisinās Francijā. ''[[Deutsche Tourenwagen Masters]]'' ir populāra [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacīkšu]] mašīna.

Vācijas sportisti ir arī vieni no veiksmīgākajiem [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniekiem. Viņi ir trešie labākie pasaulē pēc iegūto olimpisko medaļu skaita (ieskaitot arī gan Rietumvācijas, gan Austrumvācijas sportistu medaļas). [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskājās spēlēs]] Vācija bija piektā labākā pēc iegūto medaļu skaita,&lt;ref&gt;[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080906080904/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/GL/95A/GL0000000.shtml Beijing 2008 Medal Table] The Official Website of the Beijing 2008 Olympic Games. Apskatīts 2008, 9-8.&lt;/ref&gt; toties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņiem bija visvairāk medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=2&amp;OLGY=2006 Turin 2006 Medal Table] International Olympic Committee. Apskatīts 2006, 12-28.&lt;/ref&gt; [[Vasaras olimpiskās spēles]] Vācijā ir notikušas divreiz: 1936. gadā [[Berlīne|Berlīnē]] un 1972. gadā [[Minhene|Minhenē]]. [[Ziemas olimpiskās spēles]] ir notikušas tikai vienu reizi — 1936. gadā tās norisinājās Bavārijas pilsētiņā [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]].

== Svētki ==
{| class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot; valign=&quot;top&quot;
! Svētki
! Vācu nosaukums
! Datums
!  [[Bādene-Virtemberga|BW]] 
!  [[Bavārija|BY]] 
!  [[Berlīne|BE]] 
!  [[Brandenburga|BB]] 
!  [[Brēmene|HB]] 
!  [[Hamburga|HH]] 
!  [[Hesene|HE]] 
!  [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|MV]] 
!  [[Lejassaksija|NI]] 
!  [[Ziemeļreina-Vestfālene|NW]] 
!  [[Reinzeme-Pfalca|RP]] 
!  [[Zāra (zeme)|SL]] 
!  [[Saksija|SN]] 
!  [[Saksija-Anhalte|ST]] 
!  [[Šlēsviga-Holšteina|SH]] 
!  [[Tīringene|TH]] 
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Jaunais gads]] || Neujahr || [[1. janvāris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
|Kristības (Trīs kungu svētki)|| Heilige Drei Könige
| [[6. janvāris]] || X || X ||   ||  
|   ||   ||  
|   ||   ||   ||  
|   ||   || X ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
|[[Lielā Piektdiena]] || Karfreitag || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Lieldienas]] || Ostern || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Darba svētki|1. maijs]] || Tag der Arbeit || [[1. maijs]] || X || X || X
| X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Debesbraukšanas diena]] || Christi Himmelfahrt || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| Svētā gara diena || Pfingstmontag || mainīgs
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Kristus gara svētki]]||Fronleichnam || mainīgs
| X || X ||   ||   ||   ||   || X
|   ||   || X || X || X || 1) ||   ||   || 2)
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| || Augsburger Friedensfest
| [[8. augusts]] ||   || 3) ||   ||  
|   ||   ||  
|   ||   ||   ||  
|   ||   ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Marijas Debesbraukšanas svētki]]||Mariä Himmelfahrt || [[15. augusts]]
|   || 5) ||   ||   ||   ||   ||  
|   ||   ||   ||   || X
|   ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| Vienības diena ||Tag der Deutschen Einheit || [[3. oktobris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Reformācijas diena]]||Reformationstag || [[31. oktobris]]
|   ||   ||   || X ||   ||   ||  
| X ||   ||   ||   ||  
| X || X ||   || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Visu svēto diena]] ||Allerheiligen || [[1. novembris]]
| X || X ||   ||   ||   ||   ||  
|   ||   || X || X || X
|   ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| Lūgšanu un grēku atlaišanas diena||Buß- und Bettag ||mainīgs ||   ||   ||  
|   ||   ||  
|   ||   ||   ||  
|   ||   || 4) ||   ||   ||  
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Ziemassvētki]] pirmā diena|| 1. Weihnachtstag || [[25. decembris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|----- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#F8F8FF&quot;
| [[Ziemassvētki]] otrā diena|| 2. Weihnachtstag || [[26. decembris]]
| X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X
| X || X || X || X
|}

== Skatīt arī ==
* [[Vācijas federālās zemes]]
* [[Vācijas Grand Prix|Vācijas ''Grand Prix'']]
* [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Vācijas piļu uzskaitījums]]
* [[Vācijas upju uzskaitījums]]
* [[Vācu mūzika]]

== Atsauces un piezīmes ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces|2|refs=
&lt;ref name=IMF&gt;{{en ikona}} {{enciklopēdijas atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&amp;pr.y=14&amp;sy=2008&amp;ey=2015&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=134&amp;s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDP_D%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CNGAP_NPGDP%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CPPPSH%2CPPPEX%2CNID_NGDP%2CNGSD_NGDP&amp;grp=0&amp;a= | title= Germany | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-03-18}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;CIA&quot;&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | title= Germany | publisher= CIA Factbook | accessdate= 2006-11-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20060930072310/https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | archivedate= 2006-09-30 }}&lt;/ref&gt;
}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.deutschland.de/en www.deutschland.de] - Aktuāls daudzvalodu portāls par Vāciju
* [http://www.bundesregierung.de/Webs/Breg/DE/Homepage/home.html Vācijas valdība]
* [http://www.germany-tourism.de/ Vācijas Nacionālā Tūrisma padome]
* [http://home.lanet.lv/~rbalodis/Salidzinoshas%20KT/Handouti/VFR_handouti.pdf Asoc. prof. Ringolds Balodis. Vācijas parlamentārās sistēmas veidošanās. / Ārvalstu konstitucionālās tiesības (uzskates papildmateriāli lekcijām).]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20080414155658/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1887&amp;Itemid=7 Buks A., Vācijas ārpolitika pēc Otrā pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā]
* [https://web.archive.org/web/20150330064818/http://www.latviesi.com/organizacijas/vacija/ Latviešu kopienas un organizācijas Vācijā]

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}
{{G8}}
{{Vācijas pilsētas}}
{{coord|display=title|51|00|00|N|10|00|00|E|region:IQ_scale:8000000}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācija| ]]</text>
      <sha1>qk128xr3ka8hqnlq8s0avvoec9lqjsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1313</id>
    <revision>
      <id>4516477</id>
      <parentid>4508439</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:15:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="155135" sha1="q7k9otdupvfn0c38ssmlyfyxsmel2o7" xml:space="preserve">{{vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Türkiye Cumhuriyeti''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Turcijas Republika
|            valsts_nosaukums = Turcija
|                 valsts_moto = &lt;!--- ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Miers mājās, miers pasaulē''&lt;/small&gt; ---&gt;&lt;!---tas ir Ataturka formulēts ārpolitikas princips, nevis oficiāla valsts devīze---&gt;
|                valsts_himna = {{ubl|''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''|&lt;small&gt;''Neatkarības maršs''&lt;/small&gt;}}
|               karoga_attēls = Flag of Turkey.svg
|            karoga_nosaukums = Turcijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis
|                 symbol_type = Emblēma (''de facto'')
|             ģerboņa_platums = 85
|               kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = Turcijas novietojums
|               galvaspilsēta = [[Ankara]]
| latd = 39 | latm = 56 | latNS = N
| longd = 32 | longm = 52 | longEW = E
|             lielākā_pilsēta = [[Stambula]]
|              valsts_valodas = [[turku valoda]]
|              valsts_iekārta = {{nobr|[[unitāra valsts|unitāra]] [[prezidentāla republika]]&lt;ref name=&quot;tur-constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;}}
|        valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]]&lt;ref name=&quot;tur-leaders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iletisim.gov.tr/english/haberler/detay/president-erdogan-visits-anitkabir-with-supreme-military-council-members-04-08-2026 |title=President Erdoğan visits Anıtkabir with Supreme Military Council members |publisher=Presidency of the Republic of Türkiye, Directorate of Communications |date=2026-08-04 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidentu uzskaitījums|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]]&lt;ref name=&quot;tur-leaders&quot; /&gt;
|                 legislature = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]]&lt;ref name=&quot;tur-constitution&quot; /&gt;
|        neatkarības_iegūšana = Izveidošana
|        neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības kara sākums]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}}
|       neatkarības_notikums2 = [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielās nacionālās asamblejas izveide]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1920|4|23}}
|       neatkarības_notikums3 = Sultanāta likvidēšana
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1922|11|1}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Lozannas miera līgums]]
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1923|7|24}}
|       neatkarības_notikums5 = Republikas proklamēšana
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1923|10|29}}
|       neatkarības_notikums6 = [[Turcijas konstitūcija|Pašreizējā konstitūcija]]
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1982|11|9}}
|                 platība_km2 = {{sk|783562}}
|              procenti_ūdens = 2,0
|          iedzīvotāju_skaits = {{sk|86092168}}&lt;ref name=&quot;tuik-pop2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=The-Results-of-Address-Based-Population-Registration-System-2025-53899&amp;dil=2 |title=The Results of Address Based Population Registration System, 2025 |publisher=Turkish Statistical Institute |date=2026-02-09 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2025
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 18.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 112
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 4,025 triljoni starptautisko dolāru&lt;ref name=&quot;imf-weo2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imf.org/external/datamapper/profile/TUR |title=Türkiye, Republic of |website=IMF DataMapper |publisher=International Monetary Fund |work=World Economic Outlook, April 2026 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2026
|          IKP_PPP_per_capita = 46 672 starptautiskie dolāri
|               IKP_PPP_rangs = 
|                 GDP_nominal = {{ASV dolārs|1,640 triljoni}}&lt;ref name=&quot;imf-weo2026&quot; /&gt;
|            GDP_nominal_year = 2026
|      GDP_nominal_per_capita = {{ASV dolārs|19 018}}
|                         HDI = {{samazinājās}} 0,853&lt;ref name=&quot;undp-hdi2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/turkiye/press-releases/human-development-progress-slows-35-year-low-according-un-development-programme-report |title=Human development progress slows to a 35-year low, according to UN Development Programme report |publisher=United Nations Development Programme |date=2025-05-06 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;
|                    HDI_gads = 2023
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900;&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 51.
|                        Gini = 41,0&lt;ref name=&quot;tuik-gini2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Income-Distribution-Statistics-2025-53993&amp;dil=2 |title=Income Distribution Statistics, 2025 |publisher=Turkish Statistical Institute |date=2025-12-26 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2025
|             Gini_kategorija =
|                      valūta = [[jaunā Turcijas lira]] (₺)&lt;ref name=&quot;cbrt-lira&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tcmb.gov.tr/wps/wcm/connect/EN/TCMB+EN/Main+Menu/Banknotes/Banknotes+of+the+Republic+of+Turkiye/Emission+Group/ |title=Emission Group |publisher=Central Bank of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;
|                valūtas_kods = TRY
|                  laika_zona = [[Turcijas laiks]] (TRT)
|                  utc_offset = +3
|                      domēns = [[.tr]]
|              tālsarunu_kods = 90
|                iso_kods_num = 792
|              iso_kods_alfa2 = TR
|              iso_kods_alfa3 = TUR
}}

'''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiāli '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[suverēna valsts]], kuras lielākā daļa teritorijas atrodas [[Anatolija|Anatolijā]] [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], bet mazāka daļa — [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķijā]] [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]].&lt;ref name=&quot;vle-turkija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkija/ |title=Turkija |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ebsco-turkey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/geography-and-cartography/turkey/ |title=Turkey |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |access-date=2026-08-08 |language=en}}&lt;/ref&gt; Valsts teritorija aizņem aptuveni 784 tūkstošus km².&lt;ref name=&quot;vle-turkija&quot;/&gt; Turcijas [[galvaspilsēta]] ir [[Ankara]], bet lielākā pilsēta un galvenais saimnieciskais un kultūras centrs ir [[Stambula]].&lt;ref name=&quot;ebsco-turkey&quot;/&gt; Turcija robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]] ziemeļrietumos, [[Gruzija|Gruziju]] ziemeļaustrumos, [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna]]s [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahičevānas eksklāvu]] un [[Irāna|Irānu]] austrumos, kā arī [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]] dienvidos.&lt;ref name=&quot;vle-turkija&quot;/&gt; Turcijai ir stratēģiski nozīmīgs [[ģeogrāfiskais stāvoklis]] starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]].&lt;ref name=&quot;britannica-turkey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Turkey |title=Turkey |website=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |access-date=2026-08-08 |language=en}}&lt;/ref&gt; To apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos, bet [[Marmora jūra]] atrodas starp valsts Eiropas un Āzijas daļu.&lt;ref name=&quot;vle-turkija&quot;/&gt; [[Bosfors]], Marmora jūra un [[Dardaneļi]] veido jūras ceļu sistēmu, kas savieno Melno jūru ar Vidusjūras baseinu; tā vienlaikus šķir Turcijas Eiropas un Āzijas daļu un veido stratēģiski nozīmīgu starptautisku ūdensceļu.&lt;ref name=&quot;ebsco-dardanelles&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/religion-and-philosophy/dardanelles-strait |title=Dardanelles (strait) |website=EBSCO Research Starters |publisher=EBSCO Information Services |access-date=2026-08-08 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vle-turkija&quot;/&gt; Šis novietojums vēsturiski padarījis Anatoliju un šaurumu reģionu par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] ceļu, militāri stratēģisku teritoriju un dažādu tautu un kultūru saskares vietu.&lt;ref name=&quot;britannica-anatolia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Anatolia |title=Anatolia |website=Encyclopaedia Britannica |publisher=Encyclopaedia Britannica, Inc. |access-date=2026-08-08 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ebsco-dardanelles&quot;/&gt;

Mūsdienu Turcijas teritorija bijusi mājvieta daudzām senām [[civilizācija|civilizācijām]], bet liela tās daļa vairākus gadsimtus veidoja [[Osmaņu impērija]]s politisko un administratīvo kodolu.&lt;ref name=&quot;vle-history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkijos-istorija/ |title=Turkijos istorija |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ebsco-turkey&quot;/&gt; Savas varas kulminācijas laikā Osmaņu impērija pārvaldīja plašas teritorijas Eiropā, Āzijā un Āfrikā un bija viena no noteicošajām Vidusjūras, [[Balkānu pussala|Balkānu]] un Tuvo Austrumu politiskajām un militārajām varām.&lt;ref name=&quot;vle-history&quot;/&gt; Osmaņu laikmets atstājis paliekošu ietekmi uz Turcijas kultūras mantojumu.&lt;ref name=&quot;ebsco-turkey&quot;/&gt;

Pēc impērijas sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[Mustafa Kemals Ataturks]] vadīja turku nacionālo kustību un [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karu]], bet {{dat|1923|10|29||bez}} Turcijas parlaments pasludināja republiku.&lt;ref name=&quot;vle-history&quot;/&gt; Republikas izveidošana ievadīja plašas valsts pārvaldes, tiesību sistēmas, [[izglītība]]s un sabiedrības modernizācijas reformas, kuru mērķis bija izveidot sekulāru nacionālu valsti pēc Rietumeiropas valstu parauga.&lt;ref name=&quot;vle-history&quot;/&gt; Mūsdienās Turcija ir [[prezidentāla republika]] ar daudzveidīgu [[Turcijas saimniecība|saimniecību]] un bagātu [[Turcijas kultūra|kultūras mantojumu]].&lt;ref name=&quot;vle-government&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/turkijos-konstitucine-santvarka/ |title=Turkijos konstitucinė santvarka |website=Visuotinė lietuvių enciklopedija |publisher=Lietuvos nacionalinės bibliotekos Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras |access-date=2026-08-08 |language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ebsco-turkey&quot;/&gt; Tās nozīmi [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] lielā mērā nosaka ģeogrāfiskais novietojums starp Eiropu un Āziju, kontrole pār Turcijas šaurumu sistēmu un vēsturiskās saites ar Balkāniem, Tuvajiem Austrumiem, [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un Vidusjūras reģionu.&lt;ref name=&quot;britannica-turkey&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ebsco-dardanelles&quot;/&gt;

== Nosaukums ==
Latviešu valodas nosaukums “Turcija” ir tradicionāls [[eksonīms]], kas atšķiras no valsts turku valodas [[endonīms|pašnosaukuma]] ''Türkiye''.&lt;ref name=&quot;mfa-lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-turcijas-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Turcijas Republikas divpusējās attiecības |website=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2022-12-08 |access-date=2026-08-08}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi daudzu Eiropas valodu nosaukumi, piemēram, angļu ''Turkey'', franču ''Turquie'' un vācu ''Türkei'', vēsturiski saistīti ar [[etnonīms|etnonīmu]] “[[turki]]” un interpretējami kā “turku zeme” vai “turku valsts”, lai gan to pārņemšanas ceļi dažādās valodās nav pilnīgi vienādi.&lt;ref name=&quot;yenen-zurcher&quot;&gt;Yenen, Alp; Zürcher, Erik-Jan. “That’s Nobody’s Business but the Turks’: Rebranding ‘New Türkiye’ for the New Century”. Grām.: Yenen, Alp; Zürcher, Erik-Jan (red.). ''A Hundred Years of Republican Turkey: A History in a Hundred Fragments''. Leiden: Leiden University Press, 2023, 537.–542. lpp. ISBN 978-90-8728-410-7. [https://www.jstor.org/stable/jj.13760046 JSTOR].&lt;/ref&gt; [[Bizantijas grieķu valoda|Bizantiešu grieķu avotos]] sastopama forma ''Tourkia'' ({{gree|Τουρκία}}), bet viduslaiku latīņu un Rietumeiropas avotos — ''Turcia'', ''Turquia'' un ''Turchia''. Sākotnēji šie nosaukumi apzīmēja dažādas [[tjurki|tjurku tautu]] apdzīvotas vai pārvaldītas zemes; kopš 11.–12. gadsimta Rietumeiropā tos arvien ciešāk saistīja ar [[Anatolija|Anatoliju]], bet vēlāk — ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]].&lt;ref name=&quot;sirin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://turkdunyasiansiklopedisi.gov.tr/detay/11445/T%C3%BCrkiye |title=Türkiye |author=İbrahim Şirin |website=Türk Dünyası Ansiklopedisi |date=2026-08-06 |access-date=2026-08-08 |language=tr}}&lt;/ref&gt;

Turku valodā valsts īsais nosaukums ir ''Türkiye'' ({{izrunā|ˈtyɾ.ci.je}}), bet oficiālais — ''Türkiye Cumhuriyeti'' (“Turcijas Republika”). Nosaukums saistīts ar seno etnonīmu ''Türk'', kas droši apliecināts kopš 6. gadsimta un sastopams arī 8. gadsimta [[Orhonas uzraksti|Orhonas uzrakstos]]. Etnonīma sākotnējā nozīme nav droši noskaidrota; skaidrojumi, kas to saista ar spēku, varu vai briedumu, ir hipotētiski.&lt;ref name=&quot;golden&quot;&gt;Golden, Peter B. “Reflections on the Ethnonym Türk”. Grām.: Tasar, Eren; Frank, Allen J.; Eden, Jeff (red.). ''From the Khan’s Oven: Studies on the History of Central Asian Religions in Honor of Devin DeWeese''. Leiden–Boston: Brill, 2022, 1.–50. lpp. [https://doi.org/10.1163/9789004471177_002 DOI: 10.1163/9789004471177_002].&lt;/ref&gt; Osmaņu impērijā ''Türkiye'' ilgstoši nebija dominējošais oficiālais valsts apzīmējums, jo priekšroka tika dota ar Osmaņu dinastiju un sultāna varu saistītiem nosaukumiem. Pēc impērijas sabrukuma ''Türkiye'' nostiprinājās kā jaunās valsts pašnosaukums, un pēc republikas proklamēšanas {{dat|1923|10|29||bez}} par oficiālo nosaukumu kļuva ''Türkiye Cumhuriyeti''.&lt;ref name=&quot;sirin&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;yenen-zurcher&quot;/&gt;

Pēc Turcijas valdības lūguma [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] 2022. gada maijā savā oficiālajā terminoloģijā nosaukumu ''Turkey'' aizstāja ar ''Türkiye''; šo formu sāka plašāk lietot arī citas starptautiskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;un-name&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/about-us/member-states/turkiye |title=Türkiye |website=United Nations Member States |publisher=United Nations |access-date=2026-08-08 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://treaties.un.org/pages/historicalinfo.aspx |title=Historical Information |website=United Nations Treaty Collection |publisher=United Nations |access-date=2026-08-08 |language=en}}&lt;/ref&gt; Šī starptautiskā oficiālā lietojuma maiņa neaizstāja valodu tradicionālos nosaukumus. Latvijas valsts iestādes joprojām lieto “Turcija” un “Turcijas Republika”.&lt;ref name=&quot;mfa-lv&quot;/&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Turcijas vēsture}}
=== Aizvēsture ===
[[Attēls:Göbekli Tepe, Urfa.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Gebekli Tepe]] ir viena no senākajām monumentālās arhitektūras izpausmēm]]
Cilvēku klātbūtne [[Anatolija|Anatolijā]] konstatējama jau [[paleolīts|paleolītā]], bet [[neolīts|neolītā]] tā kļuva par vienu no reģioniem, kur agri izveidojās pastāvīgas apmetnes un zemkopju kopienas.&lt;ref name=&quot;stutz&quot;&gt;Aaron J. Stutz, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_1910 “Near East (Including Anatolia): Geographic Description and General Chronology of the Paleolithic and Neolithic”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5182.–5208. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;willcox&quot;&gt;George Willcox, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_2272 “Near East (Including Anatolia): Origins and Development of Agriculture”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5208.–5222. lpp.&lt;/ref&gt; [[Gebekli Tepe]]s monumentālās kopienas celtnes, kas datējamas aptuveni ar 9600.–8200. gadu p.m.ē., uzcēla [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] kopienas pārejas laikā uz [[zemkopība|zemkopību]].&lt;ref name=&quot;gobekli&quot;&gt;[https://whc.unesco.org/en/list/1572/ “Göbekli Tepe”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.&lt;/ref&gt; Savukārt [[Čatalhejika]], kas bija apdzīvota aptuveni no 7400. līdz 5200. gadam p.m.ē., bija liela un blīvi apbūvēta zemkopju apmetne; tās arheoloģiskās liecības sniedz plašu informāciju par agrīno kopienu saimniecību, sabiedrību un rituāliem.&lt;ref name=&quot;catalhoyuk&quot;&gt;[https://whc.unesco.org/en/list/1405/ “Neolithic Site of Çatalhöyük”], UNESCO World Heritage Centre; [https://whc.unesco.org/uploads/nominations/1405.pdf ''The Neolithic Site of Çatalhöyük: Nomination of the Property for Inclusion on the World Heritage List''], UNESCO, 2011. Skatīts 2026. gada 8. augustā.&lt;/ref&gt; Anatolija bija arī viens no reģioniem, caur kuriem neolīta dzīvesveids izplatījās [[Egejas jūra]]s virzienā un uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]]. Šis process ietvēra cilvēku pārvietošanos, zināšanu un materiālu apmaiņu un vietējo kopienu patstāvīgu attīstību.&lt;ref name=&quot;hodder2022&quot;&gt;Ian Hodder, [https://doi.org/10.1017/9781107337640.028 “Explaining Neolithic Change in Central Anatolia and Beyond”], Peter F. Biehl un Eva Rosenstock (red.), ''6000 BC: Transformation and Change in the Near East and Europe'', Cambridge University Press, 2022, 395.–404. lpp.&lt;/ref&gt;

[[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] Anatolijā attīstījās pilsētveida centri, nocietinājumi, metālapstrāde un tirdzniecības sakari ar [[Egejas jūra|Egejas pasauli]], [[Senā Divupe|Mezopotāmiju]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Levante|Levanti]]. Rietumos nozīmīga bija [[Troja]], bet 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā [[Asīrija|asīriešu]] tirgotāju koloniju tīkls pussalas iekšieni savienoja ar Mezopotāmiju.&lt;ref name=&quot;steadman2012&quot;&gt;Sharon R. Steadman, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0010 “The Early Bronze Age on the Plateau”], ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 229.–259. lpp.&lt;/ref&gt; [[Kaneša|Kanešā]] atrastie senasīriešu ķīļraksta dokumenti ir pirmās plašās rakstītās liecības par Anatolijas saimniecību un sabiedrību.&lt;ref name=&quot;kultepe&quot;&gt;[https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5905/ “Archaeological Site of Kültepe-Kanesh”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.&lt;/ref&gt;

=== Senā Anatolija ===
2. gadu tūkstoša p.m.ē. pirmajā pusē Centrālajā Anatolijā ar galvaspilsētu [[Hatušaša|Hatušašu]] izveidojās [[heti|hetu]] valsts. Tā 14.–13. gadsimtā p.m.ē. bija viena no [[Senie Tuvie Austrumi|Seno Tuvo Austrumu]] lielvarām un cīnījās ar [[Senā Ēģipte|Ēģipti]], [[Mitānija|Mitāniju]] un [[Asīrija|Asīriju]] par ietekmi Sīrijā un Ziemeļmezopotāmijā.&lt;ref name=&quot;vle_hittite_kingdom&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/hetitu-karalyste “Hetitų karalystė”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.&lt;/ref&gt; Pēc [[Kadešas kauja|Kadešas kaujas]] hetu valdnieks [[Hatušili III]] un Ēģiptes faraons [[Ramzess Lielais]] ap 1259. gadu p.m.ē. noslēdza vienu no senākajiem zināmajiem starpvalstu miera līgumiem. Hetu lielvalsts sabruka ap 1200. gadu p.m.ē. plašākas Vidusjūras austrumu un Tuvo Austrumu krīzes laikā.&lt;ref name=&quot;un_kadesh&quot;&gt;[https://media.un.org/photo/en/asset/oun7/oun7609528 “Turkey Gives Peace Treaty Replica to United Nations for Display at Headquarters”], United Nations Photo.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;oxford_anatolia&quot;&gt;Gregory McMahon, Sharon R. Steadman (red.), [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.001.0001 ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia: (10,000–323 BCE)''], Oxford University Press, 2011, ISBN 978-0-19-537614-2.&lt;/ref&gt;

Pēc bronzas laikmeta sabrukuma dažādās pussalas daļās nostiprinājās [[Frīģija]], [[Līdija]] un [[Urartu]]. Frīģijas galvenais centrs bija [[Gordiona]], savukārt Līdija ar galvaspilsētu [[Sardi|Sardās]] 7.–6. gadsimtā p.m.ē. kļuva par nozīmīgu tirdzniecības valsti un bija saistīta ar vienu no senākajām monētu kalšanas tradīcijām.&lt;ref name=&quot;met_lydia&quot;&gt;[https://www.metmuseum.org/essays/lydia-and-phrygia “Lydia and Phrygia”], The Metropolitan Museum of Art.&lt;/ref&gt; [[Austrumanatolija|Austrumanatolijā]] un [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]] 9.–6. gadsimtā p.m.ē. pastāvēja Urartu valsts, kuras kodols atradās pie [[Vanas ezers|Vanas ezera]] un kuras valdnieki veidoja nocietinājumu un apūdeņošanas sistēmu tīklu.&lt;ref name=&quot;vle_urartu&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/urartu “Urartu”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.&lt;/ref&gt;

Anatolijas piekrastē attīstījās grieķu pilsētas, tostarp [[Milēta]], [[Efesa]], [[Smirna]] un [[Halikarnāsa]], kas kļuva par tirdzniecības un kultūras centriem. Ar [[Jonija]]s pilsētām bija saistīta arī agrīnās grieķu dabas filozofijas attīstība.&lt;ref name=&quot;oxford_greeks&quot;&gt;Kenneth W. Harl, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0034 “The Greeks in Anatolia: From the Migrations to Alexander the Great”], Gregory McMahon un Sharon R. Steadman (red.), ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 752.–774. lpp.&lt;/ref&gt; 6. gadsimta p.m.ē. vidū lielāko daļu pussalas pakļāva [[Ahemenīdu impērija]], kas reģionu sadalīja satrapijās un ar ceļu tīklu sasaistīja ar pārējām impērijas daļām.&lt;ref name=&quot;iranica_satrapies&quot;&gt;Bruno Jacobs, [https://www.iranicaonline.org/articles/achaemenid-satrapies “Achaemenid Satrapies”], ''Encyclopædia Iranica''.&lt;/ref&gt; Persijas varu izbeidza [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandrs]], kurš 334. gadā p.m.ē. šķērsoja [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. Pēc viņa nāves Anatolija tika sadalīta starp vairākām [[hellēnisms|hellēnisma]] valstīm, no kurām nozīmīgākās bija [[Seleikīdu impērija]] un [[Pergamas valsts]].&lt;ref name=&quot;cambridge_hellenistic&quot;&gt;John D. Grainger, [https://doi.org/10.1017/CHOL9780521234481.011 “The Seleucids and Their Rivals”], ''The Cambridge Ancient History'', 2. izdevums, 8. sējums, Cambridge University Press, 1989, 324.–387. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Romas un Bizantijas periods ===
Pēc [[Pergamas valsts]] valdnieka [[Atals III|Atala III]] nāves 133. gadā p.m.ē. viņa novēlētajās zemēs Roma izveidoja [[Āzija (province)|Āzijas provinci]]. Turpmāk tika pievienota [[Bitīnija]], daļa [[Ponta]]s, [[Galatija (province)|Galatija]] un [[Kapadokija (Romas province)|Kapadokija]], tādēļ agrās [[Romas impērija]]s laikā provinces pārvalde aptvēra lielāko daļu Anatolijas.&lt;ref name=&quot;OCDAsia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter/548520898 |title=Asia, Roman province |website=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Levick1996&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-ancient-history/greece-including-crete-and-cyprus-and-asia-minor-from-43-bc-to-ad-69/F315D91333BF69198DCFD2273AC62856 |title=Greece (including Crete and Cyprus) and Asia Minor from 43 B.C. to A.D. 69 |author=B. M. Levick |website=The Cambridge Ancient History |publisher=Cambridge University Press |date=1996 |doi=10.1017/CHOL9780521264303.024 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Tādas pilsētas kā [[Efesa]], [[Pergama]], [[Smirna]], [[Sardi|Sardas]] un [[Nīkaja]] uzplauka kā pārvaldes, tirdzniecības un kultūras centri; tās ar pārējo Vidusjūras pasauli saistīja ceļi, ostas un cita infrastruktūra.&lt;ref name=&quot;YegulFavro2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/roman-architecture-and-urbanism/architecture-and-planning-in-asia-minor/F72220AEF4456133455B88C16EA39BBA |title=Architecture and Planning in Asia Minor |author=Fikret Yegül; Diane Favro |website=Roman Architecture and Urbanism |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9780511979743.011 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Imperators [[Konstantīns I]] paplašināja seno [[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas]] pilsētu pie [[Bosfors|Bosfora]] un 330. gadā padarīja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] par imperatora galvaspilsētu. Pēc Romas impērijas pārvaldes galīgās sadalīšanās 395. gadā tā kļuva par [[Austrumromas impērija|Austrumromas jeb Bizantijas impērijas]] centru.&lt;ref name=&quot;Berger2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-constantinople/urban-development-and-decline-fourthfifteenth-centuries/FF7C12E44BB215D5B1CF63ED0BFF7E9C |title=Urban Development and Decline, Fourth–Fifteenth Centuries |author=Albrecht Berger |website=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |doi=10.1017/9781108632614.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Anatolija bija viens no nozīmīgākajiem agrīnās [[kristietība]]s reģioniem. Tajā darbojās [[svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] un izveidojās agrīnas draudzes, bet Nīkajā, Konstantinopolē, Efesā un Halkēdonā notika koncili, kas būtiski ietekmēja kristīgās doktrīnas un baznīcas pārvaldes attīstību.&lt;ref name=&quot;Trevett2008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-christianity/asia-minor-and-achaea/93B8E7FF3A149FBFC2BE5EB0BC930F63 |title=Asia Minor and Achaea |author=Christine Trevett |website=The Cambridge History of Christianity |publisher=Cambridge University Press |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521812399.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NEKristietiba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/97985-kristiet%C4%ABba |title=Kristietība |author=Ņikita Andrejevs |website=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |access-date=2026-08-09 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bizantija ilgstoši karoja ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu Persiju]], bet 7. gadsimtā zaudēja arābu kalifātiem Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Arābu karagājieni sasniedza Anatoliju, tomēr kalifātiem neizdevās pastāvīgi iekarot tās lielāko daļu. Pussala kļuva par galveno impērijas lauksaimniecības, nodokļu un karaspēka bāzi.&lt;ref name=&quot;Haldon2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/38915/chapter/338085452 |title=Historicizing Resilience: The Paradox of the Medieval East Roman State—Collapse, Adaptation, and Survival |author=John Haldon |website=Empires and Communities in the Post-Roman and Islamic World, c. 400–1000 CE |publisher=Oxford University Press |date=2021 |doi=10.1093/oso/9780190067946.003.0006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Pastāvīgo iebrukumu apstākļos Anatolijā pakāpeniski izveidojās militāri administratīvā [[thema|themu sistēma]], kas provinču pārvaldi ciešāk sasaistīja ar reģionā izvietotajiem karaspēkiem. Tā bija ilgstoša valsts pielāgošanās, nevis viena valdnieka vienā reizē īstenota reforma.&lt;ref name=&quot;Koder2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/1774/chapter/141434742 |title=Historical Geography |author=Johannes Koder |website=The Archaeology of Byzantine Anatolia: From the End of Late Antiquity until the Coming of the Turks |publisher=Oxford University Press |date=2017 |doi=10.1093/acprof:oso/9780190610463.003.0002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Bizantija kontrolēja lielāko Anatolijas daļu līdz 11. gadsimtam.

=== Turku ienākšana Anatolijā ===
[[Attēls:Sultanate of Rûm.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Rumas sultanāts]] 1100. gadā (tumšākā krāsā) un tā izplešanās līdz 1243. gadam]]
11. gadsimtā Anatolijā pastiprinājās [[oguzi|oguzu tjurku]] migrācija un [[turki seldžuki|seldžuku]] ekspansija. Pēc Bizantijas sakāves [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] 1071. gadā sekojošie pilsoņu kari un pierobežas aizsardzības vājināšanās pavēra tjurku karaspēkiem un ieceļotājiem plašākas iespējas nostiprināties pussalā. Kauja pati par sevi tomēr nenozīmēja tūlītēju visas Anatolijas iekarošanu.&lt;ref name=&quot;Theotokis-2024-intro&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/campaign-and-battle-of-manzikert-1071/introduction/1BA88135BD13CE16C32E2AD716335296 |title=Introduction |author=Georgios Theotokis |work=The Campaign and Battle of Manzikert, 1071 |publisher=ARC Humanities Press |date=2024 |doi=10.1017/9781802701722.001 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākā tjurku valsts kļuva par [[Rumas sultanāts|Rumas sultanātu]], kura centrs pēc Nīkajas zaudēšanas 1097. gadā pārvietojās uz [[Konja|Konju]]. 12.–13. gadsimtā sultanāts kontrolēja lielu daļu Anatolijas, attīstīja pilsētas, amatniecību un tālsatiksmes tirdzniecību, kā arī veidoja karavānseraju, medrešu un mošeju tīklu. Tā sabiedrība bija etniski un reliģiski daudzveidīga, un tjurku militārās tradīcijas tajā savienojās ar persiešu–islāmisko galma un pārvaldes kultūru.&lt;ref name=&quot;Lapidus-2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islamic-societies-to-the-nineteenth-century/turkish-migrations-and-the-ottoman-empire/CE1C646DC6E35DECD9A0FEB0F964E70C |title=The Turkish Migrations and the Ottoman Empire |author=Ira M. Lapidus |work=Islamic Societies to the Nineteenth Century: A Global History |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CBO9781139027670.037 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc seldžuku sakāves [[Kēsedāgas kauja|Kēsedāgas kaujā]] 1243. gadā sultanāts nonāca [[Mongoļu impērija|mongoļu]] virskundzībā un tā centrālā vara pakāpeniski sabruka. Anatolijā izveidojās vairāki neatkarīgi vai daļēji neatkarīgi [[Anatolijas beilikāti|turku beilikāti]], tostarp Karamanu, Germijanas, Aidiņas un Osmaņu beilikāts.&lt;ref name=&quot;Melville-2009&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/the-cambridge-history-of-turkey/anatolia-under-the-mongols/73C5FC788C55900D12455E170F5535C8 |title=Anatolia under the Mongols |author=Charles Melville |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=51–101 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Viduslaiku gaitā Anatolijā pakāpeniski nostiprinājās [[turku valoda]] un [[islāms]], taču pārmaiņu temps dažādos apgabalos atšķīrās un ievērojamas grieķu, armēņu un citas kristiešu kopienas saglabājās vēl ilgi.&lt;ref name=&quot;Peacock-2019-formation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islam-literature-and-society-in-mongol-anatolia/formation-of-islamic-anatolia/83B784ACC674C85FDDF91ADDAE830560 |title=The Formation of Islamic Anatolia |author=A. C. S. Peacock |work=Islam, Literature and Society in Mongol Anatolia |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9781108582124.002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Osmaņu valsts izveidošanās ===
[[Osmaņu valsts]] izveidojās 13. gadsimta beigās Ziemeļrietumanatolijā, Bizantijas pierobežā. Tās pirmsākumi saistīti ar [[Osmans I|Osmanu I]], kura vārdā vēlāk nosauca dinastiju un valsti. Par dibināšanas gadu tradicionāli pieņem 1299. gadu, tomēr nav zināms konkrēts neatkarības pasludināšanas notikums; agrīnie avoti ir trūcīgi, bet vēlākajās hronikās vēsture savijusies ar dinastijas izcelsmes leģendām.&lt;ref name=&quot;Fleet-2010-rise&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/rise-of-the-ottomans/015D10BC98EA8A2D69B29D54AC7241CC |title=The Rise of the Ottomans |author=Kate Fleet |work=The New Cambridge History of Islam. Volume 2: The Western Islamic World, Eleventh to Eighteenth Centuries |publisher=Cambridge University Press |date=2010 |pages=313–331 |doi=10.1017/CHOL9780521839570.013 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Osmaņu izaugsmi veicināja Bizantijas varas vājināšanās, novietojums pierobežā un spēja piesaistīt turkmēņu karotājus, vietējās elites un sabiedrotos. [[Orhans I|Orhana]] laikā osmaņi 1326. gadā ieņēma [[Bursa|Bursu]], vēlāk Nīkaju un Nikomēdiju, nostiprinot varu Bitīnijā. 14. gadsimta vidū tie šķērsoja Dardaneļus un izveidoja atbalsta punktu [[Galipoli]], no kura paplašinājās Trāķijā un Balkānos.&lt;ref name=&quot;Agoston-2020&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-war/ottoman-expansion-and-military-power-13001453/A0310E3C60C10C4FA33FB40370C19A3A |title=Ottoman Expansion and Military Power, 1300–1453 |author=Gábor Ágoston |work=The Cambridge History of War. Volume 2: War and the Medieval World |publisher=Cambridge University Press |date=2020 |pages=449–469 |doi=10.1017/9781139025492.018 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Murads I|Murada I]] un [[Bajezids I|Bajezida I]] valdīšanas laikā vairāki Balkānu valdnieki tika pakļauti vai kļuva par vasaļiem. Uzvara [[Nikopoles kauja|Nikopoles kaujā]] 1396. gadā nostiprināja osmaņu stāvokli Dienvidaustrumeiropā.&lt;ref name=&quot;Agoston-2020&quot;/&gt;

Ekspansiju īslaicīgi pārtrauca [[Timurs|Timura]] uzvara [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] 1402. gadā, pēc kuras līdz 1413. gadam turpinājās dinastiju pilsoņu karš. [[Mehmeds I]] valsti atkal apvienoja, bet [[Murads II]] atjaunoja osmaņu varu Anatolijā un Balkānos.&lt;ref name=&quot;Uyar-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-strategy/ottoman-expansionism-13001823/381A559ED4F50A1B24D319A65AF5D3E1 |title=Ottoman Expansionism, 1300–1823 |author=Mesut Uyar |work=The Cambridge History of Strategy. Volume 1 |publisher=Cambridge University Press |date=2025 |pages=346–368 |doi=10.1017/9781108788090.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Izšķirošs pavērsiens bija [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšana]] 1453. gada 29. maijā [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadībā. Tā izbeidza Bizantijas impērijas pastāvēšanu, nostiprināja Osmaņu kontroli pār Bosforu un dinastijas imperiālās pretenzijas. Mehmeds II sāka pilsētas atjaunošanu un dažādu reliģisko un etnisko grupu iedzīvotāju pārvietošanu uz jauno galvaspilsētu.&lt;ref name=&quot;Kafescioglu-2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-companion-to-constantinople/byzantium-in-early-modern-istanbul/5111CB13EA622F2BB566F5B50F27719E |title=Byzantium in Early Modern Istanbul |author=Çiğdem Kafescioğlu |work=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |pages=339–357 |doi=10.1017/9781108632614.027 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Osmaņu impērijas uzplaukums ===
[[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērija ap 1680. gadu]]
Mehmeda II valdīšanas laikā osmaņi pakļāva Serbijas despotātu, Moreju, Trebizondas impēriju un vairākus Anatolijas turku beilikātus, vienlaikus nostiprinot sultāna varu un provinču pārvaldi.&lt;ref name=&quot;Fleet-politika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottomans-14511603/CADC16D968B85DDCFB8BD6170392A5E6 |title=The Ottomans, 1451–1603: A Political History Introduction |author=Kate Fleet |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Selims I]] pēc uzvaras pār Safavīdiem 1514. gadā nostiprināja varu Austrumanatolijā, bet 1516.–1517. gadā sagrāva Mameluku sultanātu un pārņēma Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Meka un Medīna nonāca sultāna aizbildniecībā, palielinot viņa prestižu islāma pasaulē.&lt;ref name=&quot;Markiewicz-Selims&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/crisis-of-kingship-in-late-medieval-islam/return-east-15111520/1C2D32C7BCF0EEB01A5CFA2454C67617 |title=The Return East, 1511–1520 |author=Christopher Markiewicz |work=The Crisis of Kingship in Late Medieval Islam |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |pages=106–148 |doi=10.1017/9781108684842.005 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Impērijas politiskās un militārās varenības augstāko posmu parasti saista ar [[Suleimans I|Suleimana I]] valdīšanu (1520–1566). Osmaņi ieņēma Belgradu un Rodu, [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] 1526. gadā sakāva Ungārijas karalistes armiju, bet 1541. gadā izveidoja provinci Centrālajā Ungārijā. 1529. gadā Vīnes aplenkums beidzās neveiksmīgi. Austrumos impērija ieņēma Bagdādi, bet Vidusjūrā un Ziemeļāfrikā tās ietekmi paplašināja flote un ar Stambulu saistīti vietējie valdnieki.&lt;ref name=&quot;Brummett-Eiropa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-europe-ca-14531606/719B1EEC1F5FF6B6BAD0266C15ED2235 |title=Ottoman Expansion in Europe, ca. 1453–1606 |author=Palmira Brummett |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=44–73 |doi=10.1017/CHO9781139049047.007 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Impērijas tiešā vara aptvēra Anatoliju, lielu daļu Balkānu, Levanti, Ēģipti, Irāku un vairākas Ziemeļāfrikas teritorijas. Šāds novietojums ļāva tai pārraudzīt daudzas nozīmīgas ostas, muitas punktus un sauszemes un jūras tirdzniecības maģistrāles starp Eiropu, Āziju un Āfriku, lai gan tā nekontrolēja visu starpkontinentālo tirdzniecību.&lt;ref name=&quot;Pamuk-ekonomika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61801/chapter/546446467 |title=The Ottoman Empire: Institutions and Economic Change, 1500–1914 |author=Şevket Pamuk |work=Oxford Research Encyclopedia of Economics and Finance |publisher=Oxford University Press |date=2020 |doi=10.1093/acrefore/9780190625979.013.539 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Plašā un daudztautību impērija ietvēra gan tieši pārvaldītas provinces, gan vasaļvalstis un autonomākus valdījumus. Augstākā vara piederēja sultānam, bet pārvaldē nozīmīga loma bija lielvezīram, divānam, finanšu amatpersonām, provinču pārvaldniekiem un kadijiem. Līdzās islāma tiesībām darbojās sultāna likumi un vietējās paražas.&lt;ref name=&quot;Imber-parvalde&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/government-administration-and-law/BCDEC73D8212F2C6A23E6C27EF11C2F8 |title=Government, Administration and Law |author=Colin Imber |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=205–240 |doi=10.1017/CHO9781139049047.012 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Kristiešu un ebreju kopienām bija atļauts uzturēt savas reliģiskās institūcijas un noteiktās privāttiesību jomās izmantot savas tradīcijas, taču nemusulmaņu statuss nebija musulmaņiem pilnīgi līdzvērtīgs.&lt;ref name=&quot;Veinstein-religija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/religious-institutions-policies-and-lives/1C7E3AB3D487F52EC352D9B276031D6E |title=Religious Institutions, Policies and Lives |author=Gilles Veinstein |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.015 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Militāro varu balstīja provinces spēki, sipahi jātnieki, janičāri, artilērija un flote; elites papildināšanā izmantoja arī piespiedu kristiešu zēnu nodevu jeb [[devširme]].&lt;ref name=&quot;David-armija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-armies-and-warfare-14531603/DF85A739E2F6CA77C64160A2608D4136 |title=Ottoman Armies and Warfare, 1453–1603 |author=Géza Dávid |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=276–319 |doi=10.1017/CHO9781139049047.014 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Osmaņu impērijas pārmaiņas un noriets ===
[[Attēls:Territorial losses of the Ottoman Empire after the Great Turkish War.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērijas teritoriālie zaudējumi pēc [[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] un [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera]] 1699. gadā. [[Hābsburgu monarhija]] ieguva lielāko daļu Ungārijas un Transilvānijas, [[Polijas—Lietuvas ūnija]] — Podoliju, bet [[Venēcijas Republika|Venēcija]] — Moreju un vairākus īpašumus Dalmācijā]]
Pēc 16. gadsimta Osmaņu impērija joprojām bija lielvara, taču no 17. gadsimta beigām tās militārā, politiskā un saimnieciskā vide būtiski mainījās. Mūsdienu historiogrāfijā šo posmu vairs neuzskata tikai par nepārtrauktu norietu, bet arī par krīžu, institucionālas pielāgošanās un nevienmērīgu reformu laikmetu.&lt;ref name=&quot;MikhailPhilliou2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/comparative-studies-in-society-and-history/article/ottoman-empire-and-the-imperial-turn/04C3A4C66F64A0BC70FF0AC2ADAF7B10 |title=The Ottoman Empire and the Imperial Turn |author=Alan Mikhail; Christine M. Philliou |work=Comparative Studies in Society and History |volume=54 |issue=4 |pages=721–745 |date=2012 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc neveiksmīgā Vīnes aplenkuma 1683. gadā sekoja [[Lielais turku karš|karš ar Svēto līgu]]. [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera līgums]] 1699. gadā lika osmaņiem atdot lielāko daļu [[Ungārija]]s un [[Transilvānija]]s Hābsburgiem un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] iezīmēja ilgstošās ekspansijas beigas.&lt;ref name=&quot;Boogert2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-international-law/ottoman-encounter-and-the-law-of-nations-in-the-old-regime/4FB1B8A103A26FA71BADF7DE1231FAEE |title=The Ottoman Encounter and the Law of Nations in the Old Regime |author=Maurits H. van den Boogert |work=The Cambridge History of International Law |pages=711–737 |date=2025 |doi=10.1017/9781108757355.025 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

18. un 19. gadsimtā impērijas galvenā sāncense bija [[Krievijas Impērija|Krievija]]. [[Krievu—turku kari]] notika par ietekmi Melnās jūras reģionā, Balkānos un Kaukāzā. Pēc 1768.–1774. gada kara [[Kučuk-Kainardžas miera līgums]] paplašināja Krievijas ietekmi, bet 1783. gadā tā anektēja [[Krimas haniste|Krimas hanisti]].&lt;ref name=&quot;Davison1976&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/slavic-review/article/russian-skill-and-turkish-imbecility-the-treaty-of-kuchuk-kainardji-reconsidered/8BB994FBDE3F721E6A852B073D7F0998 |title=“Russian Skill and Turkish Imbecility”: The Treaty of Kuchuk Kainardji Reconsidered |author=Roderic H. Davison |work=Slavic Review |volume=35 |issue=3 |pages=463–483 |date=1976 |doi=10.2307/2495120 |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Osmaņu teritoriju un impērijas pastāvēšanas jautājums 19. gadsimtā kļuva par Eiropas lielvaru politikas problēmu, ko dēvēja par [[Austrumu jautājums|Austrumu jautājumu]].&lt;ref name=&quot;Findley2008&quot;/&gt;

Valsts nostiprināšanai tika īstenotas modernizācijas un centralizācijas reformas. Plašākais posms bija [[Tanzimats]] (1839–1876), kas pārveidoja armiju, pārvaldi, nodokļu iekasēšanu, tiesas, zemes pārvaldi un izglītību. 1839. gada [[Gilhanes edikts]] solīja dzīvības, goda un īpašuma aizsardzību, bet 1856. gada [[Reformu edikts]] uzsvēra musulmaņu un nemusulmaņu tiesisko vienlīdzību.&lt;ref name=&quot;Findley2008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/tanzimat-ii/55A5EDDE59302B27D567D2A90F15B41E |title=The Tanzimat II |author=Carter Findley |work=The Cambridge History of Turkey |pages=9–37 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.003 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; Reformas īstenoja nevienmērīgi, un tās nenovērsa finanšu grūtības un ārējo atkarību; 1881. gadā tika izveidota ārvalstu kreditoru kontrolēta valsts parāda pārvalde.&lt;ref name=&quot;KaramanPamuk2010&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/ottoman-state-finances-in-european-perspective-15001914/1C9ACC45EA3B715ACA8C2ED06BC6A510 |title=Ottoman State Finances in European Perspective, 1500–1914 |author=K. Kivanç Karaman; Şevket Pamuk |work=The Journal of Economic History |volume=70 |issue=3 |pages=593–629 |date=2010 |doi=10.1017/S0022050710000550 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Impērijas stabilitāti arvien vairāk ietekmēja Balkānu nacionālās kustības. Pēc serbu un grieķu sacelšanās izveidojās autonoma [[Serbija]] un neatkarīga [[Grieķija]], bet pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|1877.–1878. gada krievu–turku kara]] tika atzīta Serbijas, [[Melnkalne]]s un [[Rumānija]]s neatkarība un izveidota autonoma [[Bulgārijas kņaziste]]. Osmaņu atkāpšanos pavadīja vardarbība un plaša iedzīvotāju pārvietošanās, tostarp musulmaņu bēgļu izceļošana uz atlikušajām impērijas teritorijām.&lt;ref name=&quot;Djokic2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/concise-history-of-serbia/independence-18601914/5194B9137FBC3215F84906C54C979485 |title=Independence (1860–1914) |author=Dejan Djokić |work=A Concise History of Serbia |pages=275–331 |date=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

1908. gada [[Jaunturku revolūcija]] atjaunoja 1876. gada konstitūciju un parlamentu. Pēc 1913. gada apvērsuma par faktiski dominējošo un arvien autoritārāko spēku kļuva [[Savienības un progresa komiteja]].&lt;ref name=&quot;Hanioglu2008&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/second-constitutional-period-19081918/2619E59AD2DA03113550FE8FF32909D6 |title=The Second Constitutional Period, 1908–1918 |author=M. Şükrü Hanioğlu |work=The Cambridge History of Turkey |pages=62–111 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.005 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Balkānu kari|Balkānu karos]] (1912–1913) impērija zaudēja gandrīz visas atlikušās teritorijas Eiropā, lai gan atguva [[Edirne|Edirni]] un daļu [[Austrumtrāķija]]s. Kari, bēgļu plūsmas un teritoriju zaudējumi būtiski pārveidoja valsts demogrāfisko un politisko vidi.&lt;ref name=&quot;BorodziejGorny2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/forgotten-wars/prelude-the-balkans-19121913/00E7E037C0BFD1588A98C3AB55D8574A |title=Prelude: The Balkans 1912–1913 |author=Włodzimierz Borodziej; Maciej Górny |work=Forgotten Wars: Central and Eastern Europe, 1912–1916 |pages=36–60 |date=2021 |doi=10.1017/9781108938495.004 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmais pasaules karš ===
1914. gada vasarā Osmaņu impērija pasludināja neitralitāti, bet 2. augustā noslēdza slepenu aliansi ar [[Vācijas Impērija|Vāciju]]. Pēc Osmaņu flotes uzbrukuma Krievijas ostām Melnajā jūrā impērija rudenī iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Centrālo lielvalstu pusē un karoja [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Gallipoli]], [[Mezoptāmija|Mezopotāmijā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Sīnāja pussala|Sīnājā]] un [[Arābijas pussala|Arābijā]].&lt;ref name=&quot;Aksakal2008&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Aksakal |first=Mustafa |title=The Ottoman Road to War in 1914: The Ottoman Empire and the First World War |publisher=Cambridge University Press |year=2008 |doi=10.1017/CBO9780511551987 |url=https://www.cambridge.org/core/books/ottoman-road-to-war-in-1914/16E2237CC577FE6CC029623B974607EF |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Gallipoli kampaņa|Gallipoli kampaņā]] (1915–1916) Lielbritānijas un Francijas vadītie spēki centās pārņemt [[Dardaneļi|Dardaneļus]], atvērt jūras ceļu uz Krieviju un apdraudēt Konstantinopoli. Osmaņu karaspēks sekmīgi aizstāvēja pussalu, un sabiedrotie atkāpās. Kampaņa abām pusēm radīja lielus zaudējumus, bet komandiera [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] panākumi veicināja viņa autoritātes pieaugumu.&lt;ref name=&quot;Skinner2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/gallipoli-campaign-and-battle-of/ |title=Gallipoli, Campaign and Battle of |author=Harold Allen Skinner Jr. |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-03-06 |doi=10.15463/ie1418.11537 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Kaukāza frontē [[Envers pašā|Envera pašā]] ofensīva 1914.–1915. gada ziemā beidzās ar katastrofālu sakāvi pie [[Sarikamiša]]s, bet 1916. gadā Krievija ieņēma vairākas Austrumanatolijas teritorijas.&lt;ref name=&quot;Martirosyan2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/caucasus-front-1-2/ |title=Caucasus Front |author=Tigran Martirosyan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-08-14 |doi=10.15463/ie1418.11428/1.2 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

1915. gadā Osmaņu valdība sāka armēņu karavīru atbruņošanu, civiliedzīvotāju masveida deportācijas un slepkavības. Deportācijas uz Sīrijas un Mezopotāmijas tuksnešainajiem apgabaliem pavadīja bads, slimības, laupīšanas, piespiedu konversija un cita vardarbība.&lt;ref name=&quot;Suny2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/armenian-genocide/ |title=Armenian Genocide |author=Ronald Grigor Suny |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2015-05-26 |doi=10.15463/ie1418.10646 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēstures un genocīda pētniecībā šie notikumi tiek plaši atzīti par [[armēņu genocīds|armēņu genocīdu]]; bieži minētās bojāgājušo aplēses ir aptuveni 664 000–1,2 miljoni.&lt;ref name=&quot;USHMMArmenian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/the-armenian-genocide-1915-16-overview |title=The Armenian Genocide (1915–16): Overview |website=Holocaust Encyclopedia |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Turcijas valsts [[genocīds|genocīda]] apzīmējumu noraida.&lt;ref name=&quot;TurkeyMFA1915&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/1915-olaylari-ve-turk_ermeni-uyusmazligi.tr.mfa |title=1915 Olayları ve Türk-Ermeni Uyuşmazlığı |website=Türkiye Cumhuriyeti Dışişleri Bakanlığı |access-date=2026-08-10 |language=tr}}&lt;/ref&gt; Kara laikā vajāšanas un masveida vardarbība skāra arī asīriešus un Anatolijas grieķus.&lt;ref name=&quot;NEPirmaisPasaulesKars&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/2578 |title=Pirmais pasaules karš |author=Ēriks Jēkabsons |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-07-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Arābu sacelšanās]] sākās 1916. gadā Hidžāzā [[Huseins ibn Alī (šarifs)|Huseina ibn Alī]] vadībā ar Lielbritānijas atbalstu. Tā traucēja Osmaņu sakarus un veicināja sabiedroto karagājienus, tomēr nebija vienota visu Osmaņu arābu zemju iedzīvotāju kustība.&lt;ref name=&quot;Tell2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/husayn-ibn-ali-king-of-hejaz/ |title=Husayn ibn Ali, King of Hejaz |author=Tariq Tell |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2017-02-27 |doi=10.15463/ie1418.11064 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Ilgstošais karš izsmēla impērijas cilvēku un saimnieciskos resursus. [[Mudrosas pamiers]] {{dat|1918|10|30||bez}} izbeidza tās dalību karā un deva [[Antante]]s valstīm iespēju ieņemt stratēģiski svarīgas teritorijas.&lt;ref name=&quot;Ryan2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/mudros-armistice-of/ |title=Mudros, Armistice of |author=James Ryan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2021-04-06 |doi=10.15463/ie1418.11526 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; 1920. gada [[Sevras līgums]] paredzēja plašu Osmaņu valsts sadalīšanu un tās suverenitātes ierobežošanu, taču līgums netika ratificēts un nestājās spēkā.&lt;ref name=&quot;Smith2014&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/post-war-treaties-ottoman-empire-middle-east/ |title=Post-war Treaties (Ottoman Empire/Middle East) |author=Leonard V. Smith |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2014-10-08 |doi=10.15463/ie1418.10357 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Turcijas Republikas izveidošana ===
[[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]]
Mustafas Kemala vadītā [[Turcijas nacionālā kustība]] noraidīja Sevras līgumu un uzvarēja [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karā]]. {{dat|1922|11|1||bez}} sultanātu likvidēja, bet 1923. gadā [[Lozannas līgums]] starptautiski atzina jaunās valsts suverenitāti Anatolijā un Austrumtrāķijā. {{dat|1923|10|29||bez}} tika proklamēta Turcijas Republika ar galvaspilsētu [[Ankara|Ankarā]], un [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] kļuva par tās pirmo prezidentu.&lt;ref name=&quot;LOCTurkey&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |editor-last=Metz |editor-first=Helen Chapin |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |pages=31–41 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ataturka vadībā izveidojās centralizēta vienpartijas valsts un tika īstenotas plašas [[Ataturka reformas|sekularizācijas un modernizācijas reformas]]. 1924. gadā likvidēja kalifātu un vienādoja izglītības pārvaldi. Reliģiskās institūcijas tika pakļautas valsts kontrolei; 1928. gadā svītroja [[islāms|islāma]] kā [[valsts reliģija]]s norādi no konstitūcijas, bet [[sekulārisms|sekulārisma]] principu tajā tieši iekļāva 1937. gadā.&lt;ref name=&quot;Kuru2012&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Kuru |first=Ahmet T. |chapter=Westernization and the Emergence of Assertive Secularism (1826–1997) |title=Secularism and State Policies toward Religion: The United States, France, and Turkey |publisher=Cambridge University Press |year=2009 |pages=202–235 |doi=10.1017/CBO9780511815096.009 |url=https://www.cambridge.org/core/books/secularism-and-state-policies-toward-religion/westernization-and-the-emergence-of-assertive-secularism-18261997/7198DA980FF077A670E51F45F06A4F68 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

1926. gadā ieviesa laicīgus, galvenokārt Eiropas tiesībās balstītus kodeksus. Civilkodekss noteica obligātu [[civilā laulība|civilo laulību]], nepieļāva [[daudzsievība|daudzsievību]] un paplašināja [[sieviešu tiesības]], lai gan pilnīgu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] nenodrošināja.&lt;ref name=&quot;AratPamuk2019&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last1=Arat |first1=Yeşim |last2=Pamuk |first2=Şevket |chapter=Introduction |title=Turkey between Democracy and Authoritarianism |publisher=Cambridge University Press |year=2019 |pages=1–27 |doi=10.1017/9781139022385.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/turkey-between-democracy-and-authoritarianism/introduction/33228141654EFEFDB7978880ADBB56AD |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; 1928. gadā [[arābu raksts|arābu rakstībā]] balstīto osmaņu alfabētu aizstāja ar [[latīņu raksts|latīņu rakstā]] balstītu turku alfabētu, ko papildināja pieaugušo lasītprasmes kampaņa.&lt;ref name=&quot;NETurkuValoda&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/247046-turku-valoda |title=Turku valoda |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2024-12-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Sievietes vēlēšanu tiesības pašvaldībās ieguva 1930. gadā, bet parlamenta vēlēšanās — 1934. gadā.&lt;ref name=&quot;TBMMSievietes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.tbmm.gov.tr/TbmmWeb/Tutanak20230120/26/3/33/c8b715e3-60de-42c7-87fe-3ca448631cc1.html |title=Türkiye Büyük Millet Meclisi tutanakları: kadınların seçme ve seçilme hakkı |website=Türkiye Büyük Millet Meclisi |access-date=2026-08-10 |language=tr}}&lt;/ref&gt; Reformas veidoja sekulāru un uz turku nacionālismu balstītu valsti, taču tās īstenoja no augšas apstākļos, kuros politiskā opozīcija un neatkarīga sabiedriskā darbība bija ierobežota.&lt;ref name=&quot;AratPamuk2019&quot;/&gt;

=== Turcija pēc Ataturka ===
Pēc Ataturka nāves 1938. gadā par prezidentu kļuva [[Ismets Ineni]], kurš turpināja vienpartijas pārvaldi. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija īstenoja bruņotas neitralitātes un diplomātiskas līdzsvarošanas politiku. Tā formāli pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]] un [[Japānas impērija|Japānai]] tikai 1945. gada februārī, kad to sakāve jau bija paredzama, un kaujās nepiedalījās.&lt;ref name=&quot;Zurcher2017PostAtaturk&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Zürcher |first=Erik J. |title=Turkey: A Modern History |edition=4 |publisher=I.B. Tauris |location=London |year=2017 |pages=206–277 |isbn=978-1-78453-187-4 |language=en}}&lt;/ref&gt; Turcija kļuva par vienu no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dibinātājvalstīm.&lt;ref name=&quot;UNFounders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.un.org/en/unmembers/founders |title=Founding Member States |website=United Nations Research Guides |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara tika ieviesta daudzpartiju sistēma. Pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas 1946. gadā vēl nebija pilnīgi brīvas: tajās izmantoja atklātu balsošanu un slepenu balsu skaitīšanu, un nebija tiesu uzraudzības. Pirms nākamajām vēlēšanām kārtību reformēja, ieviešot aizklātu balsošanu, atklātu skaitīšanu un tiesu uzraudzību.&lt;ref name=&quot;Olgun2011&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Olgun |first=Kenan |title=Türkiye’de Cumhuriyetin İlanından 1950’ye Genel Seçim Uygulamaları |journal=Atatürk Araştırma Merkezi Dergisi |volume=XXVII |issue=79 |year=2011 |pages=1–36 |url=https://atamdergi.gov.tr/ozet/99/eng |access-date=2026-08-10 |language=tr}}&lt;/ref&gt; [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada vēlēšanās]] uzvarēja [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]], mierīgā ceļā izbeidzot [[Republikāņu tautas partija]]s nepārtraukto atrašanos pie varas. Par prezidentu kļuva [[Dželals Bajars]], bet par premjerministru — [[Adnans Menderess]].&lt;ref name=&quot;Danforth2021&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Danforth |first=Nicholas |chapter=A Nation Votes |title=The Remaking of Republican Turkey: Memory and Modernity since the Fall of the Ottoman Empire |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |pages=12–37 |doi=10.1017/9781108973779.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/remaking-of-republican-turkey/nation-votes/305B4BFC24F6EBB95A762CEEB5983B70 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jaunā valdība veicināja privāto uzņēmējdarbību, lauksaimniecības mehanizāciju un autoceļu būvi, kā arī mazināja daļu agrāko reliģiskās dzīves ierobežojumu.&lt;ref name=&quot;SilvermanEconomy&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Silverman |first=Reuben |chapter=The Costs of Success: The Democrat Party in Power, 1950–1954 |title=The Rise and Fall of Turkey's Democrat Party: The Cold War and Illiberalism, 1945–60 |publisher=Cambridge University Press |year=2025 |url=https://www.cambridge.org/core/books/rise-and-fall-of-turkeys-democrat-party/costs-of-success-the-democrat-party-in-power-19501954/E3598F9E4BF45F97A6454B4C67A97B57 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākumā Turcijas ārpolitiku būtiski ietekmēja [[Padomju Savienība]]s prasības pārskatīt abu valstu robežu [[Karsa]]s un [[Ardahana]]s apgabalā un šaurumu režīmu. Turcija prasības noraidīja un ciešāk tuvinājās [[Rietumu pasaule|Rietumiem]].&lt;ref name=&quot;FRUS1946Turkey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/historicaldocuments/frus1946v07/d622 |title=The Acting Secretary of State to the Secretary of State, at Paris |website=Foreign Relations of the United States, 1946, Volume VII |publisher=Office of the Historian, United States Department of State |date=1946-08-08 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā tā kļuva par vienu no pirmajām [[Trumena doktrīna]]s palīdzības saņēmējām, bet 1950. gadā nosūtīja karaspēku uz [[Korejas karš|Korejas karu]]. Šie lēmumi nostiprināja Turcijas vietu Rietumu drošības sistēmā, un 1952. gadā tā pievienojās [[NATO]].&lt;ref name=&quot;NATOHistoryTurkey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nato.int/en/about-us/nato-history/history-by-theme/my-country-and-nato/tuerkiye-and-nato |title=Türkiye and NATO |website=NATO |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Militārie apvērsumi un politiskā attīstība ===
[[Attēls:Cemal Gürsel (1960).jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Džemals Girsels]] 1960. gada jūnijā. Pēc 27. maija militārā apvērsuma viņš vadīja Nacionālās vienotības komiteju un vēlāk kļuva par Turcijas prezidentu]]
[[Turcijas Bruņotie spēki]], kas sevi uzskatīja par sekulārās republikas un konstitucionālās kārtības aizstāvjiem, turpmākajās desmitgadēs vairākkārt iejaucās politikā. [[1960. gada Turcijas militārais apvērsums|1960. gada apvērsumā]] tika gāzta Menderesa valdība, atlaists parlaments un aizliegta Demokrātiskā partija; Menderesam un diviem bijušajiem ministriem 1961. gadā izpildīja nāvessodu.&lt;ref name=&quot;Metz1996&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |editor=Helen Chapin Metz |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Jaunā 1961. gada konstitūcija paplašināja vairākas pilsoniskās tiesības un izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]], bet vienlaikus institucionalizēja armijas politisko lomu ar Nacionālās drošības padomes starpniecību. 1971. gadā militārā vadība ar memorandu piespieda valdību atkāpties, pati tieši nepārņemot valsts pārvaldi.&lt;ref name=&quot;Metz1996&quot;/&gt;

Politiskās vardarbības, valdību nestabilitātes un ekonomiskās krīzes apstākļos armija [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada 12. septembrī]] atkal pārņēma varu. Parlaments un valdība tika atlaisti, partijas likvidētas, bet plašus arestus un represijas pavadīja cilvēktiesību pārkāpumi. Militārās varas pārraudzībā pieņemtā 1982. gada konstitūcija paplašināja prezidenta, izpildvaras un drošības institūciju pilnvaras un ierobežoja vairākas politiskās brīvības.&lt;ref name=&quot;Gonenc2008&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce |author=Levent Gönenç |title=Presidential Elements in Government: Turkey |journal=European Constitutional Law Review |volume=4 |issue=3 |year=2008 |pages=488–523 |doi=10.1017/S1574019608004884 |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/F714E1529602DA1A4BE17F18F44D234D/S1574019608004884a.pdf/presidential_elements_in_government_turkey.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

1983. gada vēlēšanās atļāva piedalīties tikai trim militārās varas apstiprinātām partijām, tomēr uzvarēja nevis armijas atbalstītā partija, bet [[Turguts Ezals|Turguta Ezala]] vadītā [[Tēvzemes partija]]. Tādēļ pāreja uz konkurējošāku civilo politiku bija pakāpeniska.&lt;ref name=&quot;Ahmad1984&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Feroz Ahmad |url=https://www.merip.org/1984/03/the-turkish-elections-of-1983/ |title=The Turkish Elections of 1983 |website=MERIP Reports |date=1984-03-15 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Ezala valdības turpināja pāreju no importa aizstāšanas politikas uz eksportu un tirgus mehānismus veicinošu ekonomikas modeli, paplašinot privāto uzņēmējdarbību un integrāciju pasaules tirgū.&lt;ref name=&quot;Onis2004&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce |author=Ziya Öniş |title=Turgut Özal and His Economic Legacy: Turkish Neo-Liberalism in Critical Perspective |journal=Middle Eastern Studies |volume=40 |issue=4 |year=2004 |pages=113–134 |doi=10.1080/00263200410001700338 |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00263200410001700338 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; 1984. gadā sākās bruņots konflikts starp Turcijas valsti un [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]] (PKK), kas turpinājās arī 21. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;Yadirgi2017&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Veli Yadirgi |chapter=Turkey’s Kurdish Question in the Era of Neoliberalism: From the 1980 Coup to the AKP’s Kurdish Overture (1980–2010s) |title=The Political Economy of the Kurds of Turkey: From the Ottoman Empire to the Turkish Republic |publisher=Cambridge University Press |year=2017 |pages=214–258 |doi=10.1017/9781316848579.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/political-economy-of-the-kurds-of-turkey/turkeys-kurdish-question-in-the-era-of-neoliberalism-from-the-1980-coup-to-the-akps-kurdish-overture-19802010s/9DFBC36907D0AC363944B16747411AD4 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Turcija 21. gadsimtā ===
[[Taisnības un attīstības partija]] (AKP) [[2002. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|2002. gada vēlēšanās]] ieguva 34,3 % balsu un absolūto vairākumu parlamentā.&lt;ref name=&quot;OSCE2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/5/6/16346.pdf |title=Republic of Turkey: Parliamentary Elections, 3 November 2002 — Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |date=2002 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji valdību vadīja [[Abdullahs Gils]], bet 2003. gadā par premjerministru kļuva AKP līderis [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Pirmajos valdīšanas gados AKP īstenoja ekonomiskas un politiskas reformas un samazināja bruņoto spēku tradicionāli lielo ietekmi politikā.&lt;ref name=&quot;Lord2018&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Ceren Lord |chapter=The Rise of the AKP and the Struggle within and for the State since 2002 |title=Religious Politics in Turkey: From the Birth of the Republic to the AKP |publisher=Cambridge University Press |year=2018 |pages=241–284 |doi=10.1017/9781108638906.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/religious-politics-in-turkey/rise-of-the-akp-and-the-struggle-within-and-for-the-state-since-2002/72C0913599A82B7FC1297906E75547C3 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Turcija 1999. gadā ieguva [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusu un 2005. gadā sāka pievienošanās sarunas. Tās vēlāk palēninājās domstarpību dēļ par [[Kipra|Kipru]], tiesiskumu, cilvēktiesībām un demokrātisko institūciju darbību; 2018. gadā [[Eiropas Savienības Padome|ES Padome]] secināja, ka sarunas faktiski nonākušas strupceļā.&lt;ref name=&quot;ConsiliumEU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/turkiye/ |title=Türkiye |publisher=Council of the European Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Kurdu jautājuma risināšanai no 2009. līdz 2015. gadam notika vairāki sarunu mēģinājumi, tomēr 2013.–2015. gada miera process sabruka un atsākās plašas sadursmes. Pēc PKK līdera [[Abdullahs Edžalans|Abdullaha Edžalana]] 2025. gada aicinājuma izbeigt bruņoto cīņu organizācija paziņoja par lēmumu izformēties un sāka atbruņošanos; līdz 2026. gada augustam juridiskās reintegrācijas process vēl nebija pabeigts.&lt;ref name=&quot;DincOzduzen2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/new-perspectives-on-turkey/article/from-resolution-to-resecuritization-populist-communication-of-the-akps-kurdish-peace-process-in-turkey/4FA177656DEEB1A1ADEF056DFFDF3424 |title=From resolution to resecuritization: populist communication of the AKP’s Kurdish peace process in Turkey |author=Pınar Dinç; Özge Özduzen |website=New Perspectives on Turkey |volume=68 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReutersPKK2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/turkey-unveil-draft-law-that-would-bring-pkk-peace-2026-08-05/ |title=Turkey unveils draft law to reintegrate PKK militants, achieve peace |publisher=Reuters |date=2026-08-05 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|2016. gada 15.–16. jūlija militārā apvērsuma mēģinājums]] tika apspiests. Tam sekoja ārkārtējais stāvoklis, plašas ierēdņu, militārpersonu, tiesnešu un pedagogu atlaišanas un aizturēšanas, kā arī iestāžu slēgšana, kas izraisīja starptautisku kritiku par cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.&lt;ref name=&quot;OHCHR2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Countries/TR/2018-03-19_Second_OHCHR_Turkey_Report.pdf |title=Report on the impact of the state of emergency on human rights in Turkey, including an update on the South-East: January–December 2017 |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2018-03 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada referendumā ar 51,41 % balsu tika apstiprināta pāreja no parlamentāras uz prezidentālu pārvaldes sistēmu.&lt;ref name=&quot;OSCE2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/6/2/324816.pdf |title=Republic of Turkey: Constitutional Referendum, 16 April 2017 — OSCE/ODIHR Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |year=2017 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; Tā pilnībā stājās spēkā pēc 2018. gada vēlēšanām, kad likvidēja premjerministra amatu un prezidentam nodeva plašas izpildvaras pilnvaras.&lt;ref name=&quot;IPU2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.ipu.org/parliament/TR/TR-LC01/election/TR-LC01-E20180624 |title=Türkiye: Grand National Assembly, June 2018 election |website=IPU Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ārpolitikā Turcija saglabāja dalību [[NATO]] un sadarbību ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], vienlaikus īstenojot patstāvīgāku reģionālo politiku un iesaistoties [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], migrācijas, [[Austrumu Vidusjūra]]s un [[Melnās jūra]]s jautājumos.&lt;ref name=&quot;KutlayOnis2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/ia/article/97/4/1085/6314232 |title=Turkish foreign policy in a post-western order: strategic autonomy or new forms of dependence? |author=Mustafa Kutlay; Ziya Öniş |website=International Affairs |volume=97 |issue=4 |year=2021 |pages=1085–1104 |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat|2023|2|6||bez}} Turcijas dienvidaustrumus un [[Sīrija|Sīriju]] skāra [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas postošas zemestrīces]]. Turcijā gāja bojā vismaz {{sk|53537}} cilvēki, tika iznīcināti vairāk nekā {{sk|313000}} ēku un aptuveni 3,3 miljoni cilvēku palika bez mājokļa, izraisot ilgstošu reģiona atjaunošanas procesu.&lt;ref name=&quot;UNDP2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/eurasia/stories/one-year-after-turkiyes-earthquakes-recovery-takes-many-forms |title=One year after Türkiye’s earthquakes, recovery takes many forms |publisher=United Nations Development Programme |date=2024-02-06 |access-date=2026-08-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
{{pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}}
=== Ģeogrāfiskais stāvoklis ===
Turcija ir [[transkontinentāla valsts]] [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]].&lt;ref name=&quot;latvijas-enciklopedija&quot;&gt;„Turcija”. ''Latvijas enciklopēdija''. 5. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. ISBN 978-9934-8068-0-3.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa tās teritorijas atrodas [[Āzija|Āzijā]], [[Anatolija|Anatolijas pussalā]], bet [[Austrumtrāķija]] — [[Eiropa|Eiropā]]. Valsts kopējā [[platība]] ir {{sk|783562}} km².&lt;ref name=&quot;encyclopedia-turkey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/asia/turkey-political-geography/turkey-republic |title=Turkey |work=Encyclopedia.com |date=2018-06-11 |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt; Turcija robežojas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Grieķija|Grieķiju]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] caur [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]], [[Irāna|Irānu]], [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. To apskalo [[Melnā jūra]] ziemeļos, [[Egejas jūra]] rietumos un [[Vidusjūra]] dienvidos.

Anatoliju no Austrumtrāķijas atdala [[Bosfors]], [[Marmora jūra]] un [[Dardaneļi]]. Šī [[jūras šaurums|šaurumu]] sistēma savieno Melno jūru ar Egejas jūru un tālāk ar Vidusjūru, tādēļ tai ir liela nozīme starptautiskajā [[kuģniecība|kuģniecībā]], [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un Melnās jūras reģiona [[drošība|drošībā]].&lt;ref name=&quot;marmara&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marmara-sea |title=Marmara, Sea of |work=The Columbia Encyclopedia |edition=6 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-08-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dardaneli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/places/oceans-continents-and-polar-regions/oceans-and-continents/dardanelles |title=Dardanelles |work=World Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |date=2018-06-08 |access-date=2026-08-12 |language=en}}&lt;/ref&gt; Novietojums starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] piešķir valstij arī nozīmīgu vietu reģionālajos sauszemes [[transports|transporta]] un [[enerģētika]]s ceļos. Turciju tradicionāli iedala septiņos [[Turcijas ģeogrāfiskie reģioni|ģeogrāfiskos reģionos]]: Marmora jūras, Egejas jūras, Melnās jūras, Centrālās Anatolijas, Austrumu Anatolijas, Dienvidaustrumu Anatolijas un Vidusjūras reģionā. Šis 1941. gadā izveidotais iedalījums nav [[administratīvais iedalījums|administratīvs]].&lt;ref name=&quot;avci2011&quot;&gt;Sedat Avcı. [https://doi.org/10.17211/tcd.40405 Birinci Coğrafya Kongresi ve Türkiye’nin Coğrafî Bölgeleri hakkındaki tartışmalara dair bir not]. ''Türk Coğrafya Dergisi'', Nr. 57, 2011, 95.–99. lpp. {{tr ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Reljefs ===
[[Attēls:Turkey relief location map.jpg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas reljefa karte. Valsts iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos un dienvidos norobežo kalnu sistēmas, bet visaugstākais reljefs raksturīgs [[Austrumanatolija]]i]]
Turcija ir galvenokārt augsta un kalnaina valsts; [[reljefs]] kļūst augstāks un nelīdzenāks virzienā no rietumiem uz austrumiem. Anatolijas iekšieni aizņem [[Anatolijas plakankalne]], ko ziemeļos no Melnās jūras piekrastes norobežo [[Pontijas kalni]], bet dienvidos no Vidusjūras piekrastes — [[Taurs (kalni)|Tauru kalni]]. Centrālajā Anatolijā dominē [[plakankalne]]s, [[līdzenums|līdzenumi]] un slēgtas [[ieplaka]]s, savukārt Austrumanatolijā atrodas augstas plakankalnes, [[kalnu masīvs|kalnu masīvi]] un [[vulkāns|vulkāni]]. Tur pie Irānas robežas paceļas [[Ararats]]; tā 5137 metrus augstā [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotne]] ir valsts augstākais punkts.&lt;ref name=&quot;turkey-mountains&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-99409/types-of-mountains-and-important-mountains-in-turkiye.html |title=Types of Mountains and Important Mountains in Türkiye |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt; Rietumanatolijā [[kalnu grēda|kalnu grēdas]] mijas ar austrumu–rietumu virzienā orientētiem [[grabens|grabeniem]], kuru [[upes ieleja|upju ielejās]] izveidojušās auglīgas [[zemiene]]s.&lt;ref name=&quot;cohen-1995&quot;&gt;H. A. Cohen, C. J. Dart, H. S. Akyüz un A. Barka. [https://doi.org/10.1144/gsjgs.152.4.0629 “Syn-rift sedimentation and structural development of the Gediz and Büyük Menderes Graben, western Turkey”]. ''Journal of the Geological Society'', 152 (4), 1995, 629.–638. lpp. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Reljefu un lielo [[seismiskums|seismiskumu]] nosaka Turcijas atrašanās [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]], [[Arābijas plātne|Arābijas]] un [[Āfrikas plātne|Āfrikas litosfēras plātņu]] mijiedarbības zonā. Arābijas plātnes kustība uz ziemeļiem veicina [[Anatolijas plātne|Anatolijas bloka]] pārvietošanos uz rietumiem. Nozīmīgākās aktīvās [[ģeoloģiskais lūzums|struktūras]] ir [[Ziemeļanatolijas lūzums]] un [[Austrumanatolijas lūzums]], bet valsts rietumos dominē [[Zemes garoza|zemes garozas]] izstiepšanās. Tādēļ [[zemestrīce]]s ir viens no galvenajiem [[dabas apdraudējums|dabas apdraudējumiem]]; pie postošākajām pieder [[1939. gada Erzindžanas zemestrīce]] un [[1999. gada Izmitas zemestrīce]].&lt;ref name=&quot;usgs-kocaeli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/implications-earthquake-risk-reduction-united-states-kocaeli-turkey-earthquake-august |title=Implications for earthquake risk reduction in the United States from the Kocaeli, Turkey, earthquake of August 17, 1999 |publisher=U.S. Geological Survey |series=U.S. Geological Survey Circular 1193 |date=2000 |doi=10.3133/cir1193 |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|2023. gada Kahramanmarašas zemestrīču secība]] bija saistīta ar pārrāvumiem Austrumanatolijas un Čardakas lūzumā.&lt;ref name=&quot;usgs-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/data/fault-rupture-mapping-6-february-2023-kahramanmaras-turkiye-earthquake-sequence-satellite-data |title=Fault rupture mapping of the 6 February 2023 Kahramanmaraş, Türkiye, earthquake sequence from satellite data |publisher=U.S. Geological Survey |date=2023 |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ūdeņi ===
Turcijas [[hidrogrāfija|hidrogrāfisko tīklu]] veido [[upe]]s, [[ezers|ezeri]] un [[beznoteces baseins|slēgtie baseini]]; teritoriju iedala 25 [[upes baseins|upju baseinos]]. Kalnainā reljefa un nevienmērīgo [[nokrišņi|nokrišņu]] dēļ upju [[caurplūdums]] ievērojami mainās pa sezonām, bet lielais kritums rada [[hidroenerģija]]s potenciālu.&lt;ref name=&quot;dsi-water&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dsi.gov.tr/sayfa/detay/754 |title=Toprak Su Kaynakları |publisher=Devlet Su İşleri Genel Müdürlüğü |access-date=2026-08-13 |language=tr}}&lt;/ref&gt; Austrumturcijā sākas [[Eifrata]] un [[Tigra]], kas tālāk plūst caur Sīriju vai Irāku un veido galveno [[Mezopotāmija]]s upju sistēmu. To ūdeņus plaši izmanto [[apūdeņošana]]i, [[ūdensapgāde]]i un hidroenerģijas ražošanai.&lt;ref name=&quot;escwa-water&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unescwa.org/sites/default/files/event/materials/Inventory-of-Shared-Water-Resources-in-Western-Asia.pdf |title=Inventory of Shared Water Resources in Western Asia |publisher=United Nations Economic and Social Commission for Western Asia; Bundesanstalt für Geowissenschaften und Rohstoffe |date=2013 |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt; Nozīmīgas ir arī [[Kizilirmaka]], kas ir garākā upe, kura gan sākas, gan ietek jūrā Turcijā, [[Sakārja]] un uz [[Kaspijas jūra]]s baseinu plūstošā [[Araksa]].

Uz Eifratas, Tigras un citām upēm izbūvēti daudzi [[dambis|dambji]] un [[hidroelektrostacija]]s. [[Dienvidaustrumu Anatolijas projekts|Dienvidaustrumu Anatolijas projekta]] ietvaros [[ūdenssaimniecība|ūdens infrastruktūra]] tiek izmantota arī plašu [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemju]] apūdeņošanai un [[reģionālā attīstība|reģionālajai attīstībai]].&lt;ref name=&quot;gap-overview&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.gap.gov.tr/ |title=Southeastern Anatolia Project |publisher=GAP Regional Development Administration |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Turcijas lielākais dabiskais ezers ir Austrumanatolijā esošais [[Vanas ezers]] — beznoteces, sāļš un stipri [[sārmainība|sārmains]] ezers. Centrālajā Anatolijā atrodas seklais un sāļais [[Tuza ezers]], kura platība sezonāli ievērojami mainās; tas ir nozīmīgs [[mitrājs]], [[flamingi|flamingu]] ligzdošanas vieta un [[sāls]] ieguves avots.&lt;ref name=&quot;unesco-tuz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5824/ |title=Lake Tuz Special Environmental Protection Area |publisher=UNESCO World Heritage Centre |date=2013-04-15 |access-date=2026-08-13 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Koppen-Geiger Map TUR present with provinces.svg|thumbnail|upright=1.2|Turcijas klimata tipi pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s. Piekrastes apgabalos dominē maigāki un mitrāki klimata tipi, bet Anatolijas iekšienē un austrumos — sausāki un kontinentālāki apstākļi]]
Turcijas [[klimats|klimata]] daudzveidību nosaka apkārtējās jūras, [[augstums virs jūras līmeņa|augstuma]] atšķirības un [[kalnu grēda|kalnu grēdu]] izvietojums.&lt;ref name=&quot;iyigun2013&quot;&gt;Cem İyigun, Murat Türkeş, İnci Batmaz, Ceylan Yozgatligil, Vilda Purutçuoğlu, Elçin Kartal Koç, Muhammed Z. Öztürk. [https://doi.org/10.1007/s00704-012-0823-7 ''Clustering current climate regions of Turkey by using a multivariate statistical method'']. ''Theoretical and Applied Climatology'', 114, 2013, 95.–106. lpp. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Dienvidu un lielā daļā Egejas jūras piekrastes valda [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām vasarām un maigām, lietainām ziemām. Melnās jūras piekrastē klimats ir mitrāks, nokrišņi sadalīti vienmērīgāk, bet visvairāk to saņem piekrastes austrumu daļa. Marmora jūras apkārtne ir pārejas apgabals starp Melnās jūras, Vidusjūras un [[kontinentāls klimats|kontinentālo klimatu]].&lt;ref name=&quot;fao&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fao.org/4/ah224e/AH224E02.htm |title=Land and climate |website=Food and Agriculture Organization of the United Nations |publisher=FAO |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;

Pontijas un Tauru kalni ierobežo jūras [[gaisa masa|gaisa masu]] ieplūšanu iekšzemē. Tādēļ Centrālajā Anatolijā klimats ir sausāks un kontinentālāks: vasaras ir siltas vai karstas, ziemas aukstas, bet gada [[temperatūra]]s svārstības lielākas nekā piekrastē. Austrumanatolijas [[augstiene|augstienēs]] ziemas ir īpaši garas, aukstas un sniegotas. Klimata atšķirības nosaka arī [[augājs|augāju]], [[lauksaimniecība]]s specializāciju un [[ūdens resursi|ūdens resursu]] pieejamību: piekrastē audzē mitrumprasīgākus un siltummīlošus [[kultūraugs|kultūraugus]], bet Centrālās Anatolijas pussausajos apgabalos nozīmīga ir [[graudkopība]] un ganību [[lopkopība]].

=== Daba ===
Turcijas lielo [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] nosaka tās novietojums Vidusjūras, Eirosibīrijas un Irānas–Turānas [[fitoģeogrāfija|fitoģeogrāfisko reģionu]] saskares zonā, kā arī krasās klimata, augstuma un reljefa atšķirības.&lt;ref name=&quot;atalay2017&quot;&gt;İbrahim Atalay. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-64392-2_2 Vegetation]. ''The Soils of Turkey''. World Soils Book Series. Springer, 2017, 15.–24. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.1007/978-3-319-64392-2_2 10.1007/978-3-319-64392-2_2].&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;noroozi2019&quot;&gt;Jalil Noroozi u. c. [https://www.frontiersin.org/journals/ecology-and-evolution/articles/10.3389/fevo.2019.00159/full Patterns of Endemism in Turkey, the Meeting Point of Three Global Biodiversity Hotspots, Based on Three Diverse Families of Vascular Plants]. ''Frontiers in Ecology and Evolution'', 7, 2019, 159. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3389/fevo.2019.00159 10.3389/fevo.2019.00159].&lt;/ref&gt; [[mežs|Meži]] aizņem aptuveni 30 % valsts teritorijas, taču to sastāvs reģionos ir ļoti atšķirīgs.&lt;ref name=&quot;forest2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2363 |title=Ormancılık İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-26 |language=tr |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt; Melnās jūras piekrastē aug mitri [[lapu koki|lapkoku]] un [[skujkoki|skujkoku]] meži; Egejas un Vidusjūras piekrastē izplatīts mūžzaļais [[makijs]] un [[priedes|priežu]] meži; Anatolijas iekšienē — [[stepe]]s un [[mežastepe]]s, bet augstākajos kalnos — [[subalpīnā josla|subalpīnā]] un [[alpīnā josla|alpīnā veģetācija]].&lt;ref name=&quot;atalay1986&quot;&gt;İbrahim Atalay. [https://www.persee.fr/doc/tigr_0048-7163_1986_num_65_1_1183 Vegetation formations of Turkey]. ''Travaux de l'Institut Géographique de Reims'', Nr. 65–66, 1986, 17.–30. lpp. {{en ikona}} DOI: [https://doi.org/10.3406/tigr.1986.1183 10.3406/tigr.1986.1183].&lt;/ref&gt;

[[fauna|Dzīvnieku valsti]] veido Vidusjūras, Eiropas, Kaukāza un Rietumāzijas faunas elementi; sastopami [[brūnais lācis]], [[pelēkais vilks]], [[Eirāzijas lūsis]], [[savvaļas kaza]] un daudzveidīgas [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] sugas. Īpaši ievērojama ir [[endēmisms|endēmisko]] augu daudzveidība Anatolijas kalnu masīvos, ko veicinājusi [[biotops|biotopu]] ģeogrāfiskā izolācija. [[suga|Sugu]] un [[ekosistēma|ekosistēmu]] aizsardzībai izveidots [[nacionālais parks|nacionālo]] un [[dabas parks|dabas parku]], [[aizsargājama dabas teritorija|aizsardzības teritoriju]] un starptautiski nozīmīgu mitrāju tīkls.&lt;ref name=&quot;protected2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://istatistik.tarimorman.gov.tr/Sayfa/Detay/2357 |title=Korunan Alan İstatistikleri, 2025 |publisher=T.C. Tarım ve Orman Bakanlığı |date=2026-06-12 |language=tr |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;

=== Vides problēmas ===
[[Industrializācija]], [[urbanizācija]] un iedzīvotāju skaita pieaugums ir palielinājuši slodzi uz [[dabiskā vide|vidi]]. Galvenās problēmas ir [[gaisa piesārņojums|gaisa]] un [[ūdens piesārņojums]], ūdens patēriņa pieaugums, [[augsnes degradācija]] un [[erozija]], [[meža ugunsgrēks|mežu ugunsgrēki]], [[dzīvotne|dzīvotņu]] pārveidošana un [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekme.&lt;ref name=&quot;oecd2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1787/9789264309753-en |title=OECD Environmental Performance Reviews: Turkey 2019 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |date=2019-02-19 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;oecd2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/environment-at-a-glance-country-notes_59ce6fe6-en/turkiye_80948100-en.html |title=Environment at a Glance: Türkiye |publisher=OECD |date=2025-06-30 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt; Gaisa piesārņojums visvairāk skar [[pilsēta|pilsētas]] un [[rūpniecība|rūpniecības]] centrus, savukārt Centrālajā un Dienvidaustrumu Anatolijā nozīmīgs ir [[ūdens trūkums]] un zemes degradācija. Lauksaimniecība ir lielākais iegūtā [[saldūdens]] patērētājs, galvenokārt apūdeņošanas dēļ.

Kalnainais reljefs, reta [[veģetācija]]s sega un ilgstoša intensīva [[zemes izmantošana]] veicina [[augsnes erozija|augsnes eroziju]], kas samazina zemes [[auglība|auglību]] un palielina [[sanesumi|sanešu]] uzkrāšanos [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvēs]]. Vidusjūras un Egejas jūras reģionos karstas un sausas vasaras palielina mežu ugunsgrēku risku. Urbanizācija un [[infrastruktūra]]s izplešanās izraisa dzīvotņu zudumu un [[dzīvotņu fragmentācija|sadrumstalotību]]. Klimata pārmaiņas pastiprina [[karstuma vilnis|karstuma viļņus]], [[sausums|sausumu]], [[ūdens stress|ūdens stresu]], ugunsgrēku, [[plūdi|plūdu]] un [[nogruvums|nogruvumu]] risku un apdraud lauksaimniecību, ūdensapgādi, bioloģisko daudzveidību un [[piekraste]]s teritorijas.&lt;ref name=&quot;worldbank-ccdr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/key-highlights-country-climate-and-development-report-for-turkiye |title=Key Highlights: Country Climate and Development Report for Türkiye |publisher=World Bank |date=2022-06-13 |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt; Turcija 2021. gadā ratificēja [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīgumu]] un izvirzīja mērķi līdz 2053. gadam sasniegt [[siltumnīcefekta gāzes|siltumnīcefekta gāzu]] neto nulles emisijas.&lt;ref name=&quot;worldbank-green&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbank.org/en/country/turkey/brief/towards-a-greener-and-more-resilient-turkiye |title=Towards a Greener and More Resilient Türkiye |publisher=World Bank |language=en |access-date=2026-08-13}}&lt;/ref&gt;

== Politika ==
{{pamatraksts|Turcijas politika}}
=== Konstitūcija ===
[[Attēls:Turkish constitutional referendum 1982 2.svg|thumbnail|upright=1.2|1982. gada konstitucionālā referenduma rezultāti pa Turcijas iliem]]
Turcijas [[konstitucionālisms|konstitucionālās attīstības]] pirmsākumi meklējami [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], kur 1876. gadā pieņēma pirmo [[konstitūcija|konstitūciju]]. [[Turcijas Republika|Republikas]] laikā tai sekoja 1921., 1924. un 1961. gada konstitūcijas; pēdējā izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]] un paplašināja [[pamattiesības|pamattiesību]] regulējumu.&lt;ref name=&quot;ozbudun2011&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Özbudun |first=Ergun |title=The Constitutional System of Turkey: 1876 to the Present |url=https://doi.org/10.1057/9780230337855 |publisher=Palgrave Macmillan |location=Ņujorka |year=2011 |pages=1–37 |isbn=978-0-230-12100-3 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[pamatlikums]] ir pēc [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada militārā apvērsuma]] izstrādātā un 1982. gada referendumā apstiprinātā [[Turcijas konstitūcija|konstitūcija]]. Tā nosaka Turciju par [[demokrātija|demokrātisku]], [[sekulārisms|sekulāru]] un [[sociāla valsts|sociālu]] [[tiesiska valsts|tiesisku]] republiku, kurā [[suverenitāte]] pieder tautai, bet [[likumdošanas vara|likumdošanas]], [[izpildvara]]s un [[tiesu vara|tiesu varas]] īstenošana uzticēta atsevišķām [[valsts institūcija|institūcijām]].&lt;ref name=&quot;constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

[[2017. gada Turcijas konstitucionālais referendums|2017. gada 16. aprīļa referendumā]] apstiprināja pāreju no [[parlamentāra republika|parlamentāras]] uz [[prezidentāla republika|prezidentālu pārvaldes sistēmu]]. Galvenie grozījumi pilnībā stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā pēc 24. jūnija [[2018. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta]] un [[2018. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanām]]: tika likvidēts [[Turcijas premjerministrs|premjerministra]] amats un [[Ministru padome]], bet izpildvara koncentrēta [[Turcijas prezidents|prezidenta]] amatā.&lt;ref name=&quot;court2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/leading-judgments/the-judgment-concerning-decree-laws-and-applicability-of-the-repealed-article-91-of-the-constitution/ |title=The Judgment concerning Decree-laws and Applicability of the Repealed Article 91 of the Constitution |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |access-date=2026-08-14 |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Parlaments]] saglabāja likumdošanas varu; pretrunas gadījumā [[likums|likumam]] ir priekšroka pār [[prezidenta dekrēts|prezidenta dekrētu]], kura atbilstību konstitūcijai var pārbaudīt Konstitucionālā tiesa.&lt;ref name=&quot;constitution&quot;/&gt;

=== Izpildvara ===
[[Attēls:Tayyip Erdoğan.JPG|thumbnail|upright=0.8|Kopš 2014. gada [[Redžeps Tajips Erdogans]] ir [[Turcijas prezidents]]]]
Izpildvaru īsteno [[Turcijas prezidents|Republikas prezidents]], kurš ir [[valsts galva|valsts]] un izpildvaras vadītājs. Prezidentu ievēlē [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]] uz pieciem gadiem, un viena persona parasti var tikt ievēlēta ne vairāk kā divas reizes. Ja parlaments prezidenta otrā termiņa laikā nolemj atjaunot prezidenta un parlamenta [[vēlēšanas]], viņš var kandidēt vēlreiz.&lt;ref name=&quot;constitution&quot;/&gt;

Prezidents ieceļ un atbrīvo [[viceprezidents|viceprezidentus]], [[ministrs|ministrus]] un augstākās [[valsts pārvalde|valsts pārvaldes]] amatpersonas, pārstāv valsti un konstitūcijas noteiktajās robežās izdod prezidenta dekrētus. Ar tiem nevar regulēt jautājumus, kas rezervēti likumam vai jau nepārprotami noregulēti likumā.&lt;ref name=&quot;Altunok&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Altunok |first=Mustafa |chapter=The Turkish Presidential Model: A Hybrid System? |editor-last=Farazmand |editor-first=Ali |title=Global Encyclopedia of Public Administration, Public Policy, and Governance |publisher=Springer |location=Cham |year=2022 |pages=12928–12933 |doi=10.1007/978-3-030-66252-3_3516 |language=en}}&lt;/ref&gt; Ministri ir atbildīgi prezidentam, nevis pakļauti parlamenta [[uzticības balsojums|uzticības balsojumam]], tomēr [[deputāts|deputāti]] var viņiem iesniegt rakstiskus jautājumus, un parlaments noteiktos gadījumos var sākt [[parlamentārā izmeklēšana|izmeklēšanu]].&lt;ref name=&quot;constitution&quot;/&gt;

=== Likumdevēja vara ===
Likumdošanas vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai]] ({{val|tr|Türkiye Büyük Millet Meclisi}}, TBMM) — [[vienpalātas parlaments|vienpalātas parlamentam]] [[Ankara|Ankarā]]. Konstitūcija tajā paredz 600 deputātu vietas; deputātus ievēlē uz pieciem gadiem, un kārtējās parlamenta un prezidenta vēlēšanas notiek vienā dienā.&lt;ref name=&quot;constitution&quot;/&gt;

Parlaments pieņem, groza un atceļ likumus, apstiprina [[valsts budžets|valsts budžetu]] un [[starptautisks līgums|starptautisko līgumu]] [[ratifikācija|ratifikāciju]], kā arī lemj par [[kara pieteikšana|kara pieteikšanu]] un [[amnestija|amnestiju]]. Tā darbs norisinās [[plenārsēde|plenārsēdēs]] un pastāvīgajās [[parlamentārā komisija|komisijās]].&lt;ref name=&quot;IPU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipu.org/parliament/TR |title=Türkiye |website=Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

=== Tiesu vara ===
Konstitūcija nosaka, ka tiesu varu īsteno neatkarīgas un objektīvas [[tiesa]]s. [[Vispārējās jurisdikcijas tiesa|Vispārējās jurisdikcijas tiesas]] izskata [[civillieta|civillietas]] un [[krimināllieta|krimināllietas]], bet [[administratīvā tiesa|administratīvās tiesas]] — strīdus par valsts pārvaldes rīcību. Augstākās instances ir attiecīgi [[Kasācijas tiesa (Turcija)|Kasācijas tiesa]] un [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], savukārt [[Jurisdikcijas strīdu tiesa (Turcija)|Jurisdikcijas strīdu tiesa]] izšķir abu [[jurisdikcija|jurisdikciju]] kompetences strīdus.&lt;ref name=&quot;AIHJA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aihja.org/en/membre/turkiye-council-of-state/ |title=Türkiye: Council of State |publisher=Association Internationale des Hautes Juridictions Administratives |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

Konstitucionālā tiesa pārbauda likumu, prezidenta dekrētu un [[parlamenta reglaments|parlamenta reglamenta]] atbilstību konstitūcijai, kā arī izskata individuālus pieteikumus par konstitucionāli aizsargātu pamattiesību pārkāpumiem pēc citu [[tiesību aizsardzības līdzekļi|tiesību aizsardzības līdzekļu]] izsmelšanas.&lt;ref name=&quot;AYM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/en/court/short-history/ |title=Short History |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; [[tiesnesis|Tiesnešu]] un [[prokurors|prokuroru]] iecelšanas, paaugstināšanas un [[disciplināratbildība|disciplināros]] jautājumus pārvalda [[Tiesnešu un prokuroru padome]]. Tajā ir 13 locekļi; padomi vada [[tieslietu ministrs]], bet pārējos locekļus izraugās prezidents un parlaments.&lt;ref name=&quot;HSK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cjp.gov.tr/about-us |title=About Us |publisher=Council of Judges and Prosecutors of the Republic of Türkiye |date=2021-09-23 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;constitution&quot;/&gt;

=== Politiskās partijas un vēlēšanas ===
[[Attēls:Yüksek Seçim Kurulu.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Turcijas Augstākā vēlēšanu padome]] Ankarā]]
Turcijā darbojas [[daudzpartiju sistēma]]. Pāreja no [[Republikāņu tautas partija]]s [[vienpartijas sistēma|vienpartijas pārvaldes]] sākās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], bet [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada parlamenta vēlēšanās]] uzvarēja [[opozīcija (politika)|opozīcijā]] esošā [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskā partija]], nodrošinot pirmo mierīgo varas maiņu republikas vēsturē.&lt;ref name=&quot;ChathamHouse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chathamhouse.org/2024/05/democracy-turkey |title=Democracy in Turkey |publisher=Chatham House |date=2024-05-23 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanas organizē un to galīgos rezultātus apstiprina [[Augstākā vēlēšanu padome (Turcija)|Augstākā vēlēšanu padome]] ({{val|tr|Yüksek Seçim Kurulu}}, YSK).&lt;ref name=&quot;constitution&quot;/&gt;

Parlamenta deputātus ievēlē 87 [[daudzmandātu vēlēšanu apgabals|daudzmandātu apgabalos]] pēc slēgto [[partiju saraksts|partiju sarakstu]] [[proporcionālā vēlēšanu sistēma|proporcionālās sistēmas]], izmantojot [[D'Onta metode|D'Onta metodi]]. Kopš 2022. gada partijai vai [[vēlēšanu alianse|vēlēšanu aliansei]] valsts mērogā jāpārvar 7 % [[vēlēšanu slieksnis|slieksnis]]; vēlēšanās var piedalīties arī [[neatkarīgs kandidāts|neatkarīgi kandidāti]].&lt;ref name=&quot;OSCE2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/turkey/statements-24/4687-2023-presidential-and-parliamentary-eng/file |title=Republic of Türkiye — General Elections, 14 May 2023: Statement of Preliminary Findings and Conclusions |publisher=OSCE |date=2023-05-15 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Prezidentu ievēlē [[tautas balsojums|tautas balsojumā]]; ja pirmajā kārtā neviens kandidāts nesaņem vairākumu, notiek [[divu kārtu vēlēšanu sistēma|otrā kārta]]. Pēdējās parlamenta un prezidenta vēlēšanas notika 2023. gadā; prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Redžeps Tajips Erdogans]].&lt;ref name=&quot;YSKstatistika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ysk.gov.tr/doc/dosyalar/docs/YEN%C4%B0-KAPAKLI-ELECTION-STATISTICS-2020-2024-ENG-11-11-2025.pdf |title=Election Statistics, 2020–2024 |publisher=Supreme Electoral Council of Türkiye |date=2025-08 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; [[2024. gada Turcijas pašvaldību vēlēšanas|2024. gada pašvaldību vēlēšanās]] CHP kandidāti mēru vēlēšanās kopumā saņēma lielāko balsu īpatsvaru valstī, saglabājot arī [[Stambula]]s un Ankaras vadību.&lt;ref name=&quot;Reuters2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/erdogan-vows-make-amends-after-humbling-election-loss-turkey-2024-04-01/ |title=Erdogan vows to make amends after humbling election loss in Turkey |publisher=Reuters |date=2024-04-01 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2002. gada valsts politikā dominējoša loma ir [[Taisnīguma un attīstības partija]]i (AKP). Starp citiem nozīmīgiem [[politiskā partija|politiskajiem spēkiem]] ir [[Republikāņu tautas partija]] (CHP), [[Nacionālistu kustības partija]] (MHP), [[Tautu vienlīdzības un demokrātijas partija]] (DEM) un [[Labā partija]] (İYİ Parti). Parlamenta sastāvs starp vēlēšanām var mainīties deputātu pāreju, [[deputāta mandāts|mandātu]] izbeigšanās un jaunu partiju veidošanās dēļ.

== Administratīvais iedalījums ==
{{pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums}}
{| width=800px align=right
|-
|
{{Turcijas ilu karte|float=right}}
|}

Turcija ir [[unitāra valsts]].&lt;ref name=&quot;OECD2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://oecd-cfe-eds.github.io/ro2023-country-pages/tl3-tur.html |title=OECD Regional Outlook 2023: Country Profile — Türkiye |publisher=[[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] |year=2023 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Centrālās [[valsts pārvalde|valsts pārvaldes]] vajadzībām tā ir sadalīta 81 [[Turcijas ili|ilā]] ({{val|tr|il}}), kurus vada valdības iecelti [[vali (amats)|vali]] (gubernatori). [[Turcijas konstitūcija|Konstitūcijas]] 126. pants paredz ilu iedalījumu zemāka līmeņa vienībās — [[ilče|ilčēs]] (''ilçe'').&lt;ref name=&quot;konstitucija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anayasa.gov.tr/media/7963/basic_legal_texts.pdf |title=Constitution of the Republic of Türkiye |publisher=Constitutional Court of the Republic of Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Iedzīvotāju uzskaites sistēmā ietvertas 973 ilčes, tostarp 51 nemetropoles ila centrālā ilče, kur centrālās pārvaldes funkcijas īsteno gubernators.&lt;ref name=&quot;NVI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nvi.gov.tr/mernis |title=Merkezi Nüfus İdaresi Sistemi (MERNİS) |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı, Nüfus ve Vatandaşlık İşleri Genel Müdürlüğü |language=tr |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Atsevišķa ilčes pārvalde (''kaymakamlık''), ko vada kajmakami (''[[kaymakam]]''), darbojas 922 ilčēs.&lt;ref name=&quot;Iekslietu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://icisleri.gov.tr/valilikler |title=Valilikler ve Kaymakamlıklar |publisher=T.C. İçişleri Bakanlığı |language=tr |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; No centrālās teritoriālās pārvaldes jānošķir [[pašvaldība]]s (''belediye''), kuru lēmējinstitūcijas ievēlē vietējie iedzīvotāji. Tās nodrošina teritorijas plānošanu, ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanu, sabiedrisko transportu un citus vietējos pakalpojumus.&lt;ref name=&quot;pasvaldibuLikums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.5393.pdf |title=Belediye Kanunu (Kanun No. 5393) |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |language=tr |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Turcijas 51 nemetropoles ilā darbojas arī īpašā ila pārvalde (''il özel idaresi''), savukārt 30 metropoles ilos tā ir likvidēta.&lt;ref name=&quot;OECDparvalde&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oecd.org/en/publications/regional-governance-in-oecd-countries_4d7c6483-en/full-report/component-10.html |title=Regional governance structures in OECD and EU countries |work=Regional Governance in OECD Countries |publisher=[[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] |year=2022 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

[[Metropoles pašvaldība|Metropoles pašvaldību]] robežas sakrīt ar attiecīgo ilu robežām. Tajās darbojas divu līmeņu sistēma: metropoles pašvaldība koordinē pakalpojumus visā ilā, bet ilčēs darbojas metropoles ilču pašvaldības. Ar 2012. gada likumu Nr. 6360, kas pilnībā stājās spēkā 2014. gadā, metropoles pašvaldību skaitu palielināja no 16 līdz 30, bet šo ilu ciemus pārveidoja par [[apkaime|apkaimēm]] ({{val|tr|mahalle}}).&lt;ref name=&quot;likums6360&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.5.6360.pdf |title=On Dört İlde Büyükşehir Belediyesi ve Yirmi Yedi İlçe Kurulması ile Bazı Kanun ve Kanun Hükmünde Kararnamelerde Değişiklik Yapılmasına Dair Kanun (Kanun No. 6360) |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |date=2012-11-12 |language=tr |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Pārējos ilos [[ciems|ciemi]] ({{val|tr|köy}}) saglabā juridiskas personas statusu, un tos pārvalda iedzīvotāju kopsapulce, vecajo padome un ievēlēts [[muhtars]].&lt;ref name=&quot;ciemuLikums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mevzuat.gov.tr/MevzuatMetin/1.3.442.pdf |title=Köy Kanunu (Kanun No. 442) |publisher=T.C. Cumhurbaşkanlığı Mevzuat Bilgi Sistemi |language=tr |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Administratīvo iedalījumu nedrīkst jaukt ar [[Turcijas reģioni|septiņiem ģeogrāfiskajiem reģioniem]], kuriem nav administratīvu institūciju vai juridiska statusa.&lt;ref name=&quot;georegioni&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://turquietourisme.ktb.gov.tr/FR-139195/les-7-regions-geographiques-de-la-turquie.html |title=Les 7 régions géographiques de la Türkiye |publisher=T.C. Kültür ve Turizm Bakanlığı |language=fr |access-date=2026-08-14 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Statistikas vajadzībām izmanto arī İBBS klasifikāciju, kurā 81 ils veido 3. līmeni un ir apvienots 26 otrā un 12 pirmā līmeņa statistiskajos reģionos; arī šis iedalījums nav administratīvs.&lt;ref name=&quot;TUIKreģioni&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://veriportali.tuik.gov.tr/en/databrowser/tuik/TR%2CDF_ADNKS_T29%2C1.1 |title=Statistical Regions classification |publisher=Turkish Statistical Institute |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

== Ārpolitika ==
{{pamatraksts|Turcijas ārpolitika}}
[[Attēls:António Costa, Recep Tayyip Erdoğan and Ursula von der Leyen - NATO Summit 2026 in Ankara, Türkiye (03).jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] ar Eiropadomes prezidentu [[Antoniu Košta|Antoniu Koštu]] un Eiropas Komisijas prezidenti [[Urzula fon der Leiena|Urzulu fon der Leienu]] NATO samitā Ankarā 2026. gadā. Attiecības ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un [[NATO]] ir vieni no nozīmīgākajiem Turcijas ārpolitikas virzieniem]]
[[Turcijas ārpolitika|Turcijas ārpolitiku]] būtiski ietekmē valsts novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]], [[Melnā jūra|Melno jūru]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras]] austrumu daļu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nostiprinājās orientācija uz [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiskajām un [[drošība|drošības]] institūcijām, taču Turcija vienlaikus īsteno aktīvu politiku [[Balkānu pussala|Balkānos]], Kaukāzā, [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un Tuvajos Austrumos. Tās prioritātes ir [[valsts drošība|valsts]] un [[robežu drošība]], [[pretterorisms]], [[ekonomika|ekonomiskās]] un [[enerģētika]]s saites, [[transporta koridors|transporta koridori]] un [[starpniecība|diplomātiskā starpniecība]].&lt;ref name=&quot;MFA-politika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/synopsis-of-the-turkish-foreign-policy.en.mfa |title=National Foreign Policy in the “Century of Türkiye”: A Synopsis |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

Attiecības ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] ir viens no galvenajiem ārpolitikas virzieniem. Turcija [[Eiropas Savienības paplašināšanās|kandidātvalsts]] statusu ieguva 1999. gadā un [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā|iestāšanās sarunas]] sāka 2005. gadā, taču kopš 2018. gada tās atrodas strupceļā, ko ES galvenokārt saista ar [[demokrātija]]s, [[tiesiskums|tiesiskuma]], [[tiesu neatkarība|tiesu neatkarības]] un [[pamattiesības|pamattiesību]] stāvokli.&lt;ref name=&quot;ES-statuss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enlargement.ec.europa.eu/countries/turkiye_en |title=Türkiye |publisher=European Commission |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus ES ir Turcijas lielākā preču [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecības]] partnere, un kopš 1995. gada darbojas abu pušu [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība]].&lt;ref name=&quot;ES-tirdznieciba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://policy.trade.ec.europa.eu/eu-trade-relationships-country-and-region/countries-and-regions/turkiye_en |title=EU trade relations with Türkiye |publisher=European Commission |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Turcija ir [[NATO]] dalībvalsts kopš 1952. gada un stratēģiski nozīmīga [[alianse]]s dienvidaustrumu flangā; tās [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņotie spēki]] piedalās [[kolektīvā aizsardzība|kolektīvās aizsardzības]] pasākumos un NATO [[militāra operācija|operācijās]].&lt;ref name=&quot;NATO-Turcija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nato.int/en/news-and-events/articles/nato-stories/2026/07/01/notes-on-the-host-turkiye-and-nato-over-the-years |title=Notes on the host: Türkiye and NATO over the years |publisher=NATO |date=2026-07-01 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Stratēģiskas, bet periodiski saspringtas ir attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Domstarpības izraisījusi ASV sadarbība ar [[kurdi|kurdu]] vadītajiem spēkiem [[Sīrija|Sīrijā]], Turcijas iegādātā [[Krievija]]s [[S-400 Triumf|S-400]] sistēma un tās izslēgšana no [[F-35 Lightning II|F-35]] programmas.&lt;ref name=&quot;CRS-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.congress.gov/crs-product/R44000 |title=Turkey (Türkiye): Major Issues and U.S. Relations |author=Clayton Thomas; Jim Zanotti |publisher=Congressional Research Service |date=2025-09-15 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

Ar Krieviju Turcija sadarbojas [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], enerģētikā un [[tūrisms|tūrismā]], tostarp [[dabasgāze|gāzesvada]] ''[[TurkStream]]'' un [[Akuju atomelektrostacija]]s projektos. Vienlaikus tā nav atzinusi [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]], atbalsta [[Ukraina]]s [[suverenitāte|suverenitāti]] un [[teritoriālā integritāte|teritoriālo integritāti]] un ir piedāvājusi starpniecību [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas un Ukrainas karā]].&lt;ref name=&quot;Krievija-MFA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/relations-between-turkey-and-the-russian-federation.en.mfa |title=Relations between Türkiye and the Russian Federation |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ukraina-MFA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/no_-46_-kirim-in-yasa-disi-ilhakinin-on-ikinci-yil-donumu-hk.en.mfa |title=Regarding the Twelfth Anniversary of the Illegal Annexation of Crimea |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs |date=2026-03-16 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Attiecības ar [[Grieķija|Grieķiju]] ietekmē strīdi par [[Egejas jūra|Egejas jūru]], [[jūras robeža|jūras robežām]], [[gaisa telpa|gaisa telpu]], Austrumu Vidusjūru un [[Kipra|Kipru]], lai gan kopš 2023. gada paplašināts [[politiskais dialogs]] un praktiskā sadarbība.&lt;ref name=&quot;Griekija-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.primeminister.gr/en/2026/02/11/37873 |title=Joint Declaration Between the Government of the Republic of Türkiye and the Government of the Hellenic Republic |publisher=Prime Minister of the Hellenic Republic |date=2026-02-11 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; [[Kipras konflikts|Kipras jautājumā]] Turcija atzīst [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]] un aizstāv divu valstu risinājumu, savukārt starptautiski atzītā [[Kipra|Kipras Republika]] juridiski pārstāv visu salu.&lt;ref name=&quot;Kipra-Reuters&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/turkey-says-two-state-solution-is-most-realistic-option-cyprus-2025-11-13/ |title=Turkey says two-state solution is most realistic option for Cyprus |publisher=Reuters |date=2025-11-13 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Ar [[Armēnija|Armēniju]] [[diplomātiskās attiecības]] nav pilnībā nodibinātas un robeža paliek slēgta, tomēr kopš 2022. gada norisinās [[attiecību normalizācija|normalizācijas process]]; 2026. gadā tika pabeigti priekšdarbi tiešās tirdzniecības sākšanai.&lt;ref name=&quot;Armenija-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/sc_-6_-disisleri-bakanligi-sozcusu-oncu-keceli-nin-ulkemiz-ile-ermenistan-arasinda-dogrudan-ticaretin-baslatilmasi-hk-sc.en.mfa |title=Regarding the Commencement of Direct Trade Between Türkiye and Armenia |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs |date=2026-05-13 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt;

Tuvajos Austrumos galvenie Turcijas politikas jautājumi ir Sīrijas [[teritoriālā integritāte|teritoriālā vienotība]] un robežu drošība, [[Kurdistānas Strādnieku partija|PKK]] darbība [[Irāka|Irākā]], attiecības ar [[Irāna|Irānu]] un [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas un palestīniešu konflikts]]. Pēc varas maiņas Sīrijā 2024. gada decembrī Turcija paplašināja sadarbību ar jaunajām valsts institūcijām un atbalsta valsts [[politiskā stabilitāte|stabilizāciju]] un [[rekonstrukcija|atjaunošanu]].&lt;ref name=&quot;Sirija-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/no_-9_-suriye-de-ilan-edilen-ateskes-ve-tam-entegrasyon-anlasmasi-hk.en.mfa |title=Regarding the Ceasefire and Full Integration Agreement Announced in Syria |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs |date=2026-01-18 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Turcija atbalsta [[Palestīnas Valsts|Palestīnas valsts]] izveidošanu 1967. gada robežās ar [[Austrumjeruzaleme|Austrumjeruzalemi]] kā galvaspilsētu; pēc [[Gazas josla|Gazas]] kara sākuma 2023. gadā tās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] kļuva īpaši saspīlētas.&lt;ref name=&quot;Palestina&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/no_-171_-bati-seria-ile-dogu-kudus-u-ayirmayi-amaclayan-yerlesim-planinin-onaylanmasi-hk.en.mfa |title=Regarding the Approval of the Settlement Plan Intended to Separate the West Bank from East Jerusalem |publisher=Republic of Türkiye Ministry of Foreign Affairs |date=2025-08-14 |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Centrālāzijā Turcija attīsta politiskās, ekonomiskās un [[kultūra]]s saites ar [[tjurki|tjurku]] valstīm un veicina [[Transkaspijas starptautiskais transporta maršruts|Vidējo koridoru]], kas savieno reģionu ar Eiropu caur [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] un [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]]. Tā ir viena no [[Tjurku valstu organizācija|Tjurku valstu organizācijas]] dibinātājām.&lt;ref name=&quot;OTS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.turkicstates.org/en/organization-of-turkic-states |title=Organization of Turkic States |publisher=Organization of Turkic States |language=en |access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Turcija ir arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dibinātājvalsts un darbojas [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]], [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]], [[G-20|G20]], [[Islāma sadarbības organizācija|Islāma sadarbības organizācijā]] un vairākās reģionālās organizācijās.&lt;ref name=&quot;ANO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://turkiye.un.org/en/about/about-the-un |title=The UN in Türkiye |publisher=United Nations in Türkiye |language=en |access-date=2026-08-14 |archive-date=2026-08-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260815012746/https://turkiye.un.org/en/about/about-the-un }}&lt;/ref&gt;

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|Turcijas Bruņotie spēki}}
[[Turcijas Bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.&lt;ref name=&quot;TSK_Organisation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}&lt;/ref&gt;

Turcijas Bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar {{sk|1043550}} kareivjiem.&lt;ref name=&quot;Economist Intelligence Unit p.23&quot;&gt;Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)&lt;/ref&gt; Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490)]]

1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[karakuģis|karakuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].&lt;ref&gt;Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)&lt;/ref&gt; Turcija ir 3. līmeņa dalībniece ''[[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]]'' (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417|title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=ASV Aizsardzības departaments|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11|archive-date=2006-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20060826215816/http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir {{sk|36000}} liels karaspēks [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref name=&quot;Economist Intelligence Unit p.23&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}&lt;/ref&gt;

[[Turcijas Bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.&lt;ref name=&quot;TSK_Organisation&quot; /&gt; Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada 26. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}&lt;/ref&gt;

Turcijas Bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.&lt;ref name=&quot;YAHOOTURKEY&quot;/&gt; Pēdējo gadu desmitu laikā bruņotie spēki ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo bijušas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.&lt;ref name=&quot;YAHOOTURKEY&quot;&gt;''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007&lt;/ref&gt;

== Tautsaimniecība ==
{{Pamatraksts|Turcijas saimniecība}}
Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}&lt;/ref&gt; un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja.

Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.&lt;ref name=&quot;80sLiberalization&quot;/&gt; Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}&lt;/ref&gt; un 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}&lt;/ref&gt; Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=Pasaules Banka|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}&lt;/ref&gt; Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&amp;id=ufYU_fR7mLgC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=xxhe4iYB7B&amp;dq=Turkey&amp;sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, inflācija tika samazināta līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.&lt;ref name=&quot;TR_Eco&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]]
2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}&lt;/ref&gt; un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.&lt;ref name=&quot;WorldBank_TRStat&quot; /&gt; Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja {{sk|24124501}} cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}&lt;/ref&gt; Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība.

Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1||bez}} vecās [[turku lira]]s (TL) aizstāja ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = {{sk|1000000}} TL).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}&lt;/ref&gt; Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.&lt;ref name=&quot;WorldBank_TRStat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}&lt;/ref&gt; Ar IKP {{sk|5062}} ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē.

[[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]]
Turcijas galvenie tirdzniecības partneri:
* [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);&lt;ref name=&quot;TSI_ForeignTrade2006&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}&lt;/ref&gt;
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]];
* [[Krievija]];
* [[Japāna]].

Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}&lt;/ref&gt; 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.&lt;ref name=&quot;TSI_ForeignTrade2006&quot; /&gt; 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&amp;gid=112&amp;srid=3429&amp;oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}&lt;/ref&gt; Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=Žeņmiņ Žibao|work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}&lt;/ref&gt;

Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Turcijas Republikas Centrālā banka|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}&lt;/ref&gt; Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.&lt;ref name=&quot;TR_Eco&quot; /&gt;

21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori — [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finanšu politika.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610031041/https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm}}&lt;/ref&gt; Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finanšu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finanšu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finanšu politikas piekritēji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}}
2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}&lt;/ref&gt;

Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}&lt;/ref&gt; Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}&lt;/ref&gt;

Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.&lt;ref&gt;Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.&lt;ref name=&quot;Turkey_Ethnic_groups&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&amp;id=hvmy_skUPNYC&amp;pg=RA1-PA422&amp;lpg=RA1-PA422&amp;ots=2bxjbJbuzM&amp;dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&amp;sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un izveidojās lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}&lt;/ref&gt;

Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.&lt;ref name=&quot;Turkey_Ethnic_groups&quot; /&gt; Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}&lt;/ref&gt;

Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}&lt;/ref&gt; no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&amp;id=lFFRzTqLp6AC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;dq=Religion+in+Turkey&amp;sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}&lt;/ref&gt; Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}&lt;/ref&gt;

Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.&lt;ref name=&quot;TR_Secularism&quot; /&gt; Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt [[hidžabs|hidžabu]] (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}&lt;/ref&gt; Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&amp;portal=hbkm&amp;action=html&amp;highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&amp;sessionid=11294215&amp;skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=Eiropas Cilvēktiesību tiesa|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}&lt;/ref&gt;

{{Turcijas lielākās pilsētas}}

== Kultūra ==
{{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}}
[[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]]
[[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]]
Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.&lt;ref name=&quot;TR_culture&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}&lt;/ref&gt; Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.&lt;ref name=&quot;TR_culture&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&amp;id=0Iy7pJBRgjYC&amp;pg=PA58&amp;lpg=PA58&amp;dq=Turkish+culture&amp;sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}&lt;/ref&gt;

[[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}&lt;/ref&gt; Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]]

Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames &amp; Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
{{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā &quot;Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001&quot;}}

Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}&lt;/ref&gt; Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]], [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] un [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]. 2000. gadā &quot;Galatasaray&quot; klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls.

Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturtdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas &quot;Eczacıbaşı Zentiva&quot;]] un [[Stambulas &quot;VakıfBank Güneş Sigorta&quot;]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas.

Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ({{val|tr|Yağlı güreş}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}&lt;/ref&gt; [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais ''[[Kirkpinar]]'' cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&amp;dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&amp;dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir labojuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pasaules un olimpisko spēļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudziem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs olimpiskajās spēlēs.

Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs|Turcijas ralliju]] iekļāva [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 2003. gada kalendārā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 seriāls]] un [[Lemānas seriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|''Red Bull'' gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki.

== Atsauces ==
{{colbegin|2}}
{{atsauces}}
{{colend}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls|Turcija}}
{{colbegin|2}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en ikona}}
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en ikona}}
* [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en ikona}}
* {{wikiatlas|Turkey}}
{{colend}}

{{Turcijas tēmas|state=expanded}}
{{Eiropa}}
{{Āzija}}
{{NATO}}
{{Mūsdienu tjurku valstis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcija| ]]</text>
      <sha1>q7k9otdupvfn0c38ssmlyfyxsmel2o7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ginters Grass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4945</id>
    <revision>
      <id>4516503</id>
      <parentid>4352604</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:44:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4516503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6654" sha1="blt0647yl2ozl30izfy278csb8ymm85" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ginters Grass
|     vārds_orig = ''Günter Grass''
|         attēls = Europese conferentie van schrijvers Haagse Treffen in Kurhaus te Scheveningen, Bestanddeelnr 932-1798.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Ginters Grass 1982. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1927
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = [[Attēls:Gdansk flag.svg|20px|border]] [[Danciga|Dancigas brīvpilsēta]]&lt;br /&gt;(tagad [[Gdaņska]], {{POL}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2015
|      m_mēnesis = 04
|        m_diena = 13
|        m_vieta = {{vieta|Vācija|Lībeka}} 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{DEU}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = Grass Signature.jpg
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = žurnālists, rakstnieks
|rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]]
|        periods =1956-2013
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi =&quot;[[Skārda bungas]]&quot; (''Die Blechtrommel'', 1959)
|    ietekmējies = [[Džovanni Bokačo]], [[Fransuā Rablē]], [[Hanss Jēkabs Kristofels fon Grimmelshauzens|Hanss fon Grimmelshauzens]], [[Migels de Servantess]], [[Voltērs]], [[Denī Didro]], [[Lorenss Sterns]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Helderlīns]], [[Frīdrihs Nīče]], [[Georgs Trākls]], [[Ivans Gončarovs]], [[Teodors Fontāne]], [[Rainers Marija Rilke]], [[Francs Kafka]], [[Alfrēds Deblins]], [[Albērs Kamī]], [[Jaunais romāns]], [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]]
|     ietekmējis = [[Gabriels Garsija Markess]], [[Salmans Rušdi]], [[Džons Irvings]], [[Filips Rots]], [[Mišels Turnjē]], [[Žuze Saramagu]], [[Antoniu Lobu Antunešs]], [[Patriks Zīskinds]], [[Grems Svifts]]
|     alma_mater = [[Diseldorfas Mākslas akadēmija]] (Kunstakademie Düsseldorf), [[Berlīnes Mākslas universitāte]] (''Universität der Künste Berlin'')
|    apbalvojumi = 1999. gada [[Nobela prēmija literatūrā]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
[[Attēls:Günter Grass pre-war house in Gdańsk during a small snowstorm.jpg|thumb|right|200px|Gintera Grasa bērnības māja Gdaņskā]]
'''Ginters Vilhelms Grass''' ({{val|de|Günter Wilhelm Grass}}; dzimis {{dat|1927|10|16}}, miris {{dat|2015|4|13}}) bija [[kašūbi|kašūbu]] izcelsmes [[vācieši|vācu]] rakstnieks. 1999. gada [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas laureāts]] literatūrā.

== Biogrāfija ==
Dzimis starp pasaules kariem Dancigas brīvpilsētā pārtikas veikala īpašnieka ģimenē, mācījies dzimtās pilsētas Konrāda (''Conradinum'') ģimnāzijā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņu iesauca Darba dienestā (''Arbeitsdienst''). {{dat|2006|08|11||bez}} Grass atzina, ka 1944. gadā bija iesaukts un dienēja ''[[Waffen-SS]]'' daļās [[Drēzdene|Drēzdenē]]. 1945. gadā viņu ievainoja, un Grass nokļuva [[amerikāņi|amerikāņu]] karagūstekņu nometnē, kur divus gadus strādāja šahtā.

Pēc atbrīvošanas studēja [[tēlniecība|tēlniecību]] un [[grafika|grafiku]], vispirms [[Diseldorfa|Diseldorfā]], pēc tam [[Berlīne|Berlīnē]]. Kopš 1960. gada dzīvoja Berlīnē, tomēr bieži uzturējās [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigā-Holšteinā]].

Pasaulslavens kļuvis jau ar savu pirmo romānu — &quot;[[Skārda bungas]]&quot; (''Die Blechtrommel''), kuru sarakstīja 1959. gadā.

No 1983. līdz 1986. gadam bija Berlīnes Mākslas akadēmijas prezidents.

Pēc politiskajiem uzskatiem un sabiedriskās darbības bieži pieskaitāms kreisajam, sociāldemokrātiskajam spārnam. Pacifists. 1989.—1990. gadā iebilda pret [[Rietumvācija|VFR]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] apvienošanos, jo uzskatīja, ka apvienotā [[Vācija]] neglābjami kļūs par agresīvu, nacionālistisku valsti.

Pēc romāna &quot;Skārda bungas&quot; motīviem vācu kinorežisors [[Folkers Šlendorfs]] uzņēmis tāda paša nosaukuma [[Skārda bungas (filma)|filmu]], kas 1979. gadā ieguva [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot; 1980. gadā.

Miris 2015. gada 13. aprīlī.

== Darbi ==
* Dancigas triloģija/''Danziger Trilogie''
** Skārda bungas/''Die Blechtrommel'' (1959)&lt;br /&gt;izdota latviski — tulkotājs: [[Silvija Brice]], apgāds Atēna, 2001 un 2003, 696 lpp. ({{ISBN|9984-635-72-4}})
** Kaķis un pele/''Katz und Maus'' (1961)&lt;br /&gt;izdota latviski — tulkotājs: Silvija Brice, apgāds Atēna, 2004, 120 lpp. ({{ISBN|9984-34-113-5}})
** Suņagadi/''Hundejahre'' (1963)
* Ar vietējo narkozi/''Örtlich betäubt'' (1969)
* No gliemeža dienasgrāmatas/''Aus dem Tagebuch einer Schnecke'' (1972)
* Bute/''Der Butt'' (1977)
* Tikšanās Telgtē/''Das Treffen in Telgte'' (1979)
* Galvasguļa/''Kopfgeburten oder Die Deutschen sterben aus'' (1980)
* Žurka/''Die Rättin'' (1986)
* ''Zunge zeigen. Ein Tagebuch in Zeichnungen'' (1988)
* ''Unkenrufe'' (1992)
* ''Ein weites Feld'' (1995)
* Mans gadsimts/''Mein Jahrhundert'' (1999)
* Krabja gaitā/''Im Krebsgang'' (2002)&lt;br /&gt;izdota latviski — tulkotājs:[[Silvija Brice]], apgāds Atēna, 2002, 213 lpp. ({{ISBN|9984-34-015-5}})
* ''Letzte Tänze'' (2003)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}
* [https://web.archive.org/web/20080423130615/http://www.satori.lv/raksts/277/Ginters_Grass/Kakis_un_pele Fragments no romāna &quot;Kaķis un pele&quot;]
* [http://nobelprize.org/literature/laureates/1999/grass-lecture.html Gintera Grasa Nobela lekcija vāciski, zviedriski un angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050312063932/http://nobelprize.org/literature/laureates/1999/grass-lecture.html |date={{dat|2005|03|12||bez}} }}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Žuze Saramagu]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = 1999 | pēc = [[Gao Sjindzjaņs]] }}
{{kastes beigas}}
{{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grass, Ginters}}
[[Kategorija:Vācijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācijas grafiķi]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]]
[[Kategorija:Kašūbi]]
[[Kategorija:Vācijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>blt0647yl2ozl30izfy278csb8ymm85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4946</id>
    <revision>
      <id>4516501</id>
      <parentid>4516406</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:35:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4516501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="267" sha1="gdyqsweyqse76sve8alw1dar1siod17" xml:space="preserve">'''Grass''' var būt:

* [[Ginters Grass]] (''Günter Grass''; 1927—2015) — kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks;
* [[Vilhelms Grass]] (''Wilhelm Grass''; 1873—1945) — vācbaltu izcelsmes Latvijas teologs un mācītājs.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>gdyqsweyqse76sve8alw1dar1siod17</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunlatvieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7812</id>
    <revision>
      <id>4516828</id>
      <parentid>4396735</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47771-74</username>
        <id>149824</id>
      </contributor>
      <comment>/</comment>
      <origin>4516828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11790" sha1="eebnjwe26dyusrqgapiunt1zsa1ogex" xml:space="preserve">[[Attēls:Krišjānis Valdemārs (ap 1880).jpg|200px|thumb|Kustības galvenais ierosinātājs — [[Krišjānis Valdemārs]] (ap 1880)]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas karogs.jpg|thumb|200px|[[Rīgas Latviešu biedrība]]s karogs]]
[[Attēls:Pēterburgas jaunlatvieši ap 1875.JPG|thumb|250px|Pēterburgas jaunlatvieši (ap 1875). Sēž 1. rindā no kreisās: 2. [[Andrejs Jurjāns]], 3. [[Aleksandrs Vēbers]], 2. rindā no kreisās: 3. [[Mārtiņš Remiķis]], Stāv 3. rindā no kreisās: 3. [[Miķelis Klusiņš]], 4. [[Frīdrihs Grosvalds]], 5. [[Pēteris Gūtmanis]], 7. [[Miķelis Krogzemis]] (Auseklis).]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Jaunlatvieši''' ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās [[latviešu tautas atmoda]]s intelektuāļiem, kas darbojās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 50.—80. gados. Jaunlatvieši deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstības, literārās valodas izkopšanā, [[folklora]]s vākšanā, nacionālās literatūras veidošanā u.c.

== Priekšvēsture ==
arbinieki  [[Juris Bārs]], [[Ansis Līventāls]], [[Juris Neikens]] un citi.

== Kustības veidošanās ==
19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un [[dzimtbūšana]]s atcelšanai, notika straujāka izglītības un kultūras attīstība. Tika atvērtas vairākas pagastskolas un arī draudzes skolas. 
1856. gada februārī [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] latviešu studenti izveidoja &quot;[[Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari|Tērbatas latviešu vakaru]]&quot; kopu, kuras loceklis [[Juris Alunāns]] 1856. gadā izdeva dzejoļu krājumu &quot;[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]&quot;. Nosaukumu &quot;jaunlatvieši&quot; pirmo reizi laikrakstā ''Das Inland'' lietoja vācbaltiešu mācītājs [[Gustavs Braše]],&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/latvkult/teksts.htm Latvijas kultūra 19. gs. 1. pusē - 20. gs. sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002204336/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/latvkult/teksts.htm |date={{dat|2011|10|02||bez}} }}, liis.lv&lt;/ref&gt; kurš, izlasot J. Alunāna dzejoļu krājumu, autoram piedēvēja jaunlatvieša vārdu, ar to domājot nemiernieku, dumpinieku. Sākotnēji šis jēdziens tika lietots nievājošā, ironiskā nozīmē, taču konotācija mainījās, pašiem jaunlatviešiem to pieņemot un lietojot.

Tērbatas latviešu vakaru kopa 1857. gadā kļuva par [[studentu korporācija]]s ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' kodolu, tās vadībā tika ievēlēti [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]], E. Grīnhofs un [[Jānis Zakranovičs]].&lt;ref&gt;Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf]&lt;/ref&gt;
1860. gadā Juris Alunāns Tērbatā izdeva trīs grāmatas ar nosaukumu &quot;[[Sēta, daba un pasaule]]&quot;. Pirmās grāmatas moto bija 
&quot;Pats lielais spēks pie cilvēka ir prāts
Un zināšanas; kas tos ienīst, tāds
Jo drīzi bojā ies.&quot; 
Visās trijās burtnīcās bija ievietoti Alunāna priekšvārdi, pirmajā grāmatā publicēts atdzejots čehu rakstnieka Čelakovska dzejolis „[[Nevis slinkojot un pūstot]]”, kas kļuva par vienu no jaunlatviešu kustības simboliem. 1909. gadā [[Jurjānu Andrejs]] [[himna]]i sacerēja mūziku.

== Darbība ==
Pēc studiju beigšanas Tērbatā Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs pārcēlās uz dzīvi [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], kur izdeva laikrakstu &quot;[[Pēterburgas Avīzes]]&quot; (1862-1865). Laikraksta redakcijā darbojās arī [[Indriķis Alunāns]], [[Jēkabs Zvaigznīte]], [[Ernests Dinsbergs]], [[Kaspars Biezbārdis]], [[Bernhards Dīriķis]] u.c.

1868. gada 22. novembrī Rīgas latvieši [[Jānis Frīdrihs Baumanis]], Bernhards Dīriķis un [[Rihards Tomsons]] izveidoja [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]] (RLB), tās dibināšanas sapulcē piedalījās vairāk nekā 100 biedru, kas ievēlēja 36 runas vīrus. Biedrības galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, &quot;godīgas kārtības&quot; un &quot;gara apgaismošanas&quot; izplatīšana starp Rīgas latviešiem. RLB deva milzīgu ieguldījumu latviešu izglītības un kultūras attīstībā, tostarp [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku]] organizēšanā 1873. gadā un vēlāk. RLB karogā tika ierakstīti vārdi &quot;stāvi stipri, strādā droši&quot;.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XVIII sējums, 35927 sleja. Rīga, 1938.-1939.&lt;/ref&gt; Biedrībā jau 1868. gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa.

1870. gada februārī [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] students [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]] ar saviem divdesmit domu biedriem nosūtīja apsveikuma telegrammu Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšanas reizē. Visi telegrammas parakstītāji nolēma atjaunot regulāras vakarnieku sanāksmes, kas tika nodēvētas par &quot;[[Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari]]em&quot;. Savu iekšējo uzbūvi un organizāciju T.L.R.V. ''draugi'' gandrīz pilnībā veidoja uz studentu korporāciju principiem. Vakaru dibinātāji bija Atis Kronvalds, [[Frīdrihs Grosvalds]], [[Atis Grīnbergs]], [[Eižens Zemmers]] un citi. 
1881. gada 3. decembrī draugu organizācijai tika pieņemts nosaukums &quot;Fraternitas Lettonica&quot;, kas 1882. gada 20. februārī tika mainīts ar nosaukumu &quot;Lettonia&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lettonia.lv/?lapa=teksti&amp;sid=2&amp;tid=7 |title=Lettonias vēsture |access-date={{dat|2017|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170730044605/http://www.lettonia.lv/?lapa=teksti&amp;sid=2&amp;tid=7 |archivedate={{dat|2017|07|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1888. gada 10. novembrī ''Lettoniju'' pametušais [[Kārlis Kasparsons]]&lt;ref&gt;„Ceļa Zīmes” nr. 26, 1955.&lt;/ref&gt; kopā ar saviem domubiedriem Jāni Kauliņu, Jēkabu Ozoliņu, Augustu Krumbergu, Jāni Ērmani nodibināja &quot;Literāri zinātnisko latviešu studentu biedrību&quot;, kurai vēlāk pievienojas [[Andrejs Skuja]], [[Aleksandrs Dauge]], [[Pēteris Pīpkalējs]], [[Konstantīns Ūders]], [[Eduards Veidenbaums]], [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]], [[Ernests Ekšteins]], [[Eduards Pavasars]], Jānis Lasmanis un citi.&lt;ref&gt;[http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/651/indulis_zvirgzdins_1905_gads_lazdonas_draudze.pdf?sequence=1 Indulis Zvirgzdiņš. 1905. gads Lazdonas draudzē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011910/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/651/indulis_zvirgzdins_1905_gads_lazdonas_draudze.pdf?sequence=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Starptautiska konference INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-2005&lt;/ref&gt; Biedrība sapulcējās reizi nedēļā sestdienu vakaros, uz kuru vienam no tās locekļiem bija jāsagatavo referāts.&lt;ref&gt;[http://www.turaida-muzejs.lv/2015/10/latvijas-republikas-pirmajam-izglitibas-ministram-karlis-kasparsonam-150/ Latvijas Republikas pirmajam izglītības ministram Kārlim Kasparsonam – 150] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180723124725/http://www.turaida-muzejs.lv/2015/10/latvijas-republikas-pirmajam-izglitibas-ministram-karlis-kasparsonam-150/ |date={{dat|2018|07|23||bez}} }} [[Turaidas muzejrezervāts]], 2015. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;
Pēc tās locekļa Pētera Pīpkalēja uzvārda šo studentu biedrību sāka dēvēt par [[Pīpkalonija|Pīpkaloniju]].

Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]]. [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp &quot;vakaru&quot; vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. (31.) oktobrī sarīkoja mielastu un nodibināja Maskavas latvju studentu biedrību, kas pārtapa par biedrību &quot;Fraternitas Moscoviensis&quot; (1902), biedrību &quot;Orients&quot; (1914), ko kuras nosaukumu vēlāk latviskoja uz [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|&quot;Austrums&quot;]].

1880. gadā [[Māteru Juris|Māteru Jura]] vadībā tika nodibināta [[Jelgavas Latviešu biedrība]], par kuras priekšnieku 1887. gadā ievēlēja advokātu Jāni Čaksti, kurš jau bija pazīstams ar rosmi Maskavas latviešu vakaros. Viņa vadības laikā Jelgavas latviešu biedrība kļuva par nozīmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju visā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].

== Mērķi ==
Reālajā dzīvē jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopējo problēmu - atbrīvoties no [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virskundzības. Lai to paveiktu, bija jāveic trīs galvenie uzdevumi: jāizveido sava kultūra, kas būtu brīva no muižnieku un garīdznieku ietekmes, saimnieciski jākļūst neatkarīgiem un jāiegūst juridiskā līdztiesība. Jaunlatvieši uzsvēra, ka latviešiem ir jāmācās. Saistībā ar izglītību jāatzīmē K.&amp;nbsp;Valdemāra nopelns, dibinot [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūras skolu]].

Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā — literatūrā, valodniecībā, teātra un tēlotājā mākslā, folkloristikā un mūzikā. Jaunlatviešu idejas tautā tika nestas ar tā laika preses izdevumiem — &quot;[[Mājas Viesis]]&quot;, &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, &quot;[[Sēta, Daba, Pasaule]]&quot; un &quot;[[Pēterburgas Avīzes]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Arnolds Spekke: History of Latvia: An Outline. Stockholm: M. Goppers/Zelta Ābele, 1951. 
* Alfred Bilmanis: A History of Latvia. Princeton: Princeton University Press, 1951. 
* Arveds Švābe: Latvijas vēsture 1800-1914. Uppsala: Daugava, 1958. 
* Arveds Švābe, ed.: Latvju enciklopēdija. Stockholm: Trīs Zvaigznes, 1952-1953. 
* Uldis Ģērmanis: Latviešu tautas piedzīvojumi. Ann Arbor: Ceļinieks, 1974. 
* Agnis Balodis: Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga: Kabata, 1991. 
* [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/zeifsat.htm Teodors Zeiferts: Latviešu rakstniecības vēsture. Rīga: 1922]
* Ernests Blanks: Latvju tautas ceļš uz neatkarīgu valsti. Västerås: Ziemeļbāzma, 1970. 
* [[Ilga Apine]]: Latvija 19. gadsimta otrajā pusē Retrieved 23. VI. 2005. (archived at [1]) 
* [http://ejournals.pp.net.ua/_ld/1/135_kirchanavs_book.pdf Кирчанов М.В. Zemnieki, latvieši, pilsoņi. Идентичность, национализм и модернизация в Латвии / М.В. Кирчанов. – Воронеж: Научная книга, 2009. – 203 с. {{ISBN|978-5-98222-461-3}}]
* Jānis A. Krēsliņš: Recent Publications on Baltic History. Retrieved 23. VI. 2005. 
* Arturs Priedītis: Latvijas kultūras vēsture. Daugavpils: A.K.A., 2000. {{ISBN|9984-582-11-6}} (Includes summaries in Russian and English.) 
* Viktors Hausmanis, ed.: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LZA, 1992. 
* Jānis Rozenbergs: &quot;Fricis Brīvzemnieks -- latviešu folkloristikas pamatlicējs.&quot; (Includes a brief summary in English.) Retrieved 25. VI. 2005. 
* The Latvian Education Informatization System offers extensive information on the Young Latvians and their contributions to linguistics, e.g. &quot;Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība,&quot; (&quot;The Young Latvians and the Development of the Latvian Language&quot;). Retrieved 25. VI. 2005.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Jaunlatvieši| ]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>eebnjwe26dyusrqgapiunt1zsa1ogex</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516833</id>
      <parentid>4516828</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-47771-74|~2026-47771-74]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <origin>4396735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12511" sha1="sfzee7h2vcgzq0ebhufqtam96gvqsrp" xml:space="preserve">[[Attēls:Krišjānis Valdemārs (ap 1880).jpg|200px|thumb|Kustības galvenais ierosinātājs — [[Krišjānis Valdemārs]] (ap 1880)]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas karogs.jpg|thumb|200px|[[Rīgas Latviešu biedrība]]s karogs]]
[[Attēls:Pēterburgas jaunlatvieši ap 1875.JPG|thumb|250px|Pēterburgas jaunlatvieši (ap 1875). Sēž 1. rindā no kreisās: 2. [[Andrejs Jurjāns]], 3. [[Aleksandrs Vēbers]], 2. rindā no kreisās: 3. [[Mārtiņš Remiķis]], Stāv 3. rindā no kreisās: 3. [[Miķelis Klusiņš]], 4. [[Frīdrihs Grosvalds]], 5. [[Pēteris Gūtmanis]], 7. [[Miķelis Krogzemis]] (Auseklis).]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Jaunlatvieši''' ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās [[latviešu tautas atmoda]]s intelektuāļiem, kas darbojās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 50.—80. gados. Jaunlatvieši deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas izkopšanā, [[folklora]]s vākšanā, nacionālās literatūras veidošanā u.c.

== Priekšvēsture ==
[[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju izplatīšanai 1802. gadā mācītājs [[Liborijs fon Bergmanis]] nodibināja &quot;[[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību]]&quot; (''Literärisch-Praktische Bürgerverbindung''). Drīz pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] [[Johans Gotfrīds Ageluts]] kopā ar 12 Vidzemes un diviem Kurzemes un Zemgales mācītājiem 1824. gadā nodibināja [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literāro biedrību]] (''Lettisch-literärische Gesellschaft'') [[latviešu valoda]]s, folkloras un kultūras izpētei un popularizēšanai. Vēlāk biedrībā iestājās arī latviešu sabiedriskie darbinieki  [[Juris Bārs]], [[Ansis Līventāls]], [[Juris Neikens]] un citi.

== Kustības veidošanās ==
19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un [[dzimtbūšana]]s atcelšanai, notika straujāka izglītības un kultūras attīstība. Tika atvērtas vairākas pagastskolas un arī draudzes skolas. 
1856. gada februārī [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] latviešu studenti izveidoja &quot;[[Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari|Tērbatas latviešu vakaru]]&quot; kopu, kuras loceklis [[Juris Alunāns]] 1856. gadā izdeva dzejoļu krājumu &quot;[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]&quot;. Nosaukumu &quot;jaunlatvieši&quot; pirmo reizi laikrakstā ''Das Inland'' lietoja vācbaltiešu mācītājs [[Gustavs Braše]],&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/latvkult/teksts.htm Latvijas kultūra 19. gs. 1. pusē - 20. gs. sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002204336/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/latvkult/teksts.htm |date={{dat|2011|10|02||bez}} }}, liis.lv&lt;/ref&gt; kurš, izlasot J. Alunāna dzejoļu krājumu, autoram piedēvēja jaunlatvieša vārdu, ar to domājot nemiernieku, dumpinieku. Sākotnēji šis jēdziens tika lietots nievājošā, ironiskā nozīmē, taču konotācija mainījās, pašiem jaunlatviešiem to pieņemot un lietojot.

Tērbatas latviešu vakaru kopa 1857. gadā kļuva par [[studentu korporācija]]s ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' kodolu, tās vadībā tika ievēlēti [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]], E. Grīnhofs un [[Jānis Zakranovičs]].&lt;ref&gt;Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf]&lt;/ref&gt;
1860. gadā Juris Alunāns Tērbatā izdeva trīs grāmatas ar nosaukumu &quot;[[Sēta, daba un pasaule]]&quot;. Pirmās grāmatas moto bija 
&quot;Pats lielais spēks pie cilvēka ir prāts
Un zināšanas; kas tos ienīst, tāds
Jo drīzi bojā ies.&quot; 
Visās trijās burtnīcās bija ievietoti Alunāna priekšvārdi, pirmajā grāmatā publicēts atdzejots čehu rakstnieka Čelakovska dzejolis „[[Nevis slinkojot un pūstot]]”, kas kļuva par vienu no jaunlatviešu kustības simboliem. 1909. gadā [[Jurjānu Andrejs]] [[himna]]i sacerēja mūziku.

== Darbība ==
Pēc studiju beigšanas Tērbatā Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs pārcēlās uz dzīvi [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], kur izdeva laikrakstu &quot;[[Pēterburgas Avīzes]]&quot; (1862-1865). Laikraksta redakcijā darbojās arī [[Indriķis Alunāns]], [[Jēkabs Zvaigznīte]], [[Ernests Dinsbergs]], [[Kaspars Biezbārdis]], [[Bernhards Dīriķis]] u.c.

1868. gada 22. novembrī Rīgas latvieši [[Jānis Frīdrihs Baumanis]], Bernhards Dīriķis un [[Rihards Tomsons]] izveidoja [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrību]] (RLB), tās dibināšanas sapulcē piedalījās vairāk nekā 100 biedru, kas ievēlēja 36 runas vīrus. Biedrības galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, &quot;godīgas kārtības&quot; un &quot;gara apgaismošanas&quot; izplatīšana starp Rīgas latviešiem. RLB deva milzīgu ieguldījumu latviešu izglītības un kultūras attīstībā, tostarp [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku]] organizēšanā 1873. gadā un vēlāk. RLB karogā tika ierakstīti vārdi &quot;stāvi stipri, strādā droši&quot;.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XVIII sējums, 35927 sleja. Rīga, 1938.-1939.&lt;/ref&gt; Biedrībā jau 1868. gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa.

1870. gada februārī [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] students [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]] ar saviem divdesmit domu biedriem nosūtīja apsveikuma telegrammu Rīgas Latviešu biedrības jaunā nama iesvētīšanas reizē. Visi telegrammas parakstītāji nolēma atjaunot regulāras vakarnieku sanāksmes, kas tika nodēvētas par &quot;[[Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari]]em&quot;. Savu iekšējo uzbūvi un organizāciju T.L.R.V. ''draugi'' gandrīz pilnībā veidoja uz studentu korporāciju principiem. Vakaru dibinātāji bija Atis Kronvalds, [[Frīdrihs Grosvalds]], [[Atis Grīnbergs]], [[Eižens Zemmers]] un citi. 
1881. gada 3. decembrī draugu organizācijai tika pieņemts nosaukums &quot;Fraternitas Lettonica&quot;, kas 1882. gada 20. februārī tika mainīts ar nosaukumu &quot;Lettonia&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lettonia.lv/?lapa=teksti&amp;sid=2&amp;tid=7 |title=Lettonias vēsture |access-date={{dat|2017|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170730044605/http://www.lettonia.lv/?lapa=teksti&amp;sid=2&amp;tid=7 |archivedate={{dat|2017|07|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1888. gada 10. novembrī ''Lettoniju'' pametušais [[Kārlis Kasparsons]]&lt;ref&gt;„Ceļa Zīmes” nr. 26, 1955.&lt;/ref&gt; kopā ar saviem domubiedriem Jāni Kauliņu, Jēkabu Ozoliņu, Augustu Krumbergu, Jāni Ērmani nodibināja &quot;Literāri zinātnisko latviešu studentu biedrību&quot;, kurai vēlāk pievienojas [[Andrejs Skuja]], [[Aleksandrs Dauge]], [[Pēteris Pīpkalējs]], [[Konstantīns Ūders]], [[Eduards Veidenbaums]], [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]], [[Ernests Ekšteins]], [[Eduards Pavasars]], Jānis Lasmanis un citi.&lt;ref&gt;[http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/651/indulis_zvirgzdins_1905_gads_lazdonas_draudze.pdf?sequence=1 Indulis Zvirgzdiņš. 1905. gads Lazdonas draudzē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011910/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/651/indulis_zvirgzdins_1905_gads_lazdonas_draudze.pdf?sequence=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Starptautiska konference INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-2005&lt;/ref&gt; Biedrība sapulcējās reizi nedēļā sestdienu vakaros, uz kuru vienam no tās locekļiem bija jāsagatavo referāts.&lt;ref&gt;[http://www.turaida-muzejs.lv/2015/10/latvijas-republikas-pirmajam-izglitibas-ministram-karlis-kasparsonam-150/ Latvijas Republikas pirmajam izglītības ministram Kārlim Kasparsonam – 150] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180723124725/http://www.turaida-muzejs.lv/2015/10/latvijas-republikas-pirmajam-izglitibas-ministram-karlis-kasparsonam-150/ |date={{dat|2018|07|23||bez}} }} [[Turaidas muzejrezervāts]], 2015. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;
Pēc tās locekļa Pētera Pīpkalēja uzvārda šo studentu biedrību sāka dēvēt par [[Pīpkalonija|Pīpkaloniju]].

Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]]. [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp &quot;vakaru&quot; vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. (31.) oktobrī sarīkoja mielastu un nodibināja Maskavas latvju studentu biedrību, kas pārtapa par biedrību &quot;Fraternitas Moscoviensis&quot; (1902), biedrību &quot;Orients&quot; (1914), ko kuras nosaukumu vēlāk latviskoja uz [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|&quot;Austrums&quot;]].

1880. gadā [[Māteru Juris|Māteru Jura]] vadībā tika nodibināta [[Jelgavas Latviešu biedrība]], par kuras priekšnieku 1887. gadā ievēlēja advokātu Jāni Čaksti, kurš jau bija pazīstams ar rosmi Maskavas latviešu vakaros. Viņa vadības laikā Jelgavas latviešu biedrība kļuva par nozīmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju visā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].

== Mērķi ==
Reālajā dzīvē jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopējo problēmu - atbrīvoties no [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virskundzības. Lai to paveiktu, bija jāveic trīs galvenie uzdevumi: jāizveido sava kultūra, kas būtu brīva no muižnieku un garīdznieku ietekmes, saimnieciski jākļūst neatkarīgiem un jāiegūst juridiskā līdztiesība. Jaunlatvieši uzsvēra, ka latviešiem ir jāmācās. Saistībā ar izglītību jāatzīmē K.&amp;nbsp;Valdemāra nopelns, dibinot [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūras skolu]].

Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā — literatūrā, valodniecībā, teātra un tēlotājā mākslā, folkloristikā un mūzikā. Jaunlatviešu idejas tautā tika nestas ar tā laika preses izdevumiem — &quot;[[Mājas Viesis]]&quot;, &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;, &quot;[[Sēta, Daba, Pasaule]]&quot; un &quot;[[Pēterburgas Avīzes]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Arnolds Spekke: History of Latvia: An Outline. Stockholm: M. Goppers/Zelta Ābele, 1951. 
* Alfred Bilmanis: A History of Latvia. Princeton: Princeton University Press, 1951. 
* Arveds Švābe: Latvijas vēsture 1800-1914. Uppsala: Daugava, 1958. 
* Arveds Švābe, ed.: Latvju enciklopēdija. Stockholm: Trīs Zvaigznes, 1952-1953. 
* Uldis Ģērmanis: Latviešu tautas piedzīvojumi. Ann Arbor: Ceļinieks, 1974. 
* Agnis Balodis: Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga: Kabata, 1991. 
* [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/zeifsat.htm Teodors Zeiferts: Latviešu rakstniecības vēsture. Rīga: 1922]
* Ernests Blanks: Latvju tautas ceļš uz neatkarīgu valsti. Västerås: Ziemeļbāzma, 1970. 
* [[Ilga Apine]]: Latvija 19. gadsimta otrajā pusē Retrieved 23. VI. 2005. (archived at [1]) 
* [http://ejournals.pp.net.ua/_ld/1/135_kirchanavs_book.pdf Кирчанов М.В. Zemnieki, latvieši, pilsoņi. Идентичность, национализм и модернизация в Латвии / М.В. Кирчанов. – Воронеж: Научная книга, 2009. – 203 с. {{ISBN|978-5-98222-461-3}}]
* Jānis A. Krēsliņš: Recent Publications on Baltic History. Retrieved 23. VI. 2005. 
* Arturs Priedītis: Latvijas kultūras vēsture. Daugavpils: A.K.A., 2000. {{ISBN|9984-582-11-6}} (Includes summaries in Russian and English.) 
* Viktors Hausmanis, ed.: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LZA, 1992. 
* Jānis Rozenbergs: &quot;Fricis Brīvzemnieks -- latviešu folkloristikas pamatlicējs.&quot; (Includes a brief summary in English.) Retrieved 25. VI. 2005. 
* The Latvian Education Informatization System offers extensive information on the Young Latvians and their contributions to linguistics, e.g. &quot;Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība,&quot; (&quot;The Young Latvians and the Development of the Latvian Language&quot;). Retrieved 25. VI. 2005.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Jaunlatvieši| ]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]</text>
      <sha1>sfzee7h2vcgzq0ebhufqtam96gvqsrp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas radio un televīzijas tornis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9789</id>
    <revision>
      <id>4516760</id>
      <parentid>4419992</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:39:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48047-02</username>
        <id>149822</id>
      </contributor>
      <comment>/* Radio stacijas, kuras raida no Rīgas radio un televīzijas torņa */</comment>
      <origin>4516760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18296" sha1="mobufkonzjts9jc4ctnr163ly6bn540" xml:space="preserve">{{Augstceltnes infokaste
|ekas nosaukums         = Rīgas radio un televīzijas tornis
|alternat nosaukums     = Zaķusalas televīzijas tornis
|attēls                 = TV tornis 2004.jpg
|attēla_platums         = 250px
|attēla_paraksts        = Tornis 2004. gadā
|koordinātu karte       = Riga 2
|latd = 56| latm = 55| lats = 26| latNS =N 
|longd = 24| longm = 08| longs = 13| longEW =E
|valsts                 = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]]
|adrese                 = Zaķusalas krastmala 1, LV-1050
|apkaime                = [[Salas (Rīga)|Salas]]
|statuss                = Pabeigts
|celtnieciba            = [[1979]]—[[1986]]
|pamatakmens            = 
|iecer pabeigt          = 
|pabeigts               = [[1986]]
|atverts                = 
|ekspluatācijā no       = 1989
|nojaukts               = 
|iznicinats             = 
|pielietojums           = Telekomunikāciju tornis
|antena spice           = 368,5
|jumts                  = 222
|augsej stava           = 
|skatu lauk             = 98
|stavu skaits           = 
|liftu skaits           = 4
|izmaksas               = 
|platiba                =
|arhitekts              = Kims Nikuradze&lt;br /&gt;Nikolajs Sergijevskis&lt;br /&gt;Viktors Savčenko&lt;ref&gt;Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Puse. {{ISBN|9984-527-61-1}} 286. lpp.&lt;/ref&gt;
|inzinieris             = 
|buvnieks               = RRCT Rīgas Rūpniecības celtniecības trests.&lt;br /&gt;SZMMT - Sanktpēterburgas Ziemeļrietumu metālkonstrukciju montāžas trests.
|attistitajs            = 
|ipasnieks              = 
|parvaldnieks           = [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|LVRTC]]
|atsauces               = 
|emporis nr             = 110997
|areja saite            = [http://www.tvtornis.lv tvtornis.lv]
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Rīgas radio un televīzijas tornis
|      numurs = 9168
|       grupa = Vietējās nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|     rīk_dat = {{dat|2016|07|15|N|bez}}
}}
}}

'''Rīgas radio un televīzijas tornis''' (pazīstams arī kā '''Zaķusalas televīzijas tornis''') ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis [[Zaķusala|Zaķusalā]] [[Rīga|Rīgā]]. Torņa augstums ir 369 metri, un tas ir ne tikai augstākais [[Latvija|Latvijā]], bet arī visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/projekti/tvtornis_2_0/|title=Zaķusalas RRTS|website=LVRTC|access-date=2025-05-12|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un trešais augstākais [[Eiropa|Eiropā]] aiz [[Ostankinas televīzijas tornis|Maskavas]] (540,1 m) un [[Kijiva]]s televīzijas torņa (385 m).

Torņa celtniecība notika no [[1979]]. līdz [[1984]]. gadam. [[1985]]. gada decembrī no torņa testa režīmā uzsāka televīzijas apraidi, bet pastāvīga televīzijas signāla pārraidi sāka [[1986]]. gada [[30. decembris|30. decembrī]].&lt;ref&gt;{{enc riga|562|Radio un televīzijas raidošais centrs}}&lt;/ref&gt; Pilnībā celtniecības un montāžas darbus pabeidza tikai [[1989]]. gadā. Torni pārvalda [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs]].

Kopš 2019. gada tornis ir slēgts apmeklētājiem gaidāmās rekonstrukcijas dēļ. Restorānu 93 metru augstumā slēdza jau 2006. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8245681/rigas-televizijas-torna-rekonstrukcija-tunela-gala-iedegusies-gaisma|title=Rīgas televīzijas torņa rekonstrukcija: tuneļa galā iedegusies gaisma|website=Nozares|access-date=2025-05-12|date=2025-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2024. gada 4. maijā tornī uzvilka [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.05.2024-televizijas-torni-karogu-pacel-368-metru-augstuma.a552888/ Televīzijas tornī karogu paceļ 368 metru augstumā] lsm.lv 2024. gada 4. maijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Ceļš no idejas līdz realizācijai bija ļoti garš. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas celtniecības nepieciešamību atrodamas jau [[1967]]. gada [[Latvijas PSR Ministru padome]]s [[30. jūlijs|30. jūlija]] lēmumā. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka vecā TV stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], nav piemērota televīzijas vajadzībām. Tehniskajā pamatojumā par torņa celtniecību izvirzīja šādus mērķus: jāpalielina pārraidāmo [[televīzija]]s un [[radio]] programmu skaits no divām līdz četrām, ievērojami jāpalielina apraides zonas, jāuzlabo televīzijas un radio apraides kvalitāte, tornis nepieciešams arī speciālo (valsts nozīmes, militārās, [[civilā aizsardzība|civilās aizsardzības]] u.c.) sakaru nodrošināšanai.

[[1972]]. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no [[Maskava]]s Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, — gan [[Bābelītes ezers|Bābelītes ezera]] apkaimē, gan Baložkalnā, gan [[Ulbroka|Ulbrokā]] un citur. Kad abi Maskavas speciālisti ieradās [[Rīga|Rīgā]], viņi nekavējoties sāka apbraukāt ieteiktās vietas, bet tālāk par pirmo netika. Pie Bābelītes ezera abi speciālisti, aplūkojot apkārtni, atzina, ka šī vieta nav piemērota. Viņi uzsvēra, ka televīzijas torņi vairs netiekot celti tikai kā tehniskas būves, bet arī kā tūristu objekti ar skatu laukumu un restorānu. Speciālisti atzina, ka televīzijas tornim jāatrodas [[Rīga]]s centrā, un vispiemērotākā vieta esot uz kādas salas, kuru viņi redzējuši, braucot no [[lidosta]]s. Tā izrādījās [[Zaķusala]]. Vietas izvēli akceptēja Rīgas galvenais arhitekts [[Gunārs Asaris]] un LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs [[Jurijs Rubenis]].

Tikai pēc tam ģeoloģiskais slēdziens norādīja, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja — valdība jau bija akceptējusi celtniecību.

=== Televīzijas torņa projektēšana ===
Torņa projektēšanai piesaistīja [[Gruzija|gruzīnu]] arhitektu Kimu Nikuradzi. Tajā laikā visur — gan [[Lietuva|Lietuvā]], gan [[Igaunija|Igaunijā]], gan [[Maskava|Maskavā]] un [[Berlīne|Berlīnē]] — bija ļoti līdzīgi dzelzsbetona torņi, kuriem atšķīrās tikai to augšgals. Nikuradze uzskatīja, ka vajadzētu būvēt tērauda torni, jo tādējādi tam varētu piešķirt izteiksmīgu izskatu. Tomēr, lai būtu no kā izvēlēties, tika uzzīmēti pieci projekti, kā arī izgatavoti maketi. Projekta galīgo variantu izvēlējās Rīgas arhitekti Gunāra Asara vadībā.
[[Attēls:371109.jpg|thumb|200px|left|Zaķusalas televīzijas tornis]]

=== Celtniecība ===
Televīzijas torņa celtniecību uzsāka [[1979]]. gadā, un lieli nopelni šajā procesā bija Republikāniskā radiocentra direktoram Sergejam Lazarevskim un galvenajam inženierim Ināram Jēkabsonam. Celtniecības sākumposmā zem katra televīzijas torņa balsta iegremdēja 20 dzelzsbetona caurules jeb čaulpāļus, kas 24—27 metru dziļumā balstījās uz dolomīta slāņa. Čaulpāļus ar speciālu vibrēšanas tehniku iedziļināja zemē līdz dolomītam, tad no tiem izņēma zemi un piepildīja ar betonu.
[[1980]]. gadā Sakaru ministrijā nodibināja Sakaru objektu celtniecības direkciju, kuras pamatuzdevums bija tagadējās RRTS celtniecība, bet otrs bija tā saucamais objekts ''Signāls'', automātiskās apziņošanas un trauksmes sistēma. 1981. gadā par Sakaru objektu celtniecības direkcijas galveno inženieri kļuva Uldis Rutks.

No [[Čeļabinska]]s pa dzelzceļu līdz [[Saulkalne (stacija)|Saulkalnes stacijai]] pienāca mezgli jeb metāla posmi — divus metrus augstas metāla kastes. Tos ar treileriem naktīs pārveda uz [[Zaķusala|Zaķusalu]], kur ar krānu izkrāva un uz zemes izvietotā rotējošā konduktorā posmus pa trim sametināja kopā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu metinājumu, visas šuves pārbaudīja ar ultraskaņu, bet aptuveni 30 procentus šuvju pārbaudīja ar portatīvu rentgena iekārtu. Pēc tam sametinātos mezglus cēla ar celtni augšā un ar konduktoru palīdzību uzlika vietā, nostiprināja ar ķīļiem un pēc tam metināja jau no pārvietojama tiltiņa no iekšpuses un no ārpuses.

Torņa celtniecībā pielietoja 1980. gados Latvijā unikālu metodi — antenas daļu metināja pilnībā uz zemes un montēšana notika pretējā kārtībā, vispirms samontējot smaili un pēc tam ar celšanas mehānismiem to cēla ik pa posmam uz augšu. Uz zemes speciālā stendā klāt metināja katru nākamo posmu — tas ir, antenu &quot;audzēja&quot; no augšas uz leju. Tas notika tad, kad torņa balsti bija samontēti tikai daļēji, jo torņa celtnis varēja samontēt balstus tikai līdz 107 metru augstumam. Tālākai montāžai izmantoja celtni, kurš bija uzstādīts uz antenas daļas.

Arī torņa starpstāvu konstrukcijas cēla augšā ap šo antenas daļu, vispirms tās samontējot uz zemes un tad ar pacelšanas sistēmu ceļot augšā un tur piemetinot. Torņa antenas daļa ir balstīta uz tā saucamo centrālo karkasu, kurš pašlaik sākas 88 metru augstumā virs zemes. Kad tika montēts pēdējais antenas daļas posms un zem tā arī centrālais karkass, tad visa šī konstrukcija, kuras masa bija aptuveni 500 tonnu, tika izbīdīta par 88 metriem uz augšu. Noslēguma izbīdīšanu uzsāka [[1984. gads Latvijā|1984]]. gada [[2. novembris|2. novembrī]], un jau [[13. novembris|13. novembrī]] tornis sasniedza projekta plānoto augstumu 368 metrus. Ļoti sarežģīta celtniecības operācija bija centrālās daļas apšuvuma pacelšana, kas bija gatavots no īpaša metāla — kortena tērauda. To sametināja uz zemes, un tad šīs 27 metrus augstās apšuvuma detaļas cēla augšā. Celtniecības gaitā kontrolēja torņa pamatu nosēšanos. Būvējot tornis kļuva arvien smagāks, dolomīta slānis apakšā vienmērīgi ieliecās, celtniecības darbu beigās šī slāņa ieliekums sasniedza apmēram vienu centimetru. Pamatu nosēšanās nevienmērība nepārsniedz vienu milimetru.

Sākotnējais plāns paredzēja, ka televīzijas torņa celtniecību pabeigs līdz 1985. gadam, tomēr jau 1984. gadā kļuva skaidrs, ka līdz nākamajam gadam torņa celtniecību nebūs iespējams pabeigt. Tika nolemts, ka celtniecību nepieciešams sadalīt divos posmos, pirmo posmu pabeigt 1985. gadā, bet otrā posma pabeigšanu atvirzīt uz vēlāku laiku, lai varētu pabeigt visus celtniecības darbus. Pirmā posma būvniecības noslēgumā plānoja ekspluatācijā nodot daļu telpu, daļu stāvu tornī, daļu antenu un uzstādīt vienu raidītāju. Faktiski nepabeigtā zālē samontēja pirmo firmas ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla]]'' raidītāju, kurš [[1985. gads Latvijā|1985]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]] sāka pārraidīt pirmās eksperimentālās pārraides 28. kanālā. Neskatoties uz to, ka celtniecības darbi turpinājās, plāns bija izpildīts.

Regulāra televīzijas pārraižu translēšana 28. kanālā uzsāka 1986. gada janvārī. Celtniecība un montāža televīzijas tornī turpinājās līdz 1989. gadam un kopumā visi darbi ilga desmit gadus. Radio un televīzijas tornis palielināja apraides teritoriju, uzlabojot radio un televīzijas apraides kvalitāti.

=== Torņa atjaunošanas darbi 21. gadsimta pirmajā pusē ===
2012. gadā sākās projektēšanas darbi, lai atjaunotu novecojušo torni. Būvprojekta minimālo versiju pabeidza 2016. gadā, kas ļāva pēc izskatīšanas Rīgas domē saņemt atļauju tā galīgai izstrādei.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Bija nepieciešams veikt RRTS ēkas, torņa un teritorijas konstrukciju, inženiertehniskā aprīkojuma un sistēmu atjaunošanu un pārbūvi RRTS būvju kompleksa tālākai ekspluatācijai ilgtermiņā un publiskās zonas izveidi ap to. 2017. gadā pabeidza RRTS tehnisko apsekošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; No 2018. gada sākās būvprojekta saskaņošana, kas tika pabeigta 2020. gadā un izsludināts iepirkums. 2022. iepirkums tika apturēts, jo mainījās koncepcija un sāka izstrādāt jaunu būvprojektu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2024. gada beigās uzsāka jaunā būvprojekta ekspertīzi. 2025. gada maijā tika aicināti pieteikties pretendenti — būvnieki, prognozējot, ka pārbūve notiks 2026.-2029. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Tvtornis-tuja.png|thumb|Zaķusalas TV tornis redzams arī no 65 km tālās Tūjas pludmales]]

== Raksturojums ==

Rīgas televīzijas tornis ir vienlaidus brīvi stāvoša metāla konstrukcija. Torņa kopējais augstums ir 368 metri, tas ir augstākā brīvi stāvošā konstrukcija [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Tornis sastāv no pamata jeb tehniskās ēkas, trim balstiem, centrālās daļas un antenu daļas.

Torņa pamatu veido dzelzsbetona čauļpāļi, kas 24—27 metru dziļumā balstās [[Dolomīts|dolomīta]] slānī. Torņa projektēšanas gaitā ir ņemta vērā arī plūdu un zemestrīču varbūtība. Tornis ir celts, lai izturētu 7,5 balles (pēc [[Rihtera skala]]s) stipru zemestrīci. Pati [[Zaķusala]] ir 6—7 metrus virs jūras līmeņa. Tornim jāiztur arī vēja brāzmas — 44 m/s. Ārējo faktoru iedarbībā torņa svārstību amplitūda ir neliela, jo 198 metru augstumā ir piestiprināti trīs svārsti — katrs aptuveni 10 tonnas smags — torņa svārstību samazināšanai. Interesants ir fakts, ka [[temperatūra]]s izmaiņas var izraisīt 2,4 metru lielu torņa galotnes diennakts [[Amplitūda (statistika)|amplitūdu]].

=== Tehniskā ēka ===
Starp televīzijas torņa trim balstiem atrodas tehniskā ēka. Tajā izvietotas administratīvās telpas, raidītāju zāle un citas tehniskās telpas. Izņemot vestibilu un liftu, visas pārējās torņa telpas ir slēgtas apmeklētājiem.

=== Balsti ===
[[Attēls:Rīgas radio un televīzijas torņa tehniskā ēka.jpg|thumb|200px|Torņa tehniskā ēka un balsti]]

Torņa galvenā nesošā konstrukcija ir trīs balsti. Divos torņa balstos ir izvietoti firmas ''Assinter Otis'' ātrgaitas slīpie lifti, kas 42 sekundēs nogādā apmeklētājus skatu laukumā (97 metru augstumā). Trešajā balstā atrodas kāpnes un dažādas tehniskās komunikācijas.

=== Centrālā daļa ===
Centrālā torņa daļa — 88—222 metri ir izveidota, savienojot torņa balstus un apšujot tos ar speciālu materiālu — leģētā [[tērauds|tērauda]] paveidu &quot;kortena tēraudu&quot;. Aiz centrālās daļas apšuvuma izvietotas dažādas tehniskās iekārtas. Šajā daļā darbojas vertikālais lifts. Vēja ietekmē svārstību amplitūda ir neliela, jo 198 metru augstumā piestiprināti trīs svārsti — katrs pa 10 tonnām, torņa svārstību samazināšanai.

=== Antenu daļa ===
Augšējā torņa daļa — 222—368 metri ir cilindriskas formas uz augšu sašaurināta konstrukcija. Šajā daļā ir izvietotas radio un televīzijas raidošās antenas. Antenu daļa noslēdzas ar tā saucamo karogmastu. Antenu daļā, līdz pat 308 metru augstumam, darbojas zviedru firmas ''Alimac'' pacēlājs. Atlikušajos 44 metros līdz karogmastam ir izvietotas iekšējās kāpnes. Temperatūras izmaiņas var izraisīt arī 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.&lt;ref&gt;[https://www.lvrtc.lv/tv-tor326a-v275sture.html Rīgas radio un televīzijas torņa vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024009/https://www.lvrtc.lv/tv-tor326a-v275sture.html |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, lvrtc.lv&lt;/ref&gt;

=== Radio stacijas, kuras raida no Rīgas radio un televīzijas torņa ===
2026. gada 23. janvārī
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Radio stacijas vārds
!frekvence, MHz
!ERP jauda, KW
(dBW)
!Raidītāja
Augstums, m
|-
|Radio Roks
|88,6v
|1
(30)
|170
|-
|Radio SWH Rock
|89,2v
|2,63
(34,2)
|191
|-
|Radio SWH Gold
|90,0h
|0,501
(27)
|191
|-
|Latvijas Radio 1
|90,7h
|35,481
(45,5)
|274
|-
|Latvijas Radio 2
|91,5h
|35,481
(45,5)
|274
|-
|Retro FM Latvija
|94,5v
|0,501
(27)
|191
|-
|Relax FM
|94,9v
|2
(33)
|170
|-
|Latvijas Radio 6
|95,8h
|0,7
(28,5)
|191
|-
|Radio Marija Latvija
|97,3v
|0,562
(27,5)
|191
|-
|TOPradio
|98,3v
|2,63
(34,2)
|170
|-
|Radio 9
|99,0v
|0,776
(28,9)
|191
|-
|Lounge FM
|99,5h
|4,3
(36,3)
|274
|-
|Radio SWH LV
|100,0v
|1,6
(32)
|191
|-
|Latvijas Kristīgais radio
|101,8h
|5,6
(37,5)
|274
|-
|Radio Skonto Plus
|102,3h
|0,234
(23,7)
|191
|-
|Avtoradio
|103,2h
|0,25
(24)
|191
|-
|Latvijas Radio 3
|103,7h
|10
(39,8)
|274
|-
|European Hit Radio
|104,3h
|4,786
(36,8)
|274
|-
|Radio SWH
|105,2h
|13,183
(41,2)
|274
|-
|Radio SWH Plus
|105,7h
|4,1
(36,1)
|274
|-
|Star FM
|106,2h
|3,162
(35)
|274
|-
|RadioTEV
|106,8h
|0,5
(27)
|191
|-
|Radio Skonto
|107,2h
|3,981
(36)
|274
|}

== Skatīt arī ==
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]

== Atsauces ==
* Rakstā izmantota publikācija žurnāla &quot;Sakaru Pasaule&quot; [http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&amp;RID=1188 2005. gada 4. numurā]{{Novecojusi saite}}.
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.emporis.com/building/rigatvtower-riga-latvia Televīzijas torņa profils] [[Emporis.com]]
* [https://www.lvrtc.lv/ekskursija-tv-torn299.html Zaķusalas televīzijas torņa oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200805080550/https://www.lvrtc.lv/ekskursija-tv-torn299.html |date={{dat|2020|08|05||bez}} }}
* [https://www.lvrtc.lv/ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mājas lapa].
* [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&amp;id=3&amp;part=3 Sīkāk par Televīzijas torni portālā Cita Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305172924/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&amp;id=3&amp;part=3 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}.

=== Video ===
* [http://www.youtube.com/watch?v=jn-oJwTt3WY Rīgas radio un televīzijas torņa celtniecība 1986. gadā], youtube.com

{{Rīgas augstceltnes}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Salas (Rīga)]]
[[Kategorija:Televīzija Latvijā]]
[[Kategorija:Radio]]
[[Kategorija:Sakari]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Televīzijas torņi]]</text>
      <sha1>mobufkonzjts9jc4ctnr163ly6bn540</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Bizantijas imperatori</title>
    <ns>14</ns>
    <id>13517</id>
    <revision>
      <id>4516720</id>
      <parentid>2015345</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="264" sha1="epy0o0v7sp0ytdl3q3x7wuqqbgdlasp" xml:space="preserve">{{Commonscat|Byzantine emperors}}
{{catmore|Bizantijas imperatoru uzskaitījums}}

[[Kategorija:Romas imperatori]]
[[Kategorija:Eiropas karaliskā vara]]
[[Kategorija:Āzijas karaliskā vara]]
[[Kategorija:Bizantijas cilvēki|Imperatori]]
[[Kategorija:Imperatori]]</text>
      <sha1>epy0o0v7sp0ytdl3q3x7wuqqbgdlasp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chelsea F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14739</id>
    <revision>
      <id>4516485</id>
      <parentid>4488207</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:41:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4516485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12093" sha1="lpc9kfkgv9j341xguuvl2ff9lkt8eh4" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #034694
| nos = ''Chelsea''
| logo = [[Attēls:Chelsea FC.svg|190px]]
| pilns = ''Chelsea Football Club''
| iesauka = ''The Blues (zilie)''
| pilsēta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1905
| dib_dat = 10
| dib_mēn = 3
| stad = ''[[Stamford Bridge]]''
| ietilp = 41 663&lt;ref name=&quot;capacity&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseafc.com/the-club/about-chelsea-football-club/general-club-info.html |title=General Club Information |publisher=Chelsea F.C. official website |accessdate=13 August 2015}}&lt;/ref&gt;
| prez = {{flaga|ASV}} [[Brūss Baks]]
| īpašn = {{flaga|ASV}} [[Tods Bolī]]&lt;ref&gt;https://www.chelseafc.com/en/news/2022/05/30/consortium-led-by-todd-boehly-and-clearlake-capital-completes-ac&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;Clearlake Capital&lt;br/&gt;[[Hansjorgs Vaiss]]&lt;br/&gt;[[Marks Valters]]
| tren = {{flaga|ESP}} [[Šavi Alonso]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = 10. vieta
| pattern_la1 = _chelsea2526h
| pattern_b1 = _chelsea2526h
| pattern_ra1 = _chelsea2526h
| pattern_sh1 = _chelsea2526h
| pattern_so1 = _chelsea2526h
| leftarm1 = 0040D0
| body1 = 0040D0
| rightarm1 = 0040D0
| shorts1 = 0040D0
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 =_chelsea2526a
| pattern_b2 = _chelsea2526a
| pattern_ra2 = _chelsea2526a
| pattern_sh2 = _chelsea2526a
| pattern_so2 = _chelsea2526al
| leftarm2 = eeefdf
| body2 = eeefdf
| rightarm2 = eeefdf
| shorts2 = eeefdf
| socks2 = 495d54
| pattern_la3 = _chelsea2526t
| pattern_b3 = _chelsea2526t
| pattern_ra3 = _chelsea2526t
| pattern_sh3 = _chelsea2526t
| pattern_so3 = _whitetopl
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
'''''Chelsea Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona|Rietumlondonas]]. Klubs dibināts 1905. gadā, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un lielāko daļu no savas vēstures ir pavadījuši [[Futbols Anglijā|Anglijas futbola]] augstākajā līmenī. &quot;Chelsea&quot; ir seškārtēji Anglijas čempioni, pirmo titulu iegūstot 1955. gadā, savukārt, līdz šim pēdējo — 2017. gadā. Klubs ir astoņas reizes ieguvis prestižāko no Anglijas nacionālajiem kausiem – Futbola Asociācijas, jeb [[FA kauss|FA kausu]], pēdējo no tiem iegūstot 2018. gadā. Tāpat klubs ir piecas reizes ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausu]], kā arī četras reizes ''FA Community Shield''. Kluba futbolisti ir divas reizes uzvarējuši [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2012. un 2021. gadā), divas reizes [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (2013. un 2019. gadā), kā arī divreiz izcīnījuši [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] (1971, 1998). 1998. gadā ir izcīnīts arī [[UEFA Superkauss]].

''Chelsea'' mājvieta ir 41 623 vietu ietilpīgais&lt;ref name=&quot;capacity&quot;/&gt; [[Stamford Bridge]] futbola stadions [[Fulema|Fulemā]], [[Londona|Rietumlondonā]], kur viņi ir spēlējuši kopš kluba dibināšanas. Neskatoties uz savu nosaukumu, klubs atrodas ārpus Kensingtonas un Čelsijas karaliskā mikrorajona, Hamersmita un Fulhemas Londonas mikrorajonā. 2003. gadā to nopirka Krievijas [[nafta]]s magnāts [[Romāns Abramovičs]].&lt;ref name=&quot;takeover&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | date=2003-07-02 | url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/3036838.stm | title=Russian businessman buys Chelsea | publisher=BBC | accessdate=2007-02-11}}&lt;/ref&gt;

''Chelsea'' tradicionālās [[forma (futbols)|formas]] krāsas ir [[spilgti zilā krāsa|spilgti zila]] krekliem un šortiem ar [[baltā krāsa|baltām]] zeķēm. Kluba logo ir ticis mainīts vairākas reizes, mēģinot modernizēt vai atjaunot zīmolu; pašreizējais logo, kurā redzams ceremonijas lauva turot zizli, ir modificēta versija pirmo reizi pieņemtajam 1950. gados.&lt;ref name=&quot;new crest&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | date=2004-11-12 | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/chelsea/4008257.stm | title=Chelsea centenary crest unveiled | publisher=BBC | accessdate=2007-01-02}}&lt;/ref&gt; Klubam vidēji ir piektais augstākais visu laiku atbalstītāju apmeklējums Anglijas futbolā.&lt;ref name=&quot;attendance&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | title=All Time League Attendance Records | accessdate=2008-11-14 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201053356/http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | archivedate=2009-02-01 }}&lt;/ref&gt; Kluba vidējais mājas spēļu apmeklējums 2008./09. gada sezonā bija 41 464, sestais augstākais Premjerlīgā.&lt;ref name=&quot;tonykempster.co.uk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.tonykempster.co.uk/prematt.htm?comp=1 | title=Attendances 2007/08 | author=Kempster, Tony | accessdate=2009-06-01}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Chelsea_Team_1905.jpg|thumb|left|250px|Chelsea komanda [[1905]]. gadā.]]

Klubs tika dibināts [[1905]]. gada 10. martā ar nosaukumu The Rising Sun. Kluba pirmais treneris bija [[Džons Robertsons]]. Savā pirmajā spēlē Chelsea zaudēja [[Stockport County F.C.|Stokportas County]] komandai ar rezultātu 1-0. &quot;Chelsea&quot; palielināja savu popularitāti parakstot līgumus ar slaveniem futbolistiem.

[[1952]]. gadā par kluba treneri kļuva [[Teds Dreiks]], kurš turpināja popularizēt klubu. [[1955]]. gadā komanda ieguva pirmo trofeju uzvarot līgas čempionātā.

[[1960]]. gadā klubā spēlēja daudzi talantīgi futbolisti. No [[1961]] līdz [[1967]]. gadam kluba treneris bija [[Tommijs Dokhertijs]]. Chelsea uzvarēja vairākās kausu sacensībās 1960. un 1970. gadu laikā, bet pēc tam nespēja iegūt nevienu nozīmīgu titulu līdz 1997. gadam. [[1982]]. gadā par kluba īpašnieku kļuva [[Kens Beits]]. [[1996]]. gadā par kluba treneri kļuva nīderlantietis [[Rūds Gullits]].

[[2003. gads|2003]]. gadā [[Kens Beits]] pārdeva klubu, un par kluba īpašnieku kļuva krievu miljonārs [[Romans Abramovičs]]. No 2007. – 2008. gadam kluba treneris bija [[Avrams Grants]]. [[2008. gads|2008]]. gada 24. maijā klubs lauza līgumu ar kluba treneri [[Avrams Grants|Avramu Grantu]].

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2025|9|6||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/4/Chelsea/squad|title=2022/2023 Chelsea Football Club|website=premierleague|access-date=2023-02-06}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=2|nat=ITA|pos=DF|name=[[Marko Palestra]]}}
{{Fs player|no=3|nat=FRA|pos=DF|name=[[Veslijs Fofana]]}}
{{Fs player|no=4|nat=ARG|pos=MF|name=[[Valentins Barko]]}}
{{Fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]}}
{{Fs player|no=6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Levi Kolvils]]}}
{{Fs player|no=7|nat=POR|pos=FW|name=[[Pedro Neto]]}}
{{Fs player|no=9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žuau Pedru]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kols Pālmers]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeimijs Gitenss]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]}}
{{fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ENG|pos=FW|name=[[Denijs Velbeks]]}}
{{Fs player|no=21|nat=NED|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]}}
{{Fs player|no=22|nat=NED|pos=FW|name=[[Emanuels Emedža]]}}
{{Fs player|no=23|nat=POR|pos=FW|name=[[Žeovani Kvenda]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=25|nat=ECU|pos=MF|name=[[Moisés Caicedo]]}}
{{Fs player|no=26|nat=ARG|pos=GK|name=[[Emiliano Martínez]]}}
{{Fs player|no=27|nat=FRA|pos=DF|name=[[Malo Gusto]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=GK|name=[[Teddy Sharman-Lowe]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pep Chavarría]]}}
{{Fs player|no=30|nat=ARG|pos=DF|name=[[Aarón Anselmino]]}}
{{Fs player|no=31|nat=ENG|pos=MF|name=[[Reggie Watson]]}}
{{Fs player|no=32|nat=ENG|pos=MF|name=[[Mahdi Nicoll-Jazuli]]}}
{{Fs player|no=34|nat=ENG|pos=DF|name=[[Josh Acheampong]]}}
{{Fs player|no=37|nat=ENG|pos=DF|name=Olutayo Subuloye}}
{{Fs player|no=39|nat=BEL|pos=GK|name=[[Mike Penders]]}}
{{Fs player|no=41|nat=BRA|pos=FW|name=[[Estêvão Willian|Estêvão]]}}
{{Fs player|no=44|nat=USA|pos=GK|name=[[Gabriel Slonina]]}}
{{Fs player|no=45|nat=BEL|pos=MF|name=[[Roméo Lavia]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (6): 1954–55, 2004–05, 2005–06, 2009–10, 2014–15, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
** Vicečempioni (4): 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2010–11
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1983–84, 1988–89
** Vicečempioni (5): 1906–07, 1911–12, 1929–30, 1962–63, 1976–77
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1969–70, 1996–97, 1999–2000, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2017–18
** Finālisti (9): 1914–15, 1966–67, 1993–94, 2001–02, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1964–65, 1997–98, 2004–05, 2006–07, 2014–15
** Finālisti (4): 1971–72, 2007–08, 2018–19, 2021–22
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1955, 2000, 2005, 2009
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011–12]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]]
** Finālisti (1): 2007–08 
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2012–13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Konferences līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1970–71, 1997–98
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1998, 2021
** Finālisti (3): 2012, 2013, 2019
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 2021, [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2012

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.chelseafc.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Chelsea, Londona}}
[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Chelsea F.C.]]</text>
      <sha1>lpc9kfkgv9j341xguuvl2ff9lkt8eh4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516486</id>
      <parentid>4516485</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:49:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12016" sha1="7yvffbecw5s31vqpayvsk7nuja94fpr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #034694
| nos = ''Chelsea''
| logo = [[Attēls:Chelsea FC.svg|190px]]
| pilns = ''Chelsea Football Club''
| iesauka = ''The Blues (zilie)''
| pilsēta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1905
| dib_dat = 10
| dib_mēn = 3
| stad = ''[[Stamford Bridge]]''
| ietilp = 41 663&lt;ref name=&quot;capacity&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseafc.com/the-club/about-chelsea-football-club/general-club-info.html |title=General Club Information |publisher=Chelsea F.C. official website |accessdate=13 August 2015}}&lt;/ref&gt;
| prez = {{flaga|ASV}} [[Brūss Baks]]
| īpašn = {{flaga|ASV}} [[Tods Bolī]]&lt;ref&gt;https://www.chelseafc.com/en/news/2022/05/30/consortium-led-by-todd-boehly-and-clearlake-capital-completes-ac&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;Clearlake Capital&lt;br/&gt;[[Hansjorgs Vaiss]]&lt;br/&gt;[[Marks Valters]]
| tren = {{flaga|ESP}} [[Šavi Alonso]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = 10. vieta
| pattern_la1 = _chelsea2627h
| pattern_b1 = _chelsea2627h
| pattern_ra1 = _chelsea2627h
| pattern_sh1 = _chelsea2627h
| pattern_so1 = _chelsea2627hl
| leftarm1 = 14349B
| body1 = 14349B
| rightarm1 = 14349B
| shorts1 = 14349B
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _chelsea2627a
| pattern_b2 = _chelsea2627a
| pattern_ra2 = _chelsea2627a
| pattern_sh2 = _chelsea2627a
| pattern_so2 = _chelsea2627al
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = F0D104
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''''Chelsea Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona|Rietumlondonas]]. Klubs dibināts 1905. gadā, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un lielāko daļu no savas vēstures ir pavadījuši [[Futbols Anglijā|Anglijas futbola]] augstākajā līmenī. &quot;Chelsea&quot; ir seškārtēji Anglijas čempioni, pirmo titulu iegūstot 1955. gadā, savukārt, līdz šim pēdējo — 2017. gadā. Klubs ir astoņas reizes ieguvis prestižāko no Anglijas nacionālajiem kausiem – Futbola Asociācijas, jeb [[FA kauss|FA kausu]], pēdējo no tiem iegūstot 2018. gadā. Tāpat klubs ir piecas reizes ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausu]], kā arī četras reizes ''FA Community Shield''. Kluba futbolisti ir divas reizes uzvarējuši [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2012. un 2021. gadā), divas reizes [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (2013. un 2019. gadā), kā arī divreiz izcīnījuši [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] (1971, 1998). 1998. gadā ir izcīnīts arī [[UEFA Superkauss]].

''Chelsea'' mājvieta ir 41 623 vietu ietilpīgais&lt;ref name=&quot;capacity&quot;/&gt; [[Stamford Bridge]] futbola stadions [[Fulema|Fulemā]], [[Londona|Rietumlondonā]], kur viņi ir spēlējuši kopš kluba dibināšanas. Neskatoties uz savu nosaukumu, klubs atrodas ārpus Kensingtonas un Čelsijas karaliskā mikrorajona, Hamersmita un Fulhemas Londonas mikrorajonā. 2003. gadā to nopirka Krievijas [[nafta]]s magnāts [[Romāns Abramovičs]].&lt;ref name=&quot;takeover&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | date=2003-07-02 | url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/3036838.stm | title=Russian businessman buys Chelsea | publisher=BBC | accessdate=2007-02-11}}&lt;/ref&gt;

''Chelsea'' tradicionālās [[forma (futbols)|formas]] krāsas ir [[spilgti zilā krāsa|spilgti zila]] krekliem un šortiem ar [[baltā krāsa|baltām]] zeķēm. Kluba logo ir ticis mainīts vairākas reizes, mēģinot modernizēt vai atjaunot zīmolu; pašreizējais logo, kurā redzams ceremonijas lauva turot zizli, ir modificēta versija pirmo reizi pieņemtajam 1950. gados.&lt;ref name=&quot;new crest&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | date=2004-11-12 | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/chelsea/4008257.stm | title=Chelsea centenary crest unveiled | publisher=BBC | accessdate=2007-01-02}}&lt;/ref&gt; Klubam vidēji ir piektais augstākais visu laiku atbalstītāju apmeklējums Anglijas futbolā.&lt;ref name=&quot;attendance&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | title=All Time League Attendance Records | accessdate=2008-11-14 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201053356/http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | archivedate=2009-02-01 }}&lt;/ref&gt; Kluba vidējais mājas spēļu apmeklējums 2008./09. gada sezonā bija 41 464, sestais augstākais Premjerlīgā.&lt;ref name=&quot;tonykempster.co.uk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.tonykempster.co.uk/prematt.htm?comp=1 | title=Attendances 2007/08 | author=Kempster, Tony | accessdate=2009-06-01}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Chelsea_Team_1905.jpg|thumb|left|250px|Chelsea komanda [[1905]]. gadā.]]

Klubs tika dibināts [[1905]]. gada 10. martā ar nosaukumu The Rising Sun. Kluba pirmais treneris bija [[Džons Robertsons]]. Savā pirmajā spēlē Chelsea zaudēja [[Stockport County F.C.|Stokportas County]] komandai ar rezultātu 1-0. &quot;Chelsea&quot; palielināja savu popularitāti parakstot līgumus ar slaveniem futbolistiem.

[[1952]]. gadā par kluba treneri kļuva [[Teds Dreiks]], kurš turpināja popularizēt klubu. [[1955]]. gadā komanda ieguva pirmo trofeju uzvarot līgas čempionātā.

[[1960]]. gadā klubā spēlēja daudzi talantīgi futbolisti. No [[1961]] līdz [[1967]]. gadam kluba treneris bija [[Tommijs Dokhertijs]]. Chelsea uzvarēja vairākās kausu sacensībās 1960. un 1970. gadu laikā, bet pēc tam nespēja iegūt nevienu nozīmīgu titulu līdz 1997. gadam. [[1982]]. gadā par kluba īpašnieku kļuva [[Kens Beits]]. [[1996]]. gadā par kluba treneri kļuva nīderlantietis [[Rūds Gullits]].

[[2003. gads|2003]]. gadā [[Kens Beits]] pārdeva klubu, un par kluba īpašnieku kļuva krievu miljonārs [[Romans Abramovičs]]. No 2007. – 2008. gadam kluba treneris bija [[Avrams Grants]]. [[2008. gads|2008]]. gada 24. maijā klubs lauza līgumu ar kluba treneri [[Avrams Grants|Avramu Grantu]].

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2026|9|1||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/4/Chelsea/squad|title=2022/2023 Chelsea Football Club|website=premierleague|access-date=2023-02-06}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=2|nat=ITA|pos=DF|name=[[Marko Palestra]]}}
{{Fs player|no=3|nat=FRA|pos=DF|name=[[Veslijs Fofana]]}}
{{Fs player|no=4|nat=ARG|pos=MF|name=[[Valentins Barko]]}}
{{Fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]}}
{{Fs player|no=6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Levi Kolvils]]}}
{{Fs player|no=7|nat=POR|pos=FW|name=[[Pedro Neto]]}}
{{Fs player|no=9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žuau Pedru]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kols Pālmers]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeimijs Gitenss]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]}}
{{fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ENG|pos=FW|name=[[Denijs Velbeks]]}}
{{Fs player|no=21|nat=NED|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]}}
{{Fs player|no=22|nat=NED|pos=FW|name=[[Emanuels Emedža]]}}
{{Fs player|no=23|nat=POR|pos=FW|name=[[Žeovani Kvenda]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=25|nat=ECU|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]}}
{{Fs player|no=26|nat=ARG|pos=GK|name=[[Emiljano Martiness]]}}
{{Fs player|no=27|nat=FRA|pos=DF|name=[[Malo Gusto]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=GK|name=[[Tedijs Šērmens-Lovs]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ESP|pos=DF|name=[[Peps Čavarija]]}}
{{Fs player|no=30|nat=ARG|pos=DF|name=[[Ārons Anselmino]]}}
{{Fs player|no=31|nat=ENG|pos=MF|name=[[Redžijs Votsons]]}}
{{Fs player|no=32|nat=ENG|pos=MF|name=[[Mahdi Nikols-Džazuli]]}}
{{Fs player|no=34|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džošs Ačempongs]]}}
{{Fs player|no=37|nat=ENG|pos=DF|name=Olutajo Subuloje}}
{{Fs player|no=39|nat=BEL|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]}}
{{Fs player|no=41|nat=BRA|pos=FW|name=[[Estevans Viljans|Estevans]]}}
{{Fs player|no=44|nat=USA|pos=GK|name=[[Geibriels Slonina]]}}
{{Fs player|no=45|nat=BEL|pos=MF|name=[[Romeo Lavija]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (6): 1954–55, 2004–05, 2005–06, 2009–10, 2014–15, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
** Vicečempioni (4): 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2010–11
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1983–84, 1988–89
** Vicečempioni (5): 1906–07, 1911–12, 1929–30, 1962–63, 1976–77
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1969–70, 1996–97, 1999–2000, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2017–18
** Finālisti (9): 1914–15, 1966–67, 1993–94, 2001–02, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1964–65, 1997–98, 2004–05, 2006–07, 2014–15
** Finālisti (4): 1971–72, 2007–08, 2018–19, 2021–22
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1955, 2000, 2005, 2009
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011–12]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]]
** Finālisti (1): 2007–08 
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2012–13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Konferences līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1970–71, 1997–98
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1998, 2021
** Finālisti (3): 2012, 2013, 2019
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 2021, [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2012

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.chelseafc.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Chelsea, Londona}}
[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Chelsea F.C.]]</text>
      <sha1>7yvffbecw5s31vqpayvsk7nuja94fpr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēģiptes piramīdas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14995</id>
    <revision>
      <id>4516830</id>
      <parentid>4357849</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3288" sha1="0k8jrzn301hp8d1kbwafek6zyuhuxwf" xml:space="preserve">[[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|thumb|230px|[[Gīzas piramīdas]]]]
'''Ēģiptes piramīdas''' ir izcili [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] arhitektūras pieminekļi — milzīgas [[piramīda|piramidālas]] formas akmens būves, kas kalpoja par [[faraons|faraonu]] [[kapenes|kapenēm]]. [[Heopsa piramīda]] ir viena no &quot;[[septiņi pasaules brīnumi|Septiņiem pasaules brīnumiem]]&quot;. Senākā zināmā Ēģiptes piramīda ir [[Džosera piramīda]]. Pavisam identificētas vairāk nekā 100 piramīdas (138 līdz 2008. gadam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2008/11/17/world/middleeast/17cairo.html|title=In the Shadow of a Long Past, Patiently Awaiting the Future - The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2020-10-09|archive-date=2020-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20201009093422/https://www.nytimes.com/2008/11/17/world/middleeast/17cairo.html}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Saqqara BW 5.jpg|230px|thumb|Senākā piramīda — [[Džosera piramīda]] [[Sakāra|Sakārā]]]]

Masīvas akmens kapenes aizsargāja mirušā faraona ķermeni. Piramīdas simbolizēja uz debesīm vedošas kāpnes. To cēlājiem bija vajadzīga liela plānošanas un būvēšanas prasme. Piramīdas tika veidotas tā, lai tajās nevarētu iekļūt laupītāji, taču vienīgais atrastais faraons, kura maska svēra 11 kilogramus, ir [[Tutanhamons]].

Piramīdas būvēja profesionāli celtnieki, piemēram, akmeņkaļi, kuriem labi maksāja par paveikto darbu - sākotnēji graudā, jo naudu mūsdienu izpratnē senākajā Ēģiptes piramīdu celšanas periodā vēl nelietoja.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/3580408|title=Приложение - Коммерсантъ Деньги (117820) - Как дорого фараонам обходились пирамиды|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2018-04-08|archive-date=2018-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180408102144/https://www.kommersant.ru/doc/3580408}}&lt;/ref&gt; Plūdu sezonas laikā, kad [[Nīla]]s ūdeņi appludināja zemnieku laukus un pa pārplūdušo upi kļuva iespējams ar kuģiem pievest akmens blokus, valdnieka ierēdņi norīkoja celtniekiem palīgā zemniekus.

Alternatīvi avoti gan iebilst uzskatam, ka piramīdas ir celtas kā kapenes, it īpaši tamdēļ, ka neviena mūmija tur nav atrasta. Piramīdas liecina par [[Augstās tehnoloģijas|augstas tehnoloģijas]] izmantošanu, jo ar primitīviem instrumentiem tik precīzi apstrādāt un pārvietot smago granītu neesot iespējams. Daži no izmantotajiem granīta klučiem sver pat 70 tonnu, lai gan vidējais bloks svēra 2,5 tonnas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Pyramids of Egypt|Ēģiptes piramīdas}}
* [http://www.narmer.pl/pir/pir1_en.htm Part 1 - The Pyramids of IIIrd &amp; IVth Dynasties] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201011110547/http://www.narmer.pl/pir/pir1_en.htm |date={{dat|2020|10|11||bez}} }} Ancient Egypt – History &amp; Chronology
* [http://www.bradshawfoundation.com/pyramids_of_egypt/index.php The Pyramids of Egypt] Bradshaw Foundation
* [http://www.bbc.co.uk/history/ancient/egyptians/ Egyptians] BBC

[[Kategorija:Ēģiptes piramīdas| ]]


{{Slstub}}</text>
      <sha1>0k8jrzn301hp8d1kbwafek6zyuhuxwf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4516593</id>
      <parentid>4516333</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4516593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597959" sha1="gu1k8c5kes2poudpyrlmwtkjsla6r55" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, bet 2024. gada jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>gu1k8c5kes2poudpyrlmwtkjsla6r55</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516594</id>
      <parentid>4516593</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:15:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4516594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597973" sha1="0xg64uep2c3rk1bs2yoicctb0cl45oz" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>0xg64uep2c3rk1bs2yoicctb0cl45oz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516733</id>
      <parentid>4516594</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T02:10:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4516733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597956" sha1="t338ni2dcbxls861gu4hjf0amj4zh0c" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>t338ni2dcbxls861gu4hjf0amj4zh0c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516741</id>
      <parentid>4516733</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:35:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4516741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="599427" sha1="qj7pst3zp3sogdug5pvzqz6x58isg9m" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>qj7pst3zp3sogdug5pvzqz6x58isg9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mursija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19028</id>
    <revision>
      <id>4516832</id>
      <parentid>4376805</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lojwe</username>
        <id>90968</id>
      </contributor>
      <origin>4516832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4729" sha1="bjfgsw4zg0avwu2d2wuuiscuim3hjf9" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Spānijas pilsētu|apgabalu|Mursijas reģions}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Mursija
 | official_name            = ''Murcia''
 | settlement_type          = [[Spānijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = {{multiple image
  | perrow               = 1/2/1/2
  | border               = infobox
  | total_width          = 280 
  | caption_align        = center
 | image1                = Sábado Santo en Murcia 19-04-2014 edited.jpg
 | image2                = EdificioMoneoMurciaNoche (cropped).jpg
 | image3                = Castillo de Monteagudo.jpg
 | image4                = El puente viejo - panoramio (1) edited.jpg
 | image5                = Murcia UniversityCloister.jpg
 | image6                = Casa Cerdá.JPG
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Spānija#Mursija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Spānija}}
 | subdivision_type1        = [[Spānijas autonomie apgabali|Apgabals]]
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of the Region of Murcia.svg|23px]] [[Mursija (komūna)|Mursija]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 825
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 881.86
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 439712
 | population_urban         = 502000
 | population_metro         = 689591
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 37 | latm = 59 | lats = 10 | latNS = N
 | longd = 1 | longm = 7 | longs = 49 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta kodi
 | postal_code              = 30001-30012
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 43
 | website                  = {{URL|www.ayto-murcia.es/}} 
 | footnotes                = 
}}
'''Mursija''' ({{val|es|Murcia}}) ir [[Spānija]]s pilsēta, kas atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Segura]]s upes. Mursija ir [[Mursija (komūna)|Mursijas autonomā apgabala]] administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pēc 2014. gada datiem pilsētas teritorijā dzīvo 439 712 iedzīvotāji, bet tās [[aglomerācija|aglomerācijā]] pēc 2010. gada datiem dzīvo 689 591 iedzīvotāji. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā Spānijas pilsēta un [[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita|67. lielākā Eiropas Savienības pilsēta]].

Mursija ir pazīstama ar tradicionālajām [[Klusā nedēļa|Klusās nedēļas]] procesijām. Apkārtnes ekonomika galvenokārt balstās uz tādu lauksaimniecības produktu audzēšanu kā [[citrons|citroni]], [[apelsīns|apelsīni]], [[tomāts|tomāti]] un citi augi.

== Vēsture ==
Pilsētu 825. gadā dibināja [[arābi|arābu]] [[Andalusa]]s [[emīrs]] [[Abdurahmans II]]. 12. gadsimtā arābu ceļotājs [[Muhameds al-Idrisi]] atzīmēja, ka Mursija ir liela un labi nocietināta pilsēta. Pēc [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifāta]] krišanas 1031. gadā Mursija nonāca [[Almērija]]s, [[Toledo]] un beidzot [[Seviļa]]s pakļautībā. 1172. gadā tā nokļuva [[Almohādi|Almohādu]] varā un no 1223. līdz 1243. gadam tā bija neatkarīgas valsts galvaspilsēta.

1292. gadā Mursija iekļāvās [[Aragonas Karaliste|Aragonas Karalistē]], bet 1304. gadā to iekļāva [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalistē]]. Pilsētā un apkārtnē apmetās daudzi ieceļotāji no [[Provansa]]s un [[Katalonija]]s.

18. gadsimtā Mursija piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties [[zīds|zīda]] ražošanai. 1651., 1879. un 1907. gadā pilsēta cieta plūdos, bet 1829. gadā to satricināja [[zemestrīce]].

== Cilvēki ==
Mursijā dzimuši:

* [[Ibn Arabi]] (''Ibn Arabi'', ''Doctor Maximus'', 1165—1240) — filozofs;
* [[Huans de la Sjerva]] (''Juan de la Cierva'', 1895—1936) — inženieris;
* [[Amparo Pinjero]] (''Amparo Piñero'', 1997—) — aktrise.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{Spānijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mursijas pilsētas]]</text>
      <sha1>bjfgsw4zg0avwu2d2wuuiscuim3hjf9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas prezidents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22532</id>
    <revision>
      <id>4516445</id>
      <parentid>4516438</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:07:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <origin>4516445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4169" sha1="0izi6jlvpyqoa9stk9x7serytn3wbxl" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Igaunijas prezidents
|body            = 
|native_name     = ''Eesti Vabariigi President''
|insignia        = Flag of the President of Estonia.svg 
|insigniasize    = 125px
|insigniacaption = Prezidenta karogs
|image           = 
|imagesize       = 
|incumbent       = [[Ille Madise]]
|incumbentsince  = {{dat|2026|09|02}}
|residence       = [[Kadriorgas pils]]&lt;br&gt;[[Tallina]]
|appointer       = [[Rīgikogu]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;1.—3. kārta&lt;/small&gt;&lt;br&gt;Elektoru kolēģija&lt;br&gt;&lt;small&gt;4. un turpmākās kārtas&lt;/small&gt;
|termlength      = Pieci gadi&lt;br&gt;&lt;small&gt;pārvēlēšana bez pārtraukuma iespējama vienu reizi&lt;/small&gt;
|formation       = [[Igaunijas konstitūcija]]
|inaugural       = [[Konstantīns Petss]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{dat|1938|4|24}}&lt;/SMALL&gt;
|salary          = 72 723 [[Euro|€]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 |date= 2 April 2012 |title= Milline on president Ilvese töötasu võrreldes teiste presidentidega? |publisher= delfi.ee |access-date= {{dat|2016|10|31||bez}} |archive-date= {{dat|2012|06|26||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120626011328/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 }} {{et icon}}&lt;/ref&gt;
|website         = {{URL|http://www.president.ee/}}
}}

'''Igaunijas prezidents''' ({{val|et|Eesti Vabariigi president}}) ir [[Igaunija]]s valsts vadītājs. Tā kā Igaunija ir [[parlamentāra republika]], prezidentam vairāk ir simboliska nozīme un tam nav tik lielas varas kā parlamentam.

Igaunijas prezidenta amats tika izveidots 1938. gadā, bet līdz tam valsti vadīja [[Igaunijas Valsts vecākais]]. Laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam šis amats nepastāvēja, jo Igauniju bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tika atjaunots 1992. gadā. Prezidentu uz 5 gadiem ievēl [[Igaunijas parlaments]]. Kopš 2026. gada 2. septembra Igaunijas prezidente ir [[Ille Madise]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/|title=Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

== Igaunijas prezidenti ==
''Skatīt: [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]]''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 
!Vārds
!Attēls
!Iecelts amatā
!Atbrīvots no amata
!Politiskā piederība
|-bgcolor=#EEEEEE
| 1.
| [[Konstantīns Petss]]
| [[Attēls:Konstantin Pats 1934.jpg|60px]]
| {{dat|1938|04|24|N}}
| {{dat|1940|06|23|N}}
| Bez partijas
|-
| colspan=6 | [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija]] (1940-1990)
|-bgcolor=#EEEEEE
| 2.
| [[Lennarts Meri]]
| [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|60px]]
| {{dat|1992|10|06|N}}
| {{dat|2001|10|8|N}}
| [[Pro Patria]]
|-bgcolor=#FFC20E
| 3.
| [[Arnolds Rītels]]
| [[Attēls:Arnold Rüütel 2006.jpg|60px]]
| {{dat|2001|10|08|N}}
| {{dat|2006|10|09|N}}
| [[Igaunijas Tautas savienība]]
|- bgcolor=#d40000
| 4.
| [[Tomass Hendriks Ilvess]]
| [[Attēls:Thilves.JPG|60px]]
| {{dat|2006|10|09|N}}
| {{dat|2016|10|10|N}}
| [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]
|-bgcolor=#EEEEEE
| 5.
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Attēls:Vabariigi Presidendi ametisse astumise tseremoonia, Kersti Kaljulaid (crop2).jpg|60px]]
| {{dat|2016|10|10|N}}
| {{dat|2021|10|11|N}}
| Bez partijas
|-bgcolor=#EEEEEE
| 6. 
|[[Alars Kariss]] 
| [[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|60px]]
| {{dat|2021|10|11|N}} 
| {{dat|2026|09|02|N}}
| Bez partijas
|-
|7.
|[[Ille Madise]]
|
| {{dat|2026|09|02|N}}
|''pašlaik''
| Bez partijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas premjerministrs]]
* [[Igaunijas Valsts vecākais]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.president.ee/en/ Igaunijas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }}

{{Igaunija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Igaunijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Valsts prezidenti]]</text>
      <sha1>0izi6jlvpyqoa9stk9x7serytn3wbxl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516490</id>
      <parentid>4516445</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:03:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4169" sha1="azu6lluyj744f4rtawp7rbndnujtuo3" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Igaunijas prezidents
|body            = 
|native_name     = ''Eesti Vabariigi President''
|insignia        = Flag of the President of Estonia.svg 
|insigniasize    = 125px
|insigniacaption = Prezidenta karogs
|image           = 
|imagesize       = 
|incumbent       = [[Ille Madise]]
|incumbentsince  = {{dat|2026|09|02}}
|residence       = [[Kadriorgas pils]]&lt;br&gt;[[Tallina]]
|appointer       = [[Rīgikogu]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;1.—3. kārta&lt;/small&gt;&lt;br&gt;Elektoru kolēģija&lt;br&gt;&lt;small&gt;4. un turpmākās kārtas&lt;/small&gt;
|termlength      = Pieci gadi&lt;br&gt;&lt;small&gt;pārvēlēšana bez pārtraukuma iespējama vienu reizi&lt;/small&gt;
|formation       = [[Igaunijas konstitūcija]]
|inaugural       = [[Konstantīns Petss]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{dat|1938|4|24}}&lt;/SMALL&gt;
|salary          = 72 723 [[Euro|€]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 |date= 2 April 2012 |title= Milline on president Ilvese töötasu võrreldes teiste presidentidega? |publisher= delfi.ee |access-date= {{dat|2016|10|31||bez}} |archive-date= {{dat|2012|06|26||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120626011328/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 }} {{et icon}}&lt;/ref&gt;
|website         = {{URL|http://www.president.ee/}}
}}
'''Igaunijas prezidents''' ({{val|et|Eesti Vabariigi president}}) ir [[Igaunija]]s valsts vadītājs. Tā kā Igaunija ir [[parlamentāra republika]], prezidentam vairāk ir simboliska nozīme un tam nav tik lielas varas kā parlamentam.

Igaunijas prezidenta amats tika izveidots 1938. gadā, bet līdz tam valsti vadīja [[Igaunijas Valsts vecākais]]. Laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam šis amats nepastāvēja, jo Igauniju bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tika atjaunots 1992. gadā. Prezidentu uz 5 gadiem ievēl [[Igaunijas parlaments]]. Kopš 2026. gada 2. septembra Igaunijas prezidente ir [[Ille Madise]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/|title=Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Igaunijas prezidenti ==
''Skatīt: [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]]''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 
!Vārds
!Attēls
!Iecelts amatā
!Atbrīvots no amata
!Politiskā piederība
|-bgcolor=#EEEEEE
| 1.
| [[Konstantīns Petss]]
| [[Attēls:Konstantin Pats 1934.jpg|60px]]
| {{dat|1938|04|24|N}}
| {{dat|1940|06|23|N}}
| Bez partijas
|-
| colspan=6 | [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija]] (1940-1990)
|-bgcolor=#EEEEEE
| 2.
| [[Lennarts Meri]]
| [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|60px]]
| {{dat|1992|10|06|N}}
| {{dat|2001|10|8|N}}
| [[Pro Patria]]
|-bgcolor=#FFC20E
| 3.
| [[Arnolds Rītels]]
| [[Attēls:Arnold Rüütel 2006.jpg|60px]]
| {{dat|2001|10|08|N}}
| {{dat|2006|10|09|N}}
| [[Igaunijas Tautas savienība]]
|- bgcolor=#d40000
| 4.
| [[Tomass Hendriks Ilvess]]
| [[Attēls:Thilves.JPG|60px]]
| {{dat|2006|10|09|N}}
| {{dat|2016|10|10|N}}
| [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]
|-bgcolor=#EEEEEE
| 5.
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Attēls:Vabariigi Presidendi ametisse astumise tseremoonia, Kersti Kaljulaid (crop2).jpg|60px]]
| {{dat|2016|10|10|N}}
| {{dat|2021|10|11|N}}
| Bez partijas
|-bgcolor=#EEEEEE
| 6. 
|[[Alars Kariss]] 
| [[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|60px]]
| {{dat|2021|10|11|N}} 
| {{dat|2026|09|02|N}}
| Bez partijas
|-
|7.
|[[Ille Madise]]
|
| {{dat|2026|09|02|N}}
|''pašlaik''
| Bez partijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas premjerministrs]]
* [[Igaunijas Valsts vecākais]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.president.ee/en/ Igaunijas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }}


{{Igaunija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Igaunijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Valsts prezidenti]]</text>
      <sha1>azu6lluyj744f4rtawp7rbndnujtuo3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516499</id>
      <parentid>4516490</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:55:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots foto</comment>
      <origin>4516499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4238" sha1="fonfnhnwdxh4w69nvv9lkvguq1vgjxc" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Igaunijas prezidents
|body            = 
|native_name     = ''Eesti Vabariigi President''
|insignia        = Flag of the President of Estonia.svg 
|insigniasize    = 125px
|insigniacaption = Prezidenta karogs
|image           = %C3%9Clle_Madise_2015.jpg
|imagesize       = 
|incumbent       = [[Ille Madise]]
|incumbentsince  = {{dat|2026|09|02}}
|residence       = [[Kadriorgas pils]]&lt;br&gt;[[Tallina]]
|appointer       = [[Rīgikogu]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;1.—3. kārta&lt;/small&gt;&lt;br&gt;Elektoru kolēģija&lt;br&gt;&lt;small&gt;4. un turpmākās kārtas&lt;/small&gt;
|termlength      = Pieci gadi&lt;br&gt;&lt;small&gt;pārvēlēšana bez pārtraukuma iespējama vienu reizi&lt;/small&gt;
|formation       = [[Igaunijas konstitūcija]]
|inaugural       = [[Konstantīns Petss]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{dat|1938|4|24}}&lt;/SMALL&gt;
|salary          = 72 723 [[Euro|€]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 |date= 2 April 2012 |title= Milline on president Ilvese töötasu võrreldes teiste presidentidega? |publisher= delfi.ee |access-date= {{dat|2016|10|31||bez}} |archive-date= {{dat|2012|06|26||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120626011328/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 }} {{et icon}}&lt;/ref&gt;
|website         = {{URL|http://www.president.ee/}}
}}
'''Igaunijas prezidents''' ({{val|et|Eesti Vabariigi president}}) ir [[Igaunija]]s valsts vadītājs. Tā kā Igaunija ir [[parlamentāra republika]], prezidentam vairāk ir simboliska nozīme un tam nav tik lielas varas kā parlamentam.

Igaunijas prezidenta amats tika izveidots 1938. gadā, bet līdz tam valsti vadīja [[Igaunijas Valsts vecākais]]. Laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam šis amats nepastāvēja, jo Igauniju bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tika atjaunots 1992. gadā. Prezidentu uz 5 gadiem ievēl [[Igaunijas parlaments]]. Kopš 2026. gada 2. septembra Igaunijas prezidente ir [[Ille Madise]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/|title=Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Igaunijas prezidenti ==
''Skatīt: [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]]''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 
!Vārds
!Attēls
!Iecelts amatā
!Atbrīvots no amata
!Politiskā piederība
|-bgcolor=#EEEEEE
| 1.
| [[Konstantīns Petss]]
| [[Attēls:Konstantin Pats 1934.jpg|60px]]
| {{dat|1938|04|24|N}}
| {{dat|1940|06|23|N}}
| Bez partijas
|-
| colspan=6 | [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija]] (1940-1990)
|-bgcolor=#EEEEEE
| 2.
| [[Lennarts Meri]]
| [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|60px]]
| {{dat|1992|10|06|N}}
| {{dat|2001|10|8|N}}
| [[Pro Patria]]
|-bgcolor=#FFC20E
| 3.
| [[Arnolds Rītels]]
| [[Attēls:Arnold Rüütel 2006.jpg|60px]]
| {{dat|2001|10|08|N}}
| {{dat|2006|10|09|N}}
| [[Igaunijas Tautas savienība]]
|- bgcolor=#d40000
| 4.
| [[Tomass Hendriks Ilvess]]
| [[Attēls:Thilves.JPG|60px]]
| {{dat|2006|10|09|N}}
| {{dat|2016|10|10|N}}
| [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]
|-bgcolor=#EEEEEE
| 5.
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Attēls:Vabariigi Presidendi ametisse astumise tseremoonia, Kersti Kaljulaid (crop2).jpg|60px]]
| {{dat|2016|10|10|N}}
| {{dat|2021|10|11|N}}
| Bez partijas
|-bgcolor=#EEEEEE
| 6. 
|[[Alars Kariss]] 
| [[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|60px]]
| {{dat|2021|10|11|N}} 
| {{dat|2026|09|02|N}}
| Bez partijas
|-
|7.
|[[Ille Madise]]
| [[Attēls: %C3%9Clle_Madise_2015.jpg|60px]]
| {{dat|2026|09|02|N}}
|''pašlaik''
| Bez partijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas premjerministrs]]
* [[Igaunijas Valsts vecākais]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.president.ee/en/ Igaunijas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }}


{{Igaunija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Igaunijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Valsts prezidenti]]</text>
      <sha1>fonfnhnwdxh4w69nvv9lkvguq1vgjxc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516513</id>
      <parentid>4516499</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:59:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>rv. pagaidām vēl viņa šos pienākumus neizpilda, darbu sākšot 12. oktobrī</comment>
      <origin>4516513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3817" sha1="6na1myhxodz8sd2z4hcob3mqbpgi03f" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Igaunijas prezidents
|body            = 
|native_name     = ''Eesti Vabariigi President''
|insignia        = Flag of the President of Estonia.svg 
|insigniasize    = 125px
|insigniacaption = Prezidenta karogs
|image           = Alar Karis cropped.jpg
|imagesize       = 
|incumbent       = [[Alars Kariss]]
|incumbentsince  = {{dat|2021|10|11}}
|residence       = [[Kadriorgas pils]]&lt;br&gt;[[Tallina]]
|appointer       = [[Rīgikogu]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;1.—3. kārta&lt;/small&gt;&lt;br&gt;Elektoru kolēģija&lt;br&gt;&lt;small&gt;4. un turpmākās kārtas&lt;/small&gt;
|termlength      = Pieci gadi&lt;br&gt;&lt;small&gt;pārvēlēšana bez pārtraukuma iespējama vienu reizi&lt;/small&gt;
|formation       = [[Igaunijas konstitūcija]]
|inaugural       = [[Konstantīns Petss]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{dat|1938|4|24}}&lt;/SMALL&gt;
|salary          = 72 723 [[Euro|€]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 |date= 2 April 2012 |title= Milline on president Ilvese töötasu võrreldes teiste presidentidega? |publisher= delfi.ee |access-date= {{dat|2016|10|31||bez}} |archive-date= {{dat|2012|06|26||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120626011328/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 }} {{et icon}}&lt;/ref&gt;
|website         = {{URL|http://www.president.ee/}}
}}

'''Igaunijas prezidents''' ({{val|et|Eesti Vabariigi president}}) ir [[Igaunija]]s valsts vadītājs. Tā kā Igaunija ir [[parlamentāra republika]], prezidentam vairāk ir simboliska nozīme un tam nav tik lielas varas kā parlamentam.

Igaunijas prezidenta amats tika izveidots 1938. gadā, bet līdz tam valsti vadīja [[Igaunijas Valsts vecākais]]. Laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam šis amats nepastāvēja, jo Igauniju bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tika atjaunots 1992. gadā. Prezidentu uz 5 gadiem ievēl [[Igaunijas parlaments]]. Kopš 2021. gada 11. oktobra Igaunijas prezidents ir [[Alars Kariss]].

== Igaunijas prezidenti ==
''Skatīt: [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]]''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 
!Vārds
!Attēls
!Iecelts amatā
!Atbrīvots no amata
!Politiskā piederība
|-bgcolor=#EEEEEE
| 1.
| [[Konstantīns Petss]]
| [[Attēls:Konstantin Pats 1934.jpg|60px]]
| {{dat|1938|04|24|N}}
| {{dat|1940|06|23|N}}
| Bez partijas
|-
| colspan=6 | [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija]] (1940-1990)
|-bgcolor=#EEEEEE
| 2.
| [[Lennarts Meri]]
| [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|60px]]
| {{dat|1992|10|06|N}}
| {{dat|2001|10|8|N}}
| [[Pro Patria]]
|-bgcolor=#FFC20E
| 3.
| [[Arnolds Rītels]]
| [[Attēls:Arnold Rüütel 2006.jpg|60px]]
| {{dat|2001|10|08|N}}
| {{dat|2006|10|09|N}}
| [[Igaunijas Tautas savienība]]
|- bgcolor=#d40000
| 4.
| [[Tomass Hendriks Ilvess]]
| [[Attēls:Thilves.JPG|60px]]
| {{dat|2006|10|09|N}}
| {{dat|2016|10|10|N}}
| [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]
|-bgcolor=#EEEEEE
| 5.
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Attēls:Vabariigi Presidendi ametisse astumise tseremoonia, Kersti Kaljulaid (crop2).jpg|60px]]
| {{dat|2016|10|10|N}}
| {{dat|2021|10|11|N}}
| Bez partijas
|-bgcolor=#EEEEEE
| 6. 
|[[Alars Kariss]] 
| [[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|60px]]
| {{dat|2021|10|11|N}} 
| ''pašlaik''
| Bez partijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas premjerministrs]]
* [[Igaunijas Valsts vecākais]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.president.ee/en/ Igaunijas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }}

{{Igaunija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Igaunijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Valsts prezidenti]]</text>
      <sha1>6na1myhxodz8sd2z4hcob3mqbpgi03f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516514</id>
      <parentid>4516513</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:00:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizsargāja &quot;[[Igaunijas prezidents]]&quot;: 12.10 viņa sāks pildīt prezidenta pienākumus ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 2. oktobris, plkst. 16.00 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 2. oktobris, plkst. 16.00 (UTC)))</comment>
      <origin>4516513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3817" sha1="6na1myhxodz8sd2z4hcob3mqbpgi03f" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Igaunijas prezidents
|body            = 
|native_name     = ''Eesti Vabariigi President''
|insignia        = Flag of the President of Estonia.svg 
|insigniasize    = 125px
|insigniacaption = Prezidenta karogs
|image           = Alar Karis cropped.jpg
|imagesize       = 
|incumbent       = [[Alars Kariss]]
|incumbentsince  = {{dat|2021|10|11}}
|residence       = [[Kadriorgas pils]]&lt;br&gt;[[Tallina]]
|appointer       = [[Rīgikogu]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;1.—3. kārta&lt;/small&gt;&lt;br&gt;Elektoru kolēģija&lt;br&gt;&lt;small&gt;4. un turpmākās kārtas&lt;/small&gt;
|termlength      = Pieci gadi&lt;br&gt;&lt;small&gt;pārvēlēšana bez pārtraukuma iespējama vienu reizi&lt;/small&gt;
|formation       = [[Igaunijas konstitūcija]]
|inaugural       = [[Konstantīns Petss]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;{{dat|1938|4|24}}&lt;/SMALL&gt;
|salary          = 72 723 [[Euro|€]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 |date= 2 April 2012 |title= Milline on president Ilvese töötasu võrreldes teiste presidentidega? |publisher= delfi.ee |access-date= {{dat|2016|10|31||bez}} |archive-date= {{dat|2012|06|26||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120626011328/http://www.delfi.ee/news/paevauudised/eesti/milline-on-president-ilvese-tootasu-vorreldes-teiste-presidentidega.d?id=64168281 }} {{et icon}}&lt;/ref&gt;
|website         = {{URL|http://www.president.ee/}}
}}

'''Igaunijas prezidents''' ({{val|et|Eesti Vabariigi president}}) ir [[Igaunija]]s valsts vadītājs. Tā kā Igaunija ir [[parlamentāra republika]], prezidentam vairāk ir simboliska nozīme un tam nav tik lielas varas kā parlamentam.

Igaunijas prezidenta amats tika izveidots 1938. gadā, bet līdz tam valsti vadīja [[Igaunijas Valsts vecākais]]. Laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam šis amats nepastāvēja, jo Igauniju bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tika atjaunots 1992. gadā. Prezidentu uz 5 gadiem ievēl [[Igaunijas parlaments]]. Kopš 2021. gada 11. oktobra Igaunijas prezidents ir [[Alars Kariss]].

== Igaunijas prezidenti ==
''Skatīt: [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]]''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! 
!Vārds
!Attēls
!Iecelts amatā
!Atbrīvots no amata
!Politiskā piederība
|-bgcolor=#EEEEEE
| 1.
| [[Konstantīns Petss]]
| [[Attēls:Konstantin Pats 1934.jpg|60px]]
| {{dat|1938|04|24|N}}
| {{dat|1940|06|23|N}}
| Bez partijas
|-
| colspan=6 | [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija]] (1940-1990)
|-bgcolor=#EEEEEE
| 2.
| [[Lennarts Meri]]
| [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|60px]]
| {{dat|1992|10|06|N}}
| {{dat|2001|10|8|N}}
| [[Pro Patria]]
|-bgcolor=#FFC20E
| 3.
| [[Arnolds Rītels]]
| [[Attēls:Arnold Rüütel 2006.jpg|60px]]
| {{dat|2001|10|08|N}}
| {{dat|2006|10|09|N}}
| [[Igaunijas Tautas savienība]]
|- bgcolor=#d40000
| 4.
| [[Tomass Hendriks Ilvess]]
| [[Attēls:Thilves.JPG|60px]]
| {{dat|2006|10|09|N}}
| {{dat|2016|10|10|N}}
| [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]
|-bgcolor=#EEEEEE
| 5.
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Attēls:Vabariigi Presidendi ametisse astumise tseremoonia, Kersti Kaljulaid (crop2).jpg|60px]]
| {{dat|2016|10|10|N}}
| {{dat|2021|10|11|N}}
| Bez partijas
|-bgcolor=#EEEEEE
| 6. 
|[[Alars Kariss]] 
| [[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|60px]]
| {{dat|2021|10|11|N}} 
| ''pašlaik''
| Bez partijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas premjerministrs]]
* [[Igaunijas Valsts vecākais]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.president.ee/en/ Igaunijas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }}

{{Igaunija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Igaunijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Valsts prezidenti]]</text>
      <sha1>6na1myhxodz8sd2z4hcob3mqbpgi03f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomass Hendriks Ilvess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22534</id>
    <revision>
      <id>4516813</id>
      <parentid>4421060</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Bērnība un izglītība */</comment>
      <origin>4516813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6790" sha1="qd2z6leibzy3xqlfz7bpawz2k0fi1db" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Tomass Hendriks Ilvess
| vārds_orģ = ''Toomas Hendrik Ilves''
| attēls = Thilves.JPG
| amats = [[Igaunijas prezidents]]
| term_sākums = {{Dat|2006|10|09|N}}
| term_beigas = {{Dat|2016|10|10|N}}
| priekštecis = [[Arnolds Rītels]]
| pēctecis = [[Kersti Kaljulaida]]
| premjers = [[Andruss Ansips]]&lt;br /&gt;[[Tāvi Reivass]]
| dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1953|12|26}}
| dzim_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[igauņi|igaunis]]
| partija = bezpartejisks, pirms tam [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]
| dzīvesb = * Merija Buloka
* [[Evelīna Ilvesa]], dzimusi Inta-Lambota (2004—2015)
* [[Ieva Ilvesa]], dzimusi Kupče (2016—2023)
| profesija = žurnālists, diplomāts
| alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]],&lt;br /&gt;[[Pensilvānijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Tomass Hendriks Ilvess''' ({{val|et|Toomas Hendrik Ilves}}; dzimis {{dat|1953|12|26}} [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijušais [[Igaunija]]s [[Igaunijas prezidents|prezidents]]. Iepriekš darbojies kā [[žurnālists]] un [[diplomāts]], 1990. gados bija [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas]] līderis, vēlāk — [[Eiropas parlaments|Eiropas parlamenta]] deputāts. Igaunijas prezidenta amatā Ilvess darbojās kopš 2006. gada 9. oktobra, 2011. gada 29. augustā viņš tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu.

== Bērnība un izglītība ==
Ilvess ir dzimis [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]; viņa vecāki bija igauņu bēgļi. Viņš uzauga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ieguva grādu [[psiholoģija|psiholoģijā]] [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas]] un [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas]] universitātēs. Studiju laikā uzņemts [[Igauņu Studentu biedrība|Igauņu studentu biedrībā]].

== Karjera ==
1980. gados Ilvess bija [[Radio Brīvā Eiropa]] žurnālists un aktīvi iesaistījās Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā 1991. gadā. Vairākus gadus bijis Igaunijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]].

1996. gada decembrī Ilvess kļuva par [[Igaunijas ārlietu ministrs|Igaunijas ārlietu ministru]], esot šajā amatā līdz 1998. gada septembrim, kad kļuva par mazās opozīcijas Zemnieku partijas vadītāju. Drīz Ilvess kļuva par Tautas partijas (reformētās Zemnieku partijas) vadītāju, kas apvienojās ar [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātisko partiju]]. 1999. gada martā viņš atkal atgriezās ārlietu ministra amatā, kurā sabija līdz 2002. gadam, kad izjuka valdošā koalīcija. Ilvess atbalstīja Igaunijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un vadīja pārrunas ar Savienību, kas noveda pie Igaunijas iestāšanās tajā 2004. gada 1. maijā. 2003. gadā Ilvess tika ievēlēts [[Eiropas parlaments|Eiroparlamentā]], par pilntiesīgu tā deputātu kļūstot 2004. gada 1. maijā. Eiroparlamentā Ilvess bija [[Eiropas Sociālistiskā partija|Eiropas Sociālistiskās partijas]] sastāvā.

== Prezidenta vēlēšanas ==
[[Attēls:Kersti Kaljulaid ja Toomas Hendrik Ilves abikaasadega.jpg|thumb|left|[[Kersti Kaljulaida]], viņas vīrs Georgijs-Renē Maksimovskis, Tomass Hendriks Ilvess, viņa sieva [[Ieva Ilvesa]] (2016).]]
2006. gada 23. maijā Ilvesu prezidenta vēlēšanām izvirzīja [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]], [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] un [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]]. 29. augustā Ilvess bija vienīgais kandidāts prezidenta vēlēšanu otrajā un trešajā kārtā, tādējādi viņš ieguva 64 no 65 nodotajām balsīm (vēlēšanas boikotēja [[Igaunijas Centra partija|Centra partija]] un [[Igaunijas Tautas savienība|Tautas savienība]]). Tā kā netika sasniegtas 2/3 no [[Rīgikogu]] (Igaunijas parlamenta) deputātu balsīm, viņa kandidatūra tika pārcelta uz nākamo vēlēšanu kārtu Elektorātu asamblejā. 23. septembrī Ilvess saņēma 174 balsis Elektorātu asamblejas balsojumā un kļuva par Igaunijas ceturto prezidentu.

Ilvesa piecu gadu prezidentūras termiņš sākās 2006. gada 9. oktobrī. Pats Ilvess sacījis, ka savu darbību galvenokārt vērsīs ārpolitikā.

2011. gada 29. augustā viņš tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ilvess atkārtoti ievēlēts Igaunijas prezidenta amatā|url=http://www.irir.lv/2011/8/29/ilvess-atkartoti-ievelets-igaunijas-prezidenta-amata|publisher=IR.lv|date={{dat|2011|08|29}}|accessdate={{dat|2012|04|02}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Ilvess ir bijis trīs reizes precējies. Ar pirmo sievu Meriju Buloku, [[amerikāņi|amerikāņu]] [[psiholoģija|psiholoģi]], ir divi bērni: dēls, 1987. gadā dzimušais Lūkass Kristjans, kurš 2009. gadā absolvēja [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitāti]], un meita Jūlija Kristīne, kas dzimusi 1992. gadā.

2004. gadā Ilvess apprecēja savu partneri — [[Evelīna Ilvesa|Evelīnu Intu-Lambotu]], ar kuru ir meita Kadri Keiu, kas dzimusi 2003. gadā. 2015. gada 17. aprīlī Ilvess paziņoja par laulības ar Evelīnu Ilvesu šķiršanu tā paša gada 30. aprīlī, kas noticis ilgstošās nošķirtības dēļ.

2015. gada 7. decembrī Ilvess paziņoja par saderināšanos, bet 2016. gada 2. janvārī salaulājās ar latvieti [[Ieva Ilvesa|Ievu Kupci]]. 2016. gada 28. novembrī Ievai piedzima dēls Hanss Hendriks Ilvess. 2023. gada decembrī tika paziņots par laulības šķiršanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.president.ee/en/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }} {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Arnolds Rītels]]
| virsraksts = [[Igaunijas prezidents]]
| periods    = {{dat|2006|10|09|N}} — {{Dat|2016|10|10|N}}
| pēc        = [[Kersti Kaljulaida]]
}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ilvess, Tomass Hendriks}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Igaunijas diplomāti]]
[[Kategorija:Diplomāti ASV]]
[[Kategorija:Stokholmā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]]</text>
      <sha1>qd2z6leibzy3xqlfz7bpawz2k0fi1db</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P4</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31616</id>
    <revision>
      <id>4516779</id>
      <parentid>4513876</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:04:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15976" sha1="daa94h108ikh23ut8aq67hqvsbxzfd8" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 4
| nosaukums      = Rīga—Ērgļi
| karte          = Road P4 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 99,0
| ārpus_pilsētas = 93,3
| ceļš_pilsētā   = 5,7
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Rīga]], [[Vidzeme]]
| attēls         = Rīgas-Ērgļu_ceļš_Lielajos_Kangaros_2007.JPG
| paraksts       = Autoceļš P4 [[Lielie Kangari|Lielajos Kangaros]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}}  ([[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} [[Dienvidu tilts]]}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils]], [[Piedrujas iela|Piedrujas]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Kaivas iela]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dreiliņi (ciems)|Dreiliņi]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ulbroka]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Piķurga]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ulbroka]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|68}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|68}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|67}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|10}}}}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||[[Kangari (Ropažu novads)|Kangari]] {{P ceļš|10}} (1,1 km)}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|10}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]] {{pilsētas zīme}} [[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|8}}  {{pilsētas zīme}} [[Suntaži]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Abza]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|32}}  {{pilsētas zīme}} [[Ķeipene]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Taurupe]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Līčupe (Ogres pieteka)|Līčupe]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] (Rīgas iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] {{P ceļš|33}} {{P ceļš|78}} }}
|}
|}
'''P4''' autoceļš '''Rīga—Ērgļi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Rīga|Rīgu]] ar [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]em.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Ceļa garums ir 99 km, no tiem 90 km ir ar asfaltbetona segumu, bet grants segums ir 9 km no šosejas kopgaruma. Autoceļš P4 šķērso [[Rīga]]s pilsētu un [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Ogres novads|Ogres]] un [[Madonas novads|Madonas]] novadus. Tas ir īsākais, taisnākais ceļš, lai no Rīgas nokļūtu Juglā (Suntažu pagasts),&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ubew91Qooc0 Autoceļš P4 Šuntaži-Jugla- Kangari (YouTube video Nr.3)]&lt;/ref&gt; Suntažos,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=hP4P3ZUR--A Ceļš P4 Ķeipene-Suntaži-Jugla (You Tube video Nr.2)]&lt;/ref&gt; Ķeipenē.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=jTvNZwGpavQ Ceļš P4 Ķeipene-Suntaži-Jugla ( YouTube video Nr.1)]&lt;/ref&gt; Taurupē, Līčupē, Ērgļos un pēc tam tālāk arī Vestienā, Bērzaunē, Sauleskalnā un Madonā.

== Lielie Kangari ==

Sevišķs un ainavām bagātīgs posms Rīgas—Ērgļu autoceļā iet caur [[Lielie Kangari|Lielajiem Kangariem]],&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=m7f2VMupPD8 Autoceļš P4 Jugla- Lielie Kangari-Ropaži (YouTube video Nr4)]&lt;/ref&gt; kas ir lielākā [[oss|osu]] grēda Latvijā. Autoceļš P4 šeit ved arī caur Lielo Kangaru dabas liegumam. Ceļš šeit ir bagāts ar daudziem līkumiem un Latvijas apstākļiem ļoti stāvām nogāzēm, jo tas izvietots tieši šo iegareno pauguru vidū. Lejpus nogāzēm zeme ir mitra un purvaina, tādējādi rodas iespaids, ka ceļš iet pa dabisku uzbērumu. Gandrīz visu šo posmu ceļu ieskauj meži. Ceļa malās līdz mūsdienām ir saglabājušies betona ceļa stabiņi no 20. gadsimta [[1930. gadi|30. gadiem]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Rīgas robežas līdz Ulbrokai (5,7. - 8,0. km): 22 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports
* no Ulbrokas līdz Līčiem (8,0. - 14,3. km): 8,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 8% kravas transports
* no Līčiem līdz Rīgas apvedceļam (A4) (14,3. - 15,92. km): 6,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports
* no Rīgas apvedceļa (A4) līdz Kangariem un krustojumiem ar Tīnūžu ceļu (P10): 15,92. - 24,9. km): 3,0 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports
* no Kangariem līdz Vāverkrogam (24,9. - 30,14. km): 1,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 28% kravas transports
* no Vāverkroga līdz Suntažiem (30,14. - 35,75. km): 1 tūkstots tr.l. diennaktī, 31% kravas transports
* No Suntažiem līdz Ķeipenei (35,75. - 68,05. km): 0.9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 12% kravas transports
* no Ķeipenes līdz Ērgļiem (68,05. - 99,39. km): 0,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 15% kravas transports

== Vēsture ==
18. un 19. gadsimtā ceļa posms, kas veda caur stāvajiem Lielo Kangaru kalniem, bija bēdīgi slavens un bīstams. Tā kā pajūgiem bija grūti pārvarēt stāvos pacēlumus un ceļš bija līkumots, šeit bieži uzdarbojās laupītāji kas uzbruka tirgotājiem. Tādējādi tika radītas daudzas vietējās teikas par Kangaru laupītāju bandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://atbalstsizcilibai.lv/7-9-prog-9-2/|title=Ledus laikmeta meistardarbs – Lielie Kangari – Atbalsts izcilībai|access-date=2026-05-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ledus-laikmeta-meistardarbs-lielie-kangari-2|title=Ledus laikmeta meistardarbs – Lielie Kangari|website=LA.LV|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1924. gadā tika izbūvēts dzelzsbetona tilts ar 20,7 m ailu pār Mazo Juglu, pie Briežu kroga. Tilta konstrukcija sastāvēja no divām dzelzsbetona sijām, starp kurām iestiprināta brauktuve. Šāda izveidojuma trūkums bija pārāk mazais tilta platums (tikai 5 m), pie tam arī vēlāka tilta paplašināšana nav iespējama. Tāpat arī vēl, braucot pa tiltu, skats uz upi ir pilnībā aizsegts. Tādēļ šis ir viens no tikai diviem tiltiem Latvijā, kur šāda tipa tilts tika pielietots.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=115}}&lt;/ref&gt;

Autoceļa izbūvi uzsāka 1929. gadā, lai savienotu Vidzemes vidieni ar galvaspilsētu Rīgu. Līdz 1936. gadam to izbūvēja līdz Bajārkrogam 22 km garumā. Šosejas turpinājums — līdz šim esošais Rīgas—Ērgļu grants ceļš — bija labā stāvoklī, tādēļ tālāku pārbūvi tolaik neplānoja. Saīsinot veco ceļu līdz Bajārkrogam, jauno ceļu izbūvēja taisnāku, samazinot ceļa garumu par 2 km. Ceļa klātni izbūvēja 10 m platu ar 5 m platu segu, kas no Rīgas pilsētas robežas līdz Juglas spēkstacijai bija nostiprināta ar virsmas bitumenējumu, savukārt tālāk līdz Bajārkrogam izbūvēja plienakmeņu segu. Ceļa būves ietvaros veica 120 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes darbu, iestrādāja 20 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; plienakmeņu un 7 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; laukakmeņu. Ceļa būves kopējās izmaksas saasniedza 530 tūkstošus latu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=93}}&lt;/ref&gt;

1937. gadā atklāja Rīgas — Ērgļu dzelzceļa līniju, kas atslogoja lielceļu, jo lielākā daļa kravu un pasažieru plūsmas pārcēlās uz vilcieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Dzelzcels-Riga-Ergli/626269|title=Dzelzceļš Rīga - Ērgļi|website=Spoki|access-date=2026-05-25|date=2013-02-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Laika posmā no 2007. gada līdz 2014. gadam uzklāja [[Asfaltbetons|asfaltbetona segumu]] uz [[grants]] ceļu posmā no [[Juglas]] līdz [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļiem]], un viss autoceļš, izņemot posmu no [[Vāverkrogs|Vāverkroga]] līdz [[Jugla (Suntažu pagasts)|Juglai]] cauri [[Lielie Kangari|Lielajiem Kangariem]],&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=GH4Oj3mvKQc= Kāpēc pa Kangaru kalniem jābrauc cauri putekļiem un dubļiem?]&lt;/ref&gt; ir klāts ar asfaltbetona segumu. 

No 2015. līdz 2016. gadam autoceļa krustojumā ar P5 Ulbrokā izbūvēja rotācijas apli. Būvdarbu ietvaros atjaunoja divas pieturvietas, izbūvēja apgaismotas un norobežotas ietves gājējiem. Būvdarbus veica AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; par līgumcenu 1,45 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/ulbroka-pabeigta-rotacijas-apla-izbuve/|title=Ulbrokā pabeigta rotācijas apļa izbūve|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2016-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2016. gadā tika atjaunots autoceļa segums no Ulbrokas līdz Rīgas apvedceļam (A4) (9,54. - 14,25. km). Projekta ietvaros atjaunoja asfalta dilumkārtu un autobusa pieturvietas. Būvdarbus veica AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; par kopējo līgumcenu 833 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sakas-buvdarbi-starp-ulbrokas-apli-un-rigas-apvedcelu/|title=Sākas būvdarbi starp Ulbrokas apli un Rīgas apvedceļu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2016-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2019. gadā pārbūvēja P4 krustojumu ar autoceļu “Juglas papīrfabrikas ciemats - Ulbroka” (V36). Pirms pārbūves V36 pieslēdzās Ērgļu ceļam šaurā leņķī, kas pasliktināja redzamību un satiksmes drošību; pārbūves rezultātā pieslēgums tika izveidots taisnā leņķī, kā arī atjaunots segums krustojuma pieejās. Būvdarbus veica SIA &quot;Roadeks&quot; par līgumcenu 1,28 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/parbuves-autocelu-riga-ergli-un-juglas-papirfabrikas-ciemats-ulbroka-krustojumu/|title=Pārbūvēs autoceļu Rīga–Ērgļi un Juglas papīrfabrikas ciemats–Ulbroka krustojumu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2019-08-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2019. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana posmā no Taurupes līdz krustojumam ar autoceļu Kliģene-Vecogre (V312) 9,94 km garumā. Darbu ietvaros tika veikts bedrīšu remonts, virsmas apstrāde un atjaunoti horizontālie ceļa apzīmējumi. Darbus veica SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 338 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-autocela-riga-ergli-posma-no-taurupes-sakas-remontdarbi/|title=Uz autoceļa Rīga-Ērgļi posmā no Taurupes sākas remontdarbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2019-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2020. gadā tika veikta autoceļa Lielo Kangaru posma (33,821. - 42,935. km) pārbūves ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums, jo ceļš šķērso dabas liegumu &quot;Lielie Kangari&quot;. Novērtējumā kā risinājums tika rekomendēta asfalta seguma izbūve esošajā trasē bez trases pārvietošanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vides-parraudzibas-valsts-biroja-iesniegta-autocela-riga-ergli-p4-lielo-kangaru-posma-ivn-aktuala-redakcija/|title=Vides pārraudzības valsts birojā iesniegta autoceļa Rīga – Ērgļi (P4) Lielo Kangaru posma IVN aktuālā redakcija|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2020-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2022. gada marta līdz 2023. gada augustam pārbūvēja 16,17 km garu autoceļu posmu no krustojuma ar autoceļu [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] līdz pagriezienam uz Tīnužiem ([[Autoceļš P10|P10]]) (14,13. km — 30,3. km). Pārbūves laikā, veco ceļa segumu reciklēja un ieklāja jaunu asfaltbetona segumu divās un trīs kārtās, kā arī atjaunoja pieturvietas un ceļa aprīkojumu. Darbus veica AS &quot;''ACB&quot;'' par līgumcenu 8 373 737 eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ropazu-novada-sak-parbuvet-erglu-celu-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ropažu novadā sāk pārbūvēt Ērgļu ceļu; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-18|date=2022-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika atjaunots autoceļa segums posmā no Ķeipenes līdz Taurupei (67,46. - 79,31. km) un no krustojuma ar autoceļi Klīģene-Vecogre (V312) līdz Ērgļiem (89,22. - 97,68. km). Būvdarbu ietvaros tika atjaunots asfalta segums, atjaunotas pieturvietas, labots ceļa profils un sakārtota ūdens atvade no ceļa. Būvdarbus abos posmos veica SIA &quot;VIA&quot; par līgumcenu 3,1 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-autocela-riga-ergli-vel-divi-remontdarbu-posmi/|title=Uz autoceļa Rīga–Ērgļi vēl divi remontdarbu posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada rudenim tika veikta autoceļa krustojuma ar P8 (Sigulda - Ķegums) pārbūve par rotācijas apli Suntažos. Būvdarbu ietvaros satiksmes drošības uzlabošanas nolūkos tika izbūvēts rotācijas aplis, pārbūvēts tilts pār Abzes upi, izbūvētas jaunas gājēju ietves 300 m garumā, moderna LED apgaismojuma sistēma visā trases garumā, kā arī sakārtotas autobusu pieturvietas. Būvdarbus veica SIA &quot;Baltija būve&quot; par līgumcenu 1,85 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/rotacijas-apla-izbuve-suntazos-ieverojami-uzlabos-satiksmes-drosibu|title=Rotācijas apļa izbūve Suntažos ievērojami uzlabos satiksmes drošību {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2026-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie ceļi ==
* [[autoceļš P5|P5]] ([[Ulbroka]]),
* [[A4 (autoceļš Latvijā)|A4]] ([[Līči (Stopiņi)|Līči]]),
* [[autoceļš P1|P10]] (Lielkangari),
* [[autoceļš P8|P8]] ([[Suntaži]]),
* [[autoceļš P32|P32]] ([[Ķeipene]]),
* [[autoceļš P31|P31]] ([[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]).

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Rīga]],
* [[Ulbroka]],
* [[Dzidriņas]],
* [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]],
* [[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]], 
* [[Suntaži]],
* [[Ķeipene]],
* [[Taurupe]],
* [[Līčupe (ciems)|Līčupe]],
* [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P004]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Madonas novadā]]</text>
      <sha1>daa94h108ikh23ut8aq67hqvsbxzfd8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Mugurēvičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31697</id>
    <revision>
      <id>4516836</id>
      <parentid>3523882</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:29:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <comment>bilde</comment>
      <origin>4516836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8220" sha1="768dfvvu9oqiviczl0c7dts7meot1nf" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ēvalds Mugurēvičs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Mugurevics.webp
|     att_izmērs = 250px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Barkavas pagasts]], [[Rēzeknes apriņķis]] {{LAT}} 
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2018
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 23
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Arheoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = [[LZA]] Lielā medaļa
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Ēvalds Mugurēvičs''' (dzimis {{dat|1931|4|6}}, miris {{dat|2018|11|23}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]] un [[arheologs]], habilitētais vēstures doktors. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Ē. Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastā]]. Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē viņš [[1956]]. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada [[LZA]] Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu.
[[1984]]. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu doktoru, [[1997]]. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli.
Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] ([[9. gadsimts|9.]] — [[12. gadsimts]]) un [[viduslaiki|viduslaiku]] (12. — [[16. gadsimts]]) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus [[Lokstenes pilskalns|Lokstenes pilskalnā]], [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]], [[Oliņkalns|Oliņkalnā]], kā arī [[Sabiles pilskalns|Sabilē]], [[Piltenes pils|Piltenes pilsdrupās]] un senpilsētā, [[Dundagas pils|Dundagas pilī]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes pilsdrupās]], [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pilskalnā]] un citur.

Pēc 1990. gada viņš pievērsās arī [[Livonijas hronika|Livonijas hroniku]] tulkošanai un komentēšanai. 2011. gadā Mugurēvičam tika piešķirta [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]].

Miris 2018. gada 23. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvi.lu.lv/lv/saturs.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200812175341/https://www.lvi.lu.lv/lv/saturs.htm }}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Rozā šīfera izstrādājumu atradumi Latvijā. Изв. АН Латвийской ССР, 1960, № 9, 17 — 32 lpp.
* Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1961., 3.sēj., 61.-82. lpp.
* Numismātiskais materiāls par Latvijas tirdzniecības ceļiem IX—XIII gs. Изв. АН Латвийской ССР, 1961, [33] № I, 11-24 lpp.
* Kauri gliemežvāku atradumi Latvijas teritorijā (''Находки раковин каури на территории Латвии.'') Изв. АН Латвийской ССР, 1962, № 7, 37-51 lpp. (krieviski)
* Austrumlatvija un kaimiņzemes X-XIII gs. ([http://annals.xlegio.ru/balt/vostlatv/index.htm ''Восточная Латвия и соседние земли в X—XIII вв. Экономические связи с Русью и другими территориями. Пути сообщения.'']{{Novecojusi saite}}) Rīga, 1965. — 144 lpp. (krieviski)
* Daži Kurzemes X-XIV gs, etniskās vēstures jautājumi (''Некоторые вопросы этнической истории Курземе в X—XIV вв.'') (Grāmata: ''Взаимосвязи балтов и прибалтийских финнов.'') Rīga: Zinātne, 1970, 21-38 lpp. (krieviski)
* Vai Ludzas pilsēta ir minēta 12. gadsimta rakstos? (''Упомянут ли город Лудза в письменных источниках 12 века?'') Grāmata: ''Studia archaeologica in memoriam Harri Moora.'' Tallinn: Valgus, 1970, 138-141 lpp. (krieviski)
* Saldus pils (Frauenburg) XV—XVII gadsimtā. Изв. АН Латвийской ССР, 1972, № 2, 54-64 lpp.
* Vidus- un Austrumlatvija 13.-14.gs. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1973.,10.sēj., 27.-39. lpp.
* Vendu problēma agrā feodālisma periodā Latvijā (''Проблема вендов в период раннего феодализма в Латвии'') In: ''Berichte über den II Internationalen Kongress für Slavische Archäologie''. Bd. 2. Berlin, 1973, S. 291-299. (krieviski)
* Olin̦kalna un Lokstenes pilsnovadi: 3.-15. gs. arheolog̓iskie pieminekļi. LPSR ZA Vēstures institūts. Rīga : Zinātne, 1977. — 142 lpp.
* Vēlais dzelzs laikmets. Viduslaiku arheoloģija. (Grāmatā Latvijas PSR arheoloģija). 1974., 177-204, 207-272, 285-295, 300-307, 309-315 lpp.
* Krustiņveida piekariņi Latvijā 11.-15. gs. Grāmata: Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1974., ll. sēj., 220-239. lpp.
* Latvijas viduslaiku piļu klasifikācija un arheoloģiskā izpēte. Rakstu krājums &quot;Technikas apskats&quot;. [[Monreāla]], 1980, Nr. 89, 14.-16.lpp.; Nr. 90, 12.-13. lpp.
* Mijiedarbība starp līvu un kūru kultūrām Ziemeļkurzemes apmetņu kultūrās (10.-16. gs.). (''Wechselbeziehungen der livischen und der kurischen Kultur im Licht des Siedlungsmaterials Nordkurlands (10.-16. Jh.)'') In: ''Congressus Quintus Internationalis Fenno-Ugristarum Turku 20.-27. VIII 1980. Pars VIII.'' [[Turku]], Suomen Kielen Seura, 1981, s. 395-400. (vāciski)
* Baltu tautu senākā vēsture pēc arheoloģijas un antropoloģijas datiem (''Из древнейшей истории балтских народов по данным археологии и антропологии''). Rīga: Zinātne, 1980. — 137 lpp. (krieviski)
* Pilis un apmetnes viduslaiku Livonijā ([http://annals.xlegio.ru/balt/small/mug_aref.htm ''Замки и сельские поселения в средневековой Ливонии.'']{{Novecojusi saite}}) Doktora disertācija, 1980. (krieviski)
* Aleksander Loit, Ēvalds Mugurēvičs, Andris Caune. ''Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavien im frühen Mittelalter: internationale Konferenz 23.-25. Oktober 1990'', Rīga, 1992. — 184 lpp. (vāciski)
* [[Indriķa hronika]] (no latīņu val. tulk. [[Ābrams Feldhūns]]; Ē. Mugurēviča priekšvārds). Rīga: Zinātne, 1993. — 453 lpp.
* [[Valdis Bisenieks]], Ēvalds Mugurēvičs. [[Atskaņu hronika]]. Zinātne, 1998. — 387 lpp.
* Latvijas senākā vēsture : 9. g.t. pr. Kr. — 1200. g. ([[Apals|J. Apals]] u.c.; zin. red. Ē. Mugurēvičs un A. Vasks). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. — 463 lpp.
* Oskars Kalpaks: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīn̦u varon̦a dzīves un kauju cel̦š, Rīga, Jumava, 2007. — 138 lpp.
* Vartberges Herman̦a Livonijas hronika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. — 334 lpp.
* Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. — 262 lpp.
* Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312 gadā: liecinieku nopratināšana par notikumiem Livonijā 13.-14. gadsimta mijā. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. — 455 lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070607231232/http://www.lza.lv/ZV/zv050100.htm#7 Zinātnes Vēstnesis. LZA un akciju sabiedrības “Grindeks” balvu laureāti]. 2005. gada 10. janvāris: 1 (293) {{ISSN|1407-6748}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mugurevics, Evalds}}

[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>768dfvvu9oqiviczl0c7dts7meot1nf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas apvedceļš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33207</id>
    <revision>
      <id>4516714</id>
      <parentid>4334063</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4516714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2694" sha1="hk0s1gs3zhf6niszxaiusaqqxh2zl1t" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{infokaste+|Latvijas autoceļa infokaste}}
[[Attēls:Rigas apvedcels-A4.jpg|thumb|Rīgas apvedceļš [[Ropažu novads|Ropažu novada teritorijā]]]]
'''Rīgas apvedceļš''' ir [[Rīga]]s apbraucamais [[Latvijas autoceļi|autoceļš]], kas sastāv no diviem autoceļiem — [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]—[[Saulkalne]] ([[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]]) un [[Salaspils]]—[[Babīte]] ([[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]]). Rīgas apvedceļa kopējais garums ir 60,7 km, attiecīgi 20,4 km — A4 un 40,3 km A5. Abi Rīgas apvedceļa posmi uzbūvēti laika periodā no 1964. gada līdz 1980. gadam.

Rīgas apvedceļš ir viens no visintensīvākās satiksmes posmiem [[Latvija|Latvijā]].{{nepieciešama atsauce}}

== Krustojošie autoceļi ==
* [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]&lt;!-- , [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] --&gt;([[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]);
* [[Autoceļš P2|P2]] ([[Upesciems]]);
* [[Autoceļš P4|P4]] ([[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]]);
* [[Autoceļš P5|P5]] ([[Bunči]]);
* [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] ([[Saulkalne]]);
* [[Autoceļš P90|P90]] ([[Pulkarne (Ķekavas pagasts)|Pulkarne]]);
* [[Autoceļš P137|P137]] ([[Ķekava]]);
* [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] ([[Jaunsils]])
* [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] ([[Bērzpils (Olaine)|Bērzpils]])
* [[Autoceļš P132|P132]] ([[Jaunmārupe]]);
* [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]);
* [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] ([[Babīte]]).

== Apvedceļa pārbūves projekts ==
[[Attēls:Riga bypass road.jpg|thumb|Rīgas apvedceļš pie [[Amatnieki]]em]]
2020.—2040. gada Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija paredz, ka 1. posma prioritārais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, kuras ietvaros plānots īstenot sekojošus projektus:
# A4 posma Baltezers — Saulkalne pārbūve 20,5 km garumā (agrākais būvdarbu uzsākšanas laiks 2025. gads, būvdarbu ilgums 2—3 gadi)
# A5 posma no autoceļa A10 līdz Ķekavas apvedceļam pārbūve 26,5 km garumā (agrākais būvdarbu uzsākšanas laiks 2026. gads, būvdarbu ilgums 2—3 gadi)
# apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība (būvdarbu uzsākšanas laiks 2023. gadā)
# A5 posma no jaunā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļa mezglam izbūve 12,0 km garumā.&lt;ref&gt;Informatīvais ziņojums “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam”&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas galvenie autoceļi]]

{{Apvedceļi Latvijā}}
{{Autoceļi Latvijā}}

[[Kategorija:Autoceļi Latvijā]]
[[Kategorija:Rīgas rajons|A]]
[[Kategorija:Transports Rīgā|A]]</text>
      <sha1>hk0s1gs3zhf6niszxaiusaqqxh2zl1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio SWH Rock</title>
    <ns>0</ns>
    <id>36870</id>
    <revision>
      <id>4516723</id>
      <parentid>4446620</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T22:29:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4516723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2741" sha1="geqzemxevof496l2k0z1zy57yik0j41" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Radiostacijas infokaste
|nosaukums = ''Radio SWH Rock''
|logo= RadioSWHRock.gif
|formāts = [[rokmūzika]]
|frekvences = FM 93,7 MHz [[Ventspils]]&lt;br /&gt;FM 89,2 MHz [[Rīga]]&lt;br /&gt;FM 95,6 MHz [[Liepāja]]&lt;br /&gt;FM 95,3 MHz [[Saulkrasti]]&lt;br /&gt;FM 101,1 MHz [[Salacgrīva]]&lt;br /&gt;FM 98.8 MHz [[Valmiera]]&lt;br /&gt; FM 98.8 MHz [[Bauska]]&lt;br /&gt;FM 98,6 MHz [[Gulbene]]&lt;br /&gt;FM 107,9 MHz [[Saldus]]&lt;br /&gt;FM 93,2 MHz [[Ugāle]]&lt;br /&gt;FM 96,5 MHz [[Rēzekne]]&lt;br /&gt;FM 88,1 MHz [[Skrunda]]&lt;br /&gt;FM 106,9 MHz [[Kuldīga]]&lt;br /&gt;FM 90,5 MHz [[Madona]]&lt;br /&gt;FM 94,1 MHz [[Jēkabpils]]&lt;br /&gt;FM 98,7 MHz [[Talsi]]
|sauklis = Radio SWH Rock - Pilnīgs roks!
|īpašnieks = AS ''[[Radio SWH]]''
|māsas_stacijas = ''[[Radio SWH]]''&lt;br /&gt;''[[Radio SWH +]]''&lt;br /&gt;''[[Radio SWH Gold]]''&lt;br /&gt;''[[Radio SWH Spin]]''&lt;br /&gt;''[[Radio SWH LV]]''
|tīmekļraide = [https://radioswhrock.lv/rlive/ Klausīties]
|mājaslapa = {{URL|http://www.radioswhrock.lv}}
|raida_kopš = {{Dat|2001|11|15|G}} plkst. 10:00
}}
'''''Radio SWH Rock''''' ir vienīgā roka formāta [[radio]]stacija [[Latvija|Latvijā]]. Tā pieder akciju sabiedrībai ''[[Radio SWH]]''.

''Radio SWH Rock'' sāka raidīt FM 89,2 MHz frekvencē Rīgā un tās apkaimē {{Dat|2001|11|15}}, plkst. 10:00, aizvietojot klasikas žanra radiostaciju ''[[Radio Amadeus]]''&lt;ref name=&quot;tvnet 2001.10&quot; /&gt;. {{Dat|2006|06|01}} ''Radio SWH Rock'' sāka raidīt jaunu programmu, piedāvājot plašāku autorprogrammu izvēli, jaunu mūzikas pasniegšanas veidu un audio noformējumu.
2008. gada 1. septembrī ''Radio SWH Rock'' sāka atsakņot rokmūzikas klasikas skaņdarbus bez komentāriem diennakts laikā. 2012. gada 3. martā ''Radio SWH Rock'' atvēra Radio klubu ''SWH Rock Club''. 2012. gada 1. septembrī startēja ''Radio SWH Rock Top 500'' akcija, kuras laikā klausītāji no 10. septembra līdz 21. septembrim ieteica savas dziesmas, un no 24. septembra līdz 28. septembrim ''Radio SWH Rock'' ēterā tika atskaņots ''Top 500''. Par visu laiku labāko rokdziesmu ''Radio SWH Rock'' klausītāji atzina ''[[Led Zeppelin]]'' ''Stairway To Heaven''. 2015. gada 2. martā ''Radio SWH Rock'' mainīja saukli un papildināja atskaņošanas sarakstu ar jaunāko laiku rokmūziku.

== Ētera personības ==
* [[Artis Dvarionas]] (līdz 2026. gadam)
* [[Jānis Bukums]]
* [[Ēriks Saksons]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;tvnet 2001.10&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6377283/amadeus-vieta-skanes-radio-swh-rock &quot;Amadeus&quot; vietā skanēs &quot;Radio SWH Rock&quot;.] LETA, 2001. gada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://radioswhrock.lv/ ''Radio SWH Rock'']

{{Radio-aizmetnis}}
{{Radiostacijas Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas radio stacijas]]
[[Kategorija:Radio SWH|Rock]]</text>
      <sha1>geqzemxevof496l2k0z1zy57yik0j41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas radio stacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44479</id>
    <revision>
      <id>4516761</id>
      <parentid>4494592</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:41:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48047-02</username>
        <id>149822</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārraide */</comment>
      <origin>4516761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5836" sha1="0i9w93ywuayn0goit10howzf7cjzol2" xml:space="preserve">[[Attēls:Ulbrokas muiza-radiostacija.jpg|thumb|150px|Ieeja Rīgas radio stacijā Ulbrokas muižā]]
[[Attēls:RRS_Torni_Ulbroka.jpg|thumb|250px|Rīgas radio stacijas torņi Ulbrokā]]
'''Rīgas radio stacija''' atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Ulbroka|Ulbrokā]], [[Radiostacijas iela (Ulbroka)|Radiostacijas ielā]].

Stacijas kompleksā pašlaik ietilpst 205 m augsts tornis, pārējie torņi uzspridzināti. Radio stacija atradās [[Ulbrokas muiža]]s ēkā.

== Vēsture ==
==== Latvijas PSR periods ====
Pēc [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija iznīcināti raidītāji, kas iepriekš nodrošināja radioraidījumu translācijas, tādēļ tika meklēta vieta, kur būvēt jaunu radiostaciju. Tā kā šajā laikā [[Rīga|Rīgā]] nebija atbilstošas vietas radiostacijas ierīkošanai, tad tika nolemts to izbūvēt Ulbrokā pie [[Piķurgas ezers|Piķurgas ezera]] [[nacionalizācija|nacionalizētajā]] [[Ulbrokas muiža|Ulbrokas muižā]], kas tika pārveidota atbilstoši stacijas vajadzībām, saglabājot tikai ārējo izskatu.

Jaunizveidotajai stacijai blakus [[1945]]. gadā uzsāka radio torņa celtniecību, ko piespiedu kārtā pildīja [[vācieši|vācu]] [[karagūsteknis|karagūstekņi]], visus montāžas darbus torņa 125 metru augstumā veicot ar rokām. Torņa raksturīgākā tehniskā īpašība ir tā, ka visa tā sastāvkonstrukcija ir kā raidošā antena un nekur nesaskaras ar zemes masu, jo uz pamatnes un trosēm ir izturīgi porcelāna izolatori.
[[Attēls:Ulbrokas_antenas_izolators.JPG|thumb|250px|Izolators vidējo viļņu antenas pamatnē]]

Izmēģinājuma raidījumi notikuši [[1946]]. gadā, bet tornis un stacija atklāti [[1948]]. gadā. Turpmākajos gados tika būvētas arī jaunas antenas, no kurām augstākā ir 205 m.

1951. gadā laikraksts &quot;Latvju Vārds&quot; sekojoši apraksta radio stacijas darbību PSR&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:20141&amp;#124;article:DIVL138|title=Radio traucētājs Latvijā|publisher=Latvju Vārds, Nr.10|date=08.03.1951}}&lt;/ref&gt;:&lt;blockquote&gt;''Lielā Rīgas radio stacija atrodas Ulbrokā. Tai ir speciāli izbūvētas antennas pat 1 km garumā. (...) lekārtots arī speciāls traucētājs, un no Radiokomitejas bieži pienāk rīkojumi iedarbināt šo traucētāju uz attiecīgu vilni. (...) Valsts svētku gadījumos šai stacijā pastāvīgi dežūrē pāris čekas virsnieku ar sardzi, kas ik reizes rūpīgi pārbauda, vai stacijai gadijumā nevar uzbrukt, no kuras puses, vai kāds nevar ierunāt ko nevēlamu translācijas tīklā u.t.t. Speciāli radio traucētāji nogrupēti Vatikāna raidījumiem ārzemēm (ari latviešu), bet jo sevišķi Amerikas Balss un BBC raidītājiem.''&lt;/blockquote&gt;

==== Atjaunotās Latvijas periods ====
Sākoties [[Augusta pučs|Augusta pučam]],1991. gada 19. augusta pievakarē [[Rīgas OMON]] kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vairākas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, tostarp 20. augustā plkst.4.50 tiem izdevās ieņemt arī Rīgas radio staciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:655413&amp;#124;article:DIVL85|title=APVĒRSUMA HRONIKA 19-20.AUGUSTS|publisher=Liepājas Vārds (Latvijas Tautas fronte)|date=20.08.1991}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji OMON kaujinieki mēģināja sašaut raidītājus ar automātiem, tomēr tika panākta vienošanās par raidīšanas pārtraukšanu un radiostacijai netika nodarīti nopietni bojājumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freefm.lv/articles.php?article_id=141|title=Free Fm|last=Grapmanis|first=Juris|website=FreeFM LV|access-date=2023-10-27|date=2023-10-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gada 15. un 16. maijā divi 60 m augstie īsviļņu antenas torņi un 125 m augstā vidējo viļņu antena tika demontēti uzspridzinot.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/22816-ulbroka-spridzinas-divus-tornus.htm Ulbrokā spridzinās divus torņus]&lt;/ref&gt;

2014. gada 11. martā vienam no diviem palikušajiem torņiem (88 m augstajam, 1958. gadā būvētajam tornim) metāla zagļi nozaga vienu no deviņām atsaitēm jeb trosēm, tādējādi padarot to nedrošu — tornis sašķiebās.&lt;ref name=&quot;demonte-bistamo-stopinu-radiostacijas-torni&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/stopinu-novads/zinas/demonte-bistamo-stopinu-radiostacijas-torni.d?id=44297805|title=Demontē bīstamo Stopiņu radiostacijas torni|last=DELFI|last2=Novados|first2=DELFI|website=DELFI|access-date=2023-10-27|date=2014-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stopinos-draud-sagazties-radiostacijas-tornis.a79704/|title=Stopiņos draud sagāzties radiostacijas tornis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|Latvijas Valsts radio un televīzijas centra]] (LVRTC) lēmuma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/demontes-bistamo-ulbrokas-radio-torni.a79734/|title=Demontēs bīstamo Ulbrokas radio torni|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; tika pieņemts torni demontēt.&lt;ref name=&quot;demonte-bistamo-stopinu-radiostacijas-torni&quot; /&gt;

== Pārraide ==
No palikušā 205 m garā masta raida šādas FM stacijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://radiomap.eu/lv/riga |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160508153716/http://radiomap.eu/lv/riga |archivedate={{dat|2016|05|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Frekvence
!Nosaukums
!Tx jauda (vati)
|-
|93.1
|[[Latvijas Radio 5]]
|8.900
|-
|101.0
|EHR Latviešu Hiti
|2.291
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ulbroka]]
[[Kategorija:Radio]]</text>
      <sha1>0i9w93ywuayn0goit10howzf7cjzol2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45842</id>
    <revision>
      <id>4516509</id>
      <parentid>4258720</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:51:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1.....</comment>
      <origin>4516509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3693" sha1="brxpyl28jpt12rom0s0f357izdqer3e" xml:space="preserve">'''Jansons''' (&quot;Jāņa dēls&quot;, no [[personvārds|personvārda]] [[Jānis]]; sieviešu dzimtē [[Jansone]]) ir latviešu [[uzvārds]], piektais izplatītākais vīriešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]] (aiz [[Bērziņš]], [[Ivanovs]], [[Kalniņš]], [[Ozoliņš]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Aigars Jansons]] (dzimis 1971) — latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis;
* [[Aleksandrs Jansons]] (1887—?) — latviešu ierēdnis un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Jūrmalas pilsētas galva;
* Andrejs Jansons
** [[Andrejs Jansons]] (1937—2006) — latviešu tēlnieks;
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]] (1938—2022) — latviešu komponists un kora diriģents;
* Arnolds Jansons
** [[Arnolds Jansons]] (1885—?) — latviešu inženieris, Tautas Saeimas deputāts;
** [[Arnolds Jansons (žurnālists)|Arnolds Jansons]] (1912—1991) — latviešu žurnālists un rakstnieks;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — latviešu diriģents;
* [[Didzis Jansons]] (dzimis 1992) — latviešu hokejists;
* [[Edmunds Jansons]] (dzimis 1972) — latviešu animācijas filmu režisors un mākslinieks;
* [[Eduards Hugo Jansons]] (dzimis 1997) — latviešu hokejists;
* [[Fricis Jansons]] (1881—?) — latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis;
* [[Haralds Jansons]] (1934) — latviešu ārsts ortopēds, zinātnieks;
* [[Jānis Jansons]]:
** [[Jānis Jansons-Brauns]] (1872—1917) — latviešu revolucionārs un publicists;
** [[Jānis Jansons (virsnieks)|Jānis Jansons]] (1893—1944), latviešu virsnieks;
** [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]] (1908—?) — latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks;
** [[Jānis Jansons (florbolists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1982) ― latviešu florbolists;
** [[Jānis Jansons (bobslejists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1990) ― latviešu bobslejists;
* [[Jēkabs Jansons]]:
** [[Jēkabs Jansons (1884)|Jēkabs Jansons]] (1884—?) — latviešu politiķis, Satversmes sapulces deputāts;
** [[Jēkabs Jansons (1886—1938)|Jēkabs Jansons]] (1886—1938) — latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks;
* [[Jūlijs Jansons]] (1880—1937) — latviešu virsnieks;
* [[Juris Jansons]]:
** [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] (1973) — latviešu jurists, tiesībsargs;
** [[Juris Jansons (fiziķis)|Juris Jansons]] (1939—2016) — latviešu fiziķis;
* [[Kārlis Jansons]]:
** [[Kārlis Jansons (revolucionārs)|Kārlis Jansons]] (1882—1939) — latviešu revolucionārs;
** [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896—1986) — latviešu tēlnieks;
* [[Ludvigs Jansons]] (1909—1958) — latviešu fiziķis;
* [[Māris Jansons]] (1936—1997) — latviešu fiziķis;
* [[Mariss Jansons]] (1943—2019) — latviešu diriģents;
* [[Oskars Jansons]] (1990) — latviešu mūziķis multiinstrumentālists un komponists;
* [[Ritvars Jansons]] (1968) — latviešu vēsturnieks un politiķis;
* [[Valdis Jansons]] (1981) — latviešu futbolists;
* [[Vilhelms Jansons]] (1896—?) — latviešu inženieris-elektriķis;
* [[Ziedonis Jansons]] (1961) — latviešu basketbolists un treneris.

== Skatīt arī ==
* [[Jansone]]
* [[Jonsons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>brxpyl28jpt12rom0s0f357izdqer3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vindzoras dinastija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49318</id>
    <revision>
      <id>4516724</id>
      <parentid>4350960</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T22:47:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4676" sha1="fuphmgv45c5r4eawu34j73mdq3bz6dv" xml:space="preserve">{{Dinastijas infokaste|
|dzimtas vārds 			=Vindzoras dinastija
|kārta  			=
|ģerbonis			=[[Attēls:Badge of the House of Windsor.svg‎‎|150px|Dinastijas [[heraldiskais ģerbonis]] ar [[Vindzoras pils]] apaļā torņa attēlu]]
|valsts 			=[[Apvienotā Karaliste]] un citas [[Sadraudzības personālūnija]]s
|augšupējā dzimta		=[[Vetīnu dinastija]]s atzars — [[Saksijas Koburgas un Gotas dinastija]]
|tituli 			=Lielbritānijas, Īrijas un britu aizjūras teritoriju karalis&lt;br /&gt;Edinburgas hercogs&lt;br /&gt;Merionetas hercogs&lt;br /&gt;Griničas barons&lt;br /&gt;Lankasteras hercogs&lt;br /&gt;u.c. tituli
|dibinātājs 			=[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]]
|pēdējais valdnieks		=
|dzimtas galva  		=[[Čārlzs III Vindzors]]
|dibināta       		={{Start date and age|1917|7|17|df=yes}}
|likvidēta 			=
|gāzta  			=
|tautība			=
|lejupējās dzimtas		=
}}
[[Attēls:Royal standard of the United Kingdom.svg|thumb|200px|Vindzoru karaļnama karogs]]'''Vindzoras dinastija''' (''House of Windsor'') ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Monarhs|monarhu]] dinastija.

== Vēsture ==
Pēc karalienes un imperatores [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktorijas]] nāves [[Hannoveres dinastija]] pārtrūka — tronī kāpa viņas un Saksijas Koburgas un Gotas hercoga Alberta ({{val|de|Albert Franz August Karl Emmanuel Herzog von Sachsen-Coburg und Gotha}}, 1819-1861) dēls Alberts Eduards, aizsākot [[Saksijas Koburgas un Gotas dzimta|Saksijas Koburgas un Gotas dinastiju]] (''House of Saxe-Coburg and Gotha'') Apvienotās Karalistes tronī, kuru karalis un imperators [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] 1917. gada 17. jūlijā lika pārdēvēt pēc karaliskās rezidences [[Vindzoras pils]] nosaukuma par '''Vindzoras dinastiju''' (lai dinastijai nebūtu nekā kopīga ar [[Vācijas Impērija|Vāciju]], kas bija Lielbritānijas pretiniece [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]).

== Apvienotās Karalistes valdnieki ==
* [[Džordžs V Vindzors]], Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis (1910—1927), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes karalis (1927—1931), Apvienotās karalistes un britu aizjūras domīniju karalis (1931—1936), Indijas imperators (1910—1936)
* [[Eduards VIII Vindzors]], Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes un britu aizjūras domīniju karalis, Indijas imperators (1936.)
* [[Džordžs VI Vindzors]], Indijas imperators (1936—1947), Īrijas karalis (1936—1949), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes un [[Sadraudzības personālūnija]]s  karalis (1936—1952)
* [[Elizabete II Vindzora]], Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes un [[Sadraudzības personālūnija]]s karaliene (1952—2022)
* [[Čārlzs III Vindzors]], Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes un [[Sadraudzības personālūnija]]s karalis (2022—''pašlaik'')

== Bibliogrāfija ==

* Bentley-Cranch, Dana. Edward VII: Image of an Era 1841-1910. — London: Her Majesty's Stationery Office. 1992 — {{ISBN|0-11-290508-0}}.
* Hattersley, Roy. The Edwardians. — London: Little, Brown. 2004. — {{ISBN|0-316-72537-4}}.
* Middlemas, Keith; Edited by Antonia Fraser. The Life and Times of Edward VII. — London: Weidenfeld and Nicolson. 1972. — {{ISBN|0-297-83189-5}}.
* Tuchman, Barbara. The Guns of August. — New York: Macmillan. 1964.

== Ārējās saites ==
* [http://www.royal.gov.uk/output/Page1.asp Vindzoru nama oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213150954/http://www.royal.gov.uk/output/Page1.asp |date={{dat|2009|02|13||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20080412061331/http://www.fto24.com/members/Tree.aspx?pid=11921 Vindzoru dzimtas ciltskoks]
* [https://web.archive.org/web/20090326125321/http://pages.prodigy.net/ptheroff/gotha/greatbritain.html Royal Family of Great Britain]
* [http://www.deutsche-schutzgebiete.de/herzogtum_sachsen-coburg-gotha.htm Herzogtum Sachsen-Coburg und Gotha (1826—1918)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210508173854/http://www.deutsche-schutzgebiete.de/herzogtum_sachsen-coburg-gotha.htm |date={{dat|2021|05|08||bez}} }}
* [http://www.gemeindeverzeichnis.de/gem1900/gem1900.htm?coburg-gotha1900.htm Herzogtum Sachsen-Coburg und Gotha (Landratsämter und Gemeinden) 1910] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929083049/http://www.gemeindeverzeichnis.de/gem1900/gem1900.htm?coburg-gotha1900.htm |date={{dat|2007|09|29||bez}} }}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vindzoras dinastija| ]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Eiropas valdnieku dinastijas]]</text>
      <sha1>fuphmgv45c5r4eawu34j73mdq3bz6dv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārzciems (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59478</id>
    <revision>
      <id>4516780</id>
      <parentid>4485966</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:04:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8701" sha1="n9wx9vv0nl1gzaowt33tgxas5azgvt7" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Rīgas pilsētas daļu|Dārzciems|Dārzciems}}
{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Dārzciems
| attels = [[Attēls:Dārzciema apkaime iekšpagalms 2009.jpg|250px]]
| paraksts = Tipisks iekšpagalms Dārzciema apkaimes ziemeļaustrumu daļā. 104. un 119. sērijas ēkas. 2009. gads
| karte = [[Attēls:Darzciems karte.png|250px]]
| paraksts2 = 
| pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apaksrajoni = 
| platiba = 4,577 km²
| iedzivotaju_skaits = 17 665 (2025)
| iever_celtnes = 
| udenstilpnes = 
| parki = 
| autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]] [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]] [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]]
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
| pasta_indekss = 
| areja_saite = 
}}

'''Dārzciems''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. Dārzciema apkaime atrodas uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka. Tā robežojas ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]], [[Latgales apkaime]]s un [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] apkaimēm. Dārzciema apkaimes robežas ir [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], dzelzceļš, dzelzceļš un [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Dārzciema apkaime Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|left|200px|1876. gada Rīgas karte ar Lāču muižu (''Bärenhof''), Ivanova pusmuižu (''Iwanow''), Dzirnavu muižu (''Mühlenhof'') un Pura krogu (''Purre Krug'')]] 
[[Attēls:Lāču muiža 1930. gada Rīgas kartē.jpg|thumb|left|200px|Dārzciema apkaime 1930. gada Rīgas kartes labajā pusē ar Lāču (apvilkta), Zēmunda, Jāņa muižām un Pura krogu]]
[[Attēls:Purvciema apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Purvciema apkaime ar Dārzciema daļu 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]]
Apkaime izveidojusies [[Rīgas landfogteja]]s teritorijā, līdz 16. gadsimtam te atradās [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] zemes īpašumi, bet vēlāk izveidojās [[Lāču muiža|Lāču]] (''Bärenhof''), [[Zēmunda muiža|Zēmunda]] (''Seemundshof, Mühlenhof'') un [[Jāņa pusmuiža (Rīga)|Jāņa]] (''Johannenhof, Johannishof'') [[muiža]]s. Tagadējo Lubānas un Slāvu ielu krustojumā atradās Pura krogs.

Pēc Pirmā pasaules kara apkaimi 1924. gadā iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā kā Purvciema apkaimi. Arhitekta Arnolda Lamzes 1923. gadā izstrādātajā pilsētas perifērijas ģenerālplānā šeit paredzēja mazstāvu ēku apbūvi („dārzu pilsētas klajais apbūves veids”), tādēļ Purvciema dienvidu daļu sāka dēvēt par '''Dārzciemu'''.

1970. gados daļu no vienģimeņu mājām nojauca, uzceļot trīs līdz deviņu stāvu [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|dzīvojamo māju apbūvi]] [[Padomju armija]]s virsnieku ģimenēm. Vēlāk mājas Dārzciemā sāka būvēt lielie rūpniecības uzņēmumi, dominēja [[103. sērija|103.]], [[119. sērija|119. sērijas]], [[Mazģimeņu projekts|mazģimeņu projekta]] un atsevišķas citu projektu ēkas. Vienīgi Dārzciema apkaimes austrumu daļā starp [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema]] un [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]] ielām saglabājās viena un divu stāvu apbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apkaimes.lv/sakums/darzciems/history/ |title=Apkaimes vēsturiskais apraksts |access-date={{dat|2015|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131005183716/http://www.apkaimes.lv/sakums/darzciems/history |archivedate={{dat|2013|10|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Rēzeknes iela.jpg|thumb|250px|Rēzeknes iela pēc [[Negaiss|negaisa]] (2006)]]
Dārzciema apkaimes kopējā platība ir 4,577 km², kas ir par nepilnu 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 9 301 metri. Noteiktās Dārzciema apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām un dzelzceļu, kā arī apbūves raksturs apkaimes austrumu daļā ir skaidri nošķirams no kaimiņos esošām [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] apkaimēm. Tomēr Dārzciema apkaime nav uztverama kā vienots telpisks veselums, jo arī tās robežās ir vērojamas salīdzinoši būtiskas apbūves rakstura atšķirības. Tas gan netraucē šo teritoriju noteikt kā vienu pilsētas apkaimi, jo arvien skaidrāk iezīmējas tās vienojošais elements — [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], uz kuras norisinās aktīva uzņēmējdarbība un gan vietējie iedzīvotāji, gan arī caurbraucēji var saņemt dažādu pakalpojumus. Kā lokālais centrs apkaimes ziemeļrietumu daļā ir minama teritorija ap [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales]] un [[Sesku iela (Rīga)|Sesku ielas]] krustojumu, dienvidrietumu daļā — teritorija ap [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes]] un [[Piedrujas iela|Piedrujas ielām]], bet ziemeļaustrumu daļā — teritorija ap [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]] un [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielas]] krustojumu.

== Apbūve ==
[[Latvijas PSR|Padomju laikā]] Dārzciemā atradās plaši pazīstamais universālveikals &quot;Lubāna&quot; (sarunvalodā parasti saukts &quot;Lubančiks&quot;), kas kā patstāvīgs veikals savu darbību turpināja līdz pat 2004. gadam, kad tas tika pārbūvēts par veikalu ''T-market'' (tagad Maxima X). No padomju laikiem līdz [[1990. gadi|deviņdesmito gadu]] beigām arī [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielā]] 40 atradās universālveikals.
Viens no pirmajiem lielveikaliem šajā [[Rīga]]s daļā bija ''Rimi Deglava'', kas atrodas [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Deglava ielā]] 110, un tika atvērts [[1990. gadi|deviņdesmito gadu]] beigās.

Nīcgales un [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas]] ielu krustojumā līdz 2006. gadam atradās [[Lāčumuižas tirgus]], taču tas tika slēgts, lai šajā vietā atvērtu veikalu [[Maxima Grupė|Maxima]]. Nīcgales ielas otrā pusē, iepretim, atradās arī lielveikals [[Rimi Baltic|Rimi]], kuru 2010. gadā pārbūvēja par lielveikalu [[SuperNetto]]. 2006. gadā savas durvis [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes ielā]] vēra arī lielveikals ''cenuklubs.lv'', kas tika uzcelts agrākajā noliktavu un mazdārziņu teritorijā, un ir šobrīd vienīgais šāda izmēra Dārzciema lielveikals, kas nav specializēts uz pārtikas precēm.
Dārzciema ielā atrodas arī vairāki motociklu veikali, tādi kā [[Honda moto]], [[Yamaha]] un [[Kristers un Serģis moto]].

== Izglītība ==
2017. gada pētījumā &quot;Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā&quot; tika konstatēts, ka Dārzciema, [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas Dārzciema vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%). 
Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapa]
* [http://www.apkaimes.lv/sakums/darzciems/ Apkaimes oficiālā mājas lapa]
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Dārzciems]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>n9wx9vv0nl1gzaowt33tgxas5azgvt7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>For</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64156</id>
    <revision>
      <id>4516857</id>
      <parentid>400095</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Krāsns (zvaigznājs)]]</comment>
      <origin>4516857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="160" sha1="mdrzhfkgrt6ovay93nhmy3pzmgh09pk" xml:space="preserve">'''''For''''' var būt:
* [[Forta]] — upe Skotijā
* [[Krāsns (zvaigznājs)|Krāsns]] zvaigznāja latīniskā nosaukuma ''Fornax'' abreviatūra

{{disambig}}</text>
      <sha1>mdrzhfkgrt6ovay93nhmy3pzmgh09pk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fergusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69280</id>
    <revision>
      <id>4516543</id>
      <parentid>4448985</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:58:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="590" sha1="neu9ep2lcotxl7fdt69xrjow607y9gn" xml:space="preserve">'''Fergusons''' jeb '''Fērgusons''' var būt:

* [[Alekss Fergusons]] (''Alex Ferguson''; 1941) — skotu futbola treneris;
* [[Frederiks Furgusons ]] (''Frederick Ferguson''; 1884—1954) — kanādiešu izcelsmes amerikāņu cīkstonis;
* [[Kristofers Fērgusons]] (''Christopher Ferguson''; 1961) — bijušais NASA astronauts;
* [[Lūiss Fergusons]] (''Lewis Ferguson''; 1999) — skotu futbolists;
* [[Meinards Fergusons]] (''Maynard Ferguson''; 1928—2006) — kanādiešu džeza mūziķis.

== Skatīt arī ==
* [[Fērgusons]]
* [[Fergusone]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>neu9ep2lcotxl7fdt69xrjow607y9gn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516544</id>
      <parentid>4516543</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:58:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="589" sha1="0167mhal2saju8y02x4yoyaitwflyep" xml:space="preserve">'''Fergusons''' jeb '''Fērgusons''' var būt:

* [[Alekss Fergusons]] (''Alex Ferguson''; 1941) — skotu futbola treneris;
* [[Frederiks Fergusons]] (''Frederick Ferguson''; 1884—1954) — kanādiešu izcelsmes amerikāņu cīkstonis;
* [[Kristofers Fērgusons]] (''Christopher Ferguson''; 1961) — bijušais NASA astronauts;
* [[Lūiss Fergusons]] (''Lewis Ferguson''; 1999) — skotu futbolists;
* [[Meinards Fergusons]] (''Maynard Ferguson''; 1928—2006) — kanādiešu džeza mūziķis.

== Skatīt arī ==
* [[Fērgusons]]
* [[Fergusone]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>0167mhal2saju8y02x4yoyaitwflyep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds Rītels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74506</id>
    <revision>
      <id>4516882</id>
      <parentid>4201612</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T11:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2405" sha1="ihl1dfumhs2jzc9lbsz6ezlh8aqoxzp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Arnolds Rītels
| vārds_orģ           =''Arnold Rüütel''
| attēls              =Arnold Rüütel 2006.jpg
| amats               =[[Igaunijas prezidents]]
| term_sākums         ={{Dat|2001|10|08|N}}
| term_beigas         ={{Dat|2006|10|09|N}}
| priekštecis         =[[Lennarts Meri]]
| pēctecis            =[[Tomass Hendriks Ilvess]]
| premjers            =
* [[Marts Lārs]]
* [[Sīms Kallass]]
* [[Juhans Partss]]
* [[Andruss Ansips]]
| dzim_dati           ={{dat|1928|05|10}}
| dzim_vieta          =[[Sāmsala]], {{EST}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2024|12|31|1928|5|10}}
| mir_vieta           =
| tautība             =[[igauņi|igaunis]]
| partija             =
* [[PSKP]]
* [[Igaunijas Tautas savienība]]
| dzīvesb             =Ingrīda Rītela
| profesija           =agronoms
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            = Signature of Arnold Rüütel.png
| piezīmes            =
}}
'''Arnolds Rītels''' ({{val|et|Arnold Rüütel}}; dzimis {{dat|1928|05|10}} [[Sāmsala|Sāmsalā]], miris {{dat|2024|12|31}}) bija [[Igaunija]]s politiķis.

No [[1983]]. līdz [[1990]]. gadam Rītels bija [[Igaunijas PSR]] Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs, no 1990. gada marta līdz [[1992]]. gada oktobrim Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.
[[Igaunija]]s [[Igaunijas prezidents|valsts prezidents]] no {{Dat|2001|10|08|Ģ}} līdz {{Dat|2006|10|09|D}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Lennarts Meri]] | virsraksts = [[Igaunijas prezidents]] | periods = [[2001. gads|2001]] - [[2006. gads|2006]] | pēc = [[Tomass Hendriks Ilvess]] }}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ritels, Arnolds}}
[[Kategorija:1928. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Sāres apriņķī dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]]</text>
      <sha1>ihl1dfumhs2jzc9lbsz6ezlh8aqoxzp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Dundagas pils stela.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>76018</id>
    <revision>
      <id>4516617</id>
      <parentid>3775858</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:55:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Knightoftheswords281</username>
        <id>110521</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Dundagas_pils_stela.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4516617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="547" sha1="1dkq4eadyk7xtsj0cznq6lzg8bosxs1" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Dundagas pils stēla, veltīta mestram Dītriham fon Groningenam. 
| source         = Photo by Ieva Upeniece
| date           = 
| author         = Ieva Upeniece
| permission     = Ieva Upeniece gave [[User:Jānis U.|Jānis U.]] permission to upload files with the license CC-BY-SA-2.5. See [[Ticket:2023012210004445]].
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-2.5}}

[[Category:Files uploaded by User:Jānis U. - Ieva Upeniece]]
{{NowCommons|Dundagas pils stela.jpg}}</text>
      <sha1>1dkq4eadyk7xtsj0cznq6lzg8bosxs1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4516700</id>
      <parentid>4515427</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:57:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4516700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1695" sha1="r83dgkdx06gi1hjvo5fk15899wqxjhq" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L'').</text>
      <sha1>r83dgkdx06gi1hjvo5fk15899wqxjhq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žukovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80613</id>
    <revision>
      <id>4516742</id>
      <parentid>3002459</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:37:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Sergejs Žukovs</comment>
      <origin>4516742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="662" sha1="i2ov3nikg74vmjfve38ndmzw2ymnfg9" xml:space="preserve">'''Žukovs''' ({{val|ru|Жуков}}, no ''жук'' — '[[vaboles|vabole]]'; sieviešu dzimtē [[Žukova]] (''Жукова'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Eduards Žukovs]] (dzimis 1972) — Latvijas cīkstonis;
* [[Georgijs Žukovs]] (''Георгий Константинович Жуков''; 1896—1974) — militārpersona, PSRS maršals;
* [[Mihails Žukovs]] (''Михаил Жуков''; dzimis 1985) — krievu hokejists;
* [[Sergejs Žukovs]] (dzimis 1982) — Latvijas rakstnieks un dzejnieks.

== Skatīt arī ==
* [[Žukovskis]]
* [[Žukausks]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>i2ov3nikg74vmjfve38ndmzw2ymnfg9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4516705</id>
      <parentid>4515430</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4516705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4225" sha1="ajdx0zboisvlwt8qkdnvgyqq45nbt3c" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[3. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[4. septembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[15. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[19. septembris]] — 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Septembris — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Septembris — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''.
&lt;!--

* [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>ajdx0zboisvlwt8qkdnvgyqq45nbt3c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89544</id>
    <revision>
      <id>4516804</id>
      <parentid>4502422</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:32:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36512" sha1="0k3ii3fm5drwcxp1i2kif2xbs7quy0k" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 3. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Daugavgrīva]]
|uz                = [[Pļavnieki]]
|karte             = 3aut no-15-03-2025..png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 54,862 km&lt;br /&gt;(27,638 km / 27,224 km)&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 89
(46 / 43)
|transporta vienīb = 33 (darbdienās)
15 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 un № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = {{sk|8606051}} (2017)&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: &quot;[[Pļavnieki]]—Attīrīšanas iekārtas&quot; un &quot;Daugavgrīva—Pļavnieki—[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]&quot;, kā arī trīs saīsinātus maršrutus: &quot;Autoosta—[[Pļavnieki]]&quot;, &quot;[[Brīvības piemineklis]]—[[Daugavgrīva]]&quot; un &quot;[[Pļavnieki]]—[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&quot;.

3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva'''—'''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai &quot;[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]&quot; maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas &quot;Autoosta&quot; līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km.

Darbdienās 3. autobusu maršrutā kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā.

3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks.

No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].
[[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]]
[[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]]
[[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]]
[[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]]
[[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]

Virzienā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela.

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršrutu novirzīja pa [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].

== Pieturvietas ==
3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''34''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''35''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''36''
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''37''
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''38''
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
|22
|[[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}&lt;/ref&gt; ===
* &quot;Dārzniecība&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Beķermuiža&quot;)
* &quot;Gāze&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Zilā iela&quot;)
* &quot;Klubs&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Daugavgrīvas cietoksnis&quot;)
* &quot;Tirdzniecības centrs&quot; (Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — &quot;Stūrmaņu iela&quot;)
* &quot;Tirdzniecības centrs&quot; (Pļavniekos, tagad — &quot;Sesku iela&quot;)
* &quot;Poliklīnika&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Bolderājas poliklīnika&quot;, no 2021. gada 1. novembra — &quot;Bolderājas tilts&quot;)
* &quot;[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;)
* &quot;''Stockmann'' centrs&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Autoosta&quot;)
* &quot;[[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]]&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Kliņģeru iela&quot;)
* &quot;Daugavgrīvas iela&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Kalnciema iela&quot;)
* &quot;[[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]]&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Dzegužkalns&quot;)
* &quot;Māju celtniecības kombināts&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Lidoņu iela&quot;)
* &quot;Cementa šīfera rūpnīca&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Spilves lidlauks&quot;)
* &quot;[[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}}&quot; (no 2015. g. 1. jūnija — &quot;Daugavgrīvas D/P&quot;; vienlaikus nomainīts arī galapunkta &quot;Bolderāja&quot; nosaukums uz &quot;Daugavgrīva&quot; maršruta virzienu nosaukumos)
* &quot;Kokapstrādes kombināts&quot; (no 2015. gada 1. septembra — &quot;Guberņciems&quot;)
* &quot;Veikals &quot;[[Pļavnieki]]&quot;&quot; (no 2015. gada 19. septembra — &quot;Pavasara gatve&quot;)
* &quot;Skola&quot; (no 2015. gada 19. septembra — &quot;19. vidusskola&quot;, no 2021. gada 1. novembra — &quot;[[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]&quot;)
* &quot;[[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]&quot; (no 2016. gada 1. jūlija &quot;Valentīna Pikuļa aleja&quot;, no 2023. gada 1. februāra — &quot;[[Birutas Baumanes aleja]]&quot;)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* &quot;Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela&quot; (no 2023. gada 1. februāra — &quot;[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]&quot;)&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]&quot; (no 2024. gada 19. februāra — &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/360144-no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-2024|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]&quot; (no 2024. gada 1. augusta — &quot;[[Uzvaras parks]]&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Bolderājas tirgus&quot; (no 2024. gada 1. augusta — &quot;[[Bolderāja]]&quot;)
* &quot;Stūrmaņu iela&quot; (no 2024. gada 1. augusta — &quot;[[Bolderāja]]&quot; virzienā uz Centru, &quot;Kaņepju iela&quot; virzienā uz Daugavgrīvu)
* &quot;[[11. novembra krastmala]]&quot; (no 2024. gada 1. augusta — &quot;[[Grēcinieku iela]]&quot;)
* &quot;[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]&quot; (no 2026. gada 9. maija — &quot;[[Balasta dambis]]&quot;)

No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.

== Maršruti ar mainītu virzienu ==
'''Attīrīšanas iekārtas'''—'''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

'''Pļavnieki'''—'''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela.

'''Pļavnieki'''—'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris.

'''Autoosta'''—'''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām: 13. janvāra iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Brāļu Kaudzīšu iela, A. Saharova iela un Katlakalna iela.

'''Brīvības piemineklis'''—'''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela.

== Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu ==
Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva — Pļavnieki — [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki'''—'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta'''—'''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis'''—'''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Attīrīšanas iekārtas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ziemeļupe]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Memmes pļava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Guberņciems
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Spilves lidlauks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Lidoņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Dzegužkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Kliņģeru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Balasta dambis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Balasta dambis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Kliņģeru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Dzegužkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Lidoņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilves lidlauks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Guberņciems
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Memmes pļava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Ziemeļupe]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Attīrīšanas iekārtas
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|}
|}

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
|5
|[[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Balasta dambis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Kaņepju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
|}
|}

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Birutas Baumanes aleja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bolderājas tilts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Guberņciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Iļģuciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzegužkalns]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Balasta dambis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''34''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''35''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''36''
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''37''
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''38''
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
|46
|Mazā Rencēnu iela
|x
|-
|47
|[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi ===
* &quot;Dārziņi&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Memmes pļava&quot;)&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}&lt;/ref&gt;
* &quot;Garāžas&quot; (no 2013. gada 1. novembra — &quot;Ziemeļupe&quot;)&lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]]</text>
      <sha1>0k3ii3fm5drwcxp1i2kif2xbs7quy0k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Latgales priekšpilsētas ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95424</id>
    <revision>
      <id>4516781</id>
      <parentid>4480404</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:05:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15417" sha1="gg74zvpdsvc2elqajm4fuiwk1i2x3ki" xml:space="preserve">Šis ir '''Rīgas [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētas]] ielu uzskaitījums'''. Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām tika izveidots, lai atvieglotu tiesas piekritības noteikšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ljb.lv/?c=raksts&amp;pid=62 |title=Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu izpilddirekciju administratīvajām teritorijām |access-date={{dat|2009|10|01||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070630170124/http://www.ljb.lv/?c=raksts&amp;pid=62 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgk.lv/documents/files/8314-rigas-ielu-alfabetiskaja-saraksta-mineto-ielu-sadalijums-atbilstosi-rigas-priekspilsetu-rajonu-izpilddirekciju-administrativajam-teritorijam|title=Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām – Dokumenti – VGK|website=Virtuālais Grāmatvežu Klubs|access-date=2025-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{columns  |width=300px
|col1=
* [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]]
* [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
* [[Ādmiņu iela (Rīga)|Ādmiņu iela]]
* [[Afeldu iela]]
* [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
* [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
* [[Aizsprosta iela (Rīga)|Aizsprosta iela]]
* [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]]
* [[Akadēmijas laukums (Rīga)|Akadēmijas laukums]]
* [[Aknīstes iela (Rīga)|Aknīstes iela]]
* [[Akotu iela (Rīga)|Akotu iela]]
* [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta iela]]
* [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] 22—160
* [[Andreja Saharova iela]]
* [[Apmetņu iela]]
* [[Aroniju iela (Rīga)|Aroniju iela]]
* [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]] 29/31—73, 34—70
* [[Asotes iela (Rīga)|Asotes iela]]
* [[Ata iela]]
* [[Atbalss iela (Rīga)|Atbalss iela]]
* [[Atvaru iela (Rīga)|Atvaru iela]]
* [[Augšiela (Rīga)|Augšiela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 1—13, 36—118
* [[Austuves iela]]
* [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]]
* [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
* [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
* [[Bārddziņu iela]]
* [[Barkavas iela (Rīga)|Barkavas iela]]
* [[Biksēres iela (Rīga)|Biksēres iela]]
* [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
* [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 57—125, 38—104
* [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]]
* [[Ceļteku iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219312-pieskir_nosaukumus_jaunam_ielam_riga Piešķir nosaukumus jaunām ielām Rīgā], tvnet.lv {{dat|2007|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[Centrāltirgus iela]]
* [[Cesvaines iela (Rīga)|Cesvaines iela]]
* [[Cidoniju iela (Rīga)|Cidoniju iela]]
* [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]]
* [[Čuibes iela]]
* [[Dagdas iela (Rīga)|Dagdas iela]]
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
* [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]
* [[Dārziņu 1. līnija]]
* [[Dārziņu 2. līnija]]
* [[Dārziņu 3. līnija]]
* [[Dārziņu 4. līnija]]
* [[Dārziņu 5. līnija]]
* [[Dārziņu 6. līnija]]
* [[Dārziņu 7. līnija]]
* [[Dārziņu 8. līnija]]
* [[Dārziņu 9. līnija]]
* [[Dārziņu 10. līnija]]
* [[Dārziņu 11. līnija]]
* [[Dārziņu 12. līnija]]
* [[Dārziņu 13. līnija]]
* [[Dārziņu 14. līnija]]
* [[Dārziņu 15. līnija]]
* [[Dārziņu 16. līnija]]
* [[Dārziņu 17. līnija]]
* [[Dārziņu 18. līnija]]
* [[Dārziņu 19. līnija]]
* [[Dārziņu 20. līnija]]
* [[Dārziņu 21. līnija]]
* [[Dārziņu 22. līnija]]
* [[Dārziņu 23. līnija]]
* [[Dārziņu 24. līnija]]
* [[Dārziņu 25. līnija]]
* [[Dārziņu 26. līnija]]
* [[Dārziņu 27. līnija]]
* [[Dārziņu 28. līnija]]
* [[Dārziņu 29. līnija]]
* [[Dārziņu 30. līnija]]
* [[Dārziņu 31. līnija]]
* [[Dārziņu 32. līnija]]
* [[Dārziņu 33. līnija]]
* [[Dārziņu 34. līnija]]
* [[Dārziņu 35. līnija]]
* [[Dārziņu 36. līnija]]
* [[Dārziņu 37. līnija]]
* [[Dārziņu 38. līnija]]
* [[Dārziņu 39. līnija]]
* [[Dārziņu 40. līnija]]
* [[Dārziņu 41. līnija]]
* [[Dārziņu 42. līnija]]
* [[Dārziņu 43. līnija]]
* [[Dārziņu 44. līnija]]
* [[Dārziņu 45. līnija]]
* [[Dārziņu 46. līnija]]
* [[Dārziņu 47. līnija]]
* [[Dārziņu 48. līnija]]
* [[Dārziņu 49. līnija]]
* [[Dārziņu 50. līnija]]
* [[Dārziņu 51. līnija]]
* [[Dārziņu 52. līnija]]
* [[Dārziņu 53. līnija]]
* [[Dārziņu 54. līnija]]
* [[Dārziņu 55. līnija]]
* [[Dārziņu 56. līnija]]
* [[Dārziņu 57. līnija]]
* [[Dārziņu 58. līnija]]
* [[Dārziņu 59. līnija]]
* [[Dārziņu 60. līnija]]
* [[Dārziņu 61. līnija]]
* [[Dārznieku iela (Rīga)|Dārznieku iela]]
* [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas iela]]
* [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
* [[Dravnieku iela (Rīga)|Dravnieku iela]]
* [[Dricānu iela]]
* [[Drujas iela (Rīga)|Drujas iela]]
* [[Dubnas iela (Rīga)|Dubnas iela]]
* [[Dunavas iela (Rīga)|Dunavas iela]]
* [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
* [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]]
* [[Dzirkaļu iela (Rīga)|Dzirkaļu iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] 113—151, 96—118
* [[Ebreju iela]]
* [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]]
* [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 89—91/93, 24—26
* [[Elkšņu iela (Rīga)|Elkšņu iela]]
* [[Emīlijas Benjamiņas iela]]
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Feodora Samanska iela]]
* [[Festivāla iela (Rīga)|Festivāla iela]]
* [[Firsa Sadovņikova iela]]

|col2=
* [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]]
* [[Fridriķa iela]]
* [[Gaisa iela]]
* [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
* [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]
* [[Glites iela]]
* [[Glūdas iela (Rīga)|Glūdas iela]]
* [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]]
* [[Grauleņu iela]]
* [[Gravas iela (Rīga)|Gravas iela]]
* [[Grāvju iela (Rīga)|Grāvju iela]]
* [[Grebenščikova iela]]
* [[Grēdu iela]]
* [[Grīšļu iela (Rīga)|Grīšļu iela]]
* [[Ģenerāļa Radziņa krastmala]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 49—135, 48—110
* [[Ievziedu iela (Rīga)|Ievziedu iela]]
* [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] 5—95, 2—38
* [[Indrupes iela]]
* [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]]
* [[Istras iela (Rīga)|Istras iela]]
* [[Itas Kozakevičas iela]]
* [[Izvaltas iela (Rīga)|Izvaltas iela]]
* [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
* [[Jāņa Grestes iela (Rīga)|Jāņa Grestes iela]]
* [[Jāņa Klīdzēja iela]]
* [[Jāņavārtu iela (Rīga)|Jāņavārtu iela]]
* [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]
* [[Jasmīnu iela (Rīga)|Jasmīnu iela]]
* [[Jasmuižas iela]]
* [[Jaunrozes iela]]
* [[Jaunsaimnieku iela (Rīga)|Jaunsaimnieku iela]]
* [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]
* [[Jenotu iela]]
* [[Jersikas iela (Rīga)|Jersikas iela]]
* [[Jezupa Rancāna iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Jukuma Vācieša iela]]
* [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]]
* [[Kaķu iela (Rīga)|Kaķu iela]]
* [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]]
* [[Kalupes iela (Rīga)|Kalupes iela]]
* [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]]
* [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]]
* [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]]
* [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]]
* [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
* [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
* [[Kazragu iela (Rīga)|Kazragu iela]]
* [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]]
* [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu iela]]
* [[Kojusalas iela]]
* [[Krāču iela (Rīga)|Krāču iela]]
* [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]]
* [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]]
* [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]]
* [[Kraukļu iela (Rīga)|Kraukļu iela]]
* [[Krīdenera dambis]]
* [[Kristīnes iela (Rīga)|Kristīnes iela]]
* [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
* [[Kupravas iela]]
* [[Kupriču iela]]
* [[Kurbada iela]]
* [[Kvadrāta iela]]
* [[Kviešu iela (Rīga)|Kviešu iela]]
* [[Ķengaraga iela]]
* [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] 51—161, 52/54—124
* [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]]
* [[Lastādijas iela]]
* [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
* [[Laukakmeņu iela (Rīga)|Laukakmeņu iela]]
* [[Lauku iela (Rīga)|Lauku iela]]
* [[Lauvas iela]]
* [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]]
* [[Lidlauka iela (Rīga)|Lidlauka iela]]
* [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
* [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]
* [[Linavas iela]]
* [[Līņu iela (Rīga)|Līņu iela]]
* [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]]
* [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
* [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]]
* [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]]
* [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
* [[Malkas iela (Rīga)|Malkas iela]]
* [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
* [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 2—20
* [[Mārsila iela (Rīga)|Mārsila iela]]
* [[Mašīnu iela]]
* [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] 39—145, 36—104
* [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
* [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]]
* [[Mazā Lubānas iela]]
* [[Mazā Matīsa iela]]
* [[Mazā Rencēnu iela]]
* [[Mazjumpravas iela]]
* [[Meirānu iela (Rīga)|Meirānu iela]]
* [[Murmastienes iela]]
* [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku iela]]
* [[Narvas iela]]
* [[Natana Barkana iela]]
* [[Nātru iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Naujenes iela (Rīga)|Naujenes iela]]
* [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu iela]]
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 39—75, 36—72
* [[Noras iela (Rīga)|Noras iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Nulpes iela]]
* [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]]
* [[Ogu iela (Rīga)|Ogu iela]]
* [[Papardes iela (Rīga)|Papardes iela]]
* [[Pārmiju iela (Rīga)|Pārmiju iela]]
* [[Parumbes iela]]
* [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
* [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu iela]]
* [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 22—86, 11—83/7
* [[Piedrujas iela]]
* [[Pieneņu iela (Rīga)|Pieneņu iela]]
* [[Pildas iela]]
* [[Pirts iela (Rīga)|Pirts iela]]
* [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]]
* [[Plostnieku iela (Rīga)|Plostnieku iela]]
* [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]]

|col3=
* [[Pļavas iela (Rīga)|Pļavas iela]]
* [[Pļaviņu iela (Rīga)|Pļaviņu iela]]
* [[Pļavnieku iela]]
* [[Prāgas iela]]
* [[Praulienas iela]]
* [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]]
* [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
* [[Pūku iela (Rīga)|Pūku iela]]
* [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu iela]]
* [[Radžu iela (Rīga)|Radžu iela]]
* [[Ragatu iela (Rīga)|Ragatu iela]]
* [[Raicenes iela]]
* [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Randu iela (Rīga)|Randu iela]]
* [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
* [[Ratnieku iela (Rīga)|Ratnieku iela]]
* [[Reinvaldu iela]]
* [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
* [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]]
* [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]]* [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
* [[Riepnieku iela]]
* [[Rinkuļu iela (Rīga)|Rinkuļu iela]]
* [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]]
* [[Rožlapu iela (Rīga)|Rožlapu iela]]
* [[Rubeņkalna iela (Rīga)|Rubeņkalna iela]]
* [[Rūdas iela (Rīga)|Rūdas iela]]
* [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
* [[Rūdolfa iela]]
* [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]]
* [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas iela]]
* [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]]
* [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]]
* [[Rustēnu iela (Rīga)|Rustēnu iela]]
* [[Rušonu iela]]
* [[Saikavas iela]]
* [[Saites iela]]
* [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]]
* [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]]
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
* [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
* [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas iela]]
* [[Sapieru iela]]
* [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā iela]]
* [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]]
* [[Saulrieta krastmala]]
* [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Siena iela (Rīga)|Siena iela]]
* [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]]
* [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu iela]]
* [[Sitas iela]]
* [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
* [[Skrindu iela]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]]
* [[Slates iela (Rīga)|Slates iela]]
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
* [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu iela]]
* [[Sparģeļu iela]]
* [[Speķa iela]]
* [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas iela]]
* [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru iela]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] 51—119, 52a—116
* [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona iela]]
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
* [[Straupes iela (Rīga)|Straupes iela]]
* [[Strenču iela (Rīga)|Strenču iela]]
* [[Strengu iela]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]]
* [[Subates iela (Rīga)|Subates iela]]
* [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu iela]]
* [[Šaurā iela (Rīga)|Šaurā iela]]
* [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu iela]]
* [[Šķērstes iela]]
* [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas iela]]
* [[Taču iela]]
* [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]]
* [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 59—95, 54—96
* [[Tauriņu iela (Rīga)|Tauriņu iela]]
* [[Tējas iela (Rīga)|Tējas iela]]
* [[Terēzes iela]]
* [[Timoteja iela]]
* [[Tīnūžu iela (Rīga)|Tīnūžu iela]]
* [[Toma iela (Rīga)|Toma iela]]
* [[Tomātu iela (Rīga)|Tomātu iela]]
* [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]]
* [[Ulbrokas iela]] 1—11, 4—22
* [[Urgu iela]]
* [[Vagonu iela]]
* [[Vaiķu iela (Rīga)|Vaiķu iela]]
* [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]]
* [[Valles iela]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
* [[Varakļānu iela (Rīga)|Varakļānu iela]]
* [[Vārnavas iela (Rīga)|Vārnavas iela]]
* [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
* [[Varšavas iela (Rīga)|Varšavas iela]]
* [[Vējstūru iela]]
* [[Vērmeļu iela]]
* [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]]
* [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
* [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
* [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
* [[Virānes iela (Rīga)|Virānes iela]]
* [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
* [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
* [[Vīteņu iela (Rīga)|Vīteņu iela]]
* [[Vizbuļu iela (Rīga)|Vizbuļu iela]]
* [[Vizlas iela (Rīga)|Vizlas iela]]
* [[Zaķu iela (Rīga)|Zaķu iela]]
* [[Zaķusalas krastmala]]
* [[Zasas iela (Rīga)|Zasas iela]]
* [[Zebiekstes iela]]
* [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]]
* [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
* [[Zemitāna iela (Rīga)|Zemitāna iela]] 1
* [[Zilānu iela (Rīga)|Zilānu iela]]
* [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]]
* [[Zundānu iela (Rīga)|Zundānu iela]]
* [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu iela]]
* [[Zvārtavas iela (Rīga)|Zvārtavas iela]]
* [[Zvirbuļu iela (Rīga)|Zvirbuļu iela]]
* [[Žaņa Lipkes iela]]
* [[Žīguru iela (Rīga)|Žīguru iela]]
}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas}}

[[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|`]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>gg74zvpdsvc2elqajm4fuiwk1i2x3ki</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>16. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104858</id>
    <revision>
      <id>4516803</id>
      <parentid>4498465</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14236" sha1="mppmzg1epj5g5tzeabpk38et8enx5l4" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 16. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Šmerlis]]
|uz                = [[Pļavnieki]]
|karte             = [[Attēls:16trol no-27-12-2023.png|16trol no-27-12-2023|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1973. gada 14. maijā
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 21,140 km&lt;br /&gt;(10,808 km / 10,332 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 46
(23 / 23)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/16/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:16trol n izm.png|thumb|Mainīts maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 22. maija]]
'''16. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Šmerlis|Šmerļa]] līdz [[Pļavnieki]]em.

16. trolejbusu maršruts ir vienīgais Rīgas trolejbusu maršruts, kurš nebrauc uz [[Rīga]]s centru.

16. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 21,140 km. Virziena '''Šmerlis''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 10,808 km, bet virziena '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' kopējais garums ir 10,332 km.

Darbdienās pa 16. trolejbusu maršrutu kursē 6 trolejbusi, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi.

16. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

No 2021. gada 22. maija uz sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību maršruts virzienā uz Pļavniekiem tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30|archive-date=2021-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20210730141134/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt; RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 2023. gada 6. decembrī lēma šo kustības organizāciju 16. trolejbusa maršrutam saglabāt arī pēc Austrumu maģistrāles atklāšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/6576f6b8853dd.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 6. decembra protokols.}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]], apgriešanās pirms Aizkraukles ielas un [[Dzērbenes iela]]s krustojuma, Aizkraukles iela, [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]], [[Kastrānes iela]],Vaidavas iela, [[Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Nīcgales iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Kastrānes iela, Tālivalža iela, Aizkraukles iela, apgriešanās pirms Aizkraukles ielas un Dzērbenes ielas krustojuma, Aizkraukles iela, Lielvārdes iela un [[Brīvības gatve]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:16. trolejbuss.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]] un [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles ielas]] krustojumā]][[Attēls:16. trolejbuss Lielvārdes ielā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Lielvārdes ielā.]]
[[Attēls:16. trolejbuss Aizkraukles ielā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Aizkraukles ielā.]]
[[Attēls:Galapunkts Shmerlii.JPG|thumb|4.(tagad 12.) un 16. maršruta trolejbusu galapunkts &quot;[[Šmerlis]]&quot; [[2010. gads|2010]]. gada februārī.]]
[[Attēls:Katlakalna ielas galapunkts1.JPG|thumb|16. un 22. trolejbusu maršruta galapunkts [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]] (tā sauktais Pļavnieku dispečerpunkts).]]
[[Attēls:Trolejbusu galapunkts &quot;Šmerlis&quot;.jpg|thumb|12. un 16. maršruta trolejbusi galapunktā &quot;Šmerlis&quot;]]
[[Attēls:Šmerļa galapunkts 2011.JPG|thumb|16. un 4. maršruta trolejbusi Šmerļa galapunktā]]
[[Attēls:16. maršruta trolejbuss Teikā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Teikā]]
[[Attēls:16. trolejbuss Šmerļos.JPG|thumb|16. maršruta trolejbuss Šmerļa galapunktā]]
16. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' ir 24 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Šmerlis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Krustabaznīcas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dzērbenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zemitāna laukums]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Linezers (slimnīca)|&quot;Linezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Teikas vidusskola|Teikas vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzelzavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] 
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] 
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dzelzavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Teikas vidusskola|Teikas vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Linezers (slimnīca)|&quot;Linezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Zemitāna laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dzērbenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Krustabaznīcas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[AKROPOLE Alfa|Alfa]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Šmerlis]]
|
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 25 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| 1. trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] 
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |

|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Veikals &quot;Pļavnieki&quot; (pārdēvēta par &quot;Pavasara gatve&quot;)
* Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par &quot;Brāļu Kaudzīšu iela&quot;)
* Purvciems-2 (pārdēvēta par &quot;Purvciems&quot;, vēlāk &quot;Purvciema iela&quot;)
* Poliklīnika (pārdēvēta par &quot;Dzelzavas iela&quot;)
* Veikals &quot;Minska&quot; (pārdēvēta par &quot;Nīcgales iela&quot;)
* Kino &quot;Teika&quot; (pārdēvēta par &quot;Zemitāna laukums&quot;)
* Akadēmijas iela (pārdēvēta par &quot;Dzērbenes iela&quot;)
* Nākotnes iela (pārdēvēta par &quot;Krustabaznīcas iela&quot;)
* Stārķu iela (slēgta)
* Aizkraukles iela (virzienā uz Šmerli pārdēvēta par &quot;Teikas vidusskola&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Tālivalža iela (virzienā uz Pļavniekiem pārdēvēta par &quot;Teikas vidusskola&quot;)
* Lielvārdes iela (virzienā uz Šmerli pārdēvēta par &quot;Aizkraukles iela&quot;)
* Biķernieku iela (virzienā uz Šmerli pārdēvēta par &quot;Tālivalža iela&quot;)
* Kastrānes iela (pārdēvēta par &quot;Tālivalža iela&quot;)
* Zalkšu iela (pārdēvēta par &quot;Bajāru iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]
[[Attēls:16. maršruta trolejbuss.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Brīvības gatvē]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|on44GUqy3hs|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|H3CcP0ggr40|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|9NmdTLBDfEw|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Pļavnieki - Šmerlis}}
* {{youtube|vipVtDBOtbs|Daļa no 16. trolejbusu maršruta video, virzienā Šmerlis - Pļavnieki}}
* {{youtube|wIof61V3ijg|Virzienā 1. parks (Ganību dambī) - Centrs - Pļavnieki}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|16]]</text>
      <sha1>mppmzg1epj5g5tzeabpk38et8enx5l4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>22. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104953</id>
    <revision>
      <id>4516802</id>
      <parentid>4498830</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:30:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15696" sha1="btcqj29g5u8smizenf1uhxz2yi1cba5" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 22. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Pļavnieki]]
|uz                = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]
|karte             = File:22trol n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1985. gada 30. decembrī
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 15,209 km&lt;br /&gt;(7,933 km / 7,276 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 31
(16 / 15)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2991&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
'''22. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieki]]em līdz [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša ielai]] Rīgas centrā (galapunkts gan dēvēts par &quot;Centrālā stacija&quot;).

22. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 15,209 km. Virziena '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 7,933 km, bet virziena '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kopējais garums ir 7,276 km.

Darbdienās pa 22. trolejbusu maršrutu kursē 6 trolejbusi, bet brīvdienās — 4 trolejbusi.

22. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts atklāts {{dat|1985|12|30}} un kopš tiem laikiem tā trasi neskāra izmaiņas. 2014. gadā galapunkta nosaukums &quot;[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]&quot; tika mainīts uz &quot;[[Pļavnieki]]&quot;, bet ap 2016. gadu galapunkts &quot;[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]&quot; pārdēvēts par &quot;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo staciju]]&quot;, jo tā atrodas tuvumā.

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts caur [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]].

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]].

Virzienā '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:Katlakalna ielas galapunkts1.JPG|thumb|200px|16. un 22. trolejbusu maršruta galapunkts [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]] (tā sauktais Pļavnieku dispečerpunkts)]]
[[Attēls:22. trolejbuss A. Čaka ielā.jpg|thumb|200px|22. trolejbuss Čaka ielā.]]
[[Attēls:22. trolejbuss Avotu ielā.JPG|thumb|200px|22. trolejbuss Avotu ielā]]
[[Attēls:22. trolejbusu maršruts Riga (2022).jpg|thumb|200px|22. trolejbuss Stabu ielā]]

22. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 32 pieturas. Virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' ir 17 pieturas, bet virzienā '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Ganību dambis]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]].

Virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ganību dambis]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas.

Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Ganību dambis]]''' — '''[[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Centrālā stacija]]''' ir 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Ganību dambis]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ierēdņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| 1. trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Ganību dambis]]
|x
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* ''Matīsa iela'' (uz centru, pārdēvēta par ''Bruņinieku iela'')
* ''Stadions &quot;Daugava&quot;'' (pārdēvēta par ''Daugavas stadions'')
* ''Mēbeļu fabrika &quot;Teika&quot;'' (pārdēvēta par ''Nīcgales iela'', vēlāk par ''Itas Kozakevičas iela'')
* ''Akadēmiķa M. Keldīša iela'' (pārdēvēta par ''Brāļu Kaudzīšu iela'')
* ''Veikals &quot;Pļavnieki&quot;'' (pārdēvēta par ''Pavasara gatve'')

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|2YdbK4YA9cM|Pilnā 22. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|FwqPkKbrrok|Pilnā 22. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|UI4qktYUrto|Daļa no 22. trolejbusu maršruta video, virzienā Pļavnieki - E. Birznieka-Upīša iela}}
* {{youtube|-rCCSzxmpgw|Pilnā 22. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Pļavnieki - E. Birznieka-Upīša iela}}
* {{youtube|qgTo46tbCt0|Virzienā Pļavnieki - Ganību dambis - 1. parks (Ganību dambī)}}
* {{youtube|N5KLj6ifC2c|Virzienā 1. parks (Ganību dambī) - Duntes iela - Pļavnieki}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|22]]</text>
      <sha1>btcqj29g5u8smizenf1uhxz2yi1cba5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106826</id>
    <revision>
      <id>4516801</id>
      <parentid>4498947</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:29:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16995" sha1="5qidu29vmct2k72462u5hxjtk2fl92a" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 6. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Biķeri]]
|karte             = File:6aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2006|10|1||bez}}
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 29,787 km&lt;br /&gt;(15,011 km / 14,766 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 53
(27 / 26)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|mainīts=2021. gada 20. septembris no &quot;Abrenes iela - Dreiliņi&quot;}}
[[Attēls:Žlutý autobus v Rize.jpg|thumb|255px|6. maršruta autobuss Augusta Deglava ielā]]
[[Attēls:6. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|6. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[Attēls:6. autobuss uz Juglas ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Juglas ielā]]
[[Attēls:6. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:6. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:6. autobuss uz Pērnavas ielas (2).jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Pērnavas ielā]]

'''6. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]s lielciema Biķeriem [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

6. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,787 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kopējais garums ir 14,766 km., bet maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 15,011 km.

Darbdienās pa 6. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 35 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi, kuri pavisam veic 20 reisus (12.2022). 6. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Senāk 6. autobusa maršruts kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Preču-2. 2001. gadā to slēdza, apvienojot ar [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutu]].

Jaunu 6. autobusu maršrutu &quot;Abrenes iela - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]&quot; atklāja [[2006. gads|2006]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt; Tas kursēja no Centrālās stacijas (17. trolejbusa galapunkta) līdz jaunizbūvētajam dzīvojamajam masīvam [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera ielā]] Dreiliņos.

Lai padarītu ērtāku skolnieku nonākšanu vairākās Pļavnieku skolās, no 2011. gada 1. septembra maršruts tika novirzīts pa [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša ielu]] un [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielu]], un darba dienās maršrutā sāka kursē lielās ietilpības autobusi. No 2015. gada 14. decembra maršruts tika pagarināts no stacijas līdz Abrenes ielai.

Saistībā ar rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]].

No 2021. gada 20. septembra maršutu pagarināja līdz lielveikalu &quot;IKEA&quot; un &quot;Sāga&quot; stāvlaukumam Biķeros. Maršruta pagarināšanu bija paredzēts īstenot jau 2020. gada 7. decembrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 7. decembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-11-27|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127094633/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/}}&lt;/ref&gt; taču pagarināšana iedzīvotāju sūdzību par plānoto pieturvietas &quot;Ē. Valtera iela&quot; slēgšanu Biķeru virzienā dēļ tika atlikta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ |title=Pēc 7. decembra 6. autobusa maršruts paliks nemainīgs |access-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204120857/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ }}&lt;/ref&gt; 2021. gada februārī Rīgas dome paziņoja, ka autobusu maršruts tomēr tiks pagarināts līdz Biķeriem, saglabājot pieturvietu &quot;Ē. Valtera iela&quot; Biķeru virzienā un pagarinot to līdz [[Dzelzavas iela]]i, tālāk pa Dzelzavas ielu līdz krustojumam ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], kur tas veiks kreiso pagriezienu uz Juglas ielu un turpinās ceļu līdz Biķeriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/324839-pagarinas-6-marsruta-autobusa-marsrutu-saglabajot-pieturvietu-dreilinos-2021|title=Pagarinās 6. maršruta autobusa maršrutu, saglabājot pieturvietu Dreiliņos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Maršruta pagarināšana notika tikai 2021. gada 20. septembrī, taču ar citādāku maršrutu, nekā tika paziņots februārī. Jaunajā variantā autobuss virzienā uz Biķeriem turpina braukt pa [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] rotācijas apli un Juglas ielu līdz Biķeriem tāpat, kā bija paredzēts 2020. gada decembrī, bet virzienā uz Abrenes ielu – līdz Juglas ielai, tad pa Dzelzavas ielu, Ē. Valtera ielu, A. Deglava ielu un tālāk pa līdzšinējo maršrutu. Lai nodrošinātu Ē. Valtera ielā dzīvojošos ar iespēju tikt mājās no [[Centrs (Rīga)|Centra]], tiek noteikts 2 minūšu stāvēšanas laiks galapunktā &quot;Biķeri&quot;, lai no centra uz pieturu &quot;Ē. Valtera iela&quot; varētu braukt caur galapunktu &quot;Biķeri&quot; ar minimālu papildu laiku ceļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 20. septembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-10|archive-date=2021-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210910114643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 23. oktobra pēdējos vakara reisos maršruts virzienā uz Biķeriem kursē līdz Ē. Valtera ielai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas 6. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-13|archive-date=2021-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20211013060115/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 27. decembra atsevišķi agrie rīta reisi kursē no pieturvietas &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot; virzienā uz Biķeriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Biķeru iela (Dreiliņi)]], Juglas iela, Dzelzavas iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]],[[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], A. Deglava iela, [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un Abrenes iela.  
&lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Biķeri - Abrenes iela pirms iebrauciena Ē. Valtera ielā autobuss kursēs arī pa Juglas ielu. --&gt;

'''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, Dzirnavu iela,Satekles iela  [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa Keldiša iela, Ulbrokas iela, A. Deglava iela, Juglas iela, [[Biķeru iela (Dreiliņi)]].
&lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Abrenes iela - Biķeri autobuss vairs neiebrauks Ē. Valtera ielā, taču turpinās ceļu pa A. Deglava ielu, pēc tam pa Juglas ielu līdz IKEA. --&gt;

== Pieturvietas ==
6. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' ir 26 pieturas. &lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri tiks ieviesta arī pietura &quot;Biķeri&quot; pie lielveikala IKEA. --&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Biķeri
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Jaunbiķeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzelzavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''9''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''10''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dreiliņupīte]]
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 26
| Biķeri
|
|-
|}
|}

== Maršruts ar mainīto virzienu ==
6. autobusu maršruta pēdējos vakara reisos virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Biķeri''' — '''[[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē.Valtera iela]]''' ir 29 pieturas.
{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | ''9''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dreiliņupīte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Biķeri
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Jaunbiķeri
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Dzelzavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]]
|x
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Jāņa Asara iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Grīziņkalns&quot;)
* &quot;Akadēmiķa Keldiša iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Brāļu Kaudzīšu iela&quot;)
* &quot;Nīcgales iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Itas Kozakevičas iela&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|hipXAZ7x89g|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|AQO_7IX4PWM|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|06]]</text>
      <sha1>5qidu29vmct2k72462u5hxjtk2fl92a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107188</id>
    <revision>
      <id>4516806</id>
      <parentid>4504009</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:35:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19251" sha1="bnnmj56fb172shgbux8kfcpxc8s1v6e" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 13. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Babītes dzelzceļa stacija|Babītes stacija]]
|uz                = Preču 2
|karte             = [[Attēls:13aut no-27-12-2023.png|13aut no-27-12-2023|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 58,227 km&lt;br /&gt;(29,910 km / 28,317 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 88
(46 / 42)
|transporta vienīb = 8 (darbdienās)
6 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 un № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2955&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:13aut izm n.png|thumb|Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 27. novembra.]]
'''13. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Babītes dzelzceļa stacija]]s, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], līdz [[Rīga Preču|Rīgas Preču stacijai &quot;Preču 2&quot;]] Rencēnu ielā, [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] apkaimē.

Iepriekš maršruts kursēja no [[Rīga Preču|Preču 2]] līdz [[Kleisti (Rīga)|Kleistiem]], taču 2009. gada 1. janvārī tika pagarināts līdz [[Babīte (stacija)|Babītes stacijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

13. autobusu maršruta kopējais garums ir 58,227 km. Maršruta '''Babītes stacija''' — '''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' — '''[[Rīga Preču |Preču 2]]''' kopējais garums ir 29,910 km, bet maršruta '''Preču 2''' — '''Kleisti''' — '''Babītes stacija''' kopējais garums ir 28,317 km.

Darbdienās pa 13. autobusu maršrutu kursē 8 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi.

13. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks. Šobrīd 13. autobusu maršruts ir trešais garākais autobusu maršruts Rīgā.

Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 27. novembra līdz 2023. gada 27. decembrim tika slēgta kustība [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu]], [[Piedrujas iela|Piedrujas]] un [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielā]]. Maršruts abos virzienos tika novirzīts pa [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-27-novembra-bus-izmainas-13-un-20-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/|title=Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 27. novembra būs izmaiņas 13. un 20. autobusa maršrutā un kustības sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-24|archive-date=2021-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20211124082106/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-27-novembra-bus-izmainas-13-un-20-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 27. decembrī, neilgi pēc Austrumu maģistrāles atklāšanas, maršruts abos virzienos sāka kursēt pa [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas]] un Pildas ielu. Tā kā tika likvidēts [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu ielas]] un [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielas]] krustojums, [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu ielā]] autobusa kustība vairs nav iespējama.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Maršrutu vairākkārt - 2017. un 2022. gadā - bija paredzēts pagarināt līdz [[Piņķi|Piņķiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/27961-satiksmes-ministrs-marupe-un-kekava-parruna-vienota-sabiedriska-transporta-tikla-veidosanu-pieriga|title=Satiksmes ministrs Mārupē un Ķekavā pārrunā vienota sabiedriskā transporta tīkla veidošanu Pierīgā|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-01-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.rdsd.lv/uploads/media/594a5d63a4cd1.pdf RĪGAS DOMES PASAŽIERU KOMERCPĀRVADĀJUMU] [https://www.rdsd.lv/uploads/media/594a5d63a4cd1.pdf LICENCĒŠANAS KOMISIJA 2017. gada 30. maija sēde]&lt;/ref&gt; Tāpat [[Mārupes novads|Mārupes novadam]] bijusi arī iecere atsevišķos reisos veikt iebraucienu Bišuleju privātmāju ciematam [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]. 2026. gadā [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;]] izvērtēja, ka abas šīs izmaiņas nav iespējamas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/media/20888/download?attachment|title=Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes prezentācija. Mārupes novads. 20.04.2026.}}&lt;/ref&gt; Taču [[Mārupes novads]] 2026. gadā konceptuāli atbalstījis visu brīvdienu reisu un atsevišķu darbdienu reisu saīsināšanu līdz galapunktam [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/jaunums/speram-nozimigu-soli-cela-uz-sabiedriska-transporta-pilnveidi-novada-sabiedriska-transporta-padome-konceptuali-atbalstijusi-pasvaldibas-rosinatas-izmainas-cetros-marsrutos-novada|title=Speram nozīmīgu soli ceļā uz sabiedriskā transporta pilnveidi novadā – Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstījusi pašvaldības rosinātās izmaiņas četros maršrutos novadā}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:13. autobuss Valdemāra ielā.JPG|thumb|255px|13. maršruta autobuss K. Valdemāra ielā]]
[[Attēls:13. autobuss uz Lubānas ielas.jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss Lubānas ielā]]
[[Attēls:13. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:13. autobuss uz Merķeļa ielas.jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:13. autobuss uz Valdemāra ielas.jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss Valdemāra ielā]]
[[Attēls:13. autobuss uz Kleistu ielas.jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss Kleistu ielā]]
[[Attēls:13. autobuss uz Kleistu ielas (2).jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss Kleistu ielā]]
[[Attēls:13. autobuss uz Vanšu tilta (2).jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:13. autobuss uz Valdemāra ielas (2).jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss Valdemāra ielā]]
[[Attēls:13. autobuss galapunktā &quot;Preču-2&quot;.jpg|thumb|255px|13. maršruta autobuss galapunktā &quot;Preču-2&quot;[[Attēls:13aut n.png|thumb|13. autobusa maršruts līdz 2023. gada 27. decembrim.]]]]
'''[[Babītes dzelzceļa stacija|Babītes stacija]]''' — '''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' — '''[[Rīga Preču|Preču 2]]''' kursē pa šādām ielām: ceļš bez nosaukuma, [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Mēness iela (Babītes pagasts)]], [[Kleistu ceļš (Babītes pagasts)]], [[Rātsupītes iela (Rīga)|Rātsupītes iela]], iebrauc galapunktā &quot;Kleisti&quot;, Rātsupītes iela, [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], K. Valdemāra iela, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[A. Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Pildas iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Meirānu iela]] un [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]].

'''Preču 2''' — '''Kleisti''' — '''Babītes stacija''' kursē pa šādām ielām: Rencēnu iela, Meirānu iela, Lubānas iela, Dārzciema iela, Pildas iela, [[Piedrujas iela]], Vestienas iela, Vietalvas iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Avotu iela, Stabu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], K. Valdemāra iela, Vanšu tilts, K. Valdemāra iela, Daugavgrīvas iela, Buļļu iela, Dzirciema iela, Slokas iela, Kurzemes prospekts, Kleistu iela, Rātsupītes iela, Kleistu ceļš (Babītes pagasts), Mēness iela (Babītes pagasts), A5, [[Mēness iela (Babīte)|Mēness iela]] un ceļš bez nosaukuma.

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa Matīsa ielu.

== Pieturvietas ==
13. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 88 pieturas. Maršrutā '''[[Babītes dzelzceļa stacija|Babītes stacija]]''' — '''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' — '''[[Rīga Preču|Preču 2]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Preču 2''' — '''Kleisti''' — '''Babītes stacija''' ir 42 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Babītes dzelzceļa stacija|Babītes stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Liepezers (ezers)|Liepezers]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[RSU Zinātnes centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|Mikrobioloģijas institūts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleistiem]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Gaiļi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| 6. autobusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mellužu iela (Rīga)|Mellužu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| ATC &quot;Latina&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Observatorijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
|33
|[[Jaunrozes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| 7. autobusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Piedrujas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| Cesvaines iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
|6
| Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Piedrujas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| 7. autobusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Kliņģeru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Observatorijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| ATC &quot;Latina&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Mellužu iela (Rīga)|Mellužu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| 6. autobusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Gaiļi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[RSU Zinātnes centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|Mikrobioloģijas institūts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Liepezers (ezers)|Liepezers]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava &quot;Babīte&quot;|Rododendru audzētava]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Babītes dzelzceļa stacija|Babītes stacija]]
|x
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* ''DUS (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Kleistu iela 37''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Autobusu parks (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''6. autobusu parks''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Bāze (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Mellužu iela''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Observatorija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Observatorijas iela''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Kliņģeru iela''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Mārtiņa iela (pieturvieta slēgta)''
* ''Preses nams (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ķīpsala''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''DUS (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''7. autobusu parks''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Maizes kombināts (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Piedrujas iela''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Benzīntanks (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Slāvu rotācijas aplis''&lt;/nowiki&gt;)''
* ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Katlakalna iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''
* Dārzeņu bāze (pārdēvēta par &quot;Cesvaines iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)
* Lubānas iela (pārdēvēta par &quot;Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)&quot;)
* Dārzciema iela (pārdēvēta par &quot;Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)&quot;)
* Ceļš uz Vārnukrogu (pārdēvēta par &quot;Rododendru audzētava&quot;)
* Sergeja Žoltoka pamatskola (pārdēvēta par &quot;Jaunrozes iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-14-septembra-tiks-veiktas-izmainas-divu-pieturvietu-nosaukumos-darzciema-apkaime/|title=No 14. septembra tiks veiktas izmaiņas divu pieturvietu nosaukumos Dārzciema apkaimē|access-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240919172102/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-14-septembra-tiks-veiktas-izmainas-divu-pieturvietu-nosaukumos-darzciema-apkaime/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|vyEbeCmwpzM|Pilnā 13. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|13]]</text>
      <sha1>bnnmj56fb172shgbux8kfcpxc8s1v6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>20. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107937</id>
    <revision>
      <id>4516799</id>
      <parentid>4498475</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:27:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13887" sha1="65als3vd9xws0k99pqsieqja9b4j03g" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 20. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]
|uz                = [[Pētersala]]
|karte             = 20aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2003|9|1||bez}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 27,424 km&lt;br /&gt;(13,176 km / 14,248 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 56
(28 / 28)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2723&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:20aut izm n.png|thumb|Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 15. septembra.]]
'''20. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapiem]] līdz [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalai]].

20. autobusu maršruta kopējais garums ir 27,424 km. Maršruta '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' kopējais garums ir 13,176 km, bet maršruta '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' — '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 14,248 km.
[[Attēls:20aut n.png|thumb|20. autobusa maršruts līdz 2023. gada 27. decembrim.]]
Darbdienās pa 20. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās — tikai 1 autobuss. Maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts atklāts 2003. gada 1. septembrī un sākotnēji kursēja no [[Pļavnieki|Pļavnieku]] galapunkta [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]] līdz [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības ielai]] Rīgas centrā, daļēji aizstājot slēgto [[10. trolejbusu maršruts (Rīga)|10. trolejbusu maršrutu]].

2005. gada 14. martā Rīgas centrā tika pagarināts līdz [[Pētersalas iela]]i, no 2007. gada 1. septembra pagarināts arī līdz Ulbrokas kapiem.

Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2021. gada 27. novembra maršruts uz laiku tika mainīts [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē. Tika slēgta kustība Vietalvas un [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielā]] un maršrutu virzienā uz [[Pētersalas iela|Pētersalas ielu]] novirzīja pa [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielu]] līdz [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielai]]. Virzienā uz Pļavnieku kapiem maršruts līdz 2022. gada 15. septembrim tika novirzīts pa [[Piedrujas iela|Piedrujas]] un Pildas ielu līdz [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-27-novembra-bus-izmainas-13-un-20-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/|title=Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 27. novembra būs izmaiņas 13. un 20. autobusa maršrutā un kustības sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-24|archive-date=2021-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20211124082106/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-27-novembra-bus-izmainas-13-un-20-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2023. gada 1. februāra iekāpšana 20. maršruta autobusos notiek tikai pa pirmajām durvīm, lai mazinātu [[bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]] skaitu. Iepriekš šī kārtība bija spēkā no 2019. gada 8. jūlija līdz 13. martam un 2020. gadā no 1. septembra līdz 21. oktobrim; vairākas reizes to pārtrauca [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmija]].

No 2023. gada 27. decembra sakarā ar Austrumu maģistrāles atklāšanu maršruts abos virzienos sāka kursēt pa [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]]. Tāpat virzienā uz Pļavnieku kapiem autobusa maršrutā vairs netiek iekļauts Pildas un [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielas]] krustojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta galapunkts &quot;[[Pētersalas iela]]&quot; tika pārdēvēts par &quot;[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:20. autobuss uz Saharova ielas.jpg||thumb|255px|20. maršruta autobuss Saharova ielā]]
[[Attēls:20. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|20. maršruta autobuss Deglava ielā]]
'''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]'''—'''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]].

'''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' —'''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Pildas iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

== Pieturvietas ==
20. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 56 pieturas. Virzienā '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' ir 28 pieturas, bet virzienā '''[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]''' — '''[[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]''' arī ir 28 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Dārzciema vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Piedrujas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| 7. autobusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Matīsa kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Pētersala]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Matīsa kapi (Rīga)|Matīsa kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| 7. autobusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Piedrujas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Pļavnieku kapi (Rīga)|Pļavnieku kapi]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Bāze&quot; (pārdēvēta par &quot;Jukuma Vācieša iela&quot;)
* &quot;Veikals &quot;Pļavnieki&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Pavasara gatve&quot;)
* &quot;Akadēmiķa Mtislava Keldīša iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Dzeņu iela&quot;)
* &quot;Skola&quot; (pārdēvēta par &quot;93.vidusskola&quot;)
* &quot;55. skola&quot; (pārdēvēta par &quot;Vietalvas iela&quot;)
* &quot;Pētersalas iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Pētersala&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Dzirnavu iela&quot; (pārdēvēta par &quot;Hanzas iela&quot;)
* &quot;93. vidusskola&quot; (pārdēvēta par &quot;Dārzciema vidusskola&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-14-septembra-tiks-veiktas-izmainas-divu-pieturvietu-nosaukumos-darzciema-apkaime/|title=No 14. septembra tiks veiktas izmaiņas divu pieturvietu nosaukumos Dārzciema apkaimē|access-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240919172102/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-14-septembra-tiks-veiktas-izmainas-divu-pieturvietu-nosaukumos-darzciema-apkaime/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|JeY1qGFN7Bk|Pilnā 20. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|20]]</text>
      <sha1>65als3vd9xws0k99pqsieqja9b4j03g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>50. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109064</id>
    <revision>
      <id>4516798</id>
      <parentid>4499964</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:24:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4516798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13724" sha1="9rpny36kk9tyl78vx01m0xddcknq3d2" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 50. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|karte             = File:50aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,204 km&lt;br /&gt;(17,556 km / 17,648 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 69
(34 / 35)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2684&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''50. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Rīgas TEC-2]], kas atrodas [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Acone]]s ciematā. Maršruts Granīta ielā šķērso arī [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbulas]] ciemu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

50. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,204 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' kopējais garums ir 17,556 km, bet maršruta '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,648 km.

Darbdienās pa 50. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.

50. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]], [[Granīta iela (Stopiņu novads)|Granīta iela (Rumbula)]] un [[Granīta iela (Acone)]].

'''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Granīta iela (Acone)]], [[Granīta iela (Stopiņu novads)|Granīta iela (Rumbula)]], Granīta iela, [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

[[Attēls:50. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā (20.08.2010).JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:50. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|250px|50. maršruta autobuss Stacijas laukumā]]
[[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā (25.05.2011).JPG|thumb|255px|50. maršruta autobuss Krustpils ielā]]
[[Attēls:50. autobuss uz Slāvu apļa.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Slāvu apļa]]
[[Attēls:50. autobuss uz Zemitāna tilta (2019).jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Zemitāna tilta (2019)]]
[[Attēls:50. autobuss uz Granīta ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss uz Granīta ielas]]
[[Attēls:50. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:50. autobuss uz Merķeļa ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:50. autobuss griežas no Deglava ielas uz Avotu ielu.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss griežas no Deglava ielas uz Avotu ielu]]
[[Attēls:50. autobuss uz Avotu ielas.jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Avotu ielā]]
[[Attēls:50. autobuss uz Granīta ielas (2).jpg|thumb|255px|50. maršruta autobuss Granīta ielā]]

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-saistiba-ar-a-deglava-parvada-slegsanu/|title=Izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos saistībā ar A.Deglava pārvada slēgšanu|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223194612/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-sabiedriska-transporta-marsrutos-saistiba-ar-a-deglava-parvada-slegsanu/}}&lt;/ref&gt;

== Pieturvietas ==
50. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' ir 34 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Rājumsila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 5
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Rožkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Getliņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Jaudas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Acone]]s mazdārziņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Uzņēmumu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Acone]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Acone]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Uzņēmumu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Acone]]s mazdārziņi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Jaudas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Getliņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rožkalni
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] 5
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Depo
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Rājumsila iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Dzirkaļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pildas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Brīvības piemineklis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra — &quot;[[Itas Kozakevičas iela]]&quot;'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] (''no 2024. gada 19. februāra — &quot;Mazā Rencēnu iela''&quot;)
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz [[TEC-2]] — “Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)”'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] — “Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)”'')
* [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz TEC-2 — “Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)”'')
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] (''no 2024. gada 1. augusta virzienā uz Abrenes ielu — “Slāvu rotācijas aplis (Krustpils ielā)”'')
* Dzelzceļa pārbrauktuve (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;Dzirkaļu iela&quot;'')
* Stūraiņu iela (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;Getliņu iela&quot;'')
* Ciemats (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;Jaudas iela&quot;'')
* Dārziņi (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;Acones mazdārziņi&quot;'')
* [[TEC-2]] pārvalde (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;TEC-2&quot;'')
* [[TEC-2]] (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;[[Acone]]''&quot;)
* [[Acone]] (''no 2024. gada 1. augusta — &quot;Uzņēmumu parks&quot;'')

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|Maae84XBA8s|Pilnā 50. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Mio58QRouWM|Pilnā 50. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|50]]</text>
      <sha1>9rpny36kk9tyl78vx01m0xddcknq3d2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>51. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109065</id>
    <revision>
      <id>4516797</id>
      <parentid>4506483</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:22:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12033" sha1="52cismizu4b118ai9jzxusrrybn2mlu" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 51. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Ulbroka]]
|karte             = File:51aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 25,481 km&lt;br /&gt;(12,687 km / 12,794 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 41
(20 / 21)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2831&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''51. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]i (atsevišķos reisos līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzēs]]), kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

51. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,481 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Ulbroka''' kopējais garums ir 12,687 km, bet maršruta '''Ulbroka''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,794 km.

Darbdienās pa 51. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

51. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

Autobusa maršrutu 2021. gada vasarā bija iecerēts pagarināt līdz [[Saurieši]]em, taču tas joprojām vēl nav noticis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/25400-rigas-satiksme-gatava-sakt-parvadajumus-uz-baloziem-jaunmarupi-un-upesciemu|title=&quot;Rīgas satiksme&quot; gatava sākt pārvadājumus uz Baložiem, Jaunmārupi un Upesciemu}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā aktualizēts jautājums par maršruta pagarinājumu līdz [[Upeslejas|Upeslejām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/parruna-iespejas-uzlabot-sabiedriska-transporta-savienojumus-ropazu-novada|title=Pārrunā iespējas uzlabot sabiedriskā transporta savienojumus Ropažu novadā}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]]
[[Attēls:51. autobuss pie Centrālās stacijas.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss pieturā &quot;Centrālā stacija&quot;]]
[[Attēls:51. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:51. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:51. autobuss uz Valmieras ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Valmieras ielā]]
[[Attēls:51. autobuss uz Satekles ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Autoceļš P4]] un [[Institūta iela (Ulbroka)]].

'''Ulbroka''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Institūta iela (Ulbroka), P4, [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], A. Deglava iela, Valmieras iela, Satekles iela, Marijas iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela un Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
51. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. Virzienā uz Ulbroku 20 pieturas, bet virzienā uz Abrenes ielu - 21 pietura.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6 
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbroka]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ulbroka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Dreiliņu veikals
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Pieturvietas maršrutā &quot;Abrenes iela - Ulbrokas skola&quot; un &quot;Ulbrokas skola - Abrenes iela&quot;.'''
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6 
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbroka]]
|x
|-
|21
|[[Līgo parks]]
|x
|-
|22
|Āvas
|x
|-
|23
|[[Ulbrokas vidusskola]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
|1
|[[Ulbrokas vidusskola]]
|x
|-
|2
|Āvas
|x
|-
|3
|[[Līgo parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ulbroka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] pārvalde
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Radiostacijas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Liepziedi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dreiliņu veikals
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Dreiliņu rotācijas aplis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===

* ''Nīcgales iela (pārdēvēta par &quot;Itas Kozakevičas iela&quot;)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* ''Dreiliņu pasts (no 2024. gada 1. augusta - &quot;Dreiliņu rotācijas aplis&quot;)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* ''Radiocentrs (no 2024. gada 1. augusta - Radiostacijas iela&quot;)''
* ''Institūts (no 2024. gada 1. augusta - &quot;Stopiņu pagasta pārvalde&quot;)''
* ''Ogres pagrieziens (pieturvieta slēgta)''
* ''Brasliņas (no 2024. gada 1. augusta - &quot;Līgo parks&quot;)''

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|x9qzKQuW32k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|dgY1OFsFb6k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|51]]</text>
      <sha1>52cismizu4b118ai9jzxusrrybn2mlu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>52. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109070</id>
    <revision>
      <id>4516796</id>
      <parentid>4499966</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:21:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8479" sha1="jfr444jjfd4q32bq10l1k8g4lmsmst1" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 52. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Pļavnieku kapi]]
|karte             = File:52aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,600km km&lt;br /&gt;(11,076 km / 11,524 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
(18 / 18)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2833&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''52. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Pļavnieku kapi]]em.

52. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,600 km. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 11,076 km, bet virzienā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,524 km.

Darbdienās pa 52. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi. Maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2019. gada 1. augusta 52.autobusa maršruta 1 reiss (plkst. 17:12 no [[Pļavnieki|Pļavnieku]] kapiem) darba dienās tika pagarināts, iekļaujot iebraucienu Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]) pēc tur esošā loģistikas centra darbinieku lūgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|title=Būs izmaiņas 29., 52. maršruta autobusu kustības sarakstā un 52. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-07-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708205814/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|archivedate=2019-07-08}}&lt;/ref&gt; No 2025. gada 15. marta viens rīta reiss caur Noliktavu ielu kursē arī no Abrenes ielas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-15-marta-tiks-veiktas-izmainas-3-4-34-37-41-un-52-autobusa-ka-ari-3-trolejbusa-kustibas-sarakstos/|title=No 15. marta tiks veiktas izmaiņas 3., 4., 34., 37., 41. un 52. autobusa, kā arī 3. trolejbusa kustības sarakstos|access-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250328082915/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-15-marta-tiks-veiktas-izmainas-3-4-34-37-41-un-52-autobusa-ka-ari-3-trolejbusa-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:52. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Deglava ielā]]
[[Attēls:52. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:52. autobuss uz Valmieras ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Valmieras ielā]]
[[Attēls:52. autobuss galapunktā &quot;Pļavnieku kapi&quot;.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss galapunktā &quot;Pļavnieku kapi&quot;]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

'''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], Dreiliņu rotācijas aplis, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
52. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 36 pieturas. Katrā virzienā ir 18 pieturas. Pagarinātajos maršrutos - &quot;'''Abrenes iela - Noliktavu iela - Pļavnieku kapi'''&quot; un &quot;'''Pļavnieku kapi - Noliktavu iela - Abrenes iela'''&quot; abos virzienos ir 19 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |
|''Noliktavu iela''
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Žīguru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Žīguru iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |
|''Noliktavu iela''
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|bPClqOOvQbE|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|VUgbOEfEbak|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|52]]</text>
      <sha1>jfr444jjfd4q32bq10l1k8g4lmsmst1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vents Armands Krauklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113057</id>
    <revision>
      <id>4516502</id>
      <parentid>4304051</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:37:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8136" sha1="7nrbe90smwif35kz2ews8ddy806e10u" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Vents Armands Krauklis
| attēls              = Vents Armands Krauklis.jpg
| apraksts            = Vents Armands Krauklis 2006. gadā
| amats               = [[Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valkas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = 2013. gada 20. jūnijs
| term_beigas         = 2023. gada 18. maijs
| term_sākums2        = 2025. gada 19. jūnijs
| term_beigas2        = ''pašlaik''
| prezidents          = 
| premjers            =
| vietnieks           = [[Viesturs Zariņš]]  (2014—2022) &lt;br/&gt; [[Unda Ozoliņa]] (2022—2023)
| priekštecis         = [[Kārlis Albergs]]
| priekštecis2        = [[Gita Avote]]
| pēctecis            = ''[[Unda Ozoliņa]]'' (''p.i'')&lt;br/&gt;[[Gita Avote]]
| amats3              = Valkas domes priekšsēdētājs
| term_sākums3        = 2001
| term_beigas3        = 2006
| prezidents3         = 
| premjers3           =
| priekštecis3        = [[Kārlis Albergs]]
| pēctecis3           =
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1964|2|3}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Valka}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(1998—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vidzemes partija]] &lt;small&gt;(kopš 2011)
| dzīvesb             = Aija Kraukle &lt;small&gt;(šķīrušies)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Līga Avota-Kraukle &lt;small&gt;(no 2011)&lt;/small&gt;
| profesija           = [[žurnālists]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Vents Armands Krauklis''' (dzimis {{dat|1964|2|3}} [[Valka|Valkā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]] un [[mūziķis]], kā arī [[televīzija]]s raidījumu vadītājs. Viņš ir bijis [[Valka]]s pilsētas domes priekšsēdētājs (2001—2006), pēc tam [[9. Saeima]]s deputāts, un vēlāk — [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētājs (2013—2023, no 2025). 2011. gadā izveidojis [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]], bet agrāk bijis [[Tautas partija]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Dzimis Valkā, bet bērnību pavadījis [[Trikāta|Trikātā]], kur sācis skolas gaitas, un [[Gaujiena|Gaujienā]].&lt;ref&gt;[http://www.vidzemespartija.lv/vents-armands-krauklis/ Vents Armands Krauklis] vidzemespartija.lv&lt;/ref&gt; V. A. Krauklis studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas nodaļā, ko nav pabeidzis, bet augstāko izglītību ieguvis, jau būdams aktīvs politiķis, kad 2006. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultāti.

Pirms politiskās darbības sākuma izmēģinājis spēkus daudzās jomās. V. A. Krauklis ir strādājis Valkas J. Cimzes mūzikas skolā, bijis korespondents laikrakstā &quot;Darba Karogs&quot;, vēlāk darbojies Valkas rajona laikrakstos &quot;Mūsu Zeme&quot; un &quot;[[Ziemeļlatvija (laikraksts)|Ziemeļlatvija]]&quot; (no 1992. līdz 2000. gadam bijis laikraksta redaktors), bijis arī pastnieks, strādnieks graudu kaltē, teletaipists, kurinātājs. Tomēr lielāko atpazīstamību novadā viņš ieguvis, muzicējot Valkas kapelā [[Bumerangs (grupa)|&quot;Bumerangs&quot;]], kurā darbojas joprojām.

Vadījis arī melodiskās mūzikas raidījumu &quot;Vilciens Rīga-Valka&quot; [[RE:TV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/avize-jauta-vai-skataties-venta-armanda-kraukla-vadito-melodiskas-muzikas-raidijumu-vilciens-riga-va-119581|title=AVĪZE JAUTĀ Vai skatāties Venta Armanda Kraukļa vadīto melodiskās mūzikas raidījumu “Vilciens Rīga – Valka”?|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2020-07-17|archive-date=2020-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717205121/https://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/avize-jauta-vai-skataties-venta-armanda-kraukla-vadito-melodiskas-muzikas-raidijumu-vilciens-riga-va-119581}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[Trešā atmoda|Atmodas]] gados darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]], bijis tās Valkas nodaļas vadītājs.

1998. gadā V. A. Krauklis iestājies [[Tautas partija|Tautas partijā]]. 2001. gadā kā tās pārstāvis ievēlēts [[Valka]]s pilsētas domē un ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju. Vēlētāju atbalstu guvis arī [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]], kad saglabāja deputāta mandātu un domes priekšsēdētāja amatu. Bijis arī [[Valkas rajons|Valkas rajona]] padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Aktīvi darbojoties savā pašvaldībā, kļuvis par vienu no partijas līderiem Tautas partijai nozīmīgajā [[Vidzeme]]s novadā un tika uzaicināts vadīt [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlešanu]] kampaņu. 2006. gadā ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā kandidēja no apvienības &quot;[[Par Labu Latviju]]&quot; saraksta, bet netika ievēlēts Saeimā.

2011. gadā vasarā, vēl pirms Tautas partijas likvidēšanas, V. A. Krauklis bija [[Vidzemes partija]]s dibināšanas iniciators un tika ievēlēts par jaunās partijas valdes priekšsēdētāja [[Guntis Gladkins|Gunta Gladkina]] vietnieku. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Valkas novads|Valkas novada]] domē no [[Vidzemes partija]]s. Partija veidoja absolūto vairākumu domē, un V. A. Krauklis tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. 2015. gadā ievēlēts par Vidzemes partijas priekšsēdētāju. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Valkas novads|Valkas novada]] domē no Vidzemes partijas un partijas “[[Latvijas attīstībai]]” kopējā saraksta, ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. Šo amatu zaudēja pēc Valkas novada domes balsojuma 2023. gada 18. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=No amata gāž ilggadējo Valkas novada mēru Kraukli |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-amata-gaz-ilggadejo-valkas-novada-meru-kraukli.d?id=55537592 |publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. A. Krauklis kandidēja no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta, pārstāvot tajā Vidzemes partiju, taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

[[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] V. A. Kraukļa vadītā Vidzemes partija uzvarēja Valkas novada domes vēlēšanās, un 19. jūnijā viņš tika atkārtoti ievēlēts par Valkas novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par Valkas mēru ievēlē Kraukli |url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077174/par-valkas-meru-ievele-kraukli |publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Šķīries no sievas un viņa triju bērnu mātes Aijas Kraukles. Šobrīd V. A. Kraukļa sieva ir uzņēmēja Līga Avota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=15398|title=Deputātu Kraukli mīļotā vizina dārgā džipā|date=2010-01-18|work=Kasjauns.lv}}&lt;/ref&gt; Politiķa parādīšanās sabiedrībā (tai skaitā [[Latvijas prezidents|Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] inaugurācijas pieņemšanā 2007. gadā) kopā ar jauno draudzeni vēl pirms šķiršanās ar iepriekšējo sievu izraisīja visai lielu sabiedrības uzmanību.

V. A. Krauklis ir piedalījies [[LNT]] muzikālajā šovā &quot;Zvaigžņu lietus&quot; kopā ar dziedātāju no Valkas [[Ginta Ēķe|Gintu Ēķi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{9. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Krauklis, Vents Armands}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:Valkas novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>7nrbe90smwif35kz2ews8ddy806e10u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516654</id>
      <parentid>4516502</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:59:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8156" sha1="pi35jmv2m56xbizwvm7d6ioe3iw9xaj" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Vents Armands Krauklis
| attēls              = Vents Armands Krauklis.jpg
| apraksts            = Vents Armands Krauklis 2006. gadā
| amats               = [[Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valkas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = 2013. gada 20. jūnijs
| term_beigas         = 2023. gada 18. maijs
| term_sākums2        = 2025. gada 19. jūnijs
| term_beigas2        = ''pašlaik''
| prezidents          = 
| premjers            =
| vietnieks           = [[Viesturs Zariņš]]  (2014—2022) &lt;br/&gt; [[Unda Ozoliņa]] (2022—2023)
| priekštecis         = [[Kārlis Albergs]]
| priekštecis2        = [[Gita Avote]]
| pēctecis            = ''[[Unda Ozoliņa]]'' (''p.i'')&lt;br/&gt;[[Gita Avote]]
| amats3              = Valkas domes priekšsēdētājs
| term_sākums3        = 2001
| term_beigas3        = 2006
| prezidents3         = 
| premjers3           =
| priekštecis3        = [[Kārlis Albergs]]
| pēctecis3           =
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1964|2|3}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Valka}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(1998—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vidzemes partija]] &lt;small&gt;(kopš 2011)
| dzīvesb             = Aija Kraukle &lt;small&gt;(šķīrušies)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Līga Avota-Kraukle &lt;small&gt;(no 2011)&lt;/small&gt;
| profesija           = [[žurnālists]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Vents Armands Krauklis''' (dzimis {{dat|1964|2|3}} [[Valka|Valkā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]] un [[mūziķis]], kā arī [[televīzija]]s raidījumu vadītājs. Viņš ir bijis [[Valka]]s pilsētas domes priekšsēdētājs (2001—2006), pēc tam [[9. Saeima]]s deputāts, un vēlāk — [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētājs (2013—2023, no 2025). 2011. gadā izveidojis [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]], bet agrāk bijis [[Tautas partija]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Dzimis Valkā, bet bērnību pavadījis [[Trikāta|Trikātā]], kur sācis skolas gaitas, un [[Gaujiena|Gaujienā]].&lt;ref&gt;[http://www.vidzemespartija.lv/vents-armands-krauklis/ Vents Armands Krauklis]{{Novecojusi saite}} vidzemespartija.lv&lt;/ref&gt; V. A. Krauklis studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas nodaļā, ko nav pabeidzis, bet augstāko izglītību ieguvis, jau būdams aktīvs politiķis, kad 2006. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultāti.

Pirms politiskās darbības sākuma izmēģinājis spēkus daudzās jomās. V. A. Krauklis ir strādājis Valkas J. Cimzes mūzikas skolā, bijis korespondents laikrakstā &quot;Darba Karogs&quot;, vēlāk darbojies Valkas rajona laikrakstos &quot;Mūsu Zeme&quot; un &quot;[[Ziemeļlatvija (laikraksts)|Ziemeļlatvija]]&quot; (no 1992. līdz 2000. gadam bijis laikraksta redaktors), bijis arī pastnieks, strādnieks graudu kaltē, teletaipists, kurinātājs. Tomēr lielāko atpazīstamību novadā viņš ieguvis, muzicējot Valkas kapelā [[Bumerangs (grupa)|&quot;Bumerangs&quot;]], kurā darbojas joprojām.

Vadījis arī melodiskās mūzikas raidījumu &quot;Vilciens Rīga-Valka&quot; [[RE:TV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/avize-jauta-vai-skataties-venta-armanda-kraukla-vadito-melodiskas-muzikas-raidijumu-vilciens-riga-va-119581|title=AVĪZE JAUTĀ Vai skatāties Venta Armanda Kraukļa vadīto melodiskās mūzikas raidījumu “Vilciens Rīga – Valka”?|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2020-07-17|archive-date=2020-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717205121/https://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/avize-jauta-vai-skataties-venta-armanda-kraukla-vadito-melodiskas-muzikas-raidijumu-vilciens-riga-va-119581}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[Trešā atmoda|Atmodas]] gados darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]], bijis tās Valkas nodaļas vadītājs.

1998. gadā V. A. Krauklis iestājies [[Tautas partija|Tautas partijā]]. 2001. gadā kā tās pārstāvis ievēlēts [[Valka]]s pilsētas domē un ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju. Vēlētāju atbalstu guvis arī [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]], kad saglabāja deputāta mandātu un domes priekšsēdētāja amatu. Bijis arī [[Valkas rajons|Valkas rajona]] padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Aktīvi darbojoties savā pašvaldībā, kļuvis par vienu no partijas līderiem Tautas partijai nozīmīgajā [[Vidzeme]]s novadā un tika uzaicināts vadīt [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlešanu]] kampaņu. 2006. gadā ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā kandidēja no apvienības &quot;[[Par Labu Latviju]]&quot; saraksta, bet netika ievēlēts Saeimā.

2011. gadā vasarā, vēl pirms Tautas partijas likvidēšanas, V. A. Krauklis bija [[Vidzemes partija]]s dibināšanas iniciators un tika ievēlēts par jaunās partijas valdes priekšsēdētāja [[Guntis Gladkins|Gunta Gladkina]] vietnieku. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Valkas novads|Valkas novada]] domē no [[Vidzemes partija]]s. Partija veidoja absolūto vairākumu domē, un V. A. Krauklis tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. 2015. gadā ievēlēts par Vidzemes partijas priekšsēdētāju. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Valkas novads|Valkas novada]] domē no Vidzemes partijas un partijas “[[Latvijas attīstībai]]” kopējā saraksta, ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. Šo amatu zaudēja pēc Valkas novada domes balsojuma 2023. gada 18. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=No amata gāž ilggadējo Valkas novada mēru Kraukli |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-amata-gaz-ilggadejo-valkas-novada-meru-kraukli.d?id=55537592 |publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. A. Krauklis kandidēja no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta, pārstāvot tajā Vidzemes partiju, taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

[[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] V. A. Kraukļa vadītā Vidzemes partija uzvarēja Valkas novada domes vēlēšanās, un 19. jūnijā viņš tika atkārtoti ievēlēts par Valkas novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par Valkas mēru ievēlē Kraukli |url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077174/par-valkas-meru-ievele-kraukli |publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Šķīries no sievas un viņa triju bērnu mātes Aijas Kraukles. Šobrīd V. A. Kraukļa sieva ir uzņēmēja Līga Avota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=15398|title=Deputātu Kraukli mīļotā vizina dārgā džipā|date=2010-01-18|work=Kasjauns.lv}}&lt;/ref&gt; Politiķa parādīšanās sabiedrībā (tai skaitā [[Latvijas prezidents|Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] inaugurācijas pieņemšanā 2007. gadā) kopā ar jauno draudzeni vēl pirms šķiršanās ar iepriekšējo sievu izraisīja visai lielu sabiedrības uzmanību.

V. A. Krauklis ir piedalījies [[LNT]] muzikālajā šovā &quot;Zvaigžņu lietus&quot; kopā ar dziedātāju no Valkas [[Ginta Ēķe|Gintu Ēķi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{9. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Krauklis, Vents Armands}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:Valkas novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>pi35jmv2m56xbizwvm7d6ioe3iw9xaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D</title>
    <ns>10</ns>
    <id>116480</id>
    <revision>
      <id>4516783</id>
      <parentid>4474269</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:06:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5274" sha1="as4y4ljky85jqg6ergx2841l3hjv2ku" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D
|title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu D
|titlestyle = background:#7E92A5;
|state= autocollapse

|list1style = background:#97A8B9;
|list1  = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group2 = D
|group2style = background:#97A8B9;
|list2  = 
* [[Dagdas iela (Rīga)|Dagdas]]
* [[Dagmāras iela|Dagmāras]]
* [[Daibes iela (Rīga)|Daibes]]
* [[Dainas iela (Rīga)|Dainas]]
* [[Dāliju iela (Rīga)|Dāliju]]
* [[Dambja iela (Rīga)|Dambja]]
* [[Dambjapurva iela|Dambjapurva]]
* [[Dammes iela|Dammes]]
* [[Dandāles iela|Dandāles]]
* [[Darba iela (Rīga)|Darba]]
* [[Dārza iela (Rīga)|Dārza]]
* [[Dārzaugļu iela|Dārzaugļu]]
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema]]
* [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu]]
* [[:Kategorija:Dārziņu līnijas|Dārziņu līnijas]]
** [[Dārziņu 1. līnija (Rīga)|1.]]
** [[Dārziņu 2. līnija (Rīga)|2.]]
** [[Dārziņu 3. līnija (Rīga)|3.]]
** [[Dārziņu 4. līnija (Rīga)|4.]]
** [[Dārziņu 5. līnija (Rīga)|5.]]
** [[Dārziņu 6. līnija (Rīga)|6.]]
** [[Dārziņu 7. līnija (Rīga)|7.]]
** [[Dārziņu 8. līnija (Rīga)|8.]]
** [[Dārziņu 9. līnija (Rīga)|9.]]
** [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|10.]]
** [[Dārziņu 11. līnija (Rīga)|11.]]
** [[Dārziņu 12. līnija (Rīga)|12.]]
** [[Dārziņu 13. līnija (Rīga)|13.]]
** [[Dārziņu 14. līnija|14.]]
** [[Dārziņu 15. līnija|15.]]
** [[Dārziņu 16. līnija|16.]]
** [[Dārziņu 17. līnija|17.]]
** [[Dārziņu 18. līnija|18.]]
** [[Dārziņu 19. līnija|19.]]
** [[Dārziņu 20. līnija|20.]]
** [[Dārziņu 21. līnija|21.]]
** [[Dārziņu 22. līnija|22.]]
** [[Dārziņu 23. līnija|23.]]
** [[Dārziņu 24. līnija|24.]]
** [[Dārziņu 25. līnija|25.]]
** [[Dārziņu 26. līnija|26.]]
** [[Dārziņu 27. līnija|27.]]
** [[Dārziņu 28. līnija|28.]]
** [[Dārziņu 29. līnija|29.]]
** [[Dārziņu 30. līnija|30.]]
** [[Dārziņu 31. līnija|31.]]
** [[Dārziņu 32. līnija|32.]]
** [[Dārziņu 33. līnija|33.]]
** [[Dārziņu 34. līnija|34.]]
** [[Dārziņu 35. līnija|35.]]
** [[Dārziņu 36. līnija|36.]]
** [[Dārziņu 37. līnija|37.]]
** [[Dārziņu 38. līnija|38.]]
** [[Dārziņu 39. līnija|39.]]
** [[Dārziņu 40. līnija|40.]]
** [[Dārziņu 41. līnija|41.]]
** [[Dārziņu 42. līnija|42.]]
** [[Dārziņu 43. līnija|43.]]
** [[Dārziņu 44. līnija|44.]]
** [[Dārziņu 45. līnija|45.]]
** [[Dārziņu 46. līnija|46.]]
** [[Dārziņu 47. līnija|47.]]
** [[Dārziņu 48. līnija|48.]]
** [[Dārziņu 49. līnija|49.]]
** [[Dārziņu 50. līnija|50.]]
** [[Dārziņu 51. līnija|51.]]
** [[Dārziņu 52. līnija|52.]]
** [[Dārziņu 53. līnija|53.]]
** [[Dārziņu 54. līnija|54.]]
** [[Dārziņu 55. līnija|55.]]
** [[Dārziņu 56. līnija|56.]]
** [[Dārziņu 57. līnija|57.]]
** [[Dārziņu 58. līnija|58.]]
** [[Dārziņu 59. līnija|59.]]
** [[Dārziņu 60. līnija|60.]]
** [[Dārziņu 61. līnija|61.]]
* [[Dārznieku iela (Rīga)|Dārznieku]]
* [[Daudzeses iela|Daudzeses]]
* [[Daugavas gāte]]
* [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]]
* [[Daugavgrīvas šoseja|Daugavgrīvas šoseja]]
* [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas]]
* [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils]]
* [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu]]
* [[Dāvida iela|Dāvida]]
* [[Degumu iela|Degumu]]
* [[Degvielas iela|Degvielas]]
* [[Dēļu iela|Dēļu]]
* [[Dignājas iela (Rīga)|Dignājas]]
* [[Dīgstu iela (Rīga)|Dīgstu]]
* [[Dikļu iela (Rīga)|Dikļu]]
* [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa]]
* [[Dimantu iela (Rīga)|Dimantu]]
* [[Dīvajas iela (Rīga)|Dīvajas]]
* [[Divīzijas iela (Rīga)|Divīzijas]]
* [[Dižozolu iela (Rīga)|Dižozolu]]
* [[Dobeles iela (Rīga)|Dobeles]]
* [[Doles iela (Rīga)|Doles]]
* [[Dolomīta iela (Rīga)|Dolomīta]]
* [[Doma laukums]]
* [[Dores iela (Rīga)|Dores]]
* [[Draudzības iela (Rīga)|Draudzības]]
* [[Dravnieku iela (Rīga)|Dravnieku]]
* [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu]]
* [[Dricānu iela|Dricānu]]
* [[Drujas iela (Rīga)|Drujas]]
* [[Drustu iela (Rīga)|Drustu]]
* [[Druvas iela (Rīga)|Druvas]]
* [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas]]
* [[Dubnas iela (Rīga)|Dubnas]]
* [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu]]
* [[Dukura iela (Rīga)|Dukura]]
* [[Dumbrāja iela|Dumbrāja]]
* [[Dunalkas iela (Rīga)|Dunalkas]]
* [[Dunavas iela (Rīga)|Dunavas]]
* [[Duntes iela (Rīga)|Duntes]]
* [[Dūņu iela (Rīga)|Dūņu]]
* [[Durbes iela (Rīga)|Durbes]]
* [[Dzegužu iela (Rīga)|Dzegužu]]
* [[Dzelmes iela (Rīga)|Dzelmes]]
* [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]]
* [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa]]
* [[Dzelzs iela (Rīga)|Dzelzs]]
* [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu]]
* [[Dzērbenes iela|Dzērbenes]]
* [[Dzērveņu iela (Rīga)|Dzērveņu]]
* [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju]]
* [[Dziesmas iela (Rīga)|Dziesmas]]
* [[Dzilnas iela (Rīga)|Dzilnas]]
* [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara]]
* [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema]]
* [[Dzirkaļu iela (Rīga)|Dzirkaļu]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]]
* [[Dzirnezera iela (Rīga)|Dzirnezera]]
* [[Dzirnupes iela (Rīga)|Dzirnupes]]
* [[Džeimsa Armitsteda iela|Džeimsa Armitsteda]]
* [[Džohara Dudajeva gatve]]
* [[Džūkstes iela|Džūkstes]]
* [[Džutas iela|Džutas]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>as4y4ljky85jqg6ergx2841l3hjv2ku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aristids Lambergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117760</id>
    <revision>
      <id>4516712</id>
      <parentid>3682699</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:07:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmie gadi un dzīve trimdā */ :</comment>
      <origin>4516712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="r79uv74jfzj9jdq8zvf8qfq8kc2v089" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Aristids Lambergs
| attēls              = A_Lambergs.jpg
| att_izm             = 170 px
| amats               = [[Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           = {{dat|1934|07|07|N}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Jelgava]], [[Latvija]]
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2010|6|23|1934|7|7}}
| mir_vieta           = {{flaga|ASV}} [[Bostona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| partija             = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] &lt;small&gt;(ASV)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(Latvija)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionālā Reformu partija|LNRP]] &lt;small&gt;(Latvija)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = Dzidra Lamberga
| alma_mater          = [[Lī institūts]]&lt;br /&gt;[[Masačūsetsas Militārā akadēmija]]&lt;br /&gt;[[Bostonas Universitāte]]
| profesija           =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Aristids Jēkabs Lambergs''' ({{dat|1934|07|07|N}} — {{dat|2010|06|23|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs, [[Trimdas latvieši|trimdas]] sabiedriskais darbinieks un politiķis. [[5. Saeima|5.]] un [[6. Saeima]]s deputāts. [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] vadītājs no [[1993]]. līdz [[1995]]. gadam.

== Biogrāfija ==
=== Pirmie gadi un dzīve trimdā ===
Aristids Lambergs piedzima [[Jelgava|Jelgavā]] {{dat|1934|07|07||bez}} jurista [[Valdemārs Lambergs|Valdemāra Lamberga]] un dzejnieces Marijas Urnezus ģimenē. Ģimenē audzis arī pirmdzimtais dēls Silvestrs.&lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ARISTIDS LAMBERGS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/lambergs_aristids/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160401234424/http://latvijaslaudis.lv/users/lambergs_aristids/ | archivedate = {{dat|2016|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] 1940. gadā okupēja Latviju, Valdemārs Lambergs noskaidroja, ka ģimene ir 1941. gadā deportējamo sarakstā. Ģimene paslēpās [[Rīga|Rīgā]] pie Baltezera. Kad [[Trešais reihs|Vācija]] ieņēma Latviju, Lambergi atgriezās savās mājās Jelgavā. Vēlāk, kad pilsētu uzsāka bombardēt, ģimene devās bēgļu gaitās. Viņi sākumā ieradās pie radiem [[Saldus|Saldū]], bet tad no [[Liepāja]]s devās uz Vāciju.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

Vairākus gadus nodzīvojuši dažādās nometnēs, 1950. gadā Lambergi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tur A. Lambergs absolvēja Lī institūtu un Masačūsetsas Militāro akadēmiju. Ir dienējis Masačūsetsas Nacionālajā gvardē, kur izveidoja Latviešu vadu. Ieguvis [[leitnants|leitnanta]] pakāpi. Vēlāk bijis ASV 26. kājnieku divīzijas štāba rotas komandieris. Studējis uzņēmējdarbības vadību [[Bostonas Universitāte|Bostonas Universitātē]]. Studiju gados pievienojies korporācijai [[Fraternitas Metropolitana]]. Darbojies nekustamo īpašumu biznesā, bijis [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] biedrs.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Darbība trimdas latviešu biedrībās ===
Sākot no [[1981]]. gada ieņēma amatus trimdas latviešu organizācijās. Pēc tēva nāves [[1973]]. gadā sācis vadīt pretpadomju akcijas un demonstrācijas, piedalījies tajās ASV un Rietumeiropā. Kopš 1981. gada bijis 1941. gada 14. jūnija piemiņas komitejas priekšsēdētājs. Kopš [[1983]]. gada bija Baltijas Brīvības līgas direktors un Masačūsetsas Apspiesto tautu komitejas viceprezidents. 1983. gadā kā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) pārstāvis [[Vatikāns|Vatikānā]] piedalījās latviešu kardināla [[Julijans Vaivods|Julijana Vaivoda]] amatā ievešanas svinībās.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

A. Lambergam Bostonā izdevās noorganizēt lielu demonstrāciju, kura notika 1981. gada jūnijā un bija veltīta deportācijas četrdesmitajai gadadienai. Viņš aktīvi darbojās arī Baltijas valstu pasākumā [[Baltais nams|Baltajā namā]] {{dat|1982|06|14}}, kad ASV prezidents [[Ronalds Reigans|R. Reigans]] parakstīja baltiešu Brīvības dienas rezolūciju. No 1983. līdz [[1985]]. gadam vadīja Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Ārējās informācijas nodaļu.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; No [[1984]]. līdz 1985. gadam bija ALA valdes priekšsēdētāja vietnieks, no 1985. gada līdz [[1988]]. gadam ALA valdes priekšsēdētājs un PBLA valdes loceklis. Veicot ALA priekšsēža pienākumus, viņš organizēja un sekmēja trimdas latviešu līdzdalību [[Jūrmala]]s ([[1986]].) un [[Šatakvas konference|Šatakvas]] ([[1987]].) konferencēs, kas bija iecerētas kā tilts starp PSRS un ASV.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Atgriešanās Latvijā ===
A. Lambergs atgriezās Latvijā [[1990]]. gadā. Viņš kļuva par [[Godmaņa Ministru padome|valdības]] padomnieku ekonomiskajos jautājumos. Drīz sācis darboties politikā, [[1993]]. gadā kļuvis par [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] vadītāju, amatā bijis divus gadus. 1993. gadā arī ticis ievēlēts [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]]. Bija LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Baltijas Asamblejas un Privatizācijas aģentūras padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

[[1995]]. gadā zaudējis LNNK vadību, kļuvis par partijas priekšsēdētāja vietnieku. Togad ticis [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]]. Bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs. [[Banka Baltija|Bankas Baltija]] bankrota, [[Latvijas Krājbanka]]s un [[SEB banka|Unibankas]] privatizācijas un G-24 kredītu izsaimniekošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis. Veicis pienākumus kā Starptautiskās parlamentu savienības, Eiropas Padomes un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis, kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis un VAS Rīgas tirdzniecības ostas valsts pilnvarnieks un padomes loceklis.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

[[1997]]. gadā, LNNK apvienojoties ar [[Tēvzemei un Brīvībai]], Lambergs partiju pameta un pievienojās [[Latvijas Nacionālā reformu partija|Latvijas Nacionālajai reformu partijai]]. Uz neilgu laiku bijis tās vadītājs.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

=== Došanās uz ASV un nāve ===
Pēc politiķa karjeras beigām Aristids Lambergs atgriezies ASV. Dzīvojis [[Bostona]]s priekšpilsētā [[Vestvuda|Vestvudā]]. Viņš nomira {{dat|2010|06|23}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Miris bijušais Saeimas deputāts Aristīds Lambergs | publisher = Delfi | date = 2010.06.28. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-bijusais-saeimas-deputats-aristids-lambergs.d?id=32689211}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Lambergs, Aristids}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2010. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>r79uv74jfzj9jdq8zvf8qfq8kc2v089</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126660</id>
    <revision>
      <id>4516758</id>
      <parentid>4371108</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:30:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47682-31</username>
        <id>149821</id>
      </contributor>
      <comment>Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskola 2026. 1. septembrī mainījās uz pamatskola.</comment>
      <origin>4516758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4525" sha1="nbu66d7ocqp3gq5aikn3fzafjgwni95" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Former German Secondary school in Kudīga - panoramio.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Skolas ēka 2014. gadā
| motto = 
| location = Pētera iela 5, [[Kuldīga]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 16
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 57
| longs = 54
| longEW = E
| schooltype = vispārizglītojoša skola
| fundingtype = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| director = 
| headmistress = Inta Brasle
| headmaster = 
| head_teacher = 
| key_people = 
| grades = 
| years = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 272 (2022)
| language = latviešu
| schedtyp = dienas skola
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_label = 
| free_text = 
| homepage = {{url|https://kmhzv.kuldiga.lv/}}
}}

'''Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Pētera ielā 5 un 10 [[Kuldīga|Kuldīgā]]. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Kuldīgas vācu ģimnāzija pēc 1930.jpg|thumb|left|Kuldīgas vācu ģimnāzijas ēka.]]
Skolas ēka celta Kuldīgas vācu ģimnāzijas vajadzībām par Vācu vecāku savienības vākto naudu un atklāta [[1930]]. gadā. 
Tūlīt pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās [[Kuldīgas 1. pamatskola]]. Vēlākajos gados ēkas trešajā stāvā atradās pilsētas bērnu bibliotēka.
[[1978]]. gadā nodibināja Kuldīgas bērnu mākslas skolu. Pirmajā gadā šeit mācījās 60 audzēkņu, vecākiem noteiktā mācību maksa bija 20 padomju rubļu gadā. Ar audzēkņiem strādāja tikko Mākslas akadēmiju beigušie pasniedzēji Anna Mētra un [[Pēteris Sidars]], skolas direktors bija gleznotājs [[Valdis Līcītis]]. 

[[1989]]. gadā Kuldīgas mākslas skola apvienojās ar humanitāro zinību skolu, izveidojot eksperimentālo skolu, kur mācību darbā bija ieviesti dažādi jauninājumi - uz savstarpēju sapratni balstītas bērnu un pedagogu attiecības, pasniedzēju veidotas mācību programmas, darba burtnīcas utt. Ieviesa vairākus jaunus mācību priekšmetus - skolēni apguva gan [[Bībele]]s pamatus, gan folkloru, novada vēsturi un mākslas priekšmetus.  [[2005. gads|2005]]. gadā par skolas direktori pieņemta darbā Valda Gaure un šajā pašā gadā skola tiek pārdēvēta par [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola|Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kmhzv.blogs.lv/ |title=kmhzv.blogs.lv |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090407040302/http://kmhzv.blogs.lv/ |archivedate={{dat|2009|04|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

[[1993]]. gadā skolu pārdēvēja par Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību skolu, 2012. gadā izremontēja, piebūvēja trešo stāvu, rekonstruēja pagrabu, veica ārējo apdari un izremontēja klases.
Kopš [[1989]]. gada ēkā atrodas Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskola. 

== Skolas ēka ==
Skolas ēka vairākkārt pārbūvēta, mainītas klašu starpsienas visos stāvos, uzbūvēts ceturtais stāvs. Mākslas klātbūtne jūtama visā ēkā, tā rada sevišķu gaisotni. Savu artavu telpu izdaiļošanā devuši daudzi mākslas skolas absolventi, kuri gan veidojuši sienu gleznojumus, gan atstājuši savus diplomdarbus. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=26819&amp;Itemid=20 |title=Kuldīgas dārgumi. 80. stāsts. Ēka Pētera ielā 5. |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304130504/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=26819&amp;Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tagad mākslas skola ir pārcelta uz ēku ielas otrā pusē. Tajā notiek arī vecāko klašu nodarbības un vizuālās mākslas nodarbības.

== Direktori ==
* Valdis Līcītis (1878-1990)
* Juris Andersons (1990-1991)
* Vija Astaševska (1991-1998)  
* Guntra Buivide (1998-2005)
* Valda Gaure (2005-)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Kuldīgas novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Kuldīgā]]
[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>nbu66d7ocqp3gq5aikn3fzafjgwni95</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516759</id>
      <parentid>4516758</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:31:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47682-31</username>
        <id>149821</id>
      </contributor>
      <comment>Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskola 2026. 1. septembrī mainījās uz pamatskola.</comment>
      <origin>4516759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4525" sha1="elowpnmmcjrdr7lynnwr1sjpf1e1ygs" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību pamatskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Former German Secondary school in Kudīga - panoramio.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Skolas ēka 2014. gadā
| motto = 
| location = Pētera iela 5, [[Kuldīga]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 16
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 57
| longs = 54
| longEW = E
| schooltype = vispārizglītojoša skola
| fundingtype = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| director = 
| headmistress = Inta Brasle
| headmaster = 
| head_teacher = 
| key_people = 
| grades = 
| years = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 272 (2022)
| language = latviešu
| schedtyp = dienas skola
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_label = 
| free_text = 
| homepage = {{url|https://kmhzv.kuldiga.lv/}}
}}

'''Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību pamatskola''' ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Pētera ielā 5 un 10 [[Kuldīga|Kuldīgā]]. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Kuldīgas vācu ģimnāzija pēc 1930.jpg|thumb|left|Kuldīgas vācu ģimnāzijas ēka.]]
Skolas ēka celta Kuldīgas vācu ģimnāzijas vajadzībām par Vācu vecāku savienības vākto naudu un atklāta [[1930]]. gadā. 
Tūlīt pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās [[Kuldīgas 1. pamatskola]]. Vēlākajos gados ēkas trešajā stāvā atradās pilsētas bērnu bibliotēka.
[[1978]]. gadā nodibināja Kuldīgas bērnu mākslas skolu. Pirmajā gadā šeit mācījās 60 audzēkņu, vecākiem noteiktā mācību maksa bija 20 padomju rubļu gadā. Ar audzēkņiem strādāja tikko Mākslas akadēmiju beigušie pasniedzēji Anna Mētra un [[Pēteris Sidars]], skolas direktors bija gleznotājs [[Valdis Līcītis]]. 

[[1989]]. gadā Kuldīgas mākslas skola apvienojās ar humanitāro zinību skolu, izveidojot eksperimentālo skolu, kur mācību darbā bija ieviesti dažādi jauninājumi - uz savstarpēju sapratni balstītas bērnu un pedagogu attiecības, pasniedzēju veidotas mācību programmas, darba burtnīcas utt. Ieviesa vairākus jaunus mācību priekšmetus - skolēni apguva gan [[Bībele]]s pamatus, gan folkloru, novada vēsturi un mākslas priekšmetus.  [[2005. gads|2005]]. gadā par skolas direktori pieņemta darbā Valda Gaure un šajā pašā gadā skola tiek pārdēvēta par [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola|Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kmhzv.blogs.lv/ |title=kmhzv.blogs.lv |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090407040302/http://kmhzv.blogs.lv/ |archivedate={{dat|2009|04|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

[[1993]]. gadā skolu pārdēvēja par Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību skolu, 2012. gadā izremontēja, piebūvēja trešo stāvu, rekonstruēja pagrabu, veica ārējo apdari un izremontēja klases.
Kopš [[1989]]. gada ēkā atrodas Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskola. 

== Skolas ēka ==
Skolas ēka vairākkārt pārbūvēta, mainītas klašu starpsienas visos stāvos, uzbūvēts ceturtais stāvs. Mākslas klātbūtne jūtama visā ēkā, tā rada sevišķu gaisotni. Savu artavu telpu izdaiļošanā devuši daudzi mākslas skolas absolventi, kuri gan veidojuši sienu gleznojumus, gan atstājuši savus diplomdarbus. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=26819&amp;Itemid=20 |title=Kuldīgas dārgumi. 80. stāsts. Ēka Pētera ielā 5. |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304130504/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=26819&amp;Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tagad mākslas skola ir pārcelta uz ēku ielas otrā pusē. Tajā notiek arī vecāko klašu nodarbības un vizuālās mākslas nodarbības.

== Direktori ==
* Valdis Līcītis (1878-1990)
* Juris Andersons (1990-1991)
* Vija Astaševska (1991-1998)  
* Guntra Buivide (1998-2005)
* Valda Gaure (2005-)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Kuldīgas novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Kuldīgā]]
[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>elowpnmmcjrdr7lynnwr1sjpf1e1ygs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:4TeamBracket</title>
    <ns>10</ns>
    <id>130320</id>
    <revision>
      <id>4516519</id>
      <parentid>2146731</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:19:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6314" sha1="fyzlf1dfui65wjcecqbjz9ubp6tdv0g" xml:space="preserve">{| border=0 cellpadding=0 cellspacing=0 style=&quot;font-size: 90%; margin:1em 2em 1em 1em;&quot;
| &amp;nbsp;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;3&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=#f2f2f2|{{{RD1|Pusfināli}}}
| colspan=&quot;2&quot; |
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;3&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=#f2f2f2|{{{RD2|Fināls}}}

|-
| &amp;nbsp;
| width={{#if: {{{seed-width|}}}|{{{seed-width}}}|25}}|&amp;nbsp;
| width={{#if: {{{team-width|}}}|{{{team-width}}}|200}}|&amp;nbsp;
| width={{#if: {{{score-width|}}}|{{{score-width}}}|25}}|&amp;nbsp;
| width=10|&amp;nbsp;
| width=10m|&amp;nbsp;
| width={{#if: {{{seed-width|}}}|{{{seed-width}}}|25}}|&amp;nbsp;
| width={{#if: {{{team-width|}}}|{{{team-width}}}|200}}|&amp;nbsp;
| width={{#if: {{{score-width|}}}|{{{score-width}}}|25}}|&amp;nbsp;

|-
| height=6|
{{#if:{{{RD1-seed1|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style='border-width:1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;'&gt; {{{RD1-seed1}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team1|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team1|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
| align=center style='border-width: 1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;'  bgcolor=#f9f9f9| {{{RD1-score1|&amp;nbsp;}}}
| align=center style=&quot;border-width:0 0 2px 0; border-style:solid;border-color:black;&quot;|&amp;nbsp;

|-
| height=6|
{{#if:{{{RD1-seed2|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot;&gt; {{{RD1-seed2}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team2|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team2|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
| align=center style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=#f9f9f9| {{{RD1-score2|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;4&quot; align=center style=&quot;border-width:2px 2px 2px 0; border-style:solid;border-color:black;&quot;|&amp;nbsp;

|-
| height=6|
| rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;3&quot;|&amp;nbsp;
| align=center style=&quot;border-width:0 0 2px 0; border-style:solid;border-color:black;&quot;|&amp;nbsp;
{{#if:{{{RD2-seed1|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style='border-width:1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;'&gt; {{{RD2-seed1}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team1|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team1|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
| align=center style='border-width: 1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9| {{{RD2-score1|&amp;nbsp;}}}

|-
| height=6|
| align=center style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style:solid;border-color:black;&quot;|&amp;nbsp;
{{#if:{{{RD2-seed2|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot;&gt; {{{RD2-seed2}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team2|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team2|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
| align=center style='border-width: 1px 1px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9| {{{RD2-score2|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=6|
{{#if:{{{RD1-seed3|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style='border-width:1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;'&gt; {{{RD1-seed3}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team3|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team3|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
| align=center style='border-width: 1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9| {{{RD1-score3|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=6|
{{#if:{{{RD1-seed4|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot;&gt; {{{RD1-seed4}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team4|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD1-team4|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
| align=center style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=#f9f9f9| {{{RD1-score4|&amp;nbsp;}}}
| align=center style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style:solid;border-color:black;&quot;|&amp;nbsp;
{{#if:{{{RD2-team3|}}}
|
{{!}}
{{!}} align=&quot;center&quot; colspan=&quot;4&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=#f2f2f2{{!}}{{{RD3|Trešā vieta}}}
{{!}}-
{{!}} colspan=6{{!}}
{{#if:{{{RD2-seed3|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style='border-width:1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;'&gt; {{{RD2-seed3}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team3|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team3|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
{{!}} align=center style='border-width: 1px 1px 0px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9{{!}} {{{RD2-score3|&amp;nbsp;}}}
{{!}}-
{{!}} colspan=6{{!}}
{{#if:{{{RD2-seed4|}}}
|
&lt;td align=center bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot;&gt; {{{RD2-seed4}}}&lt;/td&gt;
&lt;td style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=&quot;#f9f9f9&quot;&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team4|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
|
&lt;td colspan=&quot;2&quot; style='border-width:1px 0px 1px 1px; border-style:solid; border-color:#aaa #aaa #aaa #aaa;' bgcolor=#f9f9f9&gt; &amp;nbsp;{{{RD2-team4|&amp;nbsp;}}}&lt;/td&gt;
}}
{{!}} align=center style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=#f9f9f9{{!}} {{{RD2-score4|&amp;nbsp;}}}
{{!}}-
|
}}
|}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija}}

[[Kategorija:Izslēgšanas spēļu veidnes]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>fyzlf1dfui65wjcecqbjz9ubp6tdv0g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>338. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133986</id>
    <revision>
      <id>4516795</id>
      <parentid>4475428</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:20:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9472" sha1="rwngp3ohykxidnbop5rgb36ns7o4d6j" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 338. ekspresbusa maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Pļavnieki]]
|uz                = [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|pieturu skaits    = 78
(40 / 38)
|pasažieri dienā   =
|mājas lapa        =
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
|transporta vienīb= 2 (darba dienās)
}}

'''338. ekspresbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] minibusu maršruts, kas kursēja no [[Pļavnieki]]iem līdz [[Imanta (Rīga)|Imantai]].&lt;ref&gt;[http://www.rdsd.lv/mimap/?map=238%20Centrs-Imanta Nr. 238 Centrs-Imanta]{{Novecojusi saite}}, rdsd.lv&lt;/ref&gt;

Kopš 2013. gada 17. augusta šo maršrutu apkalpo [[Rīgas satiksme|&quot;Rīgas satiksme&quot;]] apakšuzņēmējs PS &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; (RMS), pirms tam to darīja privātais pārvādātājs SIA &quot;VAS SV&quot;. 2016. gada 12. maijā maršruts tika apvienots ar 208. minibusu maršrutu un sāka kursēt no Imantas līdz Pļavniekiem, pirms tam maršruts kursēja no Imantas līdz Maršruta taksometru stacijai Rīgas centrā. No 2018. gada 7. maijā kļuvis par 338. ekspresbusu maršrutu, kurā nedarbojās Rīgas domes piešķirtās atlaides.

Zemās pasažieru plūsmas dēļ no 2021. gada 15. novembra maršruts &quot;īslaicīgi&quot; tika slēgts. RMS maksātnespējas procesa uzsākšana 2022. gada septembrī slēdza maršrutu pavisam.

== Maršruts ==
'''[[Pļavnieki]]''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]],  [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielu]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]],[[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalu]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielu]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu ielu]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielu]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa ielu]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema ielu]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]].

'''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema ielu]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa ielu]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielu]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu ielu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalu]], [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles ielu]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša ielu]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielu]].

== Pieturvietas ==

338. ekspresbusa maršrutā pavisam kopā bija 78 pieturas. Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]] — [[Pļavnieki]]''' bija 40 pieturas, bet virzienā '''[[Pļavnieki]] — [[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' bija 38 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot;| 1
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 2
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 3
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|- 
| align=&quot;center&quot;| 4
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 5
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 6
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 7
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| 8
| [[Observatorijas iela (Rīga)|Observatorijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 9
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 10
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 11
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 12
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 13
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 14
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 16
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 17
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 18
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 19
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 20
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 21
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 22
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 23
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 24
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 25
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 26
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 27
| [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 29
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 30
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 31
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 32
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 33
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 34
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 35
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 36
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 37
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 38
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 39
| [[Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 40
| [[Pļavnieki]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot;| 1
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 2
| [[Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 3
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 4
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 5
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 6
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 7
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 9
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 10
| [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 11
| [[Jāņa Asara iela (Rīga)|J. Asara iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 12
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 13
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 14
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 15
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 16
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 17
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 18
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 19
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 20
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 21
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 22
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 23
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 24
| [[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 25
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 26
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 27
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 29
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 30
| [[Observatorijas iela (Rīga)|Observatorijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 31
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| 32
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 33
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 34
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 35
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot;| 36
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 37
| [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rdsd.lv/mimap/?map Rīgas domes Satiksmes departaments]{{Novecojusi saite}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā|338]]</text>
      <sha1>rwngp3ohykxidnbop5rgb36ns7o4d6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemassvētku vecītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135643</id>
    <revision>
      <id>4516755</id>
      <parentid>4077758</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:21:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2204" sha1="oj6z7eue2b0r8mbnlt3dni62xbsdhla" xml:space="preserve">[[Attēls:Acd santa.jpg|thumb|Ziemassvētku vecītis kopā ar [[suns|suni]] [[ziemeļbriedis|ziemeļbrieža]] maskā]]
'''Ziemassvētku vecītis''' jeb '''Santaklauss''' ir [[folklora]]s tēls, kurš, pēc vairāku Rietumu kultūru tradīcijām, [[Ziemassvētki|Ziemassvētku vakarā]] ({{dat||12|24||bez}}) nes dāvanas bērniem, kuri iepriekšējā gadā labi uzvedušies. Iespējamais Ziemassvētku vecīša prototips ir nīderlandiešu [[Sinterklāss]], kurš savukārt varētu būt cēlies no vācu pasakas par dāvanas nesošo [[Svētais Nikolajs|Svēto Nikolaju]].

Ziemassvētku vecītis parasti tiek attēlots kā apaļīgs, sarkanā tērpā ģērbies vīrs ar garu, baltu bārdu. Šāds Ziemassvētku vecīša attēlojums kļuva populārs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pēc karikatūrista [[Tomass Nasts|Tomasa Nasta]] zīmētajām karikatūrām.

Ir vairākas versijas par Ziemassvētku vecīša dzīvesvietu. Eiropā parasti uzskata, ka viņš dzīvo [[Lapzeme (reģions)|Lapzemē]]. Amerikāņu versijā viņš dzīvo [[Ziemeļpols|Ziemeļpolā]] kopā ar [[Klausas kundze|Klausas kundzi]], ļoti daudziem elfiem un vismaz astoņiem vai deviņiem ziemeļbriežiem. Dziesmā &quot;Santa Claus Is Coming to Town&quot; tiek stāstīts, ka Ziemassvētku vecītis bērnus šķiro pēc uzvedības labajos un sliktajos un dala dāvanas: rotaļlietas, saldumus labajiem bērniem visā pasaulē un dažkārt sliktajiem bērniem tiek dāvinātas [[akmeņogles|ogles]]. Dāvanas tiek izgatavotas darbnīcā, kurā darbojas elfi.

== Skatīt arī ==
* [[Salavecis]]

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Santa Claus|Ziemassvētku vecītis}}
* [http://www.sonofthesouth.net/Original_Santa_Claus.htm Oriģinālie 1860. gadu Ziemassvētku vecīša zīmējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514223056/http://www.sonofthesouth.net/Original_Santa_Claus.htm |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} {{en ikona}}
* [https://www.zvr.lv/index.php/ziemassvetku-vecisa-rezidence Ziemassvētku vecīša rezidence. Ziemassvētku un Jaunā gada muzejs.]

{{Kultūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tēli]]
[[Kategorija:Ziemassvētki]]</text>
      <sha1>oj6z7eue2b0r8mbnlt3dni62xbsdhla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4516757</id>
      <parentid>4515232</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */ Eduārs Balladūrs</comment>
      <origin>4516757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33463" sha1="rrup8ijpwuu1c7004fvpnm6l545ppdc" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

== Paredzētie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Tims Karijs]] (''Timothy Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. ɡadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)

&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>rrup8ijpwuu1c7004fvpnm6l545ppdc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nekā personīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>149717</id>
    <revision>
      <id>4516643</id>
      <parentid>4504396</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4516643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12005" sha1="bfq18e5nzu3p9txsfjzlqnf21obmjdm" xml:space="preserve">{{TV raidījuma infokaste
| show_name            = Nekā personīga
| show_name_2          = 
| bgcolour             = 
| color text           = 
| image                = Neka_personiga_logo.png
| caption              = Raidījuma logo
| genre                = 
| format               = 
| creator              = [[Arta Ģiga]]
| developer            = 
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = 
* [[Ilze Jaunalksne]]
* [[Jānis Krēvics]]
* [[Baiba Strautmane]] (2007—2008)
* [[Inga Spriņģe]] (2011—2012)
| starring             = 
| judges               = 
| voices               = 
| narrated             = 
| theme_music_composer = 
| opentheme            = 
| endtheme             = 
| composer             = 
| country              = {{LAT}}
| language             = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons          = 19
| num_episodes         = 
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| producer             = ''[[RedDotMedia]]''
| editor               = 
| location             = 
| cinematography       = 
| camera               = 
| runtime              = 50 minūtes
| company              = 
| distributor          = 
| channel              = [[TV3 Latvija|TV3]]
| picture_format       = 
| audio_format         = 
| first_run            = 
| first_aired          = {{Dat|2007|10|21|N|bez}}
| last_aired           = ''pašlaik''
| status               = 
| channel_LV           = 
| preceded_by          = 
| followed_by          = 
| related              = 
| website              = 
| production_website   = 
}}
'''&quot;Nekā personīga&quot;''' ir 2007. gada 21. oktobrī izveidots iknedēļas izmeklējošās [[žurnālistika]]s žanra raidījums. Raidījumu katru svētdienu pulksten 19.40 pārraida kanālā [[TV3 Latvija|TV3]]. &quot;Nekā personīga&quot; vada producentu grupa ''[[RedDotMedia]]'', bet producente ir [[Arta Ģiga]].&lt;ref&gt;[http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160430212926/http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ |date={{dat|2016|04|30||bez}} }} - Raidījums &quot;Nekā personīga&quot;&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Nekā_personīga.png|thumb|Raidījuma tituluzraksts]]
Raidījums izveidots 2007. gada 21. oktobrī kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] paspārnē. Pirmajā sezonā raidījuma veidošanā un vadīšanā piedalījās un iesaistījās [[Baiba Strautmane]] un [[Jānis Krēvics]]. Agrāk raidījumu rādīja pulksten 19.50,&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/neka-personiga-strautmane-un-krevics/366031 «Nekā personīga». Strautmane un Krēvics]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2007. gada 10. oktobrī&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī&lt;/span&gt;.&lt;/ref&gt; vēlāk 19:00, bet vasarā to rāda pulksten 20.00 (2020. gadā, kad raidījums bija atvaļinājuma šajā laikā rādija [[TV3 Ziņas]]). Pašlaik rāda raidījumu pulksten 19.40 kopš 2023. gada.

[[2008. gads Latvijā|2008. gada]] 15. janvārī žurnāliste [[Zane Peneze]] pārtrauca dalību raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; veidošanā. Jau tuvākajā laikā žurnāliste atgriezās darbā [[Latvijas Televīzija]]s ziņu dienestā.&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/raidijumu-neka-personiga-pamet-vel-viena-zurnaliste/372776 Raidījumu «Nekā personīga» pamet vēl viena žurnāliste]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 15. janvārī&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī&lt;/span&gt;.&lt;/ref&gt; 2008. gada [[Janvāris|janvāra]] beigās raidījuma vadītāja Baiba Strautmane pameta raidījumu, jo viņa bija izlēmusi vairāk laika veltīt ģimenei. Viņas vietā raidījumu turpināja vadīt viņas kolēģe [[Ilze Jaunalksne]] un Jānis Krēvics.&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/strautmane-vairs-nevadis-raidijumu-neka-personiga/372365 Strautmane vairs nevadīs raidījumu «Nekā personīga»]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 9. janvārī&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī&lt;/span&gt;.&lt;/ref&gt;

No 2011. gada [[Augusts|augusta]] raidījuma sākumā [[Edijs Bošs]] no [[TV3 ziņu dienests|TV3 ziņu dienesta]] sāka vadīt rubriku &quot;Septiņas karstās minūtes&quot; kur viņš  iepazīstina cilvēkus ar nedēļas top notikumiem, kas notika [[Latvija|Latvijā]] un citviet pasaulē. Notikumu kopsavilkums ilgst 5-7 minūtes. Tagad šīs rubrikas nosaukums mainīts uz &quot;TV3 ziņu nedēļas notikumu kopsavilkums&quot; un to vada arī [[Arnis Krauze]], raidījuma cikls bija līdz 2023. gadam.&lt;ref&gt;[http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ Nekā personīga pievienojas Edijs Bošs!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029180926/http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }} Reddotmedia.lv. 2011. gada 20. maijā&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī&lt;/span&gt;.&lt;/ref&gt;

No [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] [[Septembris|septembra]] līdz [[2012. gads Latvijā|2012. gada]] septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņu uz laiku aizvietoja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra direktore un žurnāliste [[Inga Spriņģe]] kopā ar raidījuma vadītāju Jāni Krēvicu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = &quot;Nekā personīga&quot; vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = Kasjauns.lv | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}&lt;/ref&gt;

No [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 8. janvāra raidījumam iznāca jauns projekts &quot;Melu teorija&quot;. Tajā žurnālisti Jānis Krēvics un Ansis Pūpols stāstīja, kā rodas meli medijos, kā tie izplatās un kāds ir to mērķis. Raidījums pēta, atmasko un skaidro medijos izskanējušos melus un palīdzēja skatītājiem neapjukt informācijas plūsmā. Ansis Pūpols pievērsās ikoniskiem melu stāstiem, piemēram, par virs Ukrainas notriekto Malaizijas lidmašīnu ''[[Malaysia Airlines reiss 17|MH17]]'', par krustā sisto puisēnu, biedēšanu ar bēgļiem un citiem. Jānis Krēvics sekoja jaunākajām melu tendencēm un skaidros, kā tās ietekmē [[vēlēšanas]], kā tiek izveidoti melu mediji, kā nezināmas izcelsmes ziņas tiek padarītas par aktuāliem jaunumiem. Katrā raidījumā tiek aplūkotas divas aktuālas tēmas un piedalās kāds attiecīgās nozares eksperts.&lt;ref&gt;[http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ Nekā personīga jaunajā projektā “Melu teorija” atmaskos melus informatīvajā telpā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161227005007/http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ |date={{dat|2016|12|27||bez}} }}. Skaties.lv. 2016. gada 21. decembrī&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī&lt;/span&gt;.&lt;/ref&gt; 27. oktobrī raidījums svinēja savu 10. gadu jubileju.&lt;ref&gt;[http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ Nekā personīga 10.sezona] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029123722/http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }}. Reddotmedia.lv. 2016. gada 26. septembrī&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī&lt;/span&gt;.&lt;/ref&gt;

2020. un 2021. gadā regulāri mainīts raidījuma raidlaiks no 19.00 uz 20.00 un atpakaļ. Kopš 2022. gada raidījuma sākuma laiks ir 19.30, bet sākot 2023./2024. gada sezonu, TV3 Ziņas tika atdalīts, un rezultāta raidījums sākas 19.40.

== Raidījuma komanda ==
Raidījuma producente ir Arta Ģiga. Raidījuma vadītāji ir Ilze Jaunalksne un Jānis Krēvics. Raidījumu veido žurnālisti Ilze Jaunalksne, Jānis Krēvics, [[Guna Gleizde]] un Juris Jurāns. Raidījuma operatori ir Uldis Ķikāns, Juris Aperāns, Emīls Desjatņikovs. Raidījuma režisore ir [[Arta Ģiga]].&lt;ref&gt;[http://reddotmedia.lv/komanda/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150302235419/http://reddotmedia.lv/komanda/ |date={{dat|2015|03|02||bez}} }} - Raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; komanda&lt;/ref&gt;

Raidījuma vēsturē no tā aizgājuši vairāki žurnālisti. 2008. gada 15. janvārī raidījumā pārtrauca piedalīties žurnāliste Zane Peneze, 2008. gada janvāra beigās — Baiba Strautmane. No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā, viņu aizvietoja Inga Spriņģe. Raidījumu pametuši arī žurnālisti Odita Krenberga un Sandijs Semjonovs. Raidījuma 11. sezonā žurnālistu [[Ansis Pūpols|Ansi Pūpolu]] nomainīja [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore [[Guna Gleizde]], 2022. gadā [[Andrejs Vasks (žurnālists)|Andrejs Vasks]] pameta, lai pievienotos [[Latvijas Radio]].

== Raidījuma dokumentālās filmas ==
Raidījuma komanda regulāri veido arī [[televīzija]]s formāta dokumentālās filmas, piemēram, [[Sandijs Semjonovs|Sandija Semjonova]] veidota &quot;[[Ielu revolūcija]]&quot;, kas vēstīja par [[2011. gada Ēģiptes nemieri]]em, vai [[Odita Krenberga|Oditas Krenbergas]] 2009. gadā uzņemto &quot;[[Bēgšana no Kubas]]&quot;, kas vēstīja par latviešu ģimenes centieniem pamest [[Kuba|Kubu]].

2014. gada [[Augusts|augusta]] beigās bija tapušas divas dokumentālās filmas: Oditas Krenbergas filma &quot;[[Lieta slēgta, vainīgo nav. Pašnāvības Latvijas cietumos]]&quot; par izmeklēšanas gaitu [[Latvija]]s cietumos un Ilzes Jaunalksnes un Jāņa Krēvica &quot;[[Čekas ēna]]&quot;, kurā tika analizēts [[Valsts drošības komiteja]]s atstātais mantojums, kurā slēpjas ne tikai dokumentu kaudzes.&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-piedava-divas-jaunas-dokumentalas-filmas/ “Nekā personīga” piedāvā divas jaunas dokumentālās filmas]{{Novecojusi saite}} tv3.lv. 2014. gada 11. augustā. Skatīts: {{Dat|2026|8|2||bez}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā aprīlī publicēta filmu sērija &quot;[[Ielu revolūcija|Pilsētas leģendas]]&quot;, kas izgaismo dažādus ar neatkarības atjaunošanas laiku saistītus notikumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/|title=TV3 Ziņas un Nekā personīga piedāvā dokumentālo stāstu sēriju Pilsētas leģendas|website=tv3.lv|access-date=2022-02-03|language=lv|archive-date=2022-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220203081338/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/}}&lt;/ref&gt;

2016. gada septembrī tapa trīs dokumentālās filmas: Jāņa Krēvica filma &quot;[[Gulbju ezers (filma)|Gulbju ezers]]&quot; par [[augusta pučs|1991. gada augusta puča]] notikumiem, Ilzes Jaunalksnes &quot;[[Atmodas dažādās sejas]]&quot;, kas veltīta atmodas aktīvistiem un organizācijām un Jāņa Krēvica dokumentālā filma &quot;[[Gorbunovs — pārmaiņu vīrs]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/5964273/neka-personiga-10-sezonu-sagaida-ar-jaunam-dokumentalam-filmam Nekā personīga 10. sezonu sagaida ar jaunām dokumentālām filmām] apollo.lv. 2016. gada 2. augustā. Skatīts: {{dat|2026|7|6||bez}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2022. gada vasaras mēnešos skatāms raidījumu cikls &quot;Nekā personīga. Faili&quot;, kas meklē kopsakarības un cēloņus notikumiem Latvijas sociālpolitikā, ekonomikā, balstoties uz raidījuma visu sezonu garumā veidotajiem sižetiem un krātajiem arhīva materiāliem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.tv3.lv/nekapersoniga Raidījuma mājaslapa]

{{TV-aizmetnis}}
{{Latviešu raidījumi}}

[[Kategorija:TV3 raidījumi]]</text>
      <sha1>bfq18e5nzu3p9txsfjzlqnf21obmjdm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HD 147513 b</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152639</id>
    <revision>
      <id>4516775</id>
      <parentid>2086498</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T05:45:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1921" sha1="10kax5o0h61ipy6ilmmn1ugi2dtxsfh" xml:space="preserve">'''HD 147513 b''' ir [[citplanēta]], kas riņķo ap zvaigzni [[HD 147513]], kura atrodas 12,87 [[parseks|pc]] attālumā no [[Zeme]]s [[Skorpions (zvaigznājs)|Skorpiona zvaigznājā]]. Planētas orbītas tuvākā punkta attālums no [[zvaigzne]]s ir 0,939 [[astronomiskā vienība|AU]], bet tālākā — 1,591 AU. Šīs attālumu atšķirības ir skaidrojamas ar planētas ekscentrisko (elipsveida) [[orbīta|orbītu]] ar [[Orbītas ekscentricitāte|ekscentricitāti]] 0,2577. Tas nozīmē to, ka šī ir planēta, kas pēc katra apriņķojuma ļoti nopietni skar zonu, kur cilvēkam valda komforta apstākļi un varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi, bet lielā ekscentriskuma dēļ pēc katra apriņķojuma valda ziema, kas temperatūras ziņā pielīdzināma [[Sibīrija]]s ziemai.

Planētas masa ir 403 reižu lielāka par [[Zeme|Zemi]]. Šāda planēta ir milzīga gāzu lode ([[gāzu gigants]]) bez cietas virsmas. Planētu atklāja 2002. gada 19. jūnijā.

Ja mūsu planēta apriņķotu šo planētu kā tās [[dabīgais pavadonis|pavadonis]], tad [[temperatūra]] uz Zemes, kad šī planēta atrastos vistuvāk savai zvaigznei, būtu +33&amp;nbsp;°C, bet, kad planēta attālinātos līdz vistālākajam punktam uz savas orbītas, tā noslīdētu līdz pat –38&amp;nbsp;°C. Ekvatora rajonā (liels attālums līdz zvaigznei) [[vasara]]s būtu ļoti karstas, sausas un ilgas, bet [[ziema]]s — stipri aukstas ar lielu sniega apjomu (mitrums no okeāniem) un, protams, ilgas, jo [[gads]] uz šīs planētas ilgst 540,361 zemes dienas. Temperatūras starpība starp ziemu un vasaru būtu 71&amp;nbsp;°C, bet šīs temperatūras ir spēkā pie tāda siltumnīcefekta, kāds ir Zemei, līdz ar to šīs planētas hipotētiskie, Zemei līdzīgie pavadoņi būtu ar ļoti zemu siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju.

[[Kategorija:Citplanētas]]
[[Kategorija:Skorpions (zvaigznājs)]]

[[ru:HD 147513#Планета]]</text>
      <sha1>10kax5o0h61ipy6ilmmn1ugi2dtxsfh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonio Banderass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162617</id>
    <revision>
      <id>4516845</id>
      <parentid>4320618</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4516845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8628" sha1="bc8bndfgm7twqhei8jq4j7n4scozl4p" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Antonio Banderass
| vārds_orig = ''Antonio Banderas''
| attēls = Goyas 2025 - Antonio Banderas (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Antonio Banderass 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|8|10}}
| dz. vieta = {{vieta|Spānija|Malaga}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1982—pašlaik
| dzīvesbiedrs = * Ana Leza (1987—1996, šķīrušies)
* [[Melānija Grifita]] (1996—2015, šķīrušies)
| mājaslapa = 
| paraksts = Antonio Banderas (signature).jpg
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Hosē Antonio Domingess Banderass''' ({{val|es|José Antonio Domínguez Banderas}}; dzimis {{dat|1960|8|10}}) ir spāņu aktieris, kino producents un režisors, kā arī dziedātājs. Aktiera karjeru uzsāka 19 gadu vecumā, kad filmējās vairākās [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filmās. Pēc tam filmējies tādās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmās kā &quot;[[Slepkavas]]&quot; (''Assassins''), &quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;, &quot;[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas|Intervija ar vampīru]]&quot;, &quot;[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]&quot;, &quot;[[Zorro maska]]&quot;, kā arī &quot;[[Spiegu bērni (filmu cikls)|Spiegu bērnu]]&quot; (''Spy Kids'') un &quot;[[Šreks (filmu cikls)|Šreka]]&quot; filmu ciklos.

Piecas reizes nominēts [[Zelta globusa balva]]i — par lomām filmās &quot;Evita&quot; (1996), &quot;Zorro maska&quot; (1998), TV filmā ''And Starring Pancho Villa as Himself'' (2003), TV miniseriālā ''Genius'' (2017) un filmā &quot;[[Sāpes un slava]]&quot; (2019). Par lomu Pedro Almodovara filmā &quot;Sāpes un slava&quot; nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un ieguvis [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākais aktieris. 2005. gadā viņam piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]].

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1982
|''[[Pestañas postizas]]''
|
|-
|&quot;[[Kaislību labirints]]&quot; (''Laberinto de pasiones'')
|
|-
|1983
|''[[Y del seguro... líbranos Señor!]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1984
|''[[El caso Almería]]''
|
|-
|''[[El señor Galíndez]]''
|
|-
|''[[Los zancos]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1985
|''[[Réquiem por un campesino español]]''
|
|-
|''[[La corte de Faraón]]''
|
|-
|''[[Caso cerrado]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1986
|[[Puzzle (filma)|''Puzzle'']]
|
|-
|&quot;[[Matadors (1986. gada filma)|Matadors]]&quot; (''Matador'')
|
|-
|''[[27 horas]]''
|
|-
|''[[Delirios de amor]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1987
|&quot;[[Iekāres likums]]&quot; (''La ley del deseo'')
|
|-
|''[[Así como habían sido]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1988
|&quot;[[Sievietes uz nervu sabrukuma robežas]]&quot; (''Mujeres al borde de un ataque de nervios'')
|
|-
|''[[El placer de matar]]''
|
|-
|[[Baton Rouge (filma)|''Baton Rouge'']]
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |1989
|''[[Bajarse al moro]]''
|
|-
|''[[Si te dicen que caí]]''
|
|-
|''[[La blanca paloma]]''
|
|-
|&quot;[[Sasien mani! Atsien mani!]]&quot; (''¡Átame!'')
|
|-
|''[[El Acto]]''
|
|-
|1990
|''[[Contra el viento]]''
|
|-
|1991
|''[[Terra Nova]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1992
|''[[Una mujer bajo la lluvia]]''
|
|-
|''[[The Mambo Kings]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1993
|''[[¡Dispara!]]''
|
|-
|&quot;[[Garu nams]]&quot; (''The House of the Spirits'')
|
|-
|&quot;[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]&quot; (''Philadelphia'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1994
|''[[Of Love and Shadows]]''
|
|-
|&quot;[[Intervija ar vampīru]]&quot; (''Interview with the Vampire'')
|
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |1995
|&quot;[[Maiami rapsodija]]&quot; (''Miami Rhapsody'')
|
|-
|&quot;[[Desperado]]&quot; (''Desperado'')
|
|-
|&quot;[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]&quot; (''Four Rooms'')
|
|-
|&quot;[[Slepkavas (1995. gada filma)|Slepkavas]]&quot; (''Assassins'')
|
|-
|''[[Never Talk to Strangers]]''
|
|-
|&quot;[[Divi par daudz]]&quot; (''Two Much'')
|
|-
|1996
|&quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot; (''Evita'')
|
|-
|1998
|&quot;[[Zorro maska]]&quot; (''The Mask of Zorro'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1999
|&quot;[[Trīspadsmitais kareivis]]&quot; (''The 13th Warrior'')
|
|-
|''[[The White River Kid]]''
|
|-
|&quot;[[Cīņa līdz kaulam]]&quot; (''Play It to the Bone'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2001
|''[[The Body]]''
|
|-
|&quot;[[Spiegu bērni]]&quot; (''Spy Kids'')
|
|-
|&quot;[[Iedzimtais grēks (filma)|Iedzimtais grēks]]&quot; (''Original Sin'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2002
|&quot;[[Liktenīgā sieviete]]&quot; (''Femme Fatale'')
|
|-
|&quot;[[Ballistika: Ekss pret Sīveru]]&quot; (''Ballistic: Ecks vs. Sever'')
|
|-
|&quot;[[Spiegu bērni 2]]&quot; (''Spy Kids 2: The Island of Lost Dreams'')
|
|-
|&quot;[[Frīda (filma)|Frīda]]&quot; (''Frida'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2003
|&quot;[[Spiegu bērni 3D: Spēle beigusies]]&quot; (''Spy Kids 3-D: Game Over'')
|epizodiska loma
|-
|&quot;[[Reiz Meksikā]]&quot; (''Once Upon a Time in Mexico'')
|
|-
|&quot;[[Sapņojot par Argentīnu]]&quot; (''Imagining Argentina'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Šreks 2]]&quot; (''Shrek 2'')
|balss
|-
|''[[Far Far Away Idol]]''
|īsfilma
|-
|2005
|&quot;[[Zorro leģenda]]&quot; (''The Legend of Zorro'')
|
|-
|2006
|&quot;[[Dejo līdzi]]&quot; (''Take the Lead'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|&quot;[[Robežpilsēta]]&quot; (''Bordertown'')
|
|-
|&quot;[[Šreks Trešais]]&quot; (''Shrek the Third'')
|balss
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Manas mammas jaunais draugs]]&quot; (''My Mom's New Boyfriend'')
|
|-
|&quot;[[Cits vīrietis]]&quot; (''The Other Man'')
|
|-
|2009
|&quot;[[Viltīgais zaglis]]&quot; (''Thick as Thieves'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Šreks: Ilgi un laimīgi]]&quot; (''Shrek Forever After'')
|balss
|-
|&quot;[[Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati]]&quot; (''You Will Meet a Tall Dark Stranger'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2011
|&quot;[[Lielais sprādziens (filma)|Lielais sprādziens]]&quot; (''The Big Bang'')
|
|-
|&quot;[[Melnais zelts]]&quot; (''Day of the Falcon'')
|
|-
|&quot;[[Āda, kurā es dzīvoju]]&quot; (''La piel que habito'')
|
|-
|&quot;[[Runcis zābakos (2011. gada filma)|Runcis zābakos]]&quot; (''Puss in Boots'')
|balss
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Malorija Keina. Nevaldāmā.]]&quot; (''Haywire'')
|
|-
|''[[Puss in Boots: The Three Diablos]]''
|īsfilma; balss
|-
|&quot;[[Rūbija Spārksa]]&quot; (''Ruby Sparks'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Esmu uzbudināts]]&quot; (''Los amantes pasajeros'')
|epizodiska loma
|-
|&quot;[[Mačete nogalina]]&quot; (''Machete Kills'')
|epizodiska loma
|-
|&quot;[[Džastins un drosmes bruņinieki]]&quot; (''Justin and the Knights of Valour'')
|balss; arī producents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|&quot;[[Automāts]]&quot; (''Autómata'')
|arī producents
|-
|&quot;[[Neiznīcināmie 3]]&quot; (''The Expendables 3'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2015
|&quot;[[Sūklis Bobs Kvadrātbiksis (2015. gada filma)|Sūklis Bobs Kvadrātbiksis]]&quot; (''The SpongeBob Movie: Sponge Out of Water'')
|
|-
|&quot;[[Kausu bruņinieks]]&quot; (''Knight of Cups'')
|
|-
|''[[The 33]]''
|
|-
|2016
|[[Altamira (filma)|''Altamira'']]
|
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2017
|''[[Black Butterfly]]''
|
|-
|''[[Gun Shy]]''
|
|-
|''[[Security]]''
|
|-
|&quot;[[Atriebības akts]]&quot; (''Acts of Vengeance'')
|
|-
|&quot;[[Ķēdes suns]]&quot; (''Bullet Head'')
|
|-
|&quot;[[Klusuma mūzika]]&quot; (''The Music of Silence'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|''[[Beyond the Edge]]''
|
|-
|&quot;[[Pati dzīve]]&quot; (''Life Itself'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|&quot;[[Sāpes un slava]]&quot; (''Dolor y gloria'')
|
|-
|''[[The Laundromat]]''
|
|-
|2020
|&quot;[[Dūlitls]]&quot; (''Dolittle'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021
|&quot;[[Killera sievas miesassargs]]&quot; (''Hitman's Wife's Bodyguard'')
|
|-
|&quot;[[Negaidītas beigas]]&quot; (''Competencia oficial'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2022
|&quot;[[Ārpus kartes]]&quot; (''Uncharted'')
|
|-
|''[[Code Name Banshee]]''
|
|-
|''[[The Enforcer]]''
|
|-
|&quot;[[Runcis zābakos: Pēdējā vēlēšanās]]&quot; (''Puss in Boots: The Last Wish'')
|balss
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|&quot;[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]&quot; (''Indiana Jones and the Dial of Destiny'')
|
|-
|''[[Journey to Bethlehem]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2024
|''[[Cult Killer]]''
|
|-
|''[[The Clean Up Crew]]''
|
|-
|&quot;[[Mazulīte]]&quot; (''Babygirl'')
|
|-
|&quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi Peru]]&quot; (''Paddington in Peru'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2026
|''[[Above &amp; Below]]''
|
|-
|&quot;[[Tonijs (filma)|Tonijs]]&quot; (''Tony'')
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
* [https://sejas.tvnet.lv/6225599/antonio-banderass-spanis-holivuda Antonio Banderass — spānis Holivudā]
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Banderass, Antonio}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>bc8bndfgm7twqhei8jq4j7n4scozl4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tracktor Bowling</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181073</id>
    <revision>
      <id>4516441</id>
      <parentid>4112897</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T11:59:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1357" sha1="b4m2leb3v46ah0z2m9xy0itkfnpd8vw" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2012. gada maijā,}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Tracktor Bowling
|Attēls = Tracktor bowling on nashestvie-fest 2009.JPG
|Att_izm = 220px
|Apraksts = 
|Fons = grupa
|Vieta = {{RUS}}, [[Maskava]]
|Žanrs = [[Ņūmetāls]]
|Gadi = 1996 - 2017
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = http://tracktorbowling.ru/
|Dalībnieki = 
|Bij_dalībnieki   = 
}}

'''Tracktor Bowling''' ir [[Krievija]]s [[Ņūmetāls|ņūmetāla]] grupa, kas dibināta [[1996]]. gadā. Grupa izbeidza kopīgu darbu 2017. gadā.

== Grupas dalībnieki ==
* Lou — [[vokāls]]
* Kondrat — [[basģitāra]], vokāls
* Proff — sitaminstrumenti
* Mult — [[ģitāra]]
* Wit — ģitāra

== Diskogrāfija ==
* [[2002]]. gads — ''Напролом''
* [[2005. gads|2005]]. gads — ''Черта'' 
* [[2006. gads|2006]]. gads — ''Шаги по стеклу'' 
* [[2010. gads|2010]]. gads — ''Tracktor Bowling''

== Ārējās saites ==
* [http://tracktorbowling.ru/ Grupas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120213201407/http://www.tracktorbowling.ru/ |date={{dat|2012|02|13||bez}} }} {{ru ikona}}
{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Krievijas rokgrupas]]</text>
      <sha1>b4m2leb3v46ah0z2m9xy0itkfnpd8vw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas Lielupes vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193366</id>
    <revision>
      <id>4516454</id>
      <parentid>4493642</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:13:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6982" sha1="i599p27ysqrw4glgga9qqvuwrnpwi63" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas Lielupes vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = Akmeņu iela 1, [[Jelgava]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 39
| lats = 45
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 45
| longs = 26
| longEW = E
| schooltype = vidējās izglītības iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1964. (1945.) gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = 
| headmistress = Sanita Baltiņa&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/videjas-izglitibas-iestades/jelgavas-4-vidusskola/|title=Jelgavas 4.vidusskola|website=Jelgava|access-date=2025-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 1213 (2025)&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|http://www.4vsk.jelgava.lv}}
}}'''Jelgavas Lielupes vidusskola''' ir izglītības iestāde [[Akmeņu iela (Jelgava)|Akmeņu ielā]] [[Jelgava|Jelgavā]].

== Vēsture ==
Skola dibināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1945. gada 11. janvārī Pārlielupē kā '''Jelgavas 2. septiņgadīgā skola'''. Sākotnēji tā atradās trijās dzīvojamās mājās un pirmajā izlaidumā bija tikai 13 meitenes un 4 zēni. 1953. gada decembrī padomju varas iestādes likvidēja Jelgavas 2. septiņgadīgās skolas audzēkņu pretpadomju organizāciju, kurā izgatavoja ap 100 pretpadomju lapiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_pret_kust/dok/1954.04.05.latv.htm |title=Latvijas Komunistiskās partijas CK skolu nodaļas vadītāja A. Andriksona izziņa par skolu jaunatnes pretpadomju darbību (1954). |access-date={{dat|2012|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080419133216/http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_pret_kust/dok/1954.04.05.latv.htm |archivedate={{dat|2008|04|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
1960. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas vidusskolas veidošanu, kurā līdztekus jāmācās gan latviešu, gan krievu valodas klasēm. 1963. gada 24. aprīli Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja pieņēma lēmumu Nr.135 par pilsētas 2. astoņgadīgās skolas pārveidošanu par 4. vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-izglitibas-iestade-jelgavas-4vidusskola/40900004461|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāde Jelgavas 4.vidusskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2024-08-29|date=2024-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jelgavas 4. vidusskolas ēku Akmeņu ielā 1 atklāja 1964. gada 1. septembrī.

No 1977./78. mācību gada notika mūzikas novirziena attīstīšana. 1982./83. mācību gadā aizsākās Skolotāju dienas svinēšana ar pašu vidusskolēnu vadītām stundām un kopīgu ballēšanos. 1986. gadā skolas dramatiskais kolektīvs kļuva par skolēnu Tautas teātri. 1994./1995. mācību gadā vidusskolā uzņēma pirmo uzņēmējdarbības klasi. 1999./2000. mācību gadā tika apstiprinātas trīs mācību programmas — humanitārā, vispārizglītojošā un uzņēmējdarbības.
2011./2012. mācību gadā skolā mācījās 917 skolēni un strādāja 85 skolotāji.&lt;ref name=&quot;jelgavniekiem&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/4-vidusskola-67-jubilejas-svinibu-nedela/|title=4. vidusskolā 67. jubilejas svinību nedēļa|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2024-10-20|language=lv|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225035216/https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/4-vidusskola-67-jubilejas-svinibu-nedela/}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas Lielupes vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Jelgavas 4.vidusskolā darbojas pūtēju orķestris &quot;Rota&quot;, zēnu koris &quot;Spīguņi&quot;, meiteņu kori &quot;Spīgmeitiņa&quot;, &quot;Spīgo studija&quot;, &quot;Spīgo&quot; un vīru vokālais ansamblis &quot;Kārkli pelēkie zied&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=35109 |title=«Spīgo» daudzajiem klausītājiem pierāda savu augsto meistarību. Uldis Veilands, www.zz.lv 22.12.2011. |access-date=10.07.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120720062442/http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=35109 |archivedate=20.07.2012 }}&lt;/ref&gt;

Skolu absolvējuši politiķis [[Augusts Brigmanis]], aktieri [[Aigars Vilims]], [[Laila Kirmuška]] un [[Andris Keišs]], komponiste [[Līga Celma]], mūziķis [[Arnis Račinskis]], dzejnieks [[Kārlis Vērdiņš]].

=== Izglītojamo skaits ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Mācības gads&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.4vsk.jelgava.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/hronika|title=Hronika|website=www.4vsk.jelgava.lv|access-date=2024-10-20|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225035201/https://www.4vsk.jelgava.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/hronika}}&lt;/ref&gt;
! 1966./67.
! 1971./72.
! 1975./76.
! 1978./79.
! 1999./2000.
! 2000./2001.
! 2011./12.&lt;ref name=&quot;jelgavniekiem&quot; /&gt;
! 2024./25.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.4vsk.jelgava.lv/images/2024_2025/sakums/2024_2025.PNG|title=Skola šodien|access-date=2025-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! Skolēni
| 1183
| 1283
| 1380
| 978
| 1185
| 1234
| 917
| 1228
|-
! Skolotāji
| 73
| 76
| 70
| 
| 90
| 90
| 85
| 120
|}

=== Skolas vadītāji ===
* no 1962. gada — Boriss Antipenko
* no 1965. gada — Ilga Rudze
* no 1985. gada — Andris Tomašūns
* no 1990. gada — Guntis Jurkevičs
* no 1995. gada — Agris Celms
* no 23.08.2024 — Sanita Baltiņa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/pilseta/jelgavas-4-vidusskolu-vadis-sanita-baltina/|title=Jelgavas 4. vidusskolu vadīs Sanita Baltiņa|last=karlis.tkacovs|website=Jelgava|access-date=2025-05-13|date=2024-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
Jelgavas tehnikuma īsteno šādas izglītības programmas:&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
* Pamatizglītības programma (programmas kods 21011111)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods 21015611)
* Pamatizglītības programma (programmas kods 21017111)
* Vispārējās vidējās izglītības programma (programmas kods 31016011)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>i599p27ysqrw4glgga9qqvuwrnpwi63</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516455</id>
      <parentid>4516454</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Colbertson pārvietoja lapu [[Jelgavas 4. vidusskola]] uz [[Jelgavas Lielupes vidusskola]]: Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6982" sha1="i599p27ysqrw4glgga9qqvuwrnpwi63" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas Lielupes vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = Akmeņu iela 1, [[Jelgava]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 39
| lats = 45
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 45
| longs = 26
| longEW = E
| schooltype = vidējās izglītības iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1964. (1945.) gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = 
| headmistress = Sanita Baltiņa&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/videjas-izglitibas-iestades/jelgavas-4-vidusskola/|title=Jelgavas 4.vidusskola|website=Jelgava|access-date=2025-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 1213 (2025)&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|http://www.4vsk.jelgava.lv}}
}}'''Jelgavas Lielupes vidusskola''' ir izglītības iestāde [[Akmeņu iela (Jelgava)|Akmeņu ielā]] [[Jelgava|Jelgavā]].

== Vēsture ==
Skola dibināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1945. gada 11. janvārī Pārlielupē kā '''Jelgavas 2. septiņgadīgā skola'''. Sākotnēji tā atradās trijās dzīvojamās mājās un pirmajā izlaidumā bija tikai 13 meitenes un 4 zēni. 1953. gada decembrī padomju varas iestādes likvidēja Jelgavas 2. septiņgadīgās skolas audzēkņu pretpadomju organizāciju, kurā izgatavoja ap 100 pretpadomju lapiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_pret_kust/dok/1954.04.05.latv.htm |title=Latvijas Komunistiskās partijas CK skolu nodaļas vadītāja A. Andriksona izziņa par skolu jaunatnes pretpadomju darbību (1954). |access-date={{dat|2012|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080419133216/http://www.historia.lv/alfabets/N/na/nac_pret_kust/dok/1954.04.05.latv.htm |archivedate={{dat|2008|04|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
1960. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas vidusskolas veidošanu, kurā līdztekus jāmācās gan latviešu, gan krievu valodas klasēm. 1963. gada 24. aprīli Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja pieņēma lēmumu Nr.135 par pilsētas 2. astoņgadīgās skolas pārveidošanu par 4. vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-izglitibas-iestade-jelgavas-4vidusskola/40900004461|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāde Jelgavas 4.vidusskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2024-08-29|date=2024-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jelgavas 4. vidusskolas ēku Akmeņu ielā 1 atklāja 1964. gada 1. septembrī.

No 1977./78. mācību gada notika mūzikas novirziena attīstīšana. 1982./83. mācību gadā aizsākās Skolotāju dienas svinēšana ar pašu vidusskolēnu vadītām stundām un kopīgu ballēšanos. 1986. gadā skolas dramatiskais kolektīvs kļuva par skolēnu Tautas teātri. 1994./1995. mācību gadā vidusskolā uzņēma pirmo uzņēmējdarbības klasi. 1999./2000. mācību gadā tika apstiprinātas trīs mācību programmas — humanitārā, vispārizglītojošā un uzņēmējdarbības.
2011./2012. mācību gadā skolā mācījās 917 skolēni un strādāja 85 skolotāji.&lt;ref name=&quot;jelgavniekiem&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/4-vidusskola-67-jubilejas-svinibu-nedela/|title=4. vidusskolā 67. jubilejas svinību nedēļa|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2024-10-20|language=lv|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225035216/https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/4-vidusskola-67-jubilejas-svinibu-nedela/}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas Lielupes vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Jelgavas 4.vidusskolā darbojas pūtēju orķestris &quot;Rota&quot;, zēnu koris &quot;Spīguņi&quot;, meiteņu kori &quot;Spīgmeitiņa&quot;, &quot;Spīgo studija&quot;, &quot;Spīgo&quot; un vīru vokālais ansamblis &quot;Kārkli pelēkie zied&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=35109 |title=«Spīgo» daudzajiem klausītājiem pierāda savu augsto meistarību. Uldis Veilands, www.zz.lv 22.12.2011. |access-date=10.07.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120720062442/http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=35109 |archivedate=20.07.2012 }}&lt;/ref&gt;

Skolu absolvējuši politiķis [[Augusts Brigmanis]], aktieri [[Aigars Vilims]], [[Laila Kirmuška]] un [[Andris Keišs]], komponiste [[Līga Celma]], mūziķis [[Arnis Račinskis]], dzejnieks [[Kārlis Vērdiņš]].

=== Izglītojamo skaits ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Mācības gads&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.4vsk.jelgava.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/hronika|title=Hronika|website=www.4vsk.jelgava.lv|access-date=2024-10-20|archive-date=2024-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225035201/https://www.4vsk.jelgava.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/hronika}}&lt;/ref&gt;
! 1966./67.
! 1971./72.
! 1975./76.
! 1978./79.
! 1999./2000.
! 2000./2001.
! 2011./12.&lt;ref name=&quot;jelgavniekiem&quot; /&gt;
! 2024./25.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.4vsk.jelgava.lv/images/2024_2025/sakums/2024_2025.PNG|title=Skola šodien|access-date=2025-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! Skolēni
| 1183
| 1283
| 1380
| 978
| 1185
| 1234
| 917
| 1228
|-
! Skolotāji
| 73
| 76
| 70
| 
| 90
| 90
| 85
| 120
|}

=== Skolas vadītāji ===
* no 1962. gada — Boriss Antipenko
* no 1965. gada — Ilga Rudze
* no 1985. gada — Andris Tomašūns
* no 1990. gada — Guntis Jurkevičs
* no 1995. gada — Agris Celms
* no 23.08.2024 — Sanita Baltiņa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/pilseta/jelgavas-4-vidusskolu-vadis-sanita-baltina/|title=Jelgavas 4. vidusskolu vadīs Sanita Baltiņa|last=karlis.tkacovs|website=Jelgava|access-date=2025-05-13|date=2024-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
Jelgavas tehnikuma īsteno šādas izglītības programmas:&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
* Pamatizglītības programma (programmas kods 21011111)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods 21015611)
* Pamatizglītības programma (programmas kods 21017111)
* Vispārējās vidējās izglītības programma (programmas kods 31016011)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>i599p27ysqrw4glgga9qqvuwrnpwi63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P92</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203422</id>
    <revision>
      <id>4516884</id>
      <parentid>4371736</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T11:58:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni</comment>
      <origin>4516884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5220" sha1="lm80q446tnz7vowyyqgk7shjke092fc" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 92
| nosaukums      = Iecava—Stelpe
| karte          = Road P92 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 24,6
| ārpus_pilsētas = 24,6
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         =
| segums         = grants, asfalts
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = P92 Iecavā.JPG
| paraksts       = Autoceļš P92 [[Iecava|Iecavā]]
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Iecava]] {{A ceļš|7}} {{E ceļš|67}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļš Misa—Briģu tīrelis]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|88}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Nīzere]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Stelpe]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Stelpe]] {{P ceļš|89}}}}
|}
|}
'''P92''' autoceļš '''Iecava—Stelpe''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A7]] [[Iecava|Iecavā]] ar autoceļu [[autoceļš P89|P89]] pie [[Stelpe]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 24,6 km, no tiem 8,1 km klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, bet pārējais (16,5 km) — ar [[grants]] segumu. Ceļš šķērso [[Bauskas novads|Bauskas novadu]].

No autoceļa kopējā garuma 24,6 km, 21,8 km ir valsts pārziņā, un 2,8 km ir Iecavas pašvaldības - Stelpes šosejas ielas posms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-09-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Iecavas līdz Stelpei (0. - 24,6. km): 1,03 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports

== Vēsture ==
No 2020. gada jūlija līdz 2021. gada vasaras beigām tika pārbūvēts autoceļā posms 5,84 km garumā no Nīzeres līdz Stelpei (18,8. - 24,6. km). Pirms pārbūves šim posmam bija grants segums. Būvdarbu ietvaros tika nomainīts salturīgais slānis, izbūvēta šķembu kārta un ieklātas divas asfalta kārtas. Būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 3,1 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/uz-autocela-iecava-stelpe-sakas-segas-parbuves-darbi|title=Uz autoceļa Iecava–Stelpe sākas segas pārbūves darbi {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā Iecavā no P92 tika izbūvēts 211 m garš piebraucamais ceļš VUGD depo piekļuves nodrošināšanai. Projekta izmaksas sasniedza 103,95 tūkstošus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/media/46394/download?attachment=|title=BAUSKAS NOVADA
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA
2022. – 2028. GADAM
Investīciju plāns}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā autoceļš visā garumā (0,0. - 1,04. no Iecavas līdz V9 un 1,04. - 24,64. km no V9 līdz P89) tika iekļauts starp valsts autoceļiem, kurus Rail Baltica pamattrases būvniecības vajadzībām nodeva SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; (EDzL) lietošanā būvmateriālu piegādēm. Ceļu izmantošanas laikā EDzL uzņemas atbildību par seguma uzturēšanu un lietošanas rezultātā radušos bojājumu novēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/rail-baltica-buvdarbu-materialu-piegadem-atseviski-valsts-celi-tiks-nodoti-izmantosanai-edzl/|title=Rail Baltica būvdarbu materiālu piegādēm atsevišķi valsts ceļi tiks nodoti izmantošanai EDzL|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-09-03|date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Rail Baltica pamattrases izbūves ietvaros autoceļa šķērsojuma vietā ar dzelzceļa līniju tiek plānota ceļa pārvada izbūve pār pamattrasi. No P92 tiks izbūvēts arī publisks pievedceļš uz nākotnē plānoto Iecavas reģionālo staciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edzl.lv/jaunumi/zinas/rail-baltica-pamattrases-dienvidu-posma-notiek-pievedcelu-izbuve-video|title=Rail Baltica pamattrases dienvidu posmā notiek pievedceļu izbūve (+video)|website=edzl.lv|access-date=2026-09-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Iecavā plānots izbūvēt 1 km garu gājēju un veloceļu, no Baldones ielas līdz Rīgas ielai. Projekta izstrādei Bauskas novada pašvaldība paredzēja 22 tūkstošus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/jaunums/bauskas-novada-pasvaldibas-budzeta-grozijumos-apstiprinats-finansejums-prioritarajiem-pasakumiem|title=Bauskas novada pašvaldības budžeta grozījumos apstiprināts finansējums prioritārajiem pasākumiem {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2026-09-03|date=2026-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotas vietas pie autoceļa ==
* [[Iecava]]
* [[Nīzere]]
* [[Stelpe]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P092]]</text>
      <sha1>lm80q446tnz7vowyyqgk7shjke092fc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>929. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207100</id>
    <revision>
      <id>4516670</id>
      <parentid>4482294</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="615" sha1="s4a8h8vvtptjkj3ij67my07w5h0v3ad" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|929}}
{{Gads citos kalendāros|929}}
'''929. gads''' ({{Rom sk gadam|929}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[Februāris]] — [[Stefans VII]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].

=== Nezināms datums ===
* [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] tika izveidots [[Kordovas kalifāts]].

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[Februāris]] — [[Leons VI]], Romas pāvests
* [[7. oktobris]] — [[Kārlis III Vientieais]], Rietumfranku karalistes karalis

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:929. gads| ]]</text>
      <sha1>s4a8h8vvtptjkj3ij67my07w5h0v3ad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516671</id>
      <parentid>4516670</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:11:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ :</comment>
      <origin>4516671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="615" sha1="6hcxurtcc5qguejedniciognuq9aik0" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|929}}
{{Gads citos kalendāros|929}}
'''929. gads''' ({{Rom sk gadam|929}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[Februāris]] — [[Stefans VII]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].

=== Nezināms datums ===
* [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] tika izveidots [[Kordovas kalifāts]].

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[Februāris]] — [[Leons VI]], Romas pāvests
* [[7. oktobris]] — [[Kārlis III Vientiesis]], Rietumfranku karalistes karalis

{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:929. gads| ]]</text>
      <sha1>6hcxurtcc5qguejedniciognuq9aik0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>F-16 Fighting Falcon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>222117</id>
    <revision>
      <id>4516450</id>
      <parentid>4109376</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latviešu Izcīnītāju Intuziasts</username>
        <id>149785</id>
      </contributor>
      <comment>Tulkoju no Angliskas wikipedijas Bruņojumus un nedaudz palaboju sakumu</comment>
      <origin>4516450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3109" sha1="95bzg6fh2uuzjsxf4hd79clhv11lg01" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Lidmašīnas infokaste
|apakšveidne          = 
|nosaukums            = ''F-16 Fighting Falcon''
|attēls               = Attēls:F-16 June 2008.jpg
|paraksts             = 
|tips                 = [[Iznīcinātājs]]
|valsts               = {{flag|ASV}} un 25 citas
|ražotājs             = {{flag|ASV}}
|dizaineris           = ''General Dynamics''
|pirmais lidojums     = {{Dat|1974|01|20}}
|komerciālie lidojumi = 
|noņemts no servisa   = 
|status               = 
|primārais lietotājs  = 
|ražošanā             = 
|skaits               = 4500+
|izmaksas             = 
|attīstīts no         = 
|modifikācijas        = 
}}

'''''General Dynamics''''' (tagad '''''Lockheed Martin''''') '''''F-16 Fighting Falcon''''' (ari pazistams ka '''''Viper''''') ir saisīnātu [[:en:Delta_wing|delta spārnu]], vienmotora, [[:en:Supersonic_speed|virsškaņa]], daudzfunkcionālais [[iznīcinātājs]], ar [[:en:Bubble_canopy|burbuļveida pārsegu]] ko [[ASV Gaisa spēki|ASV gaisa spēku]] vajadzībām izstrādāja ''[[General Dynamics]]''. Kopš ražošanas uzsākšanas 1976. gadā ir izgatavoti vairāk kā 4500 eksemplāri. Lai arī ASV gaisa spēki ir pārstājuši F-16 iepirkumus, to turpina ražot eksporta tirgiem. 1993. gadā ''General Dynamics'' pārdeva savu lidmašīnu ražošanas biznesu ''[[Lockheed Corporation]]'', kas vēlāk pārtapa ''[[Lockheed Martin]]''.

== Bruņojums ==
Agri F-16 varētu but bruņoti ar līdz pat sešiem AIM-9 Sidewinger siltum-meklējošām, īsa darbības rādiusa, gaiss-gaiss raķetem, kā arī radaru-vadāms AIM-7 Sparrow vīdeja darbības rādiusa gaiss-gaiss raķetes ieroču kombinācijā. Jaunākās versijas  ari atbalsta AIM-120 AMRAAM ko bieži uzstād uz spārnu galiem, lai samazinātu spārnu plandīšanos. F-16 var nest ari citus gaiss-gaiss raķetes, dažādus gaiss-zeme raķetes un [[Aviācijas bumba|bumbas]];  elektronisko pretpasākumu (ECM), navigacijas, mērķēšanas vai ieroču kapsulas; un diegvelu tvertnes deviņos cietos punktos, sešas zem spārniem, divas uz spārnu galiem un viena zem fizelāžā. Divas citas vietas zem fizelāžā ir pieejamas sensoru vai radaru kapsulām. F-16 ir aprikots ar [[M61 Vulcan|20mm M61A1 Vulcan]] lielgabalu, kas ir uzstadīts fizelažas iekšpusē pa kreisi no kabīnes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-09-01|title=General Dynamics F-16 Fighting Falcon|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=General_Dynamics_F-16_Fighting_Falcon&amp;oldid=1372719234|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites == 
* [http://www.af.mil/AboutUs/FactSheets/Display/tabid/224/Article/104505/f-16-fighting-falcon.aspx F-16 USAF fact sheet]
* [http://www.lockheedmartin.com/us/products/f16.html F-16 page on LockheedMartin.com] and [http://www.codeonemagazine.com/f16-highlights.html F-16 articles on Code One magazine site]
* [http://www.f-16.net/ F-16.net Fighting Falcon resource]

{{Commons|F-16 Fighting Falcon}}

{{Avio-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Lidmašīnas]]</text>
      <sha1>95bzg6fh2uuzjsxf4hd79clhv11lg01</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516511</id>
      <parentid>4516450</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:54:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Latviešu Izcīnītāju Intuziasts|Latviešu Izcīnītāju Intuziasts]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ZANDMANIS</comment>
      <origin>4109376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1754" sha1="b22phlgd9plmg9ewr16rd08v5u1nezy" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Lidmašīnas infokaste
|apakšveidne          = 
|nosaukums            = ''F-16 Fighting Falcon''
|attēls               = Attēls:F-16 June 2008.jpg
|paraksts             = 
|tips                 = [[Iznīcinātājs]]
|valsts               = {{flag|ASV}} un 25 citas
|ražotājs             = {{flag|ASV}}
|dizaineris           = ''General Dynamics''
|pirmais lidojums     = {{Dat|1974|01|20}}
|komerciālie lidojumi = 
|noņemts no servisa   = 
|status               = 
|primārais lietotājs  = 
|ražošanā             = 
|skaits               = 4500+
|izmaksas             = 
|attīstīts no         = 
|modifikācijas        = 
}}

'''''General Dynamics''''' (tagad '''''Lockheed Martin''''') '''''F-16 Fighting Falcon''''' ir [[iznīcinātājs]], ko ASV gaisa spēku vajadzībām izstrādāja ''[[General Dynamics]]''. Kopš ražošanas uzsākšanas 1976. gadā ir izgatavoti vairāk kā 4500 eksemplāri. Lai arī ASV gaisa spēki ir pārstājuši F-16 iepirkumus, to turpina ražot eksporta tirgiem. 1993. gadā ''General Dynamics'' pārdeva savu lidmašīnu ražošanas biznesu ''[[Lockheed Corporation]]'', kas vēlāk pārtapa ''[[Lockheed Martin]]''.
== Ārējās saites == 
* [http://www.af.mil/AboutUs/FactSheets/Display/tabid/224/Article/104505/f-16-fighting-falcon.aspx F-16 USAF fact sheet]
* [http://www.lockheedmartin.com/us/products/f16.html F-16 page on LockheedMartin.com] and [http://www.codeonemagazine.com/f16-highlights.html F-16 articles on Code One magazine site]
* [http://www.f-16.net/ F-16.net Fighting Falcon resource]

{{Commons|F-16 Fighting Falcon}}

{{Avio-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Lidmašīnas]]</text>
      <sha1>b22phlgd9plmg9ewr16rd08v5u1nezy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Barkavas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224048</id>
    <revision>
      <id>4516794</id>
      <parentid>4489657</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:19:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1663" sha1="9tdcg2c85uvuwhl3pd2ij23bp3vqp3k" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Barkavas iela|Barkavas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Barkavas iela
|attēls           = Barkavas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q16352654 | zoom= 16}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 130 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Barkavas iela''' ir neliela [[Strupceļš|strupceļa]] iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Barkavas iela sākas no [[Pildas iela]]s un beidzas ar strupceļu, tā atrodas starp [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielu]] un [[Kraukļu iela (Rīga)|Kraukļu ielu]]. Barkavas ielā ir individuālo māju apbūve.

== Vēsture ==
Ielai nosaukums piešķirts 1959. gadā. Iesākumā tas bija vienkāršs ceļš caur [[Mazdārziņš|mazdārziņu]] koloniju.&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Rīgas ielas&quot; 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Barkavas iela ir savienota ar sekojošu ielu:
* [[Pildas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>9tdcg2c85uvuwhl3pd2ij23bp3vqp3k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kapibara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229740</id>
    <revision>
      <id>4516627</id>
      <parentid>4397664</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19780" sha1="iw5osw0a7i6npb09ikl7bju0ooiriyt" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = 060401 capibara1 IB - Flickr - Lip Kee.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Rodentia
| kārta_lv = Grauzēji
| dzimta = Caviidae
| dzimta_lv = Jūrascūciņu dzimta
| ģints = Hydrochoerus
| ģints_lv = Kapibaras
| suga = Hydrochoerus hydrochaeris
| suga_lv = Kapibara
| kategorijas = nē
| binomial = Hydrochoerus hydrochaeris
| autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1766
| izplatība =
[[Attēls:Hydrochoerus hydrochaeris range.png|center|240px]]
}}
[[Attēls:Capybara Ueno Zoo 2009.ogv|thumb|Kapibara]] 
'''Kapibara''' (''Hydrochoerus hydrochaeris'') ir daļēji ūdenī dzīvojošs  [[jūrascūciņu dzimta]]s (''Caviidae'') [[grauzējs]], kas ir lielākais grauzējs pasaulē. Kapibara savvaļā sastopama tikai [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]: [[Argentīna|Argentīnā]], [[Bolīvija|Bolīvijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Ekvadora|Ekvadorā]], [[Gviāna|Gviānā]], [[Gajāna|Gajānā]], [[Paragvaja|Paragvajā]], [[Peru]], [[Surinama|Surinamā]], [[Urugvaja|Urugvajā]] un [[Venecuēla|Venecuēlā]].&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/10300/0 IUCN: Hydrochoerus hydrochaeris]&lt;/ref&gt; Tā mājo gan [[savanna|savannā]], gan biezos [[mežs|mežos]], bet vienmēr kādas ūdenstilpes krastā.

Kapibara ir plaši izplatīta, tomēr cilvēku blīvi apdzīvotajos [[Amazone]]s baseina rajonos sastopama mazākā skaitā.&lt;ref name=rig&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rigazoo.lv/public/29301.html |title=Rīgas Zoo: Kapibara |access-date={{dat|2013|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615121903/http://rigazoo.lv/public/29301.html |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kapibaras medī vietējie iedzīvotāji, lai iegūtu [[gaļa|gaļu]], [[āda|ādu]] un [[tauki|taukus]], kas tiek izmantoti [[farmācija|farmaceitiskajā]] ražošanā,&lt;ref name=ark&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/capybara/hydrochoerus-hydrochaeris/ |title=ARKive: Capybara (Hydrochoerus hydrochaeris) |access-date={{dat|2013|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120103075238/http://www.arkive.org/capybara/hydrochoerus-hydrochaeris/ |archivedate={{dat|2012|01|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī tās iznīcina kā [[lauksaimniecība]]i kaitīgus dzīvniekus (ražas postītājas, lopu konkurentes ganībās).&lt;ref name=rig/&gt; Kapibaru āda dažādu ādas izstrādājumu ražošanā tiek uzskatītas par vērtīgu izejmateriālu, jo tā stiepjas tikai vienā virzienā. Sevišķi iecienīti ir kapibaru ādas cimdi. Kapibarām izdzīvot situācijā, kad tās tik intensīvi tiek medītas, palīdz spēja strauji vairoties.&lt;ref name=rig/&gt;

Vairākās vietās pasaulē ir izveidojušās nejaušas kapibaru populācijas, tām izbēgot no nebrīves. Šāda kapibaru populācija, piemēram, izveidojusies [[Arno]] upē [[Florence|Florencē]] ([[Itālija|Itālijā]]).&lt;ref name=rig/&gt; Kapibaras ir novērotas arī [[Florida]]s apkārtnē un [[Kalifornija|Kalifornijā]].&lt;ref&gt;[http://articles.latimes.com/2011/aug/18/local/la-me-0818-capybara-20110818 A gnawing question answered: It's a capybara roaming Paso Robles]&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
[[Attēls:Capivara ST.jpg|thumb|left|180px|Kapibarai ir strups, četrkantīgs purns]]
[[Attēls:Capybara Hattiesburg Zoo (70909b-48) 640x400.jpg|thumb|left|180px|Kažoks ir ass un spurains]]
Kapibaras vārds aizgūts no [[tupi valoda]]s, kādā runā [[Amazone]]s lietus meža [[tupi]] ļaudis. Tupi ''ka'apiûara'' [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''tas, kurš ēd slaidas lapas''.&lt;ref&gt;Ferreira, A. B. H. (1986) Novo Dicionário da Língua Portuguesa, 2nd ed., Rio de Janeiro: Nova Fronteira, p.344&lt;/ref&gt; Zinātniskā nosaukuma ''Hydrochoerus hydrochaeris'' abi vārdi cēlušies no [[grieķu valoda]]s ὕδωρ (hydor — ūdens) un χοίρος (choiros — cūka), kas latviski nozīmē ''ūdenscūka''.&lt;ref name=rig/&gt;

== Izskats un īpašības ==
Vairāk kā metru garā kapibara, kas var svērt tikpat, cik pieaudzis [[cilvēks]], ir pasaules lielākais grauzējs. Mātītes ir nedaudz smagākas nekā tēviņi. Ķermeņa garums ir 106—134 cm, augstums skaustā 50—62 cm, svars 35—66 kg.&lt;ref name=ark/&gt; Vissmagākās datētās kapibaras ir bijušas Brazīlijā noķertā savvaļas [[mātīte]], kas svērusi 91&amp;nbsp;kg, un Urugvajā noķertais [[tēviņš]], kas svēra 73,5&amp;nbsp;kg.&lt;ref name=hydro/&gt; Kapibaras ķermenis ir masīvs, mucveidīgs, līdzīgs [[cūka]]s ķermenim. [[Galva]] liela, ar strupu, četrkantainu purnu, [[kāja]]s īsas, spēcīgas, bet [[aste]] pavisam īsa. Kažoka [[apmatojums]] ass un spurains. Pieaugušām kapibarām ķermeni reizēm sedz vien reti sari, tādēļ kapibara ir jutīga pret apdegšanu [[saule|saulē]].&lt;ref name=rig/&gt; Kažoka [[krāsa]] var būt dažādos brūnos toņos — tumši brūna, sarkanbrūna, dzeltenbrūna, retos gadījumos uz sejas, kāju ārpusēm un muguras var būt tumšs, gandrīz melns tonējums. Kažokam nav pavilnas, tikai akotmati. Atšķirībā no citiem grauzējiem kapibarai uz [[āda]]s ir [[sviedru dziedzeri]].&lt;ref name=hydro&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-264-01-0001.pdf |title=Hydrochoerus hydrochaeris. Brisson, 1762 |access-date={{dat|2013|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160412092559/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-264-01-0001.pdf }}&lt;/ref&gt; Kapibaru mātītēm ir 5 pāri zīdekļu.

Kapibarai ir vairākas īpašības, kas piemērotas dzīvei ūdenī: mucveidīgs ķermenis, spēja peldēt gandrīz pilnībā atrodoties zem ūdens, laukā ir tikai nāsis, acis un mazās, apaļās ausis. Ķermenim ir biezs zemādas tauku slānis, kas ļauj uzturēt nemainīgu ķermeņa [[temperatūra|temperatūru]], ilgstoši atrodoties ūdenī. Turklāt pēdas ir ar daļējām peldpleznām. Katrai priekškājai ir 4 [[pirksti]], bet pakaļkājām 3 pirksti. Visiem pirkstiem ir gari, spēcīgi [[nagi]]. Pakaļkājas ir nedaudz garākas kā priekškājas. Ļoti bieži var novērot kapibaru sēžam uz pakaļkāju ciskām, līdzīgi kā to dara [[suns]]. Atšķirībā no citiem grauzējiem, tā nespēj ar priekškājām saņemt priekšmetus.&lt;ref name=ark/&gt; Kapibaras ir ļoti vokālas un savstarpēji sazinās ar dažādām skaņām, tās rej, pīkst, rukšķina un izdod citas [[skaņa]]s.

=== Smaržu dziedzeri ===
[[Attēls:Capibara met Sla.JPG|thumb|Purna virspusē kapibarām ir smaržu dziedzeris, kas tēviņiem ir daudz vairāk attīstīts nekā mātītēm]]
Tēviņu no mātītes var atšķirt pēc smaržu dziedzera — moriljo dziedzera — uz purna virspuses. Lai arī šis dziedzeris ir abiem dzimumiem, tēviņam tas ir labi attīstīts un labāk saskatāms. Tas ir tumšs, bez apmatojuma izcelts ādas paugurs. Šķidrums, kas no tā izdalās, ir balts un lipīgs. Tas noder kā smaržas signāls, vēstot par indivīda fizioloģisko stāvokli un gatavību vairoties vai arī, lai iezīmētu teritoriju.&lt;ref name=rig/&gt; Jo attīstītāks smaržu dziedzeris uz purna, jo tēviņa dominances statuss barā ir augstāks.&lt;ref name=ark/&gt; Abiem dzimumiem ir arī anālais smaržu dziedzeris, kas labāk attīstīts ir tēviņiem.&lt;ref name=mac&gt;Macdonald, D. W.; Krantz, K. and Aplin, R. T. &quot;Behavioral anatomical and chemical aspects of scent marking among Capybaras (Hydrochaeris hypdrochaeris) (Rodentia: Caviomorpha)&quot;. Journal of Zoology 202 (3): 341–360. doi:10.1111/j.1469-7998.1984.tb05087.x&lt;/ref&gt; Uz anālajiem dziedzeriem aug īpašs apmatojums, kas segts ar dziedzeru sekrētu kristāliskā formā. Kad šie sari saskaras ar kādu priekšmetu, piemēram, augu, sekrēts nobirst. Satiekoties kapibaras vienmēr viena otrai aposta anālos dziedzerus.&lt;ref name=mac/&gt;

=== Zobi ===
Līdzīgi kā citiem grauzējiem, kapibaras [[zobi|priekšzobi]] aug nepārtraukti, lai kompensētu zobu nodilumu, ēdot šķiedraino zāli, arī dzerokļi aug nepārtraukti.&lt;ref name=brist&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bristolzoo.org.uk/capybara |title=Bristol Zoo: Capybara |access-date={{dat|2013|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131027091714/http://www.bristolzoo.org.uk/capybara |archivedate={{dat|2013|10|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kapibaras žokļi savienoti tā, lai, košļājot zāli, tie kustētos vairāk uz priekšu un atpakaļ, nevis uz sāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfzoo.org/cgi-bin/animals.py?ID=90 |title=San Francisko Zoo: Capybara |access-date={{dat|2007|10|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014153918/http://www.sfzoo.org/cgi-bin/animals.py?ID=90 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Carpincho (Hydrochoerus hydrochaeris) Iberá.jpg|thumb|220px|Kapibaras ir ļoti labas peldētājas]]
[[Attēls:Kapybara1.jpg|thumb|220px|Karstā laikā kapibaras vārtās dubļos]]
Kapibaras ir daļēji ūdenī dzīvojoši grauzēji. Tās mājo savannā, biezos mežos un [[purvs|purvos]], [[ezers|ezeru]], [[upe|upju]], dīķu, muklāju un citu ūdenskrātuvju krastos. Iecienītā dzīves vide ir pārplūdušas [[paliene]]s. Kapibaras neveido pastāvīgas mītnes, bet paslēptuvēm izmanto biezokni. Netraucētās vietās kapibaras ir aktīvas no rīta un vakarā, bet dienas vidus karstumu pārlaiž seklā bedrītē vai ūdenī. Lai pasargātu vārīgo ādu no saules, kapibaras parasti izvārtās dubļos. Ja kapibaras mājo cilvēku tuvumā, tās ir aktīvas naktī.&lt;ref name=rig/&gt;

Kapibara ir veikla gan uz sauszemes, gan ūdenī. Ja kapibaru pārsteidz uz [[sauszeme]]s, tā spēj skriet tikpat ātri kā [[zirgs]],&lt;ref&gt;The Life of Mammals, nature documentary by David Attenborough]&lt;/ref&gt; bet no lielākām briesmām glābjas ūdenī. Kapibaras ļoti labi peld un nirst. Tās spēj uzturēties zem ūdens līdz 5 minūtēm,&lt;ref name=fac/&gt; reizēm nopeldot ievērojamus attālumus. Kad kapibara slēpjas ūdenī, tā no ūdens starp [[ūdensaugi]]em izbāž tikai nāsis. Ja nepieciešams, tā spēj arī gulēt ūdenī. Tomēr, lai arī kapibaru dēvē par daļēju ūdens dzīvnieku, ūdeni tā galvenokārt izmanto tikai paslēptuvei.&lt;ref name=rig/&gt;

=== Bara dzīve ===
Tās ir ļoti sabiedriskas un veido barus (vidēji 10—20 indivīdu). Baru vada dominējošais tēviņš.&lt;ref name=fac/&gt; Barā parasti ir 2—4 pieauguši tēviņi un 4—7 pieaugušas mātītes, pārējie ir mazuļi vai jaunās dzimumbriedumu nesasniegušās kapibaras.&lt;ref name=alho&gt;Alho C. J. R., Rondon N. L. (1987). &quot;Habitats, population densities, and social structure of capybaras (hydrochaeris hypdrochaeris rodentia) in the pantanal Brazil&quot;. Revista Brasileira de Zoologia 4 (2): 139–149.&lt;/ref&gt; Viena bara mātītes ir savstarpēji radniecīgas.&lt;ref name=rig/&gt; Sausajā sezonā, pulcējoties ap atlikušajiem ūdens resursiem, bari kļūst lielāki un tajos var būt 50—100 dzīvnieku.&lt;ref name=lord/&gt; Retos gadījumos var novērot vientuļas kapibaras.

Starp tēviņiem valda stingra hierarhija. Dominējošais tēviņš ir vislielākais un smagākais, bet zemāk esošajiem tēviņiem atrašanās hierarhijā netiek noteikta atkarībā no lieluma.&lt;ref name=herr&gt;Herrera, Emilio A.; MacDonald, David W. (1993). &quot;Aggression, dominance, and mating success among capybara males (Hydrochaeris hypdrochaeris)&quot;. Behavioral Ecology 4 (2): 114. doi:10.1093/beheco/4.2.114&lt;/ref&gt; Hierarhija tiek noteikta jau agrā vecumā, mazuļiem savstarpēji spēlējoties.&lt;ref name=alho/&gt; Dominantais jeb alfa tēviņš vienmēr atrodas bara vidū, bet beta tēviņi — bara perifērijā. Kapibaras ir ļoti vokālas un bars nepārtraukti viens ar otru sazinās. Tās izdod suņiem līdzīgus rējienus, kad tiek izbiedētas vai, kad mātīte cenšas savākt kopā savus mazuļus. Kapibaras mēdz iezīmēt teritorijas, kurās uzturas. Ar moriljo dziedzera sekrētu tās iezīmē, berzējot purnu pret zemi, bet ar anālo dziedzeru sekrētu, bradājot pāri kādai izvēlētai vietai. Ja nepieciešams, anālo dziedzeru sekrētu var izšļākt kopā ar [[urīns|urīnu]], tomēr tā dara tikai tēviņi. Mātītes daudz retāk atstāj smaržu zīmes nekā tēviņi, tās kļūst aktīvākas, kad tuvojas pārošanās. Tēviņi iezīmē ne tikai teritoriju, bet arī savas mātītes.

== Barība ==
[[Attēls:Capybara at Shepreth.JPG|thumb|220px|Kapibaras ir [[zālēdāji]] un pamatā barojas ar zāli līdzīgi kā govis]]
[[Attēls:Young capybaras.jpg|thumb|220px|Mātīte ar četriem mazuļiem]]
[[Attēls:Capibara 2 edit.jpg|thumb|220px|Kapibara zīda mazuļus]]
Kapibara ir [[zālēdāji|zālēdāja]] un barojas ar dažādiem [[lakstaugi]]em un [[ūdensaugi]]em,&lt;ref name=fac&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nationalzoo.si.edu/Animals/Amazonia/Facts/capybarafacts.cfm |title=Capybara Facts |access-date={{dat|2005|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050930231549/http://nationalzoo.si.edu/Animals/Amazonia/Facts/capybarafacts.cfm |archivedate={{dat|2005|09|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; arī ar [[augļi]]em, [[graudi]]em un [[koks|koku]] mizu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://palmbeachzoo.org/animals/capybara.html |title=Palm Beach Zoo: Capybara |access-date={{dat|2010|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100620162726/http://palmbeachzoo.org/animals/capybara.html |archivedate={{dat|2010|06|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pieaugusi kapibara dienā apēd 2,5—3,5&amp;nbsp;kg zāles.&lt;ref name=rig/&gt; Tomēr tās ir samērā izvēlīgas, piemēram, var baroties ar kāda konkrēta, iemīļota [[augi|auga]] lapām un citus augus vispār neaiztikt. [[sausuma sezona|Sausuma sezonā]] to barības dažādība pieaug, jo tās sāk baroties ar visu, ko var atrast.&lt;ref&gt;Barreto, Guillermo R.; Herrera, Emilio A. (1998). &quot;Foraging patterns of capybaras in a seasonally flooded savanna of Venezuela&quot;. Journal of Tropical Ecology 14: 87. doi:10.1017/S0266467498000078. JSTOR 2559868&lt;/ref&gt; Augu izvēle mainās arī tādēļ, ka iemīļoto augu uzturvērtība sausuma sezonā mainās, salīdzinot ar [[lietus sezona|lietus sezonu]], un kapibaras sāk meklēt citus augus.&lt;ref&gt;Quintana, R.D., S. Monge, A.I. Malvárez (1998). &quot;Feeding patterns of capybara Hydrochaeris hypdrochaeris (Rodentia, Hydrochaeridae) and cattle in the non-insular area of the Lower Delta of the Parana River, Argentina&quot;. Mammalia 62 (1): 37–52. doi:10.1515/mamm.1998.62.1.37&lt;/ref&gt; Kapibarām raksturīga [[koprofāgija]] — tās ēd savas [[fekālija]]s, tādējādi uzņemot [[gremošanas sistēma]]i nepieciešamās [[baktērijas]], kas palīdz sagremot [[celuloze|celulozi]] un iegūt maksimālo iespējamo [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] un [[vitamīni|vitamīnu]] daudzumu no apēstās barības. Reizēm tās, līdzīgi kā [[govis]], barību atrij un tad vēlreiz sagremo.&lt;ref name=lord&gt;Lord-Rexford, D. (1994). &quot;A descriptive account of capybara behaviour&quot;. Studies on neotropical fauna and environment 29 (1): 11–22. doi:10.1080/01650529409360912&lt;/ref&gt; Tā kā kapibaras ēd arī kultūraugus — [[labība|labību]], [[melone]]s un [[ķirbis|ķirbjus]], tās tiek uzskatītas par ražas postītājām.&lt;ref name=rig/&gt;

== Reprodukcija ==
Kapibaras ir [[poligāmija|poligāmas]]. Tās vairojas cauru gadu, bet vislielākā vairošanās aktivitāte ir lietus sezonas sākumā. Kad mātīte ir gatava pāroties, tās [[smarža]] mainās un tā sāk atstāt smaržu zīmes,&lt;ref name=herr/&gt; turklāt tā sāk svilpot caur degunu, signalizējot tēviņam, ka ir gatava pāroties. Pārošanās laikā mātīte izvēlas sev tīkamāko tēviņu. Kapibaras pārojas tikai ūdenī un, ja mātītei nepatīk kāds tēviņš, tā vienkārši ienirst vai izkāpj krastā.&lt;ref name=lord/&gt; Ikdienā dominantais tēviņš aktīvi sargā savas mātītes no pārējiem tēviņiem, bet pārošanās laikā tas nespēj pilnībā nosargāt savu harēmu. Jo lielāks ir bars, jo grūtāk to apsargāt. Visbiežāk kā indivīds sapārojas dominantais tēviņš, bet hierarhijā zemāk esošie tēviņi kopumā kā grupa apaugļo daudz vairāk mātīšu nekā viens dominantais tēviņš.&lt;ref name=herr/&gt; Kapibaras [[sperma]]s dzīvotspēja ir daudz ilgāka nekā citiem grauzējiem.

Gadā parasti ir viens metiens, bet labvēlīgos apstākļos dažām mātītēm var būt arī pa diviem metieniem.&lt;ref name=rig/&gt; Grūsnības periods ilgst 130—150 dienas. Parasti piedzimst 4 mazuļi, bet to skaits vienā metienā var būt no 1 līdz 8 mazuļiem.&lt;ref name=hydro/&gt; Dzemdības notiek uz sauszemes vientuļā vietā. Dažas stundas pēc dzemdībām mātīte ar mazuļiem pievienojas baram. Mazuļi piedzimst ap 1,5&amp;nbsp;kg smagi un labi attīstīti, spējīgi sekot mātei. Kad mazuļi ir dažas nedēļas veci, tie sāk ēst arī zāli, bet turpina zīst [[piens|pienu]], līdz sasniedz 16 nedēļu vecumu. Kapibaru mazuļi barojas ne vien ar savas mātes, bet arī citu grupas mātīšu pienu.&lt;ref name=rig/&gt; Tie kļūst neatkarīgi apmēram gada vecumā. Mazuļi savā dzimtajā barā veido atsevišķu bariņu, par kuru rūpējas visas mātītes gan tos zīdot, gan aizsargājot. Arī tēviņi piedalās mazuļu aizsargāšanā. Savā pirmajā dzīves gadā jaunās kapibaras ir mazas, lēnas un ātri nogurdināmas, kas tās padara par viegli notveramiem plēsēju upuriem. Dzimumgatavību tās sasniedz nepilnu 2 gadu vecumā.&lt;ref name=rig/&gt;

Kapibaru dzīves ilgums savvaļā var būt 8—10 gadi,&lt;ref&gt;Burton M and Burton R. The International Wildlife Encyclopedia. Marshall Cavendish, 2002, {{ISBN|0-7614-7269-X}}, p. 384&lt;/ref&gt; bet tikai dažas kapibaras sasniedz šādu vecumu, jo tās intensīvi medī ne tikai cilvēki, bet arī [[jaguārs|jaguāri]], [[puma]]s, [[ocelots|oceloti]], [[kaimans|kaimani]], [[anakonda]]s un [[ērgļi (putni)|ērgļi]].&lt;ref name=brist/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.soundsandcolours.com/subjects/south-american-nature/capybara-the-master-of-the-grasses-pest-or-prey/  Capybara, the master of the grasses: pest or prey]&lt;/ref&gt;

== Saimnieciskā izmantošana ==
Kapibaras medī, lai iegūtu to kvalitatīvās ādas, kā arī augsti vērtēta tiek [[gaļa]], kas pēc izskata un garšas atgādina [[cūkgaļa|cūkgaļu]]. Lai varētu ilgāk uzglabāt, kapibaru gaļu mēdz sālīt un žāvēt. To uzskata par delikatesi un parasti pasniedz ar [[rīsi]]em un [[plantāni]]em jeb cepamajiem [[banāni]]em. [[katoļticība|Katoļu]] baznīca kapibaras gaļu pasludinājusi par lietojamu [[Lielais gavēnis|lielā gavēņa]] laikā pirms [[Lieldienas|Lieldienām]], jo 16. gadsimtā priesteri kapibaru, pateicoties tās dzīvei ūdenī, klasificēja kā &quot;zivi&quot; — tātad piemērotu gavēņa ēdienam.&lt;ref name=rig/&gt;

Dienvidamerikā kapibaras nelielā daudzumā audzē arī komerciāli. Šāda rančo prakse nes labumu dabisko mitrāju uzturēšanai, paglābjot mitrājus no nosusināšanas intensīvai [[liellops|liellopu]] audzēšanai. Tā kā kapibaras ir viegli pieradināmas, ir ierosināta to audzēšana lielos apjomos, lai apturētu malumedniecību. Daudzviet Dienvidamerikā kapibaras ir vienīgie lielie [[zālēdāji]] un to trūkums var dramatiski ietekmēt reģiona veģetāciju.&lt;ref name=rig/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304225231/http://www.zveriem.lv/raksti/skirnes/vesture-interesanti-fakti/vislielakais-grauzejs-un-izlutinataka-kapibara Vislielākais grauzējs un izlutinātākā kapibara]
* [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/27035/traka-pasaule-slavenaka-kapibara Slavenākā kapibara]
* [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Hydrochoerus_hydrochaeris.html ADW: Hydrochoerus hydrochaeris]

[[Kategorija:Jūrascūciņu dzimta]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]]</text>
      <sha1>iw5osw0a7i6npb09ikl7bju0ooiriyt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Kalnājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234483</id>
    <revision>
      <id>4516711</id>
      <parentid>4459212</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:06:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */ :</comment>
      <origin>4516711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8272" sha1="sjfb2fdhw4njpfdr5cu80anckltng30" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Teodors Kalnājs
|     vārds_orig = Teodors Bergmanis
|         attēls = Teodors Kalnajs.jpg 
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1915
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Talsu apriņķis]], [[Laidzes pagasts]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2007
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 8
|        m_vieta = {{LAT}}, [[Rīga]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Elza Kalnāja (dzimusi Bakuze)
|          bērni = Guntis Kalnājs&lt;br /&gt;Uldis Kalnājs
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmführer'' ([[virsleitnants]])&lt;br /&gt; [[Attēls:SS-Obersturmführer.svg|50px]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)&lt;br /&gt; [[Kājnieku trieciena nozīme]] (sudrabā)&lt;br /&gt; [[Ievainojuma nozīme]] (melnā)&lt;br /&gt; [[Armijas goda sarakstu sprādze]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Teodors Kalnājs''', līdz 1940. gadam '''Teodors Bergmanis''' (1915—2007) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Armijas goda sarakstu sprādze]]s saņēmējs.&lt;ref name=&quot;bl&quot;&gt;&quot;Brīvā Latvija&quot; 2005. gada 5.-11. marta numura (Nr. 10(891)), 9. lpp&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

Dzimis [[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]] &quot;Pēču&quot; māju saimnieka Eduarda Bergmaņa (1873—1944) un Johannas (dzimušas Briģes) sešu bērnu ģimenē, viņa tēvs bija pagasta vecākais. Beidza [[Laidze]]s pamatskolu, pēc tam turpināja izglītību [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]], absolvējot to 1931. gadā, taču īstenot ieceri studēt Rīgā liedza [[Lielā depresija|30. gadu saimnieciskā krīze]], tādēļ nācās palikt pie zemes darbiem tēva saimniecībā. Dzimtajā pusē aktīvi darbojās kultūras dzīvē — dziedāja korī, kā arī piedalījās pašdarbnieku teātrī.&lt;ref name=&quot;bl&quot; /&gt;

1935. gadā uzsāka obligāto karadienestu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[11. Dobeles kājnieku pulks|11. Dobeles kājnieku pulkā]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Pēc 1936. gada 16. maija parādes Esplanādē ar [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolu]] devās uz lauka mācībām pie Šuņazara Daugavpils apkaimē, 1936. gada augustā kursus beidza, atgriezās pulkā un tā paša gada oktobrī demobilizējās. Atgriezies dzimtajā pusē, iestājās [[Aizsargi (organizācija)|aizsargos]], kur kļuva par riteņbraucēju rotas komandieri. 1939. gada rudenī kā rotas komandieris saņēma slepenu pavēli gatavoties iespējamai mobilizācijai, kas sakrita ar [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] parakstīšanu. Taču pretošanās pavēles vietā rota saņēma pavēli slepus apsargāt ienākošos [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vilciena sastāvus pret uzbrukumiem.&lt;ref name=&quot;bl&quot; /&gt; 1940. gada februārī [[uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)|uzvārdu latviskošanas kampaņas]] laikā nomainīja uzvārdu uz &quot;Kalnājs&quot;.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Kalnāju 1940. gada rudenī uz pagastmāju izsauca [[Valsts drošības komiteja]]s pārstāvji un mēģināja savervēt par ziņotāju, pie viena draudot viņu sodīt kā aizsargu aktīvistu, iemesls — Aizsargu organizācijas 20 gadu jubilejas ballē viņam [[Kārlis Ulmanis]] paspiedis roku. Kalnājs sadarboties atteicās. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijas]] Kalnājs pārdzīvoja, slēpjoties mežā, tikai vēlāk uzzinādams, ka viņa uzvārda izsūtāmo sarakstos nebija.&lt;ref name=&quot;bl&quot; /&gt;

Pēc [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas iebrukuma PSRS]] Kalnājs pieredzēja apriņķī pazīstamā virsnieka 1. Talsu aizsargu pulka 3. bataljona komandiera Friča Hermansona arestu, viņa mirstīgās atliekas ar spīdzināšanas pazīmēm vēlāk atrada Baltezerā, kas Kalnāju pārliecināja pieteikties brīvprātīgajam dienestam [[Vērmahts|Vērmahtā]]. Sākotnēji iestājās pašaizsardzības vienībās, bet vēlāk jau latviešu policijas bataljonos — 1942. gada 6. martā Kalnājs ar citiem novadniekiem devās uz [[Liepāja|Liepāju]], kur tika iekļauts [[24. Talsu policijas bataljons|24. Talsu policijas bataljonā]] un 1942. gada jūnijā nosūtīts uz [[Minska]]s apgabalu apkarot partizānu vienības. 1942. gada oktobrī bataljons nonāca [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] frontē, un jau 1943. gada janvārī Kalnāju nosūtīja uz vada komandieru kursiem [[Bolderāja|Bolderājā]].&lt;ref name=&quot;bl&quot; /&gt;

Pēc vada komandieru kursu beigšanas Kalnājs tika nozīmēts rezerves bataljonu jauniesaukto apmācībā, [[Volhova]]s frontē viņš nonāca tikai 1943. gada 9. septembrī. 22. novembrī, izpildot rotas komandiera pienākumus, Kalnāju smagi ievainoja un viņš bija spiests atstāt ierakumus, lai atkoptos. 1944. gada janvārī Rīgā saņēma pavēli stāties [[Rūdolfs Kociņš|Rūdolfa Kociņa]] jaunformētā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] [[44. ieroču SS grenadieru pulks|44. pulka]] II bataljona 8. rotas komandiera amatā, frontē nonāca 1944. gada marta sākumā un piedalījās arī 16. marta kaujās, par savu kaujas darbību 18. marta uzbrukumā Kalnājs saņēma II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]] — viņa uzbrukumu aprakstījis pulkvežleitnants Kociņš:
{{cquote|Kalnājs gāja tā kā mācību laukumā.}}
Otrreiz Kalnājs tika ievainots 1944. gada 8. aprīlī, rotā viņš atgriezās jau [[Opočka]]s pozīcijās.&lt;ref name=&quot;bl&quot; /&gt;

1944. gada 21. augustā Kalnāju ievainoja trešo reizi, brūces sadziedējis, viņš atkal uzņēmās savas rotas vadību un veda to [[Lubāna]]s un [[Aiviekste]]s atvaires kaujās, par ko tika apbalvots ar I šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. Kalnājs piedalījās arī [[Mores kaujas|Mores kaujās]], kur pildīja štāba adjutanta pienākumus. Vēlāk nonāca [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], piedalījās visās Kurzemes lielkaujās, par varonību 1945. gada 10. aprīlī tika apbalvots ar [[Armijas goda sarakstu sprādze|Armijas goda sarakstu sprādzi]]. Kara beigas Kalnājs sagaidīja Kurzemē, taču vēl pirms [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās padomju okupācijas]] viņa sieva ar bērniem devās trimdā.&lt;ref name=&quot;bl2&quot;&gt;&quot;Brīvā Latvija&quot; 2005. gada 12.-18. marta numura (Nr. 11(892)), 9. lpp&lt;/ref&gt;

== Pēckara dzīve ==
Pēc [[Vācijas kapitulācija]]s Kalnājs ar grupu virsnieku sākumā slepus uzturējās Kurzemes mežos, pēc tam ar viltotiem dokumentiem iekārtojās darbā, taču jau 1945. gada 9. decembrī viņu atmaskoja un arestēja Talsos, Ziemassvētkos pārveda uz cietumu [[Ventspils|Ventspilī]]. Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls Kalnājam piesprieda 20 gadus [[Vorkuta]]s ieslodzījuma nometnē, Latvijā atgriezties viņam tika ļauts tikai 1970. gadu nogalē, bet dzimtajās mājās — vien 1990. gados. Sieva Elza Latvijā pirmo reizi atgriezās 1992. gadā.&lt;ref name=&quot;bl2&quot; /&gt;

Miris 2007. gada 8. decembrī, guldīts zemes klēpī [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes brāļu kapos]].&lt;ref name=&quot;nmkk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mvz.lv/?page_id=1570|title= KRITUŠO LATVIEŠU KARAVĪRU SARAKSTS KURI APGLABĀTI LESTENĒ|accessdate= {{dat|2013|10|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* &quot;Karavīra ceļš. Virsleitnants Teodors Kalnājs&quot; (Talsi, 2015)

{{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}}

{{DEFAULTSORT:Kalnajs, Teodors}}
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>sjfb2fdhw4njpfdr5cu80anckltng30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īens Somerholders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238433</id>
    <revision>
      <id>4516865</id>
      <parentid>4477474</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7419" sha1="h2accb96kxvmb36vqwovwycsg2l19ld" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Īens Somerholders
| attēls = Ian Somerhalder Photo Op GalaxyCon Raleigh 2023.jpg
| komentārs = Somerholders 2023. gadā
| dz. vārds = Īens Džozefs Somerhalders
| dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1978|12|8}}
| dz. vieta = [[Kovingtona (Luiziāna)|Kovingtona]], [[Luiziāna]], {{USA}}
| nodarbošanās = aktieris, modelis
| darbības gadi = kopš 1997. gada
| dzīvesbiedrs = 
| dzimums = V
}}
'''Īens Džozefs Somerholders''' (''Ian Joseph Somerhalder'', dzimis 1978. gada 8. decembrī)&lt;ref name=&quot;tvguide.com&quot; /&gt; ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris un modelis. Plašāk pazīstams kā [[Būns Kārlails]] TV drāmā &quot;[[Pazudušie]]&quot; un Deimons TV seriālā &quot;[[Vampīra dienasgrāmatas]]&quot;.

== Agrīnā dzīve ==
Somerholders ir dzimis un audzis [[Kovingtona (Luiziāna)|Kovingtonā]], [[Luiziāna|Luiziānā]]. Viņa māte Edna bija masāžiste, bet tēvs Roberts Somerholders bija neatkarīgs būvuzņēmējs.&lt;ref name=&quot;ylk&quot; /&gt; Viņš apmeklēja Svētā Paula privāto katoļu skolu Kovingtonā. Īens aizsāka modeļa karjeru jau 10 gadu vecumā un turpināja to līdz 13 gadu vecumam.&lt;ref name=&quot;Interview with Jay Leno&quot; /&gt; 17 gadu vecumā viņš izlēma pievērsties aktierspēlei.

== Karjera ==
2000. gada vasarā Somerholders sāka filmēties īsās WB sērijās ''[[Young Americans]]'', kurā viņš tēloja Hamiltonu Flemingu, prestižas skolas dekāna dēlu. 2002. gadā Īens Somerholders tēloja biseksuālu tēlu Polu Dentonu filmā ''The Rules of Attraction'' kopā ar Džeimsu Van Der Beku un [[Džesika Bīla|Džesiku Bīlu]].

Aktiera karjerā pagrieziena punktu Somerholders sasniedza 2004. gadā, tēlojot [[Būns Kārlails|Būnu Kārlailu]] televīzijas seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Neskatoties uz to, ka viņa attēlotais tēls nomira pirmās sezonas divdesmitajā sērijā, Īens atgriezās Būna lomā vēl septiņās epizodēs laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam, ieskaitot seriāla finālu. Viņš bija viens no pirmajiem aktieriem, kuram seriālā piešķīra lomu,&lt;ref name=&quot;dailymail.co.uk&quot; /&gt; kā arī pirmais galvenais varonis, kurš aizgāja bojā.&lt;ref name=&quot;lost-boone-ian-36484&quot; /&gt;

[[Attēls:The Vampire Diaries Cast Comic-Con 2012.jpg|thumb|250px|left|[[Pols Veslijs]], [[Nina Dobreva]] un Īens Somerholders]]
2009. gadā Īens parādījās filmā &quot;[[Turnīrs (filma)|Turnīrs]]&quot; (''The Tournament''), kurā viņš attēloja slepkavu, kurš iesaistās letālās cīņās ar citiem slepkavām.

2009. gada jūnijā Īens tika izvēlēts vampīra lomai Deimonam Salvadoram, CW televīzijas drāmas seriālā &quot;[[Vampīra dienasgrāmatas]]&quot;. Seriāla pirmizrāde sasniedza visaugstākos reitingus CW vēsturē kopš 2006. gada, kad kanālu sāka pārraidīt. Seriāls vēl joprojām sasniedz augstus reitingus, tāpat arī Īena veikums no kritiķu puses tiek vērtēts pozitīvi. Somerholders par savu sniegumu &quot;Vampīra dienasgrāmatā&quot; ir ieguvis ''[[Teen Choice Award]]'' apbalvojumu.&lt;ref name=&quot;variety.com&quot; /&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Filma
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! class=&quot;unsortable&quot;| Piezīmes

|-
| 1998
| ''[[Slavenība (filma)|Slavenība]]''
| Neapstiprināta
|Neizdota
|-

|-
| 2001
| ''Dzīve mājā''
| Džošs
|
|-
| 2002
| ''Mainot sirdis''
| Džeisons Kellijs
|
|-
| 2002
| ''[[Seksa noteikumi]]''
| Pauls Dentons
|
|-
| 2004
| ''[[Ienaidnieka rokās]]''
| U.S.S. Svordfišs Denījs Millers
|
|-
| 2004
| ''Vecais vīrs studijā''
| Mets
| Īsfilma
|-
| 2006
| ''Lampūnu filma''
| Neapstiprināta
| Neizdota
|-
| 2006
| ''[[Pulss (filma)|Pulss]]''
| Deksters
|
|-
| 2006
| ''[[Redzesloks]]''
| Drifters
|
|-
| 2008
| ''Pazudušie Samarieši''
| Vilijams Arčers
|
|-
| 2009
| ''[[Wake]]''
| Tailers
|
|-
| 2009
| ''[[Turnīrs (filma)|Turnīrs]]''
| Mails Slaids
|
|-
| 2010
| ''Kā likt sievietei Tevi mīlēt''
| Daniels Meltzers
|
|-
| 2013
| ''Dzirdams diktofonā''
| Inspektors Levis
|
|-
| 2013
| ''Laika rāmis''
| Aģents Bleks
| Īsfilma
|-
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Televīzija
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! class=&quot;unsortable&quot;| Piezīmes
|-
| 1997
| ''[[The Big Easy]]''
| I.Q.
| 1 sērijā: &quot;Melnā soma&quot;
|-
| 1999
| ''Tagad un Atkal''
| Brians
| 1 sērijā: &quot;Meitenes dzīve&quot;
|-
| 2000
| ''Jaunie Amerikāņi''
| Hamiltons Flemings
| Galvenais aktieris; visās 8 epizodēs
|-
| 2001
| ''Anatomija — noziegums''
| Rasels Hendersons
| TV Filma
|-
| 2002
| &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;
| Tonijs Dels Nagro
| 1 sērijā: &quot;Atriebību viss labāk ir pasniegt aukstu&quot;
|-
| 2002
| ''Likums &amp; Pienākums''
| Čarlījs Bakers
| 1 sērijā:&quot;Ietekme&quot;
|-
| 2003
| &quot;[[CSI Maiami]]&quot;
| Rikijs Murdočs
| 1 sērijā: &quot;Labākā aizstāvība&quot;
|-
| 2004
| ''[[Bezbailīgais]]''
| Džordans Greicījs
|1 sērijā
|-
| 2004
| &quot;[[Smolvila. Leģenda par Supermenu]]&quot;
| Adams Knaits
| 6 sērijās
|-
| 2007
| ''[[Marco Polo (seriāls)|Marco Polo]]''
| Marco Polo
| TV Filma
|-
| 2007
| ''Saki, ka mīli mani''
| Niks
| 6 sērijās
|-
| 2008
| ''Pazaudēt pilsētas braucējus''
| Džeks Kubiaks
| TV Filma
|-
| 2009
| ''Uguns bumba''
| Lī Kūpers
| TV Filma
|-
| 2004—2005; 2007; 2010
| &quot;[[Pazudušie]]&quot;
| [[Būns Kārlails]]
| Galvenais aktieris; 28 serijās
|-
| 2009—šobrīd
| &quot;[[Vampīra dienasgrāmatas]]&quot;
| Deimons Salvators
| Galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;tvguide.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://www.tvguide.com/celebrities/ian-somerhalder/154274 | title = Ian Somerhalder Biography | publisher = [[TV Guide|TVGuide.com]] | accessdate=2013-12-03 | language=angliski}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;ylk&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last=Knutzen|first=Eirik|coauthors=|title=TV Close-Up: Ian Somerhalder|pages=|publisher=Bend Weekly|date=2007-05-25|url=http://www.bendweekly.com/news/6439.html|accessdate=2013-12-03|language=angliski|archive-date=2016-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160109062411/http://www.bendweekly.com/news/6439.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160109062411/http://www.bendweekly.com/news/6439.html |date=2016-01-09 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Interview with Jay Leno&quot;&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=UWcjcoEPVPY] Interview with Jay Leno, ''[The Tonight Show'', 2010-12-02&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;dailymail.co.uk&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last=Whitelocks|first=Sadie|title=Vampire Diaries' Ian Somerhalder opens up about THOSE Fifty Shades casting rumours as he works smouldering gaze for Mr Porter|url=http://www.dailymail.co.uk/femail/article-2218678/Vampire-Diaries-Ian-Somerhalder-opens-THOSE-Fifty-Shades-casting-rumours-works-smouldering-gaze-Mr-Porter.html|accessdate=August 1, 2013|newspaper=Daily mail|date=October 16, 2012}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lost-boone-ian-36484&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Is Lost Boy Boone Really Dead?|url=http://www.tvguide.com/news/lost-boone-ian-36484.aspx|accessdate=August 1, 2013|newspaper=TV Guide|date=April 13, 2005|archive-date={{dat|2013|10|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131004212917/http://www.tvguide.com/news/lost-boone-ian-36484.aspx}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;variety.com&quot;&gt;{{ziņu atsauce|first=Michael|last=Schneider|title=Somerhalder joins 'Vampire Diaries'|date=2009-03-25|url=http://www.variety.com/article/VR1118001672.html|work=Variety|accessdate=2010-05-18}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Somerholders, Iens}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>h2accb96kxvmb36vqwovwycsg2l19ld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Četema salas mušķērājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241628</id>
    <revision>
      <id>4516800</id>
      <parentid>4314980</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7793" sha1="ho27rwphx5kbfyic52zt4hbu023mmdd" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls        =Black Robin on Rangatira Island.jpg
| valsts        =Animalia
| valsts_lv     =Dzīvnieki
| tips          =Chordata
| tips_lv       =Hordaiņi
| klase         =Aves
| klase_lv      =Putni
| kārta         =Passeriformes
| kārta_lv      =Zvirbuļveidīgie
| apakškārta    =Passeri
| apakškārta_lv =Dziedātājputni
| dzimta        =Petroicidae
| dzimta_lv     =Austrālāzijas mušķērāju dzimta
| ģints         =Petroica
| ģints_lv = Austrālāzijas sarkanrīklītes
| suga          =Petroica traversi 
| suga_lv       =Četema salas mušķērājs
| binomial      =Petroica traversi &lt;small&gt;([[Walter Buller|Buller]], 1872)&lt;/small&gt;
| kategorijas = nē
}}
'''Četema salas mušķērājs''' jeb '''melnais mušķērājs''' (''Petroica traversi'') ir [[Austrālāzijas mušķērāju dzimta]]s (''Petroicidae'') [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgais]] putns, kas sastopams [[Četema salas|Četema salās]]. 1981. gadā bija palikuši tikai 5 Četema salas mušķērāji, bet veiktie aizsardzības pasākumi palīdzēja atjaunot gandrīz izmirušo populāciju. Atšķirībā no citām [[Austrālāzijas sarkanrīklītes|Austrālāzijas sarkanrīklītēm]] Četema salas mušķērājs ir vājš lidotājs, tas parasti uzturas uz zemes vai nelielā augstumā.&lt;ref name=ark&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/chatham-island-black-robin/petroica-traversi/ |title=ARKive: Chatham Island black robin (Petroica traversi) |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150416060230/http://www.arkive.org/chatham-island-black-robin/petroica-traversi/ |archivedate={{dat|2015|04|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kad līdz ar [[eiropieši]]em salās ieradās [[kaķis|kaķi]] un [[žurkas]], tas nespēja pietiekami veikli izbēgt no enerģiskajiem plēsējiem. Četema salas mušķērāja tuvākais radinieks ir [[Dienvidsalas mušķērājs]] (''Petroica australis''). 

== Izskats ==
Četema salas mušķērājs ir neliela auguma putns ar nelieliem, noapaļotiem spārniem un ļoti īsām lidspalvām.&lt;ref name=che&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nzbirds.com/birds/blackrobin.html |title=Black robin |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150311091637/http://www.nzbirds.com/birds/blackrobin.html }}&lt;/ref&gt; Tā garums ir apmēram [[mājas zvirbulis|mājas zvirbuļa]] lielumā, ap 14—15 [[centimetrs|cm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalsworlds.com/black-robin.html |title=Chantham island robin |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305192058/http://www.animalsworlds.com/black-robin.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.hbw.com/species/black-robin-petroica-traversi Alive: Black Robin (Petroica traversi)]&lt;/ref&gt; Abi dzimumi izskatās vienādi, bet [[mātīte]]s ir nedaudz mazākas, tās sver ap 22 g, tēviņi — 25 [[grams|g]]. Putna apspalvojums ir viscauri [[melns]] vai brūni melns, tā īsais, smailais knābis — melns, kājas — tumši brūnas ar dzeltenām pēdām, acis — tumši brūnas. Jaunajiem putniem uz galvas ir gaišāku spalvu svītrojums.&lt;ref name=new/&gt; Apspalvojumu putni maina laikā no decembra līdz martam.

== Ieradumi ==
Četema salas mušķērāji veido monogāmus pārus uz mūžu. Ligzdai ir kausveida forma un tā atrodas koku dobumos vai ložņājošo [[mūlenbekijas|mūlenbekiju]] (''Muehlenbeckia'') stīgu biezoknī, parasti 2 metru augstumā no zemes.&lt;ref name=new/&gt; Gadā tiem ir viens dējums, bet reizēm arī otrs (pavasarī un vasarā). Dējumā visbiežāk ir 2 [[ola]]s, bet var būt 1—3 olas.&lt;ref name=new/&gt; Perē tikai mātīte, bet par putnēniem rūpējas abi vecāki. Putni arī agresīvi aizsargā savu ligzdas teritoriju. Līdzko jaunie putni izaug, tie tiek padzīti no ligzdas teritorijas.&lt;ref name=new/&gt; Četema salas mušķērājs savvaļā dzīvo līdz 4 gadiem.&lt;ref name=ark/&gt;

Četema salas mušķērāji uzturas [[mežs|mežos]], vietās, kas pasargātas no vējiem. Tie neligzdo skrajos un defragmentētos mežos. Putnu izplatībai robežas veido gan ūdens, gan atklātas ainavas. Tā kā Četema salas mušķērāji ir vāji lidotāji, tie paši nepārceļas no vienas salas uz otru.&lt;ref name=new/&gt; Putns ir ļoti aktīvs un uzmanīgs. Diena tiem paiet, vērojot apkārtni no koku apakšējiem zariem vai arī tas ar knābi pārbauda kritušās lapas un citas meža kritalas, tās griežot apkārt un meklējot barību.&lt;ref name=new/&gt; Tie ir [[kukaiņēdāji]] un barojas ar dažādiem [[kukaiņi]]em, to [[kāpuri]]em, [[tārpi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Vieni no iecienītākajiem kukaiņiem ir [[prusaki]].&lt;ref name=ark/&gt; Lielākos kukaiņus Četema salas mušķērājs vispirms notrin pret raupju virsmu, lai tiem norautu kājas. Atšķirībā no saviem radiniekiem Austrālāzijas sarkanrīklīšu ģintī šīs sugas putni nedzenas pakaļ kukaiņiem.&lt;ref name=new/&gt; 

== Aizsardzība ==
18. gadsimta beigās Četema salas sāka apmeklēt eiropiešu roņu un [[vaļu medības|vaļu mednieki]]. Viņi arhipelāgā ievazāja kaķus un žurkas, kuri līdz 1871. gadam visās galvenajās salās bija pilnībā iznīcinājuši melnos mušķērājus. Tie izdzīvoja tikai nelielajā [[Mazā Maneres sala|Mazajā Maneres salā]], kas aizņem apmēram 9 [[hektārs|ha]].&lt;ref name=new/&gt; 1980. gadā bija atlikuši pieci mušķērāji, no kuriem tikai viena mātīte bija spējīga dot pēcnācējus. Tādējādi Četema salas mušķērājs bija kļuvis par vienu no retākajām un apdraudētākajām pasaules putnu sugām.&lt;ref name=che/&gt; 

Atlikušos mušķērājus 1981. gadā pārvietoja uz blakus esošo, 113 ha plašo [[Manere|Maneres salu]],&lt;ref name=new/&gt; kuru 20. gadsimta 60. gados [[Jaunzēlande]]s valdība bija pasludinājusi par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]]. Dabas pētnieku komanda, kas uzraudzīja sugas glābšanu, lai iegūtu maksimālo iespējamo pēcnācēju skaitu no vienīgās mātītes un vēlāk arī no jaunajām mātītēm, pirmo dējumu vairāku gadu garumā tām atņēma, liekot olas perēšanai Četema salās dzīvojošā [[maoru mušķērājs|maoru mušķērāja]] (''Petroica macrocephala'') ligzdās. Tādējādi tika iegūti divi perējumi vienā sezonā, vienu jauno paaudzi audzināja maoru mušķērāji, bet otru Četema salas mušķērāji, kuri pazaudējot pirmo dējumu, olas dēja otro reizi.&lt;ref&gt;Cemmick, David; Dick Veitch (1986). Black Robin Country. Auckland: Hodder and Stoughton. p. 135. {{ISBN|978-0-340-35826-9}}.&lt;/ref&gt; Veikto pasākumu rezultātā populācija ir lielāka kā 250 putni. Daļa mušķērāju pārvietoti arī uz [[Ranatira|Ranatiras salu]] (218 ha),&lt;ref name=new/&gt; kurā jau vairāk kā pusgadsimtu pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība.&lt;ref name=che/&gt; Saskaņā ar 2011. gada datiem Ranatiras salā dzīvo 234, bet Maneres salā 47 Četema salas mušķērāji.&lt;ref name=new&gt;[http://nzbirdsonline.org.nz/species/black-robin New Zealand Birds Online: Black robin]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.iucnredlist.org/details/22704831/0 ''Petroica traversi''], [[Sarkanā grāmata]]
* [http://www.oiseaux-birds.com/card-black-robin.html Oiseaux-birds: Black Robin or Chatham Island Robin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150327030037/http://www.oiseaux-birds.com/card-black-robin.html |date={{dat|2015|03|27||bez}} }}
* [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=5482 BirdLife, Black Robin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150905213255/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=5482 |date={{dat|2015|09|05||bez}} }} 

[[Kategorija:Austrālāzijas sarkanrīklītes]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes putni]]</text>
      <sha1>ho27rwphx5kbfyic52zt4hbu023mmdd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242218</id>
    <revision>
      <id>4516546</id>
      <parentid>4454953</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pievienota saite</comment>
      <origin>4516546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27361" sha1="4sobhalioc4jf9urjavuxm3ixgs20lh" xml:space="preserve">[[Attēls:Baltijas valstu paviljons 1937. gada Pasaules izstādē.jpg|thumb|350px|Baltijas valstu kopīgais paviljons [[Pasaules izstāde Parīzē (1937)|1937. gada Pasaules izstādē]].]]
[[Attēls:London-geographical-institute the-peoples-atlas 1920 poland-and-the-new-baltic-states.jpg|thumb|right|Neskaidrās jauno valstu robežas, 1920]]
'''Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā''' attiecas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]] un [[Somija|Somiju]], kuras arī uzskatīja par [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]].

==Viļņas apgabala problēma==
Visām Baltijas valstīm bija divas iespējas izveidot aliansi vēl pirms [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] strīda sākšanās. 1920. gada 6. janvārī [[Valka|Valkā]] Baltijas armiju vadītāji vienojās par ciešu sadarbību, un 1920. gada 6. augustā sākās [[Bulduru konference]].&lt;ref name=&quot;Toward the Baltic Union, 1920-27&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1966/66_2_03Anderson.htm |title=Toward the Baltic Union, 1920-27 |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140313213754/http://www.lituanus.org/1966/66_2_03Anderson.htm }}&lt;/ref&gt; Turpmākajos gados, līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam, dažādas Baltijas valstu konferences un ārlietu ministru tikšanās notika gandrīz katru gadu, taču jebkādu progresu vienmēr traucēja Viļņas apgabala konflikts un lielvalstu savstarpējā diplomātiskā cīņa par ietekmi Baltijas reģionā.

1920. gada oktobrī poļi okupēja Viļņas apgabalu, un cerības uz lielu Baltijas savienību sabruka. Turpmākās sarunas koncentrējās uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aliansi, kurā varētu piedalīties arī Somija. Igauņi nevēlējās bojāt attiecības ar poļiem, tāpēc bija gatavi aliansei tikai ar Latviju. Lietuvai lielā Baltijas alianse bija ļoti nepieciešama kā pretspēks Polijai. Attiecīgi, Polija darīja visu iespējamo, lai šāda Baltijas alianse neizveidotos. Turpmāko gadu laikā tika noslēgti dažādi sadarbības līgumi, kas reti tika izpildīti. Lietuva pieprasīja pārējo Baltijas valstu diplomātisko un pat militāro palīdzību Viļņas jautājuma risināšanā. Nedz Somijai, nedz Igaunijai nebija vēlēšanās iesaistīties šajā konfliktā.

Polija centās dominēt Baltijas reģionā gan savu vēsturisko lielvalsts ambīciju dēļ, gan tāpēc, ka tā ar Francijas atbalstu vēlējās radīt plašu pretpadomju aliansi. Latvijai reģiona valstu militārā alianse sniegtu drošību, un kaimiņvalstu militāro palīdzību, kas jau bija sevi pierādījusi brīvības cīņu laikā. Neatkarību ieguvušo valstu savienība arī nodrošinātu Latviju pret situāciju, kurā baltā vai sarkanā Krievija vēlētos atjaunot impērijas robežas. [[Latvijas-Polijas attiecības (1919-1939)|Latvijai ar Poliju]] sākotnēji bija salīdzinoši labas attiecības, ņemot vērā Polijas karaspēka palīdzību [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]] no lieliniekiem. Starp [[Trešais reihs|Trešais reihu]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] esošās Baltijas valstis nevēlējās Lietuvas dēļ sanaidoties ar reģiona lielvalsti Poliju. Tādēļ Somija aizvien noteiktāk attālinājās no Baltijas, un meklēja ciešākas sadarbības iespējas ar [[Skandināvija]]s valstīm.
 
== Alianses veidošanas neveiksmes (1921-1925) ==
Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas konferencē [[Tallina|Tallinā]], 1921. gada 24. februārī Latvijas Ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Meierovics]] izvirzīja trīs tēzes reģiona alianses izveidošanai:
*visām dalībvalstīm jābūt miera stāvoklī (Polija un Lietuva vēl atradās karastāvoklī)
*Bulduru konferencē noslēgtās vienošanas ir vai nu jālauž, vai arī visām valstīm tās jāratificē un jāīsteno
*visi esošie strīdi starp valstīm jāatrisina pirms tiek sasaukta nākamā konference.&lt;ref name=&quot;Toward the Baltic Union, 1920-27&quot;/&gt;

Tiekoties 1921. gada 2. un 3. jūlijā, Meierovics un Igaunijas ārlietu ministrs [[Antss Pīps]] vienojās par Igaunijas-Latvijas militāro aliansi. Polijai draudzīgā Igaunija uzstāja, ka Viļņas konflikta dēļ Lietuvu aliansē nevar iekļaut. 1921. gada 7. jūlijā Latvija un Igaunija parakstīja militārās savienības līgumu.

1921. gada 25.-30. jūlijā Helsinkos notika Polijas, Latvijas, Somijas, Igaunijas konference, kurā Polija nesekmīgi centās panākt militāras savienības izveidošanu. Igaunija un Latvija atteicās tādu noslēgt bez Lietuvas dalības. 1921. gada 16.-18. decembrī Tallinā notika Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas konference kurā apsprieda ekonomiskās un militārās sadarbības jautājumus. 1922. gada 13.-17. martā Varšavā notika šo valstu konference, kurā tās vienojās atzīt savus miera līgumus ar Padomju Krieviju, kā arī atbalstīt viena otru ārēja uzbrukuma gadījumā. Šo [[Varšavas vienošanās (1922)|vienošanos par alianses izveidošanu]] negatīvi uztvēra ne tikai Padomju Krievija, bet arī Vācija, kas to uztvēra par franču mēģinājumu radīt otro fronti pret Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL214{{!}}page:100{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Latvijas, Igaunijas un Polijas parlaments Varšavas līgumu ratificēja, bet Somija atteicās to ratificēt, atliekot lēmuma pieņemšanu uz rudeni, kad jāsanāk jaunam parlamentam. Līgums tā arī nestājās spēkā nevienā valstī. 
 
1923. gada 14. martā Rietumu sabiedrotie atzina Polijas austrumu robežas un attiecīgi, arī Viļņas iekļaušanu Polijas sastāvā. Polija iesniedza prasību Rietumiem tai nodot arī sešus poļu apdzīvotus pagastus [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]], kas gan tika noraidīta.

Polijas, Latvijas, Igaunijas un Polijas konference Rīgā 1923. gada 9.-11. jūlijā beidzās bez rezultātiem. Latvija un Igaunija tad uzsāka sarunas par divpusēju savienību. No 1923. gada 25. oktobrim līdz 1. novembrim Tallinā notika Igaunijas — Latvijas konference, kuras laikā tika noslēgti seši līgumi — par [[Latvijas-Igaunijas robeža|galīgajām abu valstu robežām]]; savstarpējo prasību nokārtošanu par Neatkarības kara izmaksām; pagaidu vienošanos par ekonomiskajām attiecībām un muitas tarifiem; kuģošanas jautājumiem un ostu nodevām; un visbeidzot — līgums par abpusēju aizsardzības aliansi, kas tika ratificēts 1924. gada 1. februārī. Latvija atteicās no Roņu salas un apņēmās izmaksāt 30 miljonus igauņu kronu Ziemeļvidzemē karojošo igauņu kara invalīdu un kritušo ģimenēm. Lai arī Lietuva vēlējās pievienoties šim līgumam, Polijas ietekmē Igaunija to noraidīja. Arī turpmākajos gados Polija traucēja trīs mazo Baltijas valstu savienības mēģinājumiem, nevēlēdamās zaudēt savu ietekmi reģionā.

1924. gada 19. maijā [[Kauņa|Kauņā]] notika trīs Baltijas valstu konference, kurā Lietuvas ārlietu ministrs Galvanauskas norādīja, ka Baltijas valstīm ir tikai trīs izvēles: 1) Tās var pievienoties vienas vai vairāku lielvalstu blokam. Tas būtu izdevīgi, taču arī riskanti. 2) Ieviest absolūtu neitralitāti un izolēties no apkārtējās situācijas. Tas agrāk vai vēlāk novestu pie tā, ka lielās valstis sagrābtu mazās. 3) Tās var apvienoties un kopīgi strādāt pie savas neatkarības un drošības nodrošināšanas.

Pēc 1924. gada decembra komunistu sacelšanās Tallinā, reģiona valstis atkal pievērsa lielāku uzmanību kopējai sadarbībai drošības jautājumos, un iespējām saņemt militāru palīdzību no Lielbritānijas un Francijas. 1925. gada 16.-17. janvārī Helsinkos notika Baltijas valstu (bez Lietuvas) konference, kas nepanāca progresu militārās savienības jautājumā, bet vienojās par sadarbību cīņā pret komunistu pagrīdi.

Paralēli oficiālajām diplomātu konferencēm, regulāri notika vairāk vai mazāk slepenas reģiona valstu ģenerālštābu pārstāvju tikšanās, kas militārās alianses trūkumu aizvietoja ar tiešu sadarbību. 1925. gada 11. martā Rīgā notika Latvijas, Igaunijas un Polijas ģenerālštābu pārstāvju tikšanās. 31. marta-2. aprīļa ģenerālštābu konferencei pievienojās arī Rumānijas pārstāvji un Somijas novērotājs.

Lielbritānijas un Francijas atšķirīgās intereses neveicināja mieru reģionā. Abas lielvalstis izdarīja spiedienu uz Lietuvu, lai tā piekāptos Viļņas apgabala jautājumā. 1925. gada jūlijā Meierovics apmeklēja Parīzi un Londonu, kas uzsvēra nepieciešamību izveidot Baltijas un Polijas militāro savienību. To aktīvi aizstāvēja arī Igaunija, kamēr Somija aizvien noraidošāk izturējās pret šādiem plāniem. Francija atbalstīja Poliju līdz laikam, kad sāka uzlaboties franču-padomju attiecības, un Francija sāka interesēties par Lietuvu. Lielbritānijai nepatika Francijas un tā sabiedrotās Polijas dominance reģionā, tā priekšroku deva Skandināvijas un Baltijas savienībai, vai tikai Baltijas savienībai bez Polijas.

1925. gada 25. augustā [[Autoavārija|autoavārijā]] mira Meierovics. 6.-11. septembrī Ženēvā notika Baltijas valstu kārtējā konference, kurā Polija un Igaunija cerēja vienoties par militāro savienību. Šis mēģinājums atkal izgāzās, un Ženēvas konference bija pēdējā regulārā visu Baltijas valstu kopīgā konference.

===Austrumu Lokarno projekts===
1925. gada 16. oktobrī [[Lokarno konference]]s noslēgumā Rietumeiropas valstis noslēdza [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumus]], ar kuriem Vācija garantēja savu rietumu kaimiņu robežu neaizskaramību. Vācija atteicās garantēt savas robežas ar Poliju, [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un Lietuvu. Tā kā Austrumeiropas valstu robežas netika garantētas, radās idejas par &quot;Austrumu Lokarno&quot;. Lielbritānija ierosināja reģiona valstīm noslēgt Austrumu garantiju līgumu. Latvijas [[Hermanis Albats]] paredzēja, ka šādu līgumu vispirms varētu noslēgt Baltijas jaunās valstis, un pēc tam to robežas garantētu PSRS, Vācija un pēc Somijas ierosmes, arī Skandināvijas valstis. PSRS pret šādiem plāniem izturējās negatīvi, līdzīgi kā pret iepriekšējiem Baltijas militārās alianses noslēgšanas mēģinājumiem. Tā kā Lokarno līgumi negarantēja Vācijas-Polijas robežas, militāra savienība ar Poliju pārējām Baltijas valstīm radīja risku, ka tās varētu tikt ierautas karā ne tikai pret PSRS bet arī Vāciju. Šīs bažas pastiprināja Somijas atsvešināšanos no kopējiem Baltijas projektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL411{{!}}page:152{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sarunas ar lielvalstīm (1925-1934) ==
Pēc Lokarno Rietumu interese par Austrumeiropu samazinājās, jo tiem svarīgo robežu jautājums bija atrisināts. Izskanēja dažādi priekšlikumi par Skandināvijas-Baltijas bloka veidošanu. Zviedrijai par to nebija intereses, Lielbritānija negribēja sniegt garantijas Baltijas valstīm, un PSRS jebkāda bloka veidošanu uzskatīja par sev naidīgu koalīciju. Lai mazinātu šādas alianses izveidošanās iespēju, 1925. gadā PSRS piedāvāja noslēgt divpusējus neuzbrukšanas līgumus ar Poliju, Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Francijas mudināta, 1925. gada sākumā Polija sāka sarunas ar PSRS par neuzbrukšanas līguma noslēgšanu, taču Lielbritānija izmantoja savu ietekmi reģionā, lai šādu līgumu noslēgšanu nepieļautu. Polija un Igaunija centās sasaukt jaunu Baltijas valstu konferenci, taču Latvija un Somija ierosinājumam nepiekrita. Polija atsāka mēģinājumus noslēgt militāru savienību ar Latviju un Igauniju. Latvija aizstāvēja ideju par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kopīgu neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, tā izslēdzot Poliju. Šāda daudzpusēja līguma projektu valstis 1926. gada 5. maijā iesniedza PSRS. Padomju puse šo ierosinājumu nepieņēma, un maija otrajā pusē piedāvāja Latvijai un Igaunijai neuzbrukšanas līgumu projektus. Abas valstis nolēma sniegt atbildi pēc Somijas-PSRS sarunu beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL433{{!}}page:162{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1926. gada 13.-14. jūlijā Tallinā notika šo trīs valstu konference, kurā pieņēma lēmumu censties noslēgt kolektīvo neuzbrukšanas līgumu, bet PSRS atteikšanās gadījumā panākt, lai visu līgumu teksti ir identiski un tiek noslēgti vienlaikus. 25. augustā PSRS atbildēja, ka uzsāks individuālas sarunas ar katru valsti. 21. oktobrī Rīgā sākās sarunas ar PSRS delegāciju, taču ņemot vērā [[Alberinga Ministru kabinets|Alberinga valdības]] krīzi, 8. decembrī tās pārtrauca. 19. decembrī izveidojās kreisā spārna [[Skujenieka 1. Ministru kabinets|Skujenieka valdība]]. 1927. gada janvāra vidū ārlietu ministrs [[Fēlikss Cielēns]] atsāka sarunas ar PSRS. Kreisā valdība bija pārāk nestabila, lai strauji pabeigtu sarunas, kurām pretojās visa opozīcija. Cielēns arī uzturēja ciešu kontaktu ar Igauniju, kas šajā laikā nesteidzās noslēgt līgumu ar PSRS. Tomēr 9. martā Latvija un PSRS vienojās (parafēja) līguma tekstu, ko bija paredzēts noslēgt uz pieciem gadiem. Abas puses apņēmās neiesaistīties koalīcijās, kas būtu vērstas pret otru pusi. Taču abām pusēm saglabājās konflikti par citiem abpusējo attiecību jautājumiem, un līguma noslēgšana nenotika.

Tikmēr Lietuva, kas lielā mērā bija izslēgta no Baltijas konferencēm un baidījās no Polijas, uzreiz bija gatava noslēgt neitralitātes un neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, ko parakstīja 1926. gada 28. septembrī.

Vācijas politiku pret Lietuvu raksturo 1927. gada 14. februāra dokuments. Vācija lieto Lietuvu kā līdzekli pret Poliju, taču neveido pārāk ciešas attiecības ar to. Lietuvai jābūt vājai, bet ne tik vājai, lai sabruktu. Lietuva jāattur no kara ar Poliju, jo tas novestu pie tās sagrāves un Vācija to vairs nevarētu izmantot savai diplomātijai. Lietuvas iekarošanas gadījumā Polijas nākamais mērķis varētu būt Austrumprūsija ([[Versaļas līgums|Versaļas miera līgums]] liedza Vācijai turēt lielu armiju).

Divdesmito gadu beigās Igaunija un Latvija sekojot Somijai centās tuvoties Skandināvijas valstīm, sevišķi Zviedrijai. 1929. gada 27. un 28. maijā Valsts Prezidents [[Gustavs Zemgals]] bija vizītē Zviedrijā. No 27. jūnija līdz 1. jūlijam Zviedrijas karalis [[Gustavs V]] apmeklēja Igauniju un Latviju. 1929. gada 5. decembrī Somija pirmo reizi piedalījās Ziemeļeiropas aizsardzības konferencē, uz kuru Latvija un Igaunija netika ielūgtas. Vēsturnieks Edgars Andersons raksta, ka: &quot;''Par spīti savai nepatikai un bailēm no Krievijas, Skandināvu valstis nevēlējās būt tieši iesaistītas Baltijas problēmās. Zviedrija jūtās glaimota par to, kā Baltijas valstis to aplido un uzskata par vēlamāko līderi Baltijas reģionā, bet viņa saprata savas ierobežotās iespējas un jutās droša savā pussalas izolācijā''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1967/67_1_01Anderson.html |title=Toward the Baltic Union, 1927-1934 |access-date={{dat|2014|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140313213752/http://www.lituanus.org/1967/67_1_01Anderson.html }}&lt;/ref&gt;

1930. gada rudenī Latvijas un Igaunijas Kara akadēmija vienojās par kopējiem vasaras manevriem, taču tādi notika tikai 1931. un 1932. gadā. 1930. un 1931. gadā notika Latvijas un Igaunijas flotes manevri, kuros piedalījās arī Somijas kara kuģi. Diemžēl turpmāk tie vairs nenotika. 1932. gada rudenī Latvija un Polija sarīkoja kopīgus manevrus padomju pierobežā.

1929. gada jūnijā Rīgā sāka darboties Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrība par kuras priekšsēdētāju ievēlēja [[Rainis|Raini]]. Biedrības piesegā PSRS attīstīja spiegošanas darbību.

Šajā laikā Latvijas vēstniecības darbiniekus Maskavā apsūdzēja diplomātiskā pasta izmantošanā, lai veiktu spekulatīvu preču tirdzniecību ar Latviju. Vēstnieku Ozolu apvainoja kaviāra tirgošanā. Gandrīz 20 vēstniecības darbiniekus aizturēja par spekulāciju un tiem nācās pamest PSRS. 1929. gada maijā Ozols atgriezās Latvijā un oktobrī par vēstnieku kļuva [[Jānis Seskis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL553{{!}}page:200{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] parakstīšana 1928. gadā atjaunoja PSRS mēģinājumus noslēgt neuzbrukšanas līgumus ar Eiropas robežvalstīm. PSRS piedāvāja vienoties par Briāna-Keloga pakta priekšlaicīgu stāšanos spēkā, tā kā citas pasaules valstis to vēl nebija ratificējušas. Tas atkal aizsāka reģionālo interešu un konfliktu ķēdi, valstīm vai nu aizstāvot kolektīvas vienošanās parakstīšanu, individuālus līgumus, vai vispār atsakoties parakstīt vienošanos ar PSRS. 1929. gada 9. februārī Maskavā Polija, Latvija, Igaunija un Rumānija parakstīja protokolu ar PSRS. Vēlāk tam pievienojās Turcija, Irāna un Lietuva. Oktobra beigās Saeima protokolu ratificēja.

1931. gada 10. augustā Francija un PSRS parafēja (saskaņoja) neuzbrukšanas līguma tekstu, kas nozīmēja, ka Francija atsakās no pēdējām idejām par boļševiku varas gāšanu militāras intervences ceļā. Francija attiecīgi uzskatīja, ka tās ciešajām sabiedrotajām Polijai un Rumānijai arī jāparaksta šādi līgumi. Franči arī Baltijas valstīm rosināja noslēgt šādus līgumus. Polija, līdzīgi kā 1927. gadā, uzstāja, ka šādi līgumi jānoslēdz vienlaikus visām reģiona valstīm. PSRS sarunas ar Somiju un Igauniju sākās 1931. gada decembrī. 16. decembrī Latvijas Ārlietu ministrija piekrita divpusēju sarunu sākšanai, apņemoties līguma tekstu iepriekš saskaņot ar Igauniju. No savas puses, igauņi 15. decembrī Latviju iepazīstināja ar Igaunijas-PSRS līguma tekstu, kas bija identisks Polijas-PSRS līguma tekstam. Arī Latvija savu līgumu balstīja uz poļu līguma bāzes, dažus punktus pārņemot no franču-padomju līguma. 29. decembrī Seskis informēja Ļitvinovu par gatavību noslēgt neuzbrukšanas līgumu. Pēc Latvijas lūguma sarunas 5. janvārī sākās Rīgā. No Latvijas puses galvenais sarunu vedējs bija [[Hermanis Albats]]. Padomju pusi neapmierināja Latvijas iesniegtais līguma projekts, un tā piedāvāja parakstīt 1927. gadā izstrādāto līguma tekstu, ko Latvija neuzskatīja par iespējamu, ņemot vērā reģiona valstu apņemšanos noslēgt līgumus ar jauniem tekstiem. 1932. gada 21. janvārī PSRS parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Somiju (stājās spēkā 9. augustā) un 25. janvārī parafēja līgumu ar Poliju. 27. janvārī bija gatavs Latvijas līguma teksts, taču 28. janvārī Polija un Igaunija veica diplomātisku spiedienu uz ārlietu ministriju un Valsts prezidentu Kviesi, lai neļautu līguma parakstīšanu esošajā versijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL730{{!}}page:234{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc Saeimas komisijas iejaukšanās un Ministru prezidenta Skujenieka iesaistīšanās sarunās, 5. februārī izdevās parakstīt [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas un PSRS līgumu par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā]]. Līguma termiņš bija trīs gadi ar automātisku pagarinājumu uz diviem gadiem. Saeima līgumu ratificēja 21. jūnijā un 28. jūlijā notika līgumu apmaiņa Maskavā. Igaunija līgumu ar PSRS parakstīja 4. maijā un tas stājās spēkā 18. augustā. Pēc tam, kad izgāzās Rumānijas un PSRS sarunas, Polija līgumu parakstīja 25. jūlijā un 23. decembrī apmainījās ar ratifikācijas dokumentiem. Francija līgumu parakstīja 29. novembrī.

Lai iebiedētu PSRS, Vācija 1933. gada novembrī uzsāka sarunas ar Poliju par neuzbrukšanas līguma noslēgšanu. PSRS uz Vācijas ietekmes pieaugumu reaģēja ar pēkšņu piedāvājumu Polijai kopīgi garantēt Baltijas valstu drošību. PSRS Ārlietu Tautas komisārs [[Maksims Ļitvinovs]] Polijas vēstniecībai Maskavā 1933. gada 21. decembrī ieteica izplatīt kopēju deklarāciju iepriekš neinformējot Baltijas valstis. Ļitvinova piedāvātais teksts paredzēja, ka gandrīz jebkurš notikums Baltijas valstu iekšpolitikā būtu iemesls bruņotai intervencei. Polija principā bija ieinteresēta, taču nevēlējās piekrist modelim, kurā valstu drošība tiek garantēta bez to piekrišanas. Tāda uzvedība grautu Polijas prestižu un novestu pie Maskavas dominances. 23. decembri PSRS par savu plānu informēja Latviju, Igauniju un Somiju. Somija to noraidīja uzreiz. Latvijai un Igaunijā radās aizdomas par Polijas uzvedību, tās vēlējās saņemt garantijas arī no Vācijas un citām valstīm. Janvāra vidū abas valstis galīgi noraidīja šo piedāvājumu. 1934. gada 26. janvārī Vācija un Polija parakstīja neuzbrukšanas līgumu uz desmit gadiem.

1934. gada 20. martā PSRS piedāvāja pagarināt neuzbrukšanas līgumus uz vēl desmit gadiem. Pēc saskaņošanas ar Lietuvu un Igauniju, Latvija 28. martā atbildēja piekrītoši. Tā kā PSRS nebija Polijai izteikusi šādu piedāvājumu, poļu diplomāti centās atturēt Baltijas valstīs no līgumu pagarināšanas. Pēc veiksmīgām Polijas-PSRS sarunām, Baltijas valstis vienošanos par neuzbrukšanas līgumu pagarināšanu parakstīja Maskavā 1934. gada 4. aprīlī.

== Pēc Lietuvas pievienošanās Baltijas aliansei (1934-1940) ==

Igaunija un Latvija 1934. gada 17. februārī noslēdza vēl ciešāku militāro aliansi un aicināja tajā piedalīties arī Lietuvu. Alianse paredzēja kopīgu pozīciju starptautiskajās konferencēs, regulāras ārlietu ministru tikšanās, kā arī kopīgas komitejas izveidošanu, kas pārraudzītu likumdošanu, politiskos un ekonomiskos jautājumus. Alianses līgums tika veidots līdzīgs 1934. gada 9. februāra [[Balkānu pakts|Balkānu paktam]] un 1933. gada 16. februāra [[Mazā Antante|Mazās Anantes]] paktam.

Kamēr starp Poliju, Vāciju un PSRS pastāvēja saspīlētas attiecības, Lietuvai nebija jāuztraucas. Pēc Polijas-PSRS un Polijas-Vācijas neuzbrukšanas paktu noslēgšanas, kā arī nacistiem izrādot interese par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atgūšanu, Lietuva nonāca diplomātiskā izolācijā. 1934. gada 24. februārī un 25. aprīlī Lietuva izteica vēlēšanos izveidot ciešāku savienību ar Latviju un Igauniju.

1934. gada 28. martā Ļitvinovs piedāvāja Vācijas vēstniecībai, ka PSRS un Vācija kopīgi varētu sniegt garantijas Baltijas valstīm. 11. aprīlī Vācija atteicās no piedāvājuma, Baltijas valstis par šo piedāvājumu uzzināja tikai 23. aprīlī.

Ņemot vērā, ka Centrālās un Austrumeiropas kopējā drošības pakta ideja acīmredzot neīstenosies, 1934. gada 27. augustā PSRS vēstnieks Latvijā informēja, ka PSRS vairs nav iebildumu pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aliansi. 29. augustā notika Baltijas konference Rīgā un jau tās pašas dienas vakarā tika panākta vienošanās par Baltijas Antantes izveidošanu.

1934. gada 12. septembrī trīs Baltijas valstis Ženēvā parakstīja [[Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju|Saprašanās un Sadarbības līgumu]] ar kuru formāli tiek izveidota [[Baltijas Antante]]. 14. novembrī tas tika ratificēts Rīgā.

==Skatīt arī==
* [[Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939)]]
* [[Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)]]
* [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltijas valstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Somijas vēsture]]</text>
      <sha1>4sobhalioc4jf9urjavuxm3ixgs20lh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>VEF telefoncentrāles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243603</id>
    <revision>
      <id>4516517</id>
      <parentid>4507737</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:14:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16091" sha1="07uoc5ii3wq3y18syp3q42nolg3z6bi" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
'''VEF telefona centrāles''' bija manuālo komutatoru un automātisko telefona centrāļu (PBX, vietējās, lauku, pilsētu un militārās sistēmas) sērija, ko no 1920. gadiem līdz 1990. gadu beigām ražoja [[VEF rūpnīca]] un izstrādāja tās pētniecības nodaļa (NII VEF / ''НИИ ВЭФ'') Rīgā, Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/vef100/?page_id=131|title=VEF 100 gadi|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-07-22}}&lt;/ref&gt;

[[Padomju laiki|Padomju laikos]] VEF bija viens no galvenajiem telekomunikāciju komutācijas iekārtu piegādātājiem PSRS, [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] dalībvalstīm un eksporta tirgiem, piegādājot produkciju uz desmitiem ārvalstu (piemēram, līdz 1969. gadam VEF produkcija tika eksportēta uz 57 valstīm).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Riga socialisma laikmeta (1980)&lt;/ref&gt; Rūpnīcas aparāti un centrāles tika izmantoti arī nozīmīgos starptautiskos projektos, piemēram, milzīgajā [[Asuānas aizsprosts|Asuānas aizsprosta]] hidromezglā [[Ēģipte|Ēģiptē]], kas tika pilnībā apgādāts ar VEF aparatūru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==Komutatori==
[[Attēls:VEF URTS.jpg|thumb|200px|Komutators УРТС.]]
Sākot ar pašiem pirmsākumiem 1920. un 1930. gados, kad rūpnīca vēl darbojās kā Pasta un telegrāfa virsvaldes (PTTV) darbnīcas un vēlāk kā Pasta un telegrāfa departamenta Galvenās darbnīcas (PTD GD), rūpnīca ražoja dažādus rokas apkalpes komutatorus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pirmie ražotie bija vietējās baterijas (VB) komutatori elegantos koka korpusos, ko izlaida kopš 1922. gada nogales un kas bija paredzēti nelielam telefonu tīklam ar 5, 10, 15 vai 20 līnijām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Attīstoties ražošanai, 1927. gadā rūpnīca izpildīja nozīmīgu Lietuvas pasūtījumu, izgatavojot centrālās baterijas (CB) sistēmas manuālos komutatorus ar trim darba vietām 450 līniju pieslēgšanai, lai paplašinātu centrāles Zilutē, Marijampolē, Klaipēdā un Kauņā. Pēckara gados tika ražoti arī specializēti starppilsētu komutatori МРУ, kas, piemēram, Jelgavas centrālē darbojās līdz 1958. gadam un tika izmantoti arī Rīgas tālsakaru centrālē un citviet Latvijā. Tāpat VEF ražoja iestāžu iekšējos komutatorus, piemēram, УРТС (Учережденная Ручная Телефонная Станция; iestāžu rokas telefona stacija), un dispečeru komutatorus enerģētisko sistēmu un citu specifisku tautsaimniecības nozaru vajadzībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==Soļu-dekāžu centrāles==
[[Attēls:VEF UATS-47.jpg|thumb|200px|Soļu-dekāžu centrāles УАТС-47 eksperimentālais modelis VEF rūpnīcā]]
Pirms [[Otrais pasaules karš| 2. pasaules kara]] [[VEF]] ar vācu firmas ''Mix&amp;Genest'' atļauju ražoja šīs firmas projektētas soļu-dekāžu centrāles. Pēc 2. pasaules kara Latvijā tika ievesta vācu &quot;Siemens S-22&quot; centrāle. VEFā tā tika nokopēta un nosaukta par АТС-47. VEF ražotās soļu - dekāžu centrāles padomju laikā tika veidotas uz [[soļu meklētājs|soļu meklētājiem]] ШИ-11, ШИ-17 un ДШИ-100, kā arī [[relejs|relejiem]] РПН. Visplašāk izmantotā soļu-dekāžu centrāle ir УАТС-49, kuru lietoja gan kā iestāžu iekšējo centrāli, sākot no 100 abonentiem, līdz pat pilsētu mezgla centrālēm ar vairākiem tūkstošiem abonentu.

Uz Stroudžera sistēmas bāzes VEF speciālisti izstrādāja oriģinālu VEF automātisko centrāli, ko nosauca par VEF-40 (pazīstama kā ''Ātrsaite'', izveidota 1938.–1939. gadā, patentēta 1940. gadā). Atšķirībā no Mix &amp; Genest un Strowger sistēmām, kur slīdkontakti atradās meklētāja apakšdaļā, VEF-40 sistēmā tie tika novietoti augšdaļā. Šīs konstrukcijas autors bija Voldemārs Slava.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Komunikaciju leksikons (2004)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pipkalejs.lv/veca-pipkalejs-lapa/cd/sp/laikagramata/marts/slava.htm|title===Sakaru pasaule==|website=www.pipkalejs.lv|access-date=2026-08-15|archive-date=2026-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20260816051411/https://www.pipkalejs.lv/veca-pipkalejs-lapa/cd/sp/laikagramata/marts/slava.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/161909|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no 1939. līdz 1942. gadam VEF-40 sistēmas centrāles tika montētas un nodotas ekspluatācijā Brīvības gatvē (1200 numuri), Iļģuciemā (400 vai 600 numuri), Jelgavā (1600 numuri) un Rēzeknē (800 numuri). Pēckara gados Rīgas VEF-40 iekārtas tika demontētas un līdz 1960. gadam uzstādītas Ventspilī, kur tās darbojās līdz 1973. gada 17. novembrim, kad Ventspils centrāle nodega papīra izolācijas vadu īssavienojuma dēļ.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēckara gados, 1946. gadā, Rīgā tika uzstādīta [[Ščecina|Šcecinā]] (Polijā) demontētā vācu soļu sistēmas centrāle S-22 (ar 10 000 numuriem). No telefona automatizācijas viedokļa šī sistēma bija solis atpakaļ, jo tai bija daudz trūkumu (darbības attālums ar citām centrālēm bija divreiz mazāks nekā VEF-40, un tai vajadzēja daudz lielāku platību). Balstoties uz vācu Siemens S-40 shēmu bāzes, VEF 1949. gadā izstrādāja un uzsāka soļu sistēmas iestāžu centrāles УАТС-49 ražošanu. Lai gan УАТС-49 sākotnēji tika projektēta kā iestāžu centrāle ar nepieciešamību pēc trīsvadīgām savienojošām līnijām, inženieri izstrādāja speciālus savienošanas vadu releju komplektus, lai tās varētu ieslēgt pa divvadīgām līnijām, izmantojot induktīvos impulsus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

==Koordinātu centrāles==
[[Attēls:VEF ATSK cehs.jpg|thumb|200px|Koordinātu centrāļu cehs rūpnīcā VEF]]
Koordinātu sistēmas centrāļu projektēšanas sākums VEFā saistāms ar 1956. gadu, kad Teodors Rozītis izstrādāja digitālās darbības daudzkanālu laika mēriekārtas, kas ļāva VEF apsteigt koordinātu sistēmu projektēšanā bāzes rūpnīcu &quot;Krasnaja Zarja&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; To būvēšanai izmatoti daudzkārtējie koordinātu savienotāji МКС un [[relejs|releji]] РПН. 

Pirmo koordinātu centrāli &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;ATCK-100/2000&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt; nodeva ekspluatācijā Krustpilī 1962. gada 26. maijā, un jau 1963. gadā sākās tās sērijveida ražošana, nododot militārās komutācijas daļu VEF jaunizveidotajai filiālei — rūpnīcai &quot;Komutators&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 

VEF koordinātu stacijas:

* lielas ietilpības centrāle АТСК-100/2000,
* mazas ietilpības centrāle АТСК-40/80 (40 - 80 abonenti, 1 vai divas statnes),
* mazpilsētu centrāle АТСК-50/200 (50-200 abonenti, 1 - 4 statnes),
* mezgla centrāle АТСК-У,
* centrāļu iznesumi ar koordinātu savienotājiem,

Kļuva par PSRS un [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] sakaru tīklu pamatu. Pēc VEF tehniskās dokumentācijas šīs stacijas ražoja ne tikai Latvijā, bet arī PSRS rūpnīcās Belgorodā, Ufā, Rjazaņā, Romnos, kā arī Bulgārijā (Sofijā) un Ungārijā (Budapeštā, uzņēmumā BHG).

==Kvazielektroniskās centrāles==
[[Attēls:Kvant telefoncentrāles fragments.JPG|thumb|250px|Telefona centrāles &quot;Kvant&quot; fragments]]
Rūpnīcai VEF bija ilggadēja vēsture un pieredze tālruņu komutācijas tehnikas ražošanā, pakāpeniski pārejot no soļu-dekāžu un koordinātu stacijām uz modernākām sistēmām.&lt;ref&gt;Jānis Krauklis, Jāzeps Ločmelis. &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Komunikāciju leksikons&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. Rīga: Jumava, 2004, 100. lpp. &lt;nowiki&gt;ISBN 9984-05-752-6&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt; 

Jau 1963. gadā VEF konstruktori L. Misulovina un V. Auziņa vadībā sāka darbu pie elektronisko un puselektronisko komutācijas elementu izstrādes, kas 1969. gadā vainagojās ar pirmo kvazielektronisko centrāli Padomju Savienībā. VEF konstruēja un sērijveidā ražoja divas galvenās kvazielektroniskās sistēmas: iestāžu centrāli &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;IZUMRUD&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt; un pilsētas/lauku sistēmu &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;KVANTS&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt; (no 64 līdz 2048 numuriem), kuras vadība tika nodrošināta ar specializētu elektronisko vadības mašīnu (EVM), bet pati komutācija tika veikta ar herkonu un ferīdu (hermētisko kontaktu) relejiem. Centrālē tika izmantoti integrālo mikroshēmu bloki, ko dēvēja par tipveida nomaiņas elementiem (TIP), nodrošinot ātru detaļu nomaiņu un augstu darbības ātrumu.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;Krauklis, Ločmelis, 119. lpp.Ločmelis (red.), &lt;nowiki&gt;''Telekomunikāciju vēsture II''&lt;/nowiki&gt;, 91. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Kā klājas, «Kvant»? &lt;nowiki&gt;''Komunists''&lt;/nowiki&gt; (Liepāja), Nr. 91, 16.05.1984.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computer-museum.ru/articles/materialy-mezhdunarodnoy-konferentsii-sorucom-2017/1977/|title=История конвергенции телекомуникаций и вычислений на примере Латвии|website=www.computer-museum.ru|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;

1970. un 1980. gados &quot;Kvants&quot; tika plaši ieviests gan civilajā tīklā, gan stratēģiski svarīgos PSRS objektos, tostarp lidostās, energosistēmās, valdības un militārajā sakaru infrastruktūrā (piemēram, П-439), un mazas ietilpības centrāles priekš iestāžu iekšējiem sakariem (piemēram, PX-32).

Lai gan &quot;Kvants&quot; staciju ražošana VEF bija liels solis uz priekšu, tām piemita virkne nopietnu tehnisku defektu, ko lielā mērā noteica PSRS un NVS ražotās elementu bāzes zemā kvalitāte.&lt;ref&gt;&lt;nowiki&gt;''Neatkarīgā Cīņa''&lt;/nowiki&gt;, Nr. 41, 18.02.1994.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar pasaules klases analogiem (piemēram, &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Alcatel S-12&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;):

* 2000 numuru &quot;Kvants&quot; stacija aizņēma pat 19 statnes un patērēja 2—3 reizes vairāk elektroenerģijas;
* Bojājumu skaits bija aptuveni 10 reizes lielāks nekā pasaulē pieņemtais standarts (kas ir 1 defekts uz 100 abonentiem gadā), mēnesī remontā nododot desmitiem plašu;
* Vājā programmatūras nodrošinājuma dēļ Rīgas centrāli apkalpojošais personāls bija spiests reizi diennaktī profilaktiski apstādināt un palaist no nulles (&quot;restartēt&quot;).

==Elektroniskās centrāles==
Par VEF radītu tīri elektronisku analogo centrāli ir ļoti maz informācijas, vienīgā zināmā ir SX-16 mazas ietilpības 16 abonentu analogā centrāle ar četrām savienojošām līnijām ar pilsētas centrāli. Spriežot pēc apraksta, pēc uzbūves un darbības tā ir līdzīga PX-32 centrālei, bet komutācijas elementi - releji ir aizvietoti ar pusvadītāju slēdžiem.

==Digitālās ciparu centrāles==
Sākoties [[Privatizācija Latvijā|privatizācijas]] un reorganizācijas procesiem, 1991. gadā no VEF atdalījās neatkarīgs uzņēmums &quot;VEF Interkom&quot; (pazīstams arī kā &quot;Kvant-Interkom&quot;).&lt;ref&gt;Ervīns Jākobsons. &quot;VEF – Latvijas lepnums. 2. daļa – padomju gadi un noriets atjaunotajā Latvijā&quot;. &lt;nowiki&gt;''Laikmeta zīmes''&lt;/nowiki&gt;, 2014.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/kvant-interkom/40003032031|title=Kvant-Interkom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003032031 - company data|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-08-15|date=2026-08-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmumā tika izstrādāta jaunās paaudzes digitālā ciparu centrāle &quot;Kvant-E&quot; (Latvijas tīklos vēlāk ieviesta arī kā &quot;Eirokvants&quot; vai &quot;Poļot&quot;).&lt;ref&gt;&quot;Būvējam tiltu aiz slēgtām durvīm,&quot; &lt;nowiki&gt;''Neatkarīgā Cīņa''&lt;/nowiki&gt;, Nr. 41, 18.02.1994.&lt;/ref&gt; Tā kā VEF zīmols vēsturiski bija guvis lielu uzticību, šīs centrāles un to komplektējošās daļas tika sekmīgi eksportētas uz Krieviju un citām bijušajām PSRS valstīm. Krievijas Federācijas tirgū &quot;Kvant-Interkom&quot; šo aparatūras saimi sekmīgi realizēja un integrēja vietējos sakaru tīklos ar zīmolu &quot;ЦСК Квант&quot; (CSK Kvant).

Tomēr uz vispasaules tehnoloģiskā progresa fona &quot;Kvant&quot; un &quot;Kvant-E&quot; centrāles saskārās ar būtiskiem tehniskiem un kvalitatīviem trūkumiem:

* Elementu bāze un patēriņš - Centrāļu ražošanā izmantotie NVS valstu ražojuma elementi nodrošināja zemu pašizmaksu, taču to kvalitāte bija tikai viduvēja. Piemēram, 2000 numuru VEF centrāle aizņēma pat 19 statnes un patērēja 2 līdz 3 reizes vairāk elektroenerģijas nekā pasaules klases sistēmas.
* Zema stabilitāte un defekti: Bojājumu skaits bija aptuveni 10 reizes lielāks nekā tālaika starptautiskie standarti (vidēji 1 defekts uz 100 ekvivalentajām līnijām gadā).
* Programmatūras nepilnības - Sākotnējā VEF programmatūra izrādījās visai nestabila. Rīgā uzstādīto staciju programmas problēmu dēļ apkalpojošais personāls bija spiests centrāli katru dienu manuāli restartēt (&quot;apstādināt uz nulli&quot;), turklāt pēc negaidītiem sprieguma zudumiem to stundām ilgi nevarēja palaist pat paši VEF speciālisti. Savukārt [[Straupe|Straupes]] sakaru mezglā uzstādītajām &quot;Eirokvants&quot; stacijām konstrukcijas nepilnību dēļ nebija iespējams veikt vietējo sarunu laika uzskaiti, tādēļ Straupes iedzīvotāji par vietējām sarunām nemaksāja ne santīma.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Jāzeps Ločmelis (sast.). &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Telekomunikāciju vēsture&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, II daļa. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds, 2002, 208. lpp.&lt;/ref&gt;
* Krievijas izstrādātā programmatūra -  Tā kā oriģinālais VEF programmas nodrošinājums ekspluatācijā izrādījās neērts un nestabils, Krievijas partneruzņēmumi uz VEF projektētās aparatūras bāzes izstrādāja paši savu — stabilāku un lietošanā daudz ērtāku programmatūru, ko izmantoja zīmola &quot;ЦСК Квант&quot; sistēmās.

Nespējot ilgtermiņā konkurēt ar Rietumu telekomunikāciju milžiem un krasā produkcijas noieta samazinājuma dēļ, ko izraisīja bijušā PSRS tirgus daļas zaudēšana un ekonomisko saišu pārtrūkšana ar detaļu piegādātājiem, &quot;VEF Interkom&quot; un pārējās VEF struktūrvienības piedzīvoja lejupslīdi. Lai gan 1990. gadu vidū tika mēģināts modernizēt ražošanu un uzsākt Izraēlas uzņēmuma &quot;Telrad&quot; biroja centrāļu montāžu, izveidojot modernu cehu, šis projekts drīz vien tika pārtraukts. 

1994. gadā Latvijas valdība parakstīja tā saukto &quot;Jumta līgumu&quot; ar konsorciju &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''[[TILTS Communications]]''&lt;nowiki&gt;'' par sakaru tīkla modernizāciju un nodibināja uzņēmumu ''Lattelekom''&lt;/nowiki&gt;, VEF ražojumi vairs nespēja pilnvērtīgi konkurēt ar pasaules līmeņa ciparu stacijām, kādas piedāvāja Rietumu ražotāji.&lt;ref&gt;Lidija Dārziņa. Būvējam tiltu aiz slēgtām durvīm. &lt;nowiki&gt;''Neatkarīgā Cīņa''&lt;/nowiki&gt;, Nr. 41, 18.02.1994.&lt;/ref&gt;

VEF speciālisti un inženieri, tostarp Jānis Smilga, asi kritizēja līguma nosacījumus, kas neparedzēja pietiekamu vietējās rūpniecības aizsardzību (sākotnējā darba grupa bija plānojusi, ka līdz 60% sakaru aparatūras jābūt ražotai Latvijā).&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Lai gan modernizācijas pirmajā posmā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Lattelekom&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; vēl iepirka VEF stacijas &quot;Kvants&quot; aptuveni 400 000 Ls vērtībā un uzstādīja tās atsevišķos lauku rajonos. Turpmák par pamatpiegādātāju kļuva Francijas uzņēmums &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Alcatel]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; ar savu &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;S-12&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; sistēmu. VEF nespēja pietiekami ātri pārkārtot savus cehus un radīt starptautiskajiem standartiem pilnībā atbilstošu elementu bāzi bez milzīgām ārvalstu investīcijām. Pamazām pasūtījumi apsīka, un pēc privatizācijas 1999. gadā atlikušie VEF uzņēmumi tika privatizēti, un VEF beidza pastāvēt.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;«Lattelekom» par Latvijas telekomunikāciju modernizēšanu. &lt;nowiki&gt;''Lauku Avīze''&lt;/nowiki&gt;, Nr. 100, 20.12.1994.&lt;/ref&gt;{{tehnoloģija-aizmetnis}}

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Telefonija]]
[[Kategorija:Valsts elektrotehniskā fabrika|telefoncentrāles]]</text>
      <sha1>07uoc5ii3wq3y18syp3q42nolg3z6bi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šahtarske</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251957</id>
    <revision>
      <id>4516853</id>
      <parentid>4437513</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:45:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3435" sha1="bc370pi3i4dz0bzz5rfehufex13f1gm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                   = Šahtarske
|official_name          = ''Шахтарське''
|settlement_type        = pilsēta
|image_skyline          = 
|imagesize              =
|image_caption          = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Ukraina#Dņipropetrovskas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_map_caption      = 
 | pushpin_image            = 
|latd=48|latm=20|lats=51|latNS=N
|longd=36|longm=24|longs=6|longEW=E
|coordinates_display    = inline,title
|coordinates_region     = UA
|subdivision_type       = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_name       = {{UKR}}
|subdivision_type1      = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]]
|subdivision_name1      = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]]
|subdivision_type2      = 
|subdivision_name2      = 
|established_title      = Dibināta
|established_date       = 1954
|established_title1     = Pilsēta
|established_date1      = 1966
|leader_title           = 
|leader_name            = 
|area_magnitude         =
|area_total_km2         = 2.9
|area_land_km2          =
|area_water_km2         =
|population_as_of       = 2013
|population_note        = 
|population_total       = 29019
|population_footnotes   =
|population_metro       =
|population_density_km2 = auto
|elevation_m            = 71
|postal_code_type       = [[Pasta indekss]]
|postal_code            = 52800—52899
|area_code              = +380 5633
|website                = {{URL|http://pershrada.dp.ua/}}
|footnotes =
}}
'''Šahtarske''' ({{val|uk|Шахтарське}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] [[Sineļnikoves rajons|Sineļnikoves rajonā]]. Izvietojusies apgabala austrumdaļā {{nobr|123 km}} no apgabala centra [[Dņipro]].

Apdzīvotā vieta dibināta 1954. gadā sakarā ar jaunu [[akmeņogles|akmenogļu]] šahtu būvniecību jaunapgūstamajā [[Doņecas akmeņogļu baseins|Rietumdonbasa]] baseinā. 1957. apdzīvotajai vietai piešķirts ciemata statuss ar nosaukumu '''Šahtarske''' (''Шахтарське''). 1960. gadā piešķirts pilsētciemata statuss un pārdēvēta par '''Peršotravnevi''' (''Першотравневе'' — ‘1. maija [ciemats]’). 1963. gadā nodota ekspluatācijā pirmā šahta. 1966. gadā piešķirtas pilsētas tiesības, pārdēvēta par '''Peršotravenski''' (''Першотравенськ'') un pakļauta [[Pavlohrada]]s pilsētas padomei. 1989. gadā piešķirts apgabala pakļautības pilsētas statuss.&lt;ref&gt;[http://pershrada.dp.ua/index.php/istorichna-dovidka/istorichna-dovidka.html Історична довідка]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā pilsētai atgriezts Šahtarskes nosaukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text |title=Про перейменування окремих населених пунктів та районів. Верховна Рада України. |access-date={{dat|2025|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204042945/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>bc370pi3i4dz0bzz5rfehufex13f1gm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šampanietis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252252</id>
    <revision>
      <id>4516854</id>
      <parentid>4509692</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:50:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6913" sha1="sg26pezkmt672m6rxylv92mnmplytwc" xml:space="preserve">[[Attēls:Glass of champagne.jpg|thumb|200px|Glāze šampanieša]]
'''Šampanietis''' ({{val|fr|champagne}} {{IPA|[ʃɑ̃.paɲ]}}) ir [[dzirkstošais vīns]], kas gatavots no [[Francija]]s ziemeļaustrumu [[Šampaņas apgabals|Šampaņas apgabalā]] augušām [[vīnoga|vīnogām]]. Tam izmanto pēc ražotāja receptūras noteiktā attiecībā sajauktus līdz 3 vīnogu šķirņu — gaišo [[šardonē]] (''Chardonnay'') vīnogu, tumšo ''[[Pinot Noir]]'' un ''[[Pinot Meunier]]'' — vīnus, kas arī veido attiecīgajam šampanietim raksturīgo garšu.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Pārtikas produktu tehnoloģija |author1=Daina Kārkliņa |authorlink1=Daina Kārkliņa |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year= 2008 |publisher= [[LU Akadēmiskais apgāds]] |location= Rīga |isbn= 978-9984-45-156-5 |page=83.—84}}&lt;/ref&gt;

Gadījumā, ja šampanieti gatavo tikai no šardonē šķirnes vīnogām, to sauc par ''Blanc de blanc'' (no [[franču valoda]]s — 'baltais [vīns] no baltajām [vīnogām]'). Šāds vīns ir ļoti viegls un atspirdzinošs. Savukārt šampanieti, kam izmantotas tikai tumšās ''Pinot Noir'' un ''Pinot Meunier'' šķirnes vīnogas, sauc par ''Blanc de noirs'' (no [[franču valoda]]s — 'baltais [vīns] no tumšajām [vīnogām]'). Šādam šampanietim ir pilnīgāka un spēcīgāka garša.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Moët &amp; Chandon Dom Perignon Sculpture 2.jpg|thumb|200px|[[Pjērs Perinjons|Pjēra Perinjona]] piemineklis pie ''[[Moët et Chandon]]'' vīna darītavas]]

Vīns Šampaņā gatavots jau kopš 3. gadsimta, un līdz pat 17. gadsimtam tā [[gaišais vīns|gaišais]], [[sarkanais vīns|sarkanais]] un [[sārtais vīns]] nav īpaši atšķīries no citos apgabalos gatavotajiem vīniem. Tas mainījās 17. gadsimta beigās, kad [[benediktīniešu ordenis|benediktiešu]] mūks un pagrabmeistars [[doms (tituls)|doms]] [[Pjērs Perinjons]] (''Pierre Pérignon''; 1638—1715) atklāja [[otrreizējā raudzēšana|otrreizējo raudzēšanu]], kas ir šampanieša iegūšanas pamatā. 1729. gadā tika izveidota pirmā šampanieša ražotne, bet 1927. gadā noteikti šampanieša kvalitātes standarti un ražošanas apgabals.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

1907. gadā franču zinātnieks [[Žans Eižens Šarmā]] (''Jean Eugène Charmat'') [[Monpeljē Universitāte|Monpeljē Universitātē]] izstrādāja tā saukto [[Šarmā metode|Šarmā metodi]] (''Méthode Charmat''), kurā otrreizējo vīna raudzēšanu veic nevis atsevišķās pudelēs, bet gan līdz 10 000 litru lielās tvertnēs. Raudzēšana ilgst vismaz 24 dienas, līdz spiediens tvertnē sasniedz 5 [[atmosfēra (mērvienība)|atmosfēras]]. Tad saraudzēto tvertņu saturu atdzesē un [[filtrēšana|filtrē]], atdalot [[raugs|rauga]] nogulsnes. Visbeidzot šampanieti 3 mēnešus iztur īpašā tvertnē paaugstinātā spiedienā, tad pilda pudelēs un aizvāko.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

== Gatavošana ==
[[Attēls:Champagne-Remuer.jpg|right|frame|1889. gada [[gravīra]], kurā attēlots pagrabmeistars, vīna pagrabā apgrozot šampanieša pudeles]]
Šampanieša gatavošanai paredzētās vīnogu sulas iegūšanai izmanto mehāniskās [[spiede]]s ar mazāku spiedienu, nekā vīna gatavošanai. No 4 tonnām vīnogu var iegūt aptuveni 2050 litru pirmās noteces sulas (''de cuvée''), ko izmanto pirmšķirīgākā šampanieša gatavošanai, bet otro un trešo spiedienu sulu lieto zemākas kvalitātes šampanieša gatavošanai.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

Izspiesto sulu nostādina apmēram 12—20 stundas, salej mucās un atstāj uz aptuveni 2 nedēļām, ļaujot notikt pirmajai [[spirta rūgšana]]i. Pēc tam vīnu garšo un veido tā ''cuvée'' maisījumus, apvienojot dažāda vecuma ieraudzētos vīnus no dažādiem vīna dārziem, lai nodrošinātu vīna īpašību nemainību. Pjērs Perinjons bija pirmais, kurš atzina vīna maisījumu veidošanas nozīmi nemainīgas vīna kvalitātes nodrošināšanā. Viņš bija arī pirmais, kurš šampanieša pudelēm kā aizbāzni izmantojis korķi.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

Sagatavotajam ''cuvée'' maisījumam pieber [[cukurs|cukuru]], īpašu raugu un labi izturētu vīna maisījumu, ko sauc par tirāžas liķieri. Tad vīnu sapilda pudelēs, aizvāko ar [[kroņkorķis|kroņkorķiem]] vai plastmasas korķiem un īpašā novietojumā ievieto vīna pagraba plauktos. Šajā posmā notiek vīna otrreizējā rūgšana, kurā radusies [[ogļskābā gāze]] šķīst vīnā, to sagāzējot. Vienā standarta tilpuma pudelē rūgšanas laikā veidojas apmēram 4 litri oglekļa dioksīda. Otrreizējā raudzēšana ilgst aptuveni 1—3 mēnešus, un pēc tās šampanieti iztur vēl no viena līdz trim gadiem, atkarībā no ražotāja un ražotā šampanieša veida.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

Pirms šampanieša pudeles nosūta realizēšanai, vispirms no šampanieša atdala jebkādas rūgšanas laikā veidojušās nogulsnes. To paveic, pudeles ievietojot īpašā koka rāmī ar maināmu pudeļu novietojumu. Pudeles laiku pa laikam pagriež, veicinot nogulšņu nosēšanos uz pudeles kakliņa. Vienā dienā pagrabmeistars var šādi pagriezt līdz pat 38 000 pudeļu. Kad nogulsnes nosēdušās, pudeļu kakliņus ievieto tvertnēs ar saldēšanas šķīdumu, kas nogulsnes sasaldē. Noņemot korķi, spiediena dēļ ledus lodītēs sasalušās nogulsnes viegli atdalās no šampanieša. Tad katrai pudelei, atkarībā no vajadzīgā cukura daudzuma, pievieno noteiktu vīna un cukura maisījumu. Pēc tam pudeles aizkorķē ar sēnes formas korķi, ko nostiprina ar aptuveni 50 centimetrus garu metāla režģīti. Šampanieša uzglabāšanas laiks var būt no 15 mēnešiem līdz pat 15 gadiem.&lt;ref name=&quot;Kārkliņa, Ciproviča&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://bar.lv/?p=16949 „Šampānietis | dzirkstoši vīni”]{{Novecojusi saite}} {{latviski}}. bar.lv. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.
* [https://www.champagne.fr/en ''Comité Interprofessionnel du vin de Champagne'' (CIVC) oficiālā tīmekļa vietne] {{angliski}}
* [https://sejas.tvnet.lv/5527166/ka-isti-radies-sis-ekskluzivais-dzeriens-sampanietis „Kā īsti radies šis ekskluzīvais dzēriens — šampanietis?”] {{latviski}}. [[tvnet.lv]], 2012. gada 27. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.
* [http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/446401-sampaniesa_noslepumi „Šampanieša noslēpumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130106012437/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/446401-sampaniesa_noslepumi |date={{dat|2013|01|06||bez}} }} {{latviski}}. [[tvnet.lv]], 2012. gada 31. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzirkstošie vīni]]
[[Kategorija:Produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu]]</text>
      <sha1>sg26pezkmt672m6rxylv92mnmplytwc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252643</id>
    <revision>
      <id>4516827</id>
      <parentid>4515950</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TOSDuntes22</username>
        <id>149748</id>
      </contributor>
      <comment>/* Struktūrvienības */</comment>
      <origin>4516827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5805" sha1="qaqaejgs3yafg2w9gy3ighvne1rhzir" xml:space="preserve">{{coord|display=title|56|58|57|N|24|08|21|E|type:landmark_scale:300000}}
{{Slimnīcas infokaste
| name                = Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca
| org/group           = 
| image               = Traumpunkts uzņemšana.JPG
| alt                 = 
| image_size          = 200px
| caption             = Slimnīcas traumpunkts un uzņemšanas nodaļa
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| logo                = 
| logo_size           = 
| location            = {{vieta|Latvija|Rīga|Duntes iela 22|3s=Duntes iela (Rīga)}}
| healthcare          = 
| funding             = 
| type                = 
| speciality          = 
| standards           = 
| emergency           = 
| helipad             = 
| affiliation         = 
| patron              = 
| network             = 
| beds                = 
| founded             = 1946
| closed              = 
| demolished          = 
| website             = {{URL|www.tos.lv}}
| other_links         = 
}}
'''VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”''' (TOS) ir [[Latvija]]s ārstniecības iestāde, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā 22]]. Slimnīca specializējas uz traumatoloģiski-ortopēdisko palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://arhivs.delfi.lv/193/politics/43406521/nomaina-traumatologijas-slimnicas-vaditaju|title=Nomaina Traumatoloģijas slimnīcas vadītāju|website=Delfi|access-date=2026-09-01|date=2013-06-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Slimnīca dibināta pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā kā '''Rīgas ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas zinātniskās pētniecības institūts''' agrākās [[Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca]]s vietā, 1889. gadā celtā korpusa projekta arhitekts ir [[Heinrihs Šēls|H. K. Šēls]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Institūtam bija jākļūst par [[PSRS]] okupētās [[Baltija]]s traumatoloģijas, ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas zinātniskās pētniecības metodoloģisko centru, kura galvenais uzdevums bija kara invalīdu ārstēšana. Institūta pirmais direktors bija [[Arčils Mačabeli]]. Institūtā strādāja [[Aleksandrs Bieziņš|A. Bieziņš]], L. Golbers, A. Gurēvičs, S. Ļišņevskis, A. Spiridonovs un citi ķirurgi. 1959. gadā par institūta direktoru kļuva [[Viktors Kalnbērzs]], kura vadībā 1979. gadā '''Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts''' (LTOZPI) kļuva par zinātnisku, ārstniecības, mācību un ražošanas apvienību, veicinot ārējās fiksācijas aparātu izstrādi un ieviešanu praksē.&lt;ref&gt;[https://www.tos.lv/lv/par-slimnicu/vesture VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]&lt;/ref&gt;
1986. gadā institūta direktora vietnieks [[Haralds Jansons]] uzaicināja Rīgas starptautiskajā biomehānikas konferencē piedalīties arī [[Čikāgas Universitāte]]s asinsvadu ķirurgu profesoru [[Kristaps Zariņš (ķirurgs)|Kristapu Zariņu]], bet 1987. gadā decembrī Rīgā notika 5. [[PSRS]] Ortopēdijas un traumatoloģijas konference, kurā piedalījās ASV latvieši [[Bertrams Zariņš]] un [[Kristaps Keggi]].

Pēc Pasaules latviešu ārstu kongresa 1989. gadā vairāki latviešu ārsti un pētnieki stažējās locītavu endoprotezēšanā ASV [[Jeila Universitāte]]s klīniskajā bāzē Voterberijā pie profesora Kristapa Keggi. Kad 1994. gadā par institūta direktoru kļuva [[Valdis Zatlers]], to pārdēvēja par '''Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu''', kura 1998. gadā ieguva pašreizējo nosaukumu.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|535}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā slimnīcā tika atklāta moderna mugurkaula operāciju zāle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tos.lv/lv/par-slimnicu/aktuali/274-atklata-moderna-mugurkaula-operaciju-zale|title=Atklāta moderna mugurkaula operāciju zāle}}&lt;/ref&gt;

== Specializācija ==
Slimnīca ir specializējusies uz neatliekamo un plānveida ambulatoro un stacionāro medicīnisko palīdzību muskuloskeletālās sistēmas traumu, slimību un patoloģiju diagnostikā un ārstēšanā. Tā ir vienīgais specializētais traumatoloģijas un ortopēdijas centrs Latvijā.&lt;ref name=&quot;par&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tos.lv/lv/par-slimnicu/isuma-par-slimnicu|title=Īsumā par slimnīcu|publisher=TOS.lv|accessdate={{dat|2014|5|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Slimnīcas darbības virzieni ===
* Specifiskā ķirurģija (traumatoloģija, ortopēdija, endoprotezēšana, artroskopiskā ķirurģija, mikroķirurģija, mugurkaula ķirurģija, onkoloģiskā ķirurģija, septiskā ķirurģija);
* radioloģiskā un cita veida diagnostika;
* ambulatorā aprūpe un konsultācijas;
* rehabilitācija;
* apmācība;
* pētnieciskā darbība.

== Struktūrvienības ==

* Ambulatorā nodaļa
* Traumpunkts un uzņemšanas nodaļa
* Diagnostiskās radioloģijas nodaļa
* Pirmsoperācijas izmeklēšanas nodaļa
* Īslaicīgās ķirurģijas centrs (1. nodaļa)
* Mugurkaula ķirurģijas centrs (2. nodaļa)
* Lielo locītavu ķirurģijas centrs (3. nodaļa)
* Traumatoloģijas centrs (4. nodaļa)
* Traumatoloģijas centrs (5. nodaļa)
* Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļa
* Rehabilitācijas nodaļa
* Metodiskās vadības, izglītības un pētniecības departaments

== Vadītāji ==

=== Direktori ===
* 1946—1955: [[Arčils Mačabeli]]
* 1956—1959: O. Rudenko
* 1959—1994: [[Viktors Kalnbērzs]]
* 1994—2004: [[Valdis Zatlers]]

=== Valdes priekšsēdētāji ===
* 2004—2007: [[Valdis Zatlers]]
* 2007—2013: Vitolds Jurkevičs
* 2013—2025: Anita Vaivode
* 2025—pašlaik: Kristīne Valdusa

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|http://www.tos.lv}}

[[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]]
[[Kategorija:Traumas]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>qaqaejgs3yafg2w9gy3ighvne1rhzir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Penija Teilora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>255490</id>
    <revision>
      <id>4516691</id>
      <parentid>4279985</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:43:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4496" sha1="cbvjuxc6zmdrufbm377y7wyfaz7cezm" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Penija Teilora
 |       vārds_orig = ''Penny Taylor''
 |           attēls = Phoenix Mercury at the White House to honor 2014 Championship (cropped to focus on Penny Taylor).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|24}}
 |          dz_viet = {{vieta|Austrālija|Melburna}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = Austrāliete
 |           garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|vu}}
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 
 |           numuri = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]]
 |           numurs = 13
 |            amats = 
 |             līga = [[WNBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 11., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2001. gada WNBA drafts|2001]]
 |          dr_līga = [[WNBA]]
 |           dr_kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Rockers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1998—2002
 |          klubs 1 = {{flaga|Austrālija}} ''[[Dandenong Rangers]]''
 |         kl_sez 2 = 2001—2003
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Rockers&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2002—2003
 |          klubs 3 = {{flaga|Itālija}} [[Termocarispe La Spezia]]
 |         kl_sez 4 = 2003—2007
 |          klubs 4 = {{flaga|Itālija}} [[Famila Schio]]
 |         kl_sez 5 = 2004—pašlaik
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2007—2009
 |          klubs 6 = {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas UGMK]]
 |         kl_sez 7 = 2009—2012
 |          klubs 7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{bkw|Austrālija}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× [[WNBA]] čempione (2007, 2009)
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = s
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Penelope Džeina &quot;Penija&quot; Teilora''' ({{val|en|Penelope Jane &quot;Penny&quot; Taylor}}; dzimusi {{dat|1981|5|24}}) ir austrāliešu [[basketboliste]], spēlē uzbrucējas pozīcijā, [[Austrālijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. Pašlaik (2014) pārstāv [[WNBA]] klubu [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]].

Karjeru sākusi Austrālijas ''Women's National Basketball League'' klubā ''Dandenong Rangers''. Divas reizes tika atzīta par līgas vērtīgāko spēlētāju. 2001. gada [[WNBA]] draftā viņu [[Klīvlendas &quot;Rockers&quot;]] izraudzījās 1. kārtā ar kopējo 11. kārtas numuru. &quot;Rockers&quot; spēlētja no 2001. līdz 2003. gadam. Vēl WNBA pārstāvējusi [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]] klubu, kur spēlē arī pašlaik. Eiropā spēlējusi Itālijas, Krievijas un Turcijas klubos.

Austrālijas izlasi pārstāv kopš 2002. gada. Tās sastāvā [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2006. gadā]] kļuva par pasaules čempioni (pati Teilora tika atzīta par turnīra vērtīgāko spēlētāju), bronzu [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2002. gada Pasaules čempionātā]], kā arī divas sudraba medaļas olimpiskajās spēlēs ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}).

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Basketbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Teilora, Penija}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola uzbrucēji]]
[[Kategorija:WNBA spēlētājas]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Melburnā dzimušie]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Austrālijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>cbvjuxc6zmdrufbm377y7wyfaz7cezm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Višķu lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256913</id>
    <revision>
      <id>4516728</id>
      <parentid>4066195</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T23:56:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2728" sha1="t6sr7diib8y6h7p83wwdrftnjoqx8rb" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Višķu lidlauks
| attels                     = Višķu lidlauks.jpg
| attela-platums             = 250px
| paraksts                   = Višķu lidlauka skrejceļš
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       = ''nav''
|lat_deg=56|lat_min=2|lat_sec=13|lat_dir=N 
|lon_deg=26|lon_min=47|lon_sec=32|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| kartes_marķieris           = Višķi
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Višķu pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| elevation-f                = 466
| elevation-m                = 142
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 08/26
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}
'''Višķu lidlauks''', '''Maskovskajas lidlauks''' jeb '''Maskavas lidlauks'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2002/3/22/8062 |title=LatgalesLaiks.lv Višķi ir gatavi sarunai par radara uzstādīšanu |access-date={{dat|2014|07|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305001744/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2002/3/22/8062 }}&lt;/ref&gt; ir nesertificēts [[lidlauks]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Višķu pagasts|Višķu pagastā]]. Izvietojies pagasta austrumdaļā dienvidos no [[Maskovskaja]]s ciema {{nobr|3 km}} no [[Višķi]]em. Lidlaukā ir viens {{nobr|400 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats asfalta seguma skrejceļš.&lt;ref&gt;[http://myairfields.com/item/viski-0826/ MyAirfields.com Višķi (08/26)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=1421|title=Aeroklubs Delta - Aeroprakt A-22|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-06-01|archive-date=2024-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240601112109/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=1421}}&lt;/ref&gt; Izbūvēts padomju laikā un līdz 1991. gadam izmantots kā lauksaimniecības lidlauks,&lt;ref&gt;[http://www.forgottenairfields.com/latvia/latgale/viski-s719.html Abandoned, Forgotten &amp; Little-Known Airfields. Višķi]&lt;/ref&gt; kur bāzējās ''[[An-2]]'' lidmašīnas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Uz lidlauka [[perons|perona]] izbūvētas rūpnieciskas struktūras.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Višķu pagasts]]</text>
      <sha1>t6sr7diib8y6h7p83wwdrftnjoqx8rb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķekavas lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261333</id>
    <revision>
      <id>4516839</id>
      <parentid>4083235</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:58:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2650" sha1="pukolwjxrewi8r5irl472rxrqo3tg75" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Ķekavas lidlauks
| attels                     = Ķekavas lidlauka rietumu gals.jpg
| attela-platums             = 250px
| paraksts                   = Ķekavas lidlauka rietumu gals
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       = ''nav''
|lat_deg=56|lat_min=48|lat_sec=41|lat_dir=N 
|lon_deg=24|lon_min=16|lon_sec=44|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| kartes_marķieris           = Ķekava
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Ķekavas pagasts]], [[Ķekavas novads]]
| elevation-f                = 33
| elevation-m                = 10
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 07/27
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}
'''Ķekavas lidlauks''' ir bijušais lauksaimniecības aviācijas [[lidlauks]] [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]]. Izvietojies pagasta austrumdaļā [[Pūķupe]]s krastā pie autoceļu [[A5]], [[P85]] un [[P90]] krustojuma {{nobr|4,5 km}} no [[Ķekava]]s pilsētas centra. Lidlaukam viens {{nobr|400 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats asfalta seguma skrejceļš.&lt;ref&gt;[http://myairfields.com/item/kekava-0927/ MyAirfields.com Ķekava (09/27)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1980. gadu sākumā tur bāzējās [[lidmašīna]]s ''[[Antonov An-2]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=22880|title=(lidostas) - -|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-07-02|archive-date=2020-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205175205/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=22880}}&lt;/ref&gt; lidlauka teritoriju pašreiz pārdod internetā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.ss.com/msg/lv/real-estate/plots-and-lands/riga-region/kekavas-pag/berzmente/hglgf.html|title=SS.COM - Bērzmente - Sludinājumi|website=m.ss.com|access-date=2024-07-02}}&lt;/ref&gt; Lidlauks nelietojams sakarā ar aviāciju nesaistītām saimnieciskām aktivitātēm uz skrejceļa, pievedceļiem un stāvlaukuma, kā arī apbūvi gar skrejceļu.&lt;ref&gt;[http://www.forgottenairfields.com/latvia/riga/kekava-s677.html Abandoned, Forgotten &amp; Little-Known Airfields. Ķekava]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Ķekavas pagasts]]</text>
      <sha1>pukolwjxrewi8r5irl472rxrqo3tg75</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Dārzciems</title>
    <ns>102</ns>
    <id>262149</id>
    <revision>
      <id>4516809</id>
      <parentid>4097143</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:36:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22160" sha1="mlvcf4kzjl4qq1nhsz11pr1e4mmwqjf" xml:space="preserve">== Dārzciems ==
Visām 54 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas&lt;br&gt;laiks !! Autors !! Attēli&lt;br&gt;Vikikrātuvē
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]] || [[Attēls:Aizvaru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Aizvaru iela‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Akotu iela (Rīga)|Akotu iela]] || [[Attēls:Akotu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Akotu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Apmeņu iela (Rīga)|Apmeņu iela]] || [[Attēls:Apmetņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Apmeņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela 4.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Augusta Deglava iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Barkavas iela (Rīga)|Barkavas iela]] || [[Attēls:Barkavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Barkavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]] || [[Attēls:Cielavu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Cielavu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] || [[Attēls:Dārzciema iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Dārzciema iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]] || [[Attēls:Franča Trasuna iela (2).jpg|250px]] || 1 || 2019-12-09 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Franča Trasuna iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] || [[Attēls:Gaismas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Gaismas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Grīšļu iela (Rīga)|Grīšļu iela]] || [[Attēls:Grīšļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Grīšļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela.jpg|250px]]  || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ilūkstes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Istras iela (Rīga)|Istras iela]] || [[Attēls:Istras iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Istras iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Itas Kozakevičas iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela 30-32 (3).jpg|250px]] || 1 || 2019-06-21 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Itas Kozakevičas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jāņa Klīdzēja iela]] || [[Attēls:Latgales iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jāņa Klīdzēja iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jaunrozes iela]] || [[Attēls:Jaunrozes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jaunrozes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jenotu iela]] || [[Attēls:Jenotu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jenotu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]] || [[Attēls:Kaibalas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kaibalas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)|Kaķu iela]] || [[Attēls:Kaķu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kaķu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]] || [[Attēls:Kameņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kameņu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]] || [[Attēls:Kārsavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kārsavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]] || [[Attēls:Klāņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Klāņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)|Kraukļu iela]] || [[Attēls:Kraukļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kraukļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kupravas iela]] || [[Attēls:Kupravas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kupravas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] || [[Attēls:Lapsu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Lapsu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]] || [[Attēls:Līvānu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Līvānu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Lubānas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]] || [[Attēls:Ļaudonas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ļaudonas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Mazā Matīsa iela (Rīga)|Mazā Matīsa iela]] || [[Attēls:Mazā Matīsa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Mazā Matīsa iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Nīcgales iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Papardes iela (Rīga)|Papardes iela]] || [[Attēls:Papardes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Papardes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Piedrujas iela]] || [[Attēls:Piedrujas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Piedrujas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Pildas iela]] || [[Attēls:Pildas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Pildas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]] || [[Attēls:Plaužu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Plaužu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] || [[Attēls:Preiļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Preiļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] || [[Attēls:Preiļu iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Raicenes iela]] || [[Attēls:Raicenes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Raicenes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]] || [[Attēls:Rēzeknes iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rēzeknes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] || [[Attēls:Rēznas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rēznas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] || [[Attēls:Rēznas iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2016-07-02 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] || [[Attēls:Rumbulas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rumbulas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] || [[Attēls:Sesku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Sesku iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Sitas iela]] || [[Attēls:Sitas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Sitas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] || [[Attēls:Skaņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Skaņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]] || [[Attēls:Skudru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Skudru iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] || [[Attēls:Slāvu iela 9-11 (1).jpg|250px]]  || 1 || 2023-10-16 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Slāvu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] || [[Attēls:Slāvu iela 15.jpg|250px]]  || 2 || 2023-10-16 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]]
|-
| [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]] || [[Attēls:Steigas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Steigas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] || [[Attēls:Stopiņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Stopiņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] || [[Attēls:Stopiņu iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]] || [[Attēls:Strautu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Strautu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]] || [[Attēls:Ūbeles iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ūbeles iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]] || [[Attēls:Ūbeles iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] || [[Attēls:Vestienas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vestienas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] || [[Attēls:Vestienas iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2016-07-02 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] || [[Attēls:Vietalvas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vietalvas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Vīrānes iela (Rīga)|Vīrānes iela]] || [[Attēls:Vīrānes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vīrānes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zebiekstes iela]] || [[Attēls:Zebiekstes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zebiekstes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zebiekstes iela]] || [[Attēls:Zebiekstes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]] ||  [[Attēls:Zeltiņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zeltiņu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zundānu iela (Rīga)|Zundānu iela]] || [[Attēls:Zundānu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zundānu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zvārtavas iela (Rīga)|Zvārtavas iela]] || [[Attēls:Zvārtavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zvārtavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
|}</text>
      <sha1>mlvcf4kzjl4qq1nhsz11pr1e4mmwqjf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516810</id>
      <parentid>4516809</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:37:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22140" sha1="pd5jhi7x2ceh2ux53hka9lp679y45c5" xml:space="preserve">== Dārzciems ==
Visām 54 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas&lt;br&gt;laiks !! Autors !! Attēli&lt;br&gt;Vikikrātuvē
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]] || [[Attēls:Aizvaru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Aizvaru iela‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Akotu iela (Rīga)|Akotu iela]] || [[Attēls:Akotu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Akotu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Apmetņu iela]] || [[Attēls:Apmetņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Apmeņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela 4.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Augusta Deglava iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Barkavas iela (Rīga)|Barkavas iela]] || [[Attēls:Barkavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Barkavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]] || [[Attēls:Cielavu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Cielavu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] || [[Attēls:Dārzciema iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Dārzciema iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]] || [[Attēls:Franča Trasuna iela (2).jpg|250px]] || 1 || 2019-12-09 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Franča Trasuna iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] || [[Attēls:Gaismas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Gaismas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Grīšļu iela (Rīga)|Grīšļu iela]] || [[Attēls:Grīšļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Grīšļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela.jpg|250px]]  || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ilūkstes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Istras iela (Rīga)|Istras iela]] || [[Attēls:Istras iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Istras iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Itas Kozakevičas iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela 30-32 (3).jpg|250px]] || 1 || 2019-06-21 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Itas Kozakevičas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jāņa Klīdzēja iela]] || [[Attēls:Latgales iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jāņa Klīdzēja iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jaunrozes iela]] || [[Attēls:Jaunrozes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jaunrozes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jenotu iela]] || [[Attēls:Jenotu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jenotu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]] || [[Attēls:Kaibalas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kaibalas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)|Kaķu iela]] || [[Attēls:Kaķu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kaķu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]] || [[Attēls:Kameņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kameņu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]] || [[Attēls:Kārsavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kārsavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]] || [[Attēls:Klāņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Klāņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)|Kraukļu iela]] || [[Attēls:Kraukļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kraukļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kupravas iela]] || [[Attēls:Kupravas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kupravas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] || [[Attēls:Lapsu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Lapsu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]] || [[Attēls:Līvānu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Līvānu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Lubānas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]] || [[Attēls:Ļaudonas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ļaudonas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Mazā Matīsa iela (Rīga)|Mazā Matīsa iela]] || [[Attēls:Mazā Matīsa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Mazā Matīsa iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Nīcgales iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Papardes iela (Rīga)|Papardes iela]] || [[Attēls:Papardes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Papardes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Piedrujas iela]] || [[Attēls:Piedrujas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Piedrujas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Pildas iela]] || [[Attēls:Pildas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Pildas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]] || [[Attēls:Plaužu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Plaužu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] || [[Attēls:Preiļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Preiļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] || [[Attēls:Preiļu iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Raicenes iela]] || [[Attēls:Raicenes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Raicenes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]] || [[Attēls:Rēzeknes iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rēzeknes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] || [[Attēls:Rēznas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rēznas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] || [[Attēls:Rēznas iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2016-07-02 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] || [[Attēls:Rumbulas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rumbulas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] || [[Attēls:Sesku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Sesku iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Sitas iela]] || [[Attēls:Sitas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Sitas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] || [[Attēls:Skaņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Skaņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]] || [[Attēls:Skudru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Skudru iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] || [[Attēls:Slāvu iela 9-11 (1).jpg|250px]]  || 1 || 2023-10-16 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Slāvu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] || [[Attēls:Slāvu iela 15.jpg|250px]]  || 2 || 2023-10-16 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]]
|-
| [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]] || [[Attēls:Steigas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Steigas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] || [[Attēls:Stopiņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Stopiņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] || [[Attēls:Stopiņu iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]] || [[Attēls:Strautu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Strautu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]] || [[Attēls:Ūbeles iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ūbeles iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]] || [[Attēls:Ūbeles iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] || [[Attēls:Vestienas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vestienas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] || [[Attēls:Vestienas iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2016-07-02 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] || [[Attēls:Vietalvas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vietalvas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Vīrānes iela (Rīga)|Vīrānes iela]] || [[Attēls:Vīrānes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vīrānes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zebiekstes iela]] || [[Attēls:Zebiekstes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zebiekstes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zebiekstes iela]] || [[Attēls:Zebiekstes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]] ||  [[Attēls:Zeltiņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zeltiņu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zundānu iela (Rīga)|Zundānu iela]] || [[Attēls:Zundānu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zundānu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zvārtavas iela (Rīga)|Zvārtavas iela]] || [[Attēls:Zvārtavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zvārtavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
|}</text>
      <sha1>pd5jhi7x2ceh2ux53hka9lp679y45c5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516811</id>
      <parentid>4516810</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:39:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dārzciems */</comment>
      <origin>4516811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22141" sha1="gsqa94klwgl4lknaqaa3tleylrnzzy4" xml:space="preserve">== Dārzciems ==
Visām 54 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas&lt;br&gt;laiks !! Autors !! Attēli&lt;br&gt;Vikikrātuvē
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]] || [[Attēls:Aizvaru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Aizvaru iela‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Akotu iela (Rīga)|Akotu iela]] || [[Attēls:Akotu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Akotu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Apmetņu iela]] || [[Attēls:Apmetņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Apmetņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela 4.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Augusta Deglava iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Barkavas iela (Rīga)|Barkavas iela]] || [[Attēls:Barkavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Barkavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]] || [[Attēls:Cielavu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Cielavu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] || [[Attēls:Dārzciema iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Dārzciema iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]] || [[Attēls:Franča Trasuna iela (2).jpg|250px]] || 1 || 2019-12-09 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Franča Trasuna iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] || [[Attēls:Gaismas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Gaismas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Grīšļu iela (Rīga)|Grīšļu iela]] || [[Attēls:Grīšļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Grīšļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela.jpg|250px]]  || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ilūkstes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || [[Attēls:Ilūkstes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Istras iela (Rīga)|Istras iela]] || [[Attēls:Istras iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Istras iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Itas Kozakevičas iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela 30-32 (3).jpg|250px]] || 1 || 2019-06-21 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Itas Kozakevičas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jāņa Klīdzēja iela]] || [[Attēls:Latgales iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jāņa Klīdzēja iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jaunrozes iela]] || [[Attēls:Jaunrozes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jaunrozes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Jenotu iela]] || [[Attēls:Jenotu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Jenotu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]] || [[Attēls:Kaibalas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kaibalas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)|Kaķu iela]] || [[Attēls:Kaķu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kaķu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]] || [[Attēls:Kameņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kameņu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]] || [[Attēls:Kārsavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kārsavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]] || [[Attēls:Klāņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Klāņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)|Kraukļu iela]] || [[Attēls:Kraukļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kraukļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Kupravas iela]] || [[Attēls:Kupravas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Kupravas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] || [[Attēls:Lapsu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Lapsu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]] || [[Attēls:Līvānu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Līvānu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Lubānas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]] || [[Attēls:Ļaudonas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ļaudonas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Mazā Matīsa iela (Rīga)|Mazā Matīsa iela]] || [[Attēls:Mazā Matīsa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Mazā Matīsa iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Nīcgales iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || [[Attēls:Nīcgales iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Papardes iela (Rīga)|Papardes iela]] || [[Attēls:Papardes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Papardes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Piedrujas iela]] || [[Attēls:Piedrujas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Piedrujas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Pildas iela]] || [[Attēls:Pildas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Pildas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]] || [[Attēls:Plaužu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Plaužu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] || [[Attēls:Preiļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Preiļu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] || [[Attēls:Preiļu iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Raicenes iela]] || [[Attēls:Raicenes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Raicenes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]] || [[Attēls:Rēzeknes iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rēzeknes iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] || [[Attēls:Rēznas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rēznas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] || [[Attēls:Rēznas iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2016-07-02 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] || [[Attēls:Rumbulas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Rumbulas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] || [[Attēls:Sesku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Sesku iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Sitas iela]] || [[Attēls:Sitas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Sitas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] || [[Attēls:Skaņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Skaņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]] || [[Attēls:Skudru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Skudru iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] || [[Attēls:Slāvu iela 9-11 (1).jpg|250px]]  || 1 || 2023-10-16 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]] || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Slāvu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] || [[Attēls:Slāvu iela 15.jpg|250px]]  || 2 || 2023-10-16 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]]
|-
| [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]] || [[Attēls:Steigas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Steigas iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] || [[Attēls:Stopiņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Stopiņu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] || [[Attēls:Stopiņu iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]] || [[Attēls:Strautu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Strautu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]] || [[Attēls:Ūbeles iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Ūbeles iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]] || [[Attēls:Ūbeles iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] || [[Attēls:Vestienas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vestienas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] || [[Attēls:Vestienas iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2016-07-02 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] || [[Attēls:Vietalvas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vietalvas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Vīrānes iela (Rīga)|Vīrānes iela]] || [[Attēls:Vīrānes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Vīrānes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zebiekstes iela]] || [[Attēls:Zebiekstes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || rowspan=2 | &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zebiekstes iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zebiekstes iela]] || [[Attēls:Zebiekstes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]] ||  [[Attēls:Zeltiņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-08 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zeltiņu iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zundānu iela (Rīga)|Zundānu iela]] || [[Attēls:Zundānu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-06 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zundānu iela]]&lt;/center&gt;
|-
| [[Zvārtavas iela (Rīga)|Zvārtavas iela]] || [[Attēls:Zvārtavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' || &lt;center&gt;[[Attēls:Commons-logo.svg|30px|Attēli Vikikrātuvē|link=commons:Category:Zvārtavas iela (Riga)‎]]&lt;/center&gt;
|-
|}</text>
      <sha1>gsqa94klwgl4lknaqaa3tleylrnzzy4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slāvu tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>272877</id>
    <revision>
      <id>4516791</id>
      <parentid>4330579</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:12:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3154" sha1="gafl1nlswpffomjysti88gre9tpusbw" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste
|nosaukums            = Slāvu tilts
|nosauk oriģinālval   = 
|attēls               = Slāvu tilts.JPG
|attēla paraksts      = Slāvu tilts
|oficiāl nosaukums    = 
|transporta veids     = Autotransports
|šķērso               = 
|atrašanās vieta      = [[Rīga]], [[Latvija]]
|apkalpo              = A/S Rīgas Tilti
|arhitekts            = 
|tilta tips           = 
|materiāli            = 
|posmu skaits         = 
|balstu skaits        = 
|posma garums         = 
|garums               = 
|platums              = 
|augstums             = 
|maksimālā slodze     = 
|klīrenss             = 
|transporta plūsma    = 
|pamatakmens          = 
|celtniecība          = 
|atklāts              = [[1970]]. gada [[4. decembris]]
|iepriekšējais tilts  = 
|nākamais tilts       = 
|sabruka              = 
|tika nojaukts        = 
|izmaksas             = 
|koordinātas          = 
}}

'''Slāvu tilts''' (arī '''Slāvu pārvads''', sākotnēji līdz [[1990. gads|1990. gadam]] '''[[Aleksejs Stahanovs|Stahanoviešu]] ielas viadukts&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2011/05/satiksmei-atver-jaunizbuveto-slavu-parvadu-un-estakadi-uz-lubanas-ielu|title=Satiksmei atver jaunizbūvēto Slāvu pārvadu un estakādi uz Lubānas ielu|website=rdsd.lv|access-date=2021-11-02|date=2011-05-13}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mēs stāstām par Stopiņu novadu|last=Zvaigznīte|first=Biruta|publisher=[[Pētergailis]]|year=2005|isbn=9789984331430|pages=31|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:642466{{!}}article:DIVL328{{!}}page:35{{!}}query:sl%C4%81vu%20tilts|access-date={{dat|2025|09|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:642466{{!}}article:DIVL328{{!}}page:35{{!}}query:sl%C4%81vu%20tilts}}&lt;/ref&gt;) ir satiksmes pārvads pār [[dzelzceļš|dzelzceļa līniju]] [[Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils|Rīga — Krustpils]], netālu no [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]]. Tas sākas pie [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]] un Stahanoviešu ielas (pašreizējā [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]) krustojuma. Šis viadukts tika atklāts 1970. gada 4. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ngkm.lv/2_Kalendars/Decembris.html|title=Decembris|website=Koka ēku renovācijas centrs ''Koka Rīga''|access-date=2021-11-02}}&lt;/ref&gt; Slāvu tilts pāri [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|dzelzceļa līnijai Rīga—Krustpils]] savieno [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielu]] ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]]. Sākotnēji šim tiltam bija 2 braukšanas joslas katrā virzienā, bet, kad 2008. gadā uzbūvēja [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]], šo viaduktu pārbūvēja un paplašināja, ierīkojot katrā virzienā divreiz vairāk braukšanas joslu. 2011. gada jūlijā Slāvu tilts pilnībā tika nodots autosatiksmei.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas tilti}}

[[Kategorija:Tilti Rīgā]]
[[Kategorija:Ceļa pārvadi]]</text>
      <sha1>gafl1nlswpffomjysti88gre9tpusbw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas apkaimju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>275488</id>
    <revision>
      <id>4516782</id>
      <parentid>4502428</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:05:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24938" sha1="9yxlkvkckz2av0mmegveom6wzig2tfx" xml:space="preserve">[[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|thumbnail|[[Rīga]]]]
'''Rīgas apkaimju uzskaitījums''' apkopo visas [[Rīgas apkaimes]], kuru izveidi Rīgas attīstības plānā 2006. — 2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departaments.

Apkaimes jēdzienu izmanto kopš 2007. gada, lai Rīgas pilsētu raksturotu teritoriāli, jo iepriekš lietotais jēdziens &quot;mikrorajons&quot; bija arhitektonisks un grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns. Šo jēdzienu skaidroja kā piemērota lieluma apdzīvotu vidi, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas.&lt;ref&gt;[https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/ 58 Rīgas apkaimes — katra ar savu identitāti un raksturu] Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, 30/01/2014&lt;/ref&gt;

Paralēli, kā oficiālas pilsētas administratīvās vienības saglabājušās arī rajoni un priekšpilsētas ([[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]] u.c.), kuru robežas neietekmē apkaimju robežas un sekojoši daļa no apkaimēm atrodas vairākās priekšpilsētās/rajonos.

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Attēls !! Apkaime !! Apkaimes&lt;br /&gt;novietojums&lt;br /&gt;Rīgā !! Platība (km²) !! Iedz.sk. (2025)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/table/tableViewLayout1/ |title=Apkaimju iedzīvotāju skaits (2025) |access-date={{dat|2025|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;!! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;blīvums&lt;br /&gt;(iedz./km²)!! Galvenās ielas !! Priekšpilsēta
|-
| [[Attēls:Ābolu iela, Rīga.jpg|150px]] || '''[[Atgāzene]]''' || [[Attēls:Atgazene karte.png|130px]] || 0,745 || 1 449 || 2165,1 || [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]],&lt;br /&gt;[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] || [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Avotu iela pie krustojuma ar Matīsa ielu.JPG|150px]] || '''[[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]''' {{nobr|(agrāk arī '''Avotu iela''')}} || [[Attēls:Avotu iela karte.png|130px]] || 1,815 || 16 875 || 10859,5 || [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]],&lt;br /&gt;[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]],&lt;br /&gt;[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],&lt;br /&gt;[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]],&lt;br /&gt;[[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]],&lt;br /&gt;[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Agenskalns Maza Nometnu iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Āgenskalns]]''' || [[Attēls:Agenskalns karte.png|130px]] || 4,613 || 23 005 || 6053,11 || [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]],&lt;br /&gt;[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]],&lt;br /&gt;[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]],&lt;br /&gt;[[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]],&lt;br /&gt;[[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]],&lt;br /&gt;[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]],&lt;br /&gt;[[Raņķa dambis]],&lt;br /&gt;[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]],&lt;br /&gt;[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] || [[Kurzemes rajons]] / &lt;br /&gt;[[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Turlavas iela (Beberbeki).JPG|150px]] || '''[[Beberbeķi]]''' || [[Attēls:Beberbeki karte.png|130px]] || 1,204 || 612 || 341,36 || [[Beberbeķu iela]],&lt;br /&gt;[[Beberbeķu 5. līnija]],&lt;br /&gt;[[Beberbeķu 9. līnija]]&lt;br /&gt;[[Kārļa Ulmaņa gatve]],&lt;br /&gt;[[Krotes iela]]|| [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Baņutas iela.JPG|150px]] || '''[[Berģi (Rīga)|Berģi]]''' || [[Attēls:Bergi karte.png|130px]] || 5,706 || 2 686 || 516,0 || [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]],&lt;br /&gt;[[Brīvības gatve]],&lt;br /&gt;[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]],&lt;br /&gt;[[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]|| [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Engures iela 2.JPG|150px]] || '''[[Bieriņi]]''' || [[Attēls:Bierini karte.png|130px]] || 4,274 || 7 762 || 2209,4 || [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]],&lt;br /&gt;[[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]],&lt;br /&gt;[[Kārļa Ulmaņa gatve]],&lt;br /&gt;[[Tēriņu iela]]|| [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Bisumuiza2014.jpg|150px]] || '''[[Bišumuiža]]''' || [[Attēls:Bisumuiza karte.png|130px]] || 2,243 || 2 653 || 1052,16 || [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]],&lt;br /&gt;[[Ceraukstes iela (Rīga)|Ceraukstes iela]],&lt;br /&gt;[[Jāņa Čakstes gatve]],&lt;br /&gt;[[Ziepniekkalna iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Bolderāja, 2012 - panoramio (8).jpg|150px]] || '''[[Bolderāja]]''' || [[Attēls:Bolderaja karte.png|130px]] || 8,329 || 11 773 || 1560,09 || [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]],&lt;br /&gt;[[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]],&lt;br /&gt;[[Lielupes iela (Rīga)|Lielupes iela]],&lt;br /&gt;[[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]],&lt;br /&gt;[[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]]|| [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Riga tram 51896 2020-03 Tatra T3 Miera street.jpg|150px]] || '''[[Brasa]]''' || [[Attēls:Brasa karte.png|130px]] || 1,741 || 12 499 || 7605,4 || [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]],&lt;br /&gt;[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]],&lt;br /&gt;[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]],&lt;br /&gt;[[Miera iela (Rīga)|Miera iela]],&lt;br /&gt;[[Senču iela (Rīga)|Senču iela]],&lt;br /&gt;[[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Brekšu iela.JPG|150px]] || '''[[Brekši (Rīga)|Brekši]]''' || [[Attēls:Breksi karte.png|130px]] || 2,039 || 1 618 || 858,75 || [[Biķernieku iela]],&lt;br /&gt;[[Nautrēnu iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Jaunciema gatve.jpg|150px]] || '''[[Bukulti (Rīga)|Bukulti]]''' || [[Attēls:Bukulti karte.png|130px]] || 5,183 || 610 || 130,23 || [[Brīvības gatve]],&lt;br /&gt;[[Jaunciema gatve]],&lt;br /&gt;[[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Ritabulli Ilmena iela.jpg|150px]] || '''[[Buļļi (apkaime)|Buļļi]]''' {{nobr|(agrāk arī '''Rītabuļļi''')}} || [[Attēls:Ritabulli karte.png|130px]] || 7,497 || 377 || 35,35 || [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]],&lt;br /&gt;[[Ilmeņa iela]],&lt;br /&gt;[[Rojas iela (Rīga)|Rojas iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Riga Centrs 2008.jpg|150px]] || '''[[Centrs (Rīga)|Centrs]]''' || [[Attēls:Centrs karte.png|130px]] || 3,732 || 30 800 || 9451,77 || [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]],&lt;br /&gt;[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]],&lt;br /&gt;[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]],&lt;br /&gt;[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]],&lt;br /&gt;[[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]],&lt;br /&gt;[[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]],&lt;br /&gt;[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]],&lt;br /&gt;[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] || [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]/&lt;br /&gt;[[Latgales priekšpilsēta]]/&lt;br /&gt;[[Vidzemes priekšpilsēta]]/&lt;br /&gt;[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Čiekurkalna 1. līnija.JPG|150px]] || '''[[Čiekurkalns]]''' || [[Attēls:Ciekurkalns karte.png|130px]] || 5,67 || 7 489 || 1238,8 || [[Čiekurkalna 1. līnija]],&lt;br /&gt;[[Čiekurkalna 2. līnija]],&lt;br /&gt; [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]],&lt;br /&gt; [[Krustabaznīcas iela]],&lt;br /&gt; [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]],&lt;br /&gt; [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]/&lt;br /&gt;[[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Daugavgrīva, Birzes iela.JPG|150px]] || '''[[Daugavgrīva]]''' || [[Attēls:Daugavgriva karte.png|130px]] || 10,147 || 7 270 || 897,6 || [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]],&lt;br /&gt;[[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]],&lt;br /&gt;[[Slimnīcas iela (Rīga)|Slimnīcas iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Jenotu iela 20.jpg|150px]] || '''[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]''' || [[Attēls:Darzciems karte.png|150px]] || 4,577 || 17 665 || 4141,58 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],&lt;br /&gt; [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]],&lt;br /&gt; [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]],&lt;br /&gt; &lt;br /&gt;[[Piedrujas iela]],&lt;br /&gt;[[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]]|| [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Darzini Janv11.jpg|130px]] || '''[[Dārziņi]]''' || [[Attēls:Darzini karte.png|150px]] || 4,348 || 4 010 || 636,61 || [[Cidoniju iela (Rīga)|Cidoniju iela]],&lt;br /&gt;[[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]],&lt;br /&gt;[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]],&lt;br /&gt;[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]],&lt;br /&gt;[[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]]|| [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Ēvalda Valtera iela.JPG|150px]] || '''[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]''' || [[Attēls:Dreilini karte.png|130px]] || 4,155 || 7 325 || 1367,27 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],&lt;br /&gt;[[Biķernieku iela]],&lt;br /&gt;[[Dzelzavas iela]],&lt;br /&gt;[[Ēvalda Valtera iela]],&lt;br /&gt;[[Ulbrokas iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Dzirciema iela.jpg|150px]] || '''[[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]]''' || [[Attēls:Dzirciems karte.png|130px]] || 2,444 || 10 436 || 4806,05 || [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]],&lt;br /&gt;[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]],&lt;br /&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Pērnavas iela (3).jpg|150px]] || '''[[Grīziņkalns]]''' || [[Attēls:Grizinkalns karte.png|130px]] || 1,517 || 11 534 || 8534,61 || [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]],&lt;br /&gt;[[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]],&lt;br /&gt;[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]],&lt;br /&gt;[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]],&lt;br /&gt;[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] /[[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
|-
| [[Attēls:Ilguciems Lidonu iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Iļģuciems]]''' || [[Attēls:Ilguciems karte.png|130px]] || 2,442 || 20 118 || 9977,48 || [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]],&lt;br /&gt;[[Dagmāras iela]],&lt;br /&gt;[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]],&lt;br /&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]],&lt;br /&gt;[[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Imanta Anninmuizas bulvaris.jpg|150px]] || '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' || [[Attēls:Imanta karte.png|130px]] || 9,003 || 42 074 || 5254,92 || [[Anniņmuižas bulvāris]],&lt;br /&gt;[[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]],&lt;br /&gt;[[Dammes iela]],&lt;br /&gt; [[Jūrmalas gatve]],&lt;br /&gt;[[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]],&lt;br /&gt;[[Kurzemes prospekts]],&lt;br /&gt;[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]],&lt;br /&gt;[[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes iela]],&lt;br /&gt;[[Zolitūdes iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Jaunciems.JPG|150px]] || '''[[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]''' || [[Attēls:Jaunciems karte.png|130px]] || 9,132 || 2 197 || 275,08 || [[Jaunciema gatve]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Jugla Brivibas gatve 2006.jpg|150px]] || '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' || [[Attēls:Jugla karte.png|130px]] || 14,099 || 22 121 || 1809,92 || [[Brīvības gatve]],&lt;br /&gt;[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]],&lt;br /&gt;[[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]],&lt;br /&gt;[[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]],&lt;br /&gt;[[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]],&lt;br /&gt;[[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Jāņa Čakstes gatve 3.JPG|150px]] || '''[[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]]''' || [[Attēls:Katlakalns karte.png|130px]] || 1,554 || 152 || 92,66 || [[Bukaišu iela]],&lt;br /&gt;[[Lejupes iela]]|| [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Kleistu iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' || [[Attēls:Kleisti karte.png|130px]] || 18,730 || 462 || 14,36 || [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]],&lt;br /&gt;[[Rātsupītes iela]]|| [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Kundziņsalas dzelzceļš.jpg|150px]] || '''[[Kundziņsala]]''' || [[Attēls:Kundzinsala karte.png|130px]] || 5,554 || 331 || 72,38 || [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]],&lt;br /&gt;[[Kundziņsalas 3. līnija]],&lt;br /&gt;[[Kundziņsalas 6. šķērslīnija]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Kengaraga mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Ķengarags]]''' || [[Attēls:Kengarags karte.png|130px]] || 5,190 || 43 092 || 9689,21 || [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]],&lt;br /&gt;[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]],&lt;br /&gt;[[Ķengaraga iela]],&lt;br /&gt;[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]],&lt;br /&gt;[[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]],&lt;br /&gt;[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]],&lt;br /&gt;[[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Kipsala Balasta dambis.jpg|150px]] || '''[[Ķīpsala]]''' || [[Attēls:Kipsala karte.png|130px]] || 1,975 || 752 || 558,99 || [[Āzenes iela]],&lt;br /&gt;[[Balasta dambis]],&lt;br /&gt;[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Kr. Valdemāra iela]],&lt;br /&gt;[[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]],&lt;br /&gt;[[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]],&lt;br /&gt;[[Ogļu iela]],&lt;br /&gt;[[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Riga Lomonosova iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Latgales apkaime|Latgale]]''' {{nobr|(agrāk arī '''Maskavas forštate''')}} || [[Attēls:Latgales apkaime karte.png|130px]] || 7,594 || 22 714 || 4203,06 || [[Emīlijas Benjamiņas iela]],&lt;br /&gt;[[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]],&lt;br /&gt;[[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]],&lt;br /&gt;[[Lastādijas iela]],&lt;br /&gt;[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]],&lt;br /&gt;[[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]],&lt;br /&gt;[[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]],&lt;br /&gt;[[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Mangaljsala1.jpg|150px]] || '''[[Mangaļsala]]''' || [[Attēls:Mangalsala karte.png|130px]] || 8,036 || 1 159 || 192,38 || [[Albatrosu iela]],&lt;br /&gt;[[Mangaļsalas iela]],&lt;br /&gt;[[Stāvvadu iela]],&lt;br /&gt;[[Traleru iela]],&lt;br /&gt;[[Veiksmes iela]]|| [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Mezaparks.jpg|150px]] || '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' || [[Attēls:Mezaparks karte.png|130px]] || 11,821 || 4 227 || 408,34 || [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]],&lt;br /&gt;[[Gustava Zemgala gatve]],&lt;br /&gt;[[Kokneses prospekts]],&lt;br /&gt;[[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]],&lt;br /&gt;[[Varoņu iela (Rīga)|Varoņu iela]]|| [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Riga Mezciems 2009.jpg|150px]] || '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' || [[Attēls:Mezciems karte.png|130px]] || 7,667 || 14 619 || 1986,57 || [[Biķernieku iela]],&lt;br /&gt;[[Sergeja Eizenšteina iela]],&lt;br /&gt;[[Hipokrāta iela]],&lt;br /&gt;[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]],&lt;br /&gt;[[Šmerļa iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Mīlgrāvja iela.JPG|150px]] || '''[[Mīlgrāvis]]''' || [[Attēls:Milgravis karte.png|130px]] || 3,225 || 3 927 || 1958,45 || [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]],&lt;br /&gt;[[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]],&lt;br /&gt;[[Mīlgrāvja iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Ciema iela (Mukupurvs).JPG|150px]] || '''[[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurvs]]''' || [[Attēls:Mukupurvs karte.png|130px]] || 4,515 || 256 || 46,95 || [[Gramzdas iela]],&lt;br /&gt;[[Kārļa Ulmaņa gatve]],&lt;br /&gt;[[Mūkupurva iela]]|| [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Eksporta iela.jpg|150px]] || '''[[Pētersala-Andrejsala]]''' || [[Attēls:Petersala-Andrejsala karte.png|130px]] || 2,773 || 5 492 || 2074,29 || [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]],&lt;br /&gt;[[Ganību dambis]],&lt;br /&gt;[[Katrīnas dambis]],&lt;br /&gt;[[Lugažu iela]],&lt;br /&gt;[[Pētersalas iela]],&lt;br /&gt;[[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Ventspils iela Pleskodāle, Rīga.jpg|150px]] || '''[[Pleskodāle]]''' || [[Attēls:Pleskodale karte.png|130px]] || 3,480 || 5 025 || 1799,71 || [[Apuzes iela]],&lt;br /&gt;[[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]],&lt;br /&gt;[[Kārļa Ulmaņa gatve]],&lt;br /&gt;[[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]],&lt;br /&gt;[[Lielirbes iela]],&lt;br /&gt; [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]]|| [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Plavnieki 2016.JPG|150px]] || '''[[Pļavnieki]]''' || [[Attēls:Plavnieki karte.png|130px]] || 2,985 || 39 731 || 15807,37 || [[Andreja Saharova iela]],&lt;br /&gt;[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],&lt;br /&gt;[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]],&lt;br /&gt;[[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]],&lt;br /&gt;[[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]],&lt;br /&gt;[[Ulbrokas iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Purvciema mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' || [[Attēls:Purvciems karte.png|130px]] || 5,017 || 52 290 || 11947,38 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],&lt;br /&gt;[[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]],&lt;br /&gt; [[Dzelzavas iela]],&lt;br /&gt;[[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]],&lt;br /&gt;[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]],&lt;br /&gt;[[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]],&lt;br /&gt;[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]],&lt;br /&gt;[[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:SB centrs.jpg|150px]] || '''[[Rumbula]]''' || [[Attēls:Rumbula karte.png|130px]] || 6,978 || 829 || 135,43 || [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]],&lt;br /&gt;[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]],&lt;br /&gt;[[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Riga Salas Zakusala 2004.jpg|150px]] || '''[[Salas (Rīga)|Salas]]''' || [[Attēls:Salas karte.png|130px]] || 3,628 || 61 || 21,78 || [[Lucavsalas iela]],&lt;br /&gt;[[Zaķusalas krastmala]] || [[Zemgales priekšpilsēta]]/&lt;br /&gt;[[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Ganibu Dambis Riga 2009.jpg|150px]] || '''[[Sarkandaugava]]''' || [[Attēls:Sarkandaugava karte.png|130px]] || 7,596 || 15 031 || 2351,5 || [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]],&lt;br /&gt;[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]],&lt;br /&gt;[[Ganību dambis]],&lt;br /&gt;[[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]],&lt;br /&gt;[[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]],&lt;br /&gt;[[Viestura prospekts]]|| [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Skanste Grostonas iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]]''' || [[Attēls:Skanste karte.png|130px]] || 2,148 || 1 908 || 607,54 || [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]],&lt;br /&gt;[[Ganību dambis]],&lt;br /&gt;[[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]],&lt;br /&gt;[[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]],&lt;br /&gt;[[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]],&lt;br /&gt;[[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]/[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Spilves plava 2005.jpg|150px]] || '''[[Spilve (Rīga)|Spilve]]''' || [[Attēls:Spilve karte.png|130px]] || 9,576 || 69 || 9,5 || [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], &lt;br /&gt;[[Daugavgrīvas šoseja]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Jaunciema gatve (9).JPG|150px]] || '''[[Suži (Rīga)|Suži]]''' || [[Attēls:Suzi karte.png|130px]] || 4,023 || 422 || 121,8 || [[Jaunciema gatve]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]/&lt;br /&gt;[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Zalves iela, Šampēteris.JPG|150px]] || '''[[Šampēteris]]''' || [[Attēls:Sampeteris karte.png|130px]] || 1,366 || 4 650 || 3576,87 || [[Lielirbes iela]], &lt;br /&gt;[[Šampētera iela]], &lt;br /&gt;[[Volguntes iela]],&lt;br /&gt;[[Zasulauka iela]]|| [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Krustpils iela Rīgā.JPG|150px]] || '''[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]''' || [[Attēls:Skirotava karte.png|130px]] || 10,057 || 1 996 || 227,90 || [[Granīta iela]],&lt;br /&gt;[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]],&lt;br /&gt;[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]],&lt;br /&gt; [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]],&lt;br /&gt;[[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]]|| [[Latgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Teika, Briiviibas 310, pukju tirgus.jpg|150px]] || '''[[Teika (Rīga)|Teika]]''' || [[Attēls:Teika karte.png|150px]] || 4,682 || 28 231 || 6405,38 || [[Biķernieku iela]],&lt;br /&gt;[[Brīvības gatve]],&lt;br /&gt;[[Gustava Zemgala gatve]],&lt;br /&gt;[[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]],&lt;br /&gt;[[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]],&lt;br /&gt;[[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:RigaBrivzemniekaIela.jpg|150px]] || '''[[Torņakalns]]''' || [[Attēls:Tornakalns karte.png|130px]] || 3,210 || 5 920 || 2305,6 || [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]],&lt;br /&gt;[[Kārļa Ulmaņa gatve]],&lt;br /&gt;[[Mūkusalas iela]],&lt;br /&gt;[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]],&lt;br /&gt;[[Torņakalna iela]],&lt;br /&gt;[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] || [[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Mangalu muiza.jpg|150px]] || '''[[Trīsciems]]''' || [[Attēls:Trisciems karte.png|130px]] || 11,319 || 1 234 || 130.49 || [[Jaunciema gatve]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Vecaki Pludmale 2007.jpg|150px]] || '''[[Vecāķi]]''' || [[Attēls:Vecaki karte.png|130px]] || 2,303 || 1 661 || 792,5 || [[Mangaļu prospekts]],&lt;br /&gt;[[Pludmales iela (Rīga)|Pludmales iela]],&lt;br /&gt;[[Vecāķu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Vecdaugava.JPG|150px]] || '''[[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]''' || [[Attēls:Vecdaugava karte.png|130px]] || 3,066 || 1 186 || 1011,42 || [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]],&lt;br /&gt;[[Vecāķu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Kreimeņu iela (1).jpg|150px]] || '''[[Vecmīlgrāvis]]''' || [[Attēls:Vecmilgravis karte.png|130px]] || 6,073 || 18 930 || 3655,85 || [[Augusta Dombrovska iela]],&lt;br /&gt;[[Emmas iela]],&lt;br /&gt;[[Kreimeņu iela (Rīga)|Kriemeņu iela]],&lt;br /&gt;[[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]],&lt;br /&gt;[[Vecāķu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|-
| [[Attēls:Riga Vecpilseta.jpg|150px]] || '''[[Vecrīga|Vecpilsēta]]''' {{nobr|(arī '''Vecrīga''')}} || [[Attēls:Vecpilseta karte.png|130px]] || 0,944 || 2 019 || 3460,8 || [[11. novembra krastmala]],&lt;br /&gt;[[13. janvāra iela]],&lt;br /&gt;[[Audēju iela (Rīga)|Audēju iela]],&lt;br /&gt;[[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju iela]],&lt;br /&gt;[[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]],&lt;br /&gt;[[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]],&lt;br /&gt;[[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela]],&lt;br /&gt;[[Torņa iela (Rīga)|Torņu iela]],&lt;br /&gt;[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]|| [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
|-
| [[Attēls:Voleri Daugavas piestatne 2005.jpg|150px]] || '''[[Voleri]]''' || [[Attēls:Voleri karte.png|130px]] || 5,315 || 211 || 56,26 || [[Krēmeru iela]],&lt;br /&gt;[[Voleru iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Zasulauks Dzirciema iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Zasulauks]]''' || [[Attēls:Zasulauks karte.png|130px]] || 1,190 || 6 396 || 6183,19 || [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]],&lt;br /&gt;[[Jūrmalas gatve]],&lt;br /&gt;[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]],&lt;br /&gt;[[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]] || [[Kurzemes rajons]]
|-
| [[Attēls:Ziepniekkalna mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Ziepniekkalns]]''' || [[Attēls:Ziepniekkalns karte.png|130px]] || 10,917 || 29 824 || 3024,27 || [[Garozes iela]],&lt;br /&gt;[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]],&lt;br /&gt;[[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]],&lt;br /&gt;[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]],&lt;br /&gt;[[Ziepniekkalna iela]] ||[[Zemgales priekšpilsēta]]
|-
| [[Attēls:Zolitudes Mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Zolitūde]]''' || [[Attēls:Zolitude karte.png|130px]] || 2,888 || 16 392 || 6772,5 || [[Anniņmuižas iela]],&lt;br /&gt;[[Gramzdas iela]],&lt;br /&gt;[[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]],&lt;br /&gt; [[Kārļa Ulmaņa gatve]],&lt;br /&gt;[[Rostokas iela]],&lt;br /&gt;[[Zolitūdes iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]]
|}

== 1934. gada apkaimes (rajoni) ==
1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos:&lt;ref&gt;{{LKV|XVIII.|36 059}}&lt;/ref&gt;
* [[Vecrīga|Vecpilsēta]], Bulvāri, Vidzeme,
* [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], Latgale, [[Grīziņkalns]], Dārziņi,
* Ganības, [[Sarkandaugava]], Osta, [[Vecmīlgrāvis]], [[Jaunmīlgrāvis]], [[Mežaparks (Rīga)|Meža parks]], [[Čiekurkalns]], Zemitāni, Sils, [[Jugla (Rīga)|Jugla]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]],
* [[Jāņciems]], [[Ķengarags]],
* [[Salas (Rīga)|Salas]], [[Torņakalns]], [[Āgenskalns]], [[Ķīpsala]],
* [[Zasulauks]], [[Iļģuciems|Ilģeciems]], [[Spilve (Rīga)|Spilve]], [[Bolderāja]], [[Daugavgrīva]], [[Buļļu muiža]], [[Kleisti (Rīga)|Kleistes muiža]], [[Lāčupe (Rīga)|Lāčupe]], [[Anniņmuiža]],
* [[Zolitūde]], [[Šampēteris|Šampetris]], [[Bieriņi]], [[Līvciems]], [[Ziepniekkalns]], [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]],
* [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Paula Gulbinska, Sandra Kropa (2016. gada 8. septembris). [https://web.archive.org/web/20170815183207/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/rigas-apkaimju-nosaukumi.-ko-tie-liecina-par-so-vietu-vesturi-un.a73391/ Rīgas apkaimju nosaukumi. Ko tie liecina par šo vietu vēsturi un cilvēku dzīvi te?] ''Zināmais nezināmajā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 17. septembrī.

{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Rīgas apkaimes| ]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>9yxlkvkckz2av0mmegveom6wzig2tfx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jans Huss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284416</id>
    <revision>
      <id>4516762</id>
      <parentid>4228682</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:45:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>kosmētika.</comment>
      <origin>4516762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5123" sha1="n1s9n938sly0eouq97i4mmgp2k032yt" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Jans Huss
|          vārds_orig = ''Jan Hus''
|              attēls = Jan hus 1.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1369
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Husineca]], [[Bohēmijas karaliste]]&lt;br /&gt;(tagad {{flaga|Čehija}})
|              m_gads = 1415
|           m_mēnesis = 7
|             m_diena = 6
|             m_vieta = [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{flaga|Vācija}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[čehi|čehs]]
|            paraksts = Jan Hus podpis.JPG
|            piezīmes = 
|         kategorijas =
}}
{{Protestantisms}}
'''Jans Huss''' ({{val|cz|Jan Hus}}; {{IPA|[ˈjan ˈɦus]}}; dzimis [[1369]]. gadā, miris [[1415]]. gada 6. jūlijā) bija [[čehi|čehu]] [[priesteris]], [[filozofs]] un [[Kārļa Universitāte]]s rektors [[Prāga|Prāgā]]. Huss tiek uzskatīts par pirmo [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[reformācija|reformistu]], vēl pirms [[Mārtiņš Luters|Lutera]], [[Kalvins|Kalvina]] un [[Cvinglijs|Cvinglija]]. Viņa mācība rosināja [[reformācija|reformāciju]], tā kļuva par pamatu [[protestantisms|protestantisma]] tradīcijām, kā arī lielā mērā [[Rietumu civilizācija]]s kultūrvēsturiskai kopībai.

== Jaunības gadi ==
Jaunībā Huss devās uz Prāgu, kur viņš pelnīja iztiku dziedot un kalpojot baznīcās. Viņš uzcītīgi mācījās, 1393. gadā ieguva bakalaura grādu [[Prāgas Universitāte|Prāgas Universitātē]] un 1396. gadā maģistra grādu. 1400. gadā tika iesvētīts par priesteri, kļuva par rektoru universitātē (1402—1403).&lt;ref&gt;http://www.newadvent.org/cathen/07584b.htm (''angliski'')&lt;/ref&gt;

Husu uzskata par 1406. gadā sarakstītās ''De orthographia bohemica'' autoru. Šai darbā izveidota [[Čehu alfabēts|čehu rakstība]] ar [[Diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Modificētu Husa alfabētu lieto arī Latvijā.
[[Attēls:Prague hus statue.jpg|thumb|200px|left|Piemineklis veltīts Janam Husam, Prāgas centrālajā laukumā]]

== Reformācija ==
Huss bija protestantisma priekštecis, viņa mācībām bija liela ietekme Eiropas valstīs. Reformistiem bija liels atbalsts [[Bohēmija|Bohēmijā]]. Ar [[Bohēmijas karalis|Bohēmijas karaļa]] atbalstu [[Čehi|čehu]] reformisti universitātē guva virsroku, un [[vācieši]] bija spiesti pārcelties uz citām universitātēm.&lt;ref&gt;http://www.christianitytoday.com/ch/131christians/martyrs/huss.html (''angliski'')&lt;/ref&gt;

Huss un viņa piekritēji iedvesmojās no angļu reformatora [[Džons Viklifs|Džona Viklifa]] [[teoloģija]]s un [[filozofija]]s, īpaši no viņa [[neoplatonisms|neoplatoniskajām]] mācībām par Dievu.&lt;ref&gt;http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/1299/LU-raksti-748.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y#page=30&amp;zoom=auto,-52,173 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042933/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/1299/LU-raksti-748.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y#page=30&amp;zoom=auto,-52,173 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (31. lapā)&lt;/ref&gt; Huss uzskatīja, ka [[Trīsvienība|Svētā Trīsvienība]] ir augstākā autoritāte, kurai pakļauta baznīca. Baznīcas autoritāte ir spēkā tikai tad, ja tā pārstāv Dieva patiesību. Patiesība ir Husa mācības galvenais jēdziens: tā pastāv vienīgi [[Jēzus Kristus|Kristū]], un tai ir spēks atbrīvot cilvēku no grēka.

Husu tiesāja par [[ķecerība|ķecerību]] pret [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīcu]] un viņam piesprieda nāvessodu [[Sadedzināšana|sadedzinot uz sārta]]. {{Dat|1415|7|6|5=bez}} nāvessods tika izpildīts, viņš tika sadedzināts uz sārta [[Konstanca (Vācija)|Konstancā]] (mūsdienu [[Vācija]]s dienvidos).&lt;ref&gt;http://www.greatsite.com/timeline-english-bible-history/john-hus.html (''angliski'')&lt;/ref&gt;

== Pēc nāves ==
Pēc Jana Husa nāves 1415. gadā viņa sekotāji (zināmi kā [[husīti]]) sacēlās pret saviem katoļu valdniekiem. 1419. gadā pāvests [[Martins V]] izsludināja [[husītu kari|krusta karu pret husītiem]]. Husīti uzvarēja divus no pieciem krusta kariem, taču vēlāk sašķēlās un tika uzvarēti. Tomēr vēl pēc gadsimta 90% Čehijas iedzīvotāju bija Husa mācības sekotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/1299/LU-raksti-748.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y#page=30&amp;zoom=auto,-52,173 Jans Huss LU kopotajos rakstos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042933/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/1299/LU-raksti-748.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y#page=30&amp;zoom=auto,-52,173 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}
* {{catholic|07584b}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Huss, Jans}}
[[Kategorija:Protestantu reformatori]]
[[Kategorija:Reformācija]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]]
[[Kategorija:Dienvidčehijas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>n1s9n938sly0eouq97i4mmgp2k032yt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Astarte-Nafta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284453</id>
    <revision>
      <id>4516881</id>
      <parentid>4483320</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T11:29:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <origin>4516881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7703" sha1="9kdcgitkqemmlr5d054svxddou00wsl" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;
| native_name      = 
| logo             = Astarte_logo.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1995. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Jelgava]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/en/astarte-nafta/40003276964 | title= Astarte-Nafta | publisher= Lursoft}}&lt;/ref&gt;
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = Mazumtirdzniecība
| products         = Degviela, eļļas, gāze, ātrā ēdināšana
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.astarte.lv astarte.lv]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;''' ir 1995. gadā dibināts [[Latvija]]s [[degviela]]s tirgotājs ar 100% Latvijas kapitālu. Pēc 2022. gada maija datiem tā īpašumā ir 30 [[degvielas uzpildes stacija]]s (DUS). &quot;Astarte-Nafta&quot; pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība.

SIA &quot;Astarte-Nafta&quot; īpašnieki (2025. gada oktobrī) ir Jānis Anspoks (92,73 %) un Ligita Dzene (7,27 %).&lt;ref name=&quot;lsm 2025.10.28&quot; /&gt;

== Vēsture ==
2005. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; iegādājās 5 degvielas uzpildes stacijas no [[VIADA]].

2014. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; atklāja savu pirmo degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/preview/astarte-nafta-ienak-riga-419474 Astarte Nafta ienāk Rīgā]&lt;/ref&gt;
2016. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; iegādājās DUS tīklu [[RNS-D]] un pievienoja savam tīklam 8 DUS.&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/preview/kp-atlauj-astarte-nafta-iegadaties-astonas-degvielas-uzpildes-stacijas-441988 KP atļauj Astarte Nafta iegādāties astoņas degvielas uzpildes stacijas]&lt;/ref&gt;
2018. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; iegādājās DUS [[Oktāns-A]], [[Baldones novads|Baldones novadā]].

2024. gada 09. septembrī [[Konkurences padome]] (KP) atļāva SIA ''[[Circle K Latvia]]'' iegādāsies &quot;Astarte-Nafta&quot; degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.
2025. gada 21. martā tika paziņots, ka SIA ''Circle K Latvia'' iegādāsies &quot;Astarte-Nafta&quot; 26 degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.&lt;ref name=&quot;db 2025.03.21&quot; /&gt; Konkurences padome šo darījumu atļāva 24. jūlijā, bet ar nosacījumu, ka Dobelē iegādāto DUS pārveidotu par automātisko degvielas uzpildes staciju, kamēr tur darbojas ''Circle K'' franšīzes DUS.&lt;ref name=&quot;lsm 2025.08.12&quot; /&gt; 19. augustā &quot;Astarte-Nafta&quot; paziņoja, ka ir pārtraukusi uzsāktās sarunas ar ''Circle K Latvija'' un uzsākusi citu sadarbības partneru meklēšanu; tā turpināja darbu ierastajā režīmā.&lt;ref name=&quot;astarte.lv 2025.08.19&quot; /&gt; &quot;Astarte-nafta&quot; valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis skaidroja, ka vēlas risinājumu, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.&lt;ref name=&quot;delfi 2025.10.27&quot; /&gt;

2025. gada 1. oktobrī tika paziņots, ka SIA NAFTIMPEKS īpašnieks Armands Sadauskis plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;.&lt;ref name=&quot;kp.gov.lv 2025.10.14&quot; /&gt;
23. oktobrī Konkurences padome atļāva Armandam Sadauskim iegūt SIA NAFTIMPEKS 25 degvielas uzpildes stacijas un ar tām saistītos nekustamos īpašumus un pamatlīdzekļus. Apvienošanās darījums neietvēra 2 degvielas uzpildes stacijas, kas palika SIA &quot;Astarte-Nafta&quot; īpašumā, kā arī neskāra uzņēmuma darbību degvielas vairumtirdzniecības tirgū.&lt;ref name=&quot;KP 2026=5.10.28&quot; /&gt;
SIA NAFTIMPEKS 2025. gada 18. septembrī bija dibinājis meitasuzņēmumu SIA ''NX RETAIL'', kas pārņēma ''Astarte'' DUS un gāzes uzpildes staciju operatora darbību.

2026. gada 19. februārī uzņēmums [[Virši-A|AS &quot;Virši-A&quot;]] paziņoja, ka plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz SIA &quot;Naftimpeks&quot; piederošajām 19 &quot;Astarte Nafta&quot; degvielas uzpildes stacijām.&lt;ref name=&quot;db 2026.02.20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm 2025.10.28&quot; /&gt; Kad Konkurences padome pauda bažas par konkurences samazināšanos Preiļu apkārtnē, kā arī atsevišķos autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] posmos (DUS Koknesē), &quot;Virši-A&quot; samazināja nomas tiesību iegūšanu līdz 17 DUS. 15. maijā KP atļāva šo darījumu.&lt;ref name=&quot;KP 2026.06.01&quot; /&gt; Šīs 17 DUS, kuru operators ir SIA ''NX RETAIL'', no 2026. gada 1. jūnijā sāka pakāpenisku pāriešanu uz VIRŠI zīmolu.
Augustā AS &quot;Virši-A&quot; Konkurences padomei iesniedza ziņojumu par ieceri iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz vēl četrām SIA &quot;Naftimpeks&quot; piederošām degvielas uzpildes stacijām.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2025.03.21&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/circle-k-latvia-plano-parnemt-26-astartenafta-dus-520634 Circle K Latvia plāno pārņemt 26 Astarte-Nafta DUS] Db.lv, 21.03.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm 2025.08.12&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.08.2025-circle-k-vares-ar-nosacijumiem-parnemt-astarte-nafta-degvielas-uzpildes-stacijas.a610058/ «Circle K» varēs ar nosacījumiem pārņemt «Astarte-nafta» degvielas uzpildes stacijas] LSM.lv, 2025. gada 12. augusts&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;astarte.lv 2025.08.19&quot;&gt;[https://astarte.lv/jaunumi/astarte-nafta-turpina-stradat-ierastaja-rezima/ ASTARTE-NAFTA turpina strādāt ierastajā režīmā] astarte.lv, 19/08/2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2025.10.27&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120092780/degvielas-tirgotajs-astarte-nafta-maina-planus-darijums-ar-circle-k-nenotiks Degvielas tirgotājs &quot;Astarte-nafta&quot; maina plānus – darījums ar &quot;Circle K&quot; nenotiks] LETA, 27.10.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;kp.gov.lv 2025.10.14&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/degvielas-tirdzniecibas-pakalpojumu-sniedzeja-sia-naftimpeks-ipasnieks-plano-iegut-izskirosu-ietekmi-par-sia-astarte-nafta Degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja SIA NAFTIMPEKS īpašnieks plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA ASTARTE-NAFTA] kp.gov.lv, 14/10/2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;KP 2026=5.10.28&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-atlauj-sia-naftimpeks-ipasniekam-iegut-sia-astarte-nafta-aktivus KP atļauj SIA “NAFTIMPEKS” īpašniekam iegūt SIA “ASTARTE-NAFTA” aktīvus] Konkurences padome, 28.10.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.02.20&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/virsia-un-naftimpeks-plano-uzsakt-strategisku-sadarbibu-dus-tikla-attistibai-latvija-525275 VIRŠI-A un Naftimpeks plāno uzsākt stratēģisku sadarbību DUS tīkla attīstībai Latvijā] Db.lv, 20.02.2026&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm 2025.10.28&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2025-konkurences-padome-lauj-naftimpeks-ipasniekam-iegadaties-astarte-nafta.a620186/ Konkurences padome ļauj «Naftimpeks» īpašniekam iegādāties «Astarte-Nafta»] LSM.lv 28. oktobris, 2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;KP 2026.06.01&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-atlauj-virsi-iegut-ilgstosas-nomas-tiesibas-par-17-sia-naftimpeks-degvielas-uzpildes-stacijam KP atļauj AS “VIRŠI-A” iegūt ilgstošas nomas tiesības pār 17 SIA “NAFTIMPEKS” degvielas uzpildes stacijām] Konkurences padome, 01.06.2026.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.astarte.lv Astarte-Nafta tīmekļa vietne]


{{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]]</text>
      <sha1>9kdcgitkqemmlr5d054svxddou00wsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4516732</id>
      <parentid>4516315</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T02:10:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4516732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147000" sha1="rbpbo0qvmzyx6mxfs14vqyzp6ca2ika" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
|2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
|2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
|2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt;}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
|2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
|2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
|2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
|2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}}
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
|2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
|2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt;}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
|2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
|2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
|2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
|2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
|2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
|2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
|2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
|2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
|2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
|2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
|2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
|2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
|2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
|2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
|2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
|2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}}
* ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
|2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
|2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
|2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt;}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
|2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
|2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
|2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
|2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
|2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
|2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
|2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
|2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
|2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
|2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>rbpbo0qvmzyx6mxfs14vqyzp6ca2ika</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunāra Astras iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293927</id>
    <revision>
      <id>4516789</id>
      <parentid>4490955</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:11:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2691" sha1="fbacg1h4xeam2m9mhodugakfezsc7mi" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ielu Rīgā|ielu Ogrē|Gunāra Astras iela (Ogre)}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Gunāra Astras iela
|attēls           = Gunāra Astras iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q21002125|zoom=13}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|ielas garums     = 1757 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = {{dat|1974}}
|vēst nosaukumi   = Arvīda Rozes iela &lt;small&gt;(1974—1996)&lt;/small&gt;
|joslu skaits     = 4 (2+2)
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Gunāra Astras iela''' atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē. Nosaukta latviešu tautas brīvības un cilvēktiesību cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] vārdā.

G. Astras iela sākas no krustojuma ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]]; tās turpinājums ir [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]. Gunāra Astras ielas garums ir 1757 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Iela izveidota 1974. gadā ar nosaukumu [[Arvīds Roze|Arvīda Rozes]] iela. Tagadējais nosaukums piešķirts 1996. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas ielu senākie nosaukumi |url=http://lvmz.lv/index.php/street-riga |website=Latvijas Muzejs |access-date={{dat|2023|02|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171209204104/http://lvmz.lv/index.php/street-riga }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Gunāra Astras iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]
* [[Andromedas gatve]]
* [[Džohara Dudajeva gatve]]
* [[Dzelzavas iela]]
* [[Pūces iela (Rīga)|Pūces iela]]
* [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]

== Sabiedriskais transports ==
Līdz 2026. gada 5. jūlijam kursēja [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31. maršruta autobusi]]. Joprojām kursē vairāki starppilsētu autobusu maršruti.

== Skatīt arī ==
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}}

[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]</text>
      <sha1>fbacg1h4xeam2m9mhodugakfezsc7mi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Troyes AC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>295588</id>
    <revision>
      <id>4516460</id>
      <parentid>4494974</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4516460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3649" sha1="q4r8pjijphz8cx1fofgkuqcadx0dfii" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #005499
 | nos             = ''Troyes''
 | logo            = [[File:ES Troyes AC.svg|150px]]
 | pilns           = ''Espérance Sportive Troyes &lt;br/&gt;Aube Champagne''
 | iesauka         = ESTAC
 | pilsēta         = {{Vieta|Francija|Truā}}
 | līga            = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]
 | sez             = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 2. līgas sezona|2025.—2026.]]
 | poz             = {{increase}} 1. vieta  ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]''
 | dib             = 1986
 | dib_mēn         = 6
 | dib_dat         = 27
 | dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Stade de l'Aube]]''
 | ietilp          = 20 400
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Francija}} Daniels Masonī
 | tren            = {{flaga|FRA}} [[Stefāns Dimons]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|https://www.estac.fr/}}
 | sadarbojas      = 
| pattern_la1 = _troyes2526h
| pattern_b1 = _troyes2526h
| pattern_ra1 = _troyes2526h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 0000ff
| socks1 = 0000ff
| pattern_la2 = _troyes2526a
| pattern_b2 = _troyes2526a
| pattern_ra2 = _troyes2526a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''''Espérance Sportive Troyes Aube Champagne''''', biežāk zināms kā '''''Troyes AC''''', '''ESTAC''' vai vienkārši '''''Troyes''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Truā]] [[Oba (departaments)|Obas]] departamentā, [[Šampaņa-Ardēni|Šampaņas-Ardēnu]] reģionā. Tagadējais klubs juridiski dibināts [[1986]]. gadā, lai gan kluba pirmsākumi saistīti ar ''Union Sportive Troyenne'' kluba izveidi [[1900]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.estac.fr/newsite/club-2/historique/general.htm|title=Les Grandes Dates du Football A Troyes|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=ESTAC Troyes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120616114717/http://www.estac.fr/newsite/club-2/historique/general.htm|archivedate={{dat|2012|06|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pašlaik spēlē ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Francijas otrajā līgā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Stade de l'Aube]]'' stadionā. ''Troyes AC'' augstākais sasniegums Francijas čempionātā ir 7. vieta, ko izdevies sasniegt divreiz - 2000.–2001. un 2001.–2002. gada sezonās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.fr/club/estac-troyes|title=Espérance Sportive Troyes Aube Champagne|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=LFP.fr|archive-date={{dat|2015|12|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151211234241/http://www.lfp.fr/club/estac-troyes}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]'''
** Finālisti (1): 1955–56&lt;sup&gt;[[#a|a]]&lt;/sup&gt;
** Pusfinālisti (2): 2000–01, 2012–13
* '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]'''
** Čempioni (2):  2014–15, 2020–21
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2001

:&lt;div id=&quot;a&quot;&gt;&lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt;Kā ''AS Troyes Sainte-Savine''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.estac.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Ligue 1}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Troyes}}
[[Kategorija:Francijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Troyes AC]]</text>
      <sha1>q4r8pjijphz8cx1fofgkuqcadx0dfii</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Zakovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>295845</id>
    <revision>
      <id>4516825</id>
      <parentid>4327668</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3684" sha1="83u7exwwyumqoyd6ul4ix458kb9pxb0" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Leonīds Zakovskis
| vārds_orig = Henriks Štubis
| attēls = Leonid Zakovsky.jpg
| att_izmērs = 150 px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1894
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Rudbārži|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{mdv2|1938|8|29|1894|||}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = drošības iestāžu darbinieks
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Leonīds Zakovskis''' ({{val|ru|Леонид Михайлович Заковский}}; dzimis [[1894]]. gadā kā '''Henriks (Indriķis) Štubis''', miris {{dat|1938|8|29}}) bija latviešu izcelmes [[PSRS]] drošības dienestu darbinieks, viens no [[Josifs Staļins|Staļina]] masveida represiju organizētājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis nabadzīgā mežsarga ģimenē. Par revolucionāru darbošanos 1914. gadā izsūtīts uz [[Oloņecas guberņa|Oloņecas guberņu]]. Izcietis sodu, apmetās [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Aktīvi piedalījās [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] — kopā ar dumpīgiem matrožiem ieņēmis pilsētas telegrāfu.

1918. gada 1. janvārī iestājās [[Čeka|Čekā]]. Kā Čekas pilnvarotais darbojies [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] frontēs, komandēja [[Speciālo uzdevumu vienība]]s (''Части особого назначения''), kas cīnījās pret nemierniekiem. Pēc Čekas pārveidošanas par GPU no 1921. līdz 1925. gadam bija [[Podolijas guberņa|Podolijas]] un [[Odesas guberņa|Odesas guberņu]] GPU nodaļu vadītājs. No 1926. gada februāra — OGPU pilnvarotais pārstāvis [[Sibīrija|Sibīrijā]]. No 1934. gada jūlija [[Baltkrievijas PSR]] Iekšlietu tautas komisārs.

Sevišķi izvirzījās laikā, kad par PSRS Iekšlietu tautas komisāru kļuva [[Henrihs Jagoda]]. 1934. gadā Zakovskis kļuva par [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] (NKVD) priekšnieku. Vadīja [[Sergejs Kirovs|Sergeja Kirova]] slepkavības izmeklēšanu. 1938. gada 19. janvārī iecelts par PSRS Iekšlietu tautas komisāra vietnieku un [[Maskava]]s IeTK priekšnieku. Vadīja Maskavas IeTK laikā, kad pilsētā bija masveida represiju apogejs, tai skaitā īstenoja [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operāciju&quot;]].

1938. gada martā atcelts no Maskavas IeTK priekšnieka amata. 19. aprīlī arestēts kā &quot;latviešu nacionālistiskās organizācijas radītājs IeTK un par spiegošanu [[Trešais reihs|Vācijas]], [[Polijas Otrā republika|Polijas]] un [[Apvienotā Karaliste|Anglijas]] interesēs&quot;. Nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]]. 1987. gadā PSRS Prokuratūra atteica Zakovska reablitāciju.

== Ārējās saites ==
* [http://hrono.ru/biograf/bio_z/zakovskilm.php Par Zakovski hrono.ru] {{krieviski}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zakovskis, Leonīds}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>83u7exwwyumqoyd6ul4ix458kb9pxb0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusta Deglava iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>299846</id>
    <revision>
      <id>4516790</id>
      <parentid>4397702</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:11:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5339" sha1="oe7i2z5ec26j7g51hf09q4epq90la2o" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Augusta Deglava iela|Augusta Deglava iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Augusta Deglava iela
| attēls = Augusta Deglava iela.jpg
| attēla paraksts = Augusta Deglava iela [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]]
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q21663515 | zoom= 11}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]], [[Vidzemes priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]], [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]]
| ielas garums = 5976 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 1885 (1924)
| vēst nosaukumi = Rumpmuižas iela
| joslu skaits = 2-4
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]]
| trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]], [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits =
| commons = Augusta Deglava iela (Riga)
}}
'''Augusta Deglava iela''' ir maģistrāla [[Rīga]]s iela, kas veido robežu starp vairākām apkaimēm ([[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] un [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]] un [[Pļavnieki|Pļavnieku]]). Augusta Deglava iela sākas Avotu un Grīziņkalna apkaimē pie [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] krustojuma ar [[Lienes iela (Rīga)|Lienes]] un [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara ielām]] un beidzas pie apļveida krustojuma ar [[Autoceļš P4|P4 autoceļu]] ([[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]).

== Vēsture ==
[[Attēls:Avotu ielas gals pie Pāvila baznīcas pirms 1930.jpg|thumb|left|[[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielas]] pāreja [[Rumpmuižas iela|Rumpmuižas ielā]] pie Pāvila baznīcas (pirms 1930)]]
[[Attēls:Rumpmuižas iela 1933.jpg|thumb|270px|Rumpmuižas iela 1933. gada kartē]]
Senākais ielas nosaukums kopš 1885. gada bija '''Rumpmuižas (Rumpju muižas) iela''' ({{val|de|Rumpenhöfsche Strasse}}), kas sākās pie [[Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētā Pāvila baznīcas]] un veda līdz Rumpju muižai jeb Rumpmuižai tagadējā Dreiliņu apkaimē.

1897. gadā ielu pagarināja pāri Rīgas—Mangaļu dzelzceļam, pēc Rīgas teritorijas paplašināšanas 1924. gadā tā sniedzās līdz jaunajai pilsētas robežai, kas atradās pie Dzilnas ielas (tagad [[Andreja Saharova iela]]).

1937. gadā to pārdēvēja par Augusta Deglava ielu rakstnieka [[Augusts Deglavs|Augusta Deglava]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2015|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |archivedate={{dat|2017|01|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Augusta Deglava iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
* [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
* [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
* [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
* [[Augšiela (Rīga)|Augšiela]]
* [[Vagonu iela]]
* [[Itas Kozakevičas iela]]
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
* [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]]
* [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]]
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
* [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
* [[Andreja Saharova iela]]
* [[Ulbrokas iela]]
* [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
* [[Baltinavas iela]]
* [[Reinvaldu iela (Rīga)|Reinvaldu iela]]
* [[Ēvalda Valtera iela]]
* [[Kaivas iela]]
* [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Augusta Deglava iela 6.JPG
Attēls:Augusta Deglava iela 5.JPG
Attēls:Augusta Deglava iela 4.JPG
Attēls:Augusta Deglava iela 3.JPG
Attēls:Augusta Deglava iela 2.JPG
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Grīziņkalns]]
* [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
* [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
* [[Pļavnieki]]
*[[Augusta Deglava tilts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]]
[[Kategorija:Ielas Purvciemā]]
[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Ielas Pļavniekos]]
[[Kategorija:Ielas Dreiliņos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>oe7i2z5ec26j7g51hf09q4epq90la2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stīvenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>315463</id>
    <revision>
      <id>4516554</id>
      <parentid>4357349</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:05:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="786" sha1="s96fk8theo9bocz7xt1d9p89iiob3nk" xml:space="preserve">'''Stīvenss''' (''Stevens'') ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]], kas parādījās Anglijā pēc normāņu iekarošanas un nozīmē &quot;Stīvena dēls&quot;. Stīvenss var būt:

* [[Breds Stīvenss]] (''Brad Stevens''; 1976) — amerikāņu basketbola treneris;
* [[Čārlzs Stīvenss]] (''Charles Stevens''; 1884—1941) — amerikāņu cīkstonis;
* [[Dens Stīvenss]] (''Daniel Stevens''; 1982) — angļu aktieris;
* [[Fišers Stīvenss]] (''Fisher Stevens''; 1963) — amerikāņu aktieris, režisors un producents;
* [[Kristofers Stīvenss]] (''Christopher Stevens''; 1960—2012) — ASV diplomāts un advokāts;
* [[Skots Stīvenss]] (''Scott Stevens''; 1964) — kanādiešu hokejists.

== Skatīt arī ==
* [[Stīvensa]]

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>s96fk8theo9bocz7xt1d9p89iiob3nk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verners Hugs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321490</id>
    <revision>
      <id>4516679</id>
      <parentid>3584955</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:22:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3292" sha1="bgby71dzirkasqlkf68wxni0mwpjeej" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Verners Hugs
|     vārds_orig = ''Werner Hug''
|         attēls = Werner Hug.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Verners Hugs 2009. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1952
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Šveice|Cīrihes kantons|Meilene}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{SUI}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Verners Hugs''' ({{val|de|Werner Hug}}; dzimis {{dat|1952|9|10|L}} [[Meilene|Meilenē]]) ir [[Šveice]]s starptautiskais meistars [[šahs|šahā]] (1971).

== Biogrāfija ==
1971. gadā [[Atēnas|Atēnās]] uzvarējis Pasaules junioru šaha čempionātā. Par šo panākumu [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] Hugam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. 1975. gadā [[Cīrihe|Cīrihē]] kļuvis par Šveices šaha čempionāta uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.swisschess.ch/herren.html |title=Ehrentafel Herren |access-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170924144100/http://www.swisschess.ch/herren.html }}&lt;/ref&gt; Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas cikla starpzonu turnīros: 1973. gadā [[Brazīlija|Brazīlijā]] dalījis 16.-18. vietu,&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/73752iix.htm 1973 Petropolis Interzonal Tournament]&lt;/ref&gt; bet 1993. gadā Šveicē ierindojies 68. vietā.&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/9496fiix.htm 1993 Biel FIDE Interzonal Tournament]&lt;/ref&gt; 1979. gadā sniedzis šaha simultānspēles seansu vienlaicīgu uz 560 galdiņiem (+365, -49, =126).

Pārstāvējis Šveices komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 14 reizes (1972-1984, 1988-1990, 1994, 2000, 2008, 2012-2014);&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/players/nxzv9t1b.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Werner Hug]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 5 reizes (1973, 1989-1997, 2005);&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerse/nxzv9t1b.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Werner Hug]&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījies 4 reizes (1985-1997);&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerst/nxzv9t1b.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Werner Hug]&lt;/ref&gt;
* Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 2 reizes (1972, 1976);&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersy/nxzv9t1b.html OlimpBase :: World Student Team Chess Championship :: Werner Hug]&lt;/ref&gt;
* Klāras Benediktas kausa izcīņās piedalījies 2 reizes (1973-1974). Komandu vērtējumā izcīnījis bronzas (1974) medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersq/nxzv9t1b.html OlimpBase :: Clare Benedict Chess Cup :: Werner Hug]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1300040 | chessgames = 13910 | 365chess = Werner_Hug }}

{{DEFAULTSORT:Hugs, Verners}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices šahisti]]</text>
      <sha1>bgby71dzirkasqlkf68wxni0mwpjeej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>304. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322289</id>
    <revision>
      <id>4516788</id>
      <parentid>4513796</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9709" sha1="spytxzok6447nwbx1jveslie4yevp68" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 304. ekspresbusa maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|uz                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|karte             = 
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 81 (40 / 41)
|transporta vienīb = darba dienas - 3
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = www.rigasmikroautobusi.lv
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}

'''304. ekspresbusa maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursēja no  [[Centrs (Rīga)|Centra]] caur [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Pļavnieki]]em, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] un [[Mežciems (Rīga)|Mežciemu]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]].

No 2019. gada 1. maija tika  mainīts mikroautobusa kustības maršruts un saraksts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-maija-bus-izmainas-vairakos-minibusu-un-ekspresbusu-marsrutos/|title=No 1. maija būs izmaiņas vairākos minibusu un ekspresbusu maršrutos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-06-01|archive-date=2019-04-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421210127/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-maija-bus-izmainas-vairakos-minibusu-un-ekspresbusu-marsrutos/}}&lt;/ref&gt; Zemās pasažieru plūsmas dēļ no 2021. gada 15. novembra maršruts &quot;īslaicīgi&quot; tika slēgts. RMS maksātnespējas procesa uzsākšana 2022. gada septembrī slēdza maršrutu pavisām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bbus.lv/no15-novembra-bus-izmainas-darba-dienu-kustibas-sarakstos/ |title=No 15. novembra būs izmaiņas darba dienu kustības sarakstos |access-date={{dat|2022|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220220183358/https://bbus.lv/no15-novembra-bus-izmainas-darba-dienu-kustibas-sarakstos/ }}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Centrs (Rīga)|Centrs]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursēja pa: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]], [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova ielu]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas ielu]], [[Lauvas iela|Lauvas ielu]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|V.Seiles ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils ielu]], [[Rušonu iela|Rušonu ielu]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]], Lubānas ielu, [[Andreja Saharova iela|A.Saharova ielu]], Akadēmiķa M.Keldiša ielu, [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava ielu]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G.Astras iela]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielu]], [[Stigu iela|Stigu ielu]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta ielu]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas ielu]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielu]] un [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielu]].

'''Jugla''' — '''Centrs''' kursēja pa: Silciema ielu, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvi]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Stigu ielu, Dzelzavas ielu, G.Astras ielu, A.Deglava ielu, Ilūkstes ielu, Akadēmiķa M. Keldiša ielu, A.Saharova ielu, Lubānas ielu, Maskavas ielu, Rušonu ielu, [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]], Salaspils ielu, Lubānas ielu, Lomonosova ielu, Lauvas ielu, [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]], [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova ielu]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas ielu]], E. Benjamiņas ielu un Marijas ielu.

== Pieturvietas ==
304. ekspresbusa maršrutā pavisam bija 81 pietura. Virzienā '''Centrs — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 40 pieturas, bet virzienā '''Jugla — Centrs''' bija 41 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot;| 1
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 2
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|- 
| align=&quot;center&quot;| 4
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 5
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 6
| [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 7
| [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 8
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 9
| [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 10
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 11
| &quot;[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| 12
| [[Jāņavārti]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 13
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 14
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 15
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 16
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 17
| Slāvu rotācijas aplis
|-
| align=&quot;center&quot;| 18
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 19
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 20
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 21
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 22
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 23
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 24
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 25
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 26
| [[Mēbeļu nams]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 27
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 29
| [[Stigu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 30
| [[Stigu iela]] 10
|-
| align=&quot;center&quot;| 31
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S.Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 32
| [[Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 33
| [[Mežciema pamatskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 34
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 35
| [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 36
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 37
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 38
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 39
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 40
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot;| 1
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 2
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 3
| [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 4
| [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot;| 5
| [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 6
| [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 7
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 8
| [[Mežciema pamatskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 9
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 10
| [[Ratnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 11
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S.Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 12
| [[Stigu iela]] 10
|-
| align=&quot;center&quot;| 13
| [[Stigu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 15
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 16
| [[Mēbeļu nams]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 17
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 18
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 19
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa Keldiša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 20
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 21
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 22
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 23
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 24
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 25
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 26
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 27
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 29
| [[Jāņavārti]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 30
| &quot;[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| 31
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 32
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 33
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 34
| [[Lauvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 35
| [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 36
| [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 37
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 38
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 39
| [[Emīlijas Benjamiņas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 40
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 41
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites  ==
* http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/204/a-b {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121029162852/http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/204/a-b |date={{dat|2012|10|29||bez}} }}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>spytxzok6447nwbx1jveslie4yevp68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilgvars Misāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>326839</id>
    <revision>
      <id>4516840</id>
      <parentid>4389103</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:58:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7743" sha1="bqidqdn8frq9151c9e5bp2z6n9mgc3e" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ilgvars Misāns
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Magadanas apgabals|td=Krievija}} 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = vēsturnieks
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}'''Ilgvars Misāns''' dzimis {{dat|1955|8|1}} ir latviešu [[vēsturnieks]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] profesors. Specializējies [[Viduslaiki|viduslaiku]] vēsturē.

Ilgvars Misāns ir dzimis [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā,]] Krievijas PFSR, ģeologa ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Städtewesen, Landesherrschaft und historiographische Reflexionen: Streifzüge durch die baltische Vergangenheit: Festschrift für Ilgvars Misāns zum 70. Geburtstag|publisher=LIT|date=2025|location=Berlin Münster Wien Zürich|isbn=978-3-643-25220-3|series=Schriften der Baltischen Historischen Kommission|pages=VIII-X}}&lt;/ref&gt; Skolā mācījies Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/tapsana/263330-V%C4%93sture-nav-%E2%80%9Cievietojama%E2%80%9D%C2%A0k%C4%81das-zemes-administrat%C4%ABv%C4%81s-robe%C5%BE%C4%81s|title=Vēsture nav “ievietojama” kādas zemes administratīvās robežās|last=Zanders|first=Māris|access-date=30.12.2025|date=27.06.2025}}&lt;/ref&gt; Vēsturnieka izglītību no 1973. līdz 1978. gadam ieguva [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|LVU Vēstures un filozofijas fakultātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

No 1979. gada LVU Vēstures un filozofijas fakultātes docētājs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Enciklopēdija, 4. sēj.|publisher=Valerija Belokoņa izdevniecība|year=2007|location=Rīga|pages=459}}&lt;/ref&gt; Pēc studijām aspirantūrā LVU (1981—1984) 1988. gadā aizstāvējis disertāciju par tēmu “Pilsētu ekonomiskā politika [[Livonija|Livonijas]] [[Landtāgs|landtāgos]] 15. gs. un 16. gs. pirmajā pusē” un ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu. 1992. gadā pēc [[Nostrifikācija|nostrifikācijas]] Ilgvaram Misānam piešķirts doktora grāds. No 1999. gada asociētais profesors, no 2002. līdz 2022. gadam profesors.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Divus semestrus 2015./2016. un 2017. gadā pildījis profesora pienākumus [[Greifsvaldes Universitāte|Greifsvaldes Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://geschichte.uni-greifswald.de/arbeitsbereiche/ma/ehemalige/prof-dr-ilgvars-misans/|title=Prof. Dr. Ilgvars Misāns - Fakultät - Universität Greifswald|website=geschichte.uni-greifswald.de|access-date=2025-12-30}}&lt;/ref&gt;  

[[Baltijas Vēstures komisija|Baltijas vēstures komisijas]] biedrs (no 1992), Starptautiskās Vācu ordeņa vēstures izpētes komisijas izpētes loceklis (no 1992), Hanzas vēstures apvienības biedrs (no 1992).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;      

Vairāku mācību grāmatu līdzautors un redaktors. No 1997. līdz 2004. gadam vadījis projektu “Pasaules vēsture vidusskolām”.  

== Zinātniskā darbība ==
Ilgvara Misāna pētnieciskās intereses ir saistītas ar viduslaiku Livonijas un īpaši tās pilsētu, kā arī [[Hanzas savienība|Hanzas]] vēsturi. Daļa viņa zinātnisko publikāciju ir veltīta Latvijas [[Historiogrāfija|historiogrāfijas]] problēmām no 19. līdz 21. gadsimtam. Viņš ir publicējis vairāk kā 40 rakstus zinātniskajā periodikā un krājumos, galvenokārt vācu valodā, un ir bijis arī vairāku zinātnisko krājumu sastādītājs. 2025. gadā sakarā ar Ilgvara Misāna 70 gadu jubileju iznāca viņam veltīts zinātnisku rakstu krājums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lit-verlag.de/isbn/978-3-643-25220-3/|title=Städtewesen, Landesherrschaft und historiographische Reflexionen|access-date=2025-12-30|language=de}}&lt;/ref&gt;   

== Apbalvojumi ==
* 2012 — Igaunijas [[Māras Zemes Krusta ordenis]], IV šķira&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://president.ee/en/state-decorations/bearers-of-decorations/29792-ilgvars-misans|title=Bearers of Decorations|website=president.ee|access-date=2025-12-30}}&lt;/ref&gt;
* 2024 — Vācbaltiešu kultūras balva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutsch-balten.com/post/kulturpreis-f%C3%BCr-professor-ilgvars-mis%C4%81ns|title=Kulturpreis für Professor Ilgvars Misāns|last=Anger|first=Michael|website=Deutsch-BaltischeGes|access-date=2025-12-30|date=2024-06-05|language=de}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
# J. Kusber / I. Misāns / M. Sach, Die drei Leben eines Historikers. Robert Vipper (1859–1954) in der russischen, lettischen und sowjetischen Geschichtsschreibung (= Transformationen – Differenzierungen – Perspektiven 11), Berlin: Peter Lang, 2024.
# A. Levāns / I. Misāns / G. Strenga, Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums: Latvijas simtgades jubilejai veltītā konferenču cikla “Valsts pirms valsts” otrās konferences rakstu krājums, Rīga, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019.
# H. Hein-Kircher / I. Misāns (Hrsg.), Stadtgeschichte des Baltikums oder baltische Stadtgeschichte? : Annäherungen an ein neues Forschungsfeld zur baltischen Geschichte (= Tagungen zur Ostmitteleuropaforschung 33), Marburg: Herder-Institut, 2015 (2. Aufl. 2016).
# I. Misāns / K. Neitmann (Hrsg.), Leonid Arbusow (1882–1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland (= Quellen und Studien zur baltischen Geschichte; Bd. 24), Köln, Weimar, Wien: Böhlau, 2014.
# I. Misāns. Klio Latvijā: raksti par historiogrāfijas problēmām = Klio in Latvia: articles on historiography problems / Ilgvars Misāns ; [redakcionālā padome: Ilgvars Misāns (galv. red.), Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Andrejs Vasks]. – [Rīga] : LU Akadēmiskais apgāds, 2012. – 158 lpp
# I. Misāns, Viduslaiku cilvēka ikdiena, svētki un ceļojumi. Vēstures avotu krājums, Rīga: LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds, 2008. – 197 lpp.
# I. Misāns. Organisation und Ablauf der Livländischen Land– und Städtetage // Jahrbuch für die Geschichte Mittel- und Ostdeutschlands, Bd. 51 (2005), München: Saur, 2006, S. 49–62.
# I. Misāns. Integration durch den Handel: Die Einheit des Ostseeraumes zur Hansezeit (12./13.-15. Jahrhundert) // Saeculum. Jahrbuch für Universalgeschichte, Köln: Böhlau, 2005, S. 227-239.
# I. Misāns. Riga — ein Vorort der livländischen Städte im Mittelalter? // Ilgvars Misāns und Horst Wernicke (Hg.) Riga und der Ostseeraum. Von der Gründung 1201 bis in die Frühe Neuzeit (= Tagungen zur Ostmitteleuropa Forschung, Bd. 22). — Marburg: Verlag Herder- Institut, 2005, S. 169-179.
# I. Misāns, A. Šnē. Klosteris, pils un pilsēta. Materiāli semināriem viduslaiku vēsturē. — Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. — 288 lpp.
# I. Misāns, Der Städtetag als Instrument hansischer Politik der livländischen Städte // Hansische Geschichtsblätter, 119 (2001, S. 85–102.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=X4oIkCagmpw Prof. Ilgvars Misāns: Populārzinātniska lekcija &quot;Hanza un tās loma Latvijas vēsturē&quot;] {{lv ikona}}
* Ilgvara Misāna sarakstītie [https://enciklopedija.lv/meklet/autors/111745 šķirkļi] Latvijas [[Nacionālā enciklopēdija|Nacionālajā enciklopēdijā]]. 

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Misāns, Ilgvars}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>bqidqdn8frq9151c9e5bp2z6n9mgc3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fortas tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>327541</id>
    <revision>
      <id>4516862</id>
      <parentid>4228122</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:03:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4516862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2596" sha1="t44uo788s5gw52jvelqombh1p6tzfa6" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste
|nosaukums            = Fortas tilts
|nosauk oriģinālval   = ''Forth Bridge''
|attēls               = Scotland-2016-Aerial-Edinburgh-Forth Bridge.jpg
|attēla paraksts      = 
|karte                = Skotija#Apvienotā Karaliste
| plat_d = 56.000421 | plat_m  =  | plat_s =  | plat_NS = N
| gar_d  = 3.388726 | gar_m   =  | gar_s  =  | gar_EW  = W
|kartes_paraksts      = 
|karte_alt_teksts     = 
|alt_karte            = 
|reljefa_karte        = jā
|kartes_izmērs        = 
|oficiāl nosaukums    = 
|transporta veids     = 
|šķērso               = 
|atrašanās vieta      = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija}}
|apkalpo              = 
|arhitekts            = 
|tilta tips           = Dzelzceļa tilts
|materiāli            = 
|posmu skaits         = 
|balstu skaits        = 
|posma garums         = 
|garums               = 2 467 m
|platums              = 
|augstums             = 
|maksimālā slodze     = 
|klīrenss             = 
|transporta plūsma    = 190 - 200 vilcieni
|pamatakmens          = 1882. gadā
|celtniecība          = 
|atklāts              = 1890. gadā
|iepriekšējais tilts  = 
|nākamais tilts       = 
|sabruka              = 
|tika nojaukts        = 
|izmaksas             = 
|citas daļas          = 
}}
'''Fortas tilts''' ({{val|en|Forth Bridge}}) ir [[Tilts|dzelzceļa tilts]], kas šķērso [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līci. Tilts atrodas [[Skotija]]s austrumu daļā, 14 kilometrus uz rietumiem no Skotijas galvaspilsētas [[Edinburga]]s. Tilta konstruktori ir sers Džons Fovlers un sers Bendžamins Beikers.

Fortas tilta kopējais garums ir 2467 metri un tā augstums ir 110 metri virs jūras līmeņa. Katru dienu tiltu šķērso ap 200 vilcieniem.

Tilta celtniecība tika uzsākta 1882. gadā un tas tika atvērts 1890. gada 4. martā. Tilta atklāšanā piedalījās toreizējais [[Velsa]]s princis [[Eduards VII]], kurš vēlāk kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karali. Tas bija garākais konsoles tipa tilts pasaulē no tā pabeigšanas 1890. gadā līdz 1917. gadam, kad tika pabeigta [[Kvebekas tilts|Kvebekas tilta]] celtniecība [[Kanāda|Kanādā]].

Tilts tiek uzskatīts par vienu no atpazīstamākajiem Skotijas simboliem. 2015. gadā Fortas tilts tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lielbritānija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tilti]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā]]</text>
      <sha1>t44uo788s5gw52jvelqombh1p6tzfa6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūjienas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>328468</id>
    <revision>
      <id>4516675</id>
      <parentid>3919887</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:14:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="702" sha1="2pt31bapjt6k2y2qwyxfqrwydsdxg6y" xml:space="preserve">'''Rūjienas iela''' var būt:

* [[Rūjienas iela (Jūrmala)|Rūjienas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
* [[Rūjienas iela (Ventspils)|Rūjienas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Rūjienas iela (Mazsalaca)|Rūjienas iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]];
* [[Rūjienas iela (Valka)|Rūjienas iela]] — iela [[Valka|Valkā]];
* [[Rūjienas iela (Ainava)|Rūjienas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Rūjienas iela]]
* [[Rūjiena]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>2pt31bapjt6k2y2qwyxfqrwydsdxg6y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kersti Kaljulaida</title>
    <ns>0</ns>
    <id>332789</id>
    <revision>
      <id>4516818</id>
      <parentid>4157005</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4516818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4893" sha1="oegidq31logfbbbx7gyu4lqiukd44mh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Kersti Kaljulaida
 |       vārds_orģ = ''Kersti Kaljulaid''
 |          attēls = Kersti Kaljulaid - 2018.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Kersti Kaljulaida 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidente]]
 |     term_sākums = {{dat|2016|10|10|N}}
 |     term_beigas = {{dat|2021|10|11|N}}
 |     priekštecis = [[Tomass Hendriks Ilvess]]
 |        pēctecis = [[Alars Kariss]]
 |        premjers = [[Tāvi Reivass]]&lt;br /&gt;[[Jiri Ratass]]&lt;br /&gt;[[Kaja Kallasa]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{ddv|1969|12|30}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[Igauņi|Igauniete]]
 |         partija = [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] &lt;small&gt;(2001—2004)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Konohovs-20160928&quot; /&gt;
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Georgs Renē Maksimovskis
 |           bērni = 4
 |       profesija = 
 |      alma_mater = [[Tartu Universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
[[Attēls:Kersti Kaljulaid 2021. aasta Arvamusfestivalil.jpg|thumb|Kersti Kaljulaida (2021)]]
'''Kersti Kaljulaida''' ({{val|et|Kersti Kaljulaid}}; dzimusi {{dat|1969|12|30}}) ir [[igauņi|igauņu]] valsts amatpersona, bijusī [[Igaunijas prezidenti|valsts prezidente]]. Kaljulaida iepriekš bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.

2024. gadā ievēlēta par [[Igaunijas Olimpiskā komiteja|Igaunijas Olimpiskās komitejas]] prezidenti.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Igaunijas bijusī prezidente Kaljulaida vadīs olimpisko komiteju |url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/120045999/igaunijas-bijusi-prezidente-kaljulaida-vadis-olimpisko-komiteju |accessdate={{dat|2024|10|13||bez}} |agency=delfi.lv |date={{dat|2024|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
1992. gadā absolvējusi [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātes]] Bioloģijas fakultāti, specializējusies [[Ornitoloģija|ornitoloģijā]]. Vēl ir ieguvusi grādu uzņēmējdarbības vadībā.&lt;ref name=&quot;Konohovs-20160928&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/igaunijas-parlamenta-frakcijas-prognoze-atbalstu-kaljulaidai-prezidenta-amata.a202927/|title=Igaunijas parlamenta frakcijas prognozē atbalstu Kaljulaidai prezidenta amatā|last=Konohovs|first=Artjoms|date={{dat|2016|9|28||bez}}|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2016|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Studiju laikā uzņemta igauņu [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijā]] [[Filiae Patriae]]

Laikā no 1992. līdz 2002. gadam bijusi [[Igaunijas premjers|valsts premjera]] [[Marts Lārs|Marta Lāra]] ekonomikas padomniece. Pēc tam vadījusi energokompānijas ''[[Eesti Energia]]'' Iru spēkstaciju. No 2004. līdz 2016. gadam bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.&lt;ref name=&quot;Konohovs-20160928&quot; /&gt;

{{dat|2016|10|3||bez}} tika ievēlēta [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentes]] amatā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Igaunijā pirmo reizi par prezidenti kļūst sieviete – Kersti Kaljulaida|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/igaunija-pirmo-reizi-par-prezidenti-klust-sieviete--kersti-kaljulaida.a203591/|accessdate={{dat|2016|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt; Amatā stājusies {{dat||10|10||bez}}. Viņa ir pirmā sieviete un jaunākā persona, kas ievēlēta Igaunijas prezidenta amatā.&lt;ref name=&quot;estonianworld&quot;&gt;[http://estonianworld.com/people/former-european-auditor-kersti-kaljulaid-elected-president-estonia/ Former European auditor Kersti Kaljulaid elected president of Estonia] Estonian World, 2 October 2016. Acessed on 3 October 2016.&lt;/ref&gt; 2019. gadā apbalvota ar 1. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] ar ķēdi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.president.ee/en/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }} {{en ikona}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Tomass Hendriks Ilvess]]
| virsraksts = [[Igaunijas prezidente]]
| periods    = {{Dat|2016|10|10|N}} — {{Dat|2021|10|11|N}}
| pēc        = [[Alars Kariss]]
}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kaljulaida, Kersti}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Tartu dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>oegidq31logfbbbx7gyu4lqiukd44mh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Volčeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>333778</id>
    <revision>
      <id>4516730</id>
      <parentid>2939500</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T00:33:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4345" sha1="kze8cglaylrx9jjohnu05sneeh1xwie" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                = Vladimirs Volčeks
| image               = 
| image_size          = 
| caption             = 

| fullname            = 
| birth_date          = {{dzimšanas datums un vecums|1969|9|6}}
| birth_place         = 
| death_date          =
| death_place         =
| height              = 
| position            =

| currentclub         = 
| clubnumber          =

| manageryears1 = 2005 | managerclubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Torpedo&quot;]] (asistents)
| manageryears2 = 2006 | managerclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Torpedo&quot;]] (dublieru treneris)
| manageryears3 = 2008 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]]
| manageryears4 = 2010–2012 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Lokomotiv Maskava|Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;]] (dublieru treneris)
| manageryears5 = 2012–2013  | managerclubs5 = {{flaga|Krievija}} Maskavas &quot;Lokomotiv-2&quot;
| manageryears6 = 2013–2015 | managerclubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Kaluga]]
| manageryears7 = 2016 | managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Torpedo&quot;]] (asistents)
| manageryears8 = 2016–2017 | managerclubs8 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
}}
'''Vladimirs Volčeks''' ({{val|ru|Владимир Семёнович Волчек}}; dzimis {{dat|1969|9|6}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbola]] treneris. No 2016. līdz 2017. gadam bija [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galvenais treneris.

== Karjera ==
Trenera karjeru sācis 1987. gadā ar bērnu un jauniešu komandām. 2005. gadā pievienojies [[Maskavas &quot;Torpedo&quot;]] treneru kolektīvam, sākot strādāt ar kluba dublieru komandu, 2006. gadā kļuvis par dublieru komandas galveno treneri. 2008. gadā neilgu laiku bijis ''[[FK Krasnodar]]'' galvenais treneris, kad komanda vēl spēlēja Krievijas trešajā spēcīgākajā līgā — Otrajā divīzijā. Vēlāk strādājis [[FK Lokomotiv Maskava|Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;]] un &quot;Lokomotiv-2&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballtop.ru/coaches/vladimir-volchek/ |title=Владимир Волчек. Биография |language=ru |publisher=footballtop.ru |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā kļuva par Krievijas Otrās divīzijas kluba ''[[FK Kaluga]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kaluga.newsbomb.ru/listnews/volchek-stal-novim-glavnim/13845848/ |title=Владимир Волчек стал новым главным тренером ФК «Калуга» |language=ru |publisher=newsbomb.ru |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Komandā nostrādāja līdz 2015. gadam. 2016. gada jūlijā atgriezās Maskavas &quot;Torpedo&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fc-tm.ru/arkhiv-novostej/item/5814-vladimir-volchek-trener-torpedo/ |title=Владимир Волчек - тренер «Торпедо» |language=ru |date={{dat|2016|7|5|N|bez}} |publisher=fc-tm.ru |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180614031358/https://www.fc-tm.ru/arkhiv-novostej/item/5814-vladimir-volchek-trener-torpedo/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://new.rigafc.lv/riga-fc-galvenais-trenneris-vladimirs-volceks-2/ |title=Riga FC vadīs Vladimirs Volčeks |date={{dat|2016|8|23|N|bez}} |publisher=Riga FC |accessdate={{dat|2016|10|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Sezonu komanda pabeidza 5. vietā. {{dat|2017|4|19||bez}} pēc neveiksmīga jaunās sezonas sākuma, kurā tika izcīnīta tikai viena uzvara četrās spēlēs, tika atbrīvots no galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/19042017-virsliga_pirmais_atlaistais_treneris_riga |title=Virslīgā pirmais atlaistais treneris - &quot;Riga FC&quot; atbrīvojas no Volčeka |date={{dat|2017|4|19|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://footballfacts.ru/staffs/71015-volchek-vladimir-semyonovich Profils vietnē ''footballfacts.ru''] {{ru ikona}}


{{DEFAULTSORT:Volčeks, Vladimirs}}

[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>kze8cglaylrx9jjohnu05sneeh1xwie</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>335359</id>
    <revision>
      <id>4516464</id>
      <parentid>2612699</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:33:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Čeņs Duns]]</comment>
      <origin>4516464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="139" sha1="qnfxvaqfi788raaqhr68mrdjc7lmsgl" xml:space="preserve">'''Duns''' var būt:
* [[Čeņs Duns]] (''Chen Dong'') — ķīniešu taikonauts
* [[Dansa]] (''Duns'') — pilsēta Skotijā

{{disambig}}</text>
      <sha1>qnfxvaqfi788raaqhr68mrdjc7lmsgl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516512</id>
      <parentid>4516464</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4516512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="189" sha1="enauam2yxajzmojivpika2ztdzkd05q" xml:space="preserve">'''Duns''' var būt:
* [[Čeņs Duns]] (''Chen Dong'') — ķīniešu taikonauts
* [[Dansa]] (''Duns'') — pilsēta Skotijā

{{uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>enauam2yxajzmojivpika2ztdzkd05q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sesku iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338217</id>
    <revision>
      <id>4516786</id>
      <parentid>4399474</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:09:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2276" sha1="4e69fqexizdpm0s73bg6761l26g5vd3" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sesku iela|Sesku iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Sesku iela
|attēls           = File:Sesku iela 2.jpg
|attēla paraksts  = Sesku iela pirms krustojuma ar Dārzciema ielu
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27987400|zoom=13}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 1548 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Sesku iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna]] un [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas]] ielām un beidzas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1548 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Sesku iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]]
* [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
* [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
* [[Papardes iela (Rīga)|Papardes iela]]
* [[Grīšļu iela (Rīga)|Grīšļu iela]]
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]]
* [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
* [[Jenotu iela]]
* [[Istras iela (Rīga)|Istras iela]]
* [[Akotu iela (Rīga)|Akotu iela]]
* [[Zebiekstes iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>4e69fqexizdpm0s73bg6761l26g5vd3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārzciema iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338260</id>
    <revision>
      <id>4516777</id>
      <parentid>4397927</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:01:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Olgerts V pārvietoja lapu [[Dārzciema iela]] uz [[Dārzciema iela (Rīga)]], pārrakstot pāradresācijas lapu: ir arī citi</comment>
      <origin>4397927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2159" sha1="8zxeohotqnes9u3p1jb1r37gd2zk5e4" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Dārzciema iela
|attēls           = Dārzciema iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27987402|zoom=13}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 2554 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Dārzciema iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]] un [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Slāvu apli]]. Kopējais ielas garums ir 2554 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Dārzciema iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]
* [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]]
* [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]]
* [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
* [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]]
* [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]]
* [[Sitas iela (Rīga)|Sitas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>8zxeohotqnes9u3p1jb1r37gd2zk5e4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516826</id>
      <parentid>4516777</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:02:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4516826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2259" sha1="i2kr2yx4eh0pgnuetbbqdktn1b06sdf" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Dārzciema iela|Dārzciema iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Dārzciema iela
|attēls           = Dārzciema iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27987402|zoom=13}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 2554 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Dārzciema iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]] un [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Slāvu apli]]. Kopējais ielas garums ir 2554 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Dārzciema iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] / [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] / [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]]
* [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
* [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]]
* [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]]
* [[Sitas iela (Rīga)|Sitas iela]]
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] / [[Piedrujas iela]] / [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] (apļveida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>i2kr2yx4eh0pgnuetbbqdktn1b06sdf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rēzeknes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338261</id>
    <revision>
      <id>4516787</id>
      <parentid>4399415</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1886" sha1="dufwukn1epbzq54tb3uchozsp1ergov" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Rēzeknes iela|Rēzeknes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Rēzeknes iela
|attēls           = Rēzeknes iela 2.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q27987404|zoom=13}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 1593 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Rēzeknes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1593 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Rēzeknes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
* [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]]
* [[Piedrujas iela]]
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
* [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]]
* [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]]
* [[Apmetņu iela]]
* [[Zvārtavas iela (Rīga)|Zvārtavas iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>dufwukn1epbzq54tb3uchozsp1ergov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niedras (Nītaures pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340375</id>
    <revision>
      <id>4516533</id>
      <parentid>4440065</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47854-53</username>
        <id>149804</id>
      </contributor>
      <comment>izņēmu vārdu Tēviņēni, jo agrāk Niedras nesauca par Tēviņēniem. Tēviņēni ir mājas nosaukums</comment>
      <origin>4516533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2142" sha1="ir1a3baao0m3g5vnjqn9t41uek1m846" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Nītaures pagastā|Niedras|Niedras}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Niedras
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Cēsu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Cēsu novads]]
| subdivision_name2        = [[Nītaures pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0,17
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|03|13||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=39023 |title=Informācija par objektu: Niedras |accessdate={{dat|2017|01|04||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 25
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57 | latm  = 01 | lats  = 31 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 10 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m              = 127
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4112
| var_id                   = 100114755
| lgia_id                  = 39023
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Niedras''',ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Nītaures pagasts|Nītaures pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 5 km no pagasta centra [[Nītaure]]s, 38 km no [[Amatas novada dome|Ausmās]] un 79 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts nozīmes autoceļiem, [[Zaube (upe)|Zaubes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Nītaures pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Cēsu novada ciemi]]</text>
      <sha1>ir1a3baao0m3g5vnjqn9t41uek1m846</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516545</id>
      <parentid>4516533</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:59:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-47854-53|~2026-47854-53]] ([[User talk:~2026-47854-53|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4516533 LĢIA apgalvo, ka sauca.</comment>
      <origin>4516545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2187" sha1="8hef00iyi9a2a9npv0nqpcd2b157coo" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Nītaures pagastā|Niedras|Niedras}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Niedras
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Cēsu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Cēsu novads]]
| subdivision_name2        = [[Nītaures pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0,17
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|03|13||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=39023 |title=Informācija par objektu: Niedras |accessdate={{dat|2017|01|04||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 25
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57 | latm  = 01 | lats  = 31 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 10 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m              = 127
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4112
| var_id                   = 100114755
| lgia_id                  = 39023
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Niedras''', agrāk '''Tēviņēni''',&lt;ref name=&quot;lgia&quot;/&gt; ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Nītaures pagasts|Nītaures pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 5 km no pagasta centra [[Nītaure]]s, 38 km no [[Amatas novada dome|Ausmās]] un 79 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts nozīmes autoceļiem, [[Zaube (upe)|Zaubes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Nītaures pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Cēsu novada ciemi]]</text>
      <sha1>8hef00iyi9a2a9npv0nqpcd2b157coo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516547</id>
      <parentid>4516545</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:00:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4516547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2447" sha1="ov4s3ut4d8s5kd8bsmj1pkov7wlgkm7" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Nītaures pagastā|Niedras|Niedras}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Niedras
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Cēsu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Cēsu novads]]
| subdivision_name2        = [[Nītaures pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0,17
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|03|13||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=39023 |title=Informācija par objektu: Niedras |accessdate={{dat|2017|01|04||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 25
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57 | latm  = 01 | lats  = 31 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 10 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m              = 127
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4112
| var_id                   = 100114755
| lgia_id                  = 39023
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Niedras''', agrāk '''Tēviņēni''',&lt;ref name=&quot;lgia2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=39023 |title=Informācija par objektu: Niedras |accessdate={{dat|2017|01|04||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Nītaures pagasts|Nītaures pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā 5 km no pagasta centra [[Nītaure]]s, 38 km no [[Amatas novada dome|Ausmās]] un 79 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts nozīmes autoceļiem, [[Zaube (upe)|Zaubes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Nītaures pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Cēsu novada ciemi]]</text>
      <sha1>ov4s3ut4d8s5kd8bsmj1pkov7wlgkm7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Jelgavas skolas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>346862</id>
    <revision>
      <id>4516458</id>
      <parentid>4137751</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:15:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Jaunie skolu nosaukumi</comment>
      <origin>4516458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1194" sha1="6z9lgb2lzrfalghxj1039x2ziatsjg5" xml:space="preserve">{{Navbox
| name   = Jelgavas skolas
| title  = [[Jelgava]]s vispārizglītojošās skolas
| bodyclass  = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = Ģimnāzijas un vidusskolas
|list1= 
* [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Valsts ģimnāzija]]
* [[Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija|Spīdolas]]
* [[Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola|Tehnoloģiju]]
* [[Jelgavas Lielupes vidusskola|Lielupes]]
* [[Jelgavas Aspazijas vidusskola|Aspazijas]]

| group2 = Pamatskolas un sākumskolas
| list2 = 
* [[Jelgavas Centra pamatskola|Centra pamatskola]]
* [[Jelgavas Pārlielupes pamatskola|Pārlielupes pamatskola]]
* [[Paula Bendrupa pamatskola|P. Bendrupa pamatskola]]
* [[Lazdiņas privātā pamatskola &quot;Punktiņš&quot;|&quot;Punktiņš&quot;]]
* [[Jelgavas pamatskola &quot;Valdeka&quot; – attīstības_centrs|&quot;Valdeka&quot;]]
* [[Jelgavas sākumskola]]

|group3 = Profesionālās skolas
|list3= 
* [[Jelgavas Amatu vidusskola|Amatu]]
* [[Jelgavas Mūzikas vidusskola|Mūzikas]]
* [[Jelgavas tehnikums|tehnikums]]
}}&lt;includeonly&gt;
{{category handler|main=
[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6z9lgb2lzrfalghxj1039x2ziatsjg5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zengē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347043</id>
    <revision>
      <id>4516746</id>
      <parentid>4317761</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:03:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4086" sha1="i7u34313fy2q9aibriw7i6x4wo1uyd5" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2017. gada marts}}
{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Zengē
| Nosaukums2           = {{val|hu|Zengő}}; {{val|hr|Zenka}}
| Photo                = ZengofromHosszuheteny.JPG
| Photo size           = 
| Paraksts             = 
| karte                = Ungārija
| plat_d = 46 | plat_m  = 11 | plat_s = 0 | plat_NS = N
| gar_d  = 18 | gar_m   = 23 | gar_s  = 0 | gar_EW  = E
| kartes_paraksts      = 
| reljefa_karte        = 
| kartes_marķieris     = 
| paraksta_novietojums = 
| Augstums             = 682
| Relatīvais_augstums  = 537
| Atrašanās vieta      = {{vieta|Ungārija|Baraņa}}
| Kalnu grēda          = [[Mečeki]]
| Augstiene            = 
| Kāpums               = 
| Parent peak          = 
| Coordinates          = 
| Topographic map      = 
| Type                 = 
| Volcanic_Arc/Belt    = 
| Age                  = 
| Last eruption        = 
| First ascent         = 
| Easiest route        = 
| Grid_ref_UK          = 
| Grid_ref_Ireland     = 
| Listing              = 
| Translation          = 
| Language             = 
| Pronunciation        = 
}}
'''Zengē''' ({{val|hu|Zengő}}; {{val|hr|Zenka}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://hrcak.srce.hr/file/11541 |title= Folia onomastica croatica 14/2005. |access-date= {{dat|2017|03|23||bez}} |archive-date= {{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20200417071340/https://hrcak.srce.hr/file/11541 }}&amp;nbsp;{{small|(462&amp;nbsp;KB)}} Živko Mandić: Hrvatska imena naseljenih mjesta u Madžarskoj,&lt;/ref&gt;) ir augstākais kalns [[Mečeki|Mečeku kalnos]] [[Ungārija]]s dienvidos. Tā augstums ir 682 metri.&lt;ref&gt;Pierre Jolivet, Jorge Santiago-Blay, Michael Schmitt, Research of chrysomelidae, BRILL, 2009 p. 236 [https://books.google.com/books?id=4JrgIfqtBSAC&amp;pg=PA236]&lt;/ref&gt; Zengē virsotne atrodas kalna dienvidaustrumu daļā. Virsotnē atrodas skatu tornis, kā arī viduslaiku pils drupas, kas tika būvētas uz [[Romas impērija]]s sargtorņa pamatiem. Kalnu var viegli sasniegt no [[Pēčvārada]]s vai [[Hošsūhetēni]].

Nosaukums &quot;Zengē&quot; burtiski tulkojams kā &quot;rezonējošs&quot;. Teikas vēsta, ka troksnis, kas reizēm nāk no kalna, ir dzirdams dārgumu meklētāju, kas pirms simtiem gadu atpakaļ neatgriezās no meklējumiem kalnu apvidū, dēļ.

== Radara plāns ==
2005. gadā tika plānots uzsākt būvēt [[NATO]] [[radars|radaru]] Zengē kalna virsotnē. Radars būtu bijis viens no triju radaru sistēmas elementiem, kas nodrošinātu pilnīgu radaru pārklājumu visā Ungārijā. Vairākas zaļās politikas piekritēju grupas aktīvi protestēja pret radara izbūvi, jo radara un tam vajadzīgā piebraucamā ceļa izbūve kaitētu kalna apkārtnē dzīvojošajām aizsargājamām sugām.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/256931-ungarija_atradusi_jaunu_vietu_nato_radaram_piekapjoties_zalo_protestiem &quot;Ungārija atradusi jaunu vietu NATO radaram, piekāpjoties &quot;zaļo&quot; protestiem&quot;]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt; Zergē kalna apkārtnē ir izplatīts retais augs ''[[Paeonia officinalis]] ssp. Banatica''. Deviņdesmit procenti auga [[izplatības areāls|izplatības areāla]] atrodas kalna apkārtnē. Protestētāji neļāva sākt būvdarbus, pārtrauca transporta kustību uz kalnu, bloķējot ceļus, un neļāva tur sākt koku izciršanu.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3482313.stm ''Hungary protest over radar peak''], news.bbc.co.uk&lt;/ref&gt;

Tā paša gada novembrī tika pieņemts lēmums radara celtniecību pārvietot uz kādu citu kalnu. Plānu atlikšanas dēļ bija radušās bažas par valsts gaisa telpas drošību. Plāna maiņa bija veiksmīgākās [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] panāktās izmaiņas Ungārijā pēdējās desmitgades laikā. Pret radara izbūvi Zengē kalnā bija vērsies arī tajā gadā ievēlētais [[Ungārijas prezidentu uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] [[Lāslo Šojoms]], kurš bieži arī apmeklē kalnu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Ungārija-aizmetnis}}

{{coord|46|11|N|18|23|E|region:HU_type:mountain|display=title}}

[[Kategorija:Ungārijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>i7u34313fy2q9aibriw7i6x4wo1uyd5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uldis Anže</title>
    <ns>0</ns>
    <id>352409</id>
    <revision>
      <id>4516442</id>
      <parentid>4516285</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:02:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45654-50</username>
        <id>149374</id>
      </contributor>
      <origin>4516442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5531" sha1="74cmte9lotweivkbsn9o32plxdm85sv" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Uldis Anže
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|8|2|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1993 — pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = * [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks ]] ([[Spēlmaņu nakts 1996|1996]])
* [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2006/2007|2007]])
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2010)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV šķira (2017)
| dzimums = V
}}

'''Uldis Anže''' (dzimis 1971. gada 2. augustā [[Gulbene|Gulbenē]])&lt;ref&gt;Teātris un kino biogrāfijās. 1. sēj. Rīga: Pils, 1999, 53.-54. lpp.&lt;/ref&gt; ir latviešu teātra un kino [[aktieris]], darbojas [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]].

== Biogrāfija ==
1989. gadā beidzis [[Gulbenes vidusskola|Gulbenes 1. vidusskolu]]. 1993. gadā absolvējis [[Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un kļuvis par [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieri. Viņš atveidojis galvenās lomas vairākās izrādēs, gūstot atzinību kā plaša profila talants.

Daudzkārt nominēts &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvai: 1994. un 1995. gadā izvirzīts nominācijā &quot;Labākais jaunais aktieris&quot;, šo balvu saņēmis 1996. gadā. 1999., 2008., 2009., 2011., 2013. un 2016. gadā izvirzīts nominācijā &quot;[[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]]&quot;, taču šo balvu nav saņēmis. 2002., 2004. un 2005. gadā nominācijā &quot;[[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, šo balvu saņēmis 2007. gadā.&lt;ref&gt;[https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/uldis-anze Uldis Anže.]{{Novecojusi saite}} Skatīts 2017-04-06&lt;/ref&gt; 2008. gadā ieguvis [[Harijs Liepiņš|Harija Liepiņa]] balvu par izcilu darbu varoņlomās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 3. maijā viņam piešķirts IV. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] un iecelts par ordeņa virsnieku (Par nopelniem kultūrā un daudzveidīgu māksliniecisko devumu Latvijas profesionālā teātra mākslā).&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?art_id=24930 Valsts prezidenta Kanceleja.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170502160858/http://www.president.lv/pk/content/?art_id=24930 |date={{dat|2017|05|02||bez}} }} Skatīts 2017-07-13&lt;/ref&gt;

[[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] atveidojis Glostera lomu V. Šekspīra traģēdijā &quot;[[Karalis Līrs]]&quot; (1993).

Seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; atveidojis Česlava lomu (no 2010. gada). Piedalījies TV seriālā &quot;Aizmirstais&quot; (Krievija, 2011), īsmetrāžas spēlfilmā &quot;[[Mana zeme deg]]&quot; (2016), kuras režisors ir aktiera dēls Rūdolfs Anže&lt;ref&gt;[http://www.lielaiskristaps.lv/filmas/mana-zeme-deg-62 Mana zeme deg.]{{Novecojusi saite}} Skatīts 2017-04-06&lt;/ref&gt; un spēlfilmā &quot;[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]&quot; (2017). 2019. gadā tēlojis Leona lomu [[Latvijas Televīzija]]s seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;. 2021. gadā atveidojis [[Kārlis Skalbe|Kārli Skalbi]] miniseriālā &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]] Piedalījies TV seriālā &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot; atveidojis Edija lomu (no 2021. gada).

== Nozīmīgākās lomas Nacionālajā teātrī ==
* Kārlēns (R. Blaumaņa “[[Skroderdienas Silmačos]]”, 1994)
* Razumihins ([[Fjodors Dostojevskis|F. Dostojevska]] “[[Noziegums un sods]]”, 1994)
* Cēzars Caune (P. Rozīša “Ceplis”, 1995)
* Benjamiņš (A. Strindberga “Lieldienas”, 1995)
* Mazais Andrs ([[Andrejs Upīts|A. Upīša]] “Zaļā zeme”, 1996)
* Skudrītis ([[Rainis|Raiņa]] “Mīla stiprāka par nāvi”, 1996)
* Pēteris Krauklītis (A. Deglava “Rīga”, 1998)
* Joske (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2002)
* Niks (E. Olbija “Kam no Vilka kundzes bail”, 2004)
* Mikus ([[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] “Pazudušais dēls”, 2004)
* Ranks (H. Ibsena “Nora”, 2005)
* Edmunds (V. Šekspīra “Karalis Līrs”, 2006)
* Slajs (V. Šekspīra “Spītnieces savaldīšana”, 2006)
* Prātnieks (R. un M. Kaudzīšu “[[Mērnieku laiki]]”, 2007)
* Alfrēds Duglass (“Jūdas skūpsts”, 2008)
* Mičs (I. Ābeles “Skola”, 2008)
* loma monoizrādē pēc N. Gogoļa darba “Ārprātīgā piezīmes“ (2010)
* Ādams (Ā. Purmaļa “Ādama stāsts“, 2011)
* Indreks Pāss (A.H. Tammsāres “Zeme un mīlestība”, 2012)
* Lāčplēsis (Raiņa &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;, 2015)
* Pērs Gints (H. Ibsena &quot;Pērs Gints&quot;, 2016)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{IMDB|0031741}}
* [https://izrades.lv/persona/uldis-anze-8218 Uldis Anže] izrades.lv


{{DEFAULTSORT:Anže, Uldis}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>74cmte9lotweivkbsn9o32plxdm85sv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516443</id>
      <parentid>4516442</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:02:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45654-50</username>
        <id>149374</id>
      </contributor>
      <origin>4516443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5549" sha1="0fl93bbeymovlxegg5tqjmrz3hhu7s6" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Uldis Anže
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|8|2|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1993 — pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = * [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks ]] ([[Spēlmaņu nakts 1996|1996]])
* [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2006/2007|2007]])
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2010)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV šķira (2017)
| dzimums = V
}}

'''Uldis Anže''' (dzimis 1971. gada 2. augustā [[Gulbene|Gulbenē]])&lt;ref&gt;Teātris un kino biogrāfijās. 1. sēj. Rīga: Pils, 1999, 53.-54. lpp.&lt;/ref&gt; ir latviešu teātra un kino [[aktieris]], darbojas [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]].

== Biogrāfija ==
1989. gadā beidzis [[Gulbenes vidusskola|Gulbenes 1. vidusskolu]]. 1993. gadā absolvējis [[Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un kļuvis par [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieri. Viņš atveidojis galvenās lomas vairākās izrādēs, gūstot atzinību kā plaša profila talants.

Daudzkārt nominēts &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvai: 1994. un 1995. gadā izvirzīts nominācijā &quot;Labākais jaunais aktieris&quot;, šo balvu saņēmis 1996. gadā. 1999., 2008., 2009., 2011., 2013. un 2016. gadā izvirzīts nominācijā &quot;[[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]]&quot;, taču šo balvu nav saņēmis. 2002., 2004. un 2005. gadā nominācijā &quot;[[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, šo balvu saņēmis 2007. gadā.&lt;ref&gt;[https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/uldis-anze Uldis Anže.]{{Novecojusi saite}} Skatīts 2017-04-06&lt;/ref&gt; 2008. gadā ieguvis [[Harijs Liepiņš|Harija Liepiņa]] balvu par izcilu darbu varoņlomās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 3. maijā viņam piešķirts IV. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] un iecelts par ordeņa virsnieku (Par nopelniem kultūrā un daudzveidīgu māksliniecisko devumu Latvijas profesionālā teātra mākslā).&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?art_id=24930 Valsts prezidenta Kanceleja.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170502160858/http://www.president.lv/pk/content/?art_id=24930 |date={{dat|2017|05|02||bez}} }} Skatīts 2017-07-13&lt;/ref&gt;

[[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] atveidojis Glostera lomu V. Šekspīra traģēdijā &quot;[[Karalis Līrs]]&quot; (1993).

Seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; atveidojis Česlava lomu (no 2010. gada). Piedalījies TV seriālā &quot;Aizmirstais&quot; (Krievija, 2011), īsmetrāžas spēlfilmā &quot;[[Mana zeme deg]]&quot; (2016), kuras režisors ir aktiera dēls Rūdolfs Anže&lt;ref&gt;[http://www.lielaiskristaps.lv/filmas/mana-zeme-deg-62 Mana zeme deg.]{{Novecojusi saite}} Skatīts 2017-04-06&lt;/ref&gt; un spēlfilmā &quot;[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]&quot; (2017). 2019. gadā tēlojis Leona lomu [[Latvijas Televīzija]]s seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;. 2021. gadā atveidojis [[Kārlis Skalbe|Kārli Skalbi]] miniseriālā &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]] Piedalījies TV seriālā &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot; atveidojis Edija lomu (no 2021. gada līdz 2022. gadam).

== Nozīmīgākās lomas Nacionālajā teātrī ==
* Kārlēns (R. Blaumaņa “[[Skroderdienas Silmačos]]”, 1994)
* Razumihins ([[Fjodors Dostojevskis|F. Dostojevska]] “[[Noziegums un sods]]”, 1994)
* Cēzars Caune (P. Rozīša “Ceplis”, 1995)
* Benjamiņš (A. Strindberga “Lieldienas”, 1995)
* Mazais Andrs ([[Andrejs Upīts|A. Upīša]] “Zaļā zeme”, 1996)
* Skudrītis ([[Rainis|Raiņa]] “Mīla stiprāka par nāvi”, 1996)
* Pēteris Krauklītis (A. Deglava “Rīga”, 1998)
* Joske (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2002)
* Niks (E. Olbija “Kam no Vilka kundzes bail”, 2004)
* Mikus ([[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] “Pazudušais dēls”, 2004)
* Ranks (H. Ibsena “Nora”, 2005)
* Edmunds (V. Šekspīra “Karalis Līrs”, 2006)
* Slajs (V. Šekspīra “Spītnieces savaldīšana”, 2006)
* Prātnieks (R. un M. Kaudzīšu “[[Mērnieku laiki]]”, 2007)
* Alfrēds Duglass (“Jūdas skūpsts”, 2008)
* Mičs (I. Ābeles “Skola”, 2008)
* loma monoizrādē pēc N. Gogoļa darba “Ārprātīgā piezīmes“ (2010)
* Ādams (Ā. Purmaļa “Ādama stāsts“, 2011)
* Indreks Pāss (A.H. Tammsāres “Zeme un mīlestība”, 2012)
* Lāčplēsis (Raiņa &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;, 2015)
* Pērs Gints (H. Ibsena &quot;Pērs Gints&quot;, 2016)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{IMDB|0031741}}
* [https://izrades.lv/persona/uldis-anze-8218 Uldis Anže] izrades.lv


{{DEFAULTSORT:Anže, Uldis}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>0fl93bbeymovlxegg5tqjmrz3hhu7s6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516444</id>
      <parentid>4516443</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:03:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45654-50</username>
        <id>149374</id>
      </contributor>
      <origin>4516444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5550" sha1="l6mnjjvr96kgwnec7x6m1nttonyr6ct" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Uldis Anže
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|8|2|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1993 — pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = * [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks ]] ([[Spēlmaņu nakts 1996|1996]])
* [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2006/2007|2007]])
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2010)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV šķira (2017)
| dzimums = V
}}

'''Uldis Anže''' (dzimis 1971. gada 2. augustā [[Gulbene|Gulbenē]])&lt;ref&gt;Teātris un kino biogrāfijās. 1. sēj. Rīga: Pils, 1999, 53.-54. lpp.&lt;/ref&gt; ir latviešu teātra un kino [[aktieris]], darbojas [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]].

== Biogrāfija ==
1989. gadā beidzis [[Gulbenes vidusskola|Gulbenes 1. vidusskolu]]. 1993. gadā absolvējis [[Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un kļuvis par [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieri. Viņš atveidojis galvenās lomas vairākās izrādēs, gūstot atzinību kā plaša profila talants.

Daudzkārt nominēts &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvai: 1994. un 1995. gadā izvirzīts nominācijā &quot;Labākais jaunais aktieris&quot;, šo balvu saņēmis 1996. gadā. 1999., 2008., 2009., 2011., 2013. un 2016. gadā izvirzīts nominācijā &quot;[[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]]&quot;, taču šo balvu nav saņēmis. 2002., 2004. un 2005. gadā nominācijā &quot;[[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, šo balvu saņēmis 2007. gadā.&lt;ref&gt;[https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/uldis-anze Uldis Anže.]{{Novecojusi saite}} Skatīts 2017-04-06&lt;/ref&gt; 2008. gadā ieguvis [[Harijs Liepiņš|Harija Liepiņa]] balvu par izcilu darbu varoņlomās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 3. maijā viņam piešķirts IV. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] un iecelts par ordeņa virsnieku (Par nopelniem kultūrā un daudzveidīgu māksliniecisko devumu Latvijas profesionālā teātra mākslā).&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?art_id=24930 Valsts prezidenta Kanceleja.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170502160858/http://www.president.lv/pk/content/?art_id=24930 |date={{dat|2017|05|02||bez}} }} Skatīts 2017-07-13&lt;/ref&gt;

[[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] atveidojis Glostera lomu V. Šekspīra traģēdijā &quot;[[Karalis Līrs]]&quot; (1993).

Seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; atveidojis Česlava lomu (no 2010. gada). Piedalījies TV seriālā &quot;Aizmirstais&quot; (Krievija, 2011), īsmetrāžas spēlfilmā &quot;[[Mana zeme deg]]&quot; (2016), kuras režisors ir aktiera dēls Rūdolfs Anže&lt;ref&gt;[http://www.lielaiskristaps.lv/filmas/mana-zeme-deg-62 Mana zeme deg.]{{Novecojusi saite}} Skatīts 2017-04-06&lt;/ref&gt; un spēlfilmā &quot;[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]&quot; (2017). 2019. gadā tēlojis Leona lomu [[Latvijas Televīzija]]s seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;. 2021. gadā atveidojis [[Kārlis Skalbe|Kārli Skalbi]] miniseriālā &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]. Piedalījies TV seriālā &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot; atveidojis Edija lomu (no 2021. gada līdz 2022. gadam).

== Nozīmīgākās lomas Nacionālajā teātrī ==
* Kārlēns (R. Blaumaņa “[[Skroderdienas Silmačos]]”, 1994)
* Razumihins ([[Fjodors Dostojevskis|F. Dostojevska]] “[[Noziegums un sods]]”, 1994)
* Cēzars Caune (P. Rozīša “Ceplis”, 1995)
* Benjamiņš (A. Strindberga “Lieldienas”, 1995)
* Mazais Andrs ([[Andrejs Upīts|A. Upīša]] “Zaļā zeme”, 1996)
* Skudrītis ([[Rainis|Raiņa]] “Mīla stiprāka par nāvi”, 1996)
* Pēteris Krauklītis (A. Deglava “Rīga”, 1998)
* Joske (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2002)
* Niks (E. Olbija “Kam no Vilka kundzes bail”, 2004)
* Mikus ([[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] “Pazudušais dēls”, 2004)
* Ranks (H. Ibsena “Nora”, 2005)
* Edmunds (V. Šekspīra “Karalis Līrs”, 2006)
* Slajs (V. Šekspīra “Spītnieces savaldīšana”, 2006)
* Prātnieks (R. un M. Kaudzīšu “[[Mērnieku laiki]]”, 2007)
* Alfrēds Duglass (“Jūdas skūpsts”, 2008)
* Mičs (I. Ābeles “Skola”, 2008)
* loma monoizrādē pēc N. Gogoļa darba “Ārprātīgā piezīmes“ (2010)
* Ādams (Ā. Purmaļa “Ādama stāsts“, 2011)
* Indreks Pāss (A.H. Tammsāres “Zeme un mīlestība”, 2012)
* Lāčplēsis (Raiņa &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;, 2015)
* Pērs Gints (H. Ibsena &quot;Pērs Gints&quot;, 2016)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{IMDB|0031741}}
* [https://izrades.lv/persona/uldis-anze-8218 Uldis Anže] izrades.lv


{{DEFAULTSORT:Anže, Uldis}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>l6mnjjvr96kgwnec7x6m1nttonyr6ct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Uldriķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353090</id>
    <revision>
      <id>4516874</id>
      <parentid>4457081</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:48:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4516874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10107" sha1="4fznhr5hrbfymxyubi2qdfwy0lpp3yq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Roberts Uldriķis
| image = Roberts Uldriķis LVA.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|4|3}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| height = 198
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| clubnumber = 17
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Alberts]]
| youthyears2 = 
| youthclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]]
| youthyears3 = 2011-2015
| youthclubs3 = {{flaga|Latvija}} [[JFC Skonto]]
| years1 = 2015—2016
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]]
| caps1 = 36
| goals1 = 7
| years2 = 2017—2018
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| caps2 = 33
| goals2 = 12
| years3 = 2018—2021
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| caps3 = 72
| goals3 = 11
| years4 = 2021—2024
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Cambuur|Cambuur]]
| caps4 = 81
| goals4 = 20
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 15
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 25
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps3 = 8
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2017—
| nationalteam4 = {{fb|LVA}}
| nationalcaps4 = 55
| nationalgoals4 = 8
| pcupdate = {{dat|2025|04|18|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2024|01|27|SK|bez}}
}}

'''Roberts Uldriķis''' (dzimis {{dat|1998|4|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada septembra Uldriķis pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.

R. Uldriķa tēvs ir sporta žurnālists un funkcionārs [[Askolds Uldriķis]]. Futbolists ir arī jaunākais brālis [[Normunds Uldriķis]]. Roberts Uldriķis līdz 9. klasei mācījās [[Rīgas 69. pamatskola|Rīgas 69. pamatskolā]].

== Karjera ==
=== Klubos ===
Spēlējis [[JDFS Alberts]] un [[JFC Skonto]] jauniešu komandās, pārstāvējis arī &quot;[[Skonto FC|Skonto]]&quot; kluba dublieru komandu. Pirms [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonas]] pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubam [[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032015-skonto_un_spartakam_visvairak_legionaru_g |title=&quot;Skonto&quot; un &quot;Spartakam&quot; visvairāk leģionāru, bruņojas arī &quot;Gulbene&quot; |date={{dat|2015|3|10|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Virslīgā debitēja {{dat|2015|4|12||bez}} spēlē pret &quot;Skonto&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14042015-r_uldrikis_debija_pret_skonto_bija_papild |title=R. Uldriķis: &quot;Debija pret &quot;Skonto&quot; bija papildus stimuls&quot; |date={{dat|2015|4|14|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Metta/LU kluba sastāvā nospēlēja divas sezonas un 36 spēlēs Virslīgā guva 7 vārtus. [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] tika divas reizes atzīts par apļa labāko jauno futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07102016-uldrikis_atzits_par_virsligas_tresa_apla_ |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas trešā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|10|7|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122016-uldrikis_atzits_par_virsligas_ceturta_apl |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas ceturtā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|12|8|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada decembrī noslēdza līgumu ar citu Virslīgas klubu [[FK RFS|RFS]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23122016-18_gadus_vecais_uldrikis_parcelas_uz_rfs |title=18 gadus vecais Uldriķis pārceļas uz RFS |date={{dat|2016|12|23|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jau savā pirmajā Virslīgas spēlē jaunā kluba rindās izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12032017-platonovam_tris_parliktni_uldrikis_izrauj |title=Platonovam trīs pārliktņi, Uldriķis izrauj RFS uzvaru pār čempioni |date={{dat|2017|3|12|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada sezonas 1. aplī tika vēlreiz atzīts par labāko jauno spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27052017-uldrikis_tiek_atzits_par_1_apla_labako_ja |title=Uldriķis tiek atzīts par 1. apļa labāko jauno spēlētāju Virslīgā|date={{dat|2017|5|27|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada jūlijā Uldriķis noslēdza četru gadu līgumu ar Šveices klubu ''[[FC Sion|Sion]]''. [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] aizvadīja 72 spēles un guva 11 vārtus. Izcēlās ar četriem vārtu guvumiem desmit spēlēs arī [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausa]] izcīņā. {{dat|2021|8|31||bez}} pārgāja uz [[Nīderlande]]s klubu ''[[SC Cambuur]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/31082021-uldrikis_pamet_sion_un_nosledz_divu_gadu_ |title=''Sion'' transfēra perioda pēdējā dienā pārdod Uldriķi uz Nīderlandes ''Cambuur''|date={{dat|2021|8|31|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|8|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada sezonā ''[[Eredivisie]]'' 21 spēlē R. Uldriķis guva septiņus vārtus. Nākamo sezonu komanda aizvadīja nesekmīgi un ieņēma priekšpēdējo vietu, atstājot valsts augstāko līgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/uldrika-un-tobera-parstavetie-klubi-izkrit-no-augstakajam-ligam-niderlande-un-polija-14298773 |title=Uldriķa un Tobera pārstāvētie klubi izkrīt no augstākajām līgām Nīderlandē un Polijā |date={{dat|2023|5|7|N|bez}} |website=diena.lv |accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim pārstāvēja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu ''[[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]'' un 15 līgas spēlēs guva vienus vārtus. 2025. gada janvārī pārgāja uz Vācijas 3. līgas klubu [[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/17012025-uldrikis_pievienojies_vacijas_tresas_liga |title=Uldriķis pievienojies Vācijas trešās līgas klubam |date={{dat|2025|1|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 25. februārī Uldriķis guva savainojumu — ceļgala krustenisko saišu plīsumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/27022025-uldrikim_celgala_krustenisko_saisu_plisum|title=Latvijas izlases uzbrucējam Uldriķim ceļgala krustenisko saišu plīsums|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-27|date=2025-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Komanda iekļuva [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], bet Uldriķis atsāka spēlēt 2026. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16012026-no_smagas_traumas_atlabusais_uldrikis_deb |title=No smagās traumas atlabušais Uldriķis debitē Vācijas otrajā bundeslīgā |date={{dat|2026|1|16|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembra sākumā Uldriķis pievienojās ''Eredivisie'' klubam ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02092026-uldrikis_pamet_vaciju_un_atgriezas_niderl |title=Uldriķis pamet Vāciju un atgriežas Nīderlandes augstākajā līgā |date={{dat|2026|9|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
Bijis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlašu spēlētājs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitēja {{dat|2017|6|12||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], laukumā nākot uz maiņu 65. minūtē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai |title=Latvijas izlase nenosargā pārsvaru un pārbaudes spēlē zaudē Igaunijai |date={{dat|2017|6|12|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170615030010/http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai }}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus izlases laba guva {{dat|2018|6|9||bez}} pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/uldrikis-atvieglojums-ka-vartu-konts-izlase-ir-atverts.d?id=50113307 |title=Uldriķis: atvieglojums, ka vārtu 'konts' izlasē ir atvērts|date={{dat|2018|6|11|N|bez}} |website=delfi.lv|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Uldriķis, Roberts}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Metta spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]]</text>
      <sha1>4fznhr5hrbfymxyubi2qdfwy0lpp3yq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516875</id>
      <parentid>4516874</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:49:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4516875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10107" sha1="i3ednai7d7l1sbsgubgr1nt674o7fi9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Roberts Uldriķis
| image = Roberts Uldriķis LVA.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|4|3}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| height = 198
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| clubnumber = 17
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Alberts]]
| youthyears2 = 
| youthclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]]
| youthyears3 = 2011-2015
| youthclubs3 = {{flaga|Latvija}} [[JFC Skonto]]
| years1 = 2015—2016
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]]
| caps1 = 36
| goals1 = 7
| years2 = 2017—2018
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| caps2 = 33
| goals2 = 12
| years3 = 2018—2021
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| caps3 = 72
| goals3 = 11
| years4 = 2021—2024
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Cambuur|Cambuur]]
| caps4 = 81
| goals4 = 20
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 15
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 25
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps3 = 8
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2017—
| nationalteam4 = {{fb|LVA}}
| nationalcaps4 = 56
| nationalgoals4 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|09|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|03|SK|bez}}
}}

'''Roberts Uldriķis''' (dzimis {{dat|1998|4|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada septembra Uldriķis pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.

R. Uldriķa tēvs ir sporta žurnālists un funkcionārs [[Askolds Uldriķis]]. Futbolists ir arī jaunākais brālis [[Normunds Uldriķis]]. Roberts Uldriķis līdz 9. klasei mācījās [[Rīgas 69. pamatskola|Rīgas 69. pamatskolā]].

== Karjera ==
=== Klubos ===
Spēlējis [[JDFS Alberts]] un [[JFC Skonto]] jauniešu komandās, pārstāvējis arī &quot;[[Skonto FC|Skonto]]&quot; kluba dublieru komandu. Pirms [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonas]] pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubam [[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032015-skonto_un_spartakam_visvairak_legionaru_g |title=&quot;Skonto&quot; un &quot;Spartakam&quot; visvairāk leģionāru, bruņojas arī &quot;Gulbene&quot; |date={{dat|2015|3|10|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Virslīgā debitēja {{dat|2015|4|12||bez}} spēlē pret &quot;Skonto&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14042015-r_uldrikis_debija_pret_skonto_bija_papild |title=R. Uldriķis: &quot;Debija pret &quot;Skonto&quot; bija papildus stimuls&quot; |date={{dat|2015|4|14|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Metta/LU kluba sastāvā nospēlēja divas sezonas un 36 spēlēs Virslīgā guva 7 vārtus. [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] tika divas reizes atzīts par apļa labāko jauno futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07102016-uldrikis_atzits_par_virsligas_tresa_apla_ |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas trešā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|10|7|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122016-uldrikis_atzits_par_virsligas_ceturta_apl |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas ceturtā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|12|8|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada decembrī noslēdza līgumu ar citu Virslīgas klubu [[FK RFS|RFS]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23122016-18_gadus_vecais_uldrikis_parcelas_uz_rfs |title=18 gadus vecais Uldriķis pārceļas uz RFS |date={{dat|2016|12|23|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jau savā pirmajā Virslīgas spēlē jaunā kluba rindās izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12032017-platonovam_tris_parliktni_uldrikis_izrauj |title=Platonovam trīs pārliktņi, Uldriķis izrauj RFS uzvaru pār čempioni |date={{dat|2017|3|12|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada sezonas 1. aplī tika vēlreiz atzīts par labāko jauno spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27052017-uldrikis_tiek_atzits_par_1_apla_labako_ja |title=Uldriķis tiek atzīts par 1. apļa labāko jauno spēlētāju Virslīgā|date={{dat|2017|5|27|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada jūlijā Uldriķis noslēdza četru gadu līgumu ar Šveices klubu ''[[FC Sion|Sion]]''. [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] aizvadīja 72 spēles un guva 11 vārtus. Izcēlās ar četriem vārtu guvumiem desmit spēlēs arī [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausa]] izcīņā. {{dat|2021|8|31||bez}} pārgāja uz [[Nīderlande]]s klubu ''[[SC Cambuur]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/31082021-uldrikis_pamet_sion_un_nosledz_divu_gadu_ |title=''Sion'' transfēra perioda pēdējā dienā pārdod Uldriķi uz Nīderlandes ''Cambuur''|date={{dat|2021|8|31|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|8|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada sezonā ''[[Eredivisie]]'' 21 spēlē R. Uldriķis guva septiņus vārtus. Nākamo sezonu komanda aizvadīja nesekmīgi un ieņēma priekšpēdējo vietu, atstājot valsts augstāko līgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/uldrika-un-tobera-parstavetie-klubi-izkrit-no-augstakajam-ligam-niderlande-un-polija-14298773 |title=Uldriķa un Tobera pārstāvētie klubi izkrīt no augstākajām līgām Nīderlandē un Polijā |date={{dat|2023|5|7|N|bez}} |website=diena.lv |accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim pārstāvēja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu ''[[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]'' un 15 līgas spēlēs guva vienus vārtus. 2025. gada janvārī pārgāja uz Vācijas 3. līgas klubu [[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/17012025-uldrikis_pievienojies_vacijas_tresas_liga |title=Uldriķis pievienojies Vācijas trešās līgas klubam |date={{dat|2025|1|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 25. februārī Uldriķis guva savainojumu — ceļgala krustenisko saišu plīsumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/27022025-uldrikim_celgala_krustenisko_saisu_plisum|title=Latvijas izlases uzbrucējam Uldriķim ceļgala krustenisko saišu plīsums|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-27|date=2025-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Komanda iekļuva [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], bet Uldriķis atsāka spēlēt 2026. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16012026-no_smagas_traumas_atlabusais_uldrikis_deb |title=No smagās traumas atlabušais Uldriķis debitē Vācijas otrajā bundeslīgā |date={{dat|2026|1|16|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembra sākumā Uldriķis pievienojās ''Eredivisie'' klubam ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02092026-uldrikis_pamet_vaciju_un_atgriezas_niderl |title=Uldriķis pamet Vāciju un atgriežas Nīderlandes augstākajā līgā |date={{dat|2026|9|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
Bijis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlašu spēlētājs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitēja {{dat|2017|6|12||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], laukumā nākot uz maiņu 65. minūtē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai |title=Latvijas izlase nenosargā pārsvaru un pārbaudes spēlē zaudē Igaunijai |date={{dat|2017|6|12|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170615030010/http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai }}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus izlases laba guva {{dat|2018|6|9||bez}} pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/uldrikis-atvieglojums-ka-vartu-konts-izlase-ir-atverts.d?id=50113307 |title=Uldriķis: atvieglojums, ka vārtu 'konts' izlasē ir atvērts|date={{dat|2018|6|11|N|bez}} |website=delfi.lv|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Uldriķis, Roberts}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Metta spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]]</text>
      <sha1>i3ednai7d7l1sbsgubgr1nt674o7fi9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516876</id>
      <parentid>4516875</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:50:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:Bīlefeldes &quot;Arminia&quot; spēlētāji]]; +[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4516876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10199" sha1="dl1l9piokyzk0mhe6ndpzqmhfpabbmj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Roberts Uldriķis
| image = Roberts Uldriķis LVA.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|4|3}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| height = 198
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| clubnumber = 17
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Alberts]]
| youthyears2 = 
| youthclubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]]
| youthyears3 = 2011-2015
| youthclubs3 = {{flaga|Latvija}} [[JFC Skonto]]
| years1 = 2015—2016
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]]
| caps1 = 36
| goals1 = 7
| years2 = 2017—2018
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]]
| caps2 = 33
| goals2 = 12
| years3 = 2018—2021
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| caps3 = 72
| goals3 = 11
| years4 = 2021—2024
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Cambuur|Cambuur]]
| caps4 = 81
| goals4 = 20
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 15
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 25
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2017—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]]
| nationalcaps3 = 8
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2017—
| nationalteam4 = {{fb|LVA}}
| nationalcaps4 = 56
| nationalgoals4 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|09|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|03|SK|bez}}
}}

'''Roberts Uldriķis''' (dzimis {{dat|1998|4|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada septembra Uldriķis pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.

R. Uldriķa tēvs ir sporta žurnālists un funkcionārs [[Askolds Uldriķis]]. Futbolists ir arī jaunākais brālis [[Normunds Uldriķis]]. Roberts Uldriķis līdz 9. klasei mācījās [[Rīgas 69. pamatskola|Rīgas 69. pamatskolā]].

== Karjera ==
=== Klubos ===
Spēlējis [[JDFS Alberts]] un [[JFC Skonto]] jauniešu komandās, pārstāvējis arī &quot;[[Skonto FC|Skonto]]&quot; kluba dublieru komandu. Pirms [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonas]] pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubam [[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032015-skonto_un_spartakam_visvairak_legionaru_g |title=&quot;Skonto&quot; un &quot;Spartakam&quot; visvairāk leģionāru, bruņojas arī &quot;Gulbene&quot; |date={{dat|2015|3|10|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Virslīgā debitēja {{dat|2015|4|12||bez}} spēlē pret &quot;Skonto&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14042015-r_uldrikis_debija_pret_skonto_bija_papild |title=R. Uldriķis: &quot;Debija pret &quot;Skonto&quot; bija papildus stimuls&quot; |date={{dat|2015|4|14|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Metta/LU kluba sastāvā nospēlēja divas sezonas un 36 spēlēs Virslīgā guva 7 vārtus. [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]] tika divas reizes atzīts par apļa labāko jauno futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07102016-uldrikis_atzits_par_virsligas_tresa_apla_ |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas trešā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|10|7|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122016-uldrikis_atzits_par_virsligas_ceturta_apl |title=Uldriķis atzīts par Virslīgas ceturtā apļa labāko jauno futbolistu |date={{dat|2016|12|8|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada decembrī noslēdza līgumu ar citu Virslīgas klubu [[FK RFS|RFS]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23122016-18_gadus_vecais_uldrikis_parcelas_uz_rfs |title=18 gadus vecais Uldriķis pārceļas uz RFS |date={{dat|2016|12|23|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jau savā pirmajā Virslīgas spēlē jaunā kluba rindās izcēlās ar diviem vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12032017-platonovam_tris_parliktni_uldrikis_izrauj |title=Platonovam trīs pārliktņi, Uldriķis izrauj RFS uzvaru pār čempioni |date={{dat|2017|3|12|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017. gada sezonas 1. aplī tika vēlreiz atzīts par labāko jauno spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27052017-uldrikis_tiek_atzits_par_1_apla_labako_ja |title=Uldriķis tiek atzīts par 1. apļa labāko jauno spēlētāju Virslīgā|date={{dat|2017|5|27|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada jūlijā Uldriķis noslēdza četru gadu līgumu ar Šveices klubu ''[[FC Sion|Sion]]''. [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] aizvadīja 72 spēles un guva 11 vārtus. Izcēlās ar četriem vārtu guvumiem desmit spēlēs arī [[Šveices kauss futbolā|Šveices kausa]] izcīņā. {{dat|2021|8|31||bez}} pārgāja uz [[Nīderlande]]s klubu ''[[SC Cambuur]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/31082021-uldrikis_pamet_sion_un_nosledz_divu_gadu_ |title=''Sion'' transfēra perioda pēdējā dienā pārdod Uldriķi uz Nīderlandes ''Cambuur''|date={{dat|2021|8|31|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|8|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada sezonā ''[[Eredivisie]]'' 21 spēlē R. Uldriķis guva septiņus vārtus. Nākamo sezonu komanda aizvadīja nesekmīgi un ieņēma priekšpēdējo vietu, atstājot valsts augstāko līgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/uldrika-un-tobera-parstavetie-klubi-izkrit-no-augstakajam-ligam-niderlande-un-polija-14298773 |title=Uldriķa un Tobera pārstāvētie klubi izkrīt no augstākajām līgām Nīderlandē un Polijā |date={{dat|2023|5|7|N|bez}} |website=diena.lv |accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada janvārim pārstāvēja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] klubu ''[[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]]'' un 15 līgas spēlēs guva vienus vārtus. 2025. gada janvārī pārgāja uz Vācijas 3. līgas klubu [[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/17012025-uldrikis_pievienojies_vacijas_tresas_liga |title=Uldriķis pievienojies Vācijas trešās līgas klubam |date={{dat|2025|1|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|1|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; 25. februārī Uldriķis guva savainojumu — ceļgala krustenisko saišu plīsumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/27022025-uldrikim_celgala_krustenisko_saisu_plisum|title=Latvijas izlases uzbrucējam Uldriķim ceļgala krustenisko saišu plīsums|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-27|date=2025-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Komanda iekļuva [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], bet Uldriķis atsāka spēlēt 2026. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16012026-no_smagas_traumas_atlabusais_uldrikis_deb |title=No smagās traumas atlabušais Uldriķis debitē Vācijas otrajā bundeslīgā |date={{dat|2026|1|16|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembra sākumā Uldriķis pievienojās ''Eredivisie'' klubam ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02092026-uldrikis_pamet_vaciju_un_atgriezas_niderl |title=Uldriķis pamet Vāciju un atgriežas Nīderlandes augstākajā līgā |date={{dat|2026|9|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|9|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
Bijis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlašu spēlētājs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitēja {{dat|2017|6|12||bez}} [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], laukumā nākot uz maiņu 65. minūtē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai |title=Latvijas izlase nenosargā pārsvaru un pārbaudes spēlē zaudē Igaunijai |date={{dat|2017|6|12|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170615030010/http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-nenosarga-parsvaru-un-parbaudes-spele-zaude-igaunijai }}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus izlases laba guva {{dat|2018|6|9||bez}} pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/uldrikis-atvieglojums-ka-vartu-konts-izlase-ir-atverts.d?id=50113307 |title=Uldriķis: atvieglojums, ka vārtu 'konts' izlasē ir atvērts|date={{dat|2018|6|11|N|bez}} |website=delfi.lv|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Uldriķis, Roberts}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Metta spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]]
[[Kategorija:Bīlefeldes &quot;Arminia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]</text>
      <sha1>dl1l9piokyzk0mhe6ndpzqmhfpabbmj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balvu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355668</id>
    <revision>
      <id>4516530</id>
      <parentid>3852382</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:43:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5287" sha1="e3nnlrnc2laizguy01x0vhhclqo6r3x" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Balvu rajons|Balvu rajona]] priekšsēdētāji'''. Balvu rajons tika izveidots [[1949]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]], kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā [[Viļakas apriņķis]] tika sadalīts [[Abrenes rajons|Abrenes]] (centrs- [[Viļaka]]) un [[Balvu rajons|Balvu rajonos]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; [[1952]].&amp;nbsp;— [[1953]]. gadā Balvu rajons ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. [[1959]]. gadā Balvu rajonam pievienoja lielāko daļu no sadalītā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] ar [[Viļaka]]s pilsētu, bet [[1962]]. gadā [[Baltinava|Baltinavu]] no sadalītā [[Kārsavas rajons|Kārsavas rajona]]. Balvu rajons pastāvēja līdz [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijam]], kad notika teritoriālā reforma un tika izveidoti [[Balvu novads|Balvu]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Rugāju novads|Rugāju]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums |access-date={{dat|2017|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |archivedate={{dat|2010|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Rajona priekšsēdētājs (1950—2009)'''
|-
| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Arnolds Boks]]''' || [[1950]]. gada [[14. janvāris]]&amp;nbsp;— [[1953]]. gada [[23. janvāris]] || — || — ||
|-
| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Vaivods]]''' || [[1953]]. gada [[23. janvāris]]&amp;nbsp;— [[1954]]. gada [[28. augusts]] || — || — ||
|-
| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Herberts Freimanis]]''' || [[1954]]. gada [[28. augusts]]&amp;nbsp;— [[1959]]. gada [[21. novembris]] || — || — ||
|-
| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Krutiks]]''' || [[1959]]. gada [[21. novembris]]&amp;nbsp;— [[1960]]. gada [[26. oktobris]] || — || — ||
|-
| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Vīksne (Balvi)|Jānis Vīksne]]''' || [[1960]]. gada [[26. oktobris]]&amp;nbsp;— [[1962]]. gada [[10. aprīlis]] || — || — ||
|-
| || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jaroslavs Bočarovs]]''' || [[1962]]. gada [[10. aprīlis]]&amp;nbsp;— [[1966]]. gada [[1. septembris]] || — || — ||
|-
| || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Dūda (1929)|Jānis Dūda]]'''
&lt;small&gt;(1929)&lt;/small&gt;
| [[1966]]. gada [[1. septembris]]&amp;nbsp;— [[1990]]. gada [[16. janvāris]] || — || — ||
|-
| || '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Voldemārs Šļakota]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949)&lt;/small&gt; || [[1990]]. gada [[16. janvāris]]&amp;nbsp;— [[1992]]. gada [[6. aprīlis]] || — || — ||
|-
| || '''9.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ainis Šaicāns]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1950—2011)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[6. aprīlis]]&amp;nbsp;— [[1994]]. gada [[9. jūnijs]]|| — || — ||
|-
| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andris Kazinovskis]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || [[1994]]. gada [[9. jūnijs]]&amp;nbsp;— [[1997]]. gada [[13. decembris]] || — || [[1994. gada Balvu rajona domes vēlēšanas|1994]]&lt;br /&gt;[[1997. gada Balvu rajona domes vēlēšanas|1997]] ||
|-
| || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Zujāns]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1945—1999)&lt;/small&gt; || [[1997]]. gada [[13. decembris]]&amp;nbsp;— [[1999]]. gada [[20. jūlijs]] || — || — ||
|-
| || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valda Iļjanova]]''' || [[1999]]. gada [[20. jūlijs]]&amp;nbsp;— [[2001]]. gada [[5. aprīlis]] || — || — ||
|-
| || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Regīna Kuļša]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1940)&lt;/small&gt; || [[2001]]. gada [[5. aprīlis]]&amp;nbsp;— [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] || — || [[2001. gada Balvu rajona domes vēlēšanas|2001]]&lt;br /&gt;[[2005. gada Balvu rajona domes vēlēšanas|2005]] ||
|-
| colspan=&quot;8&quot; align=&quot;center&quot; |'''Amats sadalīts [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada pašvaldības vadītāja]], [[Baltinavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Baltinavas novada pašvaldības vadītāja]], [[Rugāju novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rugāju novada pašvaldības vadītāja]] un [[Viļakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Viļakas novada pašvaldības vadītāja]] amatos'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]
* [[Baltinavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]
* [[Rugāju novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]
* [[Viļakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Balvu rajons|Pašvaldība]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Balvu rajons]]</text>
      <sha1>e3nnlrnc2laizguy01x0vhhclqo6r3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļakas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>356097</id>
    <revision>
      <id>4516727</id>
      <parentid>4505701</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T23:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6222" sha1="ghvy6id2iuiwyw562shzn1ks3twe5jl" xml:space="preserve">[[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|150px|thumb|Viļakas pilsētas ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Viļaka]]s pilsētas priekšsēdētāji''' jeb '''Viļakas mēri''' kopš [[1945]]. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&amp;EntryID=1051 |title=Viļakas pilsētas vadītāji |access-date={{dat|2017|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201023115231/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&amp;EntryID=1051 }}&lt;/ref&gt;, kad Viļaka ieguva pilsētas tiesības. No 1994. līdz [[2009]]. gadam Viļakas pilsētai bija atsevišķs pilsētas domes priekšsēdētājs, taču pēc [[2009]]. gada pašvaldību reformas Viļakas pilsētas domes priekšsēdētāja amatu pildīja [[Viļakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Viļakas novada domes priekšsēdētājs]]. Pēc [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada reformas]] Viļakas pilsētas vadītāja amatu pildīja [[Balvu novads|Balvu novada]] pašvaldības Viļakas pilsētas pārvaldes vadītājs, bet no 2024. gada 1. jūlija – Balvu novada pašvaldības Viļakas apvienības pārvaldes vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/50900037021/reorganization/1216|title=Viļakas apvienības pārvalde: Reorganizācija - UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt;

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
| colspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot; |'''Viļakas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs''' '''(1946–1990)'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=1051|title=Viļakas pilsētas vadītāji - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt;
|-
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Piezīmes 
|-
| '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[A. Baškajevs]]''' || [[1946]]. gada [[jūnijs]] — [[1947]]. gada [[jūnijs]] ||
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[N. Grahoļska]]''' || [[1947]]. gada [[jūnijs]] — [[1949]]. gada [[29. septembris]] ||
|-
| '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[F. Semikozs]]''' || [[1949]]. gada [[29. septembris]] — [[1950]]. gada [[17. marts]] ||
|-
| '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[N. Orlovs]]''' || [[1950]]. gada [[17. marts]] — [[3. decembris]] ||
|-
| '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[S. Močalovskis]]''' || [[1951]]. gada [[15. septembris]] — [[1952]]. gada [[23. jūnijs]] ||
|-
| '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[R. Morozovs]]''' || [[1952]]. gada [[23. jūnijs]] — [[4. oktobris]] || 
|-
| '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[N. Kuļa]]''' || [[1952]]. gada [[4. novembris]] — [[1953]]. gada [[30. jūlijs]] || 
|-
| '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[A. Kuzmina]]''' || [[1953]]. gada [[jūnijs]] — [[1955]]. gada [[jūnijs]] || 
|-
| '''9.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[K. Andrejeva]]''' || [[1955]]. gada [[22. jūnijs]] — [[1956]]. gada [[jūlijs]] || 
|-
| '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[N. Rumjanceva]]''' || [[1957]]. gada [[janvāris]] — [[1958]]. gada [[25. novembris]] || 
|-
| '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[B. Kudurs]]''' || [[1958]]. gada [[25. novembris]] — [[1959]]. gada [[6. marts]] || 
|-
| '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[T. Zelenkova]]''' || [[1959]]. gada [[6. marts]] — [[1960]]. gada [[8. marts]] || 
|-
| '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Meščerjakovs]]''' || [[1960]]. — [[1969]]. gads || 
|-
| '''14.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vanda Borisova]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1927—2012)&lt;/small&gt; || [[1969]]. — [[1971]]. gads || 
|-
| '''15.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antonija Drozdova]]''' || [[1971]]. — [[1990]]. gads || 
|-
| colspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot; |'''Viļakas pilsētas Tautas deputātu padomes valdes priekšsēdētājs''' '''(1990–1994)'''
|-
| colspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot; |'''Viļakas pilsētas Domes priekšsēdētājs''' '''(1994–2009)'''
|-
| '''16.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Marjans Locāns]]'''
&lt;small&gt;(1933–2024?)&lt;/small&gt; 
| [[1990]]. gads — [[1997]]. [[jūlijs]] || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Marjans-Locans|title=Marjans Locāns|website=Timenote.lv|access-date=2026-08-11|archive-date=2026-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260811105800/https://timenote.info/lv/Marjans-Locans}}&lt;/ref&gt; 
|-
| '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Staņislavs Pužulis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1936)&lt;/small&gt; || [[1997]]. — [[2001]]. gads || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=1052|title=Pužulis Staņislavs - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt; 
|-
| '''18.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Regīna Brokāne]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1950—2024)&lt;/small&gt; || [[2001]]. gads — [[2009]]. gada [[30. jūnijs]] || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; |'''No 2009. līdz 2021. gadam amats apvienots ar [[Viļakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Viļakas novada pašvaldības vadītāja]] amatu'''
|-
| colspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot; |'''[[Balvu novads|Balvu novada]] pašvaldības Viļakas pilsētas pārvaldes vadītājs (2021–2024)'''
|-
| colspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot; |'''Balvu novada pašvaldības Viļakas apvienības pārvaldes vadītājs (2024–pašlaik)'''
|-
| '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Oļegs Kesks]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || [[2021]]. gada [[5. jūlijs]] — ''pašlaik'' || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[Viļakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170802195426/http://vilaka.lv/ Viļaka]
* [https://www.balvi.lv/lv/strukturvieniba/vilakas-apvienibas-parvalde Viļakas apvienības pārvalde]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Viļaka|Priekšsēdētāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Viļaka]]</text>
      <sha1>ghvy6id2iuiwyw562shzn1ks3twe5jl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dunss Skots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>357162</id>
    <revision>
      <id>4516466</id>
      <parentid>4168759</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:37:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4516466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2616" sha1="07mu1vxolz82htpoz9ztoqv5thy2w4b" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums = 
|               vārds =Joans Dunss Skots
|          vārds_orig =''Ioannes Duns Scotus''
|              attēls =JohnDunsScotus - full.jpg
|          att_izmērs =
|       att_nosaukums =
|             dz_gads =1266
|          dz_mēnesis =
|            dz_diena =
|            dz_vieta =[[Dansa]], [[Skotijas Karaliste]]&lt;br /&gt;([[Skotišbordersa]], [[Skotija]], {{GBR}})
|              m_gads =1308
|           m_mēnesis =11
|             m_diena =8
|             m_vieta =[[Ķelne]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;([[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{DEU}})
|           pilsonība =
|             tautība =
|            paraksts =
|               skola =[[sholastika]], [[voluntārisms (filozofijs)|voluntārisms]], [[Viduslaiku reālisms]]
|           intereses =[[metafizika]], [[teoloģija]], [[loģika]], [[epistemioloģija]], [[ētika]]
|              idejas =''[[haecceitas]]'', [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] [[nevainīgā ieņemšana]]
|          alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]]
|           skolotājs =
|           skolnieks =
|          ietekme_no =[[Aristotelis]], [[Svētais Augustīns]], [[Kenterberijas Anselms]], [[Akvīnas Toms]]
|          ietekmējis = [[Viljams Okams]], [[Renē Dekarts]], [[Alvins Plentinga]], [[Martins Heidegers]], [[Hanna Ārente]], [[Žils Delēzs]], [[Čārlzs Pīrss]], [[Džerards Hopkinss]]
|               darbi =
|              valoda =
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Joans Dunss Skots''' ({{val|la|Ioannes Duns Scotus}}; dzimis [[1266. gads|1266. gadā]], miris {{dat|1308|11|8}}) bija viduslaiku skotu [[franciskāņi|franciskāņu]] [[teoloģija|teologs]] un [[filozofija|filozofs]], saukts ''Doctor Subtilis''. Attīstījis [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] [[nevainīgā ieņemšana|nevainīgās ieņemšanas]] konceptu, izvirzījis [[Dieva esamība]]s pierādījumus. 1993. gadā beatificēts. Par viņa dzīvi saglabājies maz informācijas. Dzimis [[Skotija|Skotijā]], mācījies un darbojies [[Oksforda|Oksfordā]], vēlāk [[Parīze|Parīzē]], bet miris [[Ķelne|Ķelnē]]. Kopā ar [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]] un [[Viljams Okams|Okamas Viljamu]] tiek atzīts par vienu no vidējo [[viduslaiki|viduslaiku]] ietekmīgākajiem filozofiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1266. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1308. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:13. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:14. gadsimta filozofi]]</text>
      <sha1>07mu1vxolz82htpoz9ztoqv5thy2w4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Franku karaļu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365813</id>
    <revision>
      <id>4516683</id>
      <parentid>4163622</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:28:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>-hrono saites un citi sīkumi.......</comment>
      <origin>4516683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23442" sha1="npi992umu2rt6p6ptap8p5cmdf3wrqe" xml:space="preserve">[[Attēls:Frankish Empire 481 to 814-en.svg|450px|thumb|Franku valsts (impērija)]]
Šaja uzskaitījumā apkopoti '''[[Franki|Franku]] karaļi''', kas valdīja mūsdienu [[Francija]]s teritorijā. no 481. gada, kad tika izveidota [[Franku valsts]] līdz 987. gadam. Pēc 843. gada Franku valsts sadalījās trīs atsevišķās teritorijās — [[Rietumfranku valsts]], [[Vidusfranku valsts]] un [[Austrumfranku valsts]]. Pēc 987. gada Francijas teritoriju pārvaldīja [[Francijas karalis]].

== Uzskaitījums ==
=== Franku valsts (481—843) ===
==== Visu Franku karalis (448–511) ====
{{legend| yellow | [[Merovingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Merovingu dinastija]] (448–511)
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Mérovée.jpg|80px]] || '''[[Meroveijs]]'''&lt;br /&gt;''Merovech''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(415—458)&lt;/small&gt; || 448. — 457. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Portrait Childéric roy de France.jpg|80px]] || '''[[Hilderiks I]]'''&lt;br /&gt;''Childéric''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(440—481/482)&lt;/small&gt; || 457. — 482. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clovis.jpg|80px]] || '''[[Hlodvigs I]]'''&lt;br /&gt;''Clovis I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(466—511)&lt;/small&gt; || 509. — 511. gada 27. novembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] ||
|}

==== Neistrijas Franku karalis (511—679) ====
''Skatīt arī: [[Neistrija]]''
{{legend| yellow | [[Merovingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituli !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Merovingu dinastija]] (511—679)
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Childebert Ier.jpg|80px]] || '''[[Hildeberts I]]'''&lt;br /&gt;''Childebert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 496—558)&lt;/small&gt; || 511. gada 27. novembris — 558. gada 13. decembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (511–558)&lt;br /&gt;[[Orleāna]]s karalis (524–558)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (ap 555—558) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clotaire Ier.jpg|80px]] || '''[[Hlotārs I]]'''&lt;br /&gt;''Chlothar I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 497—561)&lt;/small&gt; || 558. gada 13. decembris — 561. gada 29. novembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (558)&lt;br /&gt;[[Orleāna]]s karalis (524–558)&lt;br /&gt;[[Suasona]]s karalis (524–558)&lt;br /&gt;[[Reimsa]]s karalis (555–558) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Caribert.jpg|80px]] || '''[[Hariberts I]]'''&lt;br /&gt;''Charibert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 517—567)&lt;/small&gt; || 561. gada 29. novembris — 567. gada decembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (561–567) ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Chilpéric roy de France.jpg|80px]] || '''[[Hilperiks I]]'''&lt;br /&gt;''Chilperic I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 539—584)&lt;/small&gt; || 567. gada decembris — 584. gada septembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (567—584)&lt;br /&gt;[[Suasona]]s karalis (561—584) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Clotaire II roy de France.jpg|80px]] || '''[[Hlotārs II]]'''&lt;br /&gt;''Chlothar II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(584–629)&lt;/small&gt; || 584. gada septembris — 629. gada 18. oktobris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (595—613)&lt;br /&gt;Franku karalis (613—629)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (613—623)||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Dagobert Ier.jpg|80px]] || '''[[Dagoberts I]]'''&lt;br /&gt;''Dagobert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 603—639)&lt;/small&gt; || 629. gada 18. oktobris — 639. gada 19. janvāris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Austrazija]]s karalis (623-629)&lt;br /&gt;Franku karalis (629–634)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (634—639) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clovis II.jpg|80px]] || '''[[Hlodvigs II]]'''&lt;br /&gt;''Clovis II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(634—657/658)&lt;/small&gt; || 639. gada 19. janvāris — 657. gada 27. novembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (639—657) ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clotaire III.jpg|80px]] || '''[[Hlotārs III]]'''&lt;br /&gt;''Chlothar III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(652–673)&lt;/small&gt; || 657. gada 27. novembris — 673. gada pavasaris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (658—673)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (657-662) ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Childéric II.jpg|80px]] || '''[[Hilderiks II]]'''&lt;br /&gt;''Childéric II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 653—675)&lt;/small&gt; || 673. gada pavasaris — 675. gada rudens || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || Franku karalis (673–675)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (673—675)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (662—675) ||
|-
| [[Attēls:Theuderic III.jpg|80px]] || '''[[Teodorihs III]]'''&lt;br /&gt;''Theuderic III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(654—691)&lt;/small&gt; || 675. gada rudens — 679. gada 23. decembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || Franku karalis (679–691)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (673 un 675—691)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (679-691) ||
|}

==== Austrazijas Franku karalis (511–679) ====
''Skatīt arī: [[Austrazija]]''
{{legend| yellow | [[Merovingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituli !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Merovingu dinastija]] (511—679)
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Thierri Ier.jpg|80px]] || '''[[Teodorihs I]]'''&lt;br /&gt;''Theuderic I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(487 – 533/534)&lt;/small&gt; || 511. gada 27. novembris — 534. gada sākums || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Meca]]s karalis (511–533/34) ||
|-
| [[Attēls:Münze Gold Solidus Theudebert I um 534 (obverse).jpg|80px]] || '''[[Teodeberts I]]'''&lt;br /&gt;''Theudebert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 503—547/548)&lt;/small&gt; || 534. gada sākums — apmēram 548. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Burgundija]]s karalis (534—548) ||
|-
| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Teodebalds I]]'''&lt;br /&gt;''Theudebald''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 535—555)&lt;/small&gt; || apmēram 548. — apmēram 555. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Childebert Ier.jpg|80px]] || '''[[Hildeberts I]]'''&lt;br /&gt;''Childebert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 496—558)&lt;/small&gt; || apmēram 555. — 558. gada 13. decembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (511–558)&lt;br /&gt;[[Orleāna]]s karalis (524–558)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s karalis (511—558) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clotaire Ier.jpg|80px]] || '''[[Hlotārs I]]'''&lt;br /&gt;''Chlothar I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 497—561)&lt;/small&gt; || 558. gada 13. decembris — 561. gada 29. novembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (558)&lt;br /&gt;[[Orleāna]]s karalis (524–558)&lt;br /&gt;[[Suasona]]s karalis (524–558)&lt;br /&gt;[[Reimsa]]s karalis (555–558)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s karalis (558–561) || 
|-
| [[Attēls:Sigebert 1.jpg|80px]] || '''[[Sigeberts I]]'''&lt;br /&gt;''Sigebert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 535—575)&lt;/small&gt; || 561. gada 29. novembris — apmēram 575. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Childebert II.png|80px]] || '''[[Hildeberts II]]'''&lt;br /&gt;''Childebert II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(570—595)&lt;/small&gt; || apmēram 575. — 595. gada marts || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Tiers de sou de Théodebert II frappé à Clermont.png|80px]] || '''[[Teodeberts II]]'''&lt;br /&gt;''Theudebert II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(586-612)&lt;/small&gt; || 595. gada marts — 612. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Thierri II (i.e. IV).jpg|80px]] || '''[[Teoderiks II]]'''&lt;br /&gt;''Theuderic II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(587–613)&lt;/small&gt; || 612. — 613. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Burgundija]]s karalis (595–613) || 
|-
| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sigeberts II]]'''&lt;br /&gt;''Sigebert II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(601—613)&lt;/small&gt; || 613. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Burgundija]]s karalis (613) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Clotaire II roy de France.jpg|80px]] || '''[[Hlotārs II]]'''&lt;br /&gt;''Chlothar II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(584–629)&lt;/small&gt; || 613. — 623. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Parīze]]s karalis (595—613)&lt;br /&gt;Franku karalis (613—629)&lt;br /&gt;[[Nestrijas]]s karalis (584–613) ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Dagobert Ier.jpg|80px]] || '''[[Dagoberts I]]'''&lt;br /&gt;''Dagobert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 603—639)&lt;/small&gt; || 623. — 634. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Neistrija]]s karalis (629-639)&lt;br /&gt;Franku karalis (629–634)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (634—639) || 
|-
| [[Attēls:Clichy Saint-Vincent-de-Paul339.JPG|80px]] || '''[[Sigeberts III]]'''&lt;br /&gt;''Sigebert III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 630–656)&lt;/small&gt; || 634. — 656. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Burgundija]]s karalis (613) || 
|-
| [[Attēls:Childebert II.png|80px]] || '''[[Hildeberts II]]'''&lt;br /&gt;''Childebert II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(650—661)&lt;/small&gt; || 656. — 661. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clotaire III.jpg|80px]] || '''[[Hlotārs III]]'''&lt;br /&gt;''Chlothar III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(652–673)&lt;/small&gt; || 661. — 673. gada pavasaris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (658—673)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (657-662) ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Childéric II.jpg|80px]] || '''[[Hilderiks II]]'''&lt;br /&gt;''Childéric II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 653—675)&lt;/small&gt; || 673. gada pavasaris — 675. gada rudens || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || Franku karalis (673–675)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (673—675)&lt;br /&gt;[[Austrazija]]s karalis (662—675) ||
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clovis IV.jpg|80px]] || '''[[Hlodvigs III]]'''&lt;br /&gt;''Clovis III'' || 675. gada rudens — apmēram 676. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || || 
|- 
| [[Attēls:Portrait Roi de france Dagobert II (i.e III).jpg|80px]] || '''[[Dagoberts II]]'''&lt;br /&gt;''Dagobert II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 650—679)&lt;/small&gt; || apmēram 676. — 679. gada 23. decembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || ||
|-
|}

==== Franku karalis (679–751) ====
{{colbegin|5}}
{{legend| yellow | [[Merovingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| green | [[Karolingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituli !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Merovingu dinastija]] (679–840)
|-
| [[Attēls:Theuderic III.jpg|80px]] || '''[[Teodorihs III]]'''&lt;br /&gt;''Theuderic III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(654—691)&lt;/small&gt; || 679. gada 23. decembris — 691. gada 12. aprīlis || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Austrazija]]s karalis (679—691)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (673 un 675—691)
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Clovis IV.jpg|80px]] || '''[[Hlodvigs IV]]'''&lt;br /&gt;''Clovis IV'' || 691. gada 12. aprīlis — 695. gads || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || || 
|- 
| [[Attēls:Childebert III 694 711.jpg|80px]] || '''[[Hildeberts III]]'''&lt;br /&gt;''Childebert III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(650—661)&lt;/small&gt; || 695. — 711. gada 23. aprīlis || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || || 
|- 
| [[Attēls:Portrait Roi de france Dagobert II (i.e III).jpg|80px]] || '''[[Dagoberts III]]'''&lt;br /&gt;''Dagobert III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(699–715)&lt;/small&gt; || 711. gada 23. aprīlis — 715. gada 31. decembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roy de france Chilperic II.jpg|80px]] || '''[[Hilperiks II]]'''&lt;br /&gt;''Chilperic II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 672–721)&lt;/small&gt; || 715. gada 31. decembris — 721. gada 13. februāris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] || [[Austrazija]]s karalis (715–717)&lt;br /&gt;[[Neistrija]]s un [[Burgundija]]s karalis (715–720) || 
|-
| [[Attēls:Portrait Roi de france Thierri II (i.e. IV).jpg|80px]] || '''[[Teoderiks IV]]'''&lt;br /&gt;''Theuderic IV''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 712–737)&lt;/small&gt; || 721. gada 13. februāris — 737. gada 16. marts/30. aprīlis || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] ||
|-
| [[Attēls:Charles Martel 01.jpg|80px]] || '''''[[Kārlis Martels]]'''''&lt;br /&gt;''Charles Martel''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 688–741)&lt;/small&gt; || 737. — 743. gads || || — || || Pils pārvaldnieks (šai laikā nebija karaļu); 
|-
| [[Attēls:Jean Dassier (1676-1763) - Childéric III roy de France (754).jpg|80px]] || '''[[Hilderiks III]]'''&lt;br /&gt;''Childeric III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 717–754)&lt;/small&gt; || 743. — 751. gada novembris || style=&quot;background: yellow| || [[Merovingu dinastija]] ||
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Karolingu dinastija]] (751–840)
|-
| [[Attēls:Alte-Mainbruecke Pipinus.jpg|80px]] || '''[[Pipins Īsais]]'''&lt;br /&gt;''Pépin le Bref''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 714–768)&lt;/small&gt; || 751. gada novembris — 768. gada 24. septembris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Statue de Carloman - 1835.jpg|80px]] || '''[[Karlomans I]]'''&lt;br /&gt;''Carloman I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 751–771)&lt;/small&gt; || 768. gada 24. septembris — 771. gada 4. decembris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || || Valdīja kopā ar Kārli Lielo
|-
| [[Attēls:Carlomagno, 814.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Lielais]]'''&lt;br /&gt;''Charlemagne''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(742–814)&lt;/small&gt; || 768. gada 24. septembris — 814. gada 28. janvāris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (800—814) || Līdz 768. gadam valdīja kopā ar Karlomanu I
|-
| [[Attēls:Louis the Pious from the Old City-Hall, Hamburg.jpg|80px]] || '''[[Ludviķis I Dievbijīgais|Luijs Dievbijīgais]]'''&lt;br /&gt;''Louis le Pieux''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(778–840)&lt;/small&gt; || 814. gada 28. janvāris — 840. gada 20. jūnijs || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (814—840) ||
|}

=== Rietumfranku valsts (843–987) ===
{{colbegin|5}}
{{legend| green | [[Karolingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| blue| [[Robertīnu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| purple| [[Bosonīdu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Citi tituli !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Karolingu dinastija]] (843–888)
|-
| [[Attēls:Carlo calvo.jpg|80px]] || '''[[Kārlis II Plikgalvis]]'''&lt;br /&gt;''Charles II le Chauve''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(823—877)&lt;/small&gt; || 843. — 877. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (875–877) || 
|-
| [[Attēls:Sacre Louis2 France 02.jpg|80px]] || '''[[Luijs II Stostoņa]]'''&lt;br /&gt;''Louis le Bègue''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(846—879)&lt;/small&gt; || 877. — 879. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Luijs III (Franku karalis)|Luijs III]]'''&lt;br /&gt;''Louis III''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(863/865—882)&lt;/small&gt; || 879. — 882. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || || Kopā ar Karlomanu II
|-
| [[Attēls:Denier de Carloman II.png|80px]] || '''[[Karlomans II]]'''&lt;br /&gt;''Carloman II''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(ap 866—884)&lt;/small&gt; || 879. — 884. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||  Kopā ar Luiju III
|-
| [[Attēls:Sceau de Charles le gros.jpg|80px]] || '''[[Kārlis III Resnais]]'''&lt;br /&gt;''Charles III le Gros''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(839—888)&lt;/small&gt; || 884. — 888. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (881–887)&lt;br /&gt;[[Itālijas karaļu uzskaitījums|Itālijas karalis]] (880–887) ||
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Robertīnu dinastija]] (888–898)
|-
| [[Attēls:Coronation of King Odo.jpg|80px]] || '''[[Odo I]]'''&lt;br /&gt;''Odo''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(859/860—898)&lt;/small&gt; || 888. — 898. gads || style=&quot;background: blue| || [[Robertīnu dinastija]] || || 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Karolingu dinastija]] (898–929)
|-
| [[Attēls:Charles the Simple 02.jpg|80px]] || '''[[Kārlis III Vientiesis]]'''&lt;br /&gt;''Charles III le Simple''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(879—929)&lt;/small&gt; || 898. — 929. gada 7. oktobris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Robertīnu dinastija]] (922–923) 
|-
|  || '''[[Roberts I (Franku karalis)|Roberts I]]'''&lt;br /&gt;''Robert I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(866—923)&lt;/small&gt; || 922. gada 29. jūnijs — 923. gada 13. jūnijs || style=&quot;background: blue| || [[Robertīnu dinastija]] || || 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Bosonīdu dinastija]] (923–936) 
|-
| [[Attēls:Karel Rudolf.jpg|80px]] || '''[[Rūdolfs(Franku karalis)|Rūdolfs]]'''&lt;br /&gt;''Rudolph''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(890—936)&lt;/small&gt; || 923. gada 13. jūnijs — 936. gada 14. janvāris|14./15. janvāris || style=&quot;background: purple| || [[Bosonīdu dinastija]] || ||
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Karolingu dinastija]] (936–929)
|-
| [[Attēls:Louis IV denier Chinon 936 954.jpg|80px]] || '''[[Luijs IV]]'''&lt;br /&gt;''Louis IV''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(920/921—954)&lt;/small&gt; || 936. gada 14. janvāris|14./15. janvāris — 954. gada 10. septembris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Lothaire-Face.jpg|80px]] || '''[[Lotārs]]'''&lt;br /&gt;''Lothaire''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(941—986)&lt;/small&gt; || 954. gada 10. septembris — 986. gada 2. marts || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Sacre Louis5 France 02.jpg|80px]] || '''[[Luijs V]]'''&lt;br /&gt;''Louis V''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(966—987)&lt;/small&gt; || 986. gada 2. marts — 987. gada 21. maijs || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || ||
|-
! align=center colspan=8 | ''Tālāk skatīties:'' '''[[Francijas valdnieku uzskaitījums]]'''
|}

=== Vidusfranku valsts (843–855) ===
{{legend| green | [[Karolingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Citi tituli !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Karolingu dinastija]] (843–888)
|-
| [[Attēls:Lothar I.jpg|80px]] || '''[[Lotārs I]]'''&lt;br /&gt;''Lothair I''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(795—855)&lt;/small&gt; || 840. gads — 855. gada 23. septembris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Itālijas karaļu uzskaitījums|Itālijas karalis]] (818—855)&lt;br /&gt;[[Svētās Romas impērijas imperators]] (817—855)
|-
! align=center colspan=8 | Pēc Lotāra I nāves Vidusfranku valsts tika sadalīta starp viņa trim dēliem;&lt;br /&gt;''Tālāk skatīties:'' '''[[Itāļu karaļu uzskaitījums]], [[Lotringas valdnieku uzskaitījums]] un [[Bungurdijas karaļu uzskaitījums]]'''
|}

=== Austrumfranku valsts (843–962) ===
{{legend| green | [[Karolingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| brown | [[Otonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Citi tituli !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Karolingu dinastija]] (843–918)
|-
| [[Attēls:Ludwig der Deutsche.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Vācietis]]'''&lt;br /&gt;''Louis the German''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(802—876)&lt;/small&gt; || 843. — 876. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Bavārijas karaļu uzskaitījums|Bavārijas karalis]] (817–843) ||
|-
| [[Attēls:Treaty of Fouron.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Jaunākais]]'''&lt;br /&gt;''Louis the Younger''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(830/835—882)&lt;/small&gt; || 876. — 882. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Bavārijas karaļu uzskaitījums|Bavārijas karalis]] (817–843) ||
|-
| [[Attēls:Sceau de Charles le gros.jpg|80px]] || '''[[Kārlis III Resnais]]'''&lt;br /&gt;''Charles III le Gros''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(839—888)&lt;/small&gt; || 882. — 882. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (881–887)&lt;br /&gt;[[Itālijas karaļu uzskaitījums|Itālijas karalis]] (880–887) ||
|-
| [[Attēls:Seal of Arnulph of Carinthia (896).jpg|80px]] || '''[[Arnulfs no Karintijas]]'''&lt;br /&gt;''Arnulf of Carinthia''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(850—899)&lt;/small&gt; || 887. — 889. gads || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (896–889)&lt;br /&gt;[[Itālijas karaļu uzskaitījums|Itālijas karalis]] (894–899) ||
|-
| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Luijs Bērns]]'''&lt;br /&gt;''Louis the Child''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(893—911)&lt;/small&gt; || 900. gada 4. februāris — 911. gada 20. septembris|20./24. septembris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || [[Lotringas karaļu uzskaitījums|Lotringas karalis]] (900—911)
|-
| [[Attēls:KonradSiegel.jpg|80px]] || '''[[Konrāds I (Vācija)|Konrāds I]]'''&lt;br /&gt;''Conrad I ''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(881—918)&lt;/small&gt; || 911. gada 10. novembris — 918. gada 23. decembris || style=&quot;background: green| || [[Karolingu dinastija]] || 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Otonu dinastija]] (919–973)
|-
| [[Attēls:Siegel Heinrich I Posse.JPG|80px]] || '''[[Heinrihs I Putnuķērājs]]'''&lt;br /&gt;''Heinrich der Finkler''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(876—936)&lt;/small&gt; || 919. gada 24. maijs — 936. gada 2. jūlijs || style=&quot;background: brown| || [[Otonu dinastija]] || ||
|-
| [[Attēls:Alter Markt (Magdeburg-Altstadt).Magdeburger Reiter edit.jpg|80px]] || '''[[Otons I]]'''&lt;br /&gt;''Otto der Grosse''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(912—973)&lt;/small&gt; || 936. gada 2. jūlijs — 973. gada 7. maijs || style=&quot;background: brown| || [[Otonu dinastija]] || [[Svētās Romas impērijas imperators]] (936–973) || 
|-
! align=center colspan=8 | ''Tālāk skatīties:'' '''[[Vācijas karaļu uzskaitījums]]'''
|}

== Skatīt arī ==
* [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums]]
* [[Francijas valdnieku uzskaitījums]]

== Ārējās saites ==
* {{enciklopēdijas atsauce | title=Merovingian dynasty | year=2011 | encyclopedia=Encyclopædia Britannica Online | url=http://www.britannica.com/ebc/article?eu=397220}}

{{Franku karaļi}}

[[Kategorija:Francijas monarhi]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>npi992umu2rt6p6ptap8p5cmdf3wrqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Franku karaļi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>365924</id>
    <revision>
      <id>4516648</id>
      <parentid>4117371</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2480" sha1="i8yf9phh4x0arubxtfmc8fmfps6nb8a" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Franku karaļi
|title = [[Franki|Franku]] karaļi ([[Franku karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]])
|listclass = hlist
|state = {{{state&lt;includeonly&gt;|collapsed&lt;/includeonly&gt;}}}

| list1 = 
  {{navbox|child
  | listclass = hlist
  | above =
* '''Visu Franku karalis (448–511)'''

  | list1 =
* [[Meroveijs]]
* [[Hilderiks I]]
* [[Hlodvigs I]]
  }}

| list2 =
  {{navbox with columns|child
  | bodyclass = hlist
  | colwidth = 50%
  | colstyle = padding: 0 0.5em;

  | col1header = [[Neistrija]]s Franku karalis (511—679)
  | col1 =
* [[Hildeberts I]]
* [[Hlotārs I]]
* [[Hariberts I]]
* [[Hilperiks I]]
* [[Hlotārs II]]
* [[Dagoberts I]]
* [[Hlodvigs II]]
* [[Hlotārs III]]
* [[Hilderiks II]]
* [[Teodorihs III]]

  | col2header = [[Austrazija]]s Franku karalis (511–679)
  | col2 =
* [[Teodorihs I]]
* [[Teodeberts I]]
* [[Teodebalds I]]
* [[Hildeberts I]]
* [[Hlotārs I]]
* [[Sigeberts I]]
* [[Hildeberts II]]
* [[Teodeberts II]]
* [[Teoderiks II]]
* [[Sigeberts II]]
* [[Hlotārs II]]
* [[Dagoberts I]]
* [[Sigeberts III]]
* [[Hildeberts II]]
* [[Hlotārs III]]
* [[Hilderiks II]]
* [[Hlodvigs III]]
* [[Dagoberts II]]
  }}

| list3 = 
  {{navbox|child
  | listclass = hlist
  | above =
* '''Franku karalis (679–751)'''

  | list1 =
* [[Teodorihs III]]
* [[Hlodvigs IV]]
* [[Hildeberts III]]
* [[Dagoberts III]]
* [[Hilperiks II]]
* [[Teoderiks IV]]
* ''[[Kārlis Martels]]''
* [[Hilderiks III]]
* [[Pipins Īsais]]
* [[Karlomans I]]
* [[Kārlis Lielais]]
* [[Ludviķis I Dievbijīgais|Luijs Dievbijīgais]]
  }}

| list4 =
  {{navbox with columns|child
  | bodyclass = hlist
  | colwidth = 30%
  | colstyle = padding: 0 0.5em;

  | col1header = Rietumfranku valsts (843–987)
  | col1 =
* [[Kārlis II Plikgalvis]]
* [[Luijs II Stostoņa]]
* [[Luijs III]]
* [[Karlomans II]]
* [[Kārlis III Resnais]]
* [[Odo I]]
* [[Kārlis III Vientiesis]]
* [[Roberts I (Franku karalis)|Roberts I]]
* [[Rūdolfs (Franku karalis)|Rūdolfs]]
* [[Luijs IV]]
* [[Lotārs]]
* [[Luijs V]]

  | col2header = Vidusfranku valsts (843–855)
  | col2 =
* [[Lotārs I]]

  | col3header = Austrumfranku valsts (843–962)
  | col3 =
* [[Ludvigs Vācietis]]
* [[Ludvigs Jaunākais]]
* [[Kārlis III Resnais]]
* [[Arnulfs no Karintijas]]
* [[Luijs Bērns]]
* [[Konrāds I (Vācija)|Konrāds I]]
* [[Heinrihs I Putnuķērājs]]
* [[Otons I]]
  }}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Francijas monarhi]]
[[Kategorija:Vēstures navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>i8yf9phh4x0arubxtfmc8fmfps6nb8a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baiba Rasima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366990</id>
    <revision>
      <id>4516459</id>
      <parentid>4234842</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:19:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45654-50</username>
        <id>149374</id>
      </contributor>
      <origin>4516459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2332" sha1="ohgglfli06bpoto4dogiekbw5f03y8d" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Baiba Rasima
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = Baiba Neja
 | dz. datums              = 
 | dz. vieta               = 
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = Baiba Neja
 | nodarbošanās            = medicīnas māsa, [[aktieris|aktrise]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = [[Kristaps Rasims]]
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Baiba Rasima''' (dzimusi '''Baiba Neja''')  ir [[latvieši|latviešu]] medicīnas māsa, estētikas speciāliste un bijusī [[aktieris|aktrise]].

Absolvējusi [[Rīgas 5. medicīnas skola|Rīgas 5. medicīnas skolu]]. Pēc skolas beigšanas strādājusi [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca|Rīgas pilsētas 1. slimnīcā]] un [[Veselības centrs 4|Veselības centrā 4]]. Tad iestājusies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur beigusi aktierkursu.

Darbojusies [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], mūzikas namā Daile un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Zināma ar Rozes lomu seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; un arī zināma ar Daces lomu seriālā &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;.

Precējusies ar aktieri [[Kristaps Rasims|Kristapu Rasimu]], abiem ir 2 bērni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lazermedicinasklinika.lv/lv/arsti/baiba-rasima|title=Baiba Rasima|publisher=Dr. Mauriņa Vēnu klīnika|access-date={{dat|2017|12|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107112047/http://lazermedicinasklinika.lv/lv/arsti/baiba-rasima#|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171107112047/http://lazermedicinasklinika.lv/lv/arsti/baiba-rasima |date={{dat|2017|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/127845-baiba-neja-ka-savienot-berna-lomu-teatri-ar-mammas-lomu-dzive.htm|title=Baiba Neja: Kā savienot bērna lomu teātrī ar mammas lomu dzīvē|publisher=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Rasima, Baiba}}
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>ohgglfli06bpoto4dogiekbw5f03y8d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516542</id>
      <parentid>4516459</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:57:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4516542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2319" sha1="b102o7e47b177lqp38he2w8xmrji922" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Baiba Rasima
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = Baiba Neja
 | dz. datums              = 
 | dz. vieta               = 
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = Baiba Neja
 | nodarbošanās            = medicīnas māsa, [[aktieris|aktrise]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = [[Kristaps Rasims]]
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Baiba Rasima''' (dzimusi '''Baiba Neja''')  ir [[latvieši|latviešu]] medicīnas māsa, estētikas speciāliste un bijusī [[aktieris|aktrise]].

Absolvējusi [[Rīgas 5. medicīnas skola|Rīgas 5. medicīnas skolu]]. Pēc skolas beigšanas strādājusi [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca|Rīgas pilsētas 1. slimnīcā]] un [[Veselības centrs 4|Veselības centrā 4]]. Tad iestājusies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur beigusi aktierkursu.

Darbojusies [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], mūzikas namā Daile un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Zināma ar Rozes lomu seriālā &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; un ar Daces lomu seriālā &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;.

Precējusies ar aktieri [[Kristaps Rasims|Kristapu Rasimu]], abiem ir 2 bērni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lazermedicinasklinika.lv/lv/arsti/baiba-rasima|title=Baiba Rasima|publisher=Dr. Mauriņa Vēnu klīnika|access-date={{dat|2017|12|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107112047/http://lazermedicinasklinika.lv/lv/arsti/baiba-rasima#|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171107112047/http://lazermedicinasklinika.lv/lv/arsti/baiba-rasima |date={{dat|2017|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/127845-baiba-neja-ka-savienot-berna-lomu-teatri-ar-mammas-lomu-dzive.htm|title=Baiba Neja: Kā savienot bērna lomu teātrī ar mammas lomu dzīvē|publisher=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Rasima, Baiba}}
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>b102o7e47b177lqp38he2w8xmrji922</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virši-A</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377039</id>
    <revision>
      <id>4516880</id>
      <parentid>4502034</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T11:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <origin>4516880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16270" sha1="b7gbz9kgislu8n42fm9mjvjdvljf0yz" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = AS &quot;Virši-A&quot;
| logo = Attēls:Virsi logo.png
| type = [[akciju sabiedrība]]
| traded_as = {{OMXbaltic|LV0000101848|VIRSI}}
| foundation = 1995. gada 6. janvāris&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/market/upload/reports/virsi/2024_ar_lv_eur_con_ias.pdf|title=AS &quot;Virši-A&quot; revidēts konsolidētais gada pārskats par 2024. gadu|publisher=Nasdaq Baltic|date=2025-04-16|access-date={{dat|2026|1|30||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| location_city = [[Aizkraukle]]
| location_country = {{LAT}}
| location = Kalna iela 17, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
| key_people = Jānis Vība (valdes priekšsēdētājs)&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
| industry = energoresursu tirdzniecība, [[mazumtirdzniecība]]
| products = degvielas produkti, CNG, elektroenerģija
| revenue = 380,6 milj. eiro (konsolidēti, 2024)&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
| net_income = 4,67 milj. eiro (konsolidēti, 2024)&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
| num_employees = 872 (vidēji koncernā, 2024)&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
| locations = 82 degvielas uzpildes stacijas (2024. gada 31. decembrī)&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
| homepage = {{URL|virsi.lv}}
}}

'''AS &quot;Virši-A&quot;''' ir Latvijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums. Tas ir reģistrēts 1995. gada 6. janvārī.&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt; Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Aizkraukle|Aizkrauklē]].&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
Uzņēmums pārvalda degvielas uzpildes staciju tīklu '''&quot;Virši&quot;'''. 2026. gada 8. jūlijā tīklā bija 101 degvielas uzpildes stacija.&lt;ref name=&quot;db 2026.07.08&quot; /&gt;

AS &quot;Virši-A&quot; akcijas ir iekļautas biržas ''[[Nasdaq Riga]]'' alternatīvajā tirgū ''First North''.&lt;ref name=&quot;Nasdaq_security_VIRSI&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/ir/2445c25604/security|title=VIRŠI-A: Uzņēmuma akcionāri (≥5%) un vērtspapīra dati|publisher=Nasdaq Baltic|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Lielākie akcionāri (2024. gada 31. decembrī) bija Jānis Riekstiņš (20,99 %), Jānis Rušmanis (20,84 %), Ruta Plūme (20,81 %), Ilgvars Zuzulis (12,79 %), Andris Priedītis (12,79 %).&lt;ref name=&quot;Nasdaq_security_VIRSI&quot; /&gt;

== Nesenā vēsture ==
[[Attēls:Virsi-A logo.png|thumb|Logotips līdz 2019. gadam]]
2016. gadā uzņēmums kļuva par pirmo degvielas mazumtirdzniecības tirgotāju Latvijā, kas tirgū piedāvāja svaigi grauzdētu kafiju. Kafija tika grauzdēta [[Rīga|Rīgā]] grauzdētavā ''Rocket Bean Roastery''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/ka-top-virsia-svaigi-grauzdeta-kafija-464636|title=Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija|work=db.lv|access-date=2018-08-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada pavasarī &quot;Virši-A&quot; ieviesa jaunu logotipu un veica izmaiņas [[Vizuālā identitāte|vizuālajā identitātē]]. 2019. gada 16. maijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] tika atklāta pirmā saspiestās dabasgāzes (''CNG'') uzpildes stacija Latvijā.&lt;ref name=&quot;LA 2019.05&quot; /&gt; Tās galvenais lietotājs ir [[Jēkabpils autobusu parks]], kas bija iegādājies ar saspiesto dabasgāzi darbināmus autobusus. 2020. gada 29. janvārī ''CNG'' stacija tika atvērta Lubānas ielā Rīgā, 8. jūlijā — Babītes pagastā, 24. novembrī — ceturtā ''CNG'' stacija Rēzeknē.

2021. gadā AS &quot;Virši-A&quot; veica [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]], un 11. novembrī tā akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq Riga]]'' biržas alternatīvajā tirgū ''First North'', piesaistot 7,8 miljonus eiro.&lt;ref name=&quot;db 2021.11.11&quot; /&gt; Līdz tam 23,8 % uzņēmuma kapitāldaļu piederēja [[Jānis Riekstiņš (uzņēmējs)|Jānim Riekstiņam]], 23,6 % Rutai Plūmei, 23,6 % Jānim Rušmanim, 14,5 % Andrim Priedītim un 14,5 % Ilgvaram Zuzulim.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/parmainas-degvielas-tirgu-kam-maksajam-par-benzinu-un-dizeli.d?id=45641188&amp;page=4|title=Lielākais vietējais - 'Virši-A'|work=DELFI|access-date=2018-08-30|date=2015-03-03|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;
27. decembrī biržā tika iekļautas papildus vēl {{sk|1735489}} akcijas.
2021. gada 22. februārī meitas uzņēmums SIA ''Renergy Latvia'' tika apvienots ar AS &quot;Viršu nekustamie īpašumi&quot;.
2021. gada aprīlī &quot;Virši&quot; sāka piedāvāt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus biznesa segmentam.
2022. gada 20. maijā AS &quot;Virši-A&quot; parakstīja līgumu ar AS &quot;Skulte LNG Terminal&quot; par 20 % akciju iegādi, tādējādi piedaloties sašķidrinātās dabasgāzes (''LNG'') termināļa pie [[Skultes osta]]s izveidē.&lt;ref name=&quot;db 2022.05.20&quot; /&gt;

2023. gada 29. martā AS &quot;Virši-A&quot; (20 %) kopā ar SIA ''OLC'' un SIA ''RG Services'' dibināja uzņēmumu SIA ''Livland Biomethane'' biometāna rūpnīcas izveidei.
8. augustā &quot;Virši&quot; [[Tirdzniecības komplekss &quot;Spice&quot;|tirdzniecības centrā &quot;Spice&quot;]] atklāja pirmo Baltijā kafijas barista robotu.
21. septembrī uzņēmums sāka tirgot elektroenerģiju arī mājsaimniecībām.
26. septembrī Rīgā atklāja pirmo &quot;Viršu&quot; veikalu, kas netirgo degvielu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.virsi.lv/lv/par-mums/medijiem/Rigas-centra-durvis-ver-pirmais-jauna-koncepta-Virsi-veikals|title=Rīgas centrā durvis ver pirmais jauna koncepta “Virši” veikals|work=virsi.lv|access-date=2023-10-05|date=2023-09-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2023. gada 19. decembrī meitas uzņēmums SIA &quot;Viršu nekustamie īpašumi&quot; tika apvienots ar AS &quot;Virši-A&quot;.
2024. gada 5. augustā &quot;Virši-A&quot; paziņoja, ka sāk darbību Lietuvā, pie [[Marijampole]]s atverot pirmo degvielas uzpildes staciju.&lt;ref name=&quot;Virši 2024.08.05&quot; /&gt;
2024. gada pirmajos deviņos mēnešos koncerna apgrozījums sasniedza 289,3 milj. eiro.&lt;ref name=&quot;Virsi_9M_2024&quot; /&gt;
2024. gada 25. oktobrī tika likvidēts meitas uzņēmums AS ''CRYO Baltic''.&lt;ref name=&quot;Lursoft_CRYO&quot; /&gt;

2025. gada maijā &quot;Virši-A&quot; paziņoja, ka pārtrauks darbību divās tirdzniecības vietās Rīgā: ''Virši Tērbata'' (Tērbatas ielā 22/24) un ''Virši Origo'' (Satekles ielā 2B).&lt;ref name=&quot;Virsi_shops_2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;delfi 2025.05.17&quot; /&gt;
2025. gada 14. novembrī uzņēmums atklāja pilna servisa degvielas uzpildes staciju Kuldīgā, Zirņu ielā, un tās izveidē investēja 1,6 miljonus eiro.&lt;ref name=&quot;LSM_Kuldiga_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2025-virsi-a-investe-16-miljonus-eiro-degvielas-uzpildes-stacijas-izveide-kuldiga.a622513/|title=«Virši-A» investē 1,6 miljonus eiro degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā|publisher=LSM.lv|date=2025-11-14|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2025. gada 22. decembrī &quot;Virši-A&quot; (24 %) kopā ar I. Zariņas Tārgales pagasta zemnieku saimniecību &quot;Dūkuļi&quot; (45,6 %) un SIA &quot;Tārgalīte&quot; (30,4 %) dibināja uzņēmumu SIA ''Venta Biomethane'', lai izveidotu biometāna ražotni [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]].&lt;ref name=&quot;Virsi_biomethane_2025&quot; /&gt;

2026. gada 19. februārī AS &quot;Virši-A&quot; paziņoja, ka plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz SIA &quot;Naftimpeks&quot; (degvielas uzpildes staciju &quot;[[Astarte-Nafta|Astarte Nafta]]&quot; īpašnieks) 19 degvielas uzpildes stacijām.&lt;ref name=&quot;db 2026.02.20&quot; /&gt; Kad [[Konkurences padome]] (KP) pauda bažas par konkurences samazināšanos Preiļu apkārtnē, kā arī atsevišķos autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] posmos, &quot;Virši-A&quot; samazināja nomas tiesību iegūšanu līdz 17 DUS. 15. maijā KP atļāva šo darījumu.&lt;ref name=&quot;KP 2026.06.01&quot; /&gt; 8. jūlijā &quot;Virši-A&quot; pabeidza 17 ''Astarte'' degvielas uzpildes staciju pārņemšanu, tādējādi palielinot DUS skaitu līdz 101.&lt;ref name=&quot;db 2026.07.08&quot; /&gt;
Augustā AS &quot;Virši-A&quot; Konkurences padomei iesniedza ziņojumu par ieceri iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz vēl četrām SIA &quot;Naftimpeks&quot; piederošām degvielas uzpildes stacijām. 

== Darbība ==
''Virši-A'' koncerna darbība tiek organizēta trīs pamatsegmentos: degvielas produktu tirdzniecība, ērtas iepirkšanās veikali un enerģētika.&lt;ref name=&quot;Virsi_H1_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virsi.lv/storage/files/shares/Konsolid%C4%93tais%20pusgada%20p%C4%81rskats%20SGS%202025.pdf|title=AS &quot;Virši-A&quot; konsolidētais pusgada pārskats par 2025. gada 6 mēnešiem|publisher=AS &quot;Virši-A&quot;|date=2025-08-08|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada pirmajos deviņos mēnešos koncerna apgrozījums sasniedza 297,7 milj. eiro; tajā skaitā 230,4 milj. eiro degvielas segmentā, 46,6 milj. eiro ērtas iepirkšanās veikalos un 19,3 milj. eiro enerģētikas segmentā.&lt;ref name=&quot;Virsi_9M_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bb68f8a920ce974f5f5bb58f92d6237f9&amp;lang=lv&amp;src=listed|title=AS VIRŠI-A 2025. gada 9 mēnešu operatīvās darbības kopsavilkums un aktualitātes|publisher=Nasdaq|date=2025-10-15|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 30. jūnijā &quot;Virši&quot; tīklā bija 83 degvielas uzpildes stacijas.&lt;ref name=&quot;Virsi_H1_2025&quot; /&gt;

=== Elektroauto uzlāde ===
2024. gada trešajā ceturksnī ar Eiropas Savienības Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta atbalstu tika turpināta elektroauto uzlādes staciju tīkla attīstība, 2024. gada 9 mēnešu operatīvajā kopsavilkumā norādot izbūves apjomus un jaudas.&lt;ref name=&quot;Virsi_9M_2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bdb13505f7454ae2c4708ea49edf060c4&amp;lang=lv|title=AS VIRŠI-A 2024. gada 9 mēnešu operatīvās darbības kopsavilkums un aktualitātes|publisher=Nasdaq|date=2024-10-17|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā uzņēmums uzstādīja 8 jaunas elektroauto uzlādes stacijas Latvijā un decembra beigās atklāja pirmo uzlādes punktu degvielas uzpildes stacijā &quot;Marijampole&quot; Lietuvā.&lt;ref name=&quot;Virsi_EV_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b7c045b51a2a91605aaa8c11de5db5eca&amp;lang=lv&amp;src=listed|title=AS VIRŠI-A 2025. gadā būtiski paplašināja elektroauto uzlādes tīklu un sper pirmos uzlādes tīkla soļus Lietuvā|publisher=Nasdaq|date=2025-12-29|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Biometāna projekti ===
2025. gada februārī uzņēmums informēja, ka kopā ar partneriem uzsāk biometāna ražošanas rūpnīcas būvniecību Naukšēnos; finansējumu nodrošina Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF).&lt;ref name=&quot;Virsi_biomethane_start_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b4d42d273c6c9e54c65fcb7bff2e63e66&amp;lang=lv&amp;src=listed|title=AS VIRŠI-A kopā ar partneriem uzsāk biometāna rūpnīcas būvniecību Naukšēnos|publisher=Nasdaq|date=2025-02-14|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 22. decembrī uzņēmums paziņoja, ka Naukšēnu biometāna ražotnes būvniecība turpinās saskaņā ar grafiku, un norādīja, ka līdzdalība SIA &quot;Livland Biomethane&quot; ir 49% ar plānu to palielināt līdz 51%. Tajā pašā paziņojumā minēts, ka sadarbībā ar partneriem dibināts uzņēmums SIA &quot;VENTA Biomethane&quot;, lai izvērtētu jaunu biometāna projektu Kurzemē, Ventspils novadā, Tārgales pagastā.&lt;ref name=&quot;Virsi_biomethane_2025&quot; /&gt;

== Finanšu rādītāji ==
Revidētajos konsolidētajos gada pārskatos publicētie rādītāji:&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2023_con&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/market/upload/reports/virsi/2023_ar_lv_eur_con_ias.pdf|title=AS “Virši-A” revidēts konsolidētais gada pārskats par 2023. gadu|publisher=Nasdaq Baltic|date=2024-04-17|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads !! Neto apgrozījums, EUR !! Neto peļņa, EUR
|-
| 2022 || 375 109 995 || 10 370 034&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2023_con&quot; /&gt;
|-
| 2023 || 343 732 101 || 5 098 804&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2023_con&quot; /&gt;
|-
| 2024 || 380 577 660 || 4 670 496&lt;ref name=&quot;Virsi_AR_2024_con&quot; /&gt;
|}
2025. gada 6 mēnešos koncerna neto apgrozījums bija 188 597 907 eiro un peļņa 1 455 900 eiro (nerevidēti dati).&lt;ref name=&quot;Virsi_H1_2025&quot; /&gt;
== Uzņēmuma struktūra ==
AS &quot;Virši-A&quot; meitas uzņēmumi:
* SIA &quot;Virši loģistika&quot;
* SIA &quot;Virši Renergy&quot;
* ''UAB VIRŠI Lietuva''

Asociētie uzņēmumi:
* SIA ''Gulf Petrol RE'' (30 %), darbība ar nekustamo īpašumu
* SIA ''GasOn'' (30 %), saspiestās dabasgāzes ražošana un piegāde
* AS ''Skulte LNG Terminal'' (19,23 %), neaktīvs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (peldoša regazifikācijas iekārta) projekts [[Skultes osta]]s akvatorijā
* SIA &quot;Livland Biomethane&quot; (49 %), biometāna ražotnes attīstīšana [[Naukšēni|Naukšēnos]] (plānots palielināt līdzdalību līdz 51 %).&lt;ref name=&quot;Virsi_biomethane_2025&quot; /&gt;
* SIA ''Venta Biomethane'' (24 %), biometāna ražotnes attīstīšana [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]].&lt;ref name=&quot;Virsi_biomethane_2025&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;LA 2019.05&quot;&gt;[http://www.la.lv/virsi-a-atklaj-latvija-pirmo-saspiestas-dabasgazes-staciju “Virši-A” atklāj Latvijā pirmo saspiestās dabasgāzes staciju] 
LA.LV 2019. gada 16. maijs &lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Virsi_biomethane_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b88bf7297e42cf6817614a732cd164ee5&amp;lang=lv&amp;src=listed|title=AS VIRŠI-A informē par biometāna projekta attīstību Ziemeļvidzemē un izvērtē jaunu projektu Kurzemē|publisher=Nasdaq|date=2025-12-22|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.11.11&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/uzsak-virsu-akciju-tirdzniecibu-birza-505208 Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā] Db.lv, 11.11.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.20&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/virsia-iegadajas-20-skulte-lng-terminal-akciju-507718 Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju] Db.lv, 20.05.2022&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Virši 2024.08.05&quot;&gt;[https://www.virsi.lv/lv/par-mums/medijiem/Virsi-uzsak-darbibu-Lietuva-netalu-no-Marijampoles-atverta-pirma-degvielas-uzpildes-stacija “Virši” uzsāk darbību Lietuvā: netālu no Marijampoles atvērta pirmā degvielas uzpildes stacija] Virši-A, 05.08.2024&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2025.05.17&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120072781/nesasniedza-iecereto-virsi-slegs-divas-tirdzniecibas-vietas Nesasniedza iecerēto. &quot;Virši&quot; slēgs divas tirdzniecības vietas] Delfi, 17.05.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Virsi_shops_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://view.news.eu.nasdaq.com/view?.id=b32d457f90bc49c6e8db444d062cd93ed&amp;lang=lv&amp;src=listed|title=AS VIRŠI-A optimizē veikalu tīklu, maijā slēdzot divas tirdzniecības vietas|publisher=Nasdaq|date=2025-05-16|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft_CRYO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/kalna-iela-17-aizkraukle-aizkraukles-pagasts-aizkraukles-novads-lv-5101/uznemumi|title=Uzņēmumi adresē: Kalna iela 17, Aizkraukle, Aizkraukles novads|publisher=Lursoft|access-date={{dat|2026|1|31||bez}}|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.02.20&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/virsia-un-naftimpeks-plano-uzsakt-strategisku-sadarbibu-dus-tikla-attistibai-latvija-525275 VIRŠI-A un Naftimpeks plāno uzsākt stratēģisku sadarbību DUS tīkla attīstībai Latvijā] Db.lv, 20.02.2026&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;KP 2026.06.01&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-atlauj-virsi-iegut-ilgstosas-nomas-tiesibas-par-17-sia-naftimpeks-degvielas-uzpildes-stacijam KP atļauj AS “VIRŠI-A” iegūt ilgstošas nomas tiesības pār 17 SIA “NAFTIMPEKS” degvielas uzpildes stacijām] Konkurences padome, 01.06.2026.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.07.08&quot;&gt;[https://db.lv/zinas/virsi-parnem-17-astarte-degvielas-uzpildes-stacijas Virši pārņem 17 Astarte degvielas uzpildes stacijas] Dienas Bizness, 08.07.2026&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.virsi.lv Virši]
* [https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40003242737 Uzņēmumu reģistrs: AS &quot;Virši-A&quot; (reģ. Nr. 40003242737)]
* [https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/ir/2445c25604/security Nasdaq Baltic: VIRSI (akcionāri ≥5%)]


{{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā|state=collapsed}}
{{NASDAQ OMX Riga}}

[[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>b7gbz9kgislu8n42fm9mjvjdvljf0yz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bajāri (Salaspils novads)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378001</id>
    <revision>
      <id>4516710</id>
      <parentid>4437992</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2360" sha1="al63yo1n31nzbt24cgl7ypwp4s76qxn" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Salaspils pagastā|Bajāri (nozīmju atdalīšana)|Bajāri}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bajāri
| settlement_type = vidējciems
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Salaspils novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag_of_Salaspils_Municipality.jpg}} [[Salaspils novads]]
| subdivision_name2 = [[Salaspils pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2 = 1.6
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = {{dat|2017|03|30||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2856 |title=Informācija par objektu: Bajāri |accessdate={{dat|2018|02|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 57
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 52
| lats = 04
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 24
| longs = 58
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = 
| var_id = 100183998
| lgia_id = 2856
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Bajāri''' (arī '''Priežavoti''') ir ciems [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 5,4 km no pagasta un novada centra [[Salaspils]] un 26,7 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas netālu no valsts autoceļa [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] (Rīgas apvedceļš ([[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]–[[Saulkalne]])).

==Iedzīvotāji==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1989|42
|2000|45
|2011|55
|2021|100
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Salaspils novada ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas vidējciemi]]</text>
      <sha1>al63yo1n31nzbt24cgl7ypwp4s76qxn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķeizarsils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378029</id>
    <revision>
      <id>4516707</id>
      <parentid>4437995</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:03:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2242" sha1="1cf4xdcel9rekfdmdq8u2zetxs57sq7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ķeizarsils
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Salaspils novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Salaspils novads]]
| subdivision_name2        = [[Salaspils pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 0.40
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2017|03|30||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5671 |title=Informācija par objektu: Ķeizarsils |accessdate={{dat|2018|02|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 68
| population_density_km2   = auto
| latd  = 56 | latm  = 51 | lats  = 07 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 22 | longs = 08 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 
| var_id                   = 100183836
| lgia_id                  = 5671
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ķeizarsils''' ir ciems [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 4,5 km no pagasta un novada centra [[Salaspils]] un 22,6 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļu [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] ([[Rīga]]–[[Daugavpils]]– [[Krāslava]]–Baltkrievijas robeža ([[Patarnieki]])) un [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] (Rīgas apvedceļš ([[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]–[[Saulkalne]])) krustojuma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Salaspils novada ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas mazciemi]]</text>
      <sha1>1cf4xdcel9rekfdmdq8u2zetxs57sq7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Forth</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383800</id>
    <revision>
      <id>4516844</id>
      <parentid>2846596</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:08:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4516844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="217" sha1="jt0lt9f7rfr2kw8shp99of4a35vo5x4" xml:space="preserve">'''Forth''' var būt:
* [[Forta]] — upe Skotijā;
* [[Forth (albums)]] — ceturtais un arī pēdējais britu rokgrupas [[The Verve]] studijas albums;
* [[Forth (programmēšanas valoda)]]

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>jt0lt9f7rfr2kw8shp99of4a35vo5x4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SC Heerenveen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397681</id>
    <revision>
      <id>4516877</id>
      <parentid>4495197</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:52:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4516877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1871" sha1="843ys7jxefa0qo6yh6380s1itbmr742" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #0070B9
| nos = ''SC Heerenveen''
| pilns = ''Sportclub Heerenveen''
| pilsēta = {{vieta|Nīderlande|Hērenvēna}}
| līga = [[Eredivisie]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 8. vieta
| dib = 1920
| dib_mēn = 7
| dib_dat = 20
| stad = [[Abes Lenstra stadions]]
| ietilp = 26 800
| tren = {{flaga|Nīderlande}} Robins Veldmans
| mediji = {{url|https://www.sc-heerenveen.nl/}}
| body1 = FFFFFF
| pattern_la1 = _heerenveenh1718h
| pattern_b1 = _heerenveen1718H
| pattern_ra1 = _heerenveen1718h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _heerenveen1617h
| leftarm1 = 0070b8
| rightarm1 = 0070b8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 000000
| body2 = 000000
| pattern_la2 = _heerenveenh1718a
| pattern_b2 = _heerenveen1718A
| pattern_ra2 = _heerenveen1718a
| pattern_sh2 = _heerenveen1718a
| pattern_so2 = _heerenveen1718a
| leftarm2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = FF1A1A
| logo = SC Heerenveen logo.svg
}}

'''''SC Heerenveen''''' ir {{Dat|1920|7|20|L|}} dibināts [[Nīderlande|Nīderlandes]] [[futbola klubs]] no [[Hērenvēna|Hērenvēnas]], kurš pašlaik spēlē Nīderlandes futbola Goda divīzijā jeb ''[[Eredivisie]]''. Mājas spēles aizvada [[Abes Lenstra stadions|Abes Lenstra stadionā]].

Kopš 2026. gada septembra komandu pārstāv Latvijas futbolists [[Roberts Uldriķis]].

== Sasniegumi ==
* '''''[[Eredivisie]]'''''
** Otrā vieta (1): 1999—2000
* '''[[Nīderlandes kauss futbolā]]'''
** Čempioni (1): 2008—2009

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*{{Oficiālā mājaslapa|https://www.sc-heerenveen.nl/}} {{nīderlandiski}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Nīderlande-aizmetnis}}
{{Eredivisie}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Heerenveen}}
[[Kategorija:Nīderlandes futbola klubi]]
[[Kategorija:Frīzlande]]
[[Kategorija:SC Heerenveen]]</text>
      <sha1>843ys7jxefa0qo6yh6380s1itbmr742</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Bordeins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397942</id>
    <revision>
      <id>4516866</id>
      <parentid>4451392</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4516866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1584" sha1="86vxtivpd4l1rvg7wcck25409owjnwc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Entonijs Bordeins
|     vārds_orig = ''Anthony Bourdain''
|         attēls = Anthony Bourdain 2014 (cropped).jpg
|  att_nosaukums = Bordeins 2014. gada septembrī
|        dz_gads = 1956
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = 
|         m_gads = 2018
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 8
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = šefpavārs, aktieris, aktīvists
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 2002—2017
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = ''[[Vassar College]]''
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Entonijs Maikls Bordeins''' ({{val|en|Anthony Michael Bourdain}}; dzimis {{dat|1956|6|25}}, miris {{dat|2018|6|8}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2018. gada 8. jūnijs |title=Mirusi populārā CNN ētera personība Entonijs Bordeins |website=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/4514374/mirusi-populara-cnn-etera-personiba-entonijs-bordeins |access-date=2018. gada 10. jūnijā}}&lt;/ref&gt;) bija amerikāņu [[šefpavārs]], rakstnieks un ceļotājs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bordeins, Entonijs}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Šefpavāri]]</text>
      <sha1>86vxtivpd4l1rvg7wcck25409owjnwc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Viņķelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399460</id>
    <revision>
      <id>4516706</id>
      <parentid>3949913</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:01:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */ :</comment>
      <origin>4516706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2332" sha1="esvvmnb8qtfxqm4ep5wn2ya5yip8v53" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Jānis Viņķelis
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1968|4|23}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1994|6|14|1968|4|23}}
 | miršanas vieta          = Baltezers, [[Latvija]]
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            =
* [[mākslinieks]]
* [[scenogrāfs]]
* [[dzejnieks]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Jānis Viņķelis''' (dzimis {{dat|1968|4|23}}, miris {{dat|1994|6|14}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[mākslinieks]], [[scenogrāfs]] un [[dzejnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1968. gada 23. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]] inženieru ģimenē, dzīvoja Grobiņā.
Mācījās [[Liepājas Valsts ģimnāzija|Liepājas 1. vidusskolā]] (1974—1983), tad [[Liepājas Mākslas vidusskola]]s Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1983—1987). No 1987. līdz 1994. gadam studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]], vispirms Interjeru un iekārtas nodaļā, pēc tam Glezniecības nodaļā.

Filmēja vairākas amatieru filmas, tai skaitā &quot;[[Hiperdroms]]&quot; un &quot;[[Kārlis V spridzinātājs]]&quot;. Veidoja kostīmus un scenogrāfiju [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrādei &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas.&quot; 1993. gadā kļuva par [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-20-gadiem-miris-makslinieks-janis-vinkelis/|title=Pirms 20 gadiem miris mākslinieks Jānis Viņķelis|publisher=IrLiepāja.lv}}&lt;/ref&gt;

1994. gada 14. jūnijā noslīka Baltezerā, apgāžoties [[laiva]]i. Apbedīts [[Pilsrundāle]]s Sudmaļu kapos, kapa vietā — piemineklis (tēlnieks [[Vilnis Titāns]]).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Viņķelis, Jānis}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]</text>
      <sha1>esvvmnb8qtfxqm4ep5wn2ya5yip8v53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nakts autobusa maršruts N6</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400699</id>
    <revision>
      <id>4516785</id>
      <parentid>4477190</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:09:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6561" sha1="g66v7wu4y90yklt33qaa50vjkmq2jrv" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = N6 nakts autobusa maršruts
|fona krāsa        = #7D7D7D
|no                = [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|uz                = [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
|karte             = 
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2011|6|10}}
* ''{{dat|2025|05|17}}''
|slēgts           = {{dat|2020|3|21}}
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 42
(25 / 17)
|transporta vienīb = 1
|apkalpo           = &quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; 7. autobusu parks (2011–2014, 2025–)
&quot;[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]]&quot; (2014–2020) 
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = {{URL|http://www.rigassatiksme.lv}}
|apakšveidne       = &lt;p style=&quot;text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;&quot;&gt;{{0}}[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]]{{·}} {{0}}[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]]{{·}} {{0}}[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]]{{·}} {{0}}[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]]{{·}} [[Nakts autobusa maršruts N5|N5]]{{·}} {{0}}N6{{·}} {{0}}[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]]{{·}} {{0}}[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] &lt;/p&gt;
}}
'''N6. nakts autobusa maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas centrs|Centra]] uz [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņiem]]. Kursē naktī no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu.

Maršruts tika atklāts 2011. gada 10. jūnijā un sākotnēji kursēja līdz [[Pļavnieki]]em, no 2012. gada 7. janvāra to pagarināja līdz Dreiliņiem. Slēgts tas tika 2020. gada 21. martā, sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]]. Maršruts atjaunots no 2025. gada 17. maija līdz 2025. gada septembrim, vēlāk pagarināts līdz oktobrim.

== Maršruts ==
'''[[Rīgas centrs|Centrs]]''' — '''[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela]], Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela, [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] un [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]].

'''[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]''' — '''[[Rīgas centrs|Centrs]]''' kursē pa šādām ielām: [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

== Pieturvietas ==
Maršrutā ir 42 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ulbrokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]]
|-
|}
| align=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ulbrokas iela]] 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Itas Kozakevičas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Ārējās saites ==
* [https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#nightbus/n6/a-b Maršruta saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201119135334/https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#nightbus/n6/a-b |date={{dat|2020|11|19||bez}} }}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Nakts autobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>g66v7wu4y90yklt33qaa50vjkmq2jrv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dimants (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402859</id>
    <revision>
      <id>4516572</id>
      <parentid>4277485</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:37:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="369" sha1="hw3zv0uic5cwa141gwaoxkkgowdyllj" xml:space="preserve">'''Dimants''' (sieviešu dzimtē [[Dimanta]]) ir [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Ainārs Dimants]] (1966—2024) — latviešu žurnālists;
* [[Jānis Dimants]] (1937—2026) — latviešu žurnālists;
* [[DJ Lethal]] (īstajā vārdā Leors Dimants; 1972) — Latvijā dzimis ASV mūziķis un producents.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>hw3zv0uic5cwa141gwaoxkkgowdyllj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516576</id>
      <parentid>4516572</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="641" sha1="co5dvpton847djs3qal8z5p3yn4likf" xml:space="preserve">'''Dimants''' (sieviešu dzimtē [[Dimanta]]) ir [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Ainārs Dimants]] (1966—2024) — latviešu žurnālists;
* [[Jānis Dimants]] (1937—2026) — latviešu žurnālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/529085-miris-zurnalists-janis-dimants.htm|title=Mūžībā devies ilggadējais &quot;Panorāmas&quot; galvenais redaktors un žurnālists|first=|last=|date=2026. gada 2. septembris|website=NRA.LV}}&lt;/ref&gt;;
* [[DJ Lethal]] (īstajā vārdā Leors Dimants; 1972) — Latvijā dzimis ASV mūziķis un producents.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>co5dvpton847djs3qal8z5p3yn4likf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļaudonas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402990</id>
    <revision>
      <id>4516793</id>
      <parentid>4398660</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:16:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1458" sha1="8krkmy3gwe9uuiqxook1ob4wpkcy4n0" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Rīgā|Ļaudonas iela|Ļaudonas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ļaudonas iela
|attēls           = Ļaudonas iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q56062230|zoom=15}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 425 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1 — 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Ļaudonas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 425 metri.

== Ielu savienojumi ==
Ļaudonas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
* [[Apmetņu iela]]
* [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>8krkmy3gwe9uuiqxook1ob4wpkcy4n0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stopiņu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403312</id>
    <revision>
      <id>4516792</id>
      <parentid>4399530</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2014" sha1="7ug89lgvzpvquse9aio9bc4t69wkj6l" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Stopiņu iela|Stopiņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Stopiņu iela
|attēls           = Stopiņu iela 2.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q56062266|zoom=14}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|ielas garums     = 1330 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         =
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Stopiņu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē. Stopiņu iela sākas krustojumā ar [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1330 metri.

== Ielu savienojumi ==
Stopiņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]] (savienojums tikai gājējiem)
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 
* [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] (T veida krustojums)
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]] (T veida krustojums)
* [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] 
* [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]] (T veida krustojums)
* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] (T veida krustojums)

== Sabiedriskais transports ==
Līdz 2021. gada novembrim pa Stopiņu ielu posmā no [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielas]] līdz [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielai]] kursēja [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. maršruta autobusi]].

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>7ug89lgvzpvquse9aio9bc4t69wkj6l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lēdurgas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407635</id>
    <revision>
      <id>4516660</id>
      <parentid>3919800</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="353" sha1="oliccnr1fdabucsuwefkrk7pl8vjfwf" xml:space="preserve">'''Lēdurgas iela''' var būt:

* [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] — iela Rīgā, Mīlgrāvja apkaimē;
* [[Lēdurgas iela (Jūrmala)|Lēdurgas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Lēdurgas iela (Ainava)|Lēdurgas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]].

== Skatīt arī ==
* [[Lēdurga]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>oliccnr1fdabucsuwefkrk7pl8vjfwf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>408321</id>
    <revision>
      <id>4516563</id>
      <parentid>4515955</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots attēls</comment>
      <origin>4516563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27063" sha1="5ghgwa55q88iwjylm6gbefmqo3e1y3t" xml:space="preserve">'''Latvijas - Igaunijas attiecības''' formāli sāka veidoties 1919. gadā, abām jaunajām valstīm vienojoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas]] un [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Neatkarību karos]]. [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]] neizveidojās tik cieša, kā sākotnēji cerēts, vienīgi Latvija un Igaunija izveidoja ciešāku aliansi. 1934. gadā izdevās izveidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. Abas valstis 1939. un 1940. gados [[Baltijas valstu okupācija|nonāca PSRS varā]].

== Latvijas un Igaunijas attiecības Neatkarības karos ==
=== 1918. gada novembris - 1919. gada jūlijs ===
[[Attēls:Jānis Ramans.jpg|thumb|200px|Pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā [[Jānis Ramans]]]]
[[Attēls:Jorgis Zemitans.png|thumb|200px|Pirmais Latvijas militārais pārstāvis Igaunijā [[Jorģis Zemitāns]]]]
[[Attēls:Juliuss Jirgensons.gif|thumb|200px|Pirmais Igaunijas militārais pārstāvis Latvijā [[Juliuss Jirgensons]]]]
Neoficiāli kontakti starp [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas]] un [[Igaunijas Pagaidu valdība|Igaunijas Pagaidu valdībām]] sāka veidoties jau pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 1918. gada novembrī. 1918. gada 18. novembra [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts proklamēšanu]] [[Rīgas 2. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātra]] telpās novēroja Igaunijas pagaidu valdības pārstāvji Johans Janss un Heinrihs Luhts. 1918. gada decembrī [[luterāņu mācītājs]] [[Jānis Ramans]] tika nozīmēts par pirmo Latvijas diplomātisko pārstāvi Igaunijā, vienlaikus kļūstot arī par pirmo Latvijas diplomātu ārvalstīs. Savukārt, Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] Igaunijas Pagaidu valdībai izteica priekšlikumu nozīmēt Rīgas igauņu luterāņu draudzes mācītāju [[Teodors Tallmeisters|Teodoru Tallmeisteru]] par Igaunijas diplomātisko pārstāvi Rīgā.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://riga.mfa.ee/lv/laika-linija/ |title=Simt gadu kopš atzīšanas de jure – Igaunijas un Latvijas attiecību laika līnija|website=riga.mfa.ee |archive-url=https://web.archive.org/web/20260828035315/https://riga.mfa.ee/lv/laika-linija/ |archive-date={{dat|2026|08|28||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Oficiālas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm sāka veidoties 1919. gada sākumā, kad Latvija atradās sarežģīta militārā situācijā. Lielākā daļa Latvijas teritorijas nonāca [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] kontrolē, kamēr vācu militārie spēki neokupētajā [[Liepāja|Liepājā]]s un tās apkārtnē kavēja Latvijas nacionālo bruņoto spēku izveidi.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1919. gada 7. janvārī no Liepājas uz Tallinu kā Latvijas Pagaidu valdības militārais pārstāvis Igaunijā izbrauca kapteinis [[Jorģis Zemitāns]], kurš 20. janvārī panāca Igaunijas puses piekrišanu sešu latviešu pašaizsardzības rotu izveidošanai lielākajās Igaunijas pilsētās ([[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]] un [[Pērnava|Pērnavā]]) no tur esošo 19–35 gadus veco latviešu bēgļu un karavīru vidus. Janvāra beigās Tallinā personiski ieradās arī Ulmanis, kurš no igauņu puses ieguva principiālu piekrišanu latviešu karaspēka vienību izveidei Igaunijas teritorijā.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/274724-igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-un-arzemnieki-latvijas-neatkaribas-kara-vii-2015 |title=Igaunijas armija Latvijas neatkarības karā. Ārvalstu armijas un ārzemnieki Latvijas neatkarības karā (VII) |last=Jēkabsons |first=Ēriks |website=lvportals.lv |date={{dat|2015|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413173445/https://lvportals.lv/norises/274724-igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-un-arzemnieki-latvijas-neatkaribas-kara-vii-2015 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar šiem faktoriem un saprotot, ka Igaunijas un Latvijas likteņi ir cieši saistīti, 1919. gada 18. februārī Latvijas militārais pārstāvis Igaunijā Zemitāns un Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā Ramans bez valdības juridiskām pilnvarām, ko nebija iespējams iegūt esošās situācijas izraisītās sakaru trūkuma dēļ,&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt; parakstīja vienošanos ar Igaunijas valdību un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlniecību par Igaunijas armijas palīdzību Latvijas teritorijas atbrīvošanā un latviešu karaspēka veidošanu Igaunijas armijas sastāvā un apgādē. Atlīdzībā līgums paredzēja [[Valka]]s pilsētas, piecu [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] un divu [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] pierobežas pagastu, kuros dzīvoja dažādu nacionalitāšu iedzīvotāji, iekļaušanu Igaunijā.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;

1919. gada 13. martā Igaunijas armijas kapteinis [[Juliuss Jirgensons]] tika iecelts par Igaunijas un Latvijas karaspēku sakaru virsnieku pie Latvijas Pagaidu valdības Liepājā, kur arī tika atklāta Igaunijas konsulāts.

1919. gada 31. martā Latvijas bruņotās vienības Igaunijas armijas sastāvā tika apvienotas [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]]. 

Pēc 1919. gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] Igaunijas valdība atteicās atzīt provācisko [[Niedras valdība|Niedras valdību]]{{nepieciešama atsauce}} un turpināja atbalstīt Ulmaņa valdību un apgādāt tai lojālo Ziemeļlatvijas brigādi. Kopā ar Igaunijas armijas 3. divīziju Ziemeļlatvijas brigāde līdz vasaras sākumam spēja atbrīvot lielāko Vidzemes daļu no [[Padomju Latvijas armija]]s.

1919. gada jūnijā un jūlijā Igaunijas armijas vienības sakāva arī vāciešus [[Cēsu kaujas|Cēsu]] un [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]] jeb tā saucamajā [[Igaunijas brīvības cīņas#Landesvēra karš|Landesvēra karā]]. Tas noslēdzās ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdmuižas pamieru]], kas 1919. gada 8. jūlijā deva iespēju Latvijas Pagaidu valdībai atgriezties Rīgā.

1919. gada 18. jūlijā Rīgā sāka darboties arī Igaunijas vēstniecība, kas vienlaicīgi tiek uzskatīts par Latvijas un Igaunijas savstarpējo oficiālo diplomātisko attiecību sākumu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt; 

=== 1919. gada jūlijs - 1920. gada janvāris ===
[[Attēls:Vabadussõda.jpg|thumb|270px|[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Neatkarības kara]] karte]]
Neskatoties uz Igaunijas atbalstu Latvijas atbrīvošanā, attiecības starp Latviju un Igauniju sāka pakāpeniski pasliktināties. Igauņiem aizvainojošs šķita aizliegums viņu karaspēkam ieiet Rīgā, lai ar triumfu noslēgtu uzvaru Landesvēra karā. Latvijas varas iestādes savukārt bija sašutušas par Igaunijas armijas rīcību atbrīvotajos Vidzemes rajonos, kur daudzviet igauņi izlaupīja muižas, un notika citi nepatīkami incidenti. Tomēr lielākās problēmas sagādāja teritoriālās domstarpības.&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/122/igaunu-atbalsts-un-parmerigas-prasibas/ |title=Igauņu atbalsts un pārmērīgās prasības |website=www.dveseluputenis.lv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260311184610/https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/122/igaunu-atbalsts-un-parmerigas-prasibas/ |archive-date={{dat|2026|03|11||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas Pagaidu valdība atteicās atzīt 1919. gada 18. februārī parakstīto līgumu par spēkā esošu, jo tas tika noslēgts bez nepieciešamajiem valdības pilnvarojumiem, kā arī tāpēc, ka tas paredzēja atdot Igaunijai Valkas pilsētu un septiņus Valkas un Valmieras apriņķu pierobežas pagastus, kuros dzīvoja daudz latviešu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt; Igauņiem šāda Latvijas rīcība izraisīja neapmierinātību un pat sašutumu,&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt; tomēr apstrīdētās teritorijas palika zem Igaunijas kontroles un administrācijas līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas valsts robežas]] noteikšanai.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1919. gada 21. jūlijā Rīgā tika noslēgts jauns Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]] tika uzlikts pienākums turēt fronti pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] uz dienvidiem no [[Lubāns|Lubāna ezera]], savukārt Latvijas austrumu robežas ziemeļu daļa vēl kādu laiku bija jāaizsargā Igaunijas armijai. Latvijas valdība apņēmās segt izdevumus, kuri bija Igaunijai radušies saistībā ar Latvijas nacionālo vienību veidošanu un Igaunijas spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā, kā arī nepieļaut naidīgu karaspēka daļu formēšanu Latvijas zemē. Paredzēja arī jauktas komisijas veidošanu Latvijas-Igaunijas valsts robežas noteikšanai.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt; Lai gan līgums risināja tikai konkrētus ar Neatkarības kara gaitu saistītus militāri politiskus jautājumus, tas bija pirmais abu valstu oficiāli parakstītais un ratificētais līgums un tāpēc tas tiek uzskatīts arī par savstarpēju atzīšanu de jure.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/135905|title=Latvijas Republikas starptautiskā atzīšana de jure |last=Taurēns |first=Jānis |date={{dat|2026|07|24||bez}} |website=enciklopedija.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tādā veidā Igaunija kļuva par pirmo valsti, kas faktiski [[Latvijas valsts atzīšana de iure|de jure atzina Latvijas neatkarību]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.mfa.gov.lv/estonia/latvijas-un-igaunijas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības |date={{dat|2022|11|10||bez}} |website=www2.mfa.gov.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416111805/https://www2.mfa.gov.lv/estonia/latvijas-un-igaunijas-divpusejas-attiecibas}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešu]] uzbrukuma Rīgai 1919. gada 8. oktobrī Latvijas Pagaidu valdība pa telegrāfu lūdza Igaunijas valdību sniegt palīdzību pirms izbrauca uz Cēsīm.&lt;ref name=&quot;1918-1920-atbrivosanas-cinas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2010-12-15/1918-1920-atbrivosanas-cinas |title=1918.-1920. Atbrīvošanas cīņas |last=Ciganovs |first=Juris |website=sargs.lv |date={{dat|2010|12|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123112102/https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2010-12-15/1918-1920-atbrivosanas-cinas |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Reaģējot uz [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] uzbrukumu, kura panākumu rezultātā būtu apdraudēta arī Igaunijas neatkarība, 10. oktobrī Rīgas aizstāvēšanai Igaunijas armijas virspavēlniecība nosūtīja divus bruņuvilcienus ar savas armijas labākajām apkalpēm un desanta daļām.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1918-1920-atbrivosanas-cinas&quot; /&gt; To artilērijas atbalsts Latvijas armijas vienībām bija ļoti nozīmīgs pilsētas aizstāvēšanā.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt; Tajā pašā mēnesī Latvijas valdības pārstāvji ieradās Tallinā un vērsās pie Igaunijas valdības ar oficiālu vispārējās palīdzības lūgumu. Igaunijas valdība piekrita to sniegt, bet pretī pieprasīja Latvijas valdību atzīt visas Igaunijas teritoriālās pretenzijas pret Latviju. Uzskatot igauņu nosacījumus par pārāk augstiem un praktiski neizpildāmiem, 1919. gada 22. oktobrī Latvijas valdība tās noraidīja un sarunas nonāca strupceļā. Neskatoties uz kritisko situāciju, pēc igauņu prasību noraidīšanas abi igauņu bruņuvilcieni tika atsaukti un pameta Rīgu.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt; Rezultātā ne tikai nebija izveidojusies sadarbība abu valstu starpā, bet radušies arī jauni aizvainojumi.&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt;

1920. gada 3. janvārī Igaunija pēc smagām aizsardzības cīņām pie [[Narva]]s noslēdza pamieru ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un izveda savus spēkus no Latvijas teritorijas, izņemot no Valkas un pārējiem robežpagastiem, uz kuriem Igaunija pretendēja.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

=== 1920. gada Valkas robežkonflikts ===
{{Pamatraksts|Latvijas-Igaunijas 1920. gada robežkonflikts}}
[[Attēls:Latviešu un igauņu valodu izplatības robeža ap 1920.JPG|thumb|270px|Latviešu un igauņu valodu izplatības robeža Vidzemē (ap 1920).]]
[[Attēls:At Rozenovskaya.jpg|thumb|270px|Lielbritānijas militārais pārstāvis Baltijas valstīs un Latvijas-Igaunijas robežkomisijas priekšsēdētājs [[Stīvens Talents]] (otrais no kreisās) 1920. gada martā]]
1920. gada sākumā izcēlās ass konflikts starp Latviju un Igauniju par Valkas pilsētas piederību, kurā, neraugoties uz atkārtotām sanāksmēm, vienošanās netika panākta. Situācija nonāca kritiskā stāvoklī, kad Igaunijas militārie spēki izlēma piespiedu kārtā evakuēt no Valkas Latvijas valsts iestādes, uz ko Latvijas valdība draudēja atbildēt ar militāru pasākumu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt; 

Lai novērstu karu starp abām valstīm, 1920. gada 22. martā Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri un bruņoto spēku virspavēlnieki satikās Valkā un vienojās, ka Valkas pilsētas likteni un citus abu valstu robežstrīdus izlems un risinās starptautiska šķīrējtiesa. Par tās vadītāju izvēlējās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] militāro pārstāvi Baltijas valstīs, pulkvedi [[Stīvens Talents|Stīvenu Talentu]].&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1920. gada 3. jūlijā ar robežkomisijas priekšsēdētāja pulkveža Talenta lēmumu tika noteikta [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas robežlīnija]], tā saucamais pulkveža Tallenta protokols.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=59407558&amp;isArticle=true&amp;query=Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20 |title=Latvijas-Igaunijas līgumu sistēma |last=Voits |first=Valters |publisher=Latvijas-Igaunijas Biedrības Mēnešraksts Nr.2 |date={{dat|1934|06|22||bez}} |website=periodika.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2026|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260830011653/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:835828{{!}}article:DIVL517{{!}}query:Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20#panel:pa{{!}}issue:835828{{!}}article:DIVL517{{!}}query:Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20}}&lt;/ref&gt;

Kopumā, par stāvokļa nopietnību un iespējamā bruņotā konflikta sekām 1920. gada 5. jūlijā [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministru]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdu Annu Meierovicu]] brīdināja diplomātiskais pārstāvis [[Parīze|Parīzē]] [[Oļģerds Grosvalds]]:{{Citāts|Ja eventuāli ar igauņiem izceltos bruņota sadursme, tad, atļaujos aizrādīt, ka mūsu attiecības ar [[Antante|Sabiedrotajiem]], kuras tagad ir labas, tiktu galīgi izpostītas un kopīgā Baltijas tautu lieta no tā ciestu augstākajā mērā. Tādēļ no tādas sadursmes visnotaļ jāizbēg.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;}}

== Latvijas un Igaunijas attiecības pēc kara ==
1920. gada septembrī Igaunijas vēstniecība iegādājās lielu akmens ēku Rīgā, [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 13.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

[[Attēls:Grens Valga.jpg|270px|thumb|Robežšķērsošanas punkts starp [[Valka|Valku]] Latvijā un [[Valga|Valgu]] Igaunijā 1920. gados]]
1920. gada 19. oktobrī Rīgā [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un [[Jūliuss Feldmanis]] no Latvijas puses un [[Aleksanders Hellats]] un pulkvežleitnants Arnolds Hinnoms no Igaunijas parakstīja vienošanos par robežas līniju Vidzemē, pamatā akceptējot pulkveža Tallenta protokolu. Konvencija arī noteica abu valstu pilsoņu tiesības un ar robežu sadalīto īpašumu stāvokli.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1921. gada 26. janvārī [[Antante]]s Augstākā padome vienlaicīgi atzina gan Latvijas, gan Igaunijas neatkarību de jure. Igaunija 1921. gada 28. februārī, bet Latvija 1921. gada 2. martā savstarpēji nozīmēja diplomātiskos pārstāvjus otras valstī, tādā veidā uzsverot, ka Igaunija un Latvija savstarpējo atzīšanu de jure veic nevis ar atsevišķu aktu, bet ar oficiālu pārstāvju nozīmēšanu, jo &quot;Latvija un Igaunija ir viena otru vienmēr atzinusi par suverēnām un neatkarīgām valstīm&quot;.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1921. gada 7. jūlijā Tallinā tika parakstīts slepens Latvijas-Igaunijas aizsardzības līgums un vienošanās starp abu valstu ģenerālštābiem kā līguma pielikums. Abas valstis cerēja, ka vēlāk viņu militārajai savienībai pievienosies arī citas valstis, bet dažādu domstarpību dēļ līgums beigās netika ratificēts.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1921. gada 12. jūlijā ārlietu ministri Meierovics un [[Antss Pīps]] parakstīja konvenciju par noziedznieku izdošanu un juridisku sadarbību.

1921. gada 13. novembrī Voldemārs Āboltiņš un Hermans Hellats parakstīja konvenciju par Igaunijas hipotēku bankas (bijušās Vidzemes pilsētu hipotēkas biedrības) darbības izbeigšanu Latvijas teritorijā.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1921. gada 16. decembrī ārlietu ministri Meierovics un Pīps parakstīja konsulāro līgumu, kurā noteica konsulu, sūtņu un citu pārstāvju tiesības starpvalstu attiecībās.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1922. gada 27. maijā Latvijas vēstniecība, kas līdz šim brīdim atradās Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas ēkā Tallinā, Kiriku ielā 4, iegādājās un pārcēlās uz pastāvīgu nekustāmo īpašumu Tallinā, Suur-Tatari ielā 32. 1930. gadā tā pārcēlās uz jaunu ēku Tallinā, Tõnismägi 10.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1922. gada 24. jūlijā [[Tartu]] Jānis Kivicks un [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] no Latvijas puses un Alfrēds Möttuss, Sigfrids Talviks un Hermanis Hellats no Igaunijas puses parakstīja sanitāro konvenciju par iedzīvotāju veselības sargāšanu. Svarīgākais konvencijs punkts bija [[Epidēmija|sērgu]] apkarošana un lokalizēšana.

[[Attēls:Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī.jpg|thumb|270px|[[Latvijas un Igaunijas 1923. gada 1. novembra savienības līgums|Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma]] parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē.]]
1923. gada 1. novembrī Latvijas-Igaunijas konferences laikā Tallinā ārlietu ministri Meierovics un [[Frīdrihs Akels]] parakstīja četrus līgumus - par [[Latvijas un Igaunijas 1923. gada 1. novembra savienības līgums|aizsardzības savienību]], par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu robežas jautājumos un nolīgumu par savstarpējo prasību nokārtošanu. Svarīgākais no tiem bija līgums par aizsardzības savienību, kas tika noslēgta uz 10 gadiem un stājās spēkā 1924. gada 21. februārī. Valstis apņēmās viena otrai palīdzēt neprovocēta uzbrukuma gadījumā, veidot vienotu ārpolitiku, neslēgt alianses ar trešajām valstīm bez savstarpējas vienošanās. Līgums par muitas savienību iestrēga sarunās, un tā reālā nozīme bija minimāla. Ar robežlīgumu Latvija atteicās no [[Roņu sala]]s. Latvija arī samaksāja 30 miljonus igauņu marku Latvijā karojošo igauņu kara invalīdu un viņu ģimeņu pabalstiem.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1924. gada 22. novembrī Tallinā tika parakstīts Latvijas un Igaunijas savstarpējās sociālās palīdzības līgums, saskaņā ar kuru abas valdības apņēmās caur savām valsts un pašvaldību iestādēm sniegt palīdzību otras valsts pilsoņiem, kas atrodas tās teritorijā. Palīdzības izdevumi bija jāsedz tai valstij, no kuras bija persona.

1925. gada 23.–26. februārī norisinājās [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] valsts vizīte Igaunijā. 1925. gada 9.–11. maijā norisinājās [[Igaunijas Valsts vecākais|Igaunijas Valsts vecākā]] [[Jiri Jāksons|Jiri Jāksona]] pretvizīte pēc Latvijas prezidenta uzaicinājuma. Attiecīgās valsts vizītes bija paredzētas abu valstu draudzīgo attiecību nostiprināšanai un padziļināšanai.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1925. gada 11. novembrī Tallinā [[Jānis Seskis]] ar igauņiem parakstīja vienošanos par savstarpējas satiksmes atvieglošanu. Abu valstu pilsoņiem atcēla vīzas un deva iespēju otras valsts robežās dzīvot divus mēnešus, kā arī pārvietoties ar savas valsts iekšzemes pasi.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1927. gada 5. februārī Rīgā ārlietu ministri [[Fēlikss Cielēns]] un Frīdrihs Akels parakstīja jaunu līgumu par muitas ūniju, ar ko atcēla 1923. gada līgumu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1928. gada 25. martā Tallinā [[Kārlis Ulmanis]] ar igauņiem parakstīja saimniecisko jeb tirdzniecības pagaidlīgumu. Līgums abām pusēm nodrošināja vislielākās labvēlības principu muitu jomā, kas sāka aizstāt 1927. gada līguma uz muitas ūnijas balstītās ekonomiskās attiecības.

1928. gada 17. augustā [[Majori|Majoros]] notika ārlietu ministru [[Antons Balodis|Antona Baloža]] un [[Hanss Rebane|Hansa Rebanes]] sanāksme, kurā tika izrunāta sadarbība [[Tautu Savienība]]s devītajā pilnsapulcē, abu valstu viedoklis par [[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] jautājumu, kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] priekšlikums par samierināšanās un šķīrējtiesu līgumu noslēgšanu.

1929. gada 17. oktobrī Rīgā notika ārlietu ministru Antona Baloža un Jāna Latika tikšanās, lai izrunātu neizdevušos muitas ūnijas plānu, ko izraisīja abu valstu mazo uzņēmēju un tirgotāju bailes no savstarpējo valstu lielrūpnieku konkurences.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1931. gada 3. jūnijā Tallinā ārlietu ministri [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] un [[Jāns Tenisons]] parakstīja papildus vienošanās par 1928. gada saimniecisko pagaidlīgumu, kas paredzēja konkrētus sarakstus ar precēm, kas bauda muitas atvieglojumus. Šo vienošanos papildināja 1932. gada 14. novembrī.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1933. gadā 23.–24. jūnijā norisinājās Latvijas Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] kārtējā valsts vizīte Igaunijā sakarā ar [[Igauņu dziesmu svētki|Igauņu dziesmu svētkiem]]. 1933. gada 17.–19. novembrī norisinājās Igaunijas Valsts vecākā [[Konstantīns Petss|Konstantīna Petsa]] valsts vizīte Latvijā, atzīmējot Latvijas Republikas 15. gadadienu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1934. gada 17. februārī Rīgā ārlietu ministri [[Voldemārs Salnais]] un [[Juliuss Seljamā]] parakstīja līgumu par [[Latvijas un Igaunijas 1934. gada 17. februāra savienības līgums|Latvijas un Igaunijas savienību]]. Tas paredzēja arī iespēju [[Lietuva|Lietuvai]] pievienoties savienībai. Līgums paredzēja divreiz gadā rīkot ārlietu ministru konferences, kurās aplūkotu visus ārējās politikas jautājumus, pēc iespējas saskaņojot viedokli un taktiku. Paredzēja īpašas padomes dibināšanu abu valstu likumdošanas saskaņošanai. Pārstāvniecību starptautiskās konferencēs paredzēja kā kopīgi jauktu, saskaņojot ārlietu resora pārstāvju darbību ārzemēs.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

==Diplomātiskie pārstāvji==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Igaunijas pārstāvji Latvijā !! Latvijas pārstāvji Igaunijā&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| [[Teodors Tallmeisters]] (''Theodor Tallmeister''), no 07.1919., diplomātiskais pārstāvis || [[Jānis Ramans]], no 12.1918., diplomātiskais pārstāvis
|-
| [[Aleksandrs Hellats]] (''Aleksander Hellat''), no 1920. diplomātiskais pārstāvis || Jānis Ramans, no 08.1919., pilnvarotā lietveža v.i.
|-
| Aleksandrs Hellats (''Aleksander Hellat''), no 03.1921., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Markuss Gailītis]], no 12.1919., diplomātiskais pārstāvis
|-
| [[Juliuss Seljamā]] (''Juulius Seljamaa''), no 01.1922., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Jānis Stalbovs]], no 06.1920., sūtniecības pagaidu vadītājs un pilnvarotā lietveža v.i.
|-
| [[Edvards Reinholds Virgo]] (''Edvard Reinhold Virgo''), no 05.1928., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Jānis Seskis]], no 04.1921., rezidējošais ministrs
|-
| [[Jāns Melders]] (''Jaan Mölder''), no 1931., pagaidu pilnvarotais lietvedis || Jānis Seskis, no 08.1922., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
| [[Karls Menings]] (''Karl Menning''), no 01.1934., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]], no 03.1930., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
| [[Hanss Rebane]] (''Hans Rebane''), no 11.1937., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs|| [[Roberts Liepiņš]], no 07.1933., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
|  || [[Edgars Krieviņš]], no 09.1935., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
|  || [[Vilis Šūmanis]], no 11.1938., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Baltijas Antante]]
* [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]]

[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>5ghgwa55q88iwjylm6gbefmqo3e1y3t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516680</id>
      <parentid>4516563</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4516680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27067" sha1="0d2bqod9e0ue2rtmrhfmqm4ykrj80nz" xml:space="preserve">'''Latvijas - Igaunijas attiecības''' formāli sāka veidoties 1919. gadā, abām jaunajām valstīm vienojoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas]] un [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Neatkarību karos]]. [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]] neizveidojās tik cieša, kā sākotnēji cerēts, vienīgi Latvija un Igaunija izveidoja ciešāku aliansi. 1934. gadā izdevās izveidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. Abas valstis 1939. un 1940. gados [[Baltijas valstu okupācija|nonāca PSRS varā]].

== Latvijas un Igaunijas attiecības Neatkarības karos ==
=== 1918. gada novembris - 1919. gada jūlijs ===
[[Attēls:Jānis Ramans.jpg|thumb|200px|Pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā [[Jānis Ramans]]]]
[[Attēls:Jorgis Zemitans.png|thumb|200px|Pirmais Latvijas militārais pārstāvis Igaunijā [[Jorģis Zemitāns]]]]
[[Attēls:Juliuss Jirgensons.gif|thumb|200px|Pirmais Igaunijas militārais pārstāvis Latvijā [[Juliuss Jirgensons]]]]
Neoficiāli kontakti starp [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas]] un [[Igaunijas Pagaidu valdība|Igaunijas Pagaidu valdībām]] sāka veidoties jau pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 1918. gada novembrī. 1918. gada 18. novembra [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts proklamēšanu]] [[Rīgas 2. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātra]] telpās novēroja Igaunijas pagaidu valdības pārstāvji Johans Janss un Heinrihs Luhts. 1918. gada decembrī [[luterāņu mācītājs]] [[Jānis Ramans]] tika nozīmēts par pirmo Latvijas diplomātisko pārstāvi Igaunijā, vienlaikus kļūstot arī par pirmo Latvijas diplomātu ārvalstīs. Savukārt, Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] Igaunijas Pagaidu valdībai izteica priekšlikumu nozīmēt Rīgas igauņu luterāņu draudzes mācītāju [[Teodors Tallmeisters|Teodoru Tallmeisteru]] par Igaunijas diplomātisko pārstāvi Rīgā.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://riga.mfa.ee/lv/laika-linija/ |title=Simt gadu kopš atzīšanas de jure – Igaunijas un Latvijas attiecību laika līnija|website=riga.mfa.ee |archive-url=https://web.archive.org/web/20260828035315/https://riga.mfa.ee/lv/laika-linija/ |archive-date={{dat|2026|08|28||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Oficiālas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm sāka veidoties 1919. gada sākumā, kad Latvija atradās sarežģīta militārā situācijā. Lielākā daļa Latvijas teritorijas nonāca [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] kontrolē, kamēr vācu militārie spēki neokupētajā [[Liepāja|Liepājā]]s un tās apkārtnē kavēja Latvijas nacionālo bruņoto spēku izveidi.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1919. gada 7. janvārī no Liepājas uz Tallinu kā Latvijas Pagaidu valdības militārais pārstāvis Igaunijā izbrauca kapteinis [[Jorģis Zemitāns]], kurš 20. janvārī panāca Igaunijas puses piekrišanu sešu latviešu pašaizsardzības rotu izveidošanai lielākajās Igaunijas pilsētās ([[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]] un [[Pērnava|Pērnavā]]) no tur esošo 19–35 gadus veco latviešu bēgļu un karavīru vidus. Janvāra beigās Tallinā personiski ieradās arī Ulmanis, kurš no igauņu puses ieguva principiālu piekrišanu latviešu karaspēka vienību izveidei Igaunijas teritorijā.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/274724-igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-un-arzemnieki-latvijas-neatkaribas-kara-vii-2015 |title=Igaunijas armija Latvijas neatkarības karā. Ārvalstu armijas un ārzemnieki Latvijas neatkarības karā (VII) |last=Jēkabsons |first=Ēriks |website=lvportals.lv |date={{dat|2015|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413173445/https://lvportals.lv/norises/274724-igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-un-arzemnieki-latvijas-neatkaribas-kara-vii-2015 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar šiem faktoriem un saprotot, ka Igaunijas un Latvijas likteņi ir cieši saistīti, 1919. gada 18. februārī Latvijas militārais pārstāvis Igaunijā Zemitāns un Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā Ramans bez valdības juridiskām pilnvarām, ko nebija iespējams iegūt esošās situācijas izraisītās sakaru trūkuma dēļ,&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt; parakstīja vienošanos ar Igaunijas valdību un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlniecību par Igaunijas armijas palīdzību Latvijas teritorijas atbrīvošanā un latviešu karaspēka veidošanu Igaunijas armijas sastāvā un apgādē. Atlīdzībā līgums paredzēja [[Valka]]s pilsētas, piecu [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] un divu [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] pierobežas pagastu, kuros dzīvoja dažādu nacionalitāšu iedzīvotāji, iekļaušanu Igaunijā.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;

1919. gada 13. martā Igaunijas armijas kapteinis [[Juliuss Jirgensons]] tika iecelts par Igaunijas un Latvijas karaspēku sakaru virsnieku pie Latvijas Pagaidu valdības Liepājā, kur arī tika atklāta Igaunijas konsulāts.

1919. gada 31. martā Latvijas bruņotās vienības Igaunijas armijas sastāvā tika apvienotas [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]]. 

Pēc 1919. gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] Igaunijas valdība atteicās atzīt provācisko [[Niedras valdība|Niedras valdību]]{{nepieciešama atsauce}} un turpināja atbalstīt Ulmaņa valdību un apgādāt tai lojālo Ziemeļlatvijas brigādi. Kopā ar Igaunijas armijas 3. divīziju Ziemeļlatvijas brigāde līdz vasaras sākumam spēja atbrīvot lielāko Vidzemes daļu no [[Padomju Latvijas armija]]s.

1919. gada jūnijā un jūlijā Igaunijas armijas vienības sakāva arī vāciešus [[Cēsu kaujas|Cēsu]] un [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]] jeb tā saucamajā [[Igaunijas brīvības cīņas#Landesvēra karš|Landesvēra karā]]. Tas noslēdzās ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdmuižas pamieru]], kas 1919. gada 8. jūlijā deva iespēju Latvijas Pagaidu valdībai atgriezties Rīgā.

1919. gada 18. jūlijā Rīgā sāka darboties arī Igaunijas vēstniecība, kas vienlaicīgi tiek uzskatīts par Latvijas un Igaunijas savstarpējo oficiālo diplomātisko attiecību sākumu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt; 

=== 1919. gada jūlijs - 1920. gada janvāris ===
[[Attēls:Vabadussõda.jpg|thumb|270px|[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Neatkarības kara]] karte]]
Neskatoties uz Igaunijas atbalstu Latvijas atbrīvošanā, attiecības starp Latviju un Igauniju sāka pakāpeniski pasliktināties. Igauņiem aizvainojošs šķita aizliegums viņu karaspēkam ieiet Rīgā, lai ar triumfu noslēgtu uzvaru Landesvēra karā. Latvijas varas iestādes savukārt bija sašutušas par Igaunijas armijas rīcību atbrīvotajos Vidzemes rajonos, kur daudzviet igauņi izlaupīja muižas, un notika citi nepatīkami incidenti. Tomēr lielākās problēmas sagādāja teritoriālās domstarpības.&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/122/igaunu-atbalsts-un-parmerigas-prasibas/ |title=Igauņu atbalsts un pārmērīgās prasības |website=www.dveseluputenis.lv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260311184610/https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/122/igaunu-atbalsts-un-parmerigas-prasibas/ |archive-date={{dat|2026|03|11||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas Pagaidu valdība atteicās atzīt 1919. gada 18. februārī parakstīto līgumu par spēkā esošu, jo tas tika noslēgts bez nepieciešamajiem valdības pilnvarojumiem, kā arī tāpēc, ka tas paredzēja atdot Igaunijai Valkas pilsētu un septiņus Valkas un Valmieras apriņķu pierobežas pagastus, kuros dzīvoja daudz latviešu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt; Igauņiem šāda Latvijas rīcība izraisīja neapmierinātību un pat sašutumu,&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt; tomēr apstrīdētās teritorijas palika zem Igaunijas kontroles un administrācijas līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas valsts robežas]] noteikšanai.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1919. gada 21. jūlijā Rīgā tika noslēgts jauns Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]] tika uzlikts pienākums turēt fronti pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] uz dienvidiem no [[Lubāns|Lubāna ezera]], savukārt Latvijas austrumu robežas ziemeļu daļa vēl kādu laiku bija jāaizsargā Igaunijas armijai. Latvijas valdība apņēmās segt izdevumus, kuri bija Igaunijai radušies saistībā ar Latvijas nacionālo vienību veidošanu un Igaunijas spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā, kā arī nepieļaut naidīgu karaspēka daļu formēšanu Latvijas zemē. Paredzēja arī jauktas komisijas veidošanu Latvijas-Igaunijas valsts robežas noteikšanai.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt; Lai gan līgums risināja tikai konkrētus ar Neatkarības kara gaitu saistītus militāri politiskus jautājumus, tas bija pirmais abu valstu oficiāli parakstītais un ratificētais līgums un tāpēc tas tiek uzskatīts arī par savstarpēju atzīšanu de jure.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/135905|title=Latvijas Republikas starptautiskā atzīšana de jure |last=Taurēns |first=Jānis |date={{dat|2026|07|24||bez}} |website=enciklopedija.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tādā veidā Igaunija kļuva par pirmo valsti, kas faktiski [[Latvijas valsts atzīšana de iure|de jure atzina Latvijas neatkarību]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.mfa.gov.lv/estonia/latvijas-un-igaunijas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības |date={{dat|2022|11|10||bez}} |website=www2.mfa.gov.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416111805/https://www2.mfa.gov.lv/estonia/latvijas-un-igaunijas-divpusejas-attiecibas}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešu]] uzbrukuma Rīgai 1919. gada 8. oktobrī Latvijas Pagaidu valdība pa telegrāfu lūdza Igaunijas valdību sniegt palīdzību pirms izbrauca uz Cēsīm.&lt;ref name=&quot;1918-1920-atbrivosanas-cinas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2010-12-15/1918-1920-atbrivosanas-cinas |title=1918.-1920. Atbrīvošanas cīņas |last=Ciganovs |first=Juris |website=sargs.lv |date={{dat|2010|12|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123112102/https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2010-12-15/1918-1920-atbrivosanas-cinas |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Reaģējot uz [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] uzbrukumu, kura panākumu rezultātā būtu apdraudēta arī Igaunijas neatkarība, 10. oktobrī Rīgas aizstāvēšanai Igaunijas armijas virspavēlniecība nosūtīja divus bruņuvilcienus ar savas armijas labākajām apkalpēm un desanta daļām.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;1918-1920-atbrivosanas-cinas&quot; /&gt; To artilērijas atbalsts Latvijas armijas vienībām bija ļoti nozīmīgs pilsētas aizstāvēšanā.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt; Tajā pašā mēnesī Latvijas valdības pārstāvji ieradās Tallinā un vērsās pie Igaunijas valdības ar oficiālu vispārējās palīdzības lūgumu. Igaunijas valdība piekrita to sniegt, bet pretī pieprasīja Latvijas valdību atzīt visas Igaunijas teritoriālās pretenzijas pret Latviju. Uzskatot igauņu nosacījumus par pārāk augstiem un praktiski neizpildāmiem, 1919. gada 22. oktobrī Latvijas valdība tās noraidīja un sarunas nonāca strupceļā. Neskatoties uz kritisko situāciju, pēc igauņu prasību noraidīšanas abi igauņu bruņuvilcieni tika atsaukti un pameta Rīgu.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt; Rezultātā ne tikai nebija izveidojusies sadarbība abu valstu starpā, bet radušies arī jauni aizvainojumi.&lt;ref name=&quot;dveselu-putenis&quot; /&gt;

1920. gada 3. janvārī Igaunija pēc smagām aizsardzības cīņām pie [[Narva]]s noslēdza pamieru ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un izveda savus spēkus no Latvijas teritorijas, izņemot no Valkas un pārējiem robežpagastiem, uz kuriem Igaunija pretendēja.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

=== 1920. gada Valkas robežkonflikts ===
{{Pamatraksts|Latvijas-Igaunijas 1920. gada robežkonflikts}}
[[Attēls:Latviešu un igauņu valodu izplatības robeža ap 1920.JPG|thumb|270px|Latviešu un igauņu valodu izplatības robeža Vidzemē (ap 1920).]]
[[Attēls:At Rozenovskaya.jpg|thumb|270px|Lielbritānijas militārais pārstāvis Baltijas valstīs un Latvijas-Igaunijas robežkomisijas priekšsēdētājs [[Stīvens Talents]] (otrais no kreisās) 1920. gada martā]]
1920. gada sākumā izcēlās ass konflikts starp Latviju un Igauniju par Valkas pilsētas piederību, kurā, neraugoties uz atkārtotām sanāksmēm, vienošanās netika panākta. Situācija nonāca kritiskā stāvoklī, kad Igaunijas militārie spēki izlēma piespiedu kārtā evakuēt no Valkas Latvijas valsts iestādes, uz ko Latvijas valdība draudēja atbildēt ar militāru pasākumu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt; 

Lai novērstu karu starp abām valstīm, 1920. gada 22. martā Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri un bruņoto spēku virspavēlnieki satikās Valkā un vienojās, ka Valkas pilsētas likteni un citus abu valstu robežstrīdus izlems un risinās starptautiska šķīrējtiesa. Par tās vadītāju izvēlējās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] militāro pārstāvi Baltijas valstīs, pulkvedi [[Stīvens Talents|Stīvenu Talentu]].&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1920. gada 3. jūlijā ar robežkomisijas priekšsēdētāja pulkveža Talenta lēmumu tika noteikta [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas robežlīnija]], tā saucamais pulkveža Tallenta protokols.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=59407558&amp;isArticle=true&amp;query=Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20 |title=Latvijas-Igaunijas līgumu sistēma |last=Voits |first=Valters |publisher=Latvijas-Igaunijas Biedrības Mēnešraksts Nr.2 |date={{dat|1934|06|22||bez}} |website=periodika.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2026|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260830011653/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:835828{{!}}article:DIVL517{{!}}query:Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20#panel:pa{{!}}issue:835828{{!}}article:DIVL517{{!}}query:Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20}}&lt;/ref&gt;

Kopumā, par stāvokļa nopietnību un iespējamā bruņotā konflikta sekām 1920. gada 5. jūlijā [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministru]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdu Annu Meierovicu]] brīdināja diplomātiskais pārstāvis [[Parīze|Parīzē]] [[Oļģerds Grosvalds]]:{{Citāts|Ja eventuāli ar igauņiem izceltos bruņota sadursme, tad, atļaujos aizrādīt, ka mūsu attiecības ar [[Antante|Sabiedrotajiem]], kuras tagad ir labas, tiktu galīgi izpostītas un kopīgā Baltijas tautu lieta no tā ciestu augstākajā mērā. Tādēļ no tādas sadursmes visnotaļ jāizbēg.&lt;ref name=&quot;igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara&quot; /&gt;}}

== Latvijas un Igaunijas attiecības pēc kara ==
1920. gada septembrī Igaunijas vēstniecība iegādājās lielu akmens ēku Rīgā, [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 13.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

[[Attēls:Grens Valga.jpg|270px|thumb|Robežšķērsošanas punkts starp [[Valka|Valku]] Latvijā un [[Valga|Valgu]] Igaunijā 1920. gados]]
1920. gada 19. oktobrī Rīgā [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un [[Jūliuss Feldmanis]] no Latvijas puses un [[Aleksanders Hellats]] un pulkvežleitnants Arnolds Hinnoms no Igaunijas parakstīja vienošanos par robežas līniju Vidzemē, pamatā akceptējot pulkveža Tallenta protokolu. Konvencija arī noteica abu valstu pilsoņu tiesības un ar robežu sadalīto īpašumu stāvokli.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1921. gada 26. janvārī [[Antante]]s Augstākā padome vienlaicīgi atzina gan Latvijas, gan Igaunijas neatkarību de jure. Igaunija 1921. gada 28. februārī, bet Latvija 1921. gada 2. martā savstarpēji nozīmēja diplomātiskos pārstāvjus otras valstī, tādā veidā uzsverot, ka Igaunija un Latvija savstarpējo atzīšanu de jure veic nevis ar atsevišķu aktu, bet ar oficiālu pārstāvju nozīmēšanu, jo &quot;Latvija un Igaunija ir viena otru vienmēr atzinusi par suverēnām un neatkarīgām valstīm&quot;.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1921. gada 7. jūlijā Tallinā tika parakstīts slepens Latvijas-Igaunijas aizsardzības līgums un vienošanās starp abu valstu ģenerālštābiem kā līguma pielikums. Abas valstis cerēja, ka vēlāk viņu militārajai savienībai pievienosies arī citas valstis, bet dažādu domstarpību dēļ līgums beigās netika ratificēts.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1921. gada 12. jūlijā ārlietu ministri Meierovics un [[Antss Pīps]] parakstīja konvenciju par noziedznieku izdošanu un juridisku sadarbību.

1921. gada 13. novembrī Voldemārs Āboltiņš un Hermans Hellats parakstīja konvenciju par Igaunijas hipotēku bankas (bijušās Vidzemes pilsētu hipotēkas biedrības) darbības izbeigšanu Latvijas teritorijā.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1921. gada 16. decembrī ārlietu ministri Meierovics un Pīps parakstīja konsulāro līgumu, kurā noteica konsulu, sūtņu un citu pārstāvju tiesības starpvalstu attiecībās.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1922. gada 27. maijā Latvijas vēstniecība, kas līdz šim brīdim atradās Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas ēkā Tallinā, Kiriku ielā 4, iegādājās un pārcēlās uz pastāvīgu nekustāmo īpašumu Tallinā, Suur-Tatari ielā 32. 1930. gadā tā pārcēlās uz jaunu ēku Tallinā, Tenismegi ielā 10.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1922. gada 24. jūlijā [[Tartu]] Jānis Kivicks un [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] no Latvijas puses un Alfrēds Möttuss, Sigfrids Talviks un Hermanis Hellats no Igaunijas puses parakstīja sanitāro konvenciju par iedzīvotāju veselības sargāšanu. Svarīgākais konvencijs punkts bija [[Epidēmija|sērgu]] apkarošana un lokalizēšana.

[[Attēls:Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī.jpg|thumb|270px|[[Latvijas un Igaunijas 1923. gada 1. novembra savienības līgums|Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma]] parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē.]]
1923. gada 1. novembrī Latvijas-Igaunijas konferences laikā Tallinā ārlietu ministri Meierovics un [[Frīdrihs Akels]] parakstīja četrus līgumus - par [[Latvijas un Igaunijas 1923. gada 1. novembra savienības līgums|aizsardzības savienību]], par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu robežas jautājumos un nolīgumu par savstarpējo prasību nokārtošanu. Svarīgākais no tiem bija līgums par aizsardzības savienību, kas tika noslēgta uz 10 gadiem un stājās spēkā 1924. gada 21. februārī. Valstis apņēmās viena otrai palīdzēt neprovocēta uzbrukuma gadījumā, veidot vienotu ārpolitiku, neslēgt alianses ar trešajām valstīm bez savstarpējas vienošanās. Līgums par muitas savienību iestrēga sarunās, un tā reālā nozīme bija minimāla. Ar robežlīgumu Latvija atteicās no [[Roņu sala]]s. Latvija arī samaksāja 30 miljonus igauņu marku Latvijā karojošo igauņu kara invalīdu un viņu ģimeņu pabalstiem.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1924. gada 22. novembrī Tallinā tika parakstīts Latvijas un Igaunijas savstarpējās sociālās palīdzības līgums, saskaņā ar kuru abas valdības apņēmās caur savām valsts un pašvaldību iestādēm sniegt palīdzību otras valsts pilsoņiem, kas atrodas tās teritorijā. Palīdzības izdevumi bija jāsedz tai valstij, no kuras bija persona.

1925. gada 23.–26. februārī norisinājās [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] valsts vizīte Igaunijā. 1925. gada 9.–11. maijā norisinājās [[Igaunijas Valsts vecākais|Igaunijas Valsts vecākā]] [[Jiri Jāksons|Jiri Jāksona]] pretvizīte pēc Latvijas prezidenta uzaicinājuma. Attiecīgās valsts vizītes bija paredzētas abu valstu draudzīgo attiecību nostiprināšanai un padziļināšanai.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1925. gada 11. novembrī Tallinā [[Jānis Seskis]] ar igauņiem parakstīja vienošanos par savstarpējas satiksmes atvieglošanu. Abu valstu pilsoņiem atcēla vīzas un deva iespēju otras valsts robežās dzīvot divus mēnešus, kā arī pārvietoties ar savas valsts iekšzemes pasi.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1927. gada 5. februārī Rīgā ārlietu ministri [[Fēlikss Cielēns]] un Frīdrihs Akels parakstīja jaunu līgumu par muitas ūniju, ar ko atcēla 1923. gada līgumu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1928. gada 25. martā Tallinā [[Kārlis Ulmanis]] ar igauņiem parakstīja saimniecisko jeb tirdzniecības pagaidlīgumu. Līgums abām pusēm nodrošināja vislielākās labvēlības principu muitu jomā, kas sāka aizstāt 1927. gada līguma uz muitas ūnijas balstītās ekonomiskās attiecības.

1928. gada 17. augustā [[Majori|Majoros]] notika ārlietu ministru [[Antons Balodis|Antona Baloža]] un [[Hanss Rebane|Hansa Rebanes]] sanāksme, kurā tika izrunāta sadarbība [[Tautu Savienība]]s devītajā pilnsapulcē, abu valstu viedoklis par [[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] jautājumu, kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] priekšlikums par samierināšanās un šķīrējtiesu līgumu noslēgšanu.

1929. gada 17. oktobrī Rīgā notika ārlietu ministru Antona Baloža un Jāna Latika tikšanās, lai izrunātu neizdevušos muitas ūnijas plānu, ko izraisīja abu valstu mazo uzņēmēju un tirgotāju bailes no savstarpējo valstu lielrūpnieku konkurences.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1931. gada 3. jūnijā Tallinā ārlietu ministri [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] un [[Jāns Tenisons]] parakstīja papildus vienošanās par 1928. gada saimniecisko pagaidlīgumu, kas paredzēja konkrētus sarakstus ar precēm, kas bauda muitas atvieglojumus. Šo vienošanos papildināja 1932. gada 14. novembrī.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

1933. gadā 23.–24. jūnijā norisinājās Latvijas Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] kārtējā valsts vizīte Igaunijā sakarā ar [[Igauņu dziesmu svētki|Igauņu dziesmu svētkiem]]. 1933. gada 17.–19. novembrī norisinājās Igaunijas Valsts vecākā [[Konstantīns Petss|Konstantīna Petsa]] valsts vizīte Latvijā, atzīmējot Latvijas Republikas 15. gadadienu.&lt;ref name=&quot;latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija&quot; /&gt;

1934. gada 17. februārī Rīgā ārlietu ministri [[Voldemārs Salnais]] un [[Juliuss Seljamā]] parakstīja līgumu par [[Latvijas un Igaunijas 1934. gada 17. februāra savienības līgums|Latvijas un Igaunijas savienību]]. Tas paredzēja arī iespēju [[Lietuva|Lietuvai]] pievienoties savienībai. Līgums paredzēja divreiz gadā rīkot ārlietu ministru konferences, kurās aplūkotu visus ārējās politikas jautājumus, pēc iespējas saskaņojot viedokli un taktiku. Paredzēja īpašas padomes dibināšanu abu valstu likumdošanas saskaņošanai. Pārstāvniecību starptautiskās konferencēs paredzēja kā kopīgi jauktu, saskaņojot ārlietu resora pārstāvju darbību ārzemēs.&lt;ref name=&quot;latvijas-igaunijas-ligumu-sistema&quot; /&gt;

==Diplomātiskie pārstāvji==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Igaunijas pārstāvji Latvijā !! Latvijas pārstāvji Igaunijā&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| [[Teodors Tallmeisters]] (''Theodor Tallmeister''), no 07.1919., diplomātiskais pārstāvis || [[Jānis Ramans]], no 12.1918., diplomātiskais pārstāvis
|-
| [[Aleksandrs Hellats]] (''Aleksander Hellat''), no 1920. diplomātiskais pārstāvis || Jānis Ramans, no 08.1919., pilnvarotā lietveža v.i.
|-
| Aleksandrs Hellats (''Aleksander Hellat''), no 03.1921., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Markuss Gailītis]], no 12.1919., diplomātiskais pārstāvis
|-
| [[Juliuss Seljamā]] (''Juulius Seljamaa''), no 01.1922., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Jānis Stalbovs]], no 06.1920., sūtniecības pagaidu vadītājs un pilnvarotā lietveža v.i.
|-
| [[Edvards Reinholds Virgo]] (''Edvard Reinhold Virgo''), no 05.1928., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Jānis Seskis]], no 04.1921., rezidējošais ministrs
|-
| [[Jāns Melders]] (''Jaan Mölder''), no 1931., pagaidu pilnvarotais lietvedis || Jānis Seskis, no 08.1922., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
| [[Karls Menings]] (''Karl Menning''), no 01.1934., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]], no 03.1930., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
| [[Hanss Rebane]] (''Hans Rebane''), no 11.1937., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs|| [[Roberts Liepiņš]], no 07.1933., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
|  || [[Edgars Krieviņš]], no 09.1935., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|-
|  || [[Vilis Šūmanis]], no 11.1938., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
|}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Baltijas Antante]]
* [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]]

[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>0d2bqod9e0ue2rtmrhfmqm4ykrj80nz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Transports Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411603</id>
    <revision>
      <id>4516703</id>
      <parentid>4443054</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:59:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Autoceļi */ wikisaites precizējums.......</comment>
      <origin>4516703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12556" sha1="gvelkdjhy5gvddlvwnbjuzv5u33oq7b" xml:space="preserve">'''Transporta infrastruktūra Latvijā''' sevī ietver [[autoceļš|autoceļus]], [[dzelzceļš|dzelzceļus]], [[lidosta]]s, lidlaukus, [[ūdensceļš|ūdensceļus]] un ar tiem saistītās [[osta]]s vai piestātnes, kā arī [[cauruļvads|cauruļvadu]] sistēmas.

== Ceļu sistēma ==
[[Ceļu satiksmes noteikumi]] paredz, ka [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļiem]], kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, arī diennakts gaišajā laikā jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/274865-celu-satiksmes-noteikumi|title=Ceļu satiksmes noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2018-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Autoceļi ===
{{see also|Latvijas autoceļi}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Numurs
![[Starptautiskais E ceļu tīkls|E ceļš]]
! class=&quot;unsortable&quot; | Virziens
! Garums (km)
|-
| {{a ceļš|1}}
| {{e ceļš|67}}
| [[Rīga]] - [[Ainaži]] &lt;small&gt;([[Igaunija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|101
|-
| {{a ceļš|2}}
| {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]] - [[Sigulda]] - [[Veclaicene]] &lt;small&gt;([[Igaunija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|196
|-
| {{a ceļš|3}}
| {{e ceļš|264}}
| [[Inčukalns]] - [[Valmiera]] - [[Valka]] &lt;small&gt;([[Igaunija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|101
|-
| {{a ceļš|4}}
| {{e ceļš|67}} {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]]s apvedceļš ([[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] - [[Saulkalne]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|20
|-
| {{a ceļš|5}}
| {{e ceļš|67}} {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]]s apvedceļš ([[Salaspils]] - [[Babīte]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|40
|-
| {{a ceļš|6}}
| {{e ceļš|22}} {{e ceļš|262}}
| [[Rīga]] - [[Daugavpils]] - [[Krāslava]] - [[Pāternieki]] &lt;small&gt;([[Baltkrievija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|307
|-
| {{a ceļš|7}}
| {{e ceļš|67}}
| [[Rīga]] - [[Bauska]] - [[Grenctāle]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|85
|-
| {{a ceļš|8}}
| {{e ceļš|77}}
| [[Rīga]] - [[Jelgava]] - [[Meitene]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|76
|-
| {{a ceļš|9}}
| 
| [[Rīga]] - [[Skulte (stacija)|Skulte]] - [[Liepāja]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|199
|-
| {{a ceļš|10}}
| {{e ceļš|22}}
| [[Rīga]] - [[Ventspils]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|190
|-
| {{a ceļš|11}}
| 
| [[Liepāja]] - [[Rucava]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|57
|-
| {{a ceļš|12}}
| {{e ceļš|22}} {{e ceļš|262}}
| [[Jēkabpils]] - [[Rēzekne]] - [[Ludza]] - [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]] &lt;small&gt;([[Krievija]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|166
|-
| {{a ceļš|13}}
| {{e ceļš|262}}
| [[Grebņeva]] &lt;small&gt;([[Krievija]]s robeža)&lt;/small&gt; - [[Rēzekne]] - [[Daugavpils]] - [[Medumi]] &lt;small&gt;([[Lietuva]]s robeža)&lt;/small&gt;
| style=&quot;text-align:center;&quot;|163
|-
| {{a ceļš|14}}
| {{e ceļš|262}}
| [[Daugavpils]] apvedceļš ([[Tilti (Līksnas pagasts)|Tilti]] - [[Kalkūni]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|15
|-
| {{a ceļš|15}}
| {{e ceļš|262}}
| [[Rēzekne]]s apvedceļš
| style=&quot;text-align:center;&quot;|7
|}

=== Latvijas autoceļu sistēmas garums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;80%&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot; border=&quot;1&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=&quot;left&quot;
!Autoceļi
!Ar melno segumu,
km
!Ar grants/šķembu segumu, 
km
!Kopā, 
km
|-
|-
!Valsts autoceļi
!
!
!
|-
|Galvenie autoceļi (A)
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1675
| style=&quot;text-align:center;&quot;|  -
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1675
|-
|Reģionālie autoceļi (P)
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4517
| style=&quot;text-align:center;&quot;|956
| style=&quot;text-align:center;&quot;|5473
|-
|Vietējie autoceļi (V)
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2790
| style=&quot;text-align:center;&quot;|10 274
| style=&quot;text-align:center;&quot;|13 064
|-
|-
!Pašvaldību autoceļi
!
!
!
|-
|Autoceļi
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1102
| style=&quot;text-align:center;&quot;|29 337
| style=&quot;text-align:center;&quot;|30 439
|-
|Ielas
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4573
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3466
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8039
|-
|-
!Citi ceļi
!
!
!
|-
|Meža ceļi
| style=&quot;text-align:center;&quot;|24
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8396
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8420
|-
|Māju ceļi
| style=&quot;text-align:center;&quot;|500
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3000
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3500
|-
|-
|-
!Kopā ceļi un ielas
!15 100
!55 729
!70 610
|}

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;170&quot;&gt;
Attēls:A10Latvia.jpg|Autoceļš [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] pie [[Rīga]]s 
Attēls:Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg|Autoceļš [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] pie [[Iecava]]s
Attēls:A9-Latvia.jpg|Autoceļš [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] pie [[Skrunda]]s
&lt;/gallery&gt;

== Dzelzceļi ==
{{see also|Latvijas dzelzceļš}}
[[Latvijas dzelzceļš]] ir valsts īpašumā esoša [[dzelzceļš|dzelzceļa]] kompānija Latvijā. Tās [[meitas uzņēmums|meitas uzņēmumi]] veic [[pasažieri|pasažieru]] pakalpojumus, kā arī pārvadā lielu daudzumu [[krava]]s, kravas vilcieni darbojas visā pašreizējā pasažieru tīklā, vairākas līnijas pašlaik ir slēgtas pasažieru pārvadājumiem.

Starp [[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbeni un Alūksni]] ir ekspluatācijā esošs (dienā kursē 2 vilcienu pāri) [[šaursliežu dzelzceļš]], kura garums ir 33 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.banitis.lv/|title=Bānītis|website=www.banitis.lv|access-date=2018-11-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181105040443/http://banitis.lv/|archivedate=2018-11-05}}&lt;/ref&gt;

=== Dzelzceļu garums Latvijā ===
Platsliežu (1 520 mm platuma) - 2 314 km  (no tiem elektrificēti 270 km) 

Šaursliežu (750 mm platuma) - 33 km  (2002) 

Kopā: 2 347&amp;nbsp;km

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;180&quot;&gt;
Attēls:Jelgava railway station.jpg|[[Jelgava (stacija)|Jelgavas&lt;br /&gt;dzelzceļa stacija]]
Attēls:ER2T-7113 Lielupes stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2T-7113&lt;br /&gt;[[Lielupe (stacija)|Lielupes dzelzceļa stacijā]]
Attēls:Kalniena - Dunduri.JPG|[[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne]] posmā [[Kalniena]]&amp;nbsp;—&amp;nbsp;[[Dunduri]]
&lt;/gallery&gt;

=== Pasažieru vilciens ===
{{main|Pasažieru vilciens}}
[[Pasažieru vilciens]] ir VAS &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; meitas kompānija un vienīgā pasažieru pa dzelzceļu pārvadāšanas kompānija Latvijā.

==== Iekšzemes pasažieru līnijas ====
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns – Tukums II]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Riga – Jelgava]]
* [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava – Liepāja]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Riga – Daugavpils]]
* [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne – Zilupe]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga – Lugaži]]
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni – Skulte]]
* [[Pļaviņas]] – [[Gulbene]]

=== Dzelzceļa satiksme ar kaimiņvalstīm ===
* [[Krievija]] - satiksme nodrošināta
* [[Lietuva]] - satiksme nodrošināta
* [[Baltkrievija]] - satiksme nodrošināta
* [[Igaunija]] - satiksme nodrošināta

== Lidostas ==
[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]] ir galvenā un vienīgā lielā Latvijas [[lidosta]], kas gadā pārvadā aptuveni 5 miljonus pasažieru (2017. gadā pat nedaudz vairāk par 6 miljoniem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/aktuali/lidosta-riga-gadu-nosledz-ar-ieverojamu-pasazieru-un-kravu-apjoma-pieaugumu|title=Lidosta “Rīga” gadu noslēdz ar ievērojamu pasažieru un kravu apjoma pieaugumu  {{!}} Riga International Airport|website=www.riga-airport.com|access-date=2018-11-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129154351/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/aktuali/lidosta-riga-gadu-nosledz-ar-ieverojamu-pasazieru-un-kravu-apjoma-pieaugumu|archivedate=2018-01-29}}&lt;/ref&gt; Tā ir lielākā lidosta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un nodrošina tiešos lidojumus uz vairāk nekā 80 galamērķiem 30 valstīs, ieskaitot tiešo transatlantisko lidojumu uz [[Ņujorka]]s Džona Kenedija starptautisko lidostu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aviokases.lv/lv/letas-aviobiletes/aviosabiedriba/airbaltic?gclid=EAIaIQobChMIl5yy2vS43gIVGqqaCh39qQr_EAAYBCAAEgIzrPD_BwE|title=LĒTAS AVIOBIĻETES - AVIOKASES.LV|website=www.aviokases.lv|access-date=2018-11-03}}&lt;/ref&gt; Tā ir arī [[airBaltic]] galvenais centrs. Lidostas atrodas arī [[Lidosta &quot;Ventspils&quot;|Ventspilī]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepājā]], [[Lidosta &quot;Jūrmala&quot;|Jūrmalā]] (Tukumā).

=== Lidlauki ===
2003. gadā Latvijā bija 51 lidlauks, 27 no tiem ar cieto segumu.

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;160&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|[[AirBaltic]] [[Boeing 757]] paceļas no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautiskās lidostas]]
Attēls:Jūrmalas_lidostas_terminālis_(centrs).jpg|[[Lidosta &quot;Jūrmala&quot;|Lidostas &quot;Jūrmala&quot;]] pasažieru terminālis 2014. gadā
Attēls:Ventspils airport.jpg|[[Starptautiskā lidosta &quot;Ventspils&quot;]]
&lt;/gallery&gt;

== Ostas ==
[[Ventspils osta]] ir noslogotākā osta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Galvenās ostas atrodas Rīgā ([[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] un [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas Pasažieru termināls]]), Ventspilī ([[Ventspils osta|Ventspils brīvosta]]) un Liepājā ([[Liepājas osta]]). Lielākā daļa no tām tiek izmantota [[tranzīta satiksme]]i, puse no kravas ir [[jēlnafta]] un [[naftas produkti]].&lt;ref name=&quot;wpt&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20080908042001/http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/EXTECAREGTOPTRANSPORT/0,,contentMDK:20647605~pagePK:34004173~piPK:34003707~theSitePK:571121,00.html Latvia], World Bank&lt;/ref&gt;

Latvijā ir arī septiņas mazākas nozīmes ostas, kuras atrodas [[Skultes osta|Skultē]], [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Rojas osta|Rojā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]], [[Engure|Engurē]] un [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupē]]. Šīs ostas lielāko tiesu tiek izmantotas zvejniecībā  un kokmateriālu pārvadājumiem. Mazākās nozīmes ostas veido 2% no Latvijas  ostu pārkrauto kravu apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ursus.lv/lv/noderigi/logistikas-infrastruktura-latvija|title=Loģistikas infrastruktūra Latvijā {{!}} Ursus Forwarding|website=ursus.lv|access-date=2021-01-27}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;160&quot;&gt;
Attēls:Cruceros en el muelle de Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 01.JPG|[[Rīgas pasažieru osta]]
Attēls:Ventspils osta.jpg|[[Ventspils osta|Ventspils brīvosta]]
Attēls:Rojas osta 1999-07-17.jpg|Rojas osta 1999. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Ūdensceļi ==
300&amp;nbsp;km (pastāvīgi kuģojami).

== Cauruļvadi ==
[[Nafta]]s 412&amp;nbsp;km; naftas produktu 421&amp;nbsp;km; [[dabasgāze]]s 1,097&amp;nbsp;km (2003).

== Tirdzniecības flote ==
11 kuģi (ar [[tonnāža|tonnāžu]] 1 000 vai vairāk bruto reģistra tonnas (GRT)) kopā pavisam 53 153 GRT/37 414 tonnu pilno kravnesību jeb ''dedveitu''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=dedveits&amp;list=dedveits&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - dedveits - dedveits|website=termini.lza.lv|access-date=2018-11-03}}&lt;/ref&gt; (DWT), ieskaitot dažus ārvalstu īpašumā esošus kuģus, kas šeit reģistrēti kā peldoši zem Latvijas karoga:

* Vācijas īpašumā -1;
* Grieķijas īpašumā -1; 
* Ukrainas īpašumā -1 (2002).

=== Kuģi pēc veida ===
* Kravas kuģi (''cargo ships'') - 6;
* Naftas tankkuģi (''petroleum tankers'') - 1;
* Refrižeratori (''refrigerated cargo'') - 2;
* Rolkeri&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=rolkeris&amp;list=rolkeris&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - rolkeris - rolkeris|website=termini.lza.lv|access-date=2018-11-03}}&lt;/ref&gt; (''roll-on/roll-off ships'') - 1;
* Mazās kabotāžas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.oxforddictionaries.com/definition/maza_kabotaza|title=vārds Mazā kabotāža {{!}} definīcija Latviski valodā - Oxford Living Dictionaries|website=Oxford Dictionaries {{!}} Latviski|access-date=2018-11-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; / pasažieru -1.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://mikes.railhistory.railfan.net/r096.html History of railroad construction in Latvia]
* [https://web.archive.org/web/20181120130057/http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?lng=en&amp;cat=134 Ministry of Transport of Republic of Latvia]
* [http://www.transport.lv/ Transport in Latvia]

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Autoceļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas ostas]]
[[Kategorija:Lidostas Latvijā]]
[[Kategorija:Transports Latvijā]]</text>
      <sha1>gvelkdjhy5gvddlvwnbjuzv5u33oq7b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4516589</id>
      <parentid>4516202</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:01:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4516589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="717" sha1="ibzh7pkt8c4ggk8nlmbacrm7sc7all4" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-09-02 18:01:41{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 56 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ibzh7pkt8c4ggk8nlmbacrm7sc7all4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4516588</id>
      <parentid>4516201</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:01:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4516588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16985" sha1="k3hud8zbcl7ixwsufqqa6suz8e3gzf1" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|02||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200237}}]
| {{formatnum:1719}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13734}}]
| 2009-02-13
| 2026-09-02
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175107}}]
| {{formatnum:9994}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8079}}]
| 2007-12-03
| 2026-09-02
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:802}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14818}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115190}}]
| {{formatnum:10156}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1940}}]
| 2009-10-02
| 2026-09-02
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115109}}]
| {{formatnum:8680}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9938}}]
| 2007-11-24
| 2026-09-02
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89067}}]
| {{formatnum:7832}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6760}}]
| 2005-10-30
| 2026-09-02
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72436}}]
| {{formatnum:9269}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2173}}]
| 2009-05-24
| 2026-09-02
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68959}}]
| {{formatnum:1718}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3275}}]
| 2005-07-26
| 2026-09-02
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}]
| {{formatnum:625}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-08-19
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52790}}]
| {{formatnum:6936}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6584}}]
| 2018-06-22
| 2026-09-01
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49699}}]
| {{formatnum:5369}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:393}}]
| 2007-01-07
| 2026-09-02
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49262}}]
| {{formatnum:1395}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3543}}]
| 2006-05-03
| 2026-08-30
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49052}}]
| {{formatnum:4841}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3081}}]
| 2007-04-26
| 2026-09-02
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45199}}]
| {{formatnum:6424}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1640}}]
| 2015-03-11
| 2026-09-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42329}}]
| {{formatnum:1459}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-09-02
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39233}}]
| {{formatnum:4663}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}]
| 2013-03-30
| 2026-09-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32454}}]
| {{formatnum:4038}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}]
| 2020-05-10
| 2026-09-02
|-
| 20.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:31348}}]
| {{formatnum:8868}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4837}}]
| 2023-01-18
| 2026-08-31
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26996}}]
| {{formatnum:4634}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:927}}]
| 2015-08-30
| 2026-09-02
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-07-25
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1351}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15950}}]
| {{formatnum:1307}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-09-02
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15423}}]
| {{formatnum:3129}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1398}}]
| 2014-07-27
| 2026-09-02
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}]
| {{formatnum:2414}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-31
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}]
| {{formatnum:525}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-08-31
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14235}}]
| {{formatnum:626}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-08-31
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13440}}]
| {{formatnum:914}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-09-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10963}}]
| {{formatnum:1743}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}]
| 2021-07-27
| 2026-08-30
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10630}}]
| {{formatnum:258}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-09-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10164}}]
| {{formatnum:312}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-09-02
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9586}}]
| {{formatnum:196}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}]
| 2013-03-14
| 2026-08-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:14}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}]
| {{formatnum:228}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-08-17
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}]
| {{formatnum:582}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-08-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5608}}]
| {{formatnum:88}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-09-01
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5250}}]
| {{formatnum:89}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-08-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5009}}]
| {{formatnum:134}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-08-28
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>k3hud8zbcl7ixwsufqqa6suz8e3gzf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420142</id>
    <revision>
      <id>4516603</id>
      <parentid>4516228</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:22:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <origin>4516603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9334" sha1="owpc7hww2lflizqgk2l7s2wy7r6ph8c" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Cīņas sports
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 14. — 15. oktobris
| num_events  = 7
| competitors = 43 (visi vīrieši)
| nations     = 1&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, ka visi sportisti pārstāvējuši tikai ASV.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]'''
| next        = '''''[[Cīņas sports 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]''''' &lt;br/&gt; '''[[Cīņas sports 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Wrestling match during 1904 Summer Olympics.jpg|250px|thumb|Skats no cīņas sporta sacensībām 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]]
'''[[Cīņas sports]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]] nebija iekļauts. Cīņas sportā tika aizvadītas 7 vīriešu disciplīnas, [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]], tolaik pazīstama kā kečs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/ke%C4%8Ds:1 |work=Tēzaurs|archive-date=2026. gada 31. augusts| title=Kečs |accessdate=2026. gada 31. augusts}}&lt;/ref&gt; Cīņas sporta sacensības tika aizvadītas [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laikumā]] no 1904. gada 14. oktobra līdz 15. oktobrim. Ir zināms, ka kopā startēja [[cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|43 sportisti]], visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Lai gan par atsevišķos atvotos parādās, ka startējuši vairāku valstu pārstāvji, šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] uzskata, ka visi cīņas sporta pārstāvji uzskatāmi par ASV pārstāvjiem.&lt;ref name=&quot;olympics_wrestling&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 31. augusts| title=St. Louis 1904 Wrestling Results |accessdate=2026. gada 31. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050129/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ |archive-date=2026. gada 31. augusts |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 31. augusts |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;  

Šī bija pirmā reize, kad cīņas sporta brīvais stils bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, jo pirmās olimpiskās [[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta sacensībās 1896. gadā]] bija aizvadītas [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Tāpat pirmo reizi tika ieviestas svara kategorijas. īs sacensības vienlaikus kalpoja arī kā tā gada [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) čempionāts.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics |url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WRE |access-date=2024-03-15 |website=www.olympedia.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Nash |first=John S. |date=2012-10-20 |title=Olympic History: Catch-As-Catch-Can Wrestling? Yep |url=https://www.cagesideseats.com/2012/10/20/3529094/the-martial-chronicles-the-forgotten-olympic-history-of-catch-as |access-date=2024-03-15 |website=Cageside Seats |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Papīra svars &lt;br/&gt;(līdz 47,6 kg) '''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Mušas svars &lt;br/&gt;(līdz 52,2 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Mēnerts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Nelsons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Gaiļa svars &lt;br/&gt;(līdz 56,7 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Spalvas svars &lt;br/&gt;(līdz 61,2 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bendžamins Bredšovs]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Teodors Maklīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Klepers]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Vieglais svars &lt;br/&gt;(līdz 65,8 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Pusvidējais svars &lt;br/&gt;(līdz 71,7 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 71,7 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Eriksens]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Bekmans]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džerijs Vinholcs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Smagais svars &lt;br/&gt;(virs 71,7 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa virs 71,7 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bernhofs Hansens]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Franks Kuglers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Vormbolds]]|USA|1904. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|7 || bgcolor=#E0E0E0|7 || bgcolor=#E6CCB2|7 || '''21''' 
|-
! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 7 || 7 || 7 || 21
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
1904. gada vasaras olimpisko spēļu cīņas sacensībās piedalījās 43 sportisti no vienas valsts. ASV šajā sporta veidā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|43}} 

=== Diskutablās pārstāvētās valstis ===
Dažu cīņas sportu pārstāvju valstiskā piederība ir strīdīga, jo vairāki ASV sportisti bija neseni ieceļotāji tajās, kuri vēl nebija ieguvuši [[ASV pilsonība|ASV pilsonību]]. Kopš 2024. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK) par izšķirošo faktoru pirmajām trim olimpiskajām spēlēm (1896—1904) uzskata sportista pārstāvētā kluba vai komandas Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOK) piederību, attiecīgi piešķirot gan dalību spēlēs, gan izcīnītās medaļas.&lt;ref name=&quot;olympics_wrestling&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050129/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WRE Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Cīņas sports olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>owpc7hww2lflizqgk2l7s2wy7r6ph8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516668</id>
      <parentid>4516603</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:09:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3), {{main| → {{pamatraksts|, &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; (11) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9363" sha1="5kovx88jrhwli7imj10vzsam0nqwv1b" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Cīņas sports
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 14. — 15. oktobris
| num_events  = 7
| competitors = 43 (visi vīrieši)
| nations     = 1&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pastāv dažāds sportistu piederības (valstu) saraksts, taču šobrīd SOK uzskata, ka visi sportisti pārstāvējuši tikai ASV.&lt;/ref&gt;
| teams       = 
| prev        = '''[[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]'''
| next        = '''''[[Cīņas sports 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Cīņas sports 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Wrestling match during 1904 Summer Olympics.jpg|250px|thumb|Skats no cīņas sporta sacensībām 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]]
'''[[Cīņas sports]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]] nebija iekļauts. Cīņas sportā tika aizvadītas 7 vīriešu disciplīnas, [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]], tolaik pazīstama kā kečs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/ke%C4%8Ds:1 |work=Tēzaurs|archive-date=2026. gada 31. augusts| title=Kečs |accessdate=2026. gada 31. augusts}}&lt;/ref&gt; Cīņas sporta sacensības tika aizvadītas [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laikumā]] no 1904. gada 14. oktobra līdz 15. oktobrim. Ir zināms, ka kopā startēja [[cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|43 sportisti]], visi no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Lai gan par atsevišķos atvotos parādās, ka startējuši vairāku valstu pārstāvji, šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] uzskata, ka visi cīņas sporta pārstāvji uzskatāmi par ASV pārstāvjiem.&lt;ref name=&quot;olympics_wrestling&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 31. augusts| title=St. Louis 1904 Wrestling Results |accessdate=2026. gada 31. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050129/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ |archive-date=2026. gada 31. augusts |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 31. augusts |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;

Šī bija pirmā reize, kad cīņas sporta brīvais stils bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, jo pirmās olimpiskās [[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta sacensībās 1896. gadā]] bija aizvadītas [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Tāpat pirmo reizi tika ieviestas svara kategorijas. īs sacensības vienlaikus kalpoja arī kā tā gada [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) čempionāts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics |url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WRE |access-date=2024-03-15 |website=www.olympedia.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Nash |first=John S. |date=2012-10-20 |title=Olympic History: Catch-As-Catch-Can Wrestling? Yep |url=https://www.cagesideseats.com/2012/10/20/3529094/the-martial-chronicles-the-forgotten-olympic-history-of-catch-as |access-date=2024-03-15 |website=Cageside Seats |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Papīra svars&lt;br /&gt;(līdz 47,6 kg) '''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Mušas svars&lt;br /&gt;(līdz 52,2 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Mēnerts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Nelsons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Gaiļa svars&lt;br /&gt;(līdz 56,7 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Spalvas svars&lt;br /&gt;(līdz 61,2 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bendžamins Bredšovs]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Teodors Maklīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Klepers]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Vieglais svars&lt;br /&gt;(līdz 65,8 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 65,8 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Oto Rēms]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Tesings]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Zērkls]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Pusvidējais svars&lt;br /&gt;(līdz 71,7 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 71,7 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Eriksens]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Bekmans]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džerijs Vinholcs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| '''Smagais svars&lt;br /&gt;(virs 71,7 kg)'''&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa virs 71,7 kg vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bernhofs Hansens]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Franks Kuglers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Vormbolds]]|USA|1904. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}&lt;br /&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}&lt;br /&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}&lt;br /&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|7 || bgcolor=#E0E0E0|7 || bgcolor=#E6CCB2|7 || '''21''' 
|-
! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 7 || 7 || 7 || 21
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
1904. gada vasaras olimpisko spēļu cīņas sacensībās piedalījās 43 sportisti no vienas valsts. ASV šajā sporta veidā bija pārstāvēta pirmo reizi.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|43}}

=== Diskutablās pārstāvētās valstis ===
Dažu cīņas sportu pārstāvju valstiskā piederība ir strīdīga, jo vairāki ASV sportisti bija neseni ieceļotāji tajās, kuri vēl nebija ieguvuši [[ASV pilsonība|ASV pilsonību]]. Kopš 2024. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] (SOK) par izšķirošo faktoru pirmajām trim olimpiskajām spēlēm (1896—1904) uzskata sportista pārstāvētā kluba vai komandas Nacionālās Olimpiskās komitejas (NOK) piederību, attiecīgi piešķirot gan dalību spēlēs, gan izcīnītās medaļas.&lt;ref name=&quot;olympics_wrestling&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417050129/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/ Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WRE Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Cīņas sports olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>5kovx88jrhwli7imj10vzsam0nqwv1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļā obligācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421659</id>
    <revision>
      <id>4516743</id>
      <parentid>4204138</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:39:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2595" sha1="7yaqqt0pwscmmixx7m08jifb4ro33je" xml:space="preserve">'''Zaļā obligācija''' ({{val|en|green bond}}) ir finanšu instruments, ko izmanto [[dabiskā vide|videi]] un [[klimats|klimatam]] draudzīgu projektu finansēšanai.&lt;ref name=&quot;investopedia.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.investopedia.com/terms/g/green-bond.asp|title=Green Bond|first=Troy|last=Segal|website=Investopedia}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2007. gadā [[Eiropas Investīciju banka]] emitēja obligāciju, kas kļuva par pirmo fiksēto ienākumu produktu sociāli atbildīgu ieguldījumu vidū.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/home/en|title=Press corner|website=European Commission - European Commission}}&lt;/ref&gt; Šī klimata atbildības izpratnes obligācija ({{val|en|Climate Awareness Bond}}) struktūra tika izmantota [[atjaunīgie resursi|atjaunīgo resursu]] un [[atjaunīgā enerģija|enerģijas]] izmantošanas efektivitātes projektos. Pēcāk [[Pasaules Banka]] kļuva par pirmo pasaulē, kas 2008. gadā emitēja kā zaļo obligāciju marķētu obligāciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldbank.org/en/news/feature/2015/10/01/green-bonds-access-investor-capital-to-fight-climate-change|title=Green Bonds Access Investor Capital to Fight Climate Change|website=World Bank|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210124200502/https://www.worldbank.org/en/news/feature/2015/10/01/green-bonds-access-investor-capital-to-fight-climate-change}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Zaļās obligācijas ir veidotas, lai veicinātu ilgtspēju un atbalstītu ar klimata pārmaiņām vai vidi saistītus projektus. Īpašs uzsvars tiek likts uz projektiem, kas vērsti uz enerģijas efektīvu izmantojumu, [[piesārņojums|piesārņojuma]] novēršanu, ilgtspējīgu [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[zvejniecība|zvejniecību]] un [[mežsaimniecība|mežsaimniecību]], ūdens un sauszemes ekosistēmu aizsardzību, ilgtspējīgu ūdens izmantojumu un videi draudzīgu tehnoloģiju atbalstu.
Zaļo obligāciju emisija nodrošina nodokļu atvieglojumus, kas padara to pievilcīgāku investoriem. Tas rada stimulu risināt svarīgus sociālus jautājumus, piemēram, klimata izmaiņas un atjaunīgos  resursus. Lai kvalificētos zaļās obligācijas statusam, bieži vien tiek veikta trešās puses pārbaude, piemēram, to veic [[Klimata obligāciju standartu padome]], kas apliecina, ka obligācija finansēs projektus, kas rada ieguvumu videi.&lt;ref name=&quot;investopedia.com&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Finanses]]
[[Kategorija:Vērtspapīri]]</text>
      <sha1>7yaqqt0pwscmmixx7m08jifb4ro33je</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilā obligācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421681</id>
    <revision>
      <id>4516771</id>
      <parentid>3843598</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T05:14:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3827" sha1="mpxur7qq3pz0xv39ri66nt5eq8rc8lg" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada marts}}
{{iw+}}
'''Zilā obligācija''' ({{val|en|blue bond}}) ir finanšu instruments, ko emitē valdība, attīstības bankas un citi, lai no investoriem iegūtu kapitālu [[jūra]]s un [[Okeāns|okeāna]] bāzētiem projektiem, kas sniegtu pozitīvu vides, ekonomikas un klimata ietekmi. Zilo obligāciju iedvesmoja [[Zaļā obligācija|zaļo obligāciju]] koncepts, ar ko cilvēki ir vairāk pazīstami.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldbank.org/en/news/feature/2018/10/29/sovereign-blue-bond-issuance-frequently-asked-questions|title=Sovereign Blue Bond Issuance: Frequently Asked Questions|website=World Bank|access-date={{dat|2019|03|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190309141357/http://www.worldbank.org/en/news/feature/2018/10/29/sovereign-blue-bond-issuance-frequently-asked-questions}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2018. gada oktobrī [[Seišelu Republika]] emitēja pasaulē pirmo suverēno zilo obligāciju, liekot pamatu finanšu instrumentam, kas kalpo, lai atbalstītu ilgtspējīgus jūras un zvejniecības projektus.
Obligācija saņēma 15 miljonus ASV dolāru no starptautiskiem investoriem, kas parāda valstu iespējas izmantot kapitāla tirgus jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas finansēšanai. [[Pasaules Banka]] palīdzēja emitēt zilo obligāciju un sasniegt trīs investorus: ''Calvert Impact Capital'', ''Nuveen'' un ''Prudential Financial, Inc''.
Ieņēmumi no obligācijām ietvers atbalstu jūras aizsargājamo teritoriju paplašināšanai, uzlabotai prioritāro zvejniecību pārvaldībai un Seišelu salu zilās ekonomikas attīstībai. Dotācijas un aizdevumus nodrošinās [[Zilais Dotāciju Fonds|Zilais dotāciju fonds]] (angļu: ''Blue Grants Fund'') un [[Zilais investīciju fonds]] (angļu: ''Blue Investment Fund''), ko pārvaldīs SeyCCAT un Seišelu salu attīstības banka (DBS).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldbank.org/en/news/press-release/2018/10/29/seychelles-launches-worlds-first-sovereign-blue-bond|title=Seychelles launches World’s First Sovereign Blue Bond|website=World Bank|access-date={{dat|2019|03|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190326142141/https://www.worldbank.org/en/news/press-release/2018/10/29/seychelles-launches-worlds-first-sovereign-blue-bond}}&lt;/ref&gt;

== Ziemeļu-Baltijas zilā obligācija ==
2019. gada janvārī Ziemeļvalstu Investīciju banka pirmo reizi izsniedza zilo obligāciju, finansējot projektus, kas vērsti uz [[Piesārņojums|piesārņojuma]] samazināšanu un jutīgas jūras vides aizsardzību [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB]] organizēja emisiju un kalpoja kā padomdevējs.
Jaunā Ziemeļu-Baltijas zilā obligācija ir vērsta uz investoriem, kuri vēlas palīdzēt aizsargāt jutīgo jūras vidi Baltijas jūrā. Nauda tiks izmantota projektiem, kas saistīti ar notekūdeņu apsaimniekošanu, ūdens piesārņojuma samazināšanu un ar klimata pārmaiņām ar ūdeni saistītus pasākumus. Viens no projektiem, kas saņems finansējumu no obligācijas, ir Nya Slussen Stokholmā, kas ietvers ieguldījumus tīros transporta risinājumos, kā arī jaunus aizsprostus, lai pasargātu no paaugstināta jūras līmeņa vai ārkārtējiem laika apstākļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sebgroup.com/press/news/seb-participating-in-issuance-of-blue-bond-for-the-baltic-sea |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190126011757/https://sebgroup.com/press/news/seb-participating-in-issuance-of-blue-bond-for-the-baltic-sea |archivedate={{dat|2019|01|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Finanses]]
[[Kategorija:Vērtspapīri]]</text>
      <sha1>mpxur7qq3pz0xv39ri66nt5eq8rc8lg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zuarguss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422275</id>
    <revision>
      <id>4516774</id>
      <parentid>4351536</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T05:38:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13290" sha1="q6bohnalt3axdvkoejhfhput6co2pxa" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Zuarguss
| attēls = Konference par digitālo prasmju attīstību, Cēsis, Vidzemes koncertzāle.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Zuarguss konferencē par digitālo prasmju attīstību, Cēsīs
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1973
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 15
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| nodarbošanās = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| dzīvesbiedrs = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Zuarguss''' '''Zarmass''' (dzimis '''Viesturs Ermansons''' {{dat|1973|08|15||bez}}, no 1992. līdz 2018. gadam '''Viesturs Dūle'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50436697|title=Viesturs Dūle beidzot arī pasē oficiāli kļuvis par Zuargusu Zarmasu|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-03-25|date=2018-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;) ir &quot;Mācībspējas&quot; programmas vadītājs,&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Dūle un Rēdlihs skolās ievieš jaunu izglītības programmu - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/346633/dule-un-redlihs-skolas-ievies-jaunu-izglitibas-programmu|date=2025-01-16|accessdate=2025-02-08|language=lv|archivedate=2025-03-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250322081113/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/346633/dule-un-redlihs-skolas-ievies-jaunu-izglitibas-programmu}}&lt;/ref&gt; mācību metožu inovators mācību procesiem izglītības sistēmā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/piedalies-radita-pirma-tiessaistes-izaugsmes-spele-latviesu-valoda-atrodi-savu-aizrausanos|title=Piedalies! Radīta pirmā tiešsaistes izaugsmes spēle latviešu valodā “Atrodi savu aizraušanos”|website=www.latviesi.com|access-date=2019-03-26|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123025423/https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/piedalies-radita-pirma-tiessaistes-izaugsmes-spele-latviesu-valoda-atrodi-savu-aizrausanos}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolasvards.lv/sleja/zinas/latvija-tapusas-pirmas-jauna-veida-bezmaksas-macibu-aplikacijas-skoleniem-un-skolotajiem-|title=Žurnāls &quot;Skolas Vārds&quot; - Ziņas - Latvijā tapušas pirmās jauna veida bezmaksas mācību aplikācijas skolēniem un skolotājiem|website=www.skolasvards.lv|access-date=2019-03-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190325200952/http://www.skolasvards.lv/sleja/zinas/latvija-tapusas-pirmas-jauna-veida-bezmaksas-macibu-aplikacijas-skoleniem-un-skolotajiem-|archivedate=2019-03-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.niid.lv/niid_search/program/22368?qy=|title=&quot;Augsta Emocionāla Intelekta centrs&quot; - Iekustini smadzenes - kustību ietekme uz mācību procesu - Pieaugušo neformālā izglītība {{!}} NIID.LV|website=www.niid.lv|access-date=2019-03-25}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un organizācijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/298778-ceturtdien-saksies-48-h-hakatons-jaunu-pakalpojumu-radisanai-latvijas-notariata-2018|title=Ceturtdien sāksies 48 h hakatons jaunu pakalpojumu radīšanai Latvijas notariātā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2019-03-25|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190325133434/https://lvportals.lv/dienaskartiba/298778-ceturtdien-saksies-48-h-hakatons-jaunu-pakalpojumu-radisanai-latvijas-notariata-2018|archivedate=2019-03-25}}&lt;/ref&gt;

Bijis lektors vairāk kā {{sk|40000}} studentiem no dažādām pasaules valstīm, uzņēmuma &quot;Mēmais šovs&quot; īpašnieks ar 60 darbiniekiem, Latvijas televīzijas raidījumu vadītājs, producents, kinorežisors, futbolists un mūziķis. Izdevis divus mūzikas albumus ar pseidonīmu '''Livingstons'''.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1973|08|15||bez}} aktrises [[Ausma Dūle|Ausmas Dūles]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Viestura Dūles vairs nav - nu pa zemi oficiāli staigā Zuarguss Zarmass | publisher = [[jauns.lv]] | date = 2018. gada 28. septembrī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://jauns.lv/raksts/izklaide/298228-viestura-dules-vairs-nav-nu-pa-zemi-oficiali-staiga-zuarguss-zarmass | archiveurl = https://web.archive.org/web/20181110175229/http://jauns.lv/raksts/izklaide/298228-viestura-dules-vairs-nav-nu-pa-zemi-oficiali-staiga-zuarguss-zarmass | archivedate = 2018. gada 10. Novembris }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ausma Dūle | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2019. gada 7. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/8245 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170629191454/http://latgalesdati.du.lv/persona/8245 | archivedate = 2017. gada 29. Jūnijs }}&lt;/ref&gt; Uzaudzis [[Valmiera|Valmierā]], kur spēlēja futbola klubā &quot;[[Valmiera FC|Gauja]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Futbola tēvam Elmāram Volkovičam — 75! | first = Jānis | last = Braslis | publisher = eLiesma | date = 2017. gada 12. decembrī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = http://www.eliesma.lv/futbola-tevam-elmaram-volkovicam-75 | archive-date = 2020. gada 19. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20200919054633/https://www.eliesma.lv/futbola-tevam-elmaram-volkovicam-75 }}&lt;/ref&gt; 1991. gadā pabeidza [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolu]], vēlāk studēja [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā.&lt;ref name=&quot;vvv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Pazīstamākie absolventi | publisher = [[Valmieras Viestura vidusskola]] | accessdate = 2019. gada 7. martā | url = http://www.prog.lv/vvv/absolventi.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080424123050/http://www.prog.lv/vvv/absolventi.html | archivedate = 2008. gada 24. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Skolas vēsture | publisher = [[Valmieras Viestura vidusskola]] | accessdate = 2019. gada 7. martā | url = http://viesturi.edu.lv/skolas-vesture | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190309185826/http://viesturi.edu.lv/skolas-vesture | archivedate = 2019. gada 9. Marts }}&lt;/ref&gt; 1990. gados un 2000. gadu sākumā viņš bija [[pussargs (futbols)|pussargs]] futbola klubā &quot;[[FK Auda|Auda]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = TV ziņotājs | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1999. gada 9. aprīlī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/tv-zinotajs-10428813 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Auda Riga 2002 | publisher = EUFO | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = http://en.eufo.de/index/squad/auda-riga/2002 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1990. gadu sākumā viņš sāka uzstāties televīzijas kanālā [[NTV-5]] ar vārdu Viesturs Ermansons,&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ērmīgo rebrendingu karalis Viesturs Dūle | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2012. gada 11. septembrī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/latviesu-muziku-manipulacijas-ar-skatuves-vardiem.d?id=42661240&amp;page=2 }}&lt;/ref&gt; ir darbojies arī [[Picca TV]].&lt;ref name=&quot;vvv&quot; /&gt; Vēlāk viņš nomainīja uzvārdu uz Dūle un izveidoja producentu grupu &quot;Mēmais šovs&quot;, kura veidoja humora raidījumus. Grupa 2000. gadu sākumā veidoja [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgās Televīzijas]] (LNT) raidījumus &quot;Savādi gan&quot; un &quot;Ak, kungs!&quot;, kur Dūle pildīja arī raidījumu vadītāja pienākumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = LNT demonstrēs jaunu humora šovu &quot;Kāpēc ne!&quot; | publisher = [[tvnet.lv]] | date = 2003. gada 3. oktobrī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.tvnet.lv/6236920/lnt-demonstres-jaunu-humora-sovu-kapec-ne }}&lt;/ref&gt; Kopā ar citiem &quot;Mēmā šova&quot; dalībniekiem 2004. gadā Dūle izveidoja filmu &quot;[[Es mīlu jūsu meitu!]]&quot;. Viņš bija režisors, producents un scenārija autors.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Gaidāma „Mēmā šova” filmas „Es mīlu jūsu meitu” pirmizrāde | publisher = tvnet.lv | date = 2004. gada 13. aprīlī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.tvnet.lv/6215192/gaidama-mema-sova-filmas-es-milu-jusu-meitu-pirmizrade }}&lt;/ref&gt;

2008. gadā pievērsās mūzikai, ar pseidonīmu Livingstons izdodot albumu &quot;Kur vien ej, tu satiec sevi&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Livingstons» plūc laurus ar dziesmu «Mazs atoms» | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2008. gada 10. aprīlī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.tvnet.lv/4994890/livingstons-pluc-laurus-ar-dziesmu-mazs-atoms }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/platformamusic.lv-2008.gada-lejupieladetas-vairak-neka-100-tukstosi-dziesmas-643902|title=PlatformaMusic.lv 2008. gadā lejupielādētas vairāk nekā 100 tūkstoši dziesmas|website=www.diena.lv|access-date=2019-03-25}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā tika izdots albums &quot;9 šūpuļdziesmas dienai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/livingstoni|title=Livingstoni|website=SoundCloud|access-date=2019-03-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš mūzikā ir lietojis arī pseidonīmu Zuarrgss.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

2009. gadā kopā ar kādreizējiem partneriem [[Baiba Sipeniece-Gavare|Baibu Sipenieci-Gavari]], [[Aldis Kalniņš|Aldi Kalniņu]] un [[Valters Krauze|Valteru Krauzi]] sāka veidot humora raidījumu &quot;TAS notiek Latvijā&quot;, to publicējot ''[[YouTube]]'' un Dūles izveidotajā interneta televīzijā tetv.lv.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jokdaris Aldis Kalniņš par brīvu atdod 200 govis | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2009. gada 20. maijā | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/jokdaris-aldis-kalnins-par-brivu-atdod-200-govis.d?id=24648403 }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā Dūle izveidoja Latvijas Intelektuālās attīstības fondu, ar nolūku popularizēt [[emocionālais intelekts|emocionālā intelekta]] prasmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Intelektuālās attīstības fonds | publisher = [[Lampa (festivāls)|Festivāls &quot;Lampa&quot;]] | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/543 | archive-date = 2020. gada 12. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20200812220047/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/543 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Zuarguss par augsto emocionālo inteliģenci, lielāko dzīves piedzīvojumu un to, kāpēc agrāk nesveicināja kaimiņus | publisher = [[Skaties (portāls)|Skaties]] | date = 2015. gada 10. februārī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://skaties.lv/izklaide/sovi/zuarguss-par-augsto-emocionalo-inteligenci-lielako-dzives-piedzivojumu-un-to-kapec-agrak-nesveicinajas-ar-kaiminiem/ }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā viņš vadīja LNT diskusiju ciklu &quot;Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Viesturs Dūle pēc 7 gadiem atgriežas TV | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011. gada 24. janvārī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.delfi.lv/izklaide/televizija/viesturs-dule-pec-7-gadiem-atgriezas-tv.d?id=36422945 }}&lt;/ref&gt; 2014. gadā viņš kopā ar Sipenieci-Gavari, Krauzi, [[Jānis Skutelis|Jāni Skuteli]] un [[Nadežda Kokina|Nadeždu Kokinu]] veidoja [[TV3 Latvija|TV3]] humora raidījumu &quot;Valstī viss ir kārtībā&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Gaidāms jauns raidījums «Valstī viss ir kārtībā!» | publisher = tvnet.lv | date = 2014. gada 27. janvārī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.tvnet.lv/5242340/gaidams-jauns-raidijums-valsti-viss-ir-kartiba }}&lt;/ref&gt;

2012. gada augustā Dūle, mūziķis [[Arstarulsmirus|Gustavo]] un reklāmists [[Aivars Čivželis]] paziņoja, ka mainīs savus vārdus. Dūles jaunizvēlētais vārds bija Zuarguss Klororus-Zarmass, un tas tika izveidots pēc [[numeroloģija]]s principiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Viesturs Dūle atsakās no vecāku dotā vārda | publisher = jauns.lv | date = 2012. gada 31. augustā | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://jauns.lv/raksts/zinas/145749-viesturs-dule-atsakas-no-vecaku-dota-varda | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170703154631/http://jauns.lv/raksts/zinas/145749-viesturs-dule-atsakas-no-vecaku-dota-varda | archivedate = 2017. gada 3. Jūlijs }}&lt;/ref&gt; Sākotnēji [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] Dzimtsarakstu departaments neatļāva viņam mainīt vārdu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Dūlem neizdodas oficiāli kļūt par Zuargusu | publisher = [[Dienas Bizness]] | date = 2013. gada 12. aprīlī | accessdate = 2019. gada 6. martā | url = https://www.db.lv/zinas/dulem-neizdodas-oficiali-klut-par-zuargusu-391735 }}&lt;/ref&gt; taču 2018. gada septembrī pēc Administratīvās apgabaltiesas lēmuma Viesturs Dūle oficiāli mainīja vārdu uz Zuarguss Zarmass.&lt;ref name=&quot;jauns&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zarmass, Zuarguss}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kinorežisori]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]</text>
      <sha1>q6bohnalt3axdvkoejhfhput6co2pxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annasmuiža (Eglaines pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>431514</id>
    <revision>
      <id>4516699</id>
      <parentid>4430757</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:57:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1437" sha1="9t1w5z3a2kp2px7ifnlsxcc5gv9fhd4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Annasmuiža
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Eglaines pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2008|12|10||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=55778 |title=Informācija par objektu: Annasmuiža |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 14
| population_density_km2  = 
| latd = 55.95 | latNS = N
| longd = 26.0721 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Annasmuiža''' ir ciems [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 184 km attālumā no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P70]]. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Baltezers (Eglaines pagasts)|Baltezers]], [[Zeļonkas ezers]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Eglaines pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>9t1w5z3a2kp2px7ifnlsxcc5gv9fhd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltmuiža (Eglaines pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>431592</id>
    <revision>
      <id>4516698</id>
      <parentid>4430836</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:56:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1863" sha1="nwrsi0vcg5mu4fice5m0lgmyo03vqtc" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Baltmuiža
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Eglaines pagasts]]
| area_total_km2      = 0,072
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=55786 |title=Informācija par objektu: Baltmuiža |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 64
| population_density_km2  = auto
| latd = 55.965 | latNS = N
| longd = 26.0843 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Baltmuiža''' ir ciems [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 184 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Baltezers (Eglaines pagasts)|Baltezers]], [[Sviļu ezers]].

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|78
|1979|102
|1989|104
|2000|103
|2011|92
|2021|55
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Eglaines pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novada ciemi]]
[[Kategorija:Eglaines pagasts]]</text>
      <sha1>nwrsi0vcg5mu4fice5m0lgmyo03vqtc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Logocki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>432902</id>
    <revision>
      <id>4516697</id>
      <parentid>4432678</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:55:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1369" sha1="biylk1gsid11m6cpfygsvy5fq43jkdw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Logocki
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Kalupes pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=801 |title=Informācija par objektu: Logocki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 6
| population_density_km2  = 
| latd = 56.0803 | latNS = N
| longd = 26.472 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Logocki''' ir ciems [[Kalupes pagasts|Kalupes pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 212 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Boltazars]].

1897. gadā katoļu ciemā bija 23 sētas ar 115 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Kalupes pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>biylk1gsid11m6cpfygsvy5fq43jkdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otrie Vingri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>433335</id>
    <revision>
      <id>4516695</id>
      <parentid>4433222</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:53:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1384" sha1="pasbw7gfzp8e61sulv1oqj14tl70eps" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Otrie Vingri
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Vaboles pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=60247 |title=Informācija par objektu: Otrie Vingri |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 8
| population_density_km2  = 
| latd = 56.0641 | latNS = N
| longd = 26.4622 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Otrie Vingri''' ir ciems [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 225 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Boltazars]].

1897. gadā katoļu ciemā bija 9 sētas ar 68 cilvekiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Vaboles pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>pasbw7gfzp8e61sulv1oqj14tl70eps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516696</id>
      <parentid>4516695</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:54:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo.....</comment>
      <origin>4516696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1385" sha1="gh117z8al09g9909tumadzhql819c51" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Otrie Vingri
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Vaboles pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=60247 |title=Informācija par objektu: Otrie Vingri |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 8
| population_density_km2  = 
| latd = 56.0641 | latNS = N
| longd = 26.4622 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Otrie Vingri''' ir ciems [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 225 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Boltazars]].

1897. gadā katoļu ciemā bija 9 sētas ar 68 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Vaboles pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>gh117z8al09g9909tumadzhql819c51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paukštāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>433384</id>
    <revision>
      <id>4516694</id>
      <parentid>4433272</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:53:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1449" sha1="gj84kjp9yp7k56mhzy39cgprxan4udi" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Paukštāni
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Vaboles pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1046 |title=Informācija par objektu: Paukštāni |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 7
| population_density_km2  = 
| latd = 56.0639 | latNS = N
| longd = 26.5013 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Paukštāni''' ir ciems [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 216 km attālumā no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V678]]. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Pelieča ezers]], [[Boltazars]], [[Paukštānu ezers]], [[Brencišku ezers]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Vaboles pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>gj84kjp9yp7k56mhzy39cgprxan4udi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pūdāni (Vaboles pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>433637</id>
    <revision>
      <id>4516693</id>
      <parentid>4433531</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:52:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1330" sha1="lu5zq7urlrdc450fqyeb4tqk5bcsljl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pūdāni
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Augšdaugavas novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2 = [[Vaboles pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1036 |title=Informācija par objektu: Pūdāni |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 14
| population_density_km2 = 
| latd = 56.0589
| latNS = N
| longd = 26.4868
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Pūdāni''' ir ciems [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V678]]. Ciema apkārtnē atrodas [[Boltazars]].

1897. gadā katoļu ciemā bija 7 sētas ar 35 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Vaboles pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>lu5zq7urlrdc450fqyeb4tqk5bcsljl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas Aspazijas vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435688</id>
    <revision>
      <id>4516446</id>
      <parentid>4311451</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:07:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2775" sha1="lvqbgvwpdtza9vti04ya9uh1auqxsjl" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas Aspazijas vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = Aspazijas iela 20, [[Jelgava]], LV-3001, {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 39
| lats = 1
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 41
| longs = 50
| longEW = E
| schooltype = valsts vidusskola
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1972. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = Ella Šakurova
| headmistress = 
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 587
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|https://www.j5vsk.lv/}}
}}

'''Jelgavas Aspazijas vidusskola''' ir valsts vidusskola Aspazijas ielā 20 [[Jelgava|Jelgavā]].

== Izglītības programmas ==
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, Pamatizglītības programma (21011121), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (21015621), vispārējās pirmskolas izglītības programma (01011121).

== Vēsture ==
Skola dibināta 1972. gadā blokmāju apbūves mikrorajonā Jelgavas rietumu daļā. No 1992. līdz 1998. gadam no skolas bija atdalītas sākumskolas klases. 2001. gadā nodibināja skolas teātra studiju „Kaija”. 2001. un 2006. gadā notika renovācijas darbi un izveidoja skolas simbolus.
2011. gadā notika renovācijas darbi skolas aktu zālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.5vsk.jelgava.lv/par-skolu/skolas-vesture.html |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190616153257/http://www.5vsk.jelgava.lv/par-skolu/skolas-vesture.html }}&lt;/ref&gt;
2019. gadā Jelgavas 5. vidusskolai nolēma pievienot likvidējamās [[Jelgavas 2. pamatskola]]s klases. 2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas Aspazijas vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Skolas vadītāji ===
* no 1972. gada — Vikentijs Veržbickis
* no 1998. gada — Liene Plota
* no 2004. gada — Natela Seliščeva
* no 2023. gada - Ella Šakurova

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>lvqbgvwpdtza9vti04ya9uh1auqxsjl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516447</id>
      <parentid>4516446</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:08:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Colbertson pārvietoja lapu [[Jelgavas 5. vidusskola]] uz [[Jelgavas Aspazijas vidusskola]]: Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2775" sha1="lvqbgvwpdtza9vti04ya9uh1auqxsjl" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas Aspazijas vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = Aspazijas iela 20, [[Jelgava]], LV-3001, {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 39
| lats = 1
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 41
| longs = 50
| longEW = E
| schooltype = valsts vidusskola
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1972. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = Ella Šakurova
| headmistress = 
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 587
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|https://www.j5vsk.lv/}}
}}

'''Jelgavas Aspazijas vidusskola''' ir valsts vidusskola Aspazijas ielā 20 [[Jelgava|Jelgavā]].

== Izglītības programmas ==
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, Pamatizglītības programma (21011121), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (21015621), vispārējās pirmskolas izglītības programma (01011121).

== Vēsture ==
Skola dibināta 1972. gadā blokmāju apbūves mikrorajonā Jelgavas rietumu daļā. No 1992. līdz 1998. gadam no skolas bija atdalītas sākumskolas klases. 2001. gadā nodibināja skolas teātra studiju „Kaija”. 2001. un 2006. gadā notika renovācijas darbi un izveidoja skolas simbolus.
2011. gadā notika renovācijas darbi skolas aktu zālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.5vsk.jelgava.lv/par-skolu/skolas-vesture.html |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190616153257/http://www.5vsk.jelgava.lv/par-skolu/skolas-vesture.html }}&lt;/ref&gt;
2019. gadā Jelgavas 5. vidusskolai nolēma pievienot likvidējamās [[Jelgavas 2. pamatskola]]s klases. 2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas Aspazijas vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Skolas vadītāji ===
* no 1972. gada — Vikentijs Veržbickis
* no 1998. gada — Liene Plota
* no 2004. gada — Natela Seliščeva
* no 2023. gada - Ella Šakurova

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>lvqbgvwpdtza9vti04ya9uh1auqxsjl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516841</id>
      <parentid>4516447</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47938-61</username>
        <id>149828</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Skolenu skaits</comment>
      <origin>4516841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2775" sha1="ku4zgc90xp6ri0shwwbs5tt8t8v24l8" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas Aspazijas vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = Aspazijas iela 20, [[Jelgava]], LV-3001, {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 39
| lats = 1
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 41
| longs = 50
| longEW = E
| schooltype = valsts vidusskola
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1972. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = Ella Šakurova
| headmistress = 
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 740
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|https://www.j5vsk.lv/}}
}}

'''Jelgavas Aspazijas vidusskola''' ir valsts vidusskola Aspazijas ielā 20 [[Jelgava|Jelgavā]].

== Izglītības programmas ==
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, Pamatizglītības programma (21011121), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (21015621), vispārējās pirmskolas izglītības programma (01011121).

== Vēsture ==
Skola dibināta 1972. gadā blokmāju apbūves mikrorajonā Jelgavas rietumu daļā. No 1992. līdz 1998. gadam no skolas bija atdalītas sākumskolas klases. 2001. gadā nodibināja skolas teātra studiju „Kaija”. 2001. un 2006. gadā notika renovācijas darbi un izveidoja skolas simbolus.
2011. gadā notika renovācijas darbi skolas aktu zālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.5vsk.jelgava.lv/par-skolu/skolas-vesture.html |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190616153257/http://www.5vsk.jelgava.lv/par-skolu/skolas-vesture.html }}&lt;/ref&gt;
2019. gadā Jelgavas 5. vidusskolai nolēma pievienot likvidējamās [[Jelgavas 2. pamatskola]]s klases. 2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas Aspazijas vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Skolas vadītāji ===
* no 1972. gada — Vikentijs Veržbickis
* no 1998. gada — Liene Plota
* no 2004. gada — Natela Seliščeva
* no 2023. gada - Ella Šakurova

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>ku4zgc90xp6ri0shwwbs5tt8t8v24l8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10BASE-5</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435963</id>
    <revision>
      <id>4516883</id>
      <parentid>4287018</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T11:56:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5947" sha1="r5kqx4inoy34w5xlpgiv3vzh47hfahd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:ThicknetTransceiver.jpg|thumb|250x250px| 10BASE-5 uztvērējs ({{val|en|vampire tap}})]]
'''''10BASE-5''''' (pazīstams arī kā '''resnais Ethernet''') ir ''[[Ethernet]]'' kabeļa sistēmas specifikācijas oriģinālā (pirmā) versija, kurā tika izmantots īpašs [[Koaksiālais kabelis|koaksiālais kabelis,]] līdzīgs kā [[Koaksiālais kabelis|RG-8XU]], bet ar papildu ekrāna slāni. Tas ir ciets kabelis, kas ir 9,5 mm diametrā, ar viļņu pretestību 50 [[Oms|omi]], ar cietu centrālo kodolu, porainu izolējošu pildvielu, aizsargekrānu un aizsargapvalku. Parasti no [[etilēnpropilēna kaučuks|etilēnpropilēna kaučuka]] (ugunsdrošībai) izgatavotajam ārējam apvalkam bija dzeltenīgi oranža krāsa, tāpēc bieži tika lietots termins „dzeltenais Ethernet”.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=All-in-One Networking+ Certification Exam Guide (3rd ed.).|last=Mike Meyers|first=|publisher=McGraw-Hill.|year=2004|isbn=|location=|pages=p. 79.}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums un uzstādīšana ==
''10BASE-5'' ir veidots tā, lai varētu veikt papildu savienojumus, neatvienojot tīklu un neizjaucot kabeli. Tas tika panākts, izmantojot tā saukto &quot;vampire tap&quot;- ierīci, kas “ir iekosta” caur kabeli ar lielu spēku, kur centrālā spaile savienojas ar koaksiālā kabeļa centrālo kodolu, un abas sānu tapas saskaras ar galvenā kabeļa aizsargu. No uztvērēja uz tīkla mezglu (lieldatoru, personālo datoru, printeri utt.) tika izmantots stiprinājuma bloka interfeiss (AUI). Šajā spraudnē tika izmantots 15-kontaktu divrindu D-subminiatūrais savienotājs, bet ar papildu stiprinājumiem, nevis skrūvēm, lai atvieglotu uzstādīšanu.

Maksimālais mezglu skaits, ko var pieslēgt 10BASE-5 segmentam, ir 100&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computernetworkingnotes.com/networking-tutorials/ethernet-standards-and-protocols-explained.html|title=Ethernet Standards and Protocols Explained|website=ComputerNetworkingNotes|access-date=2019-06-21|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;, un segmenta garums nedrīkst pārsniegt 500 metrus. Raidītāji var tikt uzstādīti tikai ar 2,5 metru intervālu&lt;ref&gt;Семенов Ю.А. (ИТЭФ-МФТИ), [http://book.itep.ru/4/41/eth_4111.htm 4.1.1.1 Архитектура сетей Ethernet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160323032517/http://book.itep.ru/4/41/eth_4111.htm |date={{dat|2016|03|23||bez}} }}, Таблица 4.1.1.1.1. Возможности различных схем реализации ethernet&lt;/ref&gt; , kas aptuveni atbilst signāla viļņa garumam. Ar melnām zīmēm, kas ir uzzīmētas paša kabeļa, ir atzīmētas piemērotas uztvērēju uzstādīšanas vietas.

10BASE5 turpmāk tika aizvietots ar daudz lētākām un ērtākām alternatīvām: vispirms, ar 10BASE2, kas izmantoja plānāku koaksiālo kabeli, un pēc tam, kad tika izstrādāts Ethernet &quot;vītais&quot; pāris, ar 10BASE-T un arī 100BASE-TX un 1000BASE-T.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=IEEE Standard for Local and Metropolitan Area Networks - System Considerations for Multisegment 10 Mb/S Baseband Networks (Section 13) and Twisted-Pair Medium Attachment Unit (MAU) and Baseband Medium, Type 10BASE-T (Section 14)|url=http://dx.doi.org/10.1109/ieeestd.1990.7508548|publisher=IEEE|accessdate=2019-06-21}}&lt;/ref&gt;

Kabelis jānovieto vienā cietā segmentā, T veida savienojumi nav atļauti.

Tādēļ, ka sistēmā tika izmantoti koaksiālie kabeļi, katra kabeļa galā ir jāpievieno 50 omu pretestība, lai pārtrauktu signālu. Parasti šī pretestība ir iebūvēta N-tipa savienotājā un piestiprināta kabeļa galam kopā ar pēdējo ierīci. Ja signāla izbeigšanas nav, vai, ja kabelī ir pārtraukums, tad sasniedzot kabeļa beigas, signāls kopnē tiks atspoguļots, nevis izkliedēts. Šis atspoguļotais signāls nav atšķirams no tiešā signāla un traucē komunikācijai.

== Nosaukums ==
Nosaukums 10BASE-5 ir atvasināts no dažām pārraides vides fizikālajām īpašībām. Numurs ''10'' atbilst maksimālam datu pārraides ātrumam — 10 Mbps. Vārds ''BASE'' ir [[angļu valoda]]s saīsinājums no &lt;span lang=&quot;en&quot; style=&quot;font-style:italic;&quot;&gt;[[:en:baseband|“Baseband”]]&lt;/span&gt;, kas nozīmē signālu pārraidi bez [[modulācija]]s, un pieci nozīmē maksimālo segmenta garumu, kas ir 500 metri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=4th ed|title=Local and metropolitan area networks|url=https://www.worldcat.org/oclc/25831853|publisher=Macmillan|date=1993|location=New York|isbn=0024154652|oclc=25831853|last=Stallings, William.}}&lt;/ref&gt;

== Trūkumi ==
Jaunu staciju pievienošanu tīklam ir ļoti sarežģīta, jo ir nepieciešams precīzi caurdurt kabeli. Kabelis ir stīvs un grūti saliecams ap stūriem. Viens nepareizs savienojums var pārtraukt visa tīkla darbību, un problēmas avotu ir grūti identificēt.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=von Burg|first=Urs|last2=Kenney|first2=Martin|date=2003-12|title=Sponsors, Communities, and Standards: Ethernet vs. Token Ring in the Local Area Networking Business|url=http://dx.doi.org/10.1080/1366271032000163621|journal=Industry &amp; Innovation|volume=10|issue=4|pages=351–375|doi=10.1080/1366271032000163621|issn=1366-2716}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes ==
{{Atsauces}}

== Saites ==
* [http://citforum.ru/nets/protocols2/2_04_03.shtml 4.4 Стандарт 10Base-5] / Базовые технологии локальных сетей, Н. Олифер, В. Олифер, Центр Информационных Технологий
* [http://www.intuit.ru/studies/courses/57/57/lecture/1692?page=1 Лекция 11: Стандартные сегменты Ethernet. Аппаратура 10BASE5] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171006112051/http://www.intuit.ru/studies/courses/57/57/lecture/1692?page=1 |date={{dat|2017|10|06||bez}} }} / Основы локальных сетей, «МИФИ», 2005, &lt;nowiki&gt;ISBN 978-5-9556-0032-1&lt;/nowiki&gt;

[[Kategorija:Datortīkli]]</text>
      <sha1>r5kqx4inoy34w5xlpgiv3vzh47hfahd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kutaisi automehāniskā rūpnīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>444161</id>
    <revision>
      <id>4516665</id>
      <parentid>4177217</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Msgevans00</username>
        <id>148790</id>
      </contributor>
      <origin>4516665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7838" sha1="bed176rojkhyhomvv8sq0wu1mpk9y2g" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = Kutaisi automehāniskā rūpnīca&lt;br /&gt;ქუთაისის ავტომექანიკური ქარხანა
| logo             = 
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1951. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Kutaisi]]
| location_country = {{GEO}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[autobūve]]
| products         = [[kravas automašīna]]s
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = 
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''Kutaisi automehāniskā rūpnīca''' ({{val|ka|ქუთაისის ავტომექანიკური ქარხანა}}, ''Kutaisis avt'omekanik'uri karkhana'') ir [[Gruzija]]s uzņēmums [[Kutaisi]], '''Kutaisi automobiļu rūpnīcas''' ({{val|ka|ქუთაისის საავტომობილო ქარხანა}}, ''k'ut'aisis saavtomobilo k'arkhana'') pēctecis.

[[Padomju Savienība|Padomju]] laikā rūpnīca, kas ražoja [[kravas automašīna]]s, bija plašāk pazīstama pēc nosaukuma krievu valodā ''Кутаисский автомобильный завод'' (''КАЗ'', '''KAZ'''). Rūpnīca tika dibināta 1951. gadā. Neatkarīgās Gruzijas laikā tā ietilpa [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] [[Gruzijas industriālā grupa]]. 2010. gados uzņēmums pārtrauca transportlīdzekļu ražošanu, vien nelielā daļā notiek metālapstrādes darbi.

== Vēsture ==
Kutaisi automobiļu rūpnīcas celtniecība sākās 1945. gada aprīlī. 1947. gadā rūpnīca sāka ražot rezerves daļas ZIS (tagad [[Ļihačova rūpnīca|ZIL]]) kravas mašīnām. 1950. gadā tika apgūta ZIS-120 pārnesumu kārbas un dzinēja ražošana.
1951. gada 18. augustā tika izlaista pirmā kravas mašīna [[ZIS-150]]. Turpmāk šī modeļa ražošana tika turpināta ar KAZ-150 nosaukumu, tās detaļas tika saņemtas no Maskavas ZIS rūpnīcas.

1948. gada aprīlī rūpnīcā tika izveidota Konstruktoru eksperimentālā nodaļa, par tās priekšnieku tika iecelts Anatolijs Krīgers, bijušais [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca]]s galvenā konstruktora vietnieks. Krīgera vadībā līdz 1952. gadam tika izstrādāts KAZ-585B pašizgāzējs (izlaists 1952. gada 30. aprīlī) un autovilciens kokvilnas pārvadāšanai, kas sastāvēja no sedlu vilcēja KAZ-120T un puspiekabes pašizgāzēja KАZ-716 ar sānu izkraušanu (tā sērijveida ražošana aizkavējās līdz 1956. gadam). 1956. gadā sērijveida ražošanā tika palaists modernizēts pašizgāzējs KAZ-585V un cementa vedējs KAZ-601.

1957. gadā rūpnīca pārgāja uz specializēto automašīnu ražošanu beramkravu (betona, cementa, šķīdumu) pārvadāšanai.
1959. gadā rūpnīca sāka mazgabarīta lauksaimniecības traktora ''Rioni'' ražošanu.
1958. un 1960. gadā tika izgatavoti eksperimentāli [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]] ''Objekt-1015'' un ''Objekt-105B'', kas tomēr netika ieviesti ražošanā.
[[Attēls:19 - Minsk - Smolensk Highway (cropped).jpg|thumb|KAZ-606 ''Kolhida'']]

1961. gadā Kutaisi rūpnīca pirmā PSRS sāka ražot kravas mašīnas ar kabīni, kas uzstādīta virs dzinēja. Pirmais modelis bija KAZ-605 ar kravnesību 5 tonnas. Uz tā saīsinātās šasijas bāzes tika izveidots seglu vilcējs KAZ-606 puspiekabes vilkšanai ar masu līdz 10 tonnām. KAZ-606 sērijveida ražošana sākās 1962. gada maijā; 1963. gadā tam izlaida jaunu puspiekabi KAZ-717. 1966. gadā tika pieņemts lēmums KAZ-606A ražošanā aizstāt ar jaunu vilcēju KAZ-608, tomēr KAZ-606A tika izgatavots līdz 1968. gadam.

1960. gadu sākumā tika pārtraukta pašizgāzēju KAZ-585, KAZ-600 un KAZ-602, cementa vedēju KAZ-601 un KAZ-601B ražošana, to vietā tika izlaists seglu vilcējs KAZ-606A.
1967. gadā sākās vilcēja KAZ-608 ''Kolhida'' sērijveida izlaide, un tika paplašināta [[ZIL-120]] dzinēju ražošana (tie tika izlaisti ar nosaukumu KAZ-120). KAZ-608 konstrukcijā jau 1968. gadā sāka veikt izmaiņas, un tika izveidots modificēts variants KAZ-608B.
1967. gada septembrī [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP CK]] un [[PSRS Ministru Padome]] apstiprināja Kutaisi autorūpnīcas specializāciju autovilcienu (vilcēju un puspiekabju) ar kravnesību līdz 12 tonnām ražošanā.
[[Attēls:КАЗ-608В Колхида Тягач 2021-05.jpg|thumb|KAZ-608V ''Kolhida'']]
1973. gadā sākās rūpnīcas sagatavošana modernizētā vilcēja ''KAZ-608V'' ražošanai.
1975. gadā PSRS automašīnu zinātniski pētnieciskajā institūtā [[NAMI]] tika izstrādāta divasu pilnpiedziņas mašīna KAZ-4540. Uz tās bāzes tika izveidots vilcējs un 1982. gadā lauksaimniecības pašizgāzējs. Pēc izmēģinājumiem 1984. gadā tika sākta tā ražošana.
1976. gadā tika izveidota ražošanas apvienība KAZ, un Kutaisi rūpnīca kļuva par tās galveno uzņēmumu. 1976. gadā rūpnīca tika apbalvota ar [[Darba sarkanā karoga ordenis|Darba sarkanā karoga ordeni]].
1977. gadā tika sākta KAZ-608V vilcēja ražošana.
1986. gadā tika sākta KAZ-608V2 vilcēja ražošana.
[[Attēls:КАЗ-4540 в Конаково, 2009.jpg|thumb|KAZ-4540 ''Kolhida'']]
Kopumā padomju laikā (no 1950. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām) rūpnīca bija viens no galvenajiem Kutaisi pilsētas rūpniecības uzņēmumiem. 1980. gadu beigās uzņēmumā strādāja aptuveni 18 tūkstoši cilvēku. 1990. gadā rūpnīca izlaida 5736, 1991. gadā — 2658 automašīnas.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā ražošanas apjomi ievērojami samazinājās.
Līdz 1993. gadam Kutaisi Tehniskās universitātes speciālisti uzlaboja KAZ-4540 konstrukciju, palielinot transmisijas uzticamību. 1993. gadā rūpnīca izlaida 650 kravas mašīnas.

Laikā no 1995. līdz 1996. gadam ASV koncerns ''[[General Motors]]'' plānoja iegādāties KAZ, lai veiktu savu automašīnu modeļu ražošanu un eksportu uz Krieviju. Pēc [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] rekomendācijām GM atteicās no šī projekta realizācijas, jo Gruzijā bija pārāk augsti nodokļi.
Šajā laikā pašā autorūpnīcā līdz 2001. gadam turpinājās KAZ-4540 ražošana mazā apjomā (15 — 20 eksemplāri iekšzemes tirgum), kā arī tika izpildīti dažādi pasūtījuma darbi. 2001. gadā lielākā daļa rūpnīcas milzīgo platību netika izmantota, un tika nodarbināti aptuveni 1200 darbinieki.

Pēc tam līdz 2010. gadam rūpnīcā tika veikti vairāku ārvalstu autoražotāju mašīnu montāžas darbi mazās partijās (Indijas ''[[Mahindra &amp; Mahindra Limited|Mahindra]]'' apvidus mašīnas, Krievijas [[KAMAZ]] kravas mašīnas, Ukrainas [[Harkivas traktoru rūpnīca]]s mazjaudas traktori), bet sērijveida ražošana netika uzsākta.

== Ārējās saites ==
* [http://kamp.ge KAMP]
* [http://autohis.ru/kaz.php Кутаисский автомобильный завод] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191024185007/http://autohis.ru/kaz.php |date={{dat|2019|10|24||bez}} }} autohis.ru, {{ru ikona}}
* [http://denisovets.ru/kaz/kazpages/kaz.html Кутаисский автомобильный завод (КАЗ)] Автомодельное бюро, {{ru ikona}}

[[Kategorija:Gruzijas autoražotāji]]
[[Kategorija:PSRS autoražotāji]]</text>
      <sha1>bed176rojkhyhomvv8sq0wu1mpk9y2g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516721</id>
      <parentid>4516665</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:18:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Msgevans00</username>
        <id>148790</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4516721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7919" sha1="nydb9chjjlrmm9bq9e5jenckl4u6bqz" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = Kutaisi automehāniskā rūpnīca&lt;br /&gt;ქუთაისის ავტომექანიკური ქარხანა
| logo             = 
| caption          = 
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1951. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Kutaisi]]
| location_country = {{GEO}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[autobūve]]
| products         = [[kravas automašīna]]s
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = 
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''Kutaisi automehāniskā rūpnīca''' ({{val|ka|ქუთაისის ავტომექანიკური ქარხანა}}, ''Kutaisis avt'omekanik'uri karkhana'') ir [[Gruzija]]s uzņēmums [[Kutaisi]], '''Kutaisi automobiļu rūpnīcas''' ({{val|ka|ქუთაისის საავტომობილო ქარხანა}}, ''k'ut'aisis saavtomobilo k'arkhana'') pēctecis.

[[Padomju Savienība|Padomju]] laikā rūpnīca, kas ražoja [[kravas automašīna]]s, bija plašāk pazīstama pēc nosaukuma krievu valodā ''Кутаисский автомобильный завод'' (''КАЗ'', '''KAZ'''). Rūpnīca tika dibināta 1951. gadā. Neatkarīgās Gruzijas laikā tā ietilpa [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] [[Gruzijas industriālā grupa]]. 2010. gados uzņēmums pārtrauca transportlīdzekļu ražošanu, vien nelielā daļā notiek metālapstrādes darbi.

== Vēsture ==
Kutaisi automobiļu rūpnīcas celtniecība sākās 1945. gada aprīlī. 1947. gadā rūpnīca sāka ražot rezerves daļas ZIS (tagad [[Ļihačova rūpnīca|ZIL]]) kravas mašīnām. 1950. gadā tika apgūta ZIS-120 pārnesumu kārbas un dzinēja ražošana.
1951. gada 18. augustā tika izlaista pirmā kravas mašīna [[ZIS-150]]. Turpmāk šī modeļa ražošana tika turpināta ar KAZ-150 nosaukumu, tās detaļas tika saņemtas no Maskavas ZIS rūpnīcas.
[[Attēls:Stamp of Georgia - 1999 - Colnect 294264 - Kaz 585.jpeg|thumb|KAZ-585]]
1948. gada aprīlī rūpnīcā tika izveidota Konstruktoru eksperimentālā nodaļa, par tās priekšnieku tika iecelts Anatolijs Krīgers, bijušais [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca]]s galvenā konstruktora vietnieks. Krīgera vadībā līdz 1952. gadam tika izstrādāts KAZ-585B pašizgāzējs (izlaists 1952. gada 30. aprīlī) un autovilciens kokvilnas pārvadāšanai, kas sastāvēja no sedlu vilcēja KAZ-120T un puspiekabes pašizgāzēja KАZ-716 ar sānu izkraušanu (tā sērijveida ražošana aizkavējās līdz 1956. gadam). 1956. gadā sērijveida ražošanā tika palaists modernizēts pašizgāzējs KAZ-585V un cementa vedējs KAZ-601.

1957. gadā rūpnīca pārgāja uz specializēto automašīnu ražošanu beramkravu (betona, cementa, šķīdumu) pārvadāšanai.
1959. gadā rūpnīca sāka mazgabarīta lauksaimniecības traktora ''Rioni'' ražošanu.
1958. un 1960. gadā tika izgatavoti eksperimentāli [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]] ''Objekt-1015'' un ''Objekt-105B'', kas tomēr netika ieviesti ražošanā.
[[Attēls:19 - Minsk - Smolensk Highway (cropped).jpg|thumb|KAZ-606 ''Kolhida'']]

1961. gadā Kutaisi rūpnīca pirmā PSRS sāka ražot kravas mašīnas ar kabīni, kas uzstādīta virs dzinēja. Pirmais modelis bija KAZ-605 ar kravnesību 5 tonnas. Uz tā saīsinātās šasijas bāzes tika izveidots seglu vilcējs KAZ-606 puspiekabes vilkšanai ar masu līdz 10 tonnām. KAZ-606 sērijveida ražošana sākās 1962. gada maijā; 1963. gadā tam izlaida jaunu puspiekabi KAZ-717. 1966. gadā tika pieņemts lēmums KAZ-606A ražošanā aizstāt ar jaunu vilcēju KAZ-608, tomēr KAZ-606A tika izgatavots līdz 1968. gadam.

1960. gadu sākumā tika pārtraukta pašizgāzēju KAZ-585, KAZ-600 un KAZ-602, cementa vedēju KAZ-601 un KAZ-601B ražošana, to vietā tika izlaists seglu vilcējs KAZ-606A.
1967. gadā sākās vilcēja KAZ-608 ''Kolhida'' sērijveida izlaide, un tika paplašināta [[ZIL-120]] dzinēju ražošana (tie tika izlaisti ar nosaukumu KAZ-120). KAZ-608 konstrukcijā jau 1968. gadā sāka veikt izmaiņas, un tika izveidots modificēts variants KAZ-608B.
1967. gada septembrī [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP CK]] un [[PSRS Ministru Padome]] apstiprināja Kutaisi autorūpnīcas specializāciju autovilcienu (vilcēju un puspiekabju) ar kravnesību līdz 12 tonnām ražošanā.
[[Attēls:КАЗ-608В Колхида Тягач 2021-05.jpg|thumb|KAZ-608V ''Kolhida'']]
1973. gadā sākās rūpnīcas sagatavošana modernizētā vilcēja ''KAZ-608V'' ražošanai.
1975. gadā PSRS automašīnu zinātniski pētnieciskajā institūtā [[NAMI]] tika izstrādāta divasu pilnpiedziņas mašīna KAZ-4540. Uz tās bāzes tika izveidots vilcējs un 1982. gadā lauksaimniecības pašizgāzējs. Pēc izmēģinājumiem 1984. gadā tika sākta tā ražošana.
1976. gadā tika izveidota ražošanas apvienība KAZ, un Kutaisi rūpnīca kļuva par tās galveno uzņēmumu. 1976. gadā rūpnīca tika apbalvota ar [[Darba sarkanā karoga ordenis|Darba sarkanā karoga ordeni]].
1977. gadā tika sākta KAZ-608V vilcēja ražošana.
1986. gadā tika sākta KAZ-608V2 vilcēja ražošana.
[[Attēls:КАЗ-4540 в Конаково, 2009.jpg|thumb|KAZ-4540 ''Kolhida'']]
Kopumā padomju laikā (no 1950. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām) rūpnīca bija viens no galvenajiem Kutaisi pilsētas rūpniecības uzņēmumiem. 1980. gadu beigās uzņēmumā strādāja aptuveni 18 tūkstoši cilvēku. 1990. gadā rūpnīca izlaida 5736, 1991. gadā — 2658 automašīnas.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā ražošanas apjomi ievērojami samazinājās.
Līdz 1993. gadam Kutaisi Tehniskās universitātes speciālisti uzlaboja KAZ-4540 konstrukciju, palielinot transmisijas uzticamību. 1993. gadā rūpnīca izlaida 650 kravas mašīnas.

Laikā no 1995. līdz 1996. gadam ASV koncerns ''[[General Motors]]'' plānoja iegādāties KAZ, lai veiktu savu automašīnu modeļu ražošanu un eksportu uz Krieviju. Pēc [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] rekomendācijām GM atteicās no šī projekta realizācijas, jo Gruzijā bija pārāk augsti nodokļi.
Šajā laikā pašā autorūpnīcā līdz 2001. gadam turpinājās KAZ-4540 ražošana mazā apjomā (15 — 20 eksemplāri iekšzemes tirgum), kā arī tika izpildīti dažādi pasūtījuma darbi. 2001. gadā lielākā daļa rūpnīcas milzīgo platību netika izmantota, un tika nodarbināti aptuveni 1200 darbinieki.

Pēc tam līdz 2010. gadam rūpnīcā tika veikti vairāku ārvalstu autoražotāju mašīnu montāžas darbi mazās partijās (Indijas ''[[Mahindra &amp; Mahindra Limited|Mahindra]]'' apvidus mašīnas, Krievijas [[KAMAZ]] kravas mašīnas, Ukrainas [[Harkivas traktoru rūpnīca]]s mazjaudas traktori), bet sērijveida ražošana netika uzsākta.

== Ārējās saites ==
* [http://kamp.ge KAMP]
* [http://autohis.ru/kaz.php Кутаисский автомобильный завод] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191024185007/http://autohis.ru/kaz.php |date={{dat|2019|10|24||bez}} }} autohis.ru, {{ru ikona}}
* [http://denisovets.ru/kaz/kazpages/kaz.html Кутаисский автомобильный завод (КАЗ)] Автомодельное бюро, {{ru ikona}}

[[Kategorija:Gruzijas autoražotāji]]
[[Kategorija:PSRS autoražotāji]]</text>
      <sha1>nydb9chjjlrmm9bq9e5jenckl4u6bqz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Visvaldis Mucenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449509</id>
    <revision>
      <id>4516726</id>
      <parentid>4510053</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T23:17:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6318" sha1="l6dvvl8ycx6rw6ejd6dljmadkgmd0nb" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Visvaldis Mucenieks
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1938|4|16|}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Aizputes apriņķis|Valtaiķu pagasts}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|5|31|1938|4|16}}
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[inženieris]]
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Visvaldis Mucenieks''' (dzimis {{dat|1938|4|16||bez}}, miris {{dat|2025|5|31||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/en/person/view?id=11815115&amp;l=lv|title=Visvaldis Mucenieks|last=Timenote}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1938|4|16||bez}} [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]], [[Valtaiķu pagasts|Valtaiķu pagastā]]. Pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] Elektroenerģētikas fakultātē no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 14. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;.

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā V. Mucenieks iesaistījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK) veidošanā, 1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu. Šajā pašā gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Mucenieks nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

1993. gadā kļuva par Latvijas Civilās aizsardzības centra direktoru. No amata atbrīvots 1995. gadā, taču tiesa atzinusi lēmumu par nepamatotu un 1998. gadā amatā atjaunots.

1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|5 Saeimas]] un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] V. Mucenieks kandidēja no [[Vienības partija|Latvijas Vienības partija]]s, bet netika ievēlēts.

2002. gadā nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta.

== VDK kartīte ==
Viņa vārds atrodams [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]], ieraksts par savervēšanu kartītē veikts 1989. gada 24. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kgb.raystar.capital/mucenieks-visvaldis-%D0%BC%D1%83%D1%86%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%D0%BA%D1%81-%D0%B2%D0%B8%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B4%D0%B8%D1%81-%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%88%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87-1938-%D0%B2%D0%B0/|title=VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 24159|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”. Pārbaudes lietā nopratināts arī V. Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.&lt;ref&gt;[https://ir.lv/2019/12/23/es-butu-bijis-sizofrenikis-ja-1989-gada-beigas-prasitos-uz-ceku/ Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku] ir.lv 2019. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā V. Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Mucenieks, Visvaldis}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>l6dvvl8ycx6rw6ejd6dljmadkgmd0nb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reinis Liepiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449997</id>
    <revision>
      <id>4516748</id>
      <parentid>4512857</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:04:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;05-dailes-theater-small-hall.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 3 August 2026).</comment>
      <origin>4516748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22871" sha1="hp0pbs3h1yu4pds6dhxwepk1dhei9ov" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Reinis Liepiņš
| name_orig = 
| image = Reinis Liepins.jpg
| imagesize = 250px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}}
| location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| places = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]]
| movement = 
| famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela
| darba_vietas = Sudraba arhitektūra
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020)
}}
'''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; dibinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}&lt;/ref&gt; Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām.

[[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē.

Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba &quot;Pulkvedim neviens neraksta&quot; telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt; Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt;

== Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti ==
=== Dailes teātra Jaunā zāle ===
Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;/&gt;

=== Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā ===
[[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā]]
Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.valmiera.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Visit Valmiera |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā ēka īsā laikā tika pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], kura vēsturiskajā ēkā tobrīd bija apturēti pārbūves darbi.&lt;ref name=&quot;lsm-kurtuve-2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/valmieras-teatra-pagaidu-majvieta-kurtuve--bijusaja-katlu-maja.a479653/ |title=Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā |author=Gunta Matisone |website=LSM.lv |date=2022-10-26 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; Pēc teātra atgriešanās vēsturiskajā ēkā &quot;Kurtuve&quot; tiek attīstīta kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;kurtuve.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā &quot;Kurtuve&quot; kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging'' (Piederības sajūtas atjaunošana).&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;

=== Hanzas perons ===
[[Attēls:Hanzas Perons.jpg|thumb|Hanzas perons]]
20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt; [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;

Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts ===
[[Attēls:Rīgas pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastela]]
[[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbībā ar &quot;MARK arhitekti&quot;, izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Citi nozīmīgi projekti ===
* '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}&lt;/ref&gt;
* '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
* '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā &quot;Gada balva dizainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dome Hotel &amp; SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons
Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela
Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā
Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5
&lt;/gallery&gt;

== Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas ==
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>hp0pbs3h1yu4pds6dhxwepk1dhei9ov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516751</id>
      <parentid>4516748</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:07:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Hanzas_Perons.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 3 August 2026).</comment>
      <origin>4516751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22821" sha1="84sbajsf1guosxt4bo62z0tdr8kgyut" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Reinis Liepiņš
| name_orig = 
| image = Reinis Liepins.jpg
| imagesize = 250px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}}
| location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| places = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]]
| movement = 
| famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela
| darba_vietas = Sudraba arhitektūra
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020)
}}
'''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; dibinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}&lt;/ref&gt; Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām.

[[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē.

Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba &quot;Pulkvedim neviens neraksta&quot; telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt; Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt;

== Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti ==
=== Dailes teātra Jaunā zāle ===
Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;/&gt;

=== Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā ===
[[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā]]
Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.valmiera.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Visit Valmiera |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā ēka īsā laikā tika pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], kura vēsturiskajā ēkā tobrīd bija apturēti pārbūves darbi.&lt;ref name=&quot;lsm-kurtuve-2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/valmieras-teatra-pagaidu-majvieta-kurtuve--bijusaja-katlu-maja.a479653/ |title=Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā |author=Gunta Matisone |website=LSM.lv |date=2022-10-26 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; Pēc teātra atgriešanās vēsturiskajā ēkā &quot;Kurtuve&quot; tiek attīstīta kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;kurtuve.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā &quot;Kurtuve&quot; kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging'' (Piederības sajūtas atjaunošana).&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;

=== Hanzas perons ===
20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt; [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;

Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts ===
[[Attēls:Rīgas pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastela]]
[[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbībā ar &quot;MARK arhitekti&quot;, izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Citi nozīmīgi projekti ===
* '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}&lt;/ref&gt;
* '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
* '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā &quot;Gada balva dizainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dome Hotel &amp; SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons
Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela
Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā
Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5
&lt;/gallery&gt;

== Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas ==
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>84sbajsf1guosxt4bo62z0tdr8kgyut</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516752</id>
      <parentid>4516751</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:08:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Rīgas_pils_kastela.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 3 August 2026).</comment>
      <origin>4516752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22759" sha1="327c4pzlarxcoky4hfbsouthrnmrdg4" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Reinis Liepiņš
| name_orig = 
| image = Reinis Liepins.jpg
| imagesize = 250px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}}
| location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| places = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]]
| movement = 
| famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela
| darba_vietas = Sudraba arhitektūra
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020)
}}
'''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; dibinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}&lt;/ref&gt; Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām.

[[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē.

Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba &quot;Pulkvedim neviens neraksta&quot; telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt; Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt;

== Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti ==
=== Dailes teātra Jaunā zāle ===
Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;/&gt;

=== Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā ===
[[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā]]
Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.valmiera.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Visit Valmiera |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā ēka īsā laikā tika pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], kura vēsturiskajā ēkā tobrīd bija apturēti pārbūves darbi.&lt;ref name=&quot;lsm-kurtuve-2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/valmieras-teatra-pagaidu-majvieta-kurtuve--bijusaja-katlu-maja.a479653/ |title=Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā |author=Gunta Matisone |website=LSM.lv |date=2022-10-26 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; Pēc teātra atgriešanās vēsturiskajā ēkā &quot;Kurtuve&quot; tiek attīstīta kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;kurtuve.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā &quot;Kurtuve&quot; kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging'' (Piederības sajūtas atjaunošana).&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;

=== Hanzas perons ===
20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt; [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;

Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts ===
[[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbībā ar &quot;MARK arhitekti&quot;, izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Citi nozīmīgi projekti ===
* '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}&lt;/ref&gt;
* '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
* '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā &quot;Gada balva dizainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dome Hotel &amp; SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons
Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela
Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā
Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5
&lt;/gallery&gt;

== Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas ==
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>327c4pzlarxcoky4hfbsouthrnmrdg4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516754</id>
      <parentid>4516752</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:08:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Valmieras_KURTUVE.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 3 August 2026).</comment>
      <origin>4516754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22670" sha1="a9jilg9kbbvsfdzk0a2vu8956ad5j5b" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Reinis Liepiņš
| name_orig = 
| image = Reinis Liepins.jpg
| imagesize = 250px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}}
| location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| places = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[arhitektūra]]
| training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]]
| movement = 
| famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela
| darba_vietas = Sudraba arhitektūra
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020)
}}
'''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; dibinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}&lt;/ref&gt; Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām.

[[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē.

Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba &quot;Pulkvedim neviens neraksta&quot; telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt; Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.&lt;ref name=&quot;latarh.lv&quot;/&gt;

== Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti ==
=== Dailes teātra Jaunā zāle ===
Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.&lt;ref name=&quot;dailesteatris.lv&quot;/&gt;

=== Laikmetīgās mākslas telpa &quot;Kurtuve&quot; Valmierā ===
Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.valmiera.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Visit Valmiera |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā ēka īsā laikā tika pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], kura vēsturiskajā ēkā tobrīd bija apturēti pārbūves darbi.&lt;ref name=&quot;lsm-kurtuve-2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/valmieras-teatra-pagaidu-majvieta-kurtuve--bijusaja-katlu-maja.a479653/ |title=Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā |author=Gunta Matisone |website=LSM.lv |date=2022-10-26 |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt; Pēc teātra atgriešanās vēsturiskajā ēkā &quot;Kurtuve&quot; tiek attīstīta kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;kurtuve.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā &quot;Kurtuve&quot; kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging'' (Piederības sajūtas atjaunošana).&lt;ref name=&quot;visit-valmiera-2025&quot;/&gt;

=== Hanzas perons ===
20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt; [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.&lt;ref name=&quot;sudraba-arhitektura.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;

Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts ===
[[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbībā ar &quot;MARK arhitekti&quot;, izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Citi nozīmīgi projekti ===
* '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}&lt;/ref&gt;
* '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam &quot;[[Sudraba Arhitektūra]]&quot; sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
* '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā &quot;Gada balva dizainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dome Hotel &amp; SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons
Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela
Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā
Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5
&lt;/gallery&gt;

== Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas ==
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas &amp; vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>a9jilg9kbbvsfdzk0a2vu8956ad5j5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sudraba Arhitektūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>451653</id>
    <revision>
      <id>4516749</id>
      <parentid>4513817</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:04:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;05-dailes-theater-small-hall.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 3 August 2026).</comment>
      <origin>4516749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13919" sha1="1y4pf81dy9qdnuho6zpzsfuiad0cy7q" xml:space="preserve">'''Sudraba Arhitektūra''' ir Latvijas [[Arhitekts|arhitektu]] birojs, kura pamatspecializācija ir vēsturisku ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Zināmākie biroja darbi saistīti ar Rīgas vēsturisko centru un kultūras ēku pārbūvēm, kurās esošas būves un vēsturiskas konstrukcijas pielāgotas jaunām funkcijām. Biroja dibinātājs un vadošais arhitekts ir [[Reinis Liepiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS &quot;Dizains, sarunas &amp; vīns&quot; ar arhitektu Reini Liepiņu |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākie arhitektūras projekti ==

=== Dailes teātra Jaunā zāle ===
[[Dailes teātris|Dailes teātra]] Jaunās zāles pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa un birojs &quot;Sudraba Arhitektūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves darbus sāka 2024. gadā un pabeidza 2025. gada 15. septembrī. Projekta gaitā kapitāli pārbūvēti ap 2500 m² teātra telpu, izveidojot Jauno zāli un mēģinājumu zāli. Jaunās zāles ietilpība palielināta no aptuveni 150 līdz 340 skatītāju vietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |publisher=Dailes teātris |date=2025-09-15 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/galerija/dailes-teatra-jaunas-zales-atklasana |title=Dailes teātra Jaunās zāles atklāšana |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; Pārbūvē saglabāti un atkārtoti izmantoti vairāki esošās ēkas interjera elementi un materiāli, tostarp durvis, ķieģeļi, flīzes un finierētie paneļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

=== Valmieras Kurtuve ===
Valmieras Kurtuve izveidota, pielāgojot bijušo katlu māju [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] pagaidu darbībai tā vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas laikā. Projekta autoru komandā bija Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons un Renāte Karjavčenko.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process &quot;Valmieras Kurtuve&quot; |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves pirmajā posmā industriālajā ēkā izveidoja teātra zāli un tās darbībai nepieciešamās palīgtelpas, saglabājot daļu esošo konstrukciju un bijušās katlu mājas industriālā raksturu. Pēc Valmieras teātra atgriešanās rekonstruētajā ēkā Kurtuves attīstība turpināta kā daudzfunkcionālai kultūras telpai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/eng |title=Contemporary Art Space KURTUVE |publisher=Kurtuve |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā Valmieras Kurtuve saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvas fināla žūrijas īpašo atzinību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process &quot;Valmieras Kurtuve&quot; |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā projektu iekļāva ''New European Bauhaus Prizes'' finālistu vidū kategorijā ''Regaining a sense of belonging''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras &quot;Kurtuve&quot; kļūst par finālistu &quot;Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025&quot; |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/past-applications/kurtuve-industry-creativity |title=Kurtuve: From Industry to Creativity |publisher=New European Bauhaus Prizes |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas pils konvents ===
[[Attēls:Rigas Pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastelas vizualizācija]]
[[Attēls:Riga Pils Latvia (cropped).jpg|thumb|Rīgas pils]]
[[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas pārbūves un restaurācijas projekts izstrādāts, birojam &quot;Sudraba Arhitektūra&quot; sadarbojoties ar biroju &quot;MARK Arhitekti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — &quot;MARK arhitekti&quot;, &quot;Sudraba arhitektūra&quot; |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latarh.lv/gada-balva/rigas-pils-kastelas-/-konventa-atjaunosana/1720182972 |title=Rīgas pils kastelas / konventa atjaunošana |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; Projekts paredz Rīgas pils senākās daļas restaurāciju un pielāgošanu [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] vajadzībām, saglabājot vēsturiskās konstrukcijas, telpisko struktūru un arhitektoniski nozīmīgās detaļas, kā arī integrējot muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru.

Rīgas pils kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana, jaunās funkcijas un ēkas turpmākai izmantošanai nepieciešamās tehnoloģijas integrējot esošajā arhitektūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mark.lv/projects/riga-castle |title=Riga Castle |publisher=MARK Arhitekti |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Līdz šim īstenotas projekta pirmās divas kārtas, atjaunojot ap 4400 m² pils telpu. Tas veido aptuveni trešo daļu no visa Rīgas pils konventa atjaunošanas projekta; pārējo projekta daļu paredzēts īstenot turpmākās būvniecības kārtās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; Atjaunotās telpas ekspluatācijā nodotas 2023. gadā, un pēc pārbūves Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir atgriezies Rīgas pilī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves un restaurācijas gaitā atjaunota arī Rīgas pils kapela, kas vēlāku pārbūvju rezultātā gadsimtiem bija paslēpta un kuras sākotnējā telpiskā struktūra iepriekš nebija nolasāma. Kopā ar remteri to pēc restaurācijas izmanto publisku pasākumu norisei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/rigas-pils-kadreizeja-edamzale-remteris-atgust-vesturisko-veidolu |title=Rīgas pils kādreizējā ēdamzāle - Remteris atgūst vēsturisko veidolu |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2023-03-28 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; Rīgas pilī izvietotas LNVM ekspozīcijas &quot;Straumējot laiku&quot; pils 4. stāvā un &quot;Livonijas pilis&quot; velvju pagrabos; to dizainu izstrādāja arhitekts Didzis Jaunzems un SIA &quot;DJA&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://video.diena.lv/raksts/kd/zinas/lnvm-tris-ekspoziciju-dizainu-veidos-sia-_dja_-14307975 |title=LNVM trīs ekspozīciju dizainu veidos SIA DJA |publisher=Diena |date=2023-11-17 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391099-latvijas-nacionalaja-vestures-muzeja-atklas-jaunu-ekspoziciju-livonijas-pilis-2026 |title=Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās jaunu ekspozīciju &quot;Livonijas pilis&quot; |publisher=LV portāls |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Rīgas pils konventa pārbūve un restaurācija 2024. gadā bija Latvijas Arhitektūras gada balvas fināliste.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/izzinoti-latvijas-arhitekturas-gada-balvas-2024-fi-6169/ |title=Izziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 finālisti |publisher=Archidea |date=2024-09-12 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; Projekts saņēma arī konkursa &quot;Latvijas Būvniecības Gada balva 2023&quot; ''Grand Prix'' un skates &quot;Gada labākā būve Latvijā 2023&quot; pirmo vietu restaurācijas kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2023-augstak-noverteto-projektu-vidu-pieci-rigas-pasvaldibas-projekti |title=Konkursā &quot;Latvijas Būvniecības Gada balva 2023&quot; augstāk novērtēto projektu vidū pieci Rīgas pašvaldības projekti |publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldība |date=2024-03-08 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — &quot;MARK arhitekti&quot;, &quot;Sudraba arhitektūra&quot; |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

=== Hanzas perons ===
[[Attēls:Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|thumb|Hanzas perons, dienvidu ieeja]]
Kultūras telpa [[Hanzas perons]] izveidota, pārbūvējot bijušās [[Rīgas preču stacija]]s noliktavas ēku. Ēka, kas ir viena no saglabātajām liecībām par kādreizējās preču stacijas infrastruktūru, pielāgota koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem notikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://hanzasperons.lv/par-mums/ |title=Par mums |publisher=Hanzas Perons |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Projekta arhitekts ir Reinis Liepiņš, un tā autoru komandā strādāja arī Ilze Liepiņa, Ieva Landmane, Ainārs Plankājs, Mārtiņš Ostaņevičs, Jurģis Prikulis un Ieva Leja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}&lt;/ref&gt; Vēsturiskajā noliktavas apjomā izveidota ap 1230 m² zāle, kuru no ārpuses ietver stikloti peroni un vestibili; zāli iespējams sadalīt trīs mazākās daļās ar akustiskām bīdāmām sienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

Hanzas perons atklāts 2019. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā projekts saņēma Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu &quot;Kilograms kultūras&quot; kategorijā &quot;Kultūrvieta&quot;, kā arī konkursa &quot;Latvijas Būvniecības Gada balva 2019&quot; ''Grand Prix''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā Hanzas peronu nominēja Eiropas Savienības Mīsa van der Roes balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

== Citi projekti ==
[[Attēls:Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|thumb|Aldaru iela 5 pēc rekonstrukcijas]]
* '''Aldaru iela 5''' — 17. gadsimta noliktavas ēkas rekonstrukcija Vecrīgā, īstenota sadarbībā ar arhitektes Lienes Griezītes studiju. Projekts saņēma 2011. gada Latvijas Arhitektūras gada balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/latvijas-arhitekturas-gada-balva-2011-laureati-370825 |title=Latvijas arhitektūras GADA BALVA 2011 laureāti |publisher=Dienas Bizness |date=2012-04-27 |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;
* '''''Dome Hotel &amp; SPA''''' — 17.—19. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Vecrīgā, Miesnieku ielā 4; projekts īstenots 2005.—2009. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |publisher=Architizer |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā projekts saņēma Rīgas arhitektūras gada balvas atzinības diplomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;
* '''Modernisma dzīvoklis Mežaparkā''' — dzīvokļa interjers Mežaparkā. Latvijas Dizaineru savienības konkursā &quot;Gada balva dizainā 2012&quot; projekts ieguva 1. vietu kategorijā &quot;Dzīvojamās vides telpu interjera dizains&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Arhitektūra]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]</text>
      <sha1>1y4pf81dy9qdnuho6zpzsfuiad0cy7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šellefteo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>452057</id>
    <revision>
      <id>4516861</id>
      <parentid>4438197</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1879" sha1="jxobmfgvlzrbfrk67mnylhj43s3y2mf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Šellefteo
| official_name = ''Skellefteå''
| settlement_type = pilsēta
| area_total_km2 = 26.41
| subdivision_name2 = 
| population_total = 32775
| pushpin_map = Zviedrija
| subdivision_name = {{karogs|SWE}}
| population_density_km2 = auto
| subdivision_name1 = [[Vesterbotenas lēne]]
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Lēne
| subdivision_type2 = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| timezone_DST = [[BST]]
| utc_offset = +1
| utc_offset_DST = +2
| population_as_of = 2010
| elevation_m = 
| latd = 64
| established_date = ap [[1845]]. gadu
| established_title = Dibināta
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = Skelleftea kommun vapen farg.png
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| image_skyline = Guldstaden.jpg
| image = 
| latNS = N
| latm = 45
| motto = 
| lats = 
| longEW = E
| longd = 20
| longm = 57
| longs = 
| leader_name = 
| leader_title = 
| website = {{url|http://portal.skelleftea.se/}}
}}
'''Šellefteo''' ({{Val|sv|Skellefteå}}) ir pilsēta [[Vesterbotenas lēne|Vesterbotenas lēnē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 2010. gadā pilsētā dzīvoja 32 775 iedzīvotāji. Šellefteo hokeja komanda [[Šellefteo AIK]] spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]].

== Cilvēki ==
Šellefteo dzimuši:

* [[Džimijs Ēriksons]] (1980) — hokejists
* [[Ādams Lāšons]] (1992) — hokejists
* [[Jūakims Lindstrems]] (1983) — hokejists

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*{{wikivoyage|Skellefteå}}
* [http://www.skelleftea.se/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20040717185829/http://www.skelleftea.se/ |date={{dat|2004|07|17||bez}} }} 

{{Zviedrija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zviedrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jxobmfgvlzrbfrk67mnylhj43s3y2mf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>460744</id>
    <revision>
      <id>4516878</id>
      <parentid>4469873</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:54:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6134" sha1="msa4owzxe7g7uk32t5qgqvg1vk34f2d" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #204A99
| nos             = ''Arminia Bielefeld''
| logo_links      = Arminia Bielefeld Logo 2021–.svg
| logo_izm        = 150px
| pilns           = ''Deutscher Sport-Club Arminia Bielefeld''
| iesauka         = ''Die Arminen, Die Blauen''
| pilsēta         = {{Vieta|Vācija|Bīlefelde}}
| līga            = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. līga]]
| sez             = 2025.—2026.
| poz             = 13. vieta 
| dib             = 1905
| dib_mēn         = 5
| dib_dat         = 3
| dib_com         =
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = ''[[Bielefelder Alm]]''
| ietilp          = 26 515
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Vācija}} Hanss Jirgens Laufers
| tren            = {{flaga|GER}} Mihels Kniats
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.arminia-bielefeld.de/}}
| sadarbojas      = 
| pattern_la1 = _bielefeld2526h
| pattern_b1 = _bielefeld2526h
| pattern_ra1 = _bielefeld2526h
| pattern_sh1 = _bielefeld2526h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 0030FF
| body1 = 0030FF
| rightarm1 = 0030FF
| shorts1 = 000000
| socks1 = ffffff
| pattern_la2 = _bielefeld2526a
| pattern_b2 = _bielefeld2526a
| pattern_ra2 = _bielefeld2526a
| pattern_sh2 = _bielefeld2526a
| pattern_so2 =
| leftarm2 = ffffff
| body2 =ffffff
| rightarm2 =ffffff
| shorts2 = ffffff
| socks2 = ffffff
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;''' ({{val|de|Arminia Bielefeld}}) ir [[Vācija]]s sporta klubs no [[Bīlefelde]]s, plašāk pazīstams ar tā profesionālo [[futbols|futbola]] komandu, kas pašlaik spēlē [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Bielefelder Alm]]'' stadionā (sponsorēšanas nolūkos saukts par ''SchücoArena''), kura ietilpība ir 26&amp;nbsp;515 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arminia-bielefeld.de/startseite/stadion/ |title=Herzlich Willkommen in unserem Stadion |language=de |accessdate={{dat|2020|5|25||bez}} |website=arminia-bielefeld.de}}&lt;/ref&gt; Klubs ir dibināts 1905. gadā. Tas ir nosaukts par godu herusku vadonim [[Arminijs|Arminijam]], kura vadībā [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] ģermāņi uzvarēja romiešu karaspēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arminia-bielefeld.de/startseite/verein/historie/ |title=Warum heißt Arminia eigentlich Arminia? |language=de |accessdate={{dat|2020|5|25||bez}} |website=arminia-bielefeld.de |archive-date={{dat|2020|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200409092240/https://www.arminia-bielefeld.de/startseite/verein/historie/ }}&lt;/ref&gt; Kluba futbolisti ir trīs reizes spēlējuši [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] pusfinālā.

No 2025. līdz 2026. gadam klubā spēlēja latviešu uzbrucējs [[Roberts Uldriķis]].
&lt;!--
== Komandas sastāvs ==
:Atjaunots {{dat|2022|3|27||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arminia-bielefeld.de/startseite/profis/unsere-mannschaft/ |title=Unsere Mannschaft 2020/2021 |language=de |accessdate={{dat|2020|10|12||bez}} |website=arminia-bielefeld.de}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 |nat= GER | pos=GK | name= [[Štefans Ortega]] }}
{{Fs player | no= 2 |nat= GER | pos=DF | name= [[Amoss Pīpers]] }}
{{Fs player | no= 3 |nat= POR | pos=DF | name= [[Giļerme Ramušs]] }}
{{Fs player | no= 4 |nat= SWE | pos=DF | name= [[Jūakims Nilsons (futbolists, 1994)|Jūakims Nilsons]] }}
{{Fs player | no= 5 |nat= DEN | pos=DF | name= [[Jakobs Barrets Laursens]] }}
{{Fs player | no= 7 |nat= GER | pos=MF | name= [[Gonsalo Kastro]] }}
{{Fs player | no= 8 |nat= AUT | pos=MF | name= [[Alesandro Šepfs]] }}
{{Fs player | no= 9 |nat= GER | pos=FW | name= [[Fābians Kloss]] |other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no=10 |nat= FRA | pos=FW | name= [[Braiens Lasme]] }}
{{Fs player | no=11 |nat= JPN | pos=MF | name= [[Masaja Okugava]] }}
{{Fs player | no=13 |nat= GRE | pos=GK | name= [[Stefans Kapino]] }}
{{Fs player | no=15 |nat= BEL | pos=DF | name= [[Natans de Medina]] }}
{{Fs player | no=16 |nat= GER | pos=MF | name= [[Fābians Kunce]] }}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=17 |nat= TUR | pos=MF | name= [[Buraks Indže]] }}
{{Fs player | no=18 |nat= GER | pos=FW | name= [[Floriāns Krīgers]] }}
{{Fs player | no=19 |nat= AUT | pos=MF | name= [[Manuels Prītls]] }}
{{Fs player | no=20 |nat= AUT | pos=MF | name= [[Patriks Vimmers]] }}
{{Fs player | no=21 |nat= GER | pos=FW | name= [[Robins Haks]] }}
{{fs player | no=23 |nat= GER | pos=FW | name= [[Janni Serra]] }}
{{fs player | no=24 |nat= USA | pos=DF | name= [[Džordžs Bello]] }}
{{Fs player | no=27 |nat= SUI | pos=DF | name= [[Sedriks Brunners]] }}
{{Fs player | no=30 |nat= PAN | pos=DF | name= [[Andress Andrade]] |other=īrē no [[LASK]]}}
{{Fs player | no=35 |nat= GER | pos=GK | name= [[Arne Šulcs]] }}
{{Fs player | no=37 |nat= RUS | pos=MF | name= [[Vladislavs Černijs]] }}
{{Fs player | no=39 |nat= GRE | pos=MF | name= [[Sebastians Vasalidis]] }}
{{Fs end}}
--&gt;
== Sasniegumi ==
* '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''':
** Finālisti (1): 2024–25
* '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''
** Čempioni (4):  1977–78, 1979–80, 1998–99, 2019–20
* '''Vācijas 3. līga'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit3champ.html |title=Germany - List of Third Level Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Uzvarētāji (1): 2014–15

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://www.arminia-bielefeld.de/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/germany/dsc-arminia-bielefeld/976/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}
{{Bundeslīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Arminia, Bīlefelde}}
[[Kategorija:Vācijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]]</text>
      <sha1>msa4owzxe7g7uk32t5qgqvg1vk34f2d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6829. autobusu maršruts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461037</id>
    <revision>
      <id>4516812</id>
      <parentid>4392110</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:40:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5775" sha1="a60synmqn60klh6rycf7d7k1bzjddeb" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste 
|nosaukums = 6829. autobusu maršruts
|fona krāsa = #007C06
|no = [[Rīga]]
|uz = [[Ropaži]]
|karte = 
|karte_izm = 
|valsts = {{flag|Latvija}} 
|pilsēta = 
|atklāts = 
|plānots atklāt = 
|tika plān atklāt = 
|slēgts = 
|izmaksas =
|kopējais garums = 
|staciju skaits = 
|pieturu skaits = 72 (35 / 37)
|transporta vienīb = 
|apkalpo = AS Nordeka
|pasažieri dienā = 
|pasažieri gadā =
|apakšveidne = 
}}
'''6829. autobusu maršruts''' ir reģionālais autobusu maršruts, kurš nodrošina pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s (galapunkts atrodas [[Riepnieku iela|Riepnieku ielā]]) līdz [[Ropaži|Ropažu]] ciemam [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. Maršrutu apkalpo AS &quot;Nordeka&quot;, pirms tam SIA &quot;Galss Buss&quot;.

Cena par braucienu no Rīgas līdz Ropažiem ir 2,50 eiro.

== Maršruts ==
'''[[Rīga]] — [[Ropaži]]''' kursē pa šādām ielām: [[Riepnieku iela|Riepnieku ielā]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Autoceļš P4]], Ceļš uz [[Silakrogs|Silakrogu]], [[Autoceļš V68]] un [[Autoceļš P10]].&lt;ref&gt;[http://www.galssbuss.lv/pages/info_detail.php?l=lv&amp;id_section=3&amp;id_route=2&amp;id_station=4 6829. maršruts pārvadātāja mājaslapā]&lt;/ref&gt;

'''Ropaži — Rīga''' kursē pa šādām ielām: Autoceļš P10, Autoceļš V68, Ceļš uz Silakrogu, Autoceļš P4, Augusta Deglava iela, Pērnavas iela, A. Čaka iela, Marijas iela, Emīlijas Benjamiņas iela un Riepnieku ielā.

=== Pieturas ===
Oficiāli maršrutam ir 72 pieturas (35 virzienā no Rīgas uz Ropažiem un 37 virzienā no Ropažiem uz Rīgu). Uz pieprasījuma vadītājs var apstāties arī neoficiālajā pieturā, piemēram, pieturā  &quot;[[Kaivas iela]]&quot; Rīgas teritorijā.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Riepnieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Juglas mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Zaķu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]] (aiz pagrieziena)
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Kokzāģētava
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Zaķi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Līčipes
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Kangari (stacija)|Kangaru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Jaunkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Ropaži]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Jaunkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kangari (stacija)|Kangaru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Zaķi
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zaķumuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Kokzāģētava
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]] (aiz pagrieziena)
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Zaķu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Juglas mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]]</text>
      <sha1>a60synmqn60klh6rycf7d7k1bzjddeb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516821</id>
      <parentid>4516812</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:52:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5799" sha1="t38xhxs6pzby86hbfmmwu4bh1pqd61j" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste 
|nosaukums = 6829. autobusu maršruts
|fona krāsa = #007C06
|no = [[Rīga]]
|uz = [[Ropaži]]
|karte = 
|karte_izm = 
|valsts = {{flag|Latvija}} 
|pilsēta = 
|atklāts = 
|plānots atklāt = 
|tika plān atklāt = 
|slēgts = 
|izmaksas =
|kopējais garums = 
|staciju skaits = 
|pieturu skaits = 72 (35 / 37)
|transporta vienīb = 
|apkalpo = AS Nordeka
|pasažieri dienā = 
|pasažieri gadā =
|apakšveidne = 
}}
'''6829. autobusu maršruts''' ir reģionālais autobusu maršruts, kurš nodrošina pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s (galapunkts atrodas [[Riepnieku iela|Riepnieku ielā]]) līdz [[Ropaži|Ropažu]] ciemam [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. Maršrutu apkalpo AS &quot;Nordeka&quot;, pirms tam SIA &quot;Galss Buss&quot;.

Cena par braucienu no Rīgas līdz Ropažiem ir 2,50 eiro.

== Maršruts ==
'''[[Rīga]] — [[Ropaži]]''' kursē pa šādām ielām: [[Riepnieku iela|Riepnieku ielā]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Autoceļš P4]], Ceļš uz [[Silakrogs|Silakrogu]], [[Autoceļš V68]] un [[Autoceļš P10]].&lt;ref&gt;[http://www.galssbuss.lv/pages/info_detail.php?l=lv&amp;id_section=3&amp;id_route=2&amp;id_station=4 6829. maršruts pārvadātāja mājaslapā]&lt;/ref&gt;

'''Ropaži — Rīga''' kursē pa šādām ielām: Autoceļš P10, Autoceļš V68, Ceļš uz Silakrogu, Autoceļš P4, Augusta Deglava iela, Pērnavas iela, A. Čaka iela, Marijas iela, Emīlijas Benjamiņas iela un Riepnieku ielā.

=== Pieturas ===
Oficiāli maršrutam ir 72 pieturas (35 virzienā no Rīgas uz Ropažiem un 37 virzienā no Ropažiem uz Rīgu). Uz pieprasījuma vadītājs var apstāties arī neoficiālajā pieturā, piemēram, pieturā  &quot;[[Kaivas iela]]&quot; Rīgas teritorijā.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Riepnieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Juglas mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Zaķu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]] (aiz pagrieziena)
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Kokzāģētava
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Zaķi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Līčipes
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Kangari (stacija)|Kangaru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Jaunkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Ropaži]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Jaunkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kangari (stacija)|Kangaru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Zaķi
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zaķumuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Kokzāģētava
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]] (aiz pagrieziena)
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Zaķu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Juglas mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]]</text>
      <sha1>t38xhxs6pzby86hbfmmwu4bh1pqd61j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6830. autobusu maršruts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461365</id>
    <revision>
      <id>4516814</id>
      <parentid>4219476</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:41:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6248" sha1="oyfvgi0u7xhifjht2a6gp2mo6he3zpt" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}}
{{Transporta maršruta infokaste 
|nosaukums = 6830. autobusu maršruts
|fona krāsa = #007C06
|no = [[Rīga]]
|uz = [[Juglas iecirknis]]
|karte = 
|karte_izm = 
|valsts = {{flag|Latvija}} 
|pilsēta = 
|atklāts = 
|plānots atklāt = 
|tika plān atklāt = 
|slēgts = 
|izmaksas =
|kopējais garums = ~50 km
|staciju skaits = 
|pieturu skaits = 84 (42 / 42)
|transporta vienīb = 
|apkalpo = Nordeka
|pasažieri dienā = 
|pasažieri gadā =
|apakšveidne = 
}}
'''6830. autobusu maršruts''' ir reģionālais autobusu maršruts, kurš divreiz dienā nodrošina pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s (galapunkts atrodas [[Riepnieku iela|Riepnieku ielā]]) līdz Juglas iecirknim [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. Maršrutu apkalpo SIA &quot;Nordeka&quot;, pirms tam to darīja SIA &quot;Galss Buss&quot;.

Cena par braucienu no Rīgas līdz Juglas iecirknim ir 2,50 eiro.

== Maršruts ==
'''[[Rīga]] — Juglas iecirknis''' kursē pa šādām ielām: [[Riepnieku iela|Riepnieku ielā]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[autoceļš P4]], ceļš uz [[Silakrogs|Silakrogu]], [[autoceļš V68]], [[autoceļš P10]] un [[autoceļš V66]].

'''Juglas iecirknis — Rīga''' kursē pa šādām ielām: autoceļš V66, autoceļš P10, autoceļš V68, ceļš uz Silakrogu, autoceļš P4, Augusta Deglava iela, Pērnavas iela, A. Čaka iela, Marijas iela, Emīlijas Benjamiņas iela un Riepnieku ielā.

== Pieturas ==
6830. autobusu maršrutā ir 84 pieturas, katrā virzienā pa 42.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Riepnieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Juglas mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Zaķu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]] (aiz pagrieziena)
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Kokzāģētava
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Zaķi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Līčipes
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Kangari (stacija)|Kangaru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Jaunkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Cirsmas
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Upmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| Ceriņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Pagrieziens uz [[Remīne]]s staciju
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| Juglas iecirknis
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Juglas iecirknis
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Pagrieziens uz [[Remīne]]s staciju
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Ceriņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Upmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Cirsmas
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ropaži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Jaunkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kangari (stacija)|Kangaru stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Zaķi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Zaķumuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Kokzāģētava
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]] (aiz pagrieziena)
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Zaķu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Juglas mežniecība
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Kultūras nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Andreja Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[6829. autobusu maršruts]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.galssbuss.lv/pages/info_detail.php?l=lv&amp;id_section=3&amp;id_route=3&amp;id_station=11 Saraksts]

[[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]]</text>
      <sha1>oyfvgi0u7xhifjht2a6gp2mo6he3zpt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>304. ekspresbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462979</id>
    <revision>
      <id>4516808</id>
      <parentid>4101951</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8390" sha1="7agcyo8ag53u2j8sauertfsisj630tq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada jūlijs}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 304. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|uz                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|karte             = 
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 81 (40 / 41)
|transporta vienīb = darba dienas - 3
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = www.rigasmikroautobusi.lv
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}
'''304. mikroautobusa maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursēja no  [[Centrs (Rīga)|Centra]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]].

Zemās pasažieru plūsmas dēļ no 2021. gada 15. novembra maršruts &quot;īslaicīgi&quot; tika slēgts. RMS maksātnespējas procesa uzsākšana 2022. gada septembrī slēdza maršrutu pavisām.

== Maršruts ==
'''[[Centrs (Rīga)|Centrs]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursēja pa: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Emīlijas Benjamiņas iela|Gogoļa ielu]], [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova ielu]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas ielu]], [[Lauvas iela|Lauvas ielu]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Lomonosova ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils ielu]], [[Rušonu iela|Rušonu ielu]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]], [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielu]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]], Lubānas ielu, [[Andreja Saharova iela|A.Saharova ielu]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa M.Keldiša ielu]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava ielu]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G.Astras ielu]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielu]], [[Stigu iela|Stigu ielu]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta ielu]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas ielu]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielu]] un [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielu]].

'''Jugla''' — '''Centrs''' kursēja pa: Silciema ielu, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvi]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu Stigu ielu, Dzelzavas ielu, G.Astras ielu, A.Deglava ielu, Ilūkstes ielu, Akadēmiķa M. Keldiša ielu, A.Saharova ielu, Lubānas ielu, Maskavas ielu, Rušonu ielu, [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]], Salaspils ielu, Lubānas ielu, Lomonosova ielu, Lauvas ielu, [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]], Sadovņikova ielu, [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas ielu]], Gogoļa ielu un Marijas ielu.

== Pieturvietas ==
304. mikroautobusu maršrutā pavisam bija 81 pietura. Virzienā '''Centrs — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 40 pieturas, bet virzienā '''Jugla — Centrs''' bija 41 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot;| 1
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 2
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|- 
| align=&quot;center&quot;| 4
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 5
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 6
| [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 7
| [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Lomonosova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 8
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 9
| [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 10
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 11
| &quot;[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| 12
| [[Jāņavārti]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 13
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 14
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 15
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 16
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 17
| Slāvu rotācijas aplis
|-
| align=&quot;center&quot;| 18
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 19
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 20
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 21
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 22
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 23
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 24
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 25
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 26
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot;| 27
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 29
| [[Stigu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 30
| Stigu iela 10
|-
| align=&quot;center&quot;| 31
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S.Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 32
| [[Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 33
| [[Mežciema pamatskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 34
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 35
| [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 36
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 37
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 38
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 39
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 40
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot;| 1
| [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 2
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 3
| [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 4
| [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot;| 5
| [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 6
| [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 7
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 8
| [[Mežciema pamatskola]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 9
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 10
| Ratnieki
|-
| align=&quot;center&quot;| 11
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S.Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 12
| [[Stigu iela]] 10
|-
| align=&quot;center&quot;| 13
| Stigu iela
|-
| align=&quot;center&quot;| 14
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 15
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 16
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot;| 17
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 18
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 19
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa Keldiša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 20
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 21
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 22
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 23
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 24
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 25
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 26
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 27
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 29
| [[Jāņavārti]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 30
| &quot;[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot;| 31
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 32
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 33
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 34
| [[Lauvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 35
| [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 36
| [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 37
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 38
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 39
| [[Emīlijas Benjamiņas iela|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 40
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 41
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>7agcyo8ag53u2j8sauertfsisj630tq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni peldēšanā — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>463190</id>
    <revision>
      <id>4516491</id>
      <parentid>4052365</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:03:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5879" sha1="eqadz2ngpyhx832zcmpy02mpk7m6sax" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni peldēšanā — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem 
| title = Olimpiskie čempioni peldēšanā — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Hajošs]]|HUN|1896. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Danielss]]|USA|1908. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Djūks Kahanamoku]]|USA|1912. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Djūks Kahanamoku]]|USA|1920. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1824]] — {{Valsts OS sportists|[[Džonijs Veismillers]]|USA|1924. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Džonijs Veismillers]]|USA|1928. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Jasudži Mijazaki]]|JPN|1932. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ferencs Čiks]]|HUN|1936. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Vollijs Rīss]]|USA|1948. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Klārks Skoulzs]]|USA|1952. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Henrikss]]|AUS|1956. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Devits]]|AUS|1960. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Dons Šollanders]]|USA|1964. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Maikls Vendens]]|AUS|1968. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Marks Spics]]|USA|1972. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Montgomerijs]]|USA|1976. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Jorgs Veite]]|GDR|1980. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Rodijs Geinss]]|USA|1984. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Mets Biondi]]|USA|1988. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Popovs (peldētājs)|Aleksandrs Popovs]]|EUN|1992. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Popovs (peldētājs)|Aleksandrs Popovs]]|RUS|1996. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Pīters van den Hogenbands]]|NED|2000. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Pīters van den Hogenbands]]|NED|2004. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Alēns Bernārs]]|FRA|2008. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Neitans Edrians]]|USA|2012. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Kails Čalmerss]]|AUS|2016. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Keilebs Dresels]]|USA|2020. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Paņs Džaņle]]|CHN|2024. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri, brīvais stils|2028]] — 
{{colend}}

| group2 = 100 jardi
| list2 = 
* [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 jardi, brīvais stils|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Zoltāns Halmai]]|HUN|1904. gada vasaras}}
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Peldēšanas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>eqadz2ngpyhx832zcmpy02mpk7m6sax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čatanūga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468616</id>
    <revision>
      <id>4516457</id>
      <parentid>4344526</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:14:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1805" sha1="rih5th6tmtimnhjj8gyiq31xpdyl28y" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| area_total_km2 = 390.29
| latm = 02
| established_date = 1839. gadā
| established_title = Dibināta
| image_seal = Seal of Chattanooga, Tennessee.svg
| image_shield = 
| image_skyline = Chattanooga, Tennessee Skyline.JPG
| image = 
| latNS = N
| motto = 
| elevation_m = 
| lats = 00
| longEW = W
| longd = 85
| longm = 16
| longs = 00
| leader_name = 
| leader_title = 
| latd = 35
| name = Čatanūga
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type = Valsts
| population_total = 181099
| pushpin_map = ASV#Tenesī
| settlement_type = pilsēta
| subdivision_name = {{karogs|ASV}}
| population_density_km2 = auto
| subdivision_name1 = {{karogs|Tenesī}}
| native_name = ''Chattanooga''
| population_as_of = 2020
| subdivision_type1 = Štats
| subdivision_type2 = 
| timezone = EST
| timezone_DST = EDT
| utc_offset = -5
| utc_offset_DST = -4
| website = {{url|http://www.chattanooga.gov/}}
| image_flag = Flag of Chattanooga, Tennessee.svg
| image_blank_emblem = Logo of Chattanooga, Tennessee.svg
}}'''Čatanūga''' ({{Val|en|Chattanooga}}) ir pilsēta [[ASV]], [[Tenesī]] štatā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 181 099 iedzīvotāji. Čatanūga atrodas Tenesī štata dienvidos pie pašas štata robežas ar [[Džordžija|Džordžiju]].
== Transports ==
Pilsēta atrodas pie [[Tenesī upe|Tenesī upes]], kuru šķērso vairāki tilti :
* Vilksa Trešera tilts (1955)
* Tenbridžas dzelzceļa tilts (1917)
* Ronbinsona tilts (1981)
* Veterānu tilts (1984)
* tilts Volnatstrītā (1890)
* tilts Mārketstrītā (1917)
* tilts Olddžiati (1959)
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Chattanooga, Tennessee|Čatanūga}}
*{{wikivoyage|Chattanooga}}
* [http://www.chattanooga.gov/ Mājaslapa] 
{{ASV-aizmetnis}}
[[Kategorija:Tenesī pilsētas]]</text>
      <sha1>rih5th6tmtimnhjj8gyiq31xpdyl28y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Gulbis (basketbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470792</id>
    <revision>
      <id>4516690</id>
      <parentid>4495220</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7429" sha1="8oymog7b7tf4asn71eerda8drizqt2j" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Māris Gulbis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|10|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 201 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 101 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]/[[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU/VEF]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Nacionālā Basketbola līga|NBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2000–2001 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Lainers]]
| kl_sez 2 = 2001–2005 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 3 = 2005–2006 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] 
| kl_sez 4 = 2006–2007 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 5 = 2007–2009 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 6 = 2009–2010 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Zemgale]]
| kl_sez 7 = 2010 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Šiaulia]]''
| kl_sez 8 = 2010–2011 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 9 = 2011–2012 | klubs 9 = {{flaga|Portugāle}} [[Gimarainšas &quot;Vitória&quot; (basketbols)|Gimarainšas &quot;Vitória&quot;]]
| kl_sez 10 = 2012–2013| klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 11 = 2013–2021| klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 12 = 2021–pašlaik
| klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2020
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi =
* [[BBL]] čempions &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2019, 2022, 2025)&lt;/small&gt;
* 6× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]], [[2021.—2022. gada LBL sezona|2022]]—[[2024.—2025. gada LBL sezona|2025]])&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022—2025)&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Māris Gulbis''' (dzimis {{dat|1985|10|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[basketbolists]], pēc spēlētāja karjeras beigām — basketbola [[treneris]]. Spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijās, pārstāvējis vadošos [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubus [[VEF Rīga]] un [[BK Ventspils]]. Seškārtējs LBL čempions un trīskārtējs Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas čempions. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2025. gadā apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri.

M. Gulbja jaunākais brālis [[Mārtiņš Gulbis]] arī ir spēlējis basketbolu, bet ātri izvēlējies kļūt par [[treneris|treneri]], bijis [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlases]] un [[VEF Rīga]] galvenais treneris. Sportisti ir arī abu brāļu vecāki: tēvs spēlējis basketbolu, bet māte [[Anita Gulbe]] bijusi [[volejboliste]], pārstāvējusi PSRS izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunakais-treneris-lbl-vesture-martins-gulbis-vairak-jatic-sev.a185418/|title=Jaunākais treneris LBL vēsturē Mārtiņš Gulbis: Vairāk jātic sev|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Karjeras laikā M. Gulbis ir pārstāvējis daudzus LBL klubus, spēlējis arī [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Portugāle|Portugālē]]. 2014. un 2018. gadā kopā ar [[BK Ventspils]] kļuva par Latvijas čempionu, bet 2013. gadā uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]]. BK Ventspils sastāvā M. Gulbis bija viens no komandas līderiem, bijis arī tās kapteinis. [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas līgas sezonas]] sākumā saņēma oktobra mēneša labākā spēlētāja balvu (šajā laika posmā guva vidēji 29,4 punktus spēlē).&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7105766/gulbis-atzits-par-libl-oktobra-menesa-labako-speletaju Gulbis atzīts par LIBL oktobra mēneša labāko spēlētāju] TVnet&lt;/ref&gt;

2021. gada vasarā M. Gulbis pievienojās Latvijas čempionvienībai [[VEF Rīga]], kurā bija spēlējis vienu sezonu pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī VEF sastāvā kļuvis gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s, gan LBL čempionu.

M. Gulbis ir spēlējis Latvijas U-20 izlasē, taču ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]]. 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas basketbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] aizvadot 34 gadu vecumā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/maris-gulbis-ar-bulgariem-mus-gaida-smaga-spele-lidz-pedejam-minutem-14236327 Māris Gulbis: Ar bulgāriem mūs gaida smaga spēle līdz pēdējām minūtēm] Diena&lt;/ref&gt;

2026. gada martā M. Gulbis tika pieteikts [[VEF Rīga]] sastāvā un līdz sezonas beigām atgriezās laukumā spēlētāja statusā.

=== Trenera karjera ===
Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam un 2025. gada vasarā tika apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri. Kopā ar komandu kļuva par 2026. gada Nacionālās basketbola līgas čempionu.

2026. gada vasarā M. Gulbis bija Latvijas U-20 izlases galvenā trenera [[Ainars Zvirgzdiņš|Ainara Zvigzdiņa]] asistents.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Ventspils 2013 BBL}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2025}}
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{Ventspils 2018}}
{{Ventspils 2014 LBL}}
}}
{{Latvija vir basket 2005 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Māris}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>8oymog7b7tf4asn71eerda8drizqt2j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516734</id>
      <parentid>4516690</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:08:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7433" sha1="9uvinh6ft8vb6r2kbl1k5tsnoum7ifi" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Māris Gulbis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|10|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 201 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 101 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]/[[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2000
 |         kar_beig = 2026
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU/VEF]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Nacionālā Basketbola līga|NBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2000–2001 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Lainers]]
| kl_sez 2 = 2001–2005 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 3 = 2005–2006 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] 
| kl_sez 4 = 2006–2007 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 5 = 2007–2009 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 6 = 2009–2010 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Zemgale]]
| kl_sez 7 = 2010 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Šiaulia]]''
| kl_sez 8 = 2010–2011 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 9 = 2011–2012 | klubs 9 = {{flaga|Portugāle}} [[Gimarainšas &quot;Vitória&quot; (basketbols)|Gimarainšas &quot;Vitória&quot;]]
| kl_sez 10 = 2012–2013| klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 11 = 2013–2021| klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 12 = 2021–2026
| klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2020
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi =
* [[BBL]] čempions &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2019, 2022, 2025)&lt;/small&gt;
* 6× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]], [[2021.—2022. gada LBL sezona|2022]]—[[2024.—2025. gada LBL sezona|2025]])&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022—2025)&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Māris Gulbis''' (dzimis {{dat|1985|10|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[basketbolists]], pēc spēlētāja karjeras beigām — basketbola [[treneris]]. Spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijās, pārstāvējis vadošos [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubus [[VEF Rīga]] un [[BK Ventspils]]. Seškārtējs LBL čempions un trīskārtējs Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas čempions. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2025. gadā apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri.

M. Gulbja jaunākais brālis [[Mārtiņš Gulbis]] arī ir spēlējis basketbolu, bet ātri izvēlējies kļūt par [[treneris|treneri]], bijis [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlases]] un [[VEF Rīga]] galvenais treneris. Sportisti ir arī abu brāļu vecāki: tēvs spēlējis basketbolu, bet māte [[Anita Gulbe]] bijusi [[volejboliste]], pārstāvējusi PSRS izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunakais-treneris-lbl-vesture-martins-gulbis-vairak-jatic-sev.a185418/|title=Jaunākais treneris LBL vēsturē Mārtiņš Gulbis: Vairāk jātic sev|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Karjeras laikā M. Gulbis ir pārstāvējis daudzus LBL klubus, spēlējis arī [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Portugāle|Portugālē]]. 2014. un 2018. gadā kopā ar [[BK Ventspils]] kļuva par Latvijas čempionu, bet 2013. gadā uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]]. BK Ventspils sastāvā M. Gulbis bija viens no komandas līderiem, bijis arī tās kapteinis. [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas līgas sezonas]] sākumā saņēma oktobra mēneša labākā spēlētāja balvu (šajā laika posmā guva vidēji 29,4 punktus spēlē).&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7105766/gulbis-atzits-par-libl-oktobra-menesa-labako-speletaju Gulbis atzīts par LIBL oktobra mēneša labāko spēlētāju] TVnet&lt;/ref&gt;

2021. gada vasarā M. Gulbis pievienojās Latvijas čempionvienībai [[VEF Rīga]], kurā bija spēlējis vienu sezonu pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī VEF sastāvā kļuvis gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s, gan LBL čempionu.

M. Gulbis ir spēlējis Latvijas U-20 izlasē, taču ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]]. 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas basketbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] aizvadot 34 gadu vecumā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/maris-gulbis-ar-bulgariem-mus-gaida-smaga-spele-lidz-pedejam-minutem-14236327 Māris Gulbis: Ar bulgāriem mūs gaida smaga spēle līdz pēdējām minūtēm] Diena&lt;/ref&gt;

2026. gada martā M. Gulbis tika pieteikts [[VEF Rīga]] sastāvā un līdz sezonas beigām atgriezās laukumā spēlētāja statusā.

=== Trenera karjera ===
Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam un 2025. gada vasarā tika apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri. Kopā ar komandu kļuva par 2026. gada Nacionālās basketbola līgas čempionu.

2026. gada vasarā M. Gulbis bija Latvijas U-20 izlases galvenā trenera [[Ainars Zvirgzdiņš|Ainara Zvigzdiņa]] asistents.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Ventspils 2013 BBL}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2025}}
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{Ventspils 2018}}
{{Ventspils 2014 LBL}}
}}
{{Latvija vir basket 2005 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Māris}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>9uvinh6ft8vb6r2kbl1k5tsnoum7ifi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kruķi (Ilzeskalna pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>481355</id>
    <revision>
      <id>4516773</id>
      <parentid>4434671</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T05:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2290" sha1="h90g6x9wi64q7lvhiybavyiknwfsvcr" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ilzeskalna pagastā|Kruki|Kruķi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name = Kruķi
|settlement_type = Skrajciems
|image_skyline = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
|image_caption = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
|pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
|subdivision_type = Valsts
|subdivision_type1 = Novads
|subdivision_type2 = Pagasts
|subdivision_name = {{LAT}}
|subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
|subdivision_name2 = [[Ilzeskalna pagasts]]
|established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
|established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
|established_title2 = 
|established_date2 = 
|area_total_km2 = 
|area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
|population_as_of = 2021
|population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=80071|title=Informācija par objektu: Kruķi|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2021|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|population_total = 1
|population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
|latd = 56 |latm = 36 |lats = 25 |latNS = N
|longd = 27 |longm = 21 |longs = 19 |longEW = E
|elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
|elevation_m = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
|postal_code_type = Pasta nodaļa
|postal_code = LV-4619 Ilzeskalns
}}
'''Kruķi''' ({{val-ltg|Kruki}}) ir apdzīvota vieta [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna pagastā]]. Izvietojusies pagasta dienvidu daļā {{nobr|6,4 km}} attālumā no pagasta centra [[Ilzeskalns|Ilzeskalna]], {{nobr|16 km}} no novada centra [[Rēzekne]]s un {{nobr|248 km}} no [[Rīga]]s.

Pēc [[Valsts zemes dienests|Valsts zemes dienesta]] datiem Kruķos atrodas tikai viena [[viensēta]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100195248?type=village|title=Valsts adrešu reģistra dati: Kruķi, Ilzeskalna pag., Rēzeknes nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2021|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; un visa satiksme ar apdzīvoto vietu iet cauri blakus esošajiem [[Lupiki]]em.

1897. gadā luterāņu viensētā bija 7 cilvēki. 
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ilzeskalna pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>h90g6x9wi64q7lvhiybavyiknwfsvcr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:200 metri uz muguras peldēšanā olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>484254</id>
    <revision>
      <id>4516495</id>
      <parentid>3643063</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4450" sha1="p5bh7e72urrd14mymwmvgbpja4e9ihz" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = 200 metri uz muguras peldēšanā olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] 200 metri uz muguras peldēšanā olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Swimming pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Vīrieši
| list1 = 
* {{Color|#AAA|1896}}
* [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1900]]
* {{Color|#AAA|1904}}
* {{Color|#AAA|1908}}
* {{Color|#AAA|1912}}
* {{Color|#AAA|1920}}
* {{Color|#AAA|1924}}
* {{Color|#AAA|1928}}
* {{Color|#AAA|1932}}
* {{Color|#AAA|1936}}
* {{Color|#AAA|1948}}
* {{Color|#AAA|1952}}
* {{Color|#AAA|1956}}
* {{Color|#AAA|1960}}
* [[Peldēšana 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1964]]
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1968]]
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1972]]
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1976]]
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1980]]
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1984]]
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1988]]
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1992]]
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1996]]
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2000]]
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2004]]
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2008]]
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2012]]
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2016]]
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2020]]
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896}}
* {{Color|#AAA|1900}}
* {{Color|#AAA|1904}}
* {{Color|#AAA|1908}}
* {{Color|#AAA|1912}}
* {{Color|#AAA|1920}}
* {{Color|#AAA|1924}}
* {{Color|#AAA|1928}}
* {{Color|#AAA|1932}}
* {{Color|#AAA|1936}}
* {{Color|#AAA|1948}}
* {{Color|#AAA|1952}}
* {{Color|#AAA|1956}}
* {{Color|#AAA|1960}}
* {{Color|#AAA|1964}}
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1968]]
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1972]]
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1976]]
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1980]]
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1984]]
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1988]]
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1992]]
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|1996]]
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2000]]
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2004]]
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2008]]
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2012]]
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2016]]
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2020]]
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras sievietēm|2024]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Peldēšanas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p5bh7e72urrd14mymwmvgbpja4e9ihz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri uz muguras vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>484339</id>
    <revision>
      <id>4516492</id>
      <parentid>3501833</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:07:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3518" sha1="1bgzenkj06lp19bdchf8jich6hr7f2n" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri uz muguras vīriešiem
| title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri uz muguras vīriešiem
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Ernsts Hopenbergs]]|GER|1900. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Džeds Grifs]]|USA|1964. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Rolands Matess]]|GDR|1968. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Rolands Matess]]|GDR|1972. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Džons Neibers]]|USA|1976. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Šandors Vladārs]]|HUN|1980. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Riks Kerijs]]|USA|1984. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Igors Poļanskis]]|URS|1988. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Martins Lopess-Subero]]|ESP|1992. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Breds Bridžvoters]]|CAN|1996. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Lenijs Kraizelburgs]]|USA|2000. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ārons Pīrsols]]|USA|2004. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Lohte]]|USA|2008. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Tailers Klerijs]]|USA|2012. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Raiens Mērfijs (peldētājs)|Raiens Mērfijs]]|USA|2016. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Jevgēņijs Rilovs]]|ROC_2020|2020. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Huberts Košs]]|HUN|2024. gada vasaras}}
{{colend}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Peldēšanas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1bgzenkj06lp19bdchf8jich6hr7f2n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:200 metri brīvajā stilā peldēšanā olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>484364</id>
    <revision>
      <id>4516496</id>
      <parentid>3643057</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4716" sha1="j8c1h2429tpko2weej6k4m9bhkcpis7" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = 200 metri brīvajā stilā peldēšanā olimpiskajās spēlēs
| title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] 200 metri brīvajā stilā peldēšanā olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Swimming pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = Vīrieši
| list1 = 
* {{Color|#AAA|1896}}
* [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1900]]
* {{Color|#AAA|1904}}
* {{Color|#AAA|1908}}
* {{Color|#AAA|1912}}
* {{Color|#AAA|1920}}
* {{Color|#AAA|1924}}
* {{Color|#AAA|1928}}
* {{Color|#AAA|1932}}
* {{Color|#AAA|1936}}
* {{Color|#AAA|1948}}
* {{Color|#AAA|1952}}
* {{Color|#AAA|1956}}
* {{Color|#AAA|1960}}
* {{Color|#AAA|1964}}
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1968]]
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1972]]
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1976]]
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1980]]
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1984]]
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1988]]
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1992]]
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1996]]
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2000]]
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2004]]
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2008]]
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2012]]
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2016]]
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2020]]
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2024]]
| group2 = Sievietes
| list2 = 
* {{Color|#AAA|1896}}
* {{Color|#AAA|1900}}
* {{Color|#AAA|1904}}
* {{Color|#AAA|1908}}
* {{Color|#AAA|1912}}
* {{Color|#AAA|1920}}
* {{Color|#AAA|1924}}
* {{Color|#AAA|1928}}
* {{Color|#AAA|1932}}
* {{Color|#AAA|1936}}
* {{Color|#AAA|1948}}
* {{Color|#AAA|1952}}
* {{Color|#AAA|1956}}
* {{Color|#AAA|1960}}
* {{Color|#AAA|1964}}
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1968]]
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1972]]
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1976]]
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1980]]
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1984]]
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1988]]
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1992]]
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|1996]]
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2000]]
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2004]]
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2008]]
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2012]]
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2016]]
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2020]]
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā sievietēm|2024]]
| group3 = Citas
| list3 = 
* [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 220 jardi brīvajā stilā sievietēm|1904 (220 jardi)]]

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Peldēšanas olimpiskās veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>j8c1h2429tpko2weej6k4m9bhkcpis7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem</title>
    <ns>10</ns>
    <id>484365</id>
    <revision>
      <id>4516494</id>
      <parentid>4508230</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3666" sha1="aohqi7ajms2i4y774190po7yhiqusp1" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem
| title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem [[Attēls:Swimming pictogram.svg|18px]]
| titlestyle = background:gold;
| basestyle  = background:gold;
| state= {{{state|autocollapse}}}
| liststyle = text-align:left;
| listclass = plainlist

|list1 = {{colbegin|colwidth=25em}}
* [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Leins]]|GBR|1900. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Mihaels Vendens]]|AUS|1968. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Marks Spics]]|USA|1972. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Brūss Fērniss]]|USA|1976. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Sergejs Kopļakovs]]|URS|1980. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Mihaels Gross]]|FRG|1984. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dankans Ārmstrongs]]|AUS|1988. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Jevgeņijs Sadovjis]]|AUS|1992. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Denjons Loaders]]|NZL|1996. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Pīters van den Hogenbands]]|NED|2000. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Jans Torps]]|AUS|2004. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Maikls Felpss]]|USA|2008. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Janiks Aņēls]]|FRA|2012. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Suņs Jans]]|CHN|2016. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomass Dīns]]|GBR|2020. gada vasaras}}
* [[Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Dāvids Popovici]]|ROU|2024. gada vasaras}}
{{colend}}

| group2 = 220 jardi
| list2 = 
* [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 220 jardi brīvajā stilā sievietēm|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Danielss]]|USA|1904. gada vasaras}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Peldēšanas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>aohqi7ajms2i4y774190po7yhiqusp1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alars Kariss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492274</id>
    <revision>
      <id>4516847</id>
      <parentid>4484944</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:24:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunināju</comment>
      <origin>4516847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5918" sha1="sk5rh12uvxay2qb96y11qg0m6b9p3p2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Alars Kariss
 |       vārds_orģ = ''Alar Karis''
 |          attēls = Alar Karis, February 18, 2026 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Alars Kariss 2026. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Igaunijas prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|2021|10|11|N}}
 |     term_beigas = 
 |     priekštecis = [[Kersti Kaljulaida]]
 |        pēctecis = [[Ille Madise]]
 |        premjers = [[Kaja Kallasa]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|3|26}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[Igauņi|igaunis]]
 |         partija = bez partijas
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Sirje Karisa (prec. 1977)
 |           bērni = 3
 |       profesija = 
 |      alma_mater = [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Alars Kariss''' ({{val|et|Alar Karis}}; dzimis {{dat|1958|3|26}} [[Tartu]]) ir igauņu biologs un ierēdnis,&lt;ref name=&quot;ETIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etis.ee/CV/Alar_Karis|title=CV: Alar Karis|website=www.etis.ee|access-date=13 March 2021}}&lt;/ref&gt; pašreizējais [[Igaunijas prezidents]].&lt;ref name=&quot;AP&quot;&gt;[https://apnews.com/article/europe-business-estonia-15e34d33d8cb26ee2ff6a91100b6f197 Estonia elects museum director as president in 2nd try]&lt;/ref&gt;

No 2007. līdz 2012. gadam bija [[Tartu Universitāte]]s rektors.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot;/&gt; 2013.—2018. gadā viņš bija Igaunijas valsts kontrolieris.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608312020/potential-presidential-candidate-smart-and-educated-nation-key-to-future|title=Potential presidential candidate: Smart and educated nation key to future|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2018. gada [[Igaunijas Nacionālais muzejs|Igaunijas Nacionālā muzeja]] vadītājs.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. gadā saņēmis Latvijas Republikas [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada augustā pie viņa vērsās [[Rīgikogu]] priekšsēdētājs [[Jiri Ratass]], piedāvājot viņu nominēt [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] amatam augusta beigās gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608309632/riigikogu-speaker-asks-museum-director-to-consider-running-as-president|title=Riigikogu speaker asks museum director to consider running as president|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Nomināciju viņš pieņēma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608310604/museum-director-says-yes-in-answer-to-presidential-bid-offer|title=Museum director says 'yes' in answer to presidential bid offer|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņa kandidatūru vēlāk apstiprināja abas koalīcijas partijas, [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608312419/reform-party-riigikogu-group-supports-karis-as-presidential-candidate|title=Reform Party Riigikogu group supports Karis as presidential candidate|last=ERR|first=ERR {{!}}|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; un [[Igaunijas Centra partija|Centra partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608314117/center-joins-reform-in-support-for-alar-karis-presidential-candidacy|title=Center joins Reform in support for Alar Karis presidential candidacy|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts 2021. gada 31. augustā ar 72 balsīm.&lt;ref name=&quot;AP&quot; /&gt;
[[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|thumb|150px|left|Alars Kariss 2008. gadā]]

== Personīgā dzīve ==
Kariss dzimis [[Tartu]] 1958. gada 26. martā.&lt;ref name=&quot;ETIS2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=CV: Alar Karis|url=https://www.etis.ee/CV/Alar_Karis|access-date=13 March 2021|website=www.etis.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=ERR|first=ERR News {{!}}|date=2021-08-30|title=Who is Estonia's next president Alar Karis?|url=https://news.err.ee/1608321551/who-is-estonia-s-next-president-alar-karis|access-date=2021-08-31|website=ERR|language=en}}&lt;/ref&gt; Absolvējis [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte|Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāti]], iegūstot biologa specialitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-koalicija-valsts-prezidenta-amatam-virza-nacionala-muzeja-direktoru-alaru-karisu.a418079/|title=Igaunijas koalīcija valsts prezidenta amatam virza Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā kļuva par šīs universitātes profesoru.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt; Arī viņa tēvs Harijs Kariss (dzimis 1930. gadā) ir botāniķis.&lt;ref&gt;''Eesti Entsüklopeedia 14'', p. 142. Tallinn 2000. ISBN 9985-70-064-3 (in Estonian)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karissm Alars}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Biologi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>sk5rh12uvxay2qb96y11qg0m6b9p3p2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516849</id>
      <parentid>4516847</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4516849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5916" sha1="g9ni2yzb36amw3e59jkpwratbfhb6kr" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Alars Kariss
 |       vārds_orģ = ''Alar Karis''
 |          attēls = Alar Karis, February 18, 2026 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Alars Kariss 2026. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Igaunijas prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|2021|10|11|N}}
 |     term_beigas = 
 |     priekštecis = [[Kersti Kaljulaida]]
 |        pēctecis = [[Ille Madise]]
 |        premjers = [[Kaja Kallasa]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|3|26}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[Igauņi|igaunis]]
 |         partija = bez partijas
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Sirje Karisa (prec. 1977)
 |           bērni = 3
 |       profesija = 
 |      alma_mater = [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Alars Kariss''' ({{val|et|Alar Karis}}; dzimis {{dat|1958|3|26}} [[Tartu]]) ir igauņu biologs un ierēdnis,&lt;ref name=&quot;ETIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etis.ee/CV/Alar_Karis|title=CV: Alar Karis|website=www.etis.ee|access-date=13 March 2021}}&lt;/ref&gt; pašreizējais [[Igaunijas prezidents]].&lt;ref name=&quot;AP&quot;&gt;[https://apnews.com/article/europe-business-estonia-15e34d33d8cb26ee2ff6a91100b6f197 Estonia elects museum director as president in 2nd try]&lt;/ref&gt;

No 2007. līdz 2012. gadam bija [[Tartu Universitāte]]s rektors.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot;/&gt; 2013.—2018. gadā viņš bija Igaunijas valsts kontrolieris.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608312020/potential-presidential-candidate-smart-and-educated-nation-key-to-future|title=Potential presidential candidate: Smart and educated nation key to future|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2018. gada [[Igaunijas Nacionālais muzejs|Igaunijas Nacionālā muzeja]] vadītājs.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. gadā saņēma Latvijas Republikas [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1958. gada 26. martā [[Tartu]].&lt;ref name=&quot;ETIS2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=CV: Alar Karis|url=https://www.etis.ee/CV/Alar_Karis|access-date=13 March 2021|website=www.etis.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=ERR|first=ERR News {{!}}|date=2021-08-30|title=Who is Estonia's next president Alar Karis?|url=https://news.err.ee/1608321551/who-is-estonia-s-next-president-alar-karis|access-date=2021-08-31|website=ERR|language=en}}&lt;/ref&gt; absolvēja studijas [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte|Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē]], iegūstot biologa specialitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-koalicija-valsts-prezidenta-amatam-virza-nacionala-muzeja-direktoru-alaru-karisu.a418079/|title=Igaunijas koalīcija valsts prezidenta amatam virza Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā kļuva par šīs universitātes profesoru.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt; Arī viņa tēvs Harijs Kariss (dzimis 1930. gadā) ir botāniķis.&lt;ref&gt;''Eesti Entsüklopeedia 14'', p. 142. Tallinn 2000. ISBN 9985-70-064-3 (in Estonian)&lt;/ref&gt;

2021. gada augustā pie viņa vērsās [[Rīgikogu]] priekšsēdētājs [[Jiri Ratass]], piedāvājot viņu nominēt [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] amatam augusta beigās gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608309632/riigikogu-speaker-asks-museum-director-to-consider-running-as-president|title=Riigikogu speaker asks museum director to consider running as president|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Nomināciju viņš pieņēma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608310604/museum-director-says-yes-in-answer-to-presidential-bid-offer|title=Museum director says 'yes' in answer to presidential bid offer|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņa kandidatūru vēlāk apstiprināja abas koalīcijas partijas, [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608312419/reform-party-riigikogu-group-supports-karis-as-presidential-candidate|title=Reform Party Riigikogu group supports Karis as presidential candidate|last=ERR|first=ERR {{!}}|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; un [[Igaunijas Centra partija|Centra partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608314117/center-joins-reform-in-support-for-alar-karis-presidential-candidacy|title=Center joins Reform in support for Alar Karis presidential candidacy|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts 2021. gada 31. augustā ar 72 balsīm.&lt;ref name=&quot;AP&quot; /&gt;
[[Attēls:Alar Karis cropped.jpg|thumb|150px|left|Alars Kariss 2008. gadā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karissm Alars}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Biologi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>g9ni2yzb36amw3e59jkpwratbfhb6kr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516852</id>
      <parentid>4516849</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:32:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4516852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5908" sha1="iy6ecr3f65dq5pdmo710t754q0m8i2t" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Alars Kariss
 |       vārds_orģ = ''Alar Karis''
 |          attēls = Alar Karis, February 18, 2026 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Alars Kariss 2026. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Igaunijas prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|2021|10|11|N}}
 |     term_beigas = 
 |     priekštecis = [[Kersti Kaljulaida]]
 |        pēctecis = [[Ille Madise]]
 |        premjers = [[Kaja Kallasa]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|3|26}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu|td=Igaunija}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[Igauņi|igaunis]]
 |         partija = bez partijas
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Sirje Karisa (prec. 1977)
 |           bērni = 3
 |       profesija = 
 |      alma_mater = [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Alars Kariss''' ({{val|et|Alar Karis}}; dzimis {{dat|1958|3|26}} [[Tartu]]) ir igauņu biologs un ierēdnis,&lt;ref name=&quot;ETIS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etis.ee/CV/Alar_Karis|title=CV: Alar Karis|website=www.etis.ee|access-date=13 March 2021}}&lt;/ref&gt; pašreizējais [[Igaunijas prezidents]].&lt;ref name=&quot;AP&quot;&gt;[https://apnews.com/article/europe-business-estonia-15e34d33d8cb26ee2ff6a91100b6f197 Estonia elects museum director as president in 2nd try]&lt;/ref&gt;

No 2007. līdz 2012. gadam bija [[Tartu Universitāte]]s rektors.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot;/&gt; 2013.—2018. gadā viņš bija Igaunijas valsts kontrolieris.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608312020/potential-presidential-candidate-smart-and-educated-nation-key-to-future|title=Potential presidential candidate: Smart and educated nation key to future|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2018. gada [[Igaunijas Nacionālais muzejs|Igaunijas Nacionālā muzeja]] vadītājs.&lt;ref name=&quot;ETIS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. gadā saņēma Latvijas Republikas [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1958. gada 26. martā [[Tartu]].&lt;ref name=&quot;ETIS2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=CV: Alar Karis|url=https://www.etis.ee/CV/Alar_Karis|access-date=13 March 2021|website=www.etis.ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=ERR|first=ERR News {{!}}|date=2021-08-30|title=Who is Estonia's next president Alar Karis?|url=https://news.err.ee/1608321551/who-is-estonia-s-next-president-alar-karis|access-date=2021-08-31|website=ERR|language=en}}&lt;/ref&gt; absolvēja studijas [[Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte|Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē]], iegūstot biologa specialitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-koalicija-valsts-prezidenta-amatam-virza-nacionala-muzeja-direktoru-alaru-karisu.a418079/|title=Igaunijas koalīcija valsts prezidenta amatam virza Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-08-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā kļuva par šīs universitātes profesoru.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt; Arī viņa tēvs Harijs Kariss (dzimis 1930. gadā) ir botāniķis.&lt;ref&gt;''Eesti Entsüklopeedia 14'', p. 142. Tallinn 2000. ISBN 9985-70-064-3 (in Estonian)&lt;/ref&gt;

2021. gada augustā pie viņa vērsās [[Rīgikogu]] priekšsēdētājs [[Jiri Ratass]], piedāvājot viņu nominēt [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] amatam augusta beigās gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608309632/riigikogu-speaker-asks-museum-director-to-consider-running-as-president|title=Riigikogu speaker asks museum director to consider running as president|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Nomināciju viņš pieņēma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608310604/museum-director-says-yes-in-answer-to-presidential-bid-offer|title=Museum director says 'yes' in answer to presidential bid offer|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņa kandidatūru vēlāk apstiprināja abas koalīcijas partijas, [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608312419/reform-party-riigikogu-group-supports-karis-as-presidential-candidate|title=Reform Party Riigikogu group supports Karis as presidential candidate|last=ERR|first=ERR {{!}}|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; un [[Igaunijas Centra partija|Centra partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1608314117/center-joins-reform-in-support-for-alar-karis-presidential-candidacy|title=Center joins Reform in support for Alar Karis presidential candidacy|last=|first=|website=ERR|access-date=2021-08-22|date=2021-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts 2021. gada 31. augustā ar 72 balsīm.&lt;ref name=&quot;AP&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Alar Karis cropped.jpg|Alars Kariss 2008. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karissm Alars}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Biologi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>iy6ecr3f65dq5pdmo710t754q0m8i2t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slāvu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496165</id>
    <revision>
      <id>4516807</id>
      <parentid>4488402</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:35:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3399" sha1="j9ubdb9jm6jz1gr944vceecva0f15l5" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Slāvu iela|Slāvu iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Slāvu iela
| joslu skaits = 8
| mikroautobuss = 
| tramvajs = 
| trolejbuss = 
| autobuss = [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]]
| ievēr celtnes = [[Slāvu tilts]], [[Dienvidu tilts]]
| ielas segums = [[asfaltbetons]]
| vēst nosaukumi = Kuzņecova iela, Stahanoviešu iela
| attēls = Slāvu iela.JPG
| atklāta = 
| ielas garums = 1277 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| apkaime = [[Latgales apkaime]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| pilsēta = {{Rīga}}
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q109466376|zoom=14}}
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| cits = 
}}
'''Slāvu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] un [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Iela pamatā stiepjas pāri [[Slāvu tilts|Slāvu tiltam]], sākoties no [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un beidzoties krustojumā ar [[Slāvu aplis|Slāvu rotācijas apli]].

2021. gadā ielā atradās 18 adreses.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/slavu-iela-riga/majas|title=Slāvu iela, Rīga|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2021-11-02|date=2021-11-03|language=lv|archive-date=2021-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211102235120/https://www.lursoft.lv/adrese/slavu-iela-riga/majas}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Iela izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē blakus [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]]i. 1899. gadā tai tika dots nosaukums ''Slavjanskaja'' jeb Slāvu iela, blakus atradās arī [[Zilupes iela (Rīga)|Latviešu iela]], [[Indrupes iela (Rīga)|Lietuviešu iela]], [[Salacas iela (Rīga)|Lībiešu iela]] un [[Rītupes iela (Rīga)|Igauņu iela]], kas visas vēlāk pārdēvētas citos nosaukumos.  No 1923. līdz 1950. gadam tās nosaukums bija '''Kuzņecova iela''', no 1950. līdz 1990. gadam — '''Stahanoviešu iela'''. 1970. gadā pāri dzelzceļa līnijai [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] tika atklāts satiksmes pārvads, kurš pārņēma ielas nosaukumu. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai atjaunots vēsturiskais nosaukums&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, &quot;Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU&quot;, ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]&lt;/ref&gt;.

== Ielu savienojumi ==
Slāvu iela Slāvu rotācijas aplī savienojas ar [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema ielu]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]], Dienvidu tilta pusē — ar [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]] un [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Dārzciemā]]
[[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>j9ubdb9jm6jz1gr944vceecva0f15l5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veida</title>
    <ns>0</ns>
    <id>498169</id>
    <revision>
      <id>4516872</id>
      <parentid>3513122</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4516872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="139" sha1="ckj52ci3bz422jfkjfw2t2xi61jji63" xml:space="preserve">'''Veida''' var būt:

* [[Džnija Veida]];
* [[Virdžīnija Veida]].

== Skatīt arī ==
* [[Veids]]

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>ckj52ci3bz422jfkjfw2t2xi61jji63</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516873</id>
      <parentid>4516872</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:40:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="140" sha1="kuwko1c46e7zrhcjlle2fckpzkxfaun" xml:space="preserve">'''Veida''' var būt:

* [[Dženija Veida]];
* [[Virdžīnija Veida]].

== Skatīt arī ==
* [[Veids]]

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>kuwko1c46e7zrhcjlle2fckpzkxfaun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas sākumskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499859</id>
    <revision>
      <id>4516449</id>
      <parentid>4160482</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4317" sha1="hehr04y9zxe8vhkfr5s5mzbjzllu9ji" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas sākumskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 4th elementary school in Jelgava - panoramio.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Jelgavas 4. sākumskolas ēka (2010)
| motto = 
| location = Pulkveža O. Kalpaka iela 34, [[Jelgava]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 38
| lats = 21
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 43
| longs = 8
| longEW = E
| schooltype = vispārējās izglītības iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1991. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = Agita Lundberga&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/jelgavas-4-sakumskola/|title=Jelgavas 4.sākumskola|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| headmistress = 
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 1020 (2024)&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|j4ssk.lv}}
}}'''Jelgavas sākumskola''' ir izglītības iestāde [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela|Pulkveža Oskara Kalpaka ielā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. &lt;!--Tajā ir trīs informātikas kabineti, trīs mājturības un tehnoloģiju kabineti, multimediju kabinets, aktu zāle, divas sporta zāles, ēdnīca, bibliotēka, lasītava, muzejs, medicīnas kabinets, skolotāju istaba un vecāku atbalsta centrs. Āra teritorijā iekārtota zaļā klase un sporta laukums.--&gt;

== Vēsture ==
Jelgavas 4. sākumskola dibināta 1991. gadā kā ''Jelgavas 2. sākumskola'', sākotnēji nodrošinot izglītību skolēniem no 1. līdz 4. klasei. Saistībā ar Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju, no 1997. gada 1. jūlija skola tika pārdēvēta par ''Jelgavas 4. pamatskolu'', paplašinot izglītības programmu līdz 6. klasei. 2013. gada 1. jūnijā, saskaņā ar ārējo tiesību aktu prasībām, skola ieguva savu pašreizējo nosaukumu – ''Jelgavas 4. sākumskola''. Savā darbības laikā izglītības iestāde ilgus gadus bija izvietota vairākās ēkās, bet kopš 2001. gada atrodas vienā ēkā [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela|Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 34]]. Kopš 2005. gada 1. februāra skolu vada direktore Agita Lundberga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.j4ssk.lv/?id=28|title=Jelgavas 4. sākumskola|website=www.j4ssk.lv|access-date=2024-10-20}}&lt;/ref&gt;

2019. gada vasarā noslēdzās Jelgavas 4. sākumskolas stadiona rekonstrukcija, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu sporta kompleksu vairāk nekā 1,3 hektāru platībā. Stadionā izveidots mākslīgā seguma futbola laukums (40×60 metri), skrejceļš, vairāki sporta spēļu laukumi, āra trenažieru zona, kā arī ēka ar ģērbtuvēm un noliktavu inventāram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/rekonstruets-stadions-pie-4-sakumskolas/|title=Rekonstruēts stadions pie 4. sākumskolas|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|date=2019-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas sākumskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
Jelgavas sākumskola piedāvā šādas izglītības programmas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/provider/Jelgavas%204.%20s%C4%81kumskola|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2024-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
* Pirmsskolas izglītības programma (programmas kods 01011111)
* Pamatizglītības 1. posma (1.–6. klase) programma (programmas kods 11011111)
* Speciālās pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (programmas kods 11015611)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>hehr04y9zxe8vhkfr5s5mzbjzllu9ji</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516452</id>
      <parentid>4516449</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Colbertson pārvietoja lapu [[Jelgavas 4. sākumskola]] uz [[Jelgavas sākumskola]]: Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4317" sha1="hehr04y9zxe8vhkfr5s5mzbjzllu9ji" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas sākumskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 4th elementary school in Jelgava - panoramio.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Jelgavas 4. sākumskolas ēka (2010)
| motto = 
| location = Pulkveža O. Kalpaka iela 34, [[Jelgava]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 38
| lats = 21
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 43
| longs = 8
| longEW = E
| schooltype = vispārējās izglītības iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1991. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = Agita Lundberga&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/jelgavas-4-sakumskola/|title=Jelgavas 4.sākumskola|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| headmistress = 
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 1020 (2024)&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|j4ssk.lv}}
}}'''Jelgavas sākumskola''' ir izglītības iestāde [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela|Pulkveža Oskara Kalpaka ielā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. &lt;!--Tajā ir trīs informātikas kabineti, trīs mājturības un tehnoloģiju kabineti, multimediju kabinets, aktu zāle, divas sporta zāles, ēdnīca, bibliotēka, lasītava, muzejs, medicīnas kabinets, skolotāju istaba un vecāku atbalsta centrs. Āra teritorijā iekārtota zaļā klase un sporta laukums.--&gt;

== Vēsture ==
Jelgavas 4. sākumskola dibināta 1991. gadā kā ''Jelgavas 2. sākumskola'', sākotnēji nodrošinot izglītību skolēniem no 1. līdz 4. klasei. Saistībā ar Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju, no 1997. gada 1. jūlija skola tika pārdēvēta par ''Jelgavas 4. pamatskolu'', paplašinot izglītības programmu līdz 6. klasei. 2013. gada 1. jūnijā, saskaņā ar ārējo tiesību aktu prasībām, skola ieguva savu pašreizējo nosaukumu – ''Jelgavas 4. sākumskola''. Savā darbības laikā izglītības iestāde ilgus gadus bija izvietota vairākās ēkās, bet kopš 2001. gada atrodas vienā ēkā [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela|Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 34]]. Kopš 2005. gada 1. februāra skolu vada direktore Agita Lundberga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.j4ssk.lv/?id=28|title=Jelgavas 4. sākumskola|website=www.j4ssk.lv|access-date=2024-10-20}}&lt;/ref&gt;

2019. gada vasarā noslēdzās Jelgavas 4. sākumskolas stadiona rekonstrukcija, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu sporta kompleksu vairāk nekā 1,3 hektāru platībā. Stadionā izveidots mākslīgā seguma futbola laukums (40×60 metri), skrejceļš, vairāki sporta spēļu laukumi, āra trenažieru zona, kā arī ēka ar ģērbtuvēm un noliktavu inventāram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/rekonstruets-stadions-pie-4-sakumskolas/|title=Rekonstruēts stadions pie 4. sākumskolas|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|date=2019-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas sākumskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
Jelgavas sākumskola piedāvā šādas izglītības programmas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/provider/Jelgavas%204.%20s%C4%81kumskola|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2024-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
* Pirmsskolas izglītības programma (programmas kods 01011111)
* Pamatizglītības 1. posma (1.–6. klase) programma (programmas kods 11011111)
* Speciālās pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (programmas kods 11015611)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>hehr04y9zxe8vhkfr5s5mzbjzllu9ji</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516487</id>
      <parentid>4516452</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:52:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4314" sha1="rn6lh7tad5cjeljy6zz3m3ov461gx9j" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jelgavas sākumskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 4th elementary school in Jelgava - panoramio.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Jelgavas sākumskolas ēka (2010)
| motto = 
| location = Pulkveža O. Kalpaka iela 34, [[Jelgava]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Jelgava
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 38
| lats = 21
| latNS = N
| longd = 23
| longm = 43
| longs = 8
| longEW = E
| schooltype = vispārējās izglītības iestāde
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1991. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| director = Agita Lundberga&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/jelgavas-4-sakumskola/|title=Jelgavas 4.sākumskola|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| headmistress = 
| headmaster = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 1020 (2024)&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{URL|j4ssk.lv}}
}}'''Jelgavas sākumskola''' ir izglītības iestāde [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela|Pulkveža Oskara Kalpaka ielā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. &lt;!--Tajā ir trīs informātikas kabineti, trīs mājturības un tehnoloģiju kabineti, multimediju kabinets, aktu zāle, divas sporta zāles, ēdnīca, bibliotēka, lasītava, muzejs, medicīnas kabinets, skolotāju istaba un vecāku atbalsta centrs. Āra teritorijā iekārtota zaļā klase un sporta laukums.--&gt;

== Vēsture ==
Jelgavas 4. sākumskola dibināta 1991. gadā kā ''Jelgavas 2. sākumskola'', sākotnēji nodrošinot izglītību skolēniem no 1. līdz 4. klasei. Saistībā ar Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju, no 1997. gada 1. jūlija skola tika pārdēvēta par ''Jelgavas 4. pamatskolu'', paplašinot izglītības programmu līdz 6. klasei. 2013. gada 1. jūnijā, saskaņā ar ārējo tiesību aktu prasībām, skola ieguva savu pašreizējo nosaukumu – ''Jelgavas 4. sākumskola''. Savā darbības laikā izglītības iestāde ilgus gadus bija izvietota vairākās ēkās, bet kopš 2001. gada atrodas vienā ēkā [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela|Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 34]]. Kopš 2005. gada 1. februāra skolu vada direktore Agita Lundberga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.j4ssk.lv/?id=28|title=Jelgavas 4. sākumskola|website=www.j4ssk.lv|access-date=2024-10-20}}&lt;/ref&gt;

2019. gada vasarā noslēdzās Jelgavas 4. sākumskolas stadiona rekonstrukcija, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu sporta kompleksu vairāk nekā 1,3 hektāru platībā. Stadionā izveidots mākslīgā seguma futbola laukums (40×60 metri), skrejceļš, vairāki sporta spēļu laukumi, āra trenažieru zona, kā arī ēka ar ģērbtuvēm un noliktavu inventāram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/rekonstruets-stadions-pie-4-sakumskolas/|title=Rekonstruēts stadions pie 4. sākumskolas|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|date=2019-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pārdēvēta par Jelgavas sākumskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sacies-jaunais-2026-2027-macibu-gads/|title=Sācies jaunais – 2026./2027. mācību gads – Jelgava|access-date=2026-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
Jelgavas sākumskola piedāvā šādas izglītības programmas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/provider/Jelgavas%204.%20s%C4%81kumskola|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2024-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jelgavalv&quot; /&gt;
* Pirmsskolas izglītības programma (programmas kods 01011111)
* Pamatizglītības 1. posma (1.–6. klase) programma (programmas kods 11011111)
* Speciālās pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (programmas kods 11015611)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Jelgavas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavā]]</text>
      <sha1>rn6lh7tad5cjeljy6zz3m3ov461gx9j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13A. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501084</id>
    <revision>
      <id>4516815</id>
      <parentid>4475439</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:42:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8209" sha1="78z0yqevj9gilop65finpl3wuinef7c" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums= 13a. autobusu maršruts
|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|mājas lapa=
|pasažieri gadā=
|pasažieri dienā=
|parks= RPPU &quot;Imanta&quot; (apkalpoja) un № 6 (apkalpoja)
|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|transporta vienīb= 4 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|pieturu skaits= 75
(35 / 40)
|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|kopējais garums= 70,2 km&lt;br /&gt;(35,1 km / 35,1 km)&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|slēgts= {{dat|2006|09|20|L}}
|fona krāsa= #007C06
|tika plān atklāt=
|plānots atklāt=
|atklāts= {{dat|2003|||L}}
|pilsēta=Rīga|valsts= {{flag|Latvija}}
|karte=
|uz= [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|no= [[Ulbrokas kapi]]
|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''13a. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Ulbrokas kapi]]em līdz [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/photo/1841787/?gid=1351|title=Rīgas satiksmes transporta shēma uz 2006. gadu}}&lt;/ref&gt;

13a. autobusu maršruta kopējais garums bija 70,2 km. Maršruta '''Ulbrokas kapi''' — '''Kleisti''' kopējais garums bija 35,1 km, un maršruta '''Kleisti''' — '''Ulbrokas kapi''' kopējais garums arī bija 35,1 km.

Pirms maršruta slēgšanas pa 13a. autobusu maršrutu kursēja tikai 4 autobusi, bet brīvdienās — 3 autobusi. 13a. eksprešu autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &quot;Imanta&quot; un SIA &quot;Rīgas satiksme&quot; 6. autobusu parks. Maršruts tika slēgts {{dat|2006|9|20||bez}}.

== Maršruts ==
'''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' — '''[[Rīga Preču|Preču 2]]''' — '''[[Ulbrokas kapi]]''' kursēja pa šādām ielām: ceļš bez nosaukuma, [[Rātsupītes iela (Rīga)|Rātsupītes iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], K. Valdemāra iela, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[A. Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Pildas iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

'''Ulbrokas kapi''' — '''Preču 2''' — '''Kleisti''' kursēja pa šādām ielām: Lubānas iela, Dārzciema iela, Pildas iela, [[Piedrujas iela]], Vestienas iela, Stopiņu iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Avotu iela, Stabu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], K. Valdemāra iela, Vanšu tilts, K. Valdemāra iela, Daugavgrīvas iela, Buļļu iela, Dzirciema iela, Slokas iela, Kurzemes prospekts, Kleistu iela, Rātsupītes iela.

== Pieturvietas ==
13a. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 75 pietura. Maršrutā '''[[Ulbrokas kapi]]''' — '''[[Rīga Preču|Preču 2]]''' — '''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' bija 35 pieturas, bet maršrutā '''Kleisti''' — '''Preču 2''' — '''Ulbrokas kapi''' bija 40 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Pļavnieku kapi|Ulbrokas kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]] – 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Maizes kombināts
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Stadions &quot;Daugava&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |26
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Observatorija
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autobusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Gaiļi
|-
| align=&quot;center&quot; |32
| Degvielas uzpildes stacija
|-
| align=&quot;center&quot; |33
| Pagrieziens uz Kleistiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[RSU Zinātnes centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|Mikrobioloģijas institūts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
|[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Kleisti
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Mikrobioloģijas institūts
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Pagrieziens uz Kleistiem
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Degvielas uzpildes stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Gaiļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autobusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| ATC &quot;Latina&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Observatorija
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Saulgožu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Vaidelotes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Saldus iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Ūdens iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Preses nams]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Basteja bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Inženieru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Lienes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Stadions &quot;Daugava&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Stopiņu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Vietalvas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autobusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Degvielas uzpildes stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Maizes kombināts
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Strautu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Benzīntanks
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Pļavnieki [[Pļavnieki|–]] 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Bāze
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| Ulbrokas kapi
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|13a]]</text>
      <sha1>78z0yqevj9gilop65finpl3wuinef7c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:GingaCat</title>
    <ns>3</ns>
    <id>512527</id>
    <revision>
      <id>4516708</id>
      <parentid>3624973</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Deepfriedokra</username>
        <id>95076</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Janneman27]] uz [[Dalībnieka diskusija:GingaCat]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Janneman27|Janneman27]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/GingaCat|GingaCat]]&quot;</comment>
      <origin>3624973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="earfphbkehdch0grwe382kx8ji6j3km" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Janneman27}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 25. maijs, plkst. 20.09 (EEST)</text>
      <sha1>earfphbkehdch0grwe382kx8ji6j3km</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas garāko ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>521150</id>
    <revision>
      <id>4516805</id>
      <parentid>4474563</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9405" sha1="s97ub6jf44960wc42untj8uzehaiok4" xml:space="preserve">{{novec}}
Šis ir '''[[Rīga]]s 100 garāko ielu uzskaitījums''' (pēc 2016. gada datiem).

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr. !! Nosaukums !! Garums,&lt;br&gt; m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 1 || [[Jaunciema gatve]] || align=&quot;right&quot; | 16177
|-
| align=&quot;center&quot; | 2 || [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] || align=&quot;right&quot; | 14734
|-
| align=&quot;center&quot; | — || ''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] (ar [[Brīvības bulvāris (Rīga)|bulvāri]] un [[Brīvības gatve|gatvi]])'' || align=&quot;right&quot; | ''12071''
|-
| align=&quot;center&quot; | 3 || [[Kārļa Ulmaņa gatve]] || align=&quot;right&quot; | 11958
|-
| align=&quot;center&quot; | — || ''[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] (kopā ar [[Daugavgrīvas šoseja|šoseju]])'' || align=&quot;right&quot; | ''10581''
|-
| align=&quot;center&quot; | 4 || [[Biķernieku iela]] || align=&quot;right&quot; | 8884
|-
| align=&quot;center&quot; | 5 || [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] || align=&quot;right&quot; | 8451
|-
| align=&quot;center&quot; | 6 || [[Brīvības gatve]] || align=&quot;right&quot; | 8450
|-
| align=&quot;center&quot; | 7 || [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] || align=&quot;right&quot; | 7385
|-
| align=&quot;center&quot; | 8 || [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] || align=&quot;right&quot; | 6994
|-
| align=&quot;center&quot; | 9 || [[Jāņa Čakstes gatve]] || align=&quot;right&quot; | 6475
|-
| align=&quot;center&quot; | 10 || [[Jūrmalas gatve]] || align=&quot;right&quot; | 6372
|-
| align=&quot;center&quot; | 11 || [[Daugavgrīvas šoseja]] || align=&quot;right&quot; | 6176
|-
| align=&quot;center&quot; | 12 || [[Vecāķu prospekts]] || align=&quot;right&quot; | 6093
|-
| align=&quot;center&quot; | 13 || [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] || align=&quot;right&quot; | 6006
|-
| align=&quot;center&quot; | 14 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || align=&quot;right&quot; | 5976
|-
| align=&quot;center&quot; | 15 || [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] || align=&quot;right&quot; | 5777
|-
| align=&quot;center&quot; | 16 || [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] || align=&quot;right&quot; | 5626
|-
| align=&quot;center&quot; | 17 || [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || align=&quot;right&quot; | 5518
|-
| align=&quot;center&quot; | 18 || [[Dzelzavas iela]] || align=&quot;right&quot; | 5451
|-
| align=&quot;center&quot; | 19 || [[Gustava Zemgala gatve]] || align=&quot;right&quot; | 5381
|-
| align=&quot;center&quot; | 20 || [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] || align=&quot;right&quot; | 5315
|-
| align=&quot;center&quot; | 21 || [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] || align=&quot;right&quot; | 5307
|-
| align=&quot;center&quot; | 22 || [[Kurzemes prospekts]] || align=&quot;right&quot; | 4889
|-
| align=&quot;center&quot; | 23 || [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas iela]] || align=&quot;right&quot; | 4573
|-
| align=&quot;center&quot; | 24 || [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]] || align=&quot;right&quot; | 4569
|-
| align=&quot;center&quot; | 25 || [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] || align=&quot;right&quot; | 4509
|-
| align=&quot;center&quot; | 26 || [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]] || align=&quot;right&quot; | 4418
|-
| align=&quot;center&quot; | 27 || [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] || align=&quot;right&quot; | 4405
|-
| align=&quot;center&quot; | 28 || [[Lidlauka iela (Rīga)|Lidlauka iela]] || align=&quot;right&quot; | 4332
|-
| align=&quot;center&quot; | 29 || [[Mūkusalas iela]] || align=&quot;right&quot; | 4081
|-
| align=&quot;center&quot; | 30 || [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]] || align=&quot;right&quot; | 3879
|-
| align=&quot;center&quot; | 31 || [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas iela]] || align=&quot;right&quot; | 3856
|-
| align=&quot;center&quot; | 32 || [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] || align=&quot;right&quot; | 3718
|-
| align=&quot;center&quot; | 33 || [[Beberbeķu iela]] || align=&quot;right&quot; | 3676
|-
| align=&quot;center&quot; | 34 || [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]] || align=&quot;right&quot; | 3650
|-
| align=&quot;center&quot; | 35 || [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] || align=&quot;right&quot; | 3574
|-
| align=&quot;center&quot; | 36 || [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] || align=&quot;right&quot; | 3541
|-
| align=&quot;center&quot; | 37 || [[Mangaļsalas iela]] || align=&quot;right&quot; | 3494
|-
| align=&quot;center&quot; | 38 || [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] || align=&quot;right&quot; | 3433
|-
| align=&quot;center&quot; | 39 || [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] || align=&quot;right&quot; | 3414
|-
| align=&quot;center&quot; | 40 || [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] || align=&quot;right&quot; | 3283
|-
| align=&quot;center&quot; | 41 || [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || align=&quot;right&quot; | 3190
|-
| align=&quot;center&quot; | 42 || [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] || align=&quot;right&quot; | 3147
|-
| align=&quot;center&quot; | 43 || [[Zolitūdes iela]] || align=&quot;right&quot; | 3081
|-
| align=&quot;center&quot; | 44 || [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] || align=&quot;right&quot; | 3081
|-
| align=&quot;center&quot; | 45 || [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] || align=&quot;right&quot; | 3049
|-
| align=&quot;center&quot; | 46 || [[Mazjumpravas iela]] || align=&quot;right&quot; | 3041
|-
| align=&quot;center&quot; | 47 || [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2987
|-
| align=&quot;center&quot; | 48 || [[Ganību dambis]] || align=&quot;right&quot; | 2926
|-
| align=&quot;center&quot; | 49 || [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2910
|-
| align=&quot;center&quot; | 50 || [[Viestura prospekts]] || align=&quot;right&quot; | 2901
|-
| align=&quot;center&quot; | 51 || [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] || align=&quot;right&quot; | 2883
|-
| align=&quot;center&quot; | 52 || [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2826
|-
| align=&quot;center&quot; | 53 || [[Bullēnu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2772
|-
| align=&quot;center&quot; | 54 || [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] || align=&quot;right&quot; | 2744
|-
| align=&quot;center&quot; | 55 || [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] || align=&quot;right&quot; | 2740
|-
| align=&quot;center&quot; | 56 || [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]] || align=&quot;right&quot; | 2717
|-
| align=&quot;center&quot; | 57 || [[Šampētera iela]] || align=&quot;right&quot; | 2675
|-
| align=&quot;center&quot; | 58 || [[Rājumsila iela]] || align=&quot;right&quot; | 2653
|-
| align=&quot;center&quot; | 59 || [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2631
|-
| align=&quot;center&quot; | 60 || [[Ulbrokas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2622
|-
| align=&quot;center&quot; | 61 || [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2617
|-
| align=&quot;center&quot; | 62 || [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2612
|-
| align=&quot;center&quot; | 63 || [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] || align=&quot;right&quot; | 2554
|-
| align=&quot;center&quot; | 64 || [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2534
|-
| align=&quot;center&quot; | 65 || [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] || align=&quot;right&quot; | 2499
|-
| align=&quot;center&quot; | 66 || [[Ozolciema iela]] || align=&quot;right&quot; | 2481
|-
| align=&quot;center&quot; | 67 || [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2469
|-
| align=&quot;center&quot; | 68 || [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2452
|-
| align=&quot;center&quot; | 69 || [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2421
|-
| align=&quot;center&quot; | 70 || [[Mazā Juglas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2403
|-
| align=&quot;center&quot; | 71 || [[Ūnijas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2390
|-
| align=&quot;center&quot; | 72 || [[Auduma iela (Rīga)|Auduma iela]] || align=&quot;right&quot; | 2388
|-
| align=&quot;center&quot; | 73 || [[Volguntes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2381
|-
| align=&quot;center&quot; | 74 || [[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla iela]] || align=&quot;right&quot; | 2376
|-
| align=&quot;center&quot; | 75 || [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] || align=&quot;right&quot; | 2366
|-
| align=&quot;center&quot; | 76 || [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2362
|-
| align=&quot;center&quot; | 77 || [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2356
|-
| align=&quot;center&quot; | 78 || [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] || align=&quot;right&quot; | 2350
|-
| align=&quot;center&quot; | 79 || [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2308
|-
| align=&quot;center&quot; | 80 || [[Jaunciema 6. līnija]] || align=&quot;right&quot; | 2285
|-
| align=&quot;center&quot; | 81 || [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2267
|-
| align=&quot;center&quot; | 82 || [[Zaķusalas krastmala]] || align=&quot;right&quot; | 2266
|-
| align=&quot;center&quot; | 83 || [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2261
|-
| align=&quot;center&quot; | 84 || [[Rudzu iela (Rīga)|Rudzu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2261
|-
| align=&quot;center&quot; | 85 || [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2222
|-
| align=&quot;center&quot; | 86 || [[Anniņmuižas bulvāris]] || align=&quot;right&quot; | 2208
|-
| align=&quot;center&quot; | 87 || [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2204
|-
| align=&quot;center&quot; | 88 || [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] || align=&quot;right&quot; | 2183
|-
| align=&quot;center&quot; | 89 || [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] || align=&quot;right&quot; | 2182
|-
| align=&quot;center&quot; | 90 || [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2155
|-
| align=&quot;center&quot; | 91 || [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]] || align=&quot;right&quot; | 2144
|-
| align=&quot;center&quot; | 92 || [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2137
|-
| align=&quot;center&quot; | 93 || [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2124
|-
| align=&quot;center&quot; | 94 || [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2111
|-
| align=&quot;center&quot; | 95 || [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] || align=&quot;right&quot; | 2090
|-
| align=&quot;center&quot; | 96 || [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]] || align=&quot;right&quot; | 2075
|-
| align=&quot;center&quot; | 97 || [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] || align=&quot;right&quot; | 2070
|-
| align=&quot;center&quot; | 98 || [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] || align=&quot;right&quot; | 2054
|-
| align=&quot;center&quot; | 99 || [[Voleru iela]] || align=&quot;right&quot; | 2052
|-
| align=&quot;center&quot; | 100 || [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] || align=&quot;right&quot; | 2010
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|Rīgas ielu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>s97ub6jf44960wc42untj8uzehaiok4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Grigalis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>521234</id>
    <revision>
      <id>4516638</id>
      <parentid>4490801</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:38:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4516638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2784" sha1="ltqqdmalwv4yz1p48qk52mgba13hvnu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Māris Grigalis
 |        attēls = Māris Grigalis tuvplānā.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1977
 |    dz_mēnesis = 4
 |      dz_diena = 23
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.delfi.lv/izklaide/saturs/dienas-citats/maris-grigalis-36-dzimsanas-diena.d?id=43254335 | title= Māris Grigalis 36. dzimšanas dienā | publisher= Žurnāla „Ieva” 2013. gada aprīļa numurs | accessdate= 2022. gada 12. septembrī}}&lt;/ref&gt;
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = televīzijas un radio personība, pasākumu vadītājs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = Zane (pr. 2014)
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}

'''Māris Grigalis''' (dzimis {{dat|1977|4|23}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/382449-23-aprila-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule | title= 23. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē | publisher= jauns.lv | accessdate= 2022. gada 12. septembrī}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija]]s televīzijas un radio personība, kā arī pasākumu vadītājs. Viņš galvenokārt zināms kā [[laika ziņas|laika ziņu]] moderators rīta raidījumā “[[900 sekundes]]”, bet tagad &quot;TV3 Ziņas&quot;. Vēl viņš zināms kā ētera cilvēks radiostacijā [[Star FM]].

Māris Grigalis tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā “[[Sapņu komanda 1935]]”. Viņš piedalījās arī TV šova “[[Balss maskā]]” otrajā sezonā, kurā slēpās zem Planētas maskas.

== Privātā dzīve ==
Māris Grigalis 2014. gada septembrī apprecējās ar Zani.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/radio-personiba-maris-grigalis-klus-par-tevu-tresajai-atvasei/ | title= Radio personība Māris Grigalis kļūs par tēvu trešajai atvasei | publisher= tv3.lv | accessdate= 2022. gada 12. septembrī | archive-date= 2022. gada 12. Septembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20220912134917/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/radio-personiba-maris-grigalis-klus-par-tevu-tresajai-atvasei/ }}&lt;/ref&gt; Laulībā ir dzimuši trīs bērni — trīs dēli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Grigalis, Māris}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]</text>
      <sha1>ltqqdmalwv4yz1p48qk52mgba13hvnu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>521544</id>
    <revision>
      <id>4516784</id>
      <parentid>4498862</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:07:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9929" sha1="nleixs0p9lr9a4rdxcrgzlhqukqwsj7" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums=33. autobusu maršruts
|fona krāsa=#007C06
|no= [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
|uz= [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|karte= File:33aut-no23-10-2023.png
|valsts= Latvija
|pilsēta= Rīga
|izmaksas=
|kopējais garums= 28 km
|staciju skaits=
|pieturu skaits= 41
|transporta vienīb= 4 (darba dienās)
|pasažieri dienā=
|pasažieri gadā=
|mājas lapa=[https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/33/a-b/0706 Saraksts RS mājaslapā]
|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|parks= 7. autobusu parks
|apkalpoja=
|atklāts= {{dat|2022|9|19}}
}}
'''33. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] (galapunkts atrodas [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]] un [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu ielu]] krustojumā) līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]] (galapunkts atrodas [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielas]] un [[Brīvības gatve]]s krustojumā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

Maršruta kopējais garums sasniedz 28 km. Virziena '''Dārzciems''' — '''Jugla''' kopējais garums ir 13 km, bet virziena '''Jugla''' — '''Dārzciems''' kopējais garums ir 15 km. 33. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;Rīgas Satiksme&quot; 7. autobusu parks. Darba dienās pa līniju kursē 4 autobusi, bet brīvdienās maršruts nekursē.

Līdz 2013. gada 1. aprīlim [[33. autobusu maršruts (Rīga, 1959)|33. maršruta autobusi]] kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Kundziņsala]]i. Jaunais 33. maršruts &quot;Pļavnieki - Jugla&quot; tika atklāts 2022. gada 19. septembrī, aizstājot [[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303. ekspresbusu maršrutu]]. Iekļauts arī tika [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370. ekspresbusu maršruta]] posms no [[Andreja Saharova iela]]s līdz Līvānu un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielai]] (taču nekursējot pa [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes ielu]] ātrumvaļņu dēļ, bet gan pa paralēlo [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/636b73bad39a8.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdes protokols Nr.4 15.09.2022.}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2023. gada 1. februāra iekāpšana 33. maršruta autobusos notiek tikai pa pirmajām durvīm. No 2023. gada 23. oktobra galapunkts &quot;[[Pļavnieki]]&quot; tika pārdēvēts par &quot;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&quot;, lai precīzāk raksturotu apkaimi, kurā tas atrodas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-vairaku-pieturu-un-marsrutu-nosaukumos/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas vairāku pieturu un maršrutu nosaukumos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-10-23}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:A33 no-10-06-2024.png|thumb|33. autobusa maršruts no 2024. gada 10. jūnija līdz 4. novembrim.]]
No 2024. gada 10. jūnija līdz 4. novembrim remontdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Jugla (Rīga)|Juglu]] tika novirzīts Juglā pa Vangažu ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-10-junija-bus-izmainas-33-autobusa-marsruta/|title=No 10. jūnija būs izmaiņas 33. autobusa maršrutā}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]], [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

Virzienā '''[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]], [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:33. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|thumb|255px|33. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
[[Attēls:33. autobuss uz Hipokrāta ielas (3).jpg||thumb|255px|33. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
[[Attēls:33. autobuss Juglas galapunktā.jpg||thumb|255px|33. maršruta autobuss Juglas galapunktā]]
[[Attēls:33. autobuss uz Hipokrāta ielas (6).jpg|thumb|255px|33. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
[[Attēls:33. autobuss uz Hipokrāta ielas (7).jpg|thumb|255px|33. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]]
Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]''' ir 23 pieturas.

Virzienā '''[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 22 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela]] 48
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvenergo]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Piedrujas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Piedrujas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvenergo]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ulbrokas iela]] 48
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Hipokrāta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Dārzciema iela (pārdēvēta par &quot;Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Lubānas iela (pārdēvēta par &quot;Slāvu rotācijas aplis (Dārzciema ielā)&quot;)

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|33 (2022)]]</text>
      <sha1>nleixs0p9lr9a4rdxcrgzlhqukqwsj7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordža Meloni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528092</id>
    <revision>
      <id>4516763</id>
      <parentid>4072850</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4516763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2653" sha1="bucoq7ajg76bvxhr15bkh4hlhp0zwsf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Džordža Meloni
 |       vārds_orģ = ''Giorgia Meloni''
 |          attēls = Giorgia Meloni Official 2023 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Džordža Meloni 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Itālijas premjerministre]]
 |     term_sākums = {{dat|2022|10|22|N}}
 |     term_beigas = pašlaik
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = [[Serdžo Matarella]]
 |     priekštecis = [[Mario Dragi]]
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|15}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Itālija|Lacio|Roma}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = [[Itālijas brāļi]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = {{ubl|juriste|akadēmiķe|politiķe}}
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = [[katoļticība]]
 |        paraksts = Giorgia Meloni signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Džordža Meloni''' ({{val|it|Giorgia Meloni}}, {{izrunā|ˈdʒordʒa meˈloːni}}, dzimusi {{dat|1977|1|15}}) ir [[Itālija]]s [[žurnāliste]] un politiķe. No 2022. gada oktobra viņa ir [[Itālijas premjerministrs|Itālijas premjerministre]]. Džordža Meloni ir pirmā sieviete, kas kļuvusi par Itālijas premjerministri. Pārstāv labējo partiju &quot;[[Itālijas brāļi]]&quot;.

2026. gada augustā viņas vadītā valdība kļuva par visilgāk pie varas bijušo Itālijas vēsturē, bet kā valdības vadītājs ilgāk par viņu ir strādājis vienīgi [[Silvio Berluskoni]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju 
ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Itālijas premjerministrs]]
 | periods    = 2022— 
 | pirms      = [[Mario Dragi]]
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}


{{Itālijas premjerministri}}
{{G20 līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meloni, Džordža}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas premjerministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>bucoq7ajg76bvxhr15bkh4hlhp0zwsf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516770</id>
      <parentid>4516763</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T05:08:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4516770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3444" sha1="4f4w8uh5i8ddi17889beb5ylzie8888" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Džordža Meloni
 |       vārds_orģ = ''Giorgia Meloni''
 |          attēls = Giorgia Meloni Official 2023 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Džordža Meloni 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Itālijas premjerministre]]
 |     term_sākums = {{dat|2022|10|22|N}}
 |     term_beigas = pašlaik
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = [[Serdžo Matarella]]
 |     priekštecis = [[Mario Dragi]]
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|15}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Itālija|Lacio|Roma}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = [[Itālijas brāļi]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = {{ubl|juriste|akadēmiķe|politiķe}}
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = [[katoļticība]]
 |        paraksts = Giorgia Meloni signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Džordža Meloni''' ({{val|it|Giorgia Meloni}}, {{izrunā|ˈdʒordʒa meˈloːni}}, dzimusi {{dat|1977|1|15}} [[Roma|Romā]]) ir [[Itālija]]s [[žurnāliste]] un politiķe. No 2022. gada oktobra viņa ir [[Itālijas premjerministrs|Itālijas premjerministre]]. Džordža Meloni ir pirmā sieviete, kas kļuvusi par Itālijas premjerministri. Pārstāv labējo partiju &quot;[[Itālijas brāļi]]&quot;.

Tradiocionāli politiski nestabilajā Itālijā viņas vadītā valdība 2026. gadā kļuva par visilgāk pie varas bijušo Itālijas valdību pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.internazionale.it/ultime-notizie-reuters/2026/08/31/analysis-new-stability-record-for-italy-s-meloni-may-prove-fleeting|title=Analysis-New stability record for Italy’s Meloni may prove fleeting|website=Internazionale|access-date=2026-09-03|date=2026-08-31|language=en}}&lt;/ref&gt; bet kā valdības vadītājs ilgāk par viņu ir strādājis vienīgi [[Silvio Berluskoni]] vairākās vadītajās valdībās.

Dž. Meloni ir studējusi valodas un 1996. gadā ieguvusi vidējo izglītību Romā, Amerigo Vespuči profesionālajā institūtā, iegūstot valodu novirziena diplomu (''diploma di maturità linguistica''). Strādājusi [[Žurnālistika|žurnālistikā]], bet jau agri pievērsusies politikai un nav ieguvusi augstāko izglītību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Itālijas premjerministrs]]
 | periods    = 2022— 
 | pirms      = [[Mario Dragi]]
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}


{{Itālijas premjerministri}}
{{G20 līderi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meloni, Džordža}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas premjerministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>4f4w8uh5i8ddi17889beb5ylzie8888</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Enco Fernandess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528749</id>
    <revision>
      <id>4516518</id>
      <parentid>4497738</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:14:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8405" sha1="3ygiaibrxbgzqzbl2itw0yg551zx9vg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Enco Fernandess
| image = Enzo Fernandez Argentina v Egypt 7 July 2026-058.jpg
| image_size = 
| caption = Enco Fernandess [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]
| fullname = Enco Heremiass Fernandess
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|17}}
| birth_place = {{vieta|Argentīna|Sanmartina|2s=Sanmartina (Buenosairesa)}}
| height = 178
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.]]
| clubnumber = 17
| youthyears1 = 2005—2006
| youthclubs1 = {{flaga|ARG}} Club La Recova
| youthyears2 = 2006—2019
| youthclubs2 = {{flaga|ARG}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]]
| years1 = 2019—2022
| clubs1 = {{flaga|ARG}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]]
| caps1 = 40
| goals1 = 10
| years2 = 2020—2021
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|ARG}} [[Defensa y Justicia]]
| caps2 = 14
| goals2 = 0
| years3 = 2022—2023
| clubs3 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| caps3 = 17
| goals3 = 1
| nationalyears1 = 2019
| nationalteam1 = {{flaga|ARG}} Argentīna U18
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2022—
| nationalteam2 = {{fb|ARG}}
| nationalcaps2 = 49
| nationalgoals2 = 8
| club-update = {{dat|2026|09|02|SK|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|09|02|SK|bez}}
| clubs4 = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| years4 = 2023—2026
| caps4 = 119
| goals4 = 19
| clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.]]
| years5 = 2026—pašlaik
| caps5 = 0
| goals5 = 0
}}
'''Enco Heremiass Fernandess''' ({{val|es|Enzo Jeremías Fernández}}, dzimis {{dat|2001|1|17}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada septembra pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Manchester City F.C.]] No 2023. gada līdz 2026. gaam pārstāvēja [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']].

== Karjera ==
E. Fernandess ir ''[[Club Atlético River Plate|River Plate]]'' kluba akadēmijas audzēknis. No 2020. līdz 2021. gadam tika izīrēts klubam ''[[Defensa y Justicia]]''. Palīdzēja komandai uzvarēt 2020. gada ''[[Copa Sudamericana]]'' turnīrā. 2021. gadā uzvarēja ar šo komandu arī ''Recopa Sudamericana'', kur tikās ar ''[[Copa Libertadores]]'' čempioniem ''[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]''. 2021. gada jūlijā atgriezās ''River Plate''.

2022. gada jūnijā pievienojās [[Portugāle]]s klubam ''[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mundoalbiceleste.com/2022/06/23/benfica-announce-enzo-fernandez-will-join-the-club/ |title=Benfica announce Enzo Fernández will join the club |website=mundoalbiceleste.com |language=en |date={{dat|2022|6|23||bez}} |access-date={{dat|2022|12|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nospēlējis tur tikai pus sezonu, viņš par 106,8 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņām]] pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']]. Tā kļuva par visu laiku dārgāko pāreju uz Premjerlīgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4145509/2023/02/01/enzo-fernandez-chelsea-british-transfer-record/|title=Enzo Fernandez to Chelsea and why this is a British transfer record like no other|last=James|first=Stuart|website=The Athletic|access-date=2023-02-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 1. septembrī, transfēru noslēguma termiņa dienā, Anglijas Premjerlīgas klubs Mančestras &quot;City&quot; parakstīja līgumu ar Fernandesu par summu 125 miljoni mārciņu, kas, kā ziņots, kļust par Lielbritānijas rekordu, un līgums būs spēkā līdz 2031. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/01092026-city_kluba_rekorda_darijuma_parvilina_che |title=″City″ kluba rekorda darījumā pārvilina ″Chelsea″ līderi Fernandesu |website=Sportacentrs.com |language= |date={{dat|2026|9|1||bez}} |access-date={{dat|2026|9|1||bez}} |archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;  Šī transfēra dēļ viņš kļuva par pirmo spēlētāju futbola vēsturē, kas divos atsevišķos gadījumos ticis pārdots par summu, kas pārsniedz 100 miljonus mārciņu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/man-city-agree-sign-fernandez-chelsea-british-record-fee-reports-2026-09-01/ |title=Man City complete Fernandez signing from Chelsea |publisher=Reuters |date=1 September 2026 |access-date=2 September 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlases]] sastāvā debitēja {{dat|2022|9|24||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.abola.pt/nnh/2022-09-24/messi-bisa-na-estreia-de-enzo-fernandez/957941 |title=Messi bisa na estreia de Enzo Fernández |website=abola.pt |language=pt |date={{dat|2022|9|24||bez}} |access-date={{dat|2022|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221206073724/https://www.abola.pt/nnh/2022-09-24/messi-bisa-na-estreia-de-enzo-fernandez/957941 }}&lt;/ref&gt; Tika iekļauts komandas sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. Grupu turnīra spēlē pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] guva savus pirmos vārtus izlasē.

== Sasniegumi ==
'''Defensa y Justicia'''
* ''[[Copa Sudamericana]]'': 2020
* ''[[Recopa Sudamericana]]'': 2021

'''River Plate'''
* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Pirmā divīzija]]: 2021

'''Chelsea FC'''
* [[FA Kauss]] finālists : 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Argentīna'''
*[[FIFA Pasaules kauss]]:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) – as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}&lt;/ref&gt;; finālists: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Copa America]]: [[2024. gada Copa America|2024]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Argentīnas futbolists-aizmetnis}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Fernandess, Enco}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Buenosairesas provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Argentīnas futbolisti]]
[[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Defensa y Justicia spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3ygiaibrxbgzqzbl2itw0yg551zx9vg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>827. reģionālais autobusu maršruts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543543</id>
    <revision>
      <id>4516817</id>
      <parentid>4019642</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4516817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7211" sha1="akfp05h1b4f8xlvdhuw5e2yga0mpj45" xml:space="preserve">'''827. reģionālais autobusu maršruts''' bija reģionālais sabiedriskais transporta [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Rīgas (Abrenes iela)]] līdz [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešiem]].

827. reģionālais autobusu maršruts tika atklāts aptuveni 1992. gadā un tika slēgts 2009. gada 1. janvārī.{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=827. reģionālais autobusu maršruts|fona krāsa=#007C06|no=[[Rīga]] ([[Abrenes iela]])|uz=[[Saurieši]]|karte=[[Attēls:Nav foto.png|250px]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=~1992. gadā|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;|kopējais garums=|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;|pieturu skaits=69
(25 / 27 / 17)|transporta vienīb=2 / 2|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;|parks=RPPU ''Tālava'' (apkalpoja)|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}|slēgts=2009. gada 1. janvārī}}
Darbdienās un brīvdienās pa maršrutu kursēja 2 autobusi.

827. reģionālais autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &lt;nowiki&gt;''Tālava''&lt;/nowiki&gt;.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — '''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]].

'''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' — '''[[Sarkandaugava|Rīga (Abrenes iela)]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

'''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]].

== Pieturvietas ==
827. reģionālais autobusa maršrutā pavisam kopā bija 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — '''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' bija 25 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' — '''[[Sarkandaugava|Rīga (Abrenes iela)]]''' bija 27 pieturas un maršrutā '''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' bija 17 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| Abrenes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| Blaumaņa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| A. Čaka iela
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| J. Asara iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| A. Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Ogres pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| Institūts
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| Brāsliņas
|-
| align=&quot;center&quot; |21
| Avas
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; |23
| Mazkājas
|-
| align=&quot;center&quot; |24
| Dzelzceļa pārbrauktuve
|-
| align=&quot;center&quot; |25
| Saurieši
|-
|}
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| Saurieši
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| Dzelzceļa pārbrauktuve
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| Mazkājas
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| Avas
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| Brāsliņas
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| Institūts
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Ogres pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| A. Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| J. Asara iela
|-
| align=&quot;center&quot; |21
| A. Čaka iela
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| Tallinas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |23
| Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |24
| Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |25
| Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |26
| Centrālais tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |27
| Abrenes iela
|-
|}
|
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Ogres pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Institūts
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Brāsliņas
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Avas
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Skola
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Mazkājas
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Dzelzceļa pārbrauktuve
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Saurieši
|-
|}
|}
| valign=&quot;top&quot; |Saraksts maršrutam līdz

2009. gada 1. janvārim

Pieturvieta:

&lt;nowiki&gt;''Abrenes iela''&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; |Katru dienu
|-
| align=&quot;center&quot; |'''6'''
|45
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''7'''
|50
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
| align=&quot;center&quot; |'''9'''
|20
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
| align=&quot;center&quot; |'''11'''
|15
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
| align=&quot;center&quot; |'''13'''
|15
|50
|-
| align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
| align=&quot;center&quot; |'''15'''
|20
|55
|-
| align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
| align=&quot;center&quot; |'''17'''
|30
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''18'''
|10
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
| align=&quot;center&quot; |'''20'''
|00
|
|-
| align=&quot;center&quot; |'''21'''
|50
|
|}
|}

== Ārējās saites ==
* https://web.archive.org/web/20080420173358fw_/http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=1898&amp;t=xhtml&amp;l=lv

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu maršruti]]
[[Kategorija:Sabiedriskā transporta maršruti]]</text>
      <sha1>akfp05h1b4f8xlvdhuw5e2yga0mpj45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>829. reģionālais autobusu maršruts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543545</id>
    <revision>
      <id>4516819</id>
      <parentid>4019644</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:50:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4516819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20420" sha1="cjutag3bkbsnregj81fkgy8w7bpitva" xml:space="preserve">'''829. reģionālais autobusu maršruts''' bija reģionālais sabiedriskais transporta [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Rīgas (Abrenes iela)]] līdz [[Ropaži]]em.

829. reģionālais autobusu maršruts tika atklāts aptuveni 1992. gadā un tika slēgts 2009. gada [[1. janvāris|1. janvārī]].

Darbdienās pa maršrutu kursēja 2 autobusi, bet brīvdienās — 1 autobuss.

829. reģionālo autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &lt;nowiki&gt;''Tālava''&lt;/nowiki&gt;.

{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=829. reģionālais autobusu maršruts|fona krāsa=#007C06|no=[[Rīga]] ([[Abrenes iela]])|uz=[[Ropaži]]|karte=[[Attēls:Nav foto.png|250px]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=~1992. gadā|plānots atklāt=|tika plān atklāt=|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;|kopējais garums=|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;|pieturu skaits=252
(42 / 45 / 23 / 22 / 42 / 45 / 33 / 33)|transporta vienīb=2 / 1|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;|parks=RPPU ''Tālava'' (apkalpoja)|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}|slēgts=2009. gadā 1. janvārī}}

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — '''[[Ropaži]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], P4 šoseja.

'''[[Abrenes iela (Rīga)|Ropaži]]''' — '''[[Ropaži|Rīga (Abrenes iela)]]''' kursēja pa šādām ielām: P4 šoseja, [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

'''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Ropaži]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], P4 šoseja.

'''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''[[Zaķumuiža]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], P4 šoseja.

'''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|'''Silakrogs''']] — '''[[Ropaži]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], P4 šoseja.

[[Silakrogs (Ropažu pagasts)|'''Silakrogs''']] — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Ropaži]]''' — '''[[Ropaži|Rīga (Abrenes iela)]]''' kursēja pa šādām ielām: P4 šoseja, [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

'''[[Zaķumuiža]]''' — '''[[Ropaži|Rīga (Abrenes iela)]]''' kursēja pa šādām ielām: P4 šoseja, [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A.Čaka iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

'''[[Zaķumuiža|Ropaži]]''' — '''[[Nīcgales iela (Rīga)|Rīga (Nīcgales iela)]]''' kursēja pa šādām ielām: P4 šoseja, [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava iela]]

== Pieturvietas ==
827. reģionālais autobusa maršrutā pavisam kopā bija 252 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — '''[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]''' bija 42 pieturas, maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Ropaži]]''' — '''[[Ropaži|Rīga (Abrenes iela)]]''' bija 45 pieturas, maršrutā '''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Ropaži]]''' bija 23 pieturas, maršrutā '''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''[[Zaķumuiža]]''' bija 22 pieturas, maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|'''Silakrogs''']] — '''[[Ropaži]]''' bija 42 pieturas, maršrutā [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|'''Silakrogs''']] — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Ropaži]]''' — '''[[Ropaži|Rīga (Abrenes iela)]]''' bija 45 pieturas, maršrutā '''[[Zaķumuiža]]''' — '''[[Ropaži|Rīga (Abrenes iela)]]''' bija 33 pieturas, maršrutā '''[[Zaķumuiža|Ropaži]]''' — '''[[Nīcgales iela (Rīga)|Rīga (Nīcgales iela)]]''' bija 33 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Abrenes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Blaumaņa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|A.Čaka iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|J.Asara iela
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Mežupītes
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Dāvīdi
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Silakrogs
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Aukas
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Zaķumuiža
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; |34
|Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; |35
|Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |36
|Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; |37
|Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |38
|Stacija &lt;nowiki&gt;''Kangari''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |39
|Oliņi
|-
| align=&quot;center&quot; |40
|Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |41
|Jāņukalns
|-
| align=&quot;center&quot; |42
|Ropaži
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Ropaži
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Jāņukalns
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Oliņi
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Stacija &quot;Kangari&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Skola
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Zaķumuiža
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Aukas
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Silakrogs
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Mežupītes
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |34
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |35
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |36
|Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |37
|Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |38
|J.Asara iela / Grīziņkalns
|-
| align=&quot;center&quot; |39
|A.Čaka iela / Pērnavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |40
|Tallinas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |41
|Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |42
|Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |43
|Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |44
|Centrālais tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |45
|Abrenes iela
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Dāvīdi
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Barondambis
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Jaunzemnieki
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Jāņukalns
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Ropaži
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Mežupītes
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Dāvīdi
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Silakrogs
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Aukas
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Zaķumuiža
|}
|}
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Abrenes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Centrālā stacija
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Blaumaņa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|A.Čaka iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|J.Asara iela
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Mežupītes
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Dāvīdi
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Silakroga ciems
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Aukas
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Zaķumuiža
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; |34
|Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; |35
|Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |36
|Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; |37
|Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |38
|Stacija &lt;nowiki&gt;''Kangari''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |39
|Oliņi
|-
| align=&quot;center&quot; |40
|Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |41
|Jāņukalns
|-
| align=&quot;center&quot; |42
|Ropaži
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Ropaži
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Jāņukalns
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Oliņi
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Stacija &lt;nowiki&gt;''Kangari''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Zemgaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Dzelzāmurs
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Upeskrasti
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Līčupes
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Skola
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Zaķumuiža
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Aukas
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Silakroga ciems
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Mežupītes
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |34
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |35
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |36
|Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |37
|Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |38
|J.Asara iela / Grīziņkalns
|-
| align=&quot;center&quot; |39
|A.Čaka iela / Pērnavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |40
|Tallinas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |41
|Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |42
|Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |43
|Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |44
|Centrālais tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |45
|Abrenes iela
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Zaķumuiža
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Silmači
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Aukas
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Silakroga ciems
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Mežupītes
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Elektrotīkli
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Ceļu meistars
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Saveļi
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Fliču rūpnīca
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Nīcgales iela
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Daugavas stadions
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|J.Asara iela / Grīziņkalns
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|A.Čaka iela / Pērnavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Tallinas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Matīsa iela
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Ģertrūdes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Dzirnavu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|Centrālais tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|Abrenes iela
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Ropaži
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|Jāņukalns
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|Purmaļi
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|Ropažu pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|Bajāri
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Jaunzemnieki — 1
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Jaunzemnieki — 2
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|Pagrieziens uz Zaķumuižu
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|Dāvidi
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|Dārzciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|Pagrieziens uz Papīrfābriku &lt;nowiki&gt;''Jugla''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|Ulbroka
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Baltinavas iela
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|A.Saharova iela
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|Ilūkstes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|Dārzciema iela
|}
|}
{|
| valign=&quot;top&quot; |Saraksts maršrutam līdz
2009. gada 1. janvārim

Pieturvieta:

&lt;nowiki&gt;''Abrenes iela''&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; |&lt;u&gt;Darba dienas&lt;/u&gt;
|-
! align=&quot;center&quot; |5
|''39**''
|''45*''
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |9
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|00
|
|-
! align=&quot;center&quot; |12
|17
|
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|45
|
|-
! align=&quot;center&quot; |14
|25
|
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|10
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |17
|40
|
|-
! align=&quot;center&quot; |18
|''55*''
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |20
|20
|
|-
!21
|''40*''
|
|-
!22
|''55*''
|
|}
&lt;nowiki&gt;**&lt;/nowiki&gt;- Rīga — Ropaži

&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;- Rīga — Silakrogs — Ropaži
|Saraksts maršrutam līdz
2009. gada 1. janvārim

Pieturvieta:

&lt;nowiki&gt;''Abrenes iela''&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; |&lt;u&gt;Sestdiena, svētdiena&lt;/u&gt;
|-
! align=&quot;center&quot; |5
| colspan=&quot;2&quot; |''45*''
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
|
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|00
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|45
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|10
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |18
|''55*''
|
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
! align=&quot;center&quot; |'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|-
!21
| colspan=&quot;2&quot; |''40*''
|-
!'''—'''
| colspan=&quot;2&quot; |
|}
&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;-Rīga — Silakrogs — Ropaži
|}

== Skatīt arī ==

* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]

== Ārējās saites ==

* https://web.archive.org/web/20080420173523fw_/http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2033&amp;t=xhtml&amp;l=lv
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu maršruti]]
[[Kategorija:Sabiedriskā transporta maršruti]]</text>
      <sha1>cjutag3bkbsnregj81fkgy8w7bpitva</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>835. reģionālais autobusu maršruts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543547</id>
    <revision>
      <id>4516820</id>
      <parentid>4019646</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7242" sha1="2owwnq46y4u9yt3wkjiax2z0o0t630q" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums=835. reģionālais autobusu maršruts
|fona krāsa=#007C06
|no=[[Rīga]] ([[Abrenes iela]])
|uz=[[Upeslejas]]
|karte=[[Attēls:Nav foto.png|250px]]
|valsts={{flag|Latvija}}
|pilsēta=Rīga
|atklāts=~1992. gadā
|plānots atklāt=
|tika plān atklāt=
|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums=
|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits=67 (25 / 26 / 16)
|transporta vienīb=3 / 3 / 2
|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks=RPPU &quot;Tālava&quot; (apkalpoja)
|pasažieri dienā=
|pasažieri gadā=
|mājas lapa=
|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=2009. gadā 1. janvārī
}}
'''835. reģionālais autobusu maršruts''' bija reģionālais sabiedriskais transporta [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Rīgas (Abrenes iela)]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]].

835. reģionālais autobusu maršrutu atklāja aptuveni 1992. gadā un slēdza 2009. gada 1. janvārī. Darbdienās un sestdienās maršrutā kursēja 3 autobusi, svētdienās — 2 autobusi. 835. reģionālo autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &quot;Tālava&quot;.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — '''[[Upeslejas]]''' kursēja pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta iela]], [[Autoceļš P4|P4 šoseja]].

'''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''Upeslejas''' kursēja pa šādām ielām: A. Deglava iela, Lubānas iela, Institūta iela, P4 šoseja.

'''Upeslejas''' — '''Rīga (Abrenes iela)''' kursēja pa šādām ielām: P4 šoseja, Institūta iela, Lubānas iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, A. Čaka iela, Emīlijas Benjamiņas iela, Vilhelma Purvīša iela, Abrenes iela.

== Pieturvietas ==
835. reģionālais autobusa maršrutā pavisam kopā bija 67 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Rīga (Abrenes iela)]]''' — '''[[Upeslejas]]''' bija 25 pieturas, maršrutā '''[[Dārzciema iela (Rīga)|Rīga (Dārzciema iela)]]''' — '''Upeslejas''' bija 26 pieturas, maršrutā '''Upeslejas''' — '''Rīga (Abrenes iela)''' bija 16 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
! align=&quot;center&quot; |1
|Abrenes iela
|-
! align=&quot;center&quot; |2
|Centrālā stacija
|-
! align=&quot;center&quot; |3
|Blaumaņa iela
|-
! align=&quot;center&quot; |4
|Ģertrūdes iela
|-
! align=&quot;center&quot; |5
|Matīsa iela
|-
! align=&quot;center&quot; |6
|A. Čaka iela
|-
! align=&quot;center&quot; |7
|J. Asara iela
|-
! align=&quot;center&quot; |8
|Daugavas stadions
|-
! align=&quot;center&quot; |9
|Nīcgales iela
|-
! align=&quot;center&quot; |10
|Dārzciema iela
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|Ilūkstes iela
|-
! align=&quot;center&quot; |12
|A. Saharova iela
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|Liepiņas
|-
! align=&quot;center&quot; |14
|Baltinavas iela
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|Dreiliņu veikals
|-
! align=&quot;center&quot; |16
|Liepziedi
|-
! align=&quot;center&quot; |17
|Radiocentrs
|-
! align=&quot;center&quot; |18
|Ulbroka
|-
! align=&quot;center&quot; |19
|Darbnīcas
|-
! align=&quot;center&quot; |20
|Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
! align=&quot;center&quot; |21
|Fliču rūpnīca
|-
! align=&quot;center&quot; |22
|Saveļi
|-
! align=&quot;center&quot; |23
|Ceļu meistars
|-
! align=&quot;center&quot; |24
|Tuberkulozes slimnīca
|-
! align=&quot;center&quot; |25
|Upeslejas
|}
|
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
! align=&quot;center&quot; |1
|Upeslejas
|-
! align=&quot;center&quot; |2
|Tuberkulozes slimnīca
|-
! align=&quot;center&quot; |3
|Ceļu meistars
|-
! align=&quot;center&quot; |4
|Saveļi
|-
! align=&quot;center&quot; |5
|Fliču rūpnīca
|-
! align=&quot;center&quot; |6
|Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
! align=&quot;center&quot; |7
|Darbnīcas
|-
! align=&quot;center&quot; |8
|Ulbroka
|-
! align=&quot;center&quot; |9
|Radiocentrs
|-
! align=&quot;center&quot; |10
|Liepziedi
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|Dreiliņu veikals
|-
! align=&quot;center&quot; |12
|Baltinavas iela
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|Liepiņas
|-
! align=&quot;center&quot; |14
|A. Saharova iela
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|Ilūkstes iela
|-
! align=&quot;center&quot; |16
|Dārzciema iela
|-
! align=&quot;center&quot; |17
|Nīcgales iela
|-
! align=&quot;center&quot; |18
|Daugavas stadions
|-
! align=&quot;center&quot; |19
|J. Asara iela / Grīziņkalns
|-
! align=&quot;center&quot; |20
|A. Čaka iela / Pērnavas iela
|-
! align=&quot;center&quot; |21
|Tallinas iela
|-
! align=&quot;center&quot; |22
|Matīsa iela
|-
! align=&quot;center&quot; |23
|Ģertrūdes iela
|-
! align=&quot;center&quot; |24
|Dzirnavu iela
|-
! align=&quot;center&quot; |25
|Centrālais tirgus
|-
! align=&quot;center&quot; |26
|Abrenes iela
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
! align=&quot;center&quot; |1
|Dārzciema iela
|-
! align=&quot;center&quot; |2
|Ilūkstes iela
|-
! align=&quot;center&quot; |3
|A. Saharova iela
|-
! align=&quot;center&quot; |4
|Liepiņas
|-
! align=&quot;center&quot; |5
|Baltinavas iela
|-
! align=&quot;center&quot; |6
|Dreiliņu veikals
|-
! align=&quot;center&quot; |7
|Liepziedi
|-
! align=&quot;center&quot; |8
|Radiocentrs
|-
! align=&quot;center&quot; |9
|Ulbroka
|-
! align=&quot;center&quot; |10
|Darbnīcas
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|Pagrieziens uz papīrfabriku &quot;Jugla&quot;
|-
! align=&quot;center&quot; |12
|Fliču rūpnīca
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|Saveļi
|-
! align=&quot;center&quot; |14
|Ceļu meistars
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|Tuberkulozes slimnīca
|-
! align=&quot;center&quot; |16
|Upeslejas
|}
|
{|
|Saraksts maršrutam līdz
2009. gada 1. janvārim

Pieturvieta:

&lt;nowiki&gt;''Abrenes iela''&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; |&lt;u&gt;Darba diena, sestdiena&lt;/u&gt;
|-
! align=&quot;center&quot; |6
|00
|30
|-
! align=&quot;center&quot; |7
|00
|35
|-
! align=&quot;center&quot; |8
|05
|35
|-
! align=&quot;center&quot; |9
|05
|40
|-
! align=&quot;center&quot; |10
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |12
|35
|
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |14
|00
|40
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|10
|40
|-
!16
|10
|50
|-
!17
|20
|50
|-
!18
|40
|
|-
!19
|30
|
|-
!20
|45
|
|-
!21
|30
|
|-
!22
|35
|
|}
|}
|
{|
|Saraksts maršrutam līdz
2009. gada 1. janvārim

Pieturvieta:

&lt;nowiki&gt;''Abrenes iela''&lt;/nowiki&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; |'''&lt;u&gt;Svētdiena&lt;/u&gt;'''
|-
! align=&quot;center&quot; |6
|00
|
|-
! align=&quot;center&quot; |7
|00
|
|-
! align=&quot;center&quot; |8
|05
|
|-
! align=&quot;center&quot; |9
|05
|
|-
! align=&quot;center&quot; |10
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |11
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |12
|35
|
|-
! align=&quot;center&quot; |13
|30
|
|-
! align=&quot;center&quot; |14
|40
|
|-
! align=&quot;center&quot; |15
|40
|
|-
!16
|50
|
|-
!17
|50
|
|-
!'''—'''
|
|
|-
!19
|30
|
|-
!20
|45
|
|-
!21
|30
|
|-
!22
|35
|
|}
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]

== Ārējās saites ==
* https://web.archive.org/web/20080420173502fw_/http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=1900&amp;t=xhtml&amp;l=lv

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>2owwnq46y4u9yt3wkjiax2z0o0t630q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vanesa Jasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548598</id>
    <revision>
      <id>4516611</id>
      <parentid>4515215</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:36:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4516611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8137" sha1="oxq7ymjwf6ahbmluxozjtrsasd1kah2" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Vanesa Jasa
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|7|9}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 178 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |             poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskola]]
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Logiman Broni]]''
 |          numurs = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas &quot;IDK Euskotren&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2023—2024
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 4 = 2024
 |          klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Lasevas Duržeļas &quot;Cadi La Seu&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2024—2025
 |          klubs 5 = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas &quot;Etha Engomis&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2025—2026
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 7 = 2026—pašlaik
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Logiman Broni]]''
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2019—pašlaik
 |            taut = {{bkw|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* 5x [[LSBL|Latvijas čempione]] &lt;small&gt;(2019, 2020, 2022—2024)&lt;/small&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = Mārtiņš Bērziņš
 |         dzimums = S
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver|[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Lietuva 2023]]|Basketbols}}
}}
'''Vanesa Jasa''' (dzimusi {{dat|2003|7|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[Itālija]]s klubu ''[[Logiman Broni]]'', bet pirms tam vairākkārt pārstāvējusi [[Rīgas TTT]]. Kā Latvijas U-20 izlases līdere izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]].

V. Jasa ir dzimusi sportistu ģimenē. Viņas tēvs Ilgvars Jass ir bijis [[bokseris]], bet vecākais brālis [[Māris Jass]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]]. Tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass]] un tēva brālis [[Mareks Jass]].

== Karjera ==
Basketbolā sākusi trenēties [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskolā]], pirmā trenere — [[Mudīte Gūtmane|Mudīte Gūtmane (Zandere)]]. [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]] debitējusi 14 gadu vecumā.

No 2018. gada trenējās [[Rīgas TTT]] sastāvā pie trenera [[Mārtiņš Gulbis|Mārtiņa Gulbja]]. [[Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sieviešu basketbola līga|Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sieviešu basketbola līgā]] debitējusi 2019. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tttriga.lv/lv/komanda/ttt-riga/speletajas/vanesa-jasa/|title=Vanesa Jasa|website=www.tttriga.lv|access-date=2023-08-18|language=lv|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818165233/https://www.tttriga.lv/lv/komanda/ttt-riga/speletajas/vanesa-jasa/}}&lt;/ref&gt; 16 gadu vecumā debitēja [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], 2019. gada 16. oktobrī izejot laukumā pret [[Prāgas USK]].

2022. gadā pievienojās [[Spānija]]s klubam [[Sansevastjanas &quot;IDK Euskotren&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/188530/vanesa-jasa|title=Vanesa Jasa, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr V. Jasai neizdevās pilnvērtīgi nostiprināties Spānijas kluba sastāvā, tādēļ 2023. gada janvārī viņu izīrēja atpakaļ [[Rīgas TTT]], ar kuru spēlētāja ceturto reizi kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni. Vasarā līgums ar Spānijas klubu tika lauzts un V. Jasa kļuva par pilnvērtīgu TTT spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/tas-viss-beidzot-atmaksajas-maksliniece-vanesa-jasa-no-hokejistu-dzimtas.d?id=55844398|title='Tas viss beidzot atmaksājās'. Māksliniece Vanesa Jasa no hokejistu dzimtas|last=Freimanis|first=Jānis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-18|date=2023-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā V. Jasa ar TTT uzvarēja gan Baltijas, gan Latvijas līgā. 2024. gada jūnijā tika paziņots, ka spēlētāja turpmāk pārstāvēs [[Spānija]]s klubu ''[[Cadi La Seu]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/25062024-jasa_atgriezas_spanija_un_pievienojas_cad|title=Jasa atgriežas Spānijā un pievienojas &quot;Cadi La Seu&quot; vienībai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-25|date=2024-06-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; Decembra sākumā spēlētāja pameta Spānijas klubu un pārcēlās uz [[Kipra]]s čempionātu, ar [[Nikosijas &quot;Etha Engomis&quot;]] sasniedzot kausa izcīņas finālu un čempionātā izstājoties pusfinālā, bet martā atgriezās Rīgas TTT sastāvā.

2026. gada vasarā V. Jasa pievienojās [[Itālija]]s klubam ''[[Logiman Broni]].''

=== Latvijas izlase ===
Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos. Kā Latvijas U-20 izlases līdere V. Jasa izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/06.08.2023-latvijas-u-20-sieviesu-basketbola-izlase-izcina-vesturisku-eiropas-cempionata-sudrabu-spilgtakas-epizodes.a519148/|title=Latvijas U-20 sieviešu basketbola izlase izcīna vēsturisku Eiropas čempionāta sudrabu. Spilgtākās epizodes|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Turnīra noslēgumā viņa tika iekļauta tā simboliskajā pieciniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u20s.basket.lv/u20-sievietes-6/|title=U20 sievietes: Eiropas čempionāta finālspēlē Francija tomēr stiprāka, finišs ar pirmo sudrabu|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u20s|access-date=2023-08-18|date=2023-08-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas valstsvienībā]] debitēja 2019. gada 14. novembrī [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Horvātijas sieviešu basketbola izlase|Horvātiju]]. Bija Latvijas izlases dalībniece [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā]] [[Izraēla|Izraēlā]], kur gan laukumā nevienā no trim spēlēm nedevās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{TTT Rīga spēlētājas}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}}
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Jasa, Vanesa}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola aizsargi]]</text>
      <sha1>oxq7ymjwf6ahbmluxozjtrsasd1kah2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kērtiss Māršals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550451</id>
    <revision>
      <id>4516622</id>
      <parentid>4502493</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4516622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9210" sha1="kwt7rp3jx8r2a3c186yy0fehrrxw9ph" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds =  Kērtiss Māršals
 |      vārds_orig = ''Kurtis Marschall''
 |          attēls = Kurtis Marschall at the 2026 Wanda Diamond League Athletissima athletics competition. 04.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Kērtiss Māršals 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|25}}
 |         dz_viet = {{vieta|Austrālija|Adelaide}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{AUS}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[kārtslēkšana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 6,00 m (2026)
 |           PR1_d = Kārtslēkšana
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{Medal|Country|{{AUS}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}}
{{MedalBronze|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}}
{{MedalGold|Goldkosta 2018|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|Birmingema 2022|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|Glāzgova 2026|Kārtslēkšana}}
}}
''' Kērtiss Māršals''' ({{val|en|Kurtis Marschall}}; dzimis {{dat|1997|4|25}} [[Adelaide|Adelaidē]]) ir [[Austrālija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvējs un trīskārtējs [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēļu]] čempions.

== Karjera ==
Pievērsties kārtslēkšanai Kērtisu Māršalu iedvesmoja austrālieša [[Stīvens Hukers|Stīvena Hukera]] izcīnītā zelta medaļa {{oss|V=2008|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. Gadu vēlāk 12 gadu vecumā viņš apmeklēja izmēģinājumu dienu [[Adelaide|Adelaidē]], kur uzlēca divus metrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com.au/olympians/kurtis-marschall/ |title=Kurtis's Story |language=en |website=olympics.com.au |access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Starptautiskās sacensībās Māršals debitēja 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem, ieņemot 10. vietu. 2016. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja sudraba medaļu, pārvarot 5,55 metru augstumā novietoto latiņu. Tajā pašā gadā debitēja [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā ieņēma 15. vietu un finālsacensībām nekvalificējās.

[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]], iekļuva finālā un ieguva 7. vietu. 2018. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]] [[Goldkosta|Goldkostā]] izcīnīja zelta medaļu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] sekmīgi pārvarēja kvalifikāciju, bet finālsacensībās neveica sākuma austumu un palika bez rezultāta.

[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] Māršalam neizdevās pārvarēt kvalifikāciju, paliekot tikai 24. vietā. 2022. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs [[Birmingema|Birmingemā]] ar rezultātu 5,70 m viņš otro reizi kļuva par Sadraudzības spēļu čempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://thewest.com.au/sport/commonwealth-games/marschall-strikes-pole-vault-gold-again-c-7785841 |title=Commonwealth Games: Kurtis Marschall wins pole vault gold again |language=en |website=thewest.com.au |date={{dat|2022|8|7|N|bez}}|access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] atkārtoja savu personisko rekordu, pārvarot 5,95 metru augstumu, un izcīnīja bronzas medaļu, dalot trešo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Kristofers Nilsens|Kristoferu Nilsenu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.athletics.com.au/news/marschall-soars-sky-high-to-bronze/ |title=Marschall soars sky high to bronze |language=en |website=athletics.com.au |date={{dat|2023|8|27|N|bez}}|access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] ieņēma 5. vietu. Tajā pašā gadā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ierindojās 6. vietā. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā izcīnīja bronzas medaļu, atkārtojot savu personisko rekordu (5,95 m). {{dat|2026|2|22||bez}} [[Klermonferāna|Klermonferānā]] pirmo reizi karjerā pārvarēja sešu metru augstumu, kļūstot par ceturto austrālieti, kam tas izdevies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.abc.net.au/news/2026-02-23/pole-vaulter-kurtis-marschall-pole-vault-six-metres/106375924 |title=Pole vaulter Kurtis Marschall becomes the fourth Australian to clear 6 metres in pole vault|language=en |website=abc.net.au|date={{dat|2026|2|22|N|bez}}|access-date={{dat|2026|8|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja savu trešo titulu šajās sacensībās. 

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
|2014
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|10.
|5,00 m
|-
|rowspan=2|2016
|Pasaules U-20 čempionāts
|{{vieta|Polija|Bidgošča}}
|bgcolor=silver|2.
|5,55 m
|-
|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|15.
|5,60 m
|-
|2017
|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|7.
|5,65 m
|-
|rowspan=2|2018
|Pasaules čempionāts telpās
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}}
|4.
|5,80 m
|-
|Nāciju Sadraudzības spēles
|{{vieta|Austrālija|Goldkosta}}
|bgcolor=gold|1.
|5,70 m
|-
|2021
|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|—
|{{piezīme|NM|bez rezultāta}} (Kval. — 5,75 m)
|-
|rowspan=3|2022
|Pasaules čempionāts telpās
|{{vieta|Serbija|Belgrada}}
|7.
|5,75 m
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|24.
|5,50 m
|-
|Nāciju Sadraudzības spēles
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}}
|bgcolor=gold|1.
|5,70 m
|-
|2023
|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Ungārija|Budapešta}}
|bgcolor=cc9966|3.
|5,95 m
|-
|rowspan=2|2024
|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|5.
|5,75 m
|-
|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|6.
|5,85 m
|-
|rowspan=2|2025
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Ķīna|Naņdzina}}
|5.
|5,80 m
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|bgcolor=cc9966|3.
|5,95 m
|-
|rowspan=2|2026
|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Polija|Toruņa}}
|bgcolor=cc9966|3.
|6,00 m
|-
|Nāciju Sadraudzības spēles
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|bgcolor=gold|1.
|5,85 m
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Māršals, Kērtiss}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Adelaidē dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Kārtslēcēji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>kwt7rp3jx8r2a3c186yy0fehrrxw9ph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554693</id>
    <revision>
      <id>4516649</id>
      <parentid>4382792</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:54:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9288" sha1="dt8wjprg8ulkazgtc4njwu7eedqhc6t" xml:space="preserve">'''Valmieras pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 226 [[iela]]s [[Valmiera|Valmierā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003807?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Valmiera|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Abula iela]]
* [[Ainažu iela (Valmiera)|Ainažu iela]]
* [[Akmeņu iela (Valmiera)|Akmeņu iela]]
* [[Alvila Freimaņa iela (Valmiera)|Alvila Freimaņa iela]]
* [[Amatnieku iela (Valmiera)|Amatnieku iela]]
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas iela]]
* [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru iela]]
* [[Audēju iela (Valmiera)|Audēju iela]]
* [[Ausekļa iela (Valmiera)|Ausekļa iela]]
* [[Austrumu iela (Valmiera)|Austrumu iela]]
* [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu iela]]
* [[Āra iela]]
* [[Āžkalna iela]]
* [[Baltā iela (Valmiera)|Baltā iela]]
* [[Bastiona iela]]
* [[Bāles iela]]
* [[Beātes iela]]
* [[Beites iela (Valmiera)|Beites iela]]
* [[Beverīnas iela (Valmiera)|Beverīnas iela]]
* [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu iela]]
* [[Brenguļu iela (Valmiera)|Brenguļu iela]]
* [[Brēžas iela]]
* [[Briežu iela (Valmiera)|Briežu iela]]
* [[Brīvības iela (Valmiera)|Brīvības iela]]
* [[Bruņinieku iela (Valmiera)|Bruņinieku iela]]
* [[Brūkleņu iela (Valmiera)|Brūkleņu iela]]
* [[Burkānu iela]]
* [[Burtnieku iela (Valmiera)|Burtnieku iela]]
* [[Cempu iela]]
* [[Cepļa iela (Valmiera)|Cepļa iela]]
* [[Ceriņu iela (Valmiera)|Ceriņu iela]]
* [[Cēsu iela (Valmiera)|Cēsu iela]]
* [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru iela]]
* [[Čempionu iela]]
* [[Dakstiņu iela]]
* [[Dauguļu iela (Valmiera)|Dauguļu iela]]
* [[Dāliju iela (Valmiera)|Dāliju iela]]
* [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza iela]]
* [[Diakonāta iela]]
* [[Dikļu iela (Valmiera)|Dikļu iela]]
* [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa iela]]
* [[Dīvaliņa iela]]
* [[Dumbrāju iela (Valmiera)|Dumbrāju iela]]
* [[Dūķeru iela]]
* [[Dzegu iela]]
* [[Dzejnieku iela]]
* [[Dzelzceļa iela (Valmiera)|Dzelzceļa iela]]
* [[Eduarda Lācera iela]]
* [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu iela]]
* [[Eksporta iela (Valmiera)|Eksporta iela]]
* [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera iela]]
* [[Fabrikas iela (Valmiera)|Fabrikas iela]]
* [[Gaides iela]]
* [[Ganību iela (Valmiera)|Ganību iela]]
* [[Garā iela (Valmiera)|Garā iela]]
* [[Gaujas iela (Valmiera)|Gaujas iela]]
* [[Gājēju iela (Valmiera)|Gājēju iela]]
* [[Georga Apiņa iela]]
* [[Grants iela (Valmiera)|Grants iela]]
* [[Graudu iela (Valmiera)|Graudu iela]]
* [[Grāvju iela (Valmiera)|Grāvju iela]]
* [[Grīšļu iela (Valmiera)|Grīšļu iela]]
* [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas iela]]
* [[Jaunā iela (Valmiera)|Jaunā iela]]
* [[Jaunā Smilšu iela]]
* [[Jaunvāles iela]]
* [[Jaunzemju iela (Valmiera)|Jaunzemju iela]]
* [[Jāņa Cimzes iela]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Valmiera)|Jāņa Daliņa iela]]
* [[Jāņa Enedzelīna iela (Valmiera)|Jāņa Endzelīna iela]]
* [[Jāņa Enkmaņa iela]]
* [[Jāņa Ruģēna iela (Valmiera)|Jāņa Ruģēna iela]]
* [[Jāņa Ziemeļnieka iela (Valmiera)|Jāņa Ziemeļnieka iela]]
* [[Jāņparka iela]]
* [[Jāzepa Vītola iela]]
* [[Jumaras iela (Valmiera)|Jumaras iela]]
* [[Kadiķu iela (Valmiera)|Kadiķu iela]]
* [[Kaimiņu iela (Valmiera)|Kaimiņu iela]]
* [[Kalēju iela (Valmiera)|Kalēju iela]]
* [[Kalna iela (Valmiera)|Kalna iela]]
* [[Kastaņu iela (Valmiera)|Kastaņu iela]]
* [[Katrīnas iela (Valmiera)|Katrīnas iela]]
* [[Kauguru iela (Valmiera)|Kauguru iela]]
* [[Kazarmju iela]]
* [[Kāpu iela (Valmiera)|Kāpu iela]]
* [[Kārlienas iela]]
* [[Kārļa Baumaņa iela]]
* [[Kārļa iela (Valmiera)|Kārļa iela]]
* [[Klusā iela (Valmiera)|Klusā iela]]
* [[Kļavu iela (Valmiera)|Kļavu iela]]
* [[Kocēnu iela]]
* [[Koku iela (Valmiera)|Koku iela]]
* [[Krasta iela (Valmiera)|Krasta iela]]
* [[Krautuves iela]]
* [[Krāču iela (Valmiera)|Krāču iela]]
* [[Krāsotāju iela (Valmiera)|Krāsotāju iela]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Valmiera)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Kuršu iela (Valmiera)|Kuršu iela]]
* [[Ķieģeļu iela (Valmiera)|Ķieģeļu iela]]
* [[Ķiršu iela (Valmiera)|Ķiršu iela]]
* [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu iela]]
* [[Lazdu iela (Valmiera)|Lazdu iela]]
* [[Lāčplēša iela (Valmiera)|Lāčplēša iela]]
* [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu iela]]
* [[Lilijas iela (Valmiera)|Lilijas iela]]
* [[Limbažu iela (Valmiera)|Limbažu iela]]
* [[Linarda Laicena iela (Valmiera)|Linarda Laicena iela]]
* [[Lodes iela (Valmiera)|Lodes iela]]
* [[Loku iela (Valmiera)|Loku iela]]
* [[Lucas iela]]
* [[Marijas iela (Valmiera)|Marijas iela]]
* [[Matīšu iela]]
* [[Matīšu šoseja]]
* [[Mazā Loku iela (Valmiera)|Mazā Loku iela]]
* [[Mazā Stacijas iela (Valmiera)|Mazā Stacijas iela]]
* [[Mazā Šķūņu iela (Valmiera)|Mazā Šķūņu iela]]
* [[Mākslinieku iela (Valmiera)|Mākslinieku iela]]
* [[Mālu iela (Valmiera)|Mālu iela]]
* [[Mednieku iela (Valmiera)|Mednieku iela]]
* [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu iela]]
* [[Meistaru iela (Valmiera)|Meistaru iela]]
* [[Meldru iela (Valmiera)|Meldru iela]]
* [[Meža iela (Valmiera)|Meža iela]]
* [[Mērnieku iela (Valmiera)|Mērnieku iela]]
* [[Miera iela (Valmiera)|Miera iela]]
* [[Misas iela (Valmiera)|Misas iela]]
* [[Mujānu iela]]
* [[Mūrmuižas iela]]
* [[Namdaru iela (Valmiera)|Namdaru iela]]
* [[Nauču iela]]
* [[Nākotnes iela (Valmiera)|Nākotnes iela]]
* [[Ošu iela (Valmiera)|Ošu iela]]
* [[Ozolu iela (Valmiera)|Ozolu iela]]
* [[Palejas iela (Valmiera)|Palejas iela]]
* [[Parka iela (Valmiera)|Parka iela]]
* [[Patversmes iela (Valmiera)|Patversmes iela]]
* [[Pauku iela]]
* [[Paula Valdena iela (Valmiera)|Paula Valdena iela]]
* [[Pārgaujas iela (Valmiera)|Pārgaujas iela]]
* [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|Pāvila Rozīša iela]]
* [[Peldu iela (Valmiera)|Peldu iela]]
* [[Pilātu iela]]
* [[Pilskalna iela (Valmiera)|Pilskalna iela]]
* [[Pīlādžu iela (Valmiera)|Pīlādžu iela]]
* [[Pleskavas iela]]
* [[Plostnieku iela (Valmiera)|Plostnieku iela]]
* [[Pļavas iela (Valmiera)|Pļavas iela]]
* [[Podnieku iela (Valmiera)|Podnieku iela]]
* [[Priežu iela (Valmiera)|Priežu iela]]
* [[Pučurgas iela]]
* [[Pureņu iela (Valmiera)|Pureņu iela]]
* [[Purva iela (Valmiera)|Purva iela]]
* [[Putnu iela (Valmiera)|Putnu iela]]
* [[Raiņa iela (Valmiera)|Raiņa iela]]
* [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas iela]]
* [[Rencēnu iela (Valmiera)|Rencēnu iela]]
* [[Rietekļa iela]]
* [[Rīgas iela (Valmiera)|Rīgas iela]]
* [[Robežu iela (Valmiera)|Robežu iela]]
* [[Rožu iela (Valmiera)|Rožu iela]]
* [[Rubenes iela]]
* [[Rūjas iela (Valmiera)|Rūjas iela]]
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas iela]]
* [[Rūpniecības iela (Valmiera)|Rūpniecības iela]]
* [[Salacas iela (Valmiera)|Salacas iela]]
* [[Salnu iela (Valmiera)|Salnu iela]]
* [[Sapas iela]]
* [[Satiksmes iela (Valmiera)|Satiksmes iela]]
* [[Saules iela (Valmiera)|Saules iela]]
* [[Savariņa iela]]
* [[Sedas iela (Valmiera)|Sedas iela]]
* [[Semināra iela (Valmiera)|Semināra iela]]
* [[Senču iela (Valmiera)|Senču iela]]
* [[Sēļu iela (Valmiera)|Sēļu iela]]
* [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas iela]]
* [[Sila iela (Valmiera)|Sila iela]]
* [[Skolas iela (Valmiera)|Skolas iela]]
* [[Skuju iela (Valmiera)|Skuju iela]]
* [[Sloku iela (Valmiera)|Sloku iela]]
* [[Smilšu iela (Valmiera)|Smilšu iela]]
* [[Smiltenes iela (Valmiera)|Smiltenes iela]]
* [[Somu iela]]
* [[Sporta iela (Valmiera)|Sporta iela]]
* [[Stacijas iela (Valmiera)|Stacijas iela]]
* [[Stacijas laukums (Valmiera)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona iela]]
* [[Staiceles iela (Valmiera)|Staiceles iela]]
* [[Stirnu iela (Valmiera)|Stirnu iela]]
* [[Straumes iela (Valmiera)|Straumes iela]]
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes iela]]
* [[Strauta iela (Valmiera)|Strauta iela]]
* [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu iela]]
* [[Strenču iela (Valmiera)|Strenču iela]]
* [[Sūnu iela (Valmiera)|Sūnu iela]]
* [[Šķesteru iela]]
* [[Šķūņu iela (Valmiera)|Šķūņu iela]]
* [[Tālavas iela (Valmiera)|Tālavas iela]]
* [[Teodora Ūdera iela]]
* [[Tērbatas iela (Valmiera)|Tērbatas iela]]
* [[Tirgus iela (Valmiera)|Tirgus iela]]
* [[Trikātas iela (Valmiera)|Trikātas iela]]
* [[Upes iela (Valmiera)|Upes iela]]
* [[Ūdens iela (Valmiera)|Ūdens iela]]
* [[Ūdru iela (Valmiera)|Ūdru iela]]
* [[Vadu iela (Valmiera)|Vadu iela]]
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas iela]]
* [[Vairogu iela (Valmiera)|Vairogu iela]]
* [[Valkas iela (Valmiera)|Valkas iela]]
* [[Vanagu iela (Valmiera)|Vanagu iela]]
* [[Vanšu iela]]
* [[Veides iela (Valmiera)|Veides iela]]
* [[Vekteru iela]]
* [[Vidus iela (Valmiera)|Vidus iela]]
* [[Vienības iela (Valmiera)|Vienības iela]]
* [[Viestura aleja (Valmiera)|Viestura aleja]]
* [[Viršu iela (Valmiera)|Viršu iela]]
* [[Voldemāra Baloža iela]]
* [[Zaķu iela (Valmiera)|Zaķu iela]]
* [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu iela]]
* [[Ziedoņa iela (Valmiera)|Ziedoņa iela]]
* [[Ziedu grava]]
* [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu iela]]
* [[Ziemeļu iela (Valmiera)|Ziemeļu iela]]
* [[Ziloņu iela]]
* [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu iela]]
* [[Zvejnieku iela (Valmiera)|Zvejnieku iela]]
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Valmiera]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Valmieras novada ielas}}
{{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ielas Valmierā|*]]</text>
      <sha1>dt8wjprg8ulkazgtc4njwu7eedqhc6t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516659</id>
      <parentid>4516649</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:01:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9312" sha1="nx93bltceik3ecdvuv1r4w3pmn426va" xml:space="preserve">'''Valmieras pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 226 [[iela]]s [[Valmiera|Valmierā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003807?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Valmiera|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Abula iela]]
* [[Ainažu iela (Valmiera)|Ainažu iela]]
* [[Akmeņu iela (Valmiera)|Akmeņu iela]]
* [[Alvila Freimaņa iela (Valmiera)|Alvila Freimaņa iela]]
* [[Amatnieku iela (Valmiera)|Amatnieku iela]]
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas iela]]
* [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru iela]]
* [[Audēju iela (Valmiera)|Audēju iela]]
* [[Ausekļa iela (Valmiera)|Ausekļa iela]]
* [[Austrumu iela (Valmiera)|Austrumu iela]]
* [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu iela]]
* [[Āra iela]]
* [[Āžkalna iela]]
* [[Baltā iela (Valmiera)|Baltā iela]]
* [[Bastiona iela]]
* [[Bāles iela]]
* [[Beātes iela]]
* [[Beites iela (Valmiera)|Beites iela]]
* [[Beverīnas iela (Valmiera)|Beverīnas iela]]
* [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu iela]]
* [[Brenguļu iela (Valmiera)|Brenguļu iela]]
* [[Brēžas iela]]
* [[Briežu iela (Valmiera)|Briežu iela]]
* [[Brīvības iela (Valmiera)|Brīvības iela]]
* [[Bruņinieku iela (Valmiera)|Bruņinieku iela]]
* [[Brūkleņu iela (Valmiera)|Brūkleņu iela]]
* [[Burkānu iela]]
* [[Burtnieku iela (Valmiera)|Burtnieku iela]]
* [[Cempu iela]]
* [[Cepļa iela (Valmiera)|Cepļa iela]]
* [[Ceriņu iela (Valmiera)|Ceriņu iela]]
* [[Cēsu iela (Valmiera)|Cēsu iela]]
* [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru iela]]
* [[Čempionu iela]]
* [[Dakstiņu iela]]
* [[Dauguļu iela (Valmiera)|Dauguļu iela]]
* [[Dāliju iela (Valmiera)|Dāliju iela]]
* [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza iela]]
* [[Diakonāta iela]]
* [[Dikļu iela (Valmiera)|Dikļu iela]]
* [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa iela]]
* [[Dīvaliņa iela]]
* [[Dumbrāju iela (Valmiera)|Dumbrāju iela]]
* [[Dūķeru iela]]
* [[Dzegu iela]]
* [[Dzejnieku iela]]
* [[Dzelzceļa iela (Valmiera)|Dzelzceļa iela]]
* [[Eduarda Lācera iela]]
* [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu iela]]
* [[Eksporta iela (Valmiera)|Eksporta iela]]
* [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera iela]]
* [[Fabrikas iela (Valmiera)|Fabrikas iela]]
* [[Gaides iela]]
* [[Ganību iela (Valmiera)|Ganību iela]]
* [[Garā iela (Valmiera)|Garā iela]]
* [[Gaujas iela (Valmiera)|Gaujas iela]]
* [[Gājēju iela (Valmiera)|Gājēju iela]]
* [[Georga Apiņa iela]]
* [[Grants iela (Valmiera)|Grants iela]]
* [[Graudu iela (Valmiera)|Graudu iela]]
* [[Grāvju iela (Valmiera)|Grāvju iela]]
* [[Grīšļu iela (Valmiera)|Grīšļu iela]]
* [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas iela]]
* [[Jaunā iela (Valmiera)|Jaunā iela]]
* [[Jaunā Smilšu iela]]
* [[Jaunvāles iela]]
* [[Jaunzemju iela (Valmiera)|Jaunzemju iela]]
* [[Jāņa Cimzes iela]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Valmiera)|Jāņa Daliņa iela]]
* [[Jāņa Enedzelīna iela (Valmiera)|Jāņa Endzelīna iela]]
* [[Jāņa Enkmaņa iela]]
* [[Jāņa Ruģēna iela (Valmiera)|Jāņa Ruģēna iela]]
* [[Jāņa Ziemeļnieka iela (Valmiera)|Jāņa Ziemeļnieka iela]]
* [[Jāņparka iela]]
* [[Jāzepa Vītola iela]]
* [[Jumaras iela (Valmiera)|Jumaras iela]]
* [[Kadiķu iela (Valmiera)|Kadiķu iela]]
* [[Kaimiņu iela (Valmiera)|Kaimiņu iela]]
* [[Kalēju iela (Valmiera)|Kalēju iela]]
* [[Kalna iela (Valmiera)|Kalna iela]]
* [[Kastaņu iela (Valmiera)|Kastaņu iela]]
* [[Katrīnas iela (Valmiera)|Katrīnas iela]]
* [[Kauguru iela (Valmiera)|Kauguru iela]]
* [[Kazarmju iela]]
* [[Kāpu iela (Valmiera)|Kāpu iela]]
* [[Kārlienas iela]]
* [[Kārļa Baumaņa iela]]
* [[Kārļa iela (Valmiera)|Kārļa iela]]
* [[Klusā iela (Valmiera)|Klusā iela]]
* [[Kļavu iela (Valmiera)|Kļavu iela]]
* [[Kocēnu iela (Valmiera)|Kocēnu iela]]
* [[Koku iela (Valmiera)|Koku iela]]
* [[Krasta iela (Valmiera)|Krasta iela]]
* [[Krautuves iela]]
* [[Krāču iela (Valmiera)|Krāču iela]]
* [[Krāsotāju iela (Valmiera)|Krāsotāju iela]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Valmiera)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Kuršu iela (Valmiera)|Kuršu iela]]
* [[Ķieģeļu iela (Valmiera)|Ķieģeļu iela]]
* [[Ķiršu iela (Valmiera)|Ķiršu iela]]
* [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu iela]]
* [[Lazdu iela (Valmiera)|Lazdu iela]]
* [[Lāčplēša iela (Valmiera)|Lāčplēša iela]]
* [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu iela]]
* [[Lilijas iela (Valmiera)|Lilijas iela]]
* [[Limbažu iela (Valmiera)|Limbažu iela]]
* [[Linarda Laicena iela (Valmiera)|Linarda Laicena iela]]
* [[Lodes iela (Valmiera)|Lodes iela]]
* [[Loku iela (Valmiera)|Loku iela]]
* [[Lucas iela]]
* [[Marijas iela (Valmiera)|Marijas iela]]
* [[Matīšu iela]]
* [[Matīšu šoseja]]
* [[Mazā Loku iela (Valmiera)|Mazā Loku iela]]
* [[Mazā Stacijas iela (Valmiera)|Mazā Stacijas iela]]
* [[Mazā Šķūņu iela (Valmiera)|Mazā Šķūņu iela]]
* [[Mākslinieku iela (Valmiera)|Mākslinieku iela]]
* [[Mālu iela (Valmiera)|Mālu iela]]
* [[Mednieku iela (Valmiera)|Mednieku iela]]
* [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu iela]]
* [[Meistaru iela (Valmiera)|Meistaru iela]]
* [[Meldru iela (Valmiera)|Meldru iela]]
* [[Meža iela (Valmiera)|Meža iela]]
* [[Mērnieku iela (Valmiera)|Mērnieku iela]]
* [[Miera iela (Valmiera)|Miera iela]]
* [[Misas iela (Valmiera)|Misas iela]]
* [[Mujānu iela]]
* [[Mūrmuižas iela]]
* [[Namdaru iela (Valmiera)|Namdaru iela]]
* [[Nauču iela]]
* [[Nākotnes iela (Valmiera)|Nākotnes iela]]
* [[Ošu iela (Valmiera)|Ošu iela]]
* [[Ozolu iela (Valmiera)|Ozolu iela]]
* [[Palejas iela (Valmiera)|Palejas iela]]
* [[Parka iela (Valmiera)|Parka iela]]
* [[Patversmes iela (Valmiera)|Patversmes iela]]
* [[Pauku iela]]
* [[Paula Valdena iela (Valmiera)|Paula Valdena iela]]
* [[Pārgaujas iela (Valmiera)|Pārgaujas iela]]
* [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|Pāvila Rozīša iela]]
* [[Peldu iela (Valmiera)|Peldu iela]]
* [[Pilātu iela]]
* [[Pilskalna iela (Valmiera)|Pilskalna iela]]
* [[Pīlādžu iela (Valmiera)|Pīlādžu iela]]
* [[Pleskavas iela]]
* [[Plostnieku iela (Valmiera)|Plostnieku iela]]
* [[Pļavas iela (Valmiera)|Pļavas iela]]
* [[Podnieku iela (Valmiera)|Podnieku iela]]
* [[Priežu iela (Valmiera)|Priežu iela]]
* [[Pučurgas iela]]
* [[Pureņu iela (Valmiera)|Pureņu iela]]
* [[Purva iela (Valmiera)|Purva iela]]
* [[Putnu iela (Valmiera)|Putnu iela]]
* [[Raiņa iela (Valmiera)|Raiņa iela]]
* [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas iela]]
* [[Rencēnu iela (Valmiera)|Rencēnu iela]]
* [[Rietekļa iela]]
* [[Rīgas iela (Valmiera)|Rīgas iela]]
* [[Robežu iela (Valmiera)|Robežu iela]]
* [[Rožu iela (Valmiera)|Rožu iela]]
* [[Rubenes iela]]
* [[Rūjas iela (Valmiera)|Rūjas iela]]
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas iela]]
* [[Rūpniecības iela (Valmiera)|Rūpniecības iela]]
* [[Salacas iela (Valmiera)|Salacas iela]]
* [[Salnu iela (Valmiera)|Salnu iela]]
* [[Sapas iela]]
* [[Satiksmes iela (Valmiera)|Satiksmes iela]]
* [[Saules iela (Valmiera)|Saules iela]]
* [[Savariņa iela]]
* [[Sedas iela (Valmiera)|Sedas iela]]
* [[Semināra iela (Valmiera)|Semināra iela]]
* [[Senču iela (Valmiera)|Senču iela]]
* [[Sēļu iela (Valmiera)|Sēļu iela]]
* [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas iela]]
* [[Sila iela (Valmiera)|Sila iela]]
* [[Skolas iela (Valmiera)|Skolas iela]]
* [[Skuju iela (Valmiera)|Skuju iela]]
* [[Sloku iela (Valmiera)|Sloku iela]]
* [[Smilšu iela (Valmiera)|Smilšu iela]]
* [[Smiltenes iela (Valmiera)|Smiltenes iela]]
* [[Somu iela]]
* [[Sporta iela (Valmiera)|Sporta iela]]
* [[Stacijas iela (Valmiera)|Stacijas iela]]
* [[Stacijas laukums (Valmiera)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona iela]]
* [[Staiceles iela (Valmiera)|Staiceles iela]]
* [[Stirnu iela (Valmiera)|Stirnu iela]]
* [[Straumes iela (Valmiera)|Straumes iela]]
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes iela]]
* [[Strauta iela (Valmiera)|Strauta iela]]
* [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu iela]]
* [[Strenču iela (Valmiera)|Strenču iela]]
* [[Sūnu iela (Valmiera)|Sūnu iela]]
* [[Šķesteru iela]]
* [[Šķūņu iela (Valmiera)|Šķūņu iela]]
* [[Tālavas iela (Valmiera)|Tālavas iela]]
* [[Teodora Ūdera iela]]
* [[Tērbatas iela (Valmiera)|Tērbatas iela]]
* [[Tirgus iela (Valmiera)|Tirgus iela]]
* [[Trikātas iela (Valmiera)|Trikātas iela]]
* [[Upes iela (Valmiera)|Upes iela]]
* [[Ūdens iela (Valmiera)|Ūdens iela]]
* [[Ūdru iela (Valmiera)|Ūdru iela]]
* [[Vadu iela (Valmiera)|Vadu iela]]
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas iela]]
* [[Vairogu iela (Valmiera)|Vairogu iela]]
* [[Valkas iela (Valmiera)|Valkas iela]]
* [[Vanagu iela (Valmiera)|Vanagu iela]]
* [[Vanšu iela]]
* [[Veides iela (Valmiera)|Veides iela]]
* [[Vekteru iela]]
* [[Vidus iela (Valmiera)|Vidus iela]]
* [[Vienības iela (Valmiera)|Vienības iela]]
* [[Viestura aleja (Valmiera)|Viestura aleja]]
* [[Viršu iela (Valmiera)|Viršu iela]]
* [[Voldemāra Baloža iela]]
* [[Zaķu iela (Valmiera)|Zaķu iela]]
* [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu iela]]
* [[Ziedoņa iela (Valmiera)|Ziedoņa iela]]
* [[Ziedu grava]]
* [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu iela]]
* [[Ziemeļu iela (Valmiera)|Ziemeļu iela]]
* [[Ziloņu iela]]
* [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu iela]]
* [[Zvejnieku iela (Valmiera)|Zvejnieku iela]]
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Valmiera]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Valmieras novada ielas}}
{{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ielas Valmierā|*]]</text>
      <sha1>nx93bltceik3ecdvuv1r4w3pmn426va</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516669</id>
      <parentid>4516659</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ielu uzskaitījums */ precīz.</comment>
      <origin>4516669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9336" sha1="huzyrrkht186jn7zt3mzpiig8r13dzn" xml:space="preserve">'''Valmieras pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 226 [[iela]]s [[Valmiera|Valmierā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003807?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Valmiera|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|12|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Abula iela]]
* [[Ainažu iela (Valmiera)|Ainažu iela]]
* [[Akmeņu iela (Valmiera)|Akmeņu iela]]
* [[Alvila Freimaņa iela (Valmiera)|Alvila Freimaņa iela]]
* [[Amatnieku iela (Valmiera)|Amatnieku iela]]
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas iela]]
* [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru iela]]
* [[Audēju iela (Valmiera)|Audēju iela]]
* [[Ausekļa iela (Valmiera)|Ausekļa iela]]
* [[Austrumu iela (Valmiera)|Austrumu iela]]
* [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu iela]]
* [[Āra iela]]
* [[Āžkalna iela]]
* [[Baltā iela (Valmiera)|Baltā iela]]
* [[Bastiona iela]]
* [[Bāles iela]]
* [[Beātes iela]]
* [[Beites iela (Valmiera)|Beites iela]]
* [[Beverīnas iela (Valmiera)|Beverīnas iela]]
* [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu iela]]
* [[Brenguļu iela (Valmiera)|Brenguļu iela]]
* [[Brēžas iela]]
* [[Briežu iela (Valmiera)|Briežu iela]]
* [[Brīvības iela (Valmiera)|Brīvības iela]]
* [[Bruņinieku iela (Valmiera)|Bruņinieku iela]]
* [[Brūkleņu iela (Valmiera)|Brūkleņu iela]]
* [[Burkānu iela]]
* [[Burtnieku iela (Valmiera)|Burtnieku iela]]
* [[Cempu iela]]
* [[Cepļa iela (Valmiera)|Cepļa iela]]
* [[Ceriņu iela (Valmiera)|Ceriņu iela]]
* [[Cēsu iela (Valmiera)|Cēsu iela]]
* [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru iela]]
* [[Čempionu iela]]
* [[Dakstiņu iela]]
* [[Dauguļu iela (Valmiera)|Dauguļu iela]]
* [[Dāliju iela (Valmiera)|Dāliju iela]]
* [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza iela]]
* [[Diakonāta iela]]
* [[Dikļu iela (Valmiera)|Dikļu iela]]
* [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa iela]]
* [[Dīvaliņa iela]]
* [[Dumbrāju iela (Valmiera)|Dumbrāju iela]]
* [[Dūķeru iela]]
* [[Dzegu iela]]
* [[Dzejnieku iela]]
* [[Dzelzceļa iela (Valmiera)|Dzelzceļa iela]]
* [[Eduarda Lācera iela]]
* [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu iela]]
* [[Eksporta iela (Valmiera)|Eksporta iela]]
* [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera iela]]
* [[Fabrikas iela (Valmiera)|Fabrikas iela]]
* [[Gaides iela]]
* [[Ganību iela (Valmiera)|Ganību iela]]
* [[Garā iela (Valmiera)|Garā iela]]
* [[Gaujas iela (Valmiera)|Gaujas iela]]
* [[Gājēju iela (Valmiera)|Gājēju iela]]
* [[Georga Apiņa iela]]
* [[Grants iela (Valmiera)|Grants iela]]
* [[Graudu iela (Valmiera)|Graudu iela]]
* [[Grāvju iela (Valmiera)|Grāvju iela]]
* [[Grīšļu iela (Valmiera)|Grīšļu iela]]
* [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas iela]]
* [[Jaunā iela (Valmiera)|Jaunā iela]]
* [[Jaunā Smilšu iela]]
* [[Jaunvāles iela]]
* [[Jaunzemju iela (Valmiera)|Jaunzemju iela]]
* [[Jāņa Cimzes iela]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Valmiera)|Jāņa Daliņa iela]]
* [[Jāņa Enedzelīna iela (Valmiera)|Jāņa Endzelīna iela]]
* [[Jāņa Enkmaņa iela]]
* [[Jāņa Ruģēna iela (Valmiera)|Jāņa Ruģēna iela]]
* [[Jāņa Ziemeļnieka iela (Valmiera)|Jāņa Ziemeļnieka iela]]
* [[Jāņparka iela]]
* [[Jāzepa Vītola iela]]
* [[Jumaras iela (Valmiera)|Jumaras iela]]
* [[Kadiķu iela (Valmiera)|Kadiķu iela]]
* [[Kaimiņu iela (Valmiera)|Kaimiņu iela]]
* [[Kalēju iela (Valmiera)|Kalēju iela]]
* [[Kalna iela (Valmiera)|Kalna iela]]
* [[Kastaņu iela (Valmiera)|Kastaņu iela]]
* [[Katrīnas iela (Valmiera)|Katrīnas iela]]
* [[Kauguru iela (Valmiera)|Kauguru iela]]
* [[Kazarmju iela]]
* [[Kāpu iela (Valmiera)|Kāpu iela]]
* [[Kārlienas iela]]
* [[Kārļa Baumaņa iela]]
* [[Kārļa iela (Valmiera)|Kārļa iela]]
* [[Klusā iela (Valmiera)|Klusā iela]]
* [[Kļavu iela (Valmiera)|Kļavu iela]]
* [[Kocēnu iela (Valmiera)|Kocēnu iela]]
* [[Koku iela (Valmiera)|Koku iela]]
* [[Krasta iela (Valmiera)|Krasta iela]]
* [[Krautuves iela]]
* [[Krāču iela (Valmiera)|Krāču iela]]
* [[Krāsotāju iela (Valmiera)|Krāsotāju iela]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Valmiera)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Kuršu iela (Valmiera)|Kuršu iela]]
* [[Ķieģeļu iela (Valmiera)|Ķieģeļu iela]]
* [[Ķiršu iela (Valmiera)|Ķiršu iela]]
* [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu iela]]
* [[Lazdu iela (Valmiera)|Lazdu iela]]
* [[Lāčplēša iela (Valmiera)|Lāčplēša iela]]
* [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu iela]]
* [[Lilijas iela (Valmiera)|Lilijas iela]]
* [[Limbažu iela (Valmiera)|Limbažu iela]]
* [[Linarda Laicena iela (Valmiera)|Linarda Laicena iela]]
* [[Lodes iela (Valmiera)|Lodes iela]]
* [[Loku iela (Valmiera)|Loku iela]]
* [[Lucas iela]]
* [[Marijas iela (Valmiera)|Marijas iela]]
* [[Matīšu iela]]
* [[Matīšu šoseja]]
* [[Mazā Loku iela (Valmiera)|Mazā Loku iela]]
* [[Mazā Stacijas iela (Valmiera)|Mazā Stacijas iela]]
* [[Mazā Šķūņu iela (Valmiera)|Mazā Šķūņu iela]]
* [[Mākslinieku iela (Valmiera)|Mākslinieku iela]]
* [[Mālu iela (Valmiera)|Mālu iela]]
* [[Mednieku iela (Valmiera)|Mednieku iela]]
* [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu iela]]
* [[Meistaru iela (Valmiera)|Meistaru iela]]
* [[Meldru iela (Valmiera)|Meldru iela]]
* [[Meža iela (Valmiera)|Meža iela]]
* [[Mērnieku iela (Valmiera)|Mērnieku iela]]
* [[Miera iela (Valmiera)|Miera iela]]
* [[Misas iela (Valmiera)|Misas iela]]
* [[Mujānu iela]]
* [[Mūrmuižas iela]]
* [[Namdaru iela (Valmiera)|Namdaru iela]]
* [[Nauču iela]]
* [[Nākotnes iela (Valmiera)|Nākotnes iela]]
* [[Ošu iela (Valmiera)|Ošu iela]]
* [[Ozolu iela (Valmiera)|Ozolu iela]]
* [[Palejas iela (Valmiera)|Palejas iela]]
* [[Parka iela (Valmiera)|Parka iela]]
* [[Patversmes iela (Valmiera)|Patversmes iela]]
* [[Pauku iela]]
* [[Paula Valdena iela (Valmiera)|Paula Valdena iela]]
* [[Pārgaujas iela (Valmiera)|Pārgaujas iela]]
* [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|Pāvila Rozīša iela]]
* [[Peldu iela (Valmiera)|Peldu iela]]
* [[Pilātu iela]]
* [[Pilskalna iela (Valmiera)|Pilskalna iela]]
* [[Pīlādžu iela (Valmiera)|Pīlādžu iela]]
* [[Pleskavas iela]]
* [[Plostnieku iela (Valmiera)|Plostnieku iela]]
* [[Pļavas iela (Valmiera)|Pļavas iela]]
* [[Podnieku iela (Valmiera)|Podnieku iela]]
* [[Priežu iela (Valmiera)|Priežu iela]]
* [[Pučurgas iela]]
* [[Pureņu iela (Valmiera)|Pureņu iela]]
* [[Purva iela (Valmiera)|Purva iela]]
* [[Putnu iela (Valmiera)|Putnu iela]]
* [[Raiņa iela (Valmiera)|Raiņa iela]]
* [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas iela]]
* [[Rencēnu iela (Valmiera)|Rencēnu iela]]
* [[Rietekļa iela]]
* [[Rīgas iela (Valmiera)|Rīgas iela]]
* [[Robežu iela (Valmiera)|Robežu iela]]
* [[Rožu iela (Valmiera)|Rožu iela]]
* [[Rubenes iela (Valmiera)|Rubenes iela]]
* [[Rūjas iela (Valmiera)|Rūjas iela]]
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas iela]]
* [[Rūpniecības iela (Valmiera)|Rūpniecības iela]]
* [[Salacas iela (Valmiera)|Salacas iela]]
* [[Salnu iela (Valmiera)|Salnu iela]]
* [[Sapas iela]]
* [[Satiksmes iela (Valmiera)|Satiksmes iela]]
* [[Saules iela (Valmiera)|Saules iela]]
* [[Savariņa iela]]
* [[Sedas iela (Valmiera)|Sedas iela]]
* [[Semināra iela (Valmiera)|Semināra iela]]
* [[Senču iela (Valmiera)|Senču iela]]
* [[Sēļu iela (Valmiera)|Sēļu iela]]
* [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas iela]]
* [[Sila iela (Valmiera)|Sila iela]]
* [[Skolas iela (Valmiera)|Skolas iela]]
* [[Skuju iela (Valmiera)|Skuju iela]]
* [[Sloku iela (Valmiera)|Sloku iela]]
* [[Smilšu iela (Valmiera)|Smilšu iela]]
* [[Smiltenes iela (Valmiera)|Smiltenes iela]]
* [[Somu iela]]
* [[Sporta iela (Valmiera)|Sporta iela]]
* [[Stacijas iela (Valmiera)|Stacijas iela]]
* [[Stacijas laukums (Valmiera)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona iela]]
* [[Staiceles iela (Valmiera)|Staiceles iela]]
* [[Stirnu iela (Valmiera)|Stirnu iela]]
* [[Straumes iela (Valmiera)|Straumes iela]]
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes iela]]
* [[Strauta iela (Valmiera)|Strauta iela]]
* [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu iela]]
* [[Strenču iela (Valmiera)|Strenču iela]]
* [[Sūnu iela (Valmiera)|Sūnu iela]]
* [[Šķesteru iela]]
* [[Šķūņu iela (Valmiera)|Šķūņu iela]]
* [[Tālavas iela (Valmiera)|Tālavas iela]]
* [[Teodora Ūdera iela]]
* [[Tērbatas iela (Valmiera)|Tērbatas iela]]
* [[Tirgus iela (Valmiera)|Tirgus iela]]
* [[Trikātas iela (Valmiera)|Trikātas iela]]
* [[Upes iela (Valmiera)|Upes iela]]
* [[Ūdens iela (Valmiera)|Ūdens iela]]
* [[Ūdru iela (Valmiera)|Ūdru iela]]
* [[Vadu iela (Valmiera)|Vadu iela]]
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas iela]]
* [[Vairogu iela (Valmiera)|Vairogu iela]]
* [[Valkas iela (Valmiera)|Valkas iela]]
* [[Vanagu iela (Valmiera)|Vanagu iela]]
* [[Vanšu iela]]
* [[Veides iela (Valmiera)|Veides iela]]
* [[Vekteru iela]]
* [[Vidus iela (Valmiera)|Vidus iela]]
* [[Vienības iela (Valmiera)|Vienības iela]]
* [[Viestura aleja (Valmiera)|Viestura aleja]]
* [[Viršu iela (Valmiera)|Viršu iela]]
* [[Voldemāra Baloža iela]]
* [[Zaķu iela (Valmiera)|Zaķu iela]]
* [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu iela]]
* [[Ziedoņa iela (Valmiera)|Ziedoņa iela]]
* [[Ziedu grava]]
* [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu iela]]
* [[Ziemeļu iela (Valmiera)|Ziemeļu iela]]
* [[Ziloņu iela]]
* [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu iela]]
* [[Zvejnieku iela (Valmiera)|Zvejnieku iela]]
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Valmiera]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Valmieras novada ielas}}
{{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ielas Valmierā|*]]</text>
      <sha1>huzyrrkht186jn7zt3mzpiig8r13dzn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vītolu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555095</id>
    <revision>
      <id>4516642</id>
      <parentid>3950418</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:41:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noform., papild.</comment>
      <origin>4516642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7132" sha1="duqotk0a8j44qwgb0mn0df3agxzoahv" xml:space="preserve">'''Vītolu iela''' var būt:

* iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]:
** [[Vītolu iela (Daugavpils)|Vītolu iela]] — iela Daugavpilī.
** [[Vītolu iela (Jēkabpils)|Vītolu iela]] — iela Jēkabpilī.
** [[Vītolu iela (Jūrmala)|Vītolu iela]] — iela Jūrmalā.
** [[Vītolu iela (Liepāja)|Vītolu iela]] — iela Liepājā.
** [[Vītolu iela (Ogre)|Vītolu iela]] — iela Ogrē.
** [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] — iela Rīgā.
** [[Vītolu iela (Ventspils)|Vītolu iela]] — iela Ventspilī.

* iela novadu pilsētās:
** [[Vītolu iela (Aizkraukle)|Vītolu iela]] — iela [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] Aizkrauklē.
** [[Vītolu iela (Koknese)|Vītolu iela]] — iela Aizkraukles novada Koknesē.
** [[Vītolu iela (Alūksne)|Vītolu iela]] — iela [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] Alūksnē.
** [[Vītolu iela (Ādaži)|Vītolu iela]] — iela [[Ādažu novads|Ādažu novada]] Ādažos.
** [[Vītolu iela (Bauska)|Vītolu iela]] — iela [[Bauskas novads|Bauskas novada]] Bauskā.
** [[Vītolu iela (Iecava)|Vītolu iela]] — iela Bauskas novada Iecavā.
** [[Vītolu iela (Cēsis)|Vītolu iela]] — iela [[Cēsu novads|Cēsu novada]] Cēsīs.
** [[Vītolu iela (Aizpute)|Vītolu iela]] — iela [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] Aizputē.
** [[Vītolu iela (Grobiņa)|Vītolu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada Grobiņā.
** [[Vītolu iela (Pāvilosta)|Vītolu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada Pāvilostā.
** [[Vītolu iela (Dobele)|Vītolu iela]] — iela [[Dobeles novads|Dobeles novada]] Dobelē.
** [[Vītolu iela (Gulbene)|Vītolu iela]] — iela [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] Gulbenē.
** [[Vītolu iela (Krāslava)|Vītolu iela]] — iela [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] Krāslavā.
** [[Vītolu iela (Kuldīga)|Vītolu iela]] — iela [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] Kuldīgā.
** [[Vītolu iela (Baldone)|Vītolu iela]] — iela [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Baldonē.
** [[Vītolu iela (Limbaži)|Vītolu iela]] — iela [[Limbažu novads|Limbažu novada]] Limbažos.
** [[Vītolu iela (Salacgrīva)|Vītolu iela]] — iela Limbažu novada Salacgrīvā.
** [[Vītolu iela (Madona)|Vītolu iela]] — iela [[Madonas novads|Madonas novada]] Madonā.
** [[Vītolu iela (Ikšķile)|Vītolu iela]] — iela Ogres novada Ikšķilē.
** [[Vītolu iela (Lielvārde)|Vītolu iela]] — iela Ogres novada Lielvārdē.
** [[Vītolu iela (Salaspils)|Vītolu iela]] — iela [[Salaspils novads|Salaspils novada]] Salaspilī.
** [[Vītolu iela (Sigulda)|Vītolu iela]] — iela [[Siguldas novads|Siguldas novada]] Siguldā.
** [[Vītolu iela (Sabile)|Vītolu iela]] — iela [[Talsu novads|Talsu novada]] Sabilē.
** [[Vītolu iela (Talsi)|Vītolu iela]] — iela Talsu novada Talsos.
** [[Vītolu iela (Tukums)|Vītolu iela]] — iela [[Tukuma novads|Tukuma novada]] Tukumā.
** [[Vītolu iela (Mazsalaca)|Vītolu iela]] — iela [[Valmieras novads|Valmieras novada]] Mazsalacā.
** [[Vītolu iela (Rūjiena)|Vītolu iela]] — iela Valmieras novada Rūjienā.

* iela citās apdzīvotās vietās:
** [[Vītolu iela (Ainava)|Vītolu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]].
** [[Vītolu iela (Aizkalne)|Vītolu iela]] — iela Aizkalnes pagasta [[Aizkalne|Aizkalnē]].
** [[Vītolu iela (Alejas)|Vītolu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejās]].
** [[Vītolu iela (Alsunga)|Vītolu iela]] — iela Alsungas pagasta [[Alsunga|Alsungā]].
** [[Vītolu iela (Dreiliņi)|Vītolu iela]] — iela Ropažu novada [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] Dreiliņos.
** [[Vītolu iela (Ērģeme)|Vītolu iela]] — iela Valkas novada [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]] Ērģemē.
** [[Vītolu iela (Garupe)|Vītolu iela]] — iela Ādažu novada [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] Garupē.
** [[Vītolu iela (Skujetnieki)|Vītolu iela]] — iela [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]] Skujetniekos.
** [[Vītolu iela (Likverteni)|Vītolu iela]] — iela Bauskas novada [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]] Likvertenos.
** [[Vītolu iela (Vecumnieki)|Vītolu iela]] — iela Bauskas novada [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]] Vecumniekos.
** [[Vītolu iela (Ječi)|Vītolu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada [[Dunikas pagasts|Dunikas pagasta]] Ječos.
** [[Vītolu iela (Līgo)|Vītolu iela]] — iela Gulbenes novada [[Līgo pagasts|Līgo pagasta]] Līgo.
** [[Vītolu iela (Kārniņi)|Vītolu iela]] — iela [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas pagasta]] Kārniņos.
** [[Vītolu iela (Ozolnieki)|Vītolu iela]] — iela Jelgavas novada [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku pagasta]] Ozolniekos.
** [[Vītolu iela (Garoza)|Vītolu iela]] — iela Jelgavas novada [[Salgales pagasts|Salgales pagasta]] Garozā.
** [[Vītolu iela (Vītoliņi)|Vītolu iela]] — iela Jelgavas novada [[Valgundes pagasts|Valgundes pagasta]] Vītoliņos.
** [[Vītolu iela (Mandegas)|Vītolu iela]] — iela Limbažu novada [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] Mandegās.
** [[Vītolu iela (Upenieki)|Vītolu iela]] — iela [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]] Upeniekos.
** [[Vītolu iela (Kusa)|Vītolu iela]] — iela Madonas novada [[Aronas pagasts|Aronas pagasta]] Kusā.
** [[Vītolu iela (Piņķi)|Vītolu iela]] — iela [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagasta]] Piņķos.
** [[Vītolu iela (Jaunmārupe)|Vītolu iela]] — iela Mārupes novada [[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]] Jaunmārupē.
** [[Vītolu iela (Laubere)|Vītolu iela]] — iela Ogres novada [[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]] Lauberē.
** [[Vītolu iela (Medemciems)|Vītolu iela]] — iela [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]] Medemciemā.
** [[Vītolu iela (Stūnīši)|Vītolu iela]] — iela Olaines novada Olaines pagasta Stūnīšos.
** [[Vītolu iela (Vecvārkava)|Vītolu iela]] — iela Preiļu novada [[Upmalas pagasts|Upmalas pagasta]] Vecvārkavā.
** [[Vītolu iela (Garkalne)|Vītolu iela]] — iela [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] Garkalnē.
** [[Vītolu iela (Podkājas)|Vītolu iela]] — iela Ropažu novada [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] Podkājās.
** [[Vītolu iela (Inčukalns)|Vītolu iela]] — iela Siguldas novada [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]] Inčukalnā.
** [[Vītolu iela (Lode)|Vītolu iela]] — iela Siguldas novada [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]] Lodē.
** [[Vītolu iela (Mālpils)|Vītolu iela]] — iela Siguldas novada [[Mālpils pagasts|Mālpils pagasta]] Mālpilī.
** [[Vītolu iela (Grotūzis)|Vītolu iela]] — iela [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] Grotūzī.
** [[Vītolu iela (Matkule)|Vītolu iela]] — iela Tukuma novada [[Matkules pagasts|Matkules pagasta]] Matkulē.
** [[Vītolu iela (Kocēni)|Vītolu iela]] — iela Valmieras novada [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagasta]] Kocēnos.

== Skatīt arī ==
* [[Vītolu ceļš]] — iela Jelgavā.

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>duqotk0a8j44qwgb0mn0df3agxzoahv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Vijups</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555373</id>
    <revision>
      <id>4516823</id>
      <parentid>4270617</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:59:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3878" sha1="7b4bmvcqgujf7dantwop6x62nscta59" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Armands Vijups
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1963
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt; [[Ventspils muzejs]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[vēsture]], [[arheoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Armands Vijups''' (dzimis {{dat|1963|3|5}}{{fact}}) ir latviešu [[arheologs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors, [[Ventspils muzejs|Ventspils muzeja]] direktora vietnieks un vadošais pētnieks. Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, starp tām arī monogrāfija &quot;Staldzenes depozīts&quot; (2004). Astoņu rakstu krājumu &quot;Ventspils Muzeja raksti&quot; sastādītājs. Latvijas Arheologu biedrības biedrs, Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis.

Armands Vijups absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures fakultāti]], ieguvis doktora grādu vēsturē (1998).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/biedri|title=Biedri|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|access-date=2023-11-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Strādājis kā lektors un docents Latvijas Universitātē, kā arī kā pētnieks [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes asociētais profesors. Kopš 2000. gada Armands Vijups ir [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils viduslaiku pilī]] esošā Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/|title=Kontakti|last=molips|website=Ventspils Muzejs|access-date=2023-11-14|language=lv|archive-date=2023-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231114064234/https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/}}&lt;/ref&gt; Vadījis un organizējis zinātniskus un izglītojošus projektus, kā arī piedalījies starptautiskās sadarbībās.

Piedalījies daudzos [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumo]]s, pētījis aizvēstures un viduslaiku laikmeta kultūras un sabiedrības aspektus, kā arī veicinājis arheoloģijas popularizēšanu sabiedrībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] un [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] depozītiem, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pilsētu un piļu izpēti.

Vadījis arheoloģiskos izrakumus Puzes Lejaskroga senkapos, Užavas senkapos, Zlēku Gaisiņu senkapos, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos, Kuldīgas un Ventspils senpilsētās, kā arī citur.

Armands Vijups saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības par savu darbu, tostarp, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas balva|Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu]], Latvijas Republikas Zinātņu padomes balvu, Latvijas Kultūras ministrijas balvu, Latvijas Arheologu biedrības balvu un Ventspils pilsētas domes balvu.

Precējies un divu meitu tēvs. Dzīvo un strādā [[Ventspils|Ventspilī]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vijups, Armands}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>7b4bmvcqgujf7dantwop6x62nscta59</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516824</id>
      <parentid>4516823</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:00:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3882" sha1="6sjujpqk3foydr8mfp9wzx958izg7br" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Armands Vijups
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1963
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt; [[Ventspils muzejs]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[vēsture]], [[arheoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Armands Vijups''' (dzimis {{dat|1963|3|5}}{{fact}}) ir latviešu [[arheologs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors, [[Ventspils muzejs|Ventspils muzeja]] direktora vietnieks un vadošais pētnieks. Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, starp tām arī monogrāfija &quot;Staldzenes depozīts&quot; (2004). Astoņu rakstu krājumu &quot;Ventspils Muzeja raksti&quot; sastādītājs. Latvijas Arheologu biedrības biedrs, Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis.

Armands Vijups absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures fakultāti]], ieguvis doktora grādu vēsturē (1998).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/biedri|title=Biedri|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|access-date=2023-11-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Strādājis kā lektors un docents Latvijas Universitātē, kā arī kā pētnieks [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes asociētais profesors. Kopš 2000. gada Armands Vijups ir [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils viduslaiku pilī]] esošā Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/|title=Kontakti|last=molips|website=Ventspils Muzejs|access-date=2023-11-14|language=lv|archive-date=2023-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231114064234/https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/}}&lt;/ref&gt; Vadījis un organizējis zinātniskus un izglītojošus projektus, kā arī piedalījies starptautiskās sadarbībās.

Piedalījies daudzos [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumo]]s, pētījis aizvēstures un viduslaiku laikmeta kultūras un sabiedrības aspektus, kā arī veicinājis arheoloģijas popularizēšanu sabiedrībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] un [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] depozītiem, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pilsētu un piļu izpēti.

Vadījis arheoloģiskos izrakumus Puzes Lejaskroga senkapos, Užavas senkapos, Zlēku Gaisiņu senkapos, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos, Kuldīgas un Ventspils senpilsētās, kā arī citur.

Armands Vijups saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības par savu darbu, tostarp, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas balva|Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu]], Latvijas Republikas Zinātņu padomes balvu, Latvijas Kultūras ministrijas balvu, [[Latvijas Arheologu biedrība]]s balvu un Ventspils pilsētas domes balvu.

Precējies un divu meitu tēvs. Dzīvo un strādā [[Ventspils|Ventspilī]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vijups, Armands}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>6sjujpqk3foydr8mfp9wzx958izg7br</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516829</id>
      <parentid>4516824</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labojumi veikti pēc telefoniskas sazināšanās ar raksta subjektu</comment>
      <origin>4516829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3881" sha1="h3vzno3hq98pde4octdmpjw9wcx1ywr" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Armands Vijups
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1963
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt; [[Ventspils muzejs]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[vēsture]], [[arheoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Armands Vijups''' (dzimis {{dat|1963|3|5}}) ir latviešu [[arheologs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors, [[Ventspils muzejs|Ventspils muzeja]] direktora vietnieks un vadošais pētnieks. Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, starp tām arī monogrāfija &quot;Staldzenes depozīts&quot; (2004). Astoņu rakstu krājumu &quot;Ventspils Muzeja raksti&quot; sastādītājs. Latvijas Arheologu biedrības biedrs, Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis.

Armands Vijups absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures fakultāti]], ieguvis doktora grādu vēsturē (1998).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/biedri|title=Biedri|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|access-date=2023-11-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Strādājis kā lektors un docents Latvijas Universitātē, kā arī kā pētnieks [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes asociētais profesors. Kopš 2000. gada Armands Vijups ir [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils viduslaiku pilī]] esošā Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/|title=Kontakti|last=molips|website=Ventspils Muzejs|access-date=2023-11-14|language=lv|archive-date=2023-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231114064234/https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/}}&lt;/ref&gt; Vadījis un organizējis zinātniskus un izglītojošus projektus, kā arī piedalījies starptautiskās sadarbībās.

Piedalījies daudzos [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumo]]s, pētījis aizvēstures un viduslaiku laikmeta kultūras un sabiedrības aspektus, kā arī veicinājis arheoloģijas popularizēšanu sabiedrībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] un [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] depozītiem, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pilsētu un piļu izpēti.

Vadījis arheoloģiskos izrakumus Puzes Lejaskroga senkapos, Užavas senkapos, Zlēku Gaisiņu senkapos, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos, Kuldīgas un Ventspils senpilsētās, kā arī citur.

Armands Vijups saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības par savu darbu, tostarp, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas balva|Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu]], Latvijas Republikas Zinātņu padomes balvu, Latvijas Kultūras ministrijas balvu, [[Latvijas Arheologu biedrība]]s balvu un Ventspils pilsētas domes balvu.

Precējies, viņam ir dēls un meita. Dzīvo un strādā [[Ventspils|Ventspilī]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vijups, Armands}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>h3vzno3hq98pde4octdmpjw9wcx1ywr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Druvas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557114</id>
    <revision>
      <id>4516655</id>
      <parentid>4511082</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:59:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1851" sha1="ar07q1kthuc2lxkxe1334t8h01fo2to" xml:space="preserve">'''Druvas iela''' var būt:

* iela valstspilsētās:
** [[Druvas iela (Jēkabpils)|Druvas iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
** [[Druvas iela (Ogre)|Druvas iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Druvas iela (Rīga)|Druvas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].

* iela novadu pilsētās:
** [[Druvas iela (Ādaži)|Druvas iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
** [[Druvas iela (Aizkraukle)|Druvas iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]];
** [[Druvas iela (Carnikava)|Druvas iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]];
** [[Druvas iela (Ķekava)|Druvas iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]];
** [[Druvas iela (Lielvārde)|Druvas iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]];
** [[Druvas iela (Limbaži)|Druvas iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
** [[Druvas iela (Mārupe)|Druvas iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
** [[Druvas iela (Saldus)|Druvas iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
** [[Druvas iela (Sigulda)|Druvas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
** [[Druvas iela (Smiltene)|Druvas iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]].

* iela citās apdzīvotās vietās:
** [[Druvas iela (Ainava)|Druvas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
** [[Druvas iela (Augšlīgatne)|Druvas iela]] — iela Līgatnes pagasta [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]];
** [[Druvas iela (Baltezers)|Druvas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezerā]];
** [[Druvas iela (Brīvkalni)|Druvas iela]] — iela Babītes pagasta [[Brīvkalni|Brīvkalnos]];
** [[Druvas iela (Druva)|Druvas iela]] — iela Saldus pagasta [[Druva|Druvā]];
** [[Druvas iela (Maļinova)|Druvas iela]] — iela Maļinovas pagasta [[Maļinova|Maļinovā]];
** [[Druvas iela (Ukri)|Druvas iela]] — iela Ukru pagasta [[Ukri|Ukros]].

== Skatīt arī ==
* [[Druvu iela]]
* [[Druva (nozīmju atdalīšana)]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>ar07q1kthuc2lxkxe1334t8h01fo2to</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazais zīriņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559608</id>
    <revision>
      <id>4516772</id>
      <parentid>4333411</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T05:23:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4516772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5618" sha1="nlaopg8mrdpp7lw2ajdfzcfxot9tvf0" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg
|    att_nosaukums = 2024. gada putns Latvijā — mazais zīriņš (''Sternula albifrons'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|         valsts_r = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Aves
|         klase_lv = Putni
|            kārta = Charadriiformes
|         kārta_lv = Tārtiņveidīgie
|       apakškārta = Lari
|    apakškārta_lv = Kaijveidīgie
|           dzimta = Laridae
|        dzimta_lv = Kaiju dzimta
|      apakšdzimta = Sterninae
|   apakšdzimta_lv = Zīriņu apakšdzimta
|            ģints = Sternula
|         ģints_lv = Mazie zīriņi
|             suga = Sternula albifrons
|          suga_lv = Mazais zīriņš
|         binomial = Sternula albifrons &lt;small&gt;([[Pēteris Simons Pallass|Pallas]], [[1764]])&lt;/small&gt;
|      kategorijas = nē
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
}}
'''Mazais zīriņš''' (''Sternula albifrons'') ir [[kaiju dzimta]]s putns, kura ligzdošanas areāls aptver lielu daļu [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]]. Sastopams arī [[Latvija|Latvijā]].

== Izskats un īpašības ==
Mazais zīriņš ir neliels, 21—28 cm garš putns, tā [[spārnu plētums]] 41—55 cm. Putnam ir plāns, ass [[knābis]], tas ir dzeltens ar melnu galu. Putna kājas ir dzelteni oranžas, bet spārni balti pelēki. Piere un josliņas virs uzacīm ir baltas. Ziemā piere ir plašāki balta, spārni ir tumšāki un kājas blāvākas, bet knābis kļūst pilnīgi melns. Abu dzimumu mazie zīriņi izskatās vienādi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.01.2024-par-2024-gada-putnu-latvija-kluvis-mazais-zirins.a537365/|title=Par 2024. gada putnu Latvijā kļuvis mazais zīriņš|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/astes/2024.-gada-putna-goda-iecelts-mazais-zirins-62434/|title=2024. gada putna godā iecelts mazais zīriņš|website=www.santa.lv|access-date=2024-01-03}}&lt;/ref&gt; Putna balss ir melodiska.

== Izplatība ==
Ligzdošanas apgabals aptver lielāko daļu [[Eiropa]]s, daļēji [[Āfrika|Āfriku]] un [[Āzija|Āziju]], [[Austrālija]]s ziemeļus un [[Okeānija|Okeāniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/22694656/155476219|title=Little Tern}}&lt;/ref&gt;

Ziemo jūru un okeānu piekrastēs. Vislabprātāk ligzdo smilšainos krastos vai lielu [[Upe|upju]] līdzenos grants krastos un uz saliņām.

20. gadsimtā piekrastes teritorijās mazo zīriņu [[populācija]]s samazinājās [[Biotops|biotopu]] zuduma, [[Piesārņojums|piesārņojuma]] un cilvēku traucējumu dēļ. Arī [[Aizsprosts|aizsprostu]], upju regulēšanas un [[Nogulumieži|nogulumu]] ieguves dēļ tie ir zaudējuši lielāko daļu savu bijušo biotopu. Mazo zīriņu populācija daudzās Eiropas valstīs ir samazinājusies vai izzudusi.

== Latvijā ==
[[Latvija|Latvijā]] mazais zīriņš ir samērā rets ligzdotājs un caurceļotājs, novērojams apmēram no aprīļa vidus līdz septembra vidum.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2021. gadā Latvijā ligzdoja 70—100 pāri mazo zīriņu. Ligzdo [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]].

2024. gadā [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās mazo zīriņu par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]].&lt;ref name=LOB&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2024/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-2024-gada-putna-goda-iecel-mazo-zirinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā ieceļ mazo zīriņu|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2024-01-03|date=2024-01-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ligzdošana ==
Mazo zīriņu [[ligzda]]s ir bedrītes zemē. Maija vidū putni izdēj 2—3 smilšu krāsas [[ola]]s, tās ir labi nomaskētas. Olas pārmaiņus perē abi putni — gan tēviņš, gan mātīte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://howtogetrid.techinfus.com/lv/malaya-krachka-opisanie-sreda-obitaniya-interesnye-fakty/|title=Mazais zīriņš - apraksts, biotops, interesanti fakti|website=howtogetrid.techinfus.com|access-date=2024-01-03}}&lt;/ref&gt; Diemžēl tikai neliela daļa dējumu tiek veiksmīgi izperēta, jo sugu apdraud [[Plēsīgais putns|plēsīgie putni]] un [[zīdītāji]], daļa jauno putnēnu iet bojā [[Vētra|vētru]] un uzplūdu laikā, kad to ligzdas tiek noskalotas. Ja pirmais perējums ir gājis bojā, mazie zīriņi var jūlija sākumā ligzdot vēlreiz. Līdz mēneša beigām mazie putnēni jau ir lidot spējīgi.

== Taksonomija un sistemātika ==
Mazo zīriņu 1764. gadā aprakstīja [[Vācieši|vācu]] [[Dabaszinātnes|dabaszinātnieks]] [[Pēteris Simons Pallass]], un tam tika dots nomenklatūras nosaukums ''Sternula albifrons''. Sugas nosaukums radies no vārda ''Sterna'' [[deminutīvs|deminutīva]] un [[latīņu valoda]]s vārdiem ''albus'' (balts) un ''frons'' (piere).

== Barošanās ==
Seklās un klusās upēs barojas ar sīkām [[zivis|zivīm]], [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], [[gliemji]]em un [[kukaiņi]]em. Bieži uzturas jūras piekrastē, kur koncentrējas zivju mazuļi. Mazie zīriņi tos medī ar piķēšanas paņēmienu.&lt;ref name=LOB/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zīriņi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]</text>
      <sha1>nlaopg8mrdpp7lw2ajdfzcfxot9tvf0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaicevas lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>561135</id>
    <revision>
      <id>4516735</id>
      <parentid>4488662</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:09:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4553" sha1="8r5g6ojtoml8rjfsii96gsaur7za00k" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Zaicevas lidlauks
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a =
| nosaukums_originalvaloda-r =
| attels                     = 
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       =
|lat_deg=57|lat_min=28|lat_sec=05.9|lat_dir=N
|lon_deg=27|lon_min=30|lon_sec=27.8|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = Alūksnes novada pašvaldība
| atrasanas_vieta            = [[Pededzes pagasts]], [[Alūksnes novads]]
| elevation-f                = 422
| elevation-m                = 129
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 06/24
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}

'''Zaicevas lidlauks''' jeb '''Pededzes lidlauks''' ir nesertificēts un neoficiāls [[Lidosta|lidlauks]], kas atrodas [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]], [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]], netālu no [[Čistigi|Čistigiem]]. Agrāk kalpojis kā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[kolhozs|kolhoza]] &quot;Zarja&quot; lauksaimniecības lidlauks, kurā bāzējās [[lidmašīna]]s ''[[Antonov An-2]].''&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/21386250/lv/Zaicevas-Pededzes-lidlauks|title=Zaicevas (Pededzes) lidlauks|website=wikimapia.org|access-date=2024-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/21386250/ru/%D0%90%D1%8D%D1%80%D0%BE%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%BC|title=Аэродром|website=wikimapia.org|access-date=2024-06-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; Asfaltētais lidlauks atrodas tikai 1,7 kilometru attālumā no [[Latvijas—Krievijas robeža|Krievijas robežas]], ir 400 metru garš un 20 metru plats.

Lidlauku no 1996. gadā likvidētās paju sabiedrības &quot;Zarja&quot; pārņēma Pededzes pagasta pašvaldība un tas ir iekļauts rezerves zemes fondā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/zarja/320300043|title=ZARJA, Alūksnes rajona Pededzes pagasta paju sabiedrība, 320300043 - par uzņēmumu|website=Lursoft  IT|access-date=2024-10-25|date=2024-10-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|year=05.10.2010|title=Akts par zemes vienības iekļaušanu rezerves zemes fondā|journal=Kadastrs.lv|publisher=VZD Vidzemes reģionālās nodaļas Gulbenes birojs}}&lt;/ref&gt; Šobrīd skrejceļš ir aizaudzis un pamests; to ieskauj krūmi un koki. Lidlauka stāvoklis prasa lielus uzlabojumus, un tas nav aviācijas iestāžu sertificēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26420|title=(lidostas) - -|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-06-18|archive-date=2019-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190917090500/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26420}}&lt;/ref&gt; Aerofotogrāfijās redzams sabojāts šķūņa tērauda rāmis, kurš, iespējams, bija lidlauka angārs vai noliktava.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-zaiceva-1288.html|title=Forgotten airfields europe|website=web.archive.org|access-date=2024-07-02|date=2024-07-02|archive-date=2024-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240702153835/https://www.forgottenairfields.com/airfield-zaiceva-1288.html}}&lt;/ref&gt; Lidlauks atrodas ''EVR17B'' zonā, kurā aizliegti lidojumi bez iepriekš saskaņota lidojumu plāna. Lidlauka izmantošanai jāsaņem atļauja no [[Latvijas Republikas Nacionālie Bruņotie spēki|Latvijas Republikas Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://myairfields.com/|title=MyAirfields|website=myairfields.com|access-date=2024-06-18|archive-date=2020-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20200921022939/https://myairfields.com/}}&lt;/ref&gt; Lidlauku potenciāli varētu izmantot [[valsts robežsardze|robežapsardzības]] vajadzībām.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aluksne.lv/teritorijas%20planojums/pededze/Planojuma_grozijumi.doc|title=Pededzes pagasta teritorijas plānojums|access-date=2024-07-03|pages=28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Pededzes pagasts]]
[[Kategorija:Lidostas Latvijā]]</text>
      <sha1>8r5g6ojtoml8rjfsii96gsaur7za00k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV Armijas Otrā pasaules kara militārā aprīkojuma saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563842</id>
    <revision>
      <id>4516526</id>
      <parentid>4405592</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:29:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Revolveri un pistoles */</comment>
      <origin>4516526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22751" sha1="2eb5vn3ogspytnv0df1s97kaue2ai5z" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopots '''[[ASV Armija]]s [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militārais aprīkojums''', kurā ietilpst arī [[artilērija]], [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] un kuģi. Otrais pasaules karš bija globāls karš, kas sākās 1939. gadā un beidzās 1945. gadā. Pēc [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma 1941. gada 7. decembrī]] ASV pievienojās karam un sāka aktīvi atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kampaņu.

== Naži un bajonetes ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!scope=&quot;col&quot;| Nosaukums
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;| Attēls
!scope=&quot;col&quot;| Tips
!scope=&quot;col&quot;| Izcelsmes valsts
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;| Piezīmes
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[M1905 bajonete]]
|[[Attēls:Great-War-US-Military-Bayonets.jpg|250px]]
|[[bajonete]]
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[M1917 bajonete]]
|[[Attēls:Vietnam-War-US-Military-Bayonets (cropped).jpg|250px]]
|bajonete
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[Mark 1 ierakumu nazis]]
|[[Attēls:M1918 Trench Knife.jpg|250px]]
|[[nazis]]
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[M3 ierakumu nazis]]
|[[Attēls:US M3 Trench Fighting Knife.tif|250x250px]]
|nazis
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[Ka-Bar]]
|[[Attēls:Ka-Bar USMC fighting-work knife (4121915427).jpg|250x250px]]
|nazis
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[V-42 stilete]]
|[[Attēls:V-42 Stiletto.jpg|250px]]
|[[duncis]]
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[United States Marine Raider stilete]]
|[[Attēls:Marine raider stiletto.jpg|250px]]
|duncis
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[Bolo nazis]]
|[[Attēls:Luzon bolo chisel ground.JPG|250x250px]]
|nazis
|{{PHL}}
|izmantoja vienības [[Filipīnu operācija (1941—1942)|Filipīnu operācijas (1941—1942)]] laikā
|}

== Rokas šaujamieroči ==
===Revolveri un pistoles ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patrona
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[Colt Model 1903 Pocket Hammerless]]
|[[Attēls:Frederic Laboureur Colt 1903 Pocket pistol-2013.19.1-IMG 7577-white.jpg|249x249px]]
|[[.32 ACP]]
|[[pusautomātiskā pistole]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Colt 1911|Colt M1911A1]]
|[[Attēls:M1911A1.png|250x250px]]
|[[.45 ACP]]
|pusautomātiskā pistole
|{{USA}}
|
|-
|[[M1917 revolveris]]
|[[Attēls:NMAAHC-2018 59 3 001.jpg|250x250px]]
|[[.45 ACP]]
|[[revolveris]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Colt Official Police]]
|[[Attēls:Colt Official Police 32-20 1927.png|250px]]
|dažādas
|revolveris
|{{USA}}
|
|-
|[[FP-45 Liberator]]
|[[Attēls:FP-45 Liberator.jpg|250px]]
|[[.45 ACP]]
|[[atsevišķa šāviena]] [[pistole]]
|{{USA}}
|nogādāta okupētajās teritorijās partizānu izmantošanai
|-
|[[Smith &amp; Wesson Model 10]]
|[[Attēls:M&amp;Prevolver.jpg|250px]]
|[[.38 S&amp;W]]
|revolveris
|{{USA}}
|
|}

=== Mašinpistoles ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis 
!Attēls
!Patrona
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[Tomsona mašīnpistole]]
|[[Attēls:Thompson nobg-1.png|250x250px]]
|[[.45 ACP]]
|[[mašīnpistole]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M3 mašīnpistole]]
|[[Attēls:M3-SMG.jpg|250x250px]]
|[[.45 ACP]]
|[[mašīnpistole]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M50 Reising mašīnpistole]]
|[[Attēls:Model-50.jpg|250px]]
|.45 ACP/[[.22 LR]]
|[[mašīnpistole]]
|{{USA}}
|
|-
|[[United Defense M42]]
|[[Attēls:United Defence M42.jpg|250px]]
|[[9×19mm Parabellum]], .45 ACP (tikai prototipa modeļiem)
|mašīnpistole
|{{USA}}
|.45 ACP izmantota tikai prototipa modeļiem.
|}

=== Šautenes ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patronas
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[M1903 Springfield]]
|[[Attēls:M1903 Springfield - USA - 30-06 - Armémuseum noBG.jpg|250x250px]]
|[[.30-06 Springfield]]
|[[slīdošā aizslēga]] [[snaiperu šautene]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M1 Garand]]
|[[Attēls:M1 Garand rifle USA noBG new.png|250x250px]]
|.30-06 Springfield
|[[pusautomātiskā šautene]]
|{{USA}}
| izmantoja visu veidu militārās vienības
|-
|[[M1917 Enfield]]
|[[Attēls:M1917 Enfield - USA - 30-06 - Armémuseum.jpg|250px]]
|.30-06 Springfield
|slīdošais aizslēgs
|{{USA}}
|
|-
| [[Springfield Model 1892–99|Krag–Jørgensen]]
|[[Attēls:Gevär försöksmodell 1892 Krag-Jörgensen Norge - Armémuseum.jpg|250px]]
|| [[.30-40 Krag]]
| [[slīdošais aizslēgs]]
| {{karogs|United States}}
|-
|[[M1941 Johnson rifle]]
|[[Attēls:M1941.jpg|250x250px]]
|[[.30-06 Springfield]]
|pusautomātiskā šautene
|{{USA}}
|
|-
|[[M1 karabīne]]
|[[Attēls:M1 Carbine Mk I - USA - Armémuseum.jpg|250x250px]]
|[[.30 Carbine]]
|[[karabīne]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Winchester Model 70]]
|[[Attēls:Winchestermodel70.jpg|250x250px]]
|dažādi
|[[šautene]]
|{{USA}}
|
|}

===Bises ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patrona
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[Winchester Model 1897]]
|[[Attēls:Repeterhagelgevär - Livrustkammaren - 98434 (cropped).jpg|250x250px]]
|[[kalibrētās patronas]]
|[[bise]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Winchester Model 1912]]
|[[Attēls:Winchester Model 1912.JPG|250px]]
|kalibrētās patronas
|bise
|{{USA}}
|
|-
|[[Browning Auto-5]]
|[[Attēls:RemingtonMd11.JPG|250x250px]]
|kalibrētās patronas
|[[pusautomātiskā bise]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Winchester Model 21]]
|
|kalibrētā patrona/[[.410 kalibrs]]
|bise
|{{USA}}
|.410  kalibrs tika izmantots tikai ekskluzīvos modeļos. 
|-
|[[Remington Model 31]]
|
|kalibrētā patrona
|bise
|{{USA}}
|
|-
|[[Stevens Model 520/620]]
|[[Attēls:Stevens 520 1935-37.JPG|250px]]
|kalibrētā patrona
|bise
|{{USA}}
|
|-
|[[Ithaca 37]]
|[[Attēls:Ithaca 37.jpg|250px]]
|kalibrētā patrona
|bise
|{{USA}}
|
|}

=== Granātas un granātmetēji ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Granātas un granātmetēji
|-
!scope=&quot;col&quot;| Nosaukums
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;| Attēls
!scope=&quot;col&quot;| Tips
!scope=&quot;col&quot;| Izcelsmes valsts
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;| Detaļas
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[Mk 2 granāta]]
|[[Attēls:MkII 07.JPG|341x341px]]
|[[rokas granāta]]
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[M7 granātmetējs]]
|[[Attēls:M1Garand muzzle grenade.jpg|250px]]
|[[granātmetējs]]
|{{USA}}
|varēja šaut [[Dūmi|dūmu]], [[šķembu]], [[prettanku]] granātas
|}

=== Bezatsitiena šautenes ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patrona
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[M18 Bezatsitiena šautenes]]
|[[Attēls:M18 57mm Recoilless Rifle pic1.JPG|250px]]
|57×303mmR
|[[bezatsitiena šautenes]]
|{{USA}}
|izstrādāta tikai kara pēdējā posmā 1945. gadā
|-
|[[M20 Bezatsitiena šautenes]]
|[[Attēls:M20 75 mm recoilless rifle korean war.jpg|250px]]
|75 x 408 mm R HE, HEAT, Smoke
|bezatsitiena šautenes
|{{USA}}
|izstrādāta tikai kara pēdējā posmā 1944. gadā
|}

=== Ugunsmetēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patronas
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[M1A1 ugunsmetējs]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=US M1A1 flamethrower |url=https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/30036082 |access-date=2022-11-22 |website=Imperial War Museums |language=en}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:M1A1 flamethrower fired at bunker.png|250px]]
|
|[[ugunsmetējs]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M2 ugunsmetējs]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Flamethrower |url=https://americanhistory.si.edu/collections/search/object/nmah_439992 |access-date=2022-11-22 |website=National Museum of American History |language=en}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:USm2flamethrower.jpg|250px]]
|
|ugunsmetējs
|{{USA}}
|
|-
|[[Ronson ugunsmetējs]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Churchill Oke |url=https://www.nevingtonwarmuseum.com/churchill-oke.html |access-date=2022-11-22 |website=Nevington War Museum |language=en}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Ronson flame tank Iwo Jima.jpg|250px]]
|
|transportlīdzeklī uzstādāms ugunsmetējs
|{{GBR}}
|Izstrādāts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], taču to izmantoja tikai [[ASV]] un [[Kanāda]]
|}

=== Šķēršļu likvidēšanas sprāgstvielu lādiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patrona
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
|[[M1A1 Bangaloras torpēda]]
|[[Attēls:Bangalore-torpedo-batey-haosef.jpg|250x250px]]
|[[Trinitrotoluols|TNT]], [[C4]]
|[[sprādzienbīstams]] lādiņš
|{{USA}}
|
|}

=== Ložmetēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Patrona
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
! colspan=&quot;6&quot; |Kājnieku un divējāda lietojuma ložmetēji
|-
|[[Lewis (ložmetējs)]]
|[[Attēls:Lewis Gun (derivated).jpg|250px]]
|[[.30-06 Springfield]]
|[[vieglais ložmetējs]]
|{{GBR}}
{{USA}}
|
|-
|[[M1917 Browning machine gun]]
| 
|.30-06 Springfield
|[[smagais ložmetējs]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M1918 Browning Automatic Rifle]]
|[[Attēls:Army Heritage Museum B.A.R..jpg|250x250px]]
|dažādi
|dažādi
|{{USA}}
|izmantots kā [[automātiskā šautene]], ložmetējs, [[triecienšautene]]
|-
|[[M1919 Browning ložmetējs]]
|[[Attēls:Browning M1919a.png|250x250px]]
|dažādi
|[[vidējais ložmetējs]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M1941 Johnson ložmetējs]]
|[[Attēls:JOHNSONMG1.jpg|250x250px]]
|.30-06 Springfield
|vieglais ložmetējs
|{{USA}}
|
|-
|[[M2 (ložmetējs)|Browning M2HB]] (.50 BMG)
|[[Attēls:PEO Browning M2 HB Machine Gun.jpg|249x249px]]
|[[.50 BMG]]
|smagais ložmetējs
|{{USA}}
|
|-
|[[Bren vieglais ložmetējs]]
|[[Attēls:Bren wog.jpg|250px]]
|[[.303 British]]
|vieglais ložmetējs
|{{GBR}}
|
|-
|[[M1919 Browning machine gun#.30 AN/M2 &quot;Stinger&quot; field modification|.30 AN/M2 &quot;Stinger&quot; field modification]]
|
|[[7.62 mm kalibrs]]
|[[ložmetējs]]
|{{USA}}
|izmantoja tikai [[ASV Jūras kājnieku korpuss|USMC]]
|-
! colspan=&quot;6&quot; |Automašīnu un lidmašīnu ložmetēji un autolielgabali
|-
|[[M4 autolielgabals]]
|[[Attēls:M4 cannon drawing.jpg|250px]]
|[[37×145mmR|37x145mmR M4]]
|[[autolielgabals]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Hispano-Suiza HS.404|M2 cannon]]
|[[Attēls:TCM-20-hatzerim-2.jpg|250px]]
|[[20 mm kalibrs]]
|autolielgabals
|{{USA}}
|
|-
|.50 kalibra ložmetējs (Browning M2)
|[[Attēls:PEO Browning M2 HB Machine Gun.jpg|249x249px]]
|.50 BMG
|smagais ložmetējs
|{{USA}}
|
|}

== Artilērija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Modelis
!Attēls
!Kalibrs
!Tips
!Izcelsmes valsts
!Detaļas
|-
! colspan=&quot;6&quot; |kājnieku [[mortīra]]s
|-
|[[M1 mortīra]]
|[[Attēls:&quot;Members of a Negro mortar company of the 92nd Division pass the ammunition and heave it over at the Germans in an almos - NARA - 535546.jpg|250x250px]]
|81 mm (3.2 in)
|[[mortīra]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M2 4.2-inch mortar|M2 4.2 collu mortīra]]
|[[Attēls:Mortar-korea-19520505.jpg|250px]]
|107 mm (4.2 in)
|mortīra
|{{USA}}
|
|-
|[[M2 mīnmetējs]]
|[[Attēls:M2-Mortar.jpg|250px]]
|60 mm (2.36 in)
|[[mīnmetējs]]
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; |Raķešu artilērija
|-
|[[T34 Calliope]]
|[[Attēls:T-34-rocket-launcher-France.jpg|250px]]
|114 mm/183 mm
4.5 in/7.2 in
|[[raķešu artilērija]]
|{{USA}}
|
|-
|[[T40 Whizbang]]
|[[Attēls:7.2-inch Multiple Rocket Launcher M17 Mounted on Medium Tank.png|250px]]
|180 mm (7.2 in)
|raķešu artilērija
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; |Lauka artilērija
|-
|[[75 mm gun M2–M6|75 mm gun M2/M3/M6]]
|[[Attēls:75 mm model 1917 Hanko 2.JPG|250px]]
|75 mm (2.95 in)
|[[lauka lielgabals]]
|{{USA}}
|britu ieroča kopija
|-
|[[QF 2.95-inch kalnu lielgabals]]
|[[Attēls:QF2.95inchMountainGun.jpg|250px]]
|75 mm (2.95 in)
|[[kalnu lielgabals]]
|{{GBR}}
|izmantots [[Filipīnu operācija (1941—1942)|Filipīnu operācijas (1941—1942)]] laikā
|-
|[[M116 haubice]]
|[[Attēls:Two M116 75mm Howitzers in Chengkungling 20111009.jpg|250x250px]]
|75 mm (2.95 in)
|[[haubice]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M101 haubice]]
|[[Attēls:M101-105mm-howitzer-camp-pendleton-20050326.jpg|250x250px]]
|105 mm (4.1 in)
|haubice
|{{USA}}
|
|-
|[[M3 haubice]]
|[[Attēls:M3 105mm Howitzer.jpg|250x250px]]
|105 mm (4.1 in)
|vieglā haubice
|{{USA}}
|
|-
|[[Canon de 155 mm GPF]]
|[[Attēls:Canon de 155mm GPF 3.jpg|250x250px]]
|155 mm (6.10 in)
|[[lauka lielgabals]]/[[krasta artilērija]]
|{{FRA}}
|
|-
|[[M114 155 mm howitzer]]
|[[Attēls:USArmy M114 howitzer.jpg|250x250px]]
|155 mm (6.1 in)
|haubice
|{{USA}}
|
|-
|[[155 mm gun M1|155 mm gun M1 Long Tom]]
|[[Attēls:155 mm Long Tom 2.jpg|250x250px]]
|155 mm (6.1 in)
|velkamā lauka artilērija
|{{USA}}
|[[4,5 collu lielgabals M1]] izmantoja arī britu munīciju.
|-
|[[M115 haubice]]
|[[Attēls:M115 display.jpg|250x250px]]
|203 mm (8.0 in)
|haubice
|{{USA}}
|
|-
|[[8-inch lielgabals M1]]
|[[Attēls:8CanLeftFront.jpg|250x250px]]
|203 mm (8.0 in)
|smagais lielgabals
|{{USA}}
|
|-
|[[240 mm haubice M1]]
|[[Attēls:240mm howitzer.jpg|250px]]
|240 mm (9.4 in) 
|haubice
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; |Cietokšņa un aplenkuma lielgabali
|-
|[[5-inch/51-kalibra lielgabals]]
|[[Attēls:5 inch gun closeup USS Texas 1914 LOC 16025.jpg|250x250px]]
|127 mm (5 in)
|dažādi
|{{USA}}
|galvenokārt izmantots kā [[Jūras spēku artilērijas|jūras lielgabals]]; izmantots arī piekrastes aizsardzībā un nocietinājumos
|-
|[[8-inch lielgabals M1888]]
|[[Attēls:M1918 8 inch railway gun.jpg|250x250px]]
|203 mm (8 in)
|[[krasta aizsardzība un fortifikācijas]]
|{{USA}}
|karā maz izmantots; galvenokārt izmantots [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]
|-
|[[8-inch Mk. VI dzelzsceļa lielgabals]]
|[[Attēls:8 inch MK. VI.jpg|250px]]
|203 mm (8 in)
|[[dzelzsceļa lielgabals]]
|{{USA}}
|[[8-inch lielgabals M1888|8-inch lielgabala M1888]] variācija
|-
|[[M1918 240 mm haubice]]
|[[Attēls:240mm-howitzer-FAJ19220708.jpg|250px]]
|240 mm (9.5 in)
|haubice
|{{USA}}
|
|-
|[[12-collu krasta aizsardzības mortīra]]
|[[Attēls:Fort Desoto12.jpg|333x333px]]
|305 mm (12 in)
|[[krasta artilērija]]
|{{USA}}
|izmantota arī kā dzelzceļa artilērija
|-
|[[12-collu lielgabals M1895]]
|[[Attēls:12-inch-M1897-Firing.jpg|250px]]
|305 mm (12 in)
|krasta artilērija
|{{USA}}
|
|-
|[[14-collu M1920 dzelzsceļa lielgabals]]
|[[Attēls:14 inch railway gun Model 1920.jpeg|250x250px]]
|355.6 mm (14 in)
|dzelzceļa lielgabals
|{{USA}}
|
|-
|[[16-collu/50-caliber M1919 lielgabals]]
|[[Attēls:FortDuvallM191901.jpg|250px]]
|405 mm (16 in)
|krasta artilērija
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;6&quot; |Prettanku lielgabali
|-
|[[37 mm lielgabals M3]]
|[[Attēls:M-3 Antitank Gun 37mm Towed.jpg|250x250px]]
|37 mm (1.45 in)
|[[prettanku lielgabals]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Ordnance QF 6-pounder]]
|[[Attēls:Pak army QF-6 Pounder.jpg|250x250px]]
|57 mm (2.24 in)
|prettanku lielgabals
|{{GBR}}
|
|-
|[[3-inch lielgabals M5]]
|[[Attēls:Three Inch M-5 Gun.jpg|250px]]
|76.2 mm (3 in)
|prettanku lielgabals
|{{USA}}
|
|}

== Prettanku ieroči (bez prettanku lielgabaliem) ==
*[[Bazuka]]
*[[Boys prettanku šautene]]
*[[57 mm M18 bezatsitiena šautene]]
*[[75 mm M-20 bezatsitiena šautene]]

== Transportlīdzekļi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Transportlīdzekļi (bruņoti un bez bruņojuma, kāpurķēžu un riteņu, amfībijas u.c.)
|-
!scope=&quot;col&quot;| Nosaukums
!scope=&quot;col&quot;| Attēls
!scope=&quot;col&quot;| Tips
!scope=&quot;col&quot;| Izcelsmes valsts
!scope=&quot;col&quot;| Piezīmes
|-
!scope=&quot;row&quot; colspan=&quot;5&quot; |[[Tanks|Tanki]]
|-
|''[[M1 (vieglais tanks)|M1 Combat Car]]''
|[[Attēls:Combat Car, M1.png|250x250px]]
|[[vieglais tanks]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M2 (vieglais tanks)|M2]]
|[[Attēls:The British Army in the United Kingdom 1939-45 H17816.jpg|250x250px]]
|vieglais tanks
|{{USA}}
|
|-
|''M2''
|[[Attēls:Aberdean proving grounds 014.JPG|250x250px]]
|[[vidējais tanks]]
|{{USA}}
|
|-
|''[[M3/M5 Stuart|M3 Stuart]]''
|[[Attēls:M5A1 &quot;Stuart&quot; Light Tank.jpg|250x250px]]
|vieglais tanks
|{{USA}}
|
|-
|''[[M3/M5 Stuart|M5 Stuart]]''
|[[Attēls:M5 Stuart.jpg|250px]]
|vieglais tanks
|{{USA}}
|uzlabota ''[[M3/M5 Stuart|M3 Stuart]]'' tanka versija
|-
|''[[M3 Lee]]''
|[[Attēls:AlfredPalmerM3tank1942b.jpg|250x250px]]
|vidējais tanks
|{{USA}}
|
|-
|''[[M4 Sherman]]''
|[[Attēls:M4 Sherman tank - Flickr - Joost J. Bakker IJmuiden.jpg|250x250px]]
|vidējais tanks
|{{USA}}
|visplašāk izmantotais [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] tanks
|-
|''[[M22 Locust]]''
|[[Attēls:M22 Locust light tank at Bovington.jpg|250x250px]]
|[[Gaisa desanta spēku]] vieglais tanks
|{{USA}}
|
|-
|''[[M26 Pershing]]''
|[[Attēls:Tanks at the USS Alabama - Mobile, AL - 001.jpg|250x250px]]
|[[smagais tanks|smagais]]/vidējais tanks
|{{USA}}
|
|-
|''[[M6 (smagais tanks)|M6]]''
|[[Attēls:M6 heavy tank TM9-2800 p120.jpg|250x250px]]
|smagais tanks
|{{USA}}
|
|-
|[[T29 (smagais tanks)|M29]]
|[[Attēls:T29 Heavy Tank.png|250x250px]]
|smagais tanks
|{{USA}}
|
|-
|[[T30 (smagais tanks)|M30]]
|[[Attēls:Heavy tank T30 in U.S. Army Armor &amp; Cavalry Collection 2022.jpg|250x250px]]
|smagais tanks
|{{USA}}
|
|-
|''[[Marmon-Herrington CTLS]]''
|[[Attēls:Marmon Herrington Tanks LOC fsa 8e09169u.jpg|250x250px]]
|vieglais tanks
|{{USA}}
|pārsvarā eksportēts uz [[Nīderlandes Austrumindija|Nīderlandes Austrumindiju]]
|-
|''[[M24 Chaffee]]''
|[[Attēls:M24 Chaffee 33314 4CV pic07.JPG|250x250px]]
|vieglais tanks
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Pašgājējlielgabali
|-
|''[[M7 Priest]]''
|[[Attēls:M7_Priest_at_APG.jpg|250x250px]]
|[[pašgājējartilērija]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M10 prettanku pašgājējlielgabals]]
|[[Attēls:Aberdean proving grounds 036.JPG|250x250px]]
|[[prettanku pašgājējlielgabali]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M12 Gun Motor Carriage]]
|[[Attēls:155mm-GMC-M12-France-1944.jpg|250x250px]]
|pašgājējartilērija
|{{USA}}
|
|-
|[[Howitzer Motor Carriage M8]]
|[[Attēls:M8GMC-Saumur.0004z89h67.jpg|250x250px]]
|pašgājējartilērija
|{{USA}}
|
|-
|[[T28 Super Heavy Tank]]
|[[Attēls:T28 Aberdeen 1946.jpg|250x250px]]
|prettanku pašgājējlielgabals
|{{USA}}
|uzbūvēti tikai daži prototipi, karā neizmantoja
|-
|[[M18 Hellcat]]
|[[Attēls:M18_hellcat_side.jpg|250x250px]]
|prettanku pašgājējlielgabals
|{{USA}}
|
|-
|[[M36 tank destroyer]]
|[[Attēls:American tank destroyers.jpg|250x250px]]
|prettanku pašgājējlielgabals
|{{USA}}
|
|-
|[[M40 Gun Motor Carriage]]
|[[Attēls:155mm Gun Motor Carriage M40 2.JPG|250x250px]]
|pašgājējartilērija
|{{USA}}
|
|-
|[[T40/M9 Tank destroyer]]
|[[Attēls:3-inch_Gun_Motor_Carriage_M9.png|250x250px]]
|prettanku pašgājējlielgabals
|{{USA}}
|
|-
|[[M41 Howitzer Motor Carriage]]
|[[Attēls:155mm Howitzer Motor Carriage M41 1.JPG|250x250px]]
|pašgājējartilērija
|{{USA}}
|
|-
|[[M43 Howitzer Motor Carriage]]
|[[Attēls:TM-9-335-8in-HMC-M43-1.jpg|250x250px]]
|pašgājējartilērija
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Bruņumašīnas
|-
|[[M2 artilērijas vilcējs]]
|[[Attēls:M2-Halftrack.jpg|250x250px]]
|[[kaujas izlūkošanas mašīna]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M3 Scout Car]]
|[[Attēls:The British Army in the United Kingdom 1939-45 H17571.jpg|250x250px]]
|[[bruņumašīna]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M8 Greyhound]]
|[[Attēls:M8old1.JPG|250x250px]]
|bruņumašīna
|{{USA}}
|bija variants bez torņa, kas saucās par M20
|-
|[[M38 Wolfhound]]
|[[Attēls:M38 Wolfhound.jpg|250x250px]]
|bruņumašīna
|{{USA}}
|
|-
|''[[M29 Weasel]]''
|[[Attēls:M29_Weasel_3.jpg|250x250px]]
|[[kāpurķēžu mašīna]]
|{{USA}}
|
|-
|[[S1 Scout Car]]
|[[Attēls:Ford-S1-armored-car-haugh.jpg|250x250px]]
|bruņumašīna
|{{AUS}}
|
|-
|[[T17E1 Staghound|T17E1 Armored Car]]
|[[Attēls:Staghound-latrun-2.jpg|250x250px]]
|bruņumašīna
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Bruņutransportieri
|-
|[[M3 half-track]]
|[[Attēls:Halftrack-fort-knox-1.jpg|249x249px]]
|[[bruņutransportieris]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Universal Carrier]]
|[[Attēls:Universal carrier (mortar carrier) 9-08-2008 14-53-48 (2).JPG|250x250px]]
|bruņutransportieris
|{{GBR}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Smagās mašīnas
|-
|[[Dodge WC series]]
|[[Attēls:Dodge WC-51 during the VII Aircraft Picnic in Kraków.jpg|250x250px]]
|[[kravas automobilis]]
|{{USA}}
|
|-
|[[Willys MB]]
|[[Attēls:Covered Willy's jeep Wings Over Wine Country 2007.JPG|250x250px]]
|Kravas automobilis
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Motocikli
|-
|[[Harley-Davidson WLA]]
|[[Attēls:AWM-Harley-Davidson-42WLA-1.jpg|250x250px]]
|[[motocikls]]
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Traktori
|-
|[[M4 Tractor]]
|[[Attēls:M4-High-Speed-Tractor-1.jpg|250x250px]]
|[[artilērijas vilcējs]]
|{{USA}}
|
|-
|[[M5 Tractor]]
|[[Attēls:Tractor International Harvester M5 J1.jpg|250x250px]]
|artilērijas vilcējs
|{{USA}}
|
|-
! colspan=&quot;5&quot; |Ūdens transportlīdzekļi
|-
|[[Landing Vehicle Tracked]]
|[[Attēls:LVT-4 1.jpg|250x250px]]
|[[desanta kuģis]]
|{{USA}}
|
|-
|[[DUKW]]
|[[Attēls:DUKW.image2.army.jpg|250x250px]]
|[[mašīna-amfībija]]
|{{USA}}
|
|-
|[[LCVP klases desanta kuteris]]
|[[Attēls:Darke APA-159 - LCVP 18.jpg|250px]]
|desanta transportlīdzeklis
|{{USA}}
|
|-
|[[Ford GPA]]
|[[Attēls:Ford GPA Amphibious Jeep pic1.JPG|250x250px]]
|[[mašīna-amfībija]]
|{{USA}}
|
|-
|[[DD tank]]
|[[Attēls:DD-Tank.jpg|250px]]
|tanks-amfībija
|{{USA}}
|uzlabota ''[[M4 Sherman]]'' tanka versija
|-
|[[Landing craft tank]]
|[[Attēls:The British Army in the United Kingdom 1939-45 H19057.jpg|250px]]
|desanta transportlīdzeklis
|{{USA}}
|izmantoja tanku transportēšanai
|-
|[[Landing Craft Infantry]]
|[[Attēls:Invasion Training in England 02.jpg|250px]]
|desanta transportlīdzeklis
|{{USA}}
|izmantoja kājnieku transportēšanai
|}

== Lidmašīnas ==
{{pamatraksts|Savienoto Valstu lidmašīnu saraksts Otrā pasaules kara laikā}}

== Kuģi ==

== Slepenie ieroči ==
{{pamatraksts|Manhatanas projekts}}

*[[Manhatanas projekts]], radīta pirmā [[Kodolieroči|atombumba]]

== Uniformas ==
{{pamatraksts|Otrā pasaules kara formas tērpu un apģērbu saraksts}}
'''Galvassegas'''
*[[Campaign hat]]
*[[Side cap|Garrison cap]]
*[[M1 ķivere]]
*[[M1C ķivere]]
*[[Patrol cap]]
*[[Pith helmet]]
*[[Utility cover]]
*[[Ādas lidotāju ķivere]]
*[[M2 ķivere]]
*[[M38 tankistu ķivere]]

'''Apavi'''
*[[M43 kaujas zābaki]]
*[[Džungļu zābaki]]
*[[Izpletņlēcēju zābaki]]

'''Citi apģērba veidi'''
{{pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu armijas formastērpi Otrajā pasaules karā}}

*[[U.S. Army M1943 uniforma]]
*[[M1941 lauka jaka]]

==Radari==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Radaru aprīkojums
|-
!scope=&quot;col&quot;| Nosaukums
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;| Attēls
!scope=&quot;col&quot;| Tips
!scope=&quot;col&quot;| Izcelsmes valsts
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;| Piezīmes
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[CXAM radars]]
|[[Attēls:CXAM-1 radar and Mk 33 gun director aboard USS Ranger (CV-4) on 8 November 1942 (80-G-30244).jpg|250px]]
|[[radara patruļa]]
|{{USA}}
|uzstādīts uz kuģiem
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[SCR-268 radars]]
|[[Attēls:SCR268-radar-guadalcanal-19420807.jpg|250px]]
|[[radars]]
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[SCR-270]]
|[[Attēls:SCR-270-set-up.jpg|270x270px]]
|radars
|{{USA}}
|
|-
!scope=&quot;row&quot;| [[SJ radars]]
|[[Attēls:Radar and Electronic Warfare 1939-1945 FL4028.jpg|250px]]
|radars
|{{USA}}
|[[zemūdene|zemūdeņu]] radars
|}

== Raķetes un bumbas ==
*[[ASM-N-2 Bat]]
*[[Azon]] (bumba)
*[[Resnais vīrs]] (atombumba)
*[[GB-4]]
*[[LBD Gargoyle]]
*[[Mazais zēns]] (atombumba)
*[[M47 bumba]]
*[[Mark 65 bumba]]
*[[Pelican (bumba)]]
*[[Pumpkin bumba]]
*[[Thin Man (atombumba)]]
*[[VB-6 Felix]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:ASV Armija]]</text>
      <sha1>2eb5vn3ogspytnv0df1s97kaue2ai5z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saulvedis Cimermanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563870</id>
    <revision>
      <id>4516837</id>
      <parentid>4275582</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:52:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3839" sha1="ptcwkfbj2svhxosppibruopogypo9mb" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = Saulvedis Cimermanis
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = [[Bejas pagasts]], {{LAT}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =  
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = LZA Etnogrāfijas un folkloras institūts, &lt;br&gt;LZA Latvijas Vēstures institūts
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Latvijas vēsture]]
|    pasniedzēji = [[Marģers Stepermanis]]
|       studenti = 
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Saulvedis Cimermanis''' (1929—2022) bija [[Latvieši|latviešu]] [[etnogrāfs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors (1960), [[LZA Latvijas vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] [[profesors]] (1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 3. jūlijā [[Bejas pagasts|Bejas pagastā]]. Mācījās Bejas pamatskolā, tad [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. Pēc Otrā pasaules kara sāka studēt medicīnu, tad vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], līdztekus neklātienes studijām strādādams gumijas fabrikā &quot;Varonis&quot;.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/kultura/128641-kulturvesturnieks-cimermanis-nepartrukti-macities-jebkuros-apstaklos.htm Kultūrvēsturnieks Cimermanis: Nepārtrukti mācīties jebkuros apstākļos] Līvija Dūmiņa nra.lv 2014. gada 10. novembrī&lt;/ref&gt;

Vēlāk strādāja par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas]] muzejā (1951—1954), tad [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954—1955). Vēlāk bija [[Latvijas Vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1956—1971) un Etnogrāfijas nodaļas vadītājs (1971—1995).

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā S. Cimermanis ieguva doktora grādu vēsturē, 1992. gadā habilitētā vēstures doktora grādu. 1992. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īsteno locekli, 1994. gadā par LZA Latvijas vēstures institūta profesoru. No 1992. līdz 2015. gadam viņš bija žurnāla “[[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]]” A daļas redaktors.

Miris 2022. gada 26. decembrī [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/1355-in-memoriam-akademikis-saulvedis-cimermanis IN MEMORIAM. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē (1959),
* Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1964, 1978),
* Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta (1969),
* Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā (1998),
* Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava (2011),
* Tautas celtniecība Latvijas ainavā. Rīga: Zinātne, 2020. — 688 lpp.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999),
* [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2005),
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (2014).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Cimermanis, Saulvedis}}
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu etnogrāfi]]</text>
      <sha1>ptcwkfbj2svhxosppibruopogypo9mb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516838</id>
      <parentid>4516837</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:54:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3897" sha1="bviifzmqzfqhcin48d37roviy9c3lcm" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = Saulvedis Cimermanis
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = [[Bejas pagasts]], {{LAT}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =  
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = LZA Etnogrāfijas un folkloras institūts, &lt;br&gt;LZA Latvijas Vēstures institūts
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Latvijas vēsture]], [[etnogrāfija]]
|    pasniedzēji = [[Marģers Stepermanis]]
|       studenti = 
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Saulvedis Cimermanis''' (1929—2022) bija [[Latvieši|latviešu]] [[etnogrāfs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors (1960), [[LZA Latvijas vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] [[profesors]] (1994).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 3. jūlijā [[Bejas pagasts|Bejas pagastā]]. Mācījās Bejas pamatskolā, tad [[Smiltenes vidusskola|Smiltenes vidusskolā]]. Pēc Otrā pasaules kara sāka studēt medicīnu, tad vēsturi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], līdztekus neklātienes studijām strādādams gumijas fabrikā &quot;Varonis&quot;.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/kultura/128641-kulturvesturnieks-cimermanis-nepartrukti-macities-jebkuros-apstaklos.htm Kultūrvēsturnieks Cimermanis: Nepārtrukti mācīties jebkuros apstākļos] Līvija Dūmiņa nra.lv 2014. gada 10. novembrī&lt;/ref&gt;

Vēlāk strādāja par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas]] muzejā (1951—1954), tad [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (LZA) Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954—1955). Vēlāk bija [[Latvijas Vēstures institūts|LZA Latvijas vēstures institūta]] vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1956—1971) un Etnogrāfijas nodaļas vadītājs (1971—1995).

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā S. Cimermanis ieguva doktora grādu vēsturē, 1992. gadā habilitētā vēstures doktora grādu. 1992. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īsteno locekli, 1994. gadā par LZA Latvijas vēstures institūta profesoru. No 1992. līdz 2015. gadam viņš bija žurnāla “[[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]]” A daļas redaktors.

Miris 2022. gada 26. decembrī [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/1355-in-memoriam-akademikis-saulvedis-cimermanis IN MEMORIAM. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē (1959),
* Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1964, 1978),
* Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta (1969),
* Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā (1998),
* Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava (2011),
* Tautas celtniecība Latvijas ainavā. Rīga: Zinātne, 2020. — 688 lpp.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999),
* [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2005),
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (2014).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Cimermanis, Saulvedis}}
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu etnogrāfi]]</text>
      <sha1>bviifzmqzfqhcin48d37roviy9c3lcm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rasas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>567955</id>
    <revision>
      <id>4516663</id>
      <parentid>4127443</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:05:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1666" sha1="3cog8yvpte4zj8w70o9159lm4jo0k0r" xml:space="preserve">'''Rasas iela''' var būt:

* [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
* [[Rasas iela (Daugavpils)|Rasas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
* [[Rasas iela (Jelgava)|Rasas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
* [[Rasas iela (Jūrmala)|Rasas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
* [[Rasas iela (Cēsis)|Rasas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
* [[Rasas iela (Ikšķile)|Rasas iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
* [[Rasas iela (Ķegums)|Rasas iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]];
* [[Rasas iela (Lielvārde)|Rasas iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]];
* [[Rasas iela (Limbaži)|Rasas iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
* [[Rasas iela (Ogre)|Rasas iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
* [[Rasas iela (Rūjiena)|Rasas iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
* [[Rasas iela (Sigulda)|Rasas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
* [[Rasas iela (Ainava)|Rasas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
* [[Rasas iela (Brankas)|Rasas iela]] — iela Jelgavas novada [[Brankas|Brankās]];
* [[Rasas iela (Bukulti)|Rasas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]];
* [[Rasas iela (Egļuciems)|Rasas iela]] — iela Babītes pagasta [[Egļuciems (Babītes pagasts)|Egļuciemā]];
* [[Rasas iela (Katlakalns)|Rasas iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]];
* [[Rasas iela (Siguļi)|Rasas iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Siguļi|Siguļos]];
* [[Rasas iela (Skulte)|Rasas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Rasas iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>3cog8yvpte4zj8w70o9159lm4jo0k0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lībiešu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568393</id>
    <revision>
      <id>4516692</id>
      <parentid>4511166</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:51:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="692" sha1="kz586vmqr0bopegh0xwhvkye93yjslz" xml:space="preserve">'''Lībiešu iela''' var būt:

* [[Lībiešu iela (Jūrmala)|Lībiešu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Lībiešu iela (Liepāja)|Lībiešu iela]] — iela Liepājā;
* [[Lībiešu iela (Ogre)|Lībiešu iela]] — iela Ogrē;
* [[Lībiešu iela (Carnikava)|Lībiešu iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]];
* [[Lībiešu iela (Ikšķile)|Lībiešu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
* [[Lībiešu iela (Limbaži)|Lībiešu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
* [[Lībiešu iela (Mārupe)|Lībiešu iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
* [[Lībiešu iela (Baltezers)|Lībiešu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>kz586vmqr0bopegh0xwhvkye93yjslz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drustu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570770</id>
    <revision>
      <id>4516653</id>
      <parentid>4053982</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:58:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="275" sha1="0jj0ufwdzl0c91wvbq5iw7o4l2ithhk" xml:space="preserve">'''Drustu iela''' var būt:

* [[Drustu iela (Jūrmala)|Drustu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Drustu iela (Rīga)|Drustu iela]] — iela Rīgā;
* [[Drustu iela (Ainava)|Drustu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>0jj0ufwdzl0c91wvbq5iw7o4l2ithhk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārslas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572165</id>
    <revision>
      <id>4516834</id>
      <parentid>4132760</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:26:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Villasmuiža</comment>
      <origin>4516834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="703" sha1="k56tyfh87437b8ql3gk28yigb6zax3g" xml:space="preserve">'''Pārslas iela''' var būt:

* [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] — iela Rīgā;
* [[Pārslas iela (Jūrmala)|Pārslas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Pārslas iela (Ogre)|Pārslas iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
* [[Pārslas iela (Tukums)|Pārslas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
* [[Pārslas iela (Dzidriņas)|Pārslas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dzidriņas|Dzidriņās]];
* [[Pārslas iela (Skulte)|Pārslas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]];
* [[Pārslas iela (Villasmuiža)|Pārslas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Villasmuiža|Villasmuižā]].

== Skatīt arī ==
* [[Pārslu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>k56tyfh87437b8ql3gk28yigb6zax3g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaidavas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572890</id>
    <revision>
      <id>4516630</id>
      <parentid>4067682</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:34:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="593" sha1="pgshluxkwxi2jb61xr8zhvej2hjssv5" xml:space="preserve">'''Vaidavas iela''' var būt:

* [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] — iela Rīgā;
* [[Vaidavas iela (Jūrmala)|Vaidavas iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
* [[Vaidavas iela (Ape)|Vaidavas iela]] — iela [[Ape|Apē]];
* [[Vaidavas iela (Mārupe)|Vaidavas iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]];
* [[Vaidavas iela (Saulkrasti)|Vaidavas iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
* [[Vaidavas iela (Ainava)|Vaidavas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>pgshluxkwxi2jb61xr8zhvej2hjssv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572928</id>
    <revision>
      <id>4516631</id>
      <parentid>4067956</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:35:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1812" sha1="optysi3a7ffsx3irts5p009y16vczbj" xml:space="preserve">'''Valmieras iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] — iela Rīgā;
** [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Valmieras iela (Jūrmala)|Valmieras iela]] — iela Jūrmalā;
** [[Valmieras iela (Rēzekne)|Valmieras iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
** [[Valmieras iela (Ventspils)|Valmieras iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
** [[Valmieras iela (Aloja)|Valmieras iela]] — iela [[Aloja|Alojā]];
** [[Valmieras iela (Cēsis)|Valmieras iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Valmieras iela (Limbaži)|Valmieras iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]];
** [[Valmieras iela (Madona)|Valmieras iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
** [[Valmieras iela (Preiļi)|Valmieras iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]];
** [[Valmieras iela (Rūjiena)|Valmieras iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
** [[Valmieras iela (Salacgrīva)|Valmieras iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]];
** [[Valmieras iela (Smiltene)|Valmieras iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Valmieras iela (Valka)|Valmieras iela]] — iela [[Valka|Valkā]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Valmieras iela (Ainava)|Valmieras iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
** [[Valmieras iela (Matīši)|Valmieras iela]] — iela Matīšu pagasta [[Matīši|Matīšos]];
** [[Valmieras iela (Rauna)|Valmieras iela]] — iela Raunas pagasta [[Rauna|Raunā]];
** [[Valmieras iela (Rencēni)|Valmieras iela]] — iela Rencēnu pagasta [[Rencēni|Rencēnos]];
** [[Valmieras iela (Rubene)|Valmieras iela]] — iela Kocēnu pagasta [[Rubene|Rubenē]];
** [[Valmieras iela (Zilaiskalns)|Valmieras iela]] — iela Zilākalna pagasta [[Zilaiskalns|Zilajākalnā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>optysi3a7ffsx3irts5p009y16vczbj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4516618</id>
      <parentid>4514377</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:04:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4516618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26703" sha1="fn50gcqxxa3uicwclvm9uxnwxluazdz" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra &quot;Priska&quot;]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību.
* [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 &lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>fn50gcqxxa3uicwclvm9uxnwxluazdz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516619</id>
      <parentid>4516618</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:04:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4516619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26590" sha1="kk1fnhrej0z600okvw87zhhvz98z91r" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra &quot;Priska&quot;]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību.
* [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 &lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>kk1fnhrej0z600okvw87zhhvz98z91r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516620</id>
      <parentid>4516619</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:04:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4516620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26686" sha1="a1m2wk14b5mr95dfms3910vzpbcqx1h" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra &quot;Priska&quot;]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību.
* [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 &lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>a1m2wk14b5mr95dfms3910vzpbcqx1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Varslavāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577979</id>
    <revision>
      <id>4516842</id>
      <parentid>4510081</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:06:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2888" sha1="9jakm99az69abl28hnymhbdcix7etpw" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alberts Varslavāns
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 250px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1929
|     dz_mēnesis = 07
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Bebrenes pagasts]], [[Ilūkstes apriņķis]] {{LAT}} 
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2010
|      m_mēnesis = 08
|        m_diena = 19
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Vēsture]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Alberts Varslavāns''' (1929—2010) bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs un [[vēsturnieks]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] prorektors zinātniskajā darbā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 27. jūlijā [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]]. Mācījās [[Bebrenes pamatskola|Bebrenes pamatskolā]] (1937—1943), tad [[Ilūkstes vidusskola|Ilūkstes vidusskolā]].

Sāka strādāt par skolotāju Dunavas septiņgadīgajā skolā. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s (LVU) Vēstures fakultātes neklātienes nodaļā, līdztekus strādāja par vēstures skolotāju Ilūkstes vidusskolā. 1959. gadā A. Varslavāns uzsāka studijas [[Ļeņingrada]]s Valsts pedagoģiskā institūta neklātienes aspirantūrā jauno un jaunāko laiku vēstures specialitātē. Pēc gada, pārejot uz klātienes studijām, turpināja darbu pie disertācijas par Lielbritānijas politiku Latvijas Republikā 1920. gadu sākumā.

1963. gadā A. Varslavāns sāka strādāt LVU Vispārējās vēstures katedrā, mācīja [[Rietumeiropa]]s un Amerikas valstu jauno laiku vēsturi, lasīja lekcijas arī par Baltijas valstu starptautiskajām attiecībām, jauno laiku diplomātijas vēsturi, Lielbritānijas ārējo un koloniālo politiku, jauno laiku vēstures filozofiju un historiogrāfiju.

Bija LVU zinātņu prorektors (1974—1984), tad Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs līdz 1994. gadam. Arī pēc pensionēšanās 1999. gadā lasīja atsevišķus lekciju kursus.

Miris 2010. gada 19. augustā, apbedīts Bebrenes kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Alberts-Varslavans-27.07.1929 timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Varslavāns, Alberts}}
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]</text>
      <sha1>9jakm99az69abl28hnymhbdcix7etpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tūjas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582669</id>
    <revision>
      <id>4516555</id>
      <parentid>4210825</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="561" sha1="jd37s5q2v31cemintn6tau8whpjpdo6" xml:space="preserve">'''Tūjas iela''' var būt:

* [[Tūjas iela (Rīga)|Tūjas iela]] — iela Rīgā;
* [[Tūjas iela (Baloži)|Tūjas iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
* [[Tūjas iela (Ainava)|Tūjas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
* [[Tūjas iela (Dreiliņi)|Tūjas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]];
* [[Tūjas iela (Vārzas)|Tūjas iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]].

== Skatīt arī ==
* [[Tūju iela]]
* [[Tūja (Liepupes pagasts)]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>jd37s5q2v31cemintn6tau8whpjpdo6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mindaugs Kuzminsks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586180</id>
    <revision>
      <id>4516689</id>
      <parentid>4476323</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4516689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8267" sha1="i2aem1h5ubtaheuvfxlk6uevknv534w" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mindaugs Kuzminsks
 |       vārds_orig = ''Mindaugas Kuzminskas''
 |           attēls = 2026-03-18 ALBA Berlin gegen AEK BC (Basketball Champions League 2025-26) by Sandro Halank–050.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Mindaugs Kuzminsks 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|19}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Viļņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=206}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=98}}
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]/[[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2006
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Viļņas Radvilu ģimnāzija]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK (basketbols)|Atēnu AEK]]
 |           numurs = 19
 |            amats = 
 |             līga = [[Grieķijas basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = nedraftēts
 |          dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2006—2007
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Sakalai&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2007—2008
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Perlas&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2008—2010
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} ''[[KK Šiauliai]]''
 |         kl_sez 4 = 2010—2013
 |          klubs 4 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2013—2016
 |          klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2016|fs}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2018—2019
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2019
 |          klubs 8 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbols)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2019—2021
 |          klubs 9 = {{flaga|Krievija}} [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2021—2022
 |          klubs 10 = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; (basketbols)|Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]]
 |         kl_sez 11 = 2022—2023
 |          klubs 11 = {{flaga|Turcija}} ''[[Pınar Karşıyaka]]''
 |         kl_sez 12 = 2023—pašlaik
 |          klubs 12 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK (basketbols)|Atēnu AEK]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2013—2025
 |           taut 1 = {{Bk|Lietuva}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* Itālijas čempions &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* Itālijas Superkausa ieguvējs &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
* Grieķijas līgas Visu zvaigžņu spēle &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
* [[VTB līga]]s Visu zvaigžņu spēle &lt;small&gt;(2020)&lt;/small&gt;
* [[BBL]] čempions &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
* 2× [[LKL|Lietuvas]] čempions &lt;small&gt;(2012, 2013)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medaļa|Silver|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}}
{{Medaļa|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}}
}}
'''Mindaugs Kuzminsks''' ({{val|lt|Mindaugas Kuzminskas}}; dzimis {{dat|1989|10|19}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijās. Bijušais [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2025. gadā pārstāv [[Grieķijas basketbola līga]]s klubu [[Atēnu AEK (basketbols)|Atēnu AEK]].

Viņa brālis [[Sauļus Kuzminsks]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, spēlējis arī [[Latvija|Latvijā]], pārstāvot [[BK Ventspils]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/21698/saulius-kuzminskas|title=Saulius Kuzminskas, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-12-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Karjeru profesionālā klubā uzsācis 2006. gadā, spēlējot [[Viļņas &quot;Sakalai&quot;]]. 2009. gadā pievienojās vadošajam [[Lietuva]]s klubam [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]], kurā nospēlēja trīs sezonas. 2013. gadā viņš pārcēlās uz [[Spānija]]s [[ACB līga|ACB līgu]], pievienojoties [[Malagas &quot;Unicaja&quot;]].
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|150px|thumb|left|Mindaugs Kuzminsks 2013. gadā]]

2016. gada jūlijā M. Kuzminsks noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/knicks/knicks-sign-mindaugas-kuzminskas|title=Knicks Sign Mindaugas Kuzminskas|website=www.nba.com|access-date=2024-12-10|language=en}}&lt;/ref&gt; kura sastāvā bija arī latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]. Pēc vienas sezonas NBA 2017. gada novembrī klubs spēlētāju atbrīvoja, lai dotu vietu sastāvā [[Žoakims Noā|Žoakimam Noā]], kurš atgriezās pēc diskvalifikācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/new-york-knicks-waive-mindaugas-kuzminskas#/|title=New York Knicks waive forward Mindaugas Kuzminskas|website=NBA.com|access-date=2024-12-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā debijas sezonā M. Kuzminsks nospēlēja 68 spēles NBA, taču tikai vienu spēli otrajā sezonā.

2018. gada sākumā M. Kuzminsks atgriezās Eiropā, noslēdzot līgumu ar [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olimpiamilano.com/en/mindaugas-kuzminskas-is-coming-to-milan/|title=Mindaugas Kuzminskas is coming to Milan|last=Mariani|first=Ivan|website=Pallacanestro Olimpia Milano|access-date=2024-12-10|date=2018-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā klubā viņa komandas biedrs bija cits latviešu basketbolists [[Dairis Bertāns]]. Ar &quot;Olimpia&quot; kļuvis par [[Itālija]]s čempionu un superkausa ieguvēju. 2019. gada vasarā pievienojies vienam no vadošajiem [[Grieķija]]s klubiem [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (basketbols)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]], taču jau novembrī klubs spēlētāju atbrīvoja. Pēc tam spēlējis [[Krievija|Krievijā]] un [[Turcija|Turcijā]], bet 2023. gada jūlijā pievienojies Grieķijas klubam [[Atēnu AEK (basketbols)|Atēnu AEK]], ar kuru spēlētājam ir līgums līdz 2026. gadam.

[[Lietuvas basketbola izlase]]s sastāvā izcīnījis divas sudraba medaļas Eiropas čempionātā: [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gadā Slovēnijā]] un [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā Francijā]]. Piedalījies [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]]. 2025. gada februārī [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra ietvaros aizvadīja atvadu spēli pret [[Igaunijas basketbola izlase|Igauniju]], noslēdzot karjeru Lietuvas izlasē.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kuzminsks, Mindaugs}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola uzbrucēji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>i2aem1h5ubtaheuvfxlk6uevknv534w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591774</id>
    <revision>
      <id>4516864</id>
      <parentid>4482979</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:05:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51459" sha1="hmecdinlp731cmk2ihgn6yz8ompjxqa" xml:space="preserve">Visus zemāk uzskaitītos varoņus no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Drāmas filma|drāmas]] un [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[Seriāls|televīzijas seriāla]] &quot;[[Pazudušie]]&quot; izdomājuši [[Deimons Lindelofs]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž.Eibramss]] un [[Džefrijs Lībers]]. Seriāls stāsta par ''Oceanic Airlines'' reisa 815, kas avarē uz noslēpumainas salas, pasažieru izdzīvošanu. Katra sērija stāsta par kādu no galvenajiem vai otrā plāna varoņiem, kā arī par izdzīvojušo dzīvi uz Salas.

Zemāk tabulās ir norādīti aktieri un viņu atveidotie varoņi. Ērtības labad tabulas ir sadalītas kategorijās.

== Aktieri un viņu lomas ==

=== ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 pasažieri ===
''Oceanic Airlines'' reiss 815 izlidoja no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] 2004. gada 22. septembrī. [[Elektromagnētisms|Elektromagnētiskās enerģijas]] pieplūduma dēļ virs Salas lidmašīna gaisā sadalījās trīs daļās, kas nokrita trijās dažādās vietās uz Salas. No 324 pasažieriem izdzīvoja 71 cilvēks un viens suns. Lidmašīnas centrālajā daļā izdzīvoja 48 cilvēki, astes daļā izdzīvoja 22 cilvēki, bet priekšējā daļā izdzīvoja tikai viens cilvēks — lidmašīnas kapteinis.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aktieris
! rowspan=&quot;2&quot; |Loma
! colspan=&quot;9&quot; |Parādīšanās sezonās
|-
!1
!2
!3
!4
!5
!6
!Kopā
|-
|[[Metjū Fokss]]
|Džeks Šepards
|25
|23
|20
|13
|15
|15
|'''''111'''''
|-
|[[Evandželīna Lilī]]
|Keita Ostena
|25
|21
|21
|12
|15
|13
|'''''107'''''
|-
|[[Horhe Garsija]]
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|25
|23
|16
|13
|14
|15
|'''''106'''''
|-
|[[Džošs Holovejs]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|25
|23
|19
|11
|14
|12
|'''''104'''''
|-
|[[Terijs O'Kvīns]]
|Džons Loks/Dūmu briesmonis
|24
|23
|14
|11
|13
|15
|'''''100'''''
|-
|[[Navīns Endrūss]]
|Saīds Džara
|25
|18
|17
|11
|12
|14
|'''''97'''''
|-
|[[Emīlija de Ravina]]
|Klēra Litltone
|18
|16
|13
|10
|
|13
|'''''70'''''
|-
|[[Denjels De Kims]]
|Džins Kvons
|21
|21
|15
|10
|12
|12
|'''''91'''''
|-
|[[Jundžina Kima]]
|Sun Kvona
|24
|16
|14
|10
|12
|12
|'''''88'''''
|-
|[[Dominiks Monahans]]
|Čārlijs Peiss
|24
|19
|17
|1
|
|4
|'''''65'''''
|-
|[[Herolds Perino]]
|Maikls Dosons
|25
|16
|
|6
|
|1
|'''''48'''''
|-
|[[Malkolms Deivids Kellijs]]
|Volts Loids (Dosons)
|22
|5
|1
|2
|1
|
|'''''31'''''
|-
|[[Megija Greisa]]
|Šenona Rezerforda
|23
|6
|1
|
|
|2
|'''''31'''''
|-
|[[Īens Somerholders]]
|[[Būns Kārlails]]
|21
|1
|2
|
|
|3
|'''''27'''''
|-
|[[Mišela Rodrigesa]]
|Ana Lusija Kortesa
|1
|19
|
|
|1
|1
|'''''22'''''
|-
|[[Adevāle Akinuoje-Agbadže]]
|Eko kungs
|
|18
|3
|
|
|
|'''''21'''''
|-
|[[Sintija Votrosa]]
|Libija Smita
|
|16
|
|1
|
|2
|'''''19'''''
|-
|[[Kīle Sančesa]]
|Nikija Fernandesa
|
|
|6
|
|
|
|'''''6'''''
|-
|[[Rodrigo Santoro]]
|Paulo
|
|
|7
|
|
|
|'''''7'''''
|-
|suņi Medisona un Pono
|suns Vinsents
|9
|8
|4
|5
|2
|1
|'''''29'''''
|-
|[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]]
|Roza Nedlere
|5
|6
|4
|4
|3
|4
|'''''26'''''
|-
|[[Sems Andersons]]
|Bernards Nedlers
|
|9
|3
|4
|3
|4
|'''''23'''''
|-
|[[Denjels Robaks]]
|Leslijs Arcts
|3
|
|1
|
|
|4
|'''''8'''''
|-
|[[Gregs Grunbergs]]
|{{Abbr|LK|Lidmašīnas kapteinis}} Sets Noriss
|1
|
|
|
|
|{{Abbr|1|Tikai balss}}
|'''''2'''''
|-
|[[Kimberlija Džozefa]]
|Sindija Čāndlere
|3
|4
|2
|
|
|5
|'''''14'''''
|-
|[[Fredriks Lene]]
|ASV maršals Edvards Marss
|4
|1
|2
|
|
|3
|'''''10'''''
|-
|[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]]
|Kristians Šepards/Dūmu briesmonis
|4
|3
|2
|4
|3
|1
|'''''17'''''
|-
|[[Frenks Torress]]
|Gērijs Troups
|1
|
|
|
|
|
|'''''1'''''
|-
|[[Dastins Vačmens]]
|Skots Džeksons
|9
|
|1
|
|
|
|'''''10'''''
|-
|[[Kristians Boumens]]
|Stīvs Dženkinss
|6
|3
|2
|1
|
|
|'''''12'''''
|-
|[[Šons Veilens]]
|Nīls &quot;Frogurts&quot;
|
|
|
|
|2
|2
|'''''4'''''
|-
|[[Braiens Sato]]
|Ričards
|12
|4
|6
|
|
|
|'''''22'''''
|-
|[[Mārdžorija Marjane]]
|Beta
|8
|5
|4
|
|
|
|'''''17'''''
|-
|[[Kriss Kandela]]
|Kreigs
|16
|7
|7
|5
|2
|2
|'''''39'''''
|-
|[[Šons Duglass Hobans]]
|Dags
|6
|2
|4
|2
|
|1
|'''''15'''''
|-
|[[Džims Mocarela]]
|Džeroms
|4
|4
|2
|2
|
|2
|'''''14'''''
|-
|[[Kirstena Heivloka]]
|Emma
|
|3
|2
|
|
|4
|'''''9'''''
|-
|[[Mikijs Grovs]]
|Zaks
|
|4
|2
|
|
|4
|'''''10'''''
|-
| colspan=&quot;2&quot; | '''Sēriju skaits sezonā'''
|'''25'''
|'''24'''
|'''23'''
|'''14'''
|'''17'''
|'''18'''
|'''121'''
|}

=== ''[[Ajira Airways]]'' reisa 316 pasažieri ===
''Ajira Airways'' reiss 316 izlidoja no Losandželosas uz [[Guama|Guamu]] 2007. gadā. Reisa uzdevums būtībā bija atgriezt piecus varoņus (Džeku, Keitu, Hērliju, Saidu un Sun Kvonu) atpakaļ uz Salu. Lidmašīna nolaidās uz nelielas salas blakus galvenajai Salai. Nav precīzi zināms, cik cilvēku atradās lidmašīnā, jo Hērlijs nopirka 78 sēdvietas, zinot, ka lidmašīna lido uz Salu. Nosēšanās laikā izdzīvoja aptuveni 20-24 cilvēki.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aktieris
! rowspan=&quot;2&quot; |Loma
! colspan=&quot;5&quot; |Parādīšanās sezonās
|-
!5
!6
!Kopā
|-
|[[Zuleiha Robinsone]]
|Ilana Verdanska
|6
|10
|'''''16'''''
|-
|[[Saīds Tagmaui]]
|Cēzars
|4
|
|'''''4'''''
|-
|[[Breds Viljams Henke]]
|Brams
|4
|1
|'''''5'''''
|-
|[[Čads Gerero]]
|Vulfs
|
|2
|'''''2'''''
|-
|[[Veins Nunjess]]
|Selindžers
|8
|2
|'''''10'''''
|-
|[[Mets Hofmans]]
|Džeds
|1
|
|'''''1'''''
|-
|[[Kavika Smits]]
|Bērnets
|7
|1
|'''''8'''''
|-
|[[Dens Gotjē]]
|{{Abbr|OP|Otrais pilots}} Pīters Ross
|1
|
|'''''1'''''
|-
|[[Kavita Patila]]
|Rupa Krišnavani
|2
|
|'''''2'''''
|-
| colspan=&quot;2&quot; | '''Sēriju skaits sezonā'''
|'''17'''
|'''18'''
|'''35'''
|}

=== Cilvēki no kuģa &quot;Kahana&quot; ===
Kuģi &quot;Kahana&quot; nosūtīja Čārlzs Vidmors, lai noteiktu lidmašīnas un tās pasažieru atrašanās vietu, kā arī atrastu Benu. Uz kuģa atradās zinātniskā komanda (Stroms, Faradejs, Šarlota), [[Algotnis|algotņu]] grupa (Neomija, Kīmijs, Kokols, Lakūrs, Omārs, Redferns) un kuģa apkalpe. Uz kuģa atradās arī Maikls Dosons, kurš iepriekš aizbēga no Salas, bet nolēma atgriezties.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aktieris
! rowspan=&quot;2&quot; |Loma
! colspan=&quot;7&quot; |Parādīšanās sezonās
|-
!3
!4
!5
!6
!Kopā
|-
|[[Mārša Tomasone]]
|Neomija Dorita
|7
|4
|1
|
|'''''12'''''
|-
|[[Džefs Feihijs]]
|Frenks Lapiduss
|
|10
|6
|12
|'''''28'''''
|-
|[[Kens Leungs]]
|Mailss Stroms
|
|8
|13
|14
|'''''35'''''
|-
|[[Džeremijs Deiviss]]
|Daniels Faradejs
|
|12
|9
|2
|'''''23'''''
|-
|[[Ribeka Madere]]
|Šarlota S. Lūisa
|
|10
|5
|3
|'''''18'''''
|-
|[[Kevins Djūrands]]
|Mārtins Kīmijs
|
|9
|
|2
|'''''11'''''
|-
|[[Fišers Stīvenss]]
|Džordžs Minkovskis
|{{Abbr|1|Tikai balss}}
|4
|
|1
|'''''6'''''
|-
|[[Grānts Boulers]]
|kapteinis Golts
|
|3
|
|
|'''''3'''''
|-
|[[Marks Vans]]
|doktors Rejs
|
|4
|
|
|'''''4'''''
|-
|[[Zoja Bella]]
|Regīna
|
|4
|
|
|'''''4'''''
|-
|[[Džeimss Loks]]
|Džefs
|
|1
|
|
|'''''1'''''
|-
|[[Noa Krafts]]
|Hendrikss
|
|1
|
|
|'''''1'''''
|-
|[[Šons Olibeross]]
|Kokols
|
|5
|
|
|'''''5'''''
|-
|[[Tonijs Veids]]
|Lakūrs
|
|5
|
|
|'''''5'''''
|-
|[[Entonijs Azizi]]
|Omārs Idriss
|
|5
|
|2
|'''''7'''''
|-
|[[Erols Dž. Snaiders]]
|Redferns
|
|5
|
|2
|'''''7'''''
|-
| colspan=&quot;2&quot; | '''Sēriju skaits sezonā'''
|'''23'''
|'''14'''
|'''17'''
|'''18'''
|'''72'''
|}

=== [[Dharma Initiative|''DHARMA Initiative'']] projekta dalībnieki ===
''Dharma Initiative'' bija pētniecības projekts, kas uz Salas pastāvēja no 1970. līdz 1990. gadiem. Projektā bija iesaistīts liels skaits dažādās zinātnes jomās strādājošu cilvēku. Sava konflikta ar &quot;Citiem&quot; dēļ viņi galu galā izlaida nāvējošu gāzi, nogalinot lielāko daļu ''Dharmas'' apmetnes iedzīvotāju. Dažiem izdevās pamest Salu, daži palika uz Salas. Bendžamins Lainuss un Ītans Roms pievienojās &quot;Citiem&quot;. Salas pārvietošanās laikā dēļ daži no reisa 815 pasažieriem (Džeks, Keita, Saīds, Hērlijs, Džins, Džeimss), cilvēki no kuģa &quot;Kahana&quot; (Faradejs un Stroms) un Džūljeta Bērka nokļuva 1977. gadā un kādu laiku strādāja ''Dharmas'' apmetnē.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aktieris
! rowspan=&quot;2&quot; |Loma
! colspan=&quot;8&quot; |Parādīšanās sezonās
|-
!2
!3
!4
!5
!6
!Kopā
|-
|[[Fransuā Čo]]
|doktors Pjērs Čengs
|4
|4
|1
|7
|2
|'''''18'''''
|-
|[[Klensijs Brauns]]
|Kelvins Inmans
|3
|
|
|
|
|'''''3'''''
|-
|[[Ēriks Lengs]]
|Stjuarts Radzinskis
|
|
|
|7
|
|'''''7'''''
|-
|[[Dags Hačinsons]]
|Horass Gudspīds
|
|1
|1
|6
|
|'''''8'''''
|-
|[[Patriks Fišlers]]
|Fils
|
|
|
|8
|
|'''''8'''''
|-
|[[Džons Graiss]]
|Rodžers Lainuss
|
|1
|
|4
|1
|'''''6'''''
|-
|[[Maikls Gildejs]]
|Džeralds Degrūts
|2
|1
|
|
|
|'''''3'''''
|-
|[[Kortnija Lavina]]
|Kārena Degrūta
|2
|
|
|
|
|'''''2'''''
|-
|[[Viljams Makozaks]]
|kapteinis Berds
|
|
|
|2
|
|'''''2'''''
|-
| colspan=&quot;2&quot; | '''Sēriju skaits sezonā'''
|'''24'''
|'''23'''
|'''14'''
|'''17'''
|'''18'''
|'''96'''
|}

=== &quot;Citi&quot; ===
&quot;Citi&quot; ir Salas iedzīvotāji, kurus Džeikobs pulcējis no dažādām valstīm, lai aizsargātu Salu. Dažreiz bija naidīgi pret reisa 815 pasažieriem, piemēram, viņi nolaupīja dažus izdzīvojušos no astes daļas. Tomēr &quot;Citi&quot; ir naidīgi pret ikvienu, kas ierodas uz Salas, un tieši viņi nogalināja lielāko daļu ''Dharmas'' projekta dalībnieku, kā arī [[ASV Armija]]s patruļu, kas ieradās uz Salas 1954. gadā.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aktieris
! rowspan=&quot;2&quot; |Loma
! colspan=&quot;9&quot; |Parādīšanās sezonās
|-
!1
!2
!3
!4
!5
!6
!Kopā
|-
|[[Maikls Emersons]]
|Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss
|
|8
|16
|11
|13
|12
|'''''60'''''
|-
|[[Nestors Karbonels]]
|Ričards Alperts
|
|
|7
|4
|9
|10
|'''''30'''''
|-
|[[Marks Pellegrīno]]
|Džeikobs
|
|
|
|
|2
|5
|'''''7'''''
|-
|[[Alans Deils]]
|Čārlzs Vidmors
|
|1
|1
|4
|5
|6
|'''''17'''''
|-
|[[Elizabete Mičela]]
|Džūljeta Bērka
|
|
|18
|13
|14
|3
|'''''48'''''
|-
|[[Viljams Meipoters]]
|Ītans Roms
|4
|1
|4
|
|1
|1
|'''''11'''''
|-
|[[Brets Kalens]]
|Gūdvins Stenhops
|
|1
|2
|1
|
|
|'''''4'''''
|-
|[[Hirojuki Sanada]]
|Dogens
|
|
|
|
|
|4
|'''''4'''''
|-
|[[Fionula Flenegena]]
|Eloīsa Hokinga
|
|
|1
|
|4
|2
|'''''7'''''
|-
|[[Endrū Divofs]]
|Mihails Bakuņins
|
|
|8
|
|
|1
|'''''9'''''
|-
|[[M. K. Geinijs]]
|Toms Frendlijs
|1
|4
|12
|2
|
|
|'''''19'''''
|-
|[[Bleiks Bašofs]]
|Kārls Mārtins
|
|
|6
|4
|
|
|'''''10'''''
|-
|[[Maikls Bouens]]
|Denijs Pikets
|
|2
|5
|
|
|
|'''''7'''''
|-
|[[Braiens Gudmens]]
|Raiens Praiss
|
|
|4
|
|
|
|'''''4'''''
|-
|[[Tanja Reimonda]]
|Aleksa Ruso
|
|3
|9
|5
|1
|2
|'''''20'''''
|-
|[[Pola Malkomsone]]
|Kolīna Piketa
|
|
|2
|
|
|
|'''''2'''''
|-
|[[Dastins Geigers]]
|Metjū
|
|2
|5
|
|
|
|'''''7'''''
|-
|[[Džoa Bulijs]]
|Lūks
|
|
|4
|
|
|
|'''''4'''''
|-
|[[Džons Hokss]]
|Lenons
|
|
|
|
|
|3
|'''''3'''''
|-
|[[Eiprila Greisa]]
|Beatrise Klūja
|
|2
|1
|
|
|
|'''''3'''''
|-
|[[Aristons Grīns]]
|Džeisons
|
|
|7
|
|
|
|'''''7'''''
|-
|[[Tedijs Velss]]
|Aivans
|
|
|7
|
|
|
|'''''7'''''
|-
|[[Robs Makelhenijs]]
|Aldo
|
|
|1
|
|
|1
|'''''2'''''
|-
|[[Lana Parilla]]
|Grēta
|
|
|3
|
|
|
|'''''3'''''
|-
|[[Treisija Midendorfa]]
|Bonija
|
|
|3
|
|
|
|'''''3'''''
|-
| colspan=&quot;2&quot; | '''Sēriju skaits sezonā'''
|'''25'''
|'''24'''
|'''23'''
|'''14'''
|'''17'''
|'''18'''
|'''121'''
|}

=== Citi varoņi (izdzīvojušie no kuģa &quot;Bésixdouze&quot;, Vidmora grupas cilvēki, &quot;Beechcraft&quot; pasažieri utt.) ===
Kuģis &quot;Bésixdouze&quot; avarēja netālu no Salas 1988. gadā un tikai sešiem cilvēkiem (Daniela, Brenans, Montāns, Nadīna, Lakombs, Roberts) izdevās sasniegt Salu ar [[Glābšanas laiva|glābšanas laivu]].

Vidmora grupa ieradās uz Salas pēc reisa 316 avārijas. Gandrīz visus viņus nogalināja Dūmu briesmonis.

Lidmašīnā ''Beechcraft'' atradās [[Narkotikas|narkotiku]] krava, un lidmašīnā bija jābūt Eko Tundam un viņa līdzdalībniekiem, taču vairāku apstākļu dēļ lidmašīnā lidoja tikai viens līdzdalībnieks, Eko brālis Jemijs. Pēc nezināma laika lidmašīna avarēja uz Salas, un abi tās pasažieri gāja bojā.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aktieris
! rowspan=&quot;2&quot; |Loma
! colspan=&quot;9&quot; |Parādīšanās sezonās
|-
!1
!2
!3
!4
!5
!6
!Kopā
|-
|[[Mira Furlana]]/{{Abbr|Melisa Farmane|28 gadu vecumā}}
|Daniela Ruso
|5
|2
|8
|4
|{{Abbr|3|Melisa Farmane}}
|1
|'''''23'''''
|-
|[[Henrijs Īens Kjūsiks]]
|Dezmonds Hjūms
|
|5
|17
|9
|7
|8
|'''''46'''''
|-
|Vairāki aktieri
|Ārons Litltons
|5
|10
|9
|10
|6
|1
|'''''41'''''
|-
|[[Bruno Brunijs]]
|Brenans
|
|
|
|
|2
|
|'''''2'''''
|-
|[[Kriss Mārvins]]
|Lakombs
|
|
|
|
|2
|
|'''''2'''''
|-
|[[Marks Menards]]
|Montāns
|
|
|
|
|2
|
|'''''2'''''
|-
|[[Aleksandra Tabasa]]
|Nadīna
|
|
|
|
|2
|
|'''''2'''''
|-
|[[Gijoms Dabinpons]]
|Roberts
|
|
|
|
|2
|
|'''''2'''''
|-
|[[Šīla Kellija]]
|Zoja
|
|
|
|
|
|5
|'''''5'''''
|-
|[[Stīvs Boatraits]]
|Maiks
|
|
|
|
|
|3
|'''''3'''''
|-
|[[Pjērs Olivers]]
|Ulu
|
|1
|1
|
|
|
|'''''2'''''
|-
|[[Ronalds Revels]]
|Goldijs
|
|1
|1
|
|
|
|'''''2'''''
|-
|[[Adetokumbo Makkormaks]]
|Jemijs/Dūmu briesmonis
|
|2
|1
|
|
|
|'''''3'''''
|-
|[[Kevins Taigs]]
|Entonijs Kūpers
|1
|2
|2
|1
|
|1
|'''''7'''''
|-
|[[Sonija Volgere]]
|Penelope Hjūma (Vidmore)
|
|2
|3
|2
|5
|2
|'''''14'''''
|-
|[[Taituss Vellivers]]
|Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis
|
|
|
|
|1
|2
|'''''3'''''
|-
|[[Lenss Rediks]]
|Metjū Abaddons
|
|
|
|3
|1
|
|'''''4'''''
|-
|[[Rons Botita]]
|Leonards Simss
|1
|1
|
|
|
|
|'''''2'''''
|-
|[[Džošs Rendāls]]
|Neitans
|
|1
|
|
|
|
|'''''1'''''
|-
|[[Roberts Patriks]]
|Gibbs
|1
|
|
|
|
|
|'''''1'''''
|-
|[[Dīns Noriss]]
|Hovards Grejs
|
|
|
|
|1
|
|'''''1'''''
|-
| colspan=&quot;2&quot; | '''Sēriju skaits sezonā'''
!25
!24
!23
!14
!17
!18
!121
|}

== Īss varoņu apraksts ==

=== ''Oceanic Airlines'' reisa 815 pasažieri ===

* '''Džeks Šepards''' ir [[Ķirurģija|mugurkaula ķirurgs]], kurš lidoja no Sidnejas, lai apglabātu savu tēvu. Uz Salas viņš kļuva par līderi tiem, kas izdzīvoja lidmašīnas centrālajā daļā. Viņam izdevās aizbēgt no Salas, taču atgriezās ar ''Ajira Airways'' reisu 316. Viņš kļuva par Džeikoba ​​pēcteci, bet pēc tam gāja bojā cīņā ar Dūmu briesmoni.
* '''Keita Ostena''' ir noziedzniece, kas nogalināja savu alkoholiķi tēvu un aplaupīja banku. Maršals Edvards Marss viņu arestēja un pavadīja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV.]] Pēc katastrofas viņas raksturs mainījās un viņa kļuva par otro cilvēku pēc Džeka. Viņai izdevās izkļūt no Salas, bet pēc tam atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu.
* '''Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess''' ir loterijas uzvarētājs, kurš pēc laimēšanas loterijā sāka ciest no pastāvīgām neveiksmēm, pēc kā nokļuva psihiatriskajā slimnīcā. Izkļuva no Salas, bet atgriezās uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Pēc Džeka nāves viņš kļuva par jauno Salas aizsargu.
* '''Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords''' ir krāpnieks, kurš zaudēja vecākus kāda vīrieša ar pseidonīmu &quot;Sojers&quot; dēļ. [[Austrālija|Austrālijā]] viņš nogalināja cilvēku, kuru uzskatīja par Sojeru. Sākumā cilvēkiem uz Salas viņš nepatika, bet pēc tam viņš kļuva par vienu no Džeka tuvākajiem uzticības cilvēkiem. Aizlidoja no Salas ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu.
* '''Džons Loks''' ir invalīds, kura [[paralīze]] pati no sevis izārstējās uz Salas. Reliģisks un garīgs cilvēks. Viņš aizbēga no Salas, pēc kā viņu nogalināja Bens Lainuss. Vēlāk Loka ķermenis zārkā ar reisu 316 tika nogādāts uz Salu, kur to kā saimnieku izmantoja Dūmu briesmonis.
* '''Saīds Džara''' ir bijušais [[Irāka]]s karavīrs, kurš uz Salas iemīlējas Šenonā, taču viņa drīz mira. Saīds aizbēga no Salas, bet atgriežas uz tās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Gāja bojā [[zemūdene]]s sprādzienā, upurējot sevi un izglābjot savus draugus no bumbas.
* '''Klēra Litltone''' ir grūtniece, kura uz Salas sāka satikties ar Čārliju. Vēlāk izrādījās, ka viņa ir Džeka māsa. Pēc tam, kad seši pasažieri (Džeks, Keita, Hērlijs, Saids, Sun un Klēras dēls Ārons) aizbēga no Salas, Klēra trīs gadus dzīvoja viena un kļuva mazliet nenormāla. Vēlāk viņa ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu aizlidoja no Salas.
* '''Džins Kvons''' ir vīrietis no nabadzīgas ģimenes, kurš apprecējis Sun ar nosacījumu, ka strādās pie viņas tēva. Uz Salas viņš ilgu laiku bija nesabiedrisks, sazinājās tikai ar sievu. Pēc &quot;Kahana&quot; sprādziena viņš atgriezās atpakaļ laikā 1988. gadā, bet pēc tam 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Kopā ar sievu viņš atgriezās tagadnē, kur kopā ar viņu gāja bojā zemūdenes sprādzienā.
* '''Sun Kvona''' ir sieviete, kuras tēvs ir bagāts uzņēmējs ar saitēm ar [[Dienvidkoreja|Korejas]] mafiju. Viņa ir Džina sieva, un viņai uz Salas iestājas grūtniecība. Izkļuva no Salas, bet atgriezās ar ''Ajira Airways'' lidmašīnu. Kopā ar vīru gāja bojā zemūdenes sprādzienā.
* '''Čārlijs Peiss''' ir rokmūziķis un narkomāns, kurš pēc katastrofas sāka rūpēties par Klēru. Loks palīdzēja viņam izārstēt atkarību no narkotikām. Čārlijs noslīka vienā no ''Dharmas'' stacijām ar nosaukumu &quot;Spogulis&quot;, mēģinot atspējot radiosignāla traucētājus.
* '''Maikls Dosons''' ir [[arhitekts]] un mākslinieks, kurš savu dēlu Voltu nebija redzējis kopš dzimšanas. Kad Austrālijā nomirsa viņa māte, Maikls pieņēma Voltu un viņa suni Vincentu. Uz Salas viņš centās nodibināt attiecības ar dēlu, taču viņu nolaupīja &quot;Citi&quot;. Maikls noslēdza ar viņiem darījumu un veica viņu uzdevumus, kā rezultātā gāja bojā Ana Lusija un Libija. Maikls pameta Salu kopā ar savu dēlu, kurš no viņa atsakcījās pēc tam, kad uzzināja, ko viņa tēvs darījis uz Salas. Maikls atgriezās uz Salas ar &quot;Kahana&quot; kuģi. Gāja bojā kuģa sprādzienā.
* '''Volts Loids''' ir Maikla dēls. Uz Salas viņu nolaupīja &quot;Citi&quot;, kas uzskatīja viņu par īpašu bērnu. Pēc izkļūšanas no Salas viņš sāka dzīvot pie vecmāmiņas.
* '''Šenona Rezerforda''' ir skolotāja baletskolā un Būna pusmāsa. Pēc katastrofas viņa domāja, ka viņus drīz atradīs, bet drīz pārstāja tam ticēt. Viņa sāka satikties ar Saīdu, bet drīz viņu nogalināja Ana Lusija, kura nejauši viņu nošāva.
* '''Būns Kārlails''' ir Šenonas pusbrālis un bijušais glābējs. Iemīlējies Šenonā, bet Šenona neatbild, tomēr Būns sāka rūpēties par viņu. Kopā ar Loku viņš atrada uz klints iestrēgušu ''Beechcraft'' lidmašīnu un iekāpa tajā, taču lidmašīna nokrita no klints. Būns guva nāvējošus ievainojumus un neilgi pēc tam nomira.
* '''Ana Lusija Kortesa''' ir bijusī Losandželosas policiste. Viņa tika atlaista no policijas, jo nogalināja vīrieti, kurš bija nogalinājis viņas bērnu. Pēc lidmašīnas avārijas viņa kļuva par līderi izdzīvojušajiem astes daļā. Maikls viņu nošāva, kad ieradās bunkurā, lai atbrīvotu &quot;Citu&quot; līderi.
* '''Eko''' ir priesteris un bijušais [[Nigērija]]s narkotiku tirgotājs. Viņam bija jālido ar ''Beechcraft'' lidmašīnu, taču viņa līdzdalībnieks viņu izstūma no lidmašīnas un ievilka tajā viņa brāli Jemi. Eko sēdēja lidmašīnas astes daļā un pēc avārijas palīdzēja Anai Lusijai. Uz Salas kļuva ļoti reliģiozs, īpaši pēc avarējušā ''Beechcraft'' un bunkura atklāšanas. Pēc stacijas &quot;Gulbis&quot; pašiznīcināšanās viņš tika smagi ievainots, bet aizbēga džungļos, kur viņu nogalināja Dūmu briesmonis.
* '''Libija Smita''' ir autodidakte psiholoģe, kurš iepriekš atradās tajā pašā psihiatriskajā slimnīcā, kur Hērlijs. Viena no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņa sāka satikties ar Hērliju un randiņa laikā ar viņu nolēma doties bunkurā pēc segas. Tur viņu nejauši nošāva Maikls, kurš tur atbrīvoja &quot;Citu&quot; līderi.
* '''Nikija Fernandesa''' ir aktrise, kura kopā ar savu mīļāko Paulo nogalināja [[Kinoproducents|kinoproducentu]] par [[Dimants|dimantiem]]. Lidmašīnas avārijas laikā dimanti tika pazaudēti, un viņi sāka tos meklēt. Paulo bija pirmais, kurš tos atrada, bet Nikija, kura nevēlējās ar tiem dalīties, uz Paulo palaida indīgu zirnekli, kas viņu sakoda un uz vairākām stundām paralizēja. Tomēr zirneklis sakoda arī Nikiju. Viņus atrada izdzīvojušie, kuri Džeka prombūtnes dēļ nevarēja atpazīt paralīzi un tāpēc uzskatīja, ka viņi ir miruši, pēc kā Nikija un Paulo tika aprakti dzīvi.
* '''Paulo''' ir pavārs, kurš strādāja pie kinoproducenta, kuru viņš un Nikija nogalināja. Uz Salas viņš kļuva par pirmo, kurš atrada staciju &quot;Pērle&quot;, lai gan nevienam par to nestāstīja. Viņu sakoda indīgs zirneklis, pēc kā viņš kļuva paralizēts. Paulo tika aprakts dzīvs kopā ar Nikiju.
* '''suns Vinsents''' ir dzeltenais [[Labradoras retrīvers]], kas pieder Voltam. Pārsvarā viņš vienkārši skraida pa Salu, bet reizēm pateicoties viņam, izdzīvojušie atrada kaut ko interesantu. Piemēram, pateicoties Vincentam, Hērlijs atrada ''Dharmas'' furgonu ar Bena tēva skeletu. Galu galā Vincents palika kopā ar Bernardu un Rozu uz Salas.
* '''Roza Nedlera''' ir sieviete, kuras [[Vēzis (slimība)|vēzis]] tika izārstēts uz Salas. Viņa lidoja kopā ar vīru Bernardu, taču viņa izdzīvoja centrālajā daļā, bet vīrs atradās astes daļā. Otrajā sezonā Roza atkal apvienojās ar Bernardu. Roza un Bernards ir vienīgie, kas izdzīvoja uguns bultas uzbrukumā un palika dzīvot uz Salas.
* '''Bernards Nedlers''' ir [[Stomatoloģija|zobārsts]], kurš apprecējās ar Rozu, neskatoties uz viņas vēzi. Viens no izdzīvojušajiem astes daļā. Viņš gribēja izkļūt no Salas, bet, uzzinājis par sievas izdziedināšanu, nolēma palikt un dzīvot kopā ar viņu uz Salas.
* '''Leslijs Arcts''' ir universitātes bioloģijas skolotājs, kuru viņa interneta draudzene Austrālijā nesatika. Kopā ar Džeka grupu viņš devās uz džungļos iestrēgušo kuģi &quot;Melnais Klints&quot;, lai tur dabūtu [[Dinamīts|dinamītu]]. Leslijs apgalvoja, ka viņš vienīgais var darboties ar dinamītu, taču mitruma dēļ dinamīts sabojājās un, kad Arcts to neuzmanīgi pacēla, dinamīts eksplodēja, nogalinot to.
* '''Sets Noriss''' ir lidmašīnas kapteinis un vienīgais izdzīvojušais lidmašīnas priekšējā daļā. Viņu smaigi ievainoja avārijas laikā, un kabīnē viņu atrada Džeks, Keita un Čārlijs. Sets iedeva viņiem rāciju, lai sazinātos, bet ārā izdzirdēja troksni un izbāza galvu caur izsisto vējstiklu, pēc kā Dūmu briesmonis viņu izvilka no lidmašīnas un nogalināja.
* '''Sindija Čāndlere''' ir stjuarte un Gērija Traupa mīļākā. Pēc avārijas viņa sāka rūpēties par diviem bērniem: Zaku un Emmu. Kopā ar viņiem Sindiju no nometnes aizveda &quot;Citi&quot;, kas viņus apmetināja Templī.
* '''Edvards Marss''' ir ASV maršals un tiesu izpildītājs, kas pavadīja arestēto Keitu uz Losandželosu. Avārijas laikā viņš guva smagas traumas un pats lūdza sevi nogalināt. Tomēr Džeimss neapzināti izšāva un ievainoja viņu plaušās, nevis nogalināja. Šī iemesla dēļ Džeks bija spiests nogalināt Marsu pats, lai atbrīvotu viņu no ciešanām.
* '''Kristians Šepards''' ir Džeka tēvs un ķirurgs. Dzēruma dēļ viņš uz operāciju galda nogalināja pacientu, pēc kā Džeka dēļ zaudēja ārsta licenci. Viņš nomira Sidnejā, pēc tam viņa ķermenis zārkā bija jānogādā Losandželosā. Uz Salas viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, kas šādā formā parādījās dažiem izdzīvojušajiem.
* '''Gērijs Troups''' ir rakstnieks, kurš sarakstījis romānus &quot;Sliktais dvīnis&quot; un &quot;Valenceti vienādojums&quot;. Viņš izdzīvoja aviokatastrofā, taču tikai dažas minūtes vēlāk, skrienot pa pludmali starp atlūzām, Traups tika iesūkts joprojām strādājošajā lidmašīnas dzinējā.
* '''Skots Džeksons un Stīvs Dženkinss''' ir divi pasažieri, kurus bieži vienu ar otru  sajauca citi izdzīvojušie. Skotu nogalināja Ītans Roms, kad izdzīvojušie saprata, ka Ītans nebija reisa 815 pasažieris. Stīvs izdzīvoja daudz ilgāk, galu galā mirstot no uguns bultām.
* '''Nīls &quot;Frogurts&quot;''' ir saldēta jogurta ražotājs, kuram arī patika Libija. Šī iemesla dēļ Nīlam un Hērlijam bija kautiņi. Kad Sala pārvietojās laikā uz 1954. gadu, &quot;Citi&quot; apšaudīja pludmali ar degošām bultām, un Nīls bija pirmais, kuru nogalināja liesmojoša bulta.
* '''Ričards''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš visos iespējamos veidos palīdzēja pārējiem izdzīvojušajiem. Ričardu, iespējams, nogalināja liesmojošas bultas 1954. gadā.
* '''Beta''' ir viena no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņa palīdzēja savākt bagāžu no pludmales un arī dzīvoja kopā ar dažiem pasažieriem alās. Iespējams, ka viņu nogalināja uguns bultas.
* '''Kreigs''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Palīdzēja Klērai šķirot citu pasažieru makus un pases. Draudzējās ar Stīvu un Džeromu. Viņš ar vēl pieciem pasažieriem gumijas laivā vēlējās nokļūt uz kuģa &quot;Kahana&quot;. Tomēr kuģis eksplodēja, un laiva kopā ar Salu atgriezās atpakaļ laikā 1954. gadā. Atgriezies pludmalē, Kreigs, visticamāk, tika nogalināts ar uguns bultām.
* '''Dags''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Viņš galvenokārt palīdzēja citiem izdzīvojušajiem un vēlāk pievienojās grupai, kas devās uz radiotorni. No turienes kopā ar Loka grupu viņš devās uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu vēlāk nošāva algotņi no &quot;Kahana&quot;.
* '''Džeroms''' ir viens no izdzīvojušajiem centrālajā daļā. Devās kopā ar pārējiem uz radiotorni un no turienes uz ''Dharmas'' apmetni, kur viņu nošāva algotņi.
* '''Emma un Zaks''' ir divi bērni, kuri lidoja pie savas mātes uz Losandželosu. Abi kļuva par izdzīvojušiem astes daļā, un viņus izglāba Eko, kurš viņus izvilka no ūdens. Stjuarte Sindija sāka viņus pieskatīt. Emmu un Zaku kopā ar Sindiju nolaupīja &quot;Citi&quot;, kas viņus ievietoja Templī.

=== ''Ajira Airways'' reisa 316 pasažieri ===

* '''Ilana Verdanska''' ir noalgota slepkava, kura pavadīja Saīdu uz Salu. Džeikobs Ilanu izsauca uz Salu, lai aizsargātu atlikušos kandidātus uz aizsarga lomu. Lai to izdarītu, Ilana ienesa lidmašīnā ieročus, un pēc nolaišanās uz Hidras salas izveidoja vairāku pasažieru grupu. Viņa vēlējās iznīcināt ''Ajira'' lidmašīnu, izmantojot bojāto dinamītu no &quot;Melnās Klints&quot;, ko viņa ielika savā somā. Taču, kad viņa neuzmanīgi nolika somu uz zemes, dinamīts eksplodēja, nogalinot Ilanu.
* '''Cēzars''' ir aizdomīgs pasažieris, kurš pēc nolaišanās ieņēma līdera lomu starp parastajiem pasažieriem. Viņš izrādīja interesi par stacijas &quot;Hidra&quot; izpēti, kur atrada bisi ar nozāģētu stobru, par ko pārējiem nepastāstīja. Viņš gribēja neļaut Lokam (kura ķermenī bija Dūmu briesmonis) ar laivu aizbraukt uz galveno Salu, bet Bens paņēma Cēzara ieroci un nošāva viņu.
* '''Brams''' ir otrais cilvēks pēc Ilanas, kurš tomēr bija pret Čārlzu Vidmoru un pat atturēja Mailsu Stromu no dalības ekspedīcijā uz kuģa &quot;Kahana&quot;. Viņu un visu Ilanas grupu nogalināja Dūmu briesmonis.
* '''Vulfs, Selindžers un Bērnets''' ir cilvēki no Ilanas grupas, kuru uzdevums bija aizsargāt Džeikobu. Tomēr Bens viņu nogalināja, pēc kā Dūmu briesmonis nogalināja visu Ilanas grupu.
* '''Džeds''' ir pasažieris, kurš bija ļoti nobažījies, ka Ilanas cilvēkiem ir ieroči. Iespējams, ka Džedu kopā ar pārējiem pasažieriem nogalināja Vidmora grupa, kas ieradās vēlāk.
* '''Pīters Ross''' ir otrais pilots, kurš palīdzēja Frenkam Lapidusam nolaist lidmašīnu karjerā uz Hidras salas. Taču nolaišanās laikā koka zars izdūrās caur vējstiklu un caurdūra Pīteru, nogalinot viņu.
* '''Rupa Krišnavani''' ir stjuarte, kas nogādāja Džekam Loka zīmīti. Tiek uzskatīts, ka viņa gāja bojā nosēšanās laikā, jo viņa nebija redzama starp izdzīvojušajiem pasažieriem.

=== Cilvēki no kuģa &quot;Kahana&quot; ===

* '''Neomija Dorita''' ir algotne, kura nolaidās uz Salas ar izpletni no otrā helikoptera. Piezemēšanās laikā viņa guva traumu, kuru izārstēja Mihails Bakuņins. Kādu laiku dzīvoja kopā ar 815 reisa izdzīvojušajiem, līdz tika sapulcināta grupa, kas devās uz radiotorni, lai sazinātos ar kuģi, izmantojot Neomijas satelīttālruni. Netālu no torņa viņu ievainoja Loks, kurš iemeta nazi viņai mugurā. Neomija aizbēga džungļos, kur vēlāk nomira, pirms nāves sazinoties ar kuģi.
* '''Frenks Lapiduss''' ir pilots, kuram vajadzēja vadīt ''Oceanic Airlines'' lidmašīnu, taču viņš aizkavējās un Sets Noriss ieņēma viņa vietu. Frenks vēlāk kuģoja uz &quot;Kahana&quot; kā helikoptera pilots. Palīdzēja sešiem izdzīvojušajiem pasažieriem no reisa 815 un Dezmondam aizbēgt no Salas. Tomēr viņš atgriezās uz Salas kā ''Ajira Airways'' lidmašīnas kapteinis. Pēc kāda laika Frenkam kopā ar vairākiem izdzīvojušajiem izdevās pamest Salu, izmantojot ''Ajira'' lidmašīnu.
* '''Mailss Stroms''' ir medijs, kas spēj redzēt un sazināties ar mirušajiem. Viņš ir arī doktora Čena dēls. Viņš nolēma palikt uz Salas un nokļuva 1974. gadā, kur trīs gadus strādāja ''Dharmas'' projektā. Pēc atgriešanās tagadnē viņš palīdzēja salabot ''Ajira'' ''AIrways'' lidmašīnu, pēc tam ar to aizlidoja no Salas.
* '''Daniels Faradejs''' ir [[fiziķis]] un Eloīzes Hokingas dēls. Pirms ekspedīcijas uz kuģa &quot;Kahana&quot; viņš Oksfordā pētīja telpu un laiku. Viņam bija romantiskas jūtas pret Šarloti Lūisu, kura vēlāk nomira. Nokļuva 1974. gadā, pēc tam sāka strādāt ''Dharmas'' projektā, 1977. gadā atgriežoties uz Salas, kur viņu nejauši nošāva viņa jaunā māte.
* '''Šarlota S. Lūisa''' ir [[Antropoloģija|antropoloģe]], kas augusi ''Dharmas'' apmetnē uz Salas, no kurienes kopā ar māti evakuējās. Viņa pavadīja daudzus gadus, meklējot šo Salu, tāpēc devās ekspedīcijā uz kuģa &quot;Kahana&quot;. Kad Sala sāka pārvietoties laikā, Šarlota saslima ar tā dēvēto &quot;laika nobīdes slimību&quot;, no kuras viņa vēlāk nomira.
* '''Mārtins Kīmijs''' ir algotņu grupas līderis, kura uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt visus nevajadzīgos cilvēkus uz Salas, ieskaitot izdzīvojušos no reisa 815. Viņš bija tas, kurš nogalināja Bena adoptēto meitu Aleksu. Kīmiju nogalināja Bens stacijā &quot;Orhideja&quot;, bet viņš nezināja, ka Kīmijam ir detonators, kas iedarbinātu bumbu uz &quot;Kahana&quot;, kad viņa sirds apstāsies.
* '''Džordžs Minkovskis''' ir sakaru virsnieks, kas atbild par satelīttelefona sakariem. Kopā ar [[Matrozis|matrozi]] Brendanu viņš ar laivu aizbrauca uz Salu, taču abi saslima ar &quot;laika nobīdes slimību&quot;. Drīz pēc tam Brendans nomira, bet Minkovskis dzīvoja nedaudz ilgāk, paspējot satikties ar Dezmondu un Saīdu, kuri bija ieradušies uz kuģa, bet drīz arī nomira.
* '''Golts''' ir kuģa kapteinis. Kad Kīmijs sāka kontrolēt situāciju uz kuģa, Golts nebija īpaši apmierināts par to un pat palīdzēja Saīdam un Dezmondam. Kad algotņi atgriezās no Salas, Golts pavērsa [[Pistole|pistoli]] pret Kīmiju, lai viņam paskaidrotu, kurš ir galvenais uz kuģa. Tomēr Kīmijs izmantoja Golta izklaidību un nošāva viņu.
* '''Rejs''' ir kuģa ārsts, kurš mēģināja izārstēt Minkovski un Brendanu, bet nezināja, ar ko viņi slimo. Viņam pārgrieza rīkli Kīmijs, apdraudot Frenku, kurš atteicās pārvadāt algotņus ar helikopteru. Reja ķermenis tika izmests aiz borta okeānā un vēlāk izskalots Salas pludmalē, kur atradās izdzīvojušo nometne.
* '''Regīna''' ir kuģiniece, kura nomainīja Minkovski un kļuva par jauno sakaru virsnieci. Kādu dienu viņa nokāpa uz kuģa klāja, ietīta [[Enkurs|enkura]] ķēdē, un ielēca okeānā. Pēc kapteiņa Golta teiktā, Regīna cieta no smagiem &quot;kajītes drudža&quot; lēkmēm.
* '''Džefs''' ir viens no kuģa mehāniķiem, gāja bojā kuģa sprādzienā.
* '''Hendrikss''' ir [[stūrmanis]], kurš noraidīja Dezmonda lūgumu pievest kuģi tuvāk Salai. Gājis bojā kuģa sprādzienā.
* '''Kokols, Lakūrs, Omārs Idriss un Redferns''' ir algotņi no Kīmija komandas, kuru uzdevums bija sagūstīt Benu un nogalināt nevajadzīgos cilvēkus uz Salas. Viņi bija tie, kas nodedzināja ''Dharmas'' apmetni, nogalināja Danieli Ruso un vairākus izdzīvojušos no reisa 815. &quot;Citi&quot; nogalināja visus četrus algotņus.

=== ''DHARMA Initiative'' projekta dalībnieki ===

* '''Pjērs Čens''' ir astrofiziķis, kas pazīstams ar pseidonīmiem '''Mārvins Kendls''', '''Marks Vikmunds''' un '''Edgars Holivakss''', kurš ir visu ''Dharmas'' izglītojošo filmu dalībnieks. Viņš ir Mailsa Stroma tēvs, ar kuru viņš satikās, kad Mailss nokļuva 1974. gadā. Domājams, ka Čens vai nu nomira darbinieku masu slepkavības laikā, vai arī viņam izdevās aizbēgt no Salas.
* '''Kelvins Inmans''' ir bijušais ASV Armijas [[virsnieks]]. Pēc ''Dharmas'' darbinieku masveida slepkavības viņš dzīvoja kopā ar Radzinski stacijā &quot;Gulbis&quot;, līdz izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Kad Dezmonds ieradās uz Salas, Kelvins nolēma slepus doties prom no Salas ar Dezmonda jahtu, atstājot viņu stacijā, lai nospiestu pogu. Tomēr Dezmonds par to uzzināja. Īsa kautiņa laikā Kalvins nokrita un atsitās ar galvu pret akmeņiem.
* '''Stjuarts Radzinskis''' ir ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, kurš aizstāja Horasu, kuru viņš uzskatīja par ļoti ''mīkstu'' cilvēku. Pēc Stjuarta pasūtījuma tika uzsākti urbumi turpmākajai stacijas &quot;Gulbis&quot; celtniecībai, kā rezultātā tika bojāts pazemes elektromagnētiskās enerģijas avots, kas noveda pie Incidenta 1977. gadā. Izdzīvoja kopā ar Kelvinu bunkurā, līdz kādu dienu izdarīja pašnāvību.
* '''Horass Gudspīds''' ir Ītana Roma tēvs un [[matemātiķis]], kurš strādāja stacijā &quot;Bulta&quot;. Viņš bija ''Dharmas'' pētniecības vadītājs, līdz viņu nomainīja Radzinskis. Horass nomira darbinieku masu slepkavības laikā, ko veica &quot;Citi&quot;.
* '''Fils''' ir drošības darbinieks ''Dharmas'' apmetnē. Viņa priekšnieks bija Džeimss Fords, kurš Filam nepatika. Viņš piedalījās apšaudē topošās stacijas &quot;Gulbis&quot; būvlaukumā, kad urbis ietriecās elektroenerģijas avotā pazemē un urbtajā akā sāka pievilkt metāla priekšmetus. Mēģinot nošaut Džeimsu, metāla stienis, kas lidoja akas virzienā, izdūrās cauri Filam, nogalinot viņu.
* '''Rodžers Lainuss''' ir Bena tēvs un strādnieks apmetnē. Darbinieku masu slepkavības laikā Rodžers un viņa dēls atradās furgonā, kur dzēra alu. Tieši tur Bens ar nāvējošu gāzi nogalināja Rodžeru. Vēlāk Hērlijs, pateicoties Vinsentam, džungļos atrada apgāztu furgonu ar Rodžera līķi.
* '''Džeralds un Kārena Degrūti''' ir laulātais pāris, [[Mičiganas Universitāte]]s [[Doktorantūra|doktoranti]]. Viņi ir arī ''DHARMA Initiative'' projekta līdzdibinātāji, kuru sponsorēja uzņēmējs Alvars Hanso. Degrūtu pāra liktenis pēc projekta slēgšanas nav zināms.
* '''Berds''' ir zemūdenes &quot;Galaga&quot; kapteinis, kas transportēja personālu uz un no Salas.

=== &quot;Citi&quot; ===

* '''Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss''' ir cilvēks, kurš bērnību pavadīja ''Dharmas'' apmetnē, vēlāk pievienojās &quot;Citiem&quot; un kļuva par viņu vadītāju. Lielisks manipulators un melis. Viņš patiesi ticēja Džeikobam un savam liktenim uz Salas, bet vēlāk izrādās, ka Benam nebija nekāda likteņa. Viņš savāca no Salas izbēgušos pasažierus un lidoja kopā ar viņiem reisā 316. Aizvainojuma dēļ pret Džeikobu, Bens kalpoja Dūmu briesmoņim, nogalinot pēc viņa pavēles. Pēc Džeka un Dūmu briesmoņa nāves viņš kļuva par Hērlija palīgu.
* '''Ričards Alperts''' ir starpnieks starp Džeikobu un &quot;Citiem&quot;. Ričards ieradās uz Salas 19. gadsimtā, kad tur avarēja [[fregate]]. Viņu izglāba Džeikobs, piešķirot viņam nemirstību. Dažreiz Ričards atstāja Salu, piemēram, tieši viņš bija tas, kurš piemānīja Džuljetu ierasties uz Salas. Pēc Džeikoba ​​nāves Ričards kļuva mirstīgs, bet palīdzēja izdzīvojušajiem salabot ''Ajira Airways'' lidmašīnu, ar kuru aizlidoja prom no Salas.
* '''Džeikobs''' ir nemirstīgais &quot;Citu&quot; līderis, kurš parādījās uz Salas vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu. Viņš nogalināja savu brāli, kurš, nokļuvis Salas sirdī, kļuva par Dūmu briesmoni. Daudzus gadus Džeikobs cīnījās pret Briesmoni, izmantojot &quot;Citus&quot;, lai aizsargātu Salu no svešiniekiem, kurus Briesmonis varētu izmantot, lai izbēgtu no Salas. Tomēr Briesmonis spēja pakļaut Benu, kurš pēc viņa pavēles nogalināja Džeikobu.
* '''Čārlzs Vidmors''' ir bijušais &quot;Cits&quot;, bagāts uzņēmējs, Penelopes un Daniela Faradeja tēvs. Viņu no Salas izmesta Bens, un Vidmors sapņoja viņam atriebties, par ko viņš nosūtīja kuģi &quot;Kahana&quot;. Misija neizdevās, un pēc tam, kad ''Ajira'' nolaidās uz Hidras salas, Vidmors sapulcināja jaunu grupu un personīgi devās uz Salu. Tomēr grupu nogalināja Dūmu briesmonis, un Vidmoru vēlāk nošāva Bens.
* '''Džuljeta Bērka''' ir sieviešu neauglības speciāliste, kuru uz Salu ievilināja Ričards Alperts. Pēc tam viņa kļuva par Bena mīļāko, ar kuru pārējiem &quot;Citiem&quot; bija aizliegts uzturēt attiecības. Tā kā viņai neļāva atstāt Salu, Džuljeta loloja ļaunu prātu pret &quot;Citiem&quot; un pat mudināja Džeku operācijas laikā nogalināt Benu. Vēlāk Džuljeta pievienojās izdzīvojušajiem. Viņa nokļuva 70. gados un sāka strādāt ''Dharmas'' projektā. Apšaudes laikā stacijas &quot;Gulbis&quot; būvlaukumā, kad akā sāka pievilkt metāla priekšmetus, Džuljetas kājas sapinās ķēdes spolē un viņa iekrita akā. Viņa izdzīvoja kritienā un spēja aktivizēt [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbas kodolu]], ko Džeks iemeta akā. Kad visi izdzīvojušie atgriezās tagadnē, Džuljeta nomira no iegūtajām brūcēm.
* '''Ītans Roms''' ir ārsts, kurš tāpat kā Bens uzauga ''Dharmas'' apmetnē, bet vēlāk pievienojās &quot;Citiem&quot;. Bens viņu nosūtīja kā [[Spiegošana|spiegu]] pie izdzīvojušajiem no centrālās daļas, kur Ītans uzdevās par vienu no pasažieriem. Tomēr, kad Hērlijs atrada pasažieru sarakstu un sāka skaitīt izdzīvojušos, viņš saprata, ka Ītana nebija lidmašīnā, pēc kā tas aizbēga. Vēlāk Ītans nogalināja vienu no pasažieriem — Skotu Džeksonu. Džeks sapulcināja meklēšanas grupu, un viņi atrada Ītanu, bet Čārlijs viņu nošāva bez brīdinājuma.
* '''Gūdvins Stenhops''' ir vīrietis, kurš strādāja stacijā &quot;Vētra&quot;. Neskatoties uz to, ka viņš bija precējies, viņam bija romāns ar Džuljetu, tāpēc Bens viņu nosūtīja kā spiegu pie izdzīvojušajiem no astes daļas. Ana Lusija ātri saprata, ka Gudvins nav pasažieris un īsa kautiņa laikā nodūra Gudvinu ar uzasinātu nūju.
* '''Dogens''' ir bagāts uzņēmējs, kura dēlu Džeikobs izārstēja, pēc kā Dogenam bija jādodas uz Salu. Tur viņš kļuva par Templī dzīvojošo &quot;Citu&quot; grupas līderi. Viņš palīdzēja augšāmcelt Saīdu, kurš nomira no lodes brūces, izmantojot ārstniecisko ūdens avotu Templī. Tomēr pēc tam viņš sāka apgalvot, ka Saīds ir mainījies un kļuvis citādāks. Pēc kāda laika Saīds nogalināja Dogenu.
* '''Eloīsa Hokinga''' ir bijusī &quot;Cita&quot;, kā arī Daniela māte un stacijas &quot;Lampas Stabs&quot; turētāja. Viņa palīdzēja atgriezties uz Salas pieciem reisa 815 pasažieriem, kuri bija no turienes aizbēguši.
* '''Mihails Bakuņins''' ir vīrietis no [[Ukrainas PSR]], kurš karoja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānā]], kur zaudēja aci un apguva medicīnu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš dzīvoja [[Vladivostoka|Vladivostokā]], līdz pateicoties sludinājumam avīzē nokļuva uz Salas un kļuva par &quot;Citu&quot;. Apmetās stacijā &quot;Liesma&quot;, līdz viņu atrada Saīds, Loks un Keita. Bens viņu nosūtīja uz staciju &quot;Spogulis&quot;, kur Dezmonds ar [[Harpūna|harpūnu]] iešāva viņam krūtīs. Taču Mihails izdzīvoja un ienira okeānā, uzspridzinot granātu, nogalinot sevi un ar sprādzienu izsita stacijas &quot;Spogulis&quot; logu, izraisot Čārlija noslīkšanu.
* '''Toms Frendlijs''' ir Benam ļoti lojāls cilvēks. Tieši viņu vispirms satika izdzīvojušie no reisa 815, un tieši viņš nolaupīja Voltu no plosta. Toms pameta Salu un, jau atrodoties kontinentā, pierunāja Maiklu Dosonu doties uz kuģi &quot;Kahana&quot;. Pēc tam Toms atgriezās uz Salas un piedalījās uzbrukumā izdzīvojušo pludmales nometnei, kura laikā Fords viņu nošāva.
* '''Kārls Mārtins''' ir jauns puisis, kurš bija Aleksas draugs un acīmredzot, tāpat kā viņa, gribēja aizbēgt no Salas. Pēc kārtējā bēgšanas mēģinājuma Karls tika ieslēgts 23. istabā, no kurienes viņu atbrīvoja Aleksa, Fords un Keita. Pēc uzbrukuma izdzīvojušo nometnei Karls atkal apvienojās ar Aleksu, taču drīz viņu nošāva algotņi no &quot;Kahana&quot;.
* '''Denijs Pikets''' ir Kolīnas vīrs, kurš pieskatīja sagūstīto Fordu un Keitu. Pēc tam, kad Sun nogalināja viņa sievu, Denijs gribēja nogalināt Fordu, taču Keita spēja viņu pārliecināt to nedarīt. Kad Fords un Keita aizbēga no saviem būriem, Denijs, neskatoties uz Bena pavēli, turpināja viņus vajāt un panāca viņus pludmalē, kur viņu nošāva Džuljeta.
* '''Raiens Praiss''' ir drošības dienesta vadītājs, kurš pārņēma šo lomu pēc Denija Piketa nāves. Kļuva par līderi grupai, kurai vajadzēja uzbrukt izdzīvojušo nometnei. Neskatoties uz zaudējumiem, Praisam, Tomam un Džeisonam izdevās sagūstīt Saīdu, Džinu un Bernardu par ķīlniekiem. Tomēr viņus izglāba Hērlijs, kurš brauca ar Dharmas furgonu un notrieca Praisu, nogalinot viņu.
* '''Aleksa Ruso''' ir Danielas Ruso meita, kuru agrā bērnībā nolaupīja Bens, kurš viņu audzināja kā savējo. Aleksai Bens īsti nepatika un viņa gribēja aizbēgt ar savu draugu Karlu. Algotņi, kas ieradās uz kuģa, nogalināja Karlu un Danielu un sagrāba Aleksu par ķīlnieci, lai izvilinātu Benu no viņa mājas. Tomēr Bens neiznāca un Kīmijs nošāva Aleksu.
* '''Kolīna Piketa''' ir Denija sieva, kura piedalījās Dezmonda jahtas sagrābšanā, kur viņu nāvīgi ievainoja Sun. Nākamajā dienā Kolīna nomira uz operāciju galda.
* '''Metjū''' ir medicīnas darbinieks, kas bija iesaistīts Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Raiena Praisa grupā, kas uzbruka izdzīvojušo nometnei, un uzbrukuma laikā Džins viņu nošāva.
* '''Lūks''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem, kuriem acīmredzot bija cīņas mākslas prasmes. Lūks bija Praisa grupā, un uzbrukuma nometnei laikā Džins viņu nošāva.
* '''Lenons''' ir Dogena tulks un starpnieks starp viņu un cilvēkiem Templī. Mēģināja nomierināt cilvēkus, pirms Dūmu briesmonis uzbruka Templim. Bija liecinieks tam, kā augšāmcēlies Saīds nogalināja Dogenu. Pēc tam Saīds pārgrieza Lenonam rīkli.
* '''Beatrise Klūja''' ir sieviete, kas ieņēma to pašu vietu, kā Toms. Viņa bija tā, kas runāja ar sagūstīto Maiklu Dosonu un noslēdza ar viņu darījumu: viņš atveda pie viņiem Džeku, Keitu, Fordu un Hērliju, un viņi Maiklam iedeva Voltu. Vēlāk Keita, Saīds un Loks sagūstīja Beatrisi, kad atrada staciju &quot;Liesma&quot;. Tomēr Mihails viņu nogalināja, lai neļautu izdzīvojušiem pastāstīt jebkādu informāciju par &quot;Citiem&quot;.
* '''Džeisons''' ir viens no sagūstītā Forda un Keitas apsargiem. Pēc viņu bēgšanas piedalījās viņu meklēšanā. Bija Praisa grupā un palīdzēja viņam sagrābt dažus izdzīvojušos par ķīlniekiem. Tomēr, kad Hērlijs ar furgonu notrieca Praisu, Saīds nogāza nepiesardzīgo Džeisonu zemē un ar kājām salauza viņam kaklu.
* '''Aivans''' ir medicīnas darbinieks, piedalījies Dezmonda jahtas nolaupīšanā un Bena mugurkaula operācijā. Viņš bija Praisa grupā un gāja bojā, kad eksplodēja ar dinamītu mīnēta telts.
* '''Aldo''' ir apsargs, kurš iepriekš apsargāja Karlu Mārtinu 23. istabā. Aldo tika pārvests uz Templi 2007. gadā Dūmu briesmoņa draudu dēļ. Kopā ar citu vīrieti Džastinu viņš satvēra Džinu un gribēja viņu nogalināt, taču parādījās Klēra un nošāva Aldo.
* '''Grēta un Bonija''' ir divas sievietes, kas apsargā staciju &quot;Spogulis&quot;. Kad Čārlijs tur nokļuva, viņu sagūstīja un ziņoja Benam. Bens, baidīdamies, ka Čārlijs varētu pateikt Grētai un Bonijai kaut ko svarīgu vai arī viņas varētu viņam kaut ko atklāt, nosūtīja uz staciju Mihailu, kurš nošāva abas sievietes. Bonijai pirms nāves izdevās Čārlijam iedot kodu, lai izslēgtu radiosignālu traucētājus.

=== Citi varoņi ===

* '''Daniela Ruso''' ir sieviete, kura uz Salas nodzīvoja 16 gadus pilnīgā vientulībā. Viņa bija zinātniskās ekspedīcijas dalībniece uz kuģa &quot;Bésixdouze&quot;, kas avarēja netālu no Salas 1988. gadā. Grūtniece Daniela un vēl 5 cilvēki ar laivu nokļuva uz Salas, kur Dūmu briesmonis nogalināja divus no viņiem, pakļāva pārējos trīs, un Daniela viņus nošāva. Vēlāk viņa dzemdēja Aleksu, kuru Bens nolaupīja. Kad lidmašīna avarēja uz Salas, Daniela laiku pa laikam palīdzēja izdzīvojušajiem, galu galā atkal apvienojoties ar savu meitu. Tomēr drīz Danielu nošāva algotņi no &quot;Kahana&quot;. Džins, kurš ir ceļojis pagātnē, kļuva par liecinieku Danielas nokļūšanai uz Salas.
* '''Dezmonds Hjūms''' ir bijušais [[Skotija|skotu]] karavīrs un jahtnieks, kurš vētras laikā nokļuva uz Salas un apmetās bunkurā. ''Oceanic Airlines'' lidmašīna avarēja uz Salas tāpēc, ka Dezmonds nepaspēja nospiest pogu, lai laikus atbrīvotu elektromagnētisko enerģiju. Vēlāk, kad Loks nolēma nespiest pogu, Dezmonds pagrieza avārijas atslēgu, izraisot bunkura eksploziju. Pēc tam viņš ieguva spēju saskatīt nākotnes mirkļus, kas zuda pēc Čārlija nāves stacijā &quot;Spogulis&quot;. Kopā ar &quot;Oceanic sešinieku&quot; un Frenku Lapidusu Dezmonds aizbēga no Salas.
* '''Ārons Litltons''' ir Klēras dēls, kurš dzimis uz Salas vienlaikus ar Būna nāvi. Keitai izdevās viņu izvest no Salas, jo Klēra tajā laikā nebija tuvumā. Ārons dzīvoja kopā ar Keitu, bet viņu atdeva Klēras mātei, kad Džekam un Keitai bija jāatgriežas uz Salas.
* '''Montāns un Nadīna''' ir izdzīvojušie no kuģa &quot;Bésixdouze&quot;. Nadīnu nogalināja Dūmu briesmonis, bet Montānam viņš norāva roku un ievilka to katakombās zem Tempļa, kur viņš nomira.
* '''Lakombs un Brenans''' ir izdzīvojušie no kuģa &quot;Bésixdouze&quot;. Viņi kopā ar Robertu devās uz Templi, lai meklētu Montānu. Tur viņus, domājams, pakļāva Dūmu briesmonis, pēc tam viņi atgriezās pludmalē, kur viņus nošāva Daniela.
* '''Roberts''' ir izdzīvojušais no kuģa &quot;Bésixdouze&quot; un Danielas bērna tēvs. Viņš devās uz Templi, pēc tam atgriezās pludmalē, kur mēģināja nošaut Danielu, bet tai izdevās viņu nošaut pirmajai.
* '''Zoja''' ir [[Ģeofizika|ģeofiziķe]], kura ieradās uz Salas kopā ar Vidmora grupu. Kādu laiku viņa izlikās par reisa 316 pasažieri. Kad Dūmu briesmonis nogalināja visu Vidmora grupu, Zoja paslēpās kopā ar Vidmoru ''Dharmas'' ciematā. Tomēr Bens viņus atrada, pēc kā Dūmu briesmonis (Loka ķermenī) pārgrieza Zojai rīkli.
* '''Maiks''' ir sakaru virsnieks uz Vidmora zemūdenes, kuru, iespējams, nogalināja Dūmu briesmonis.
* '''Ulu''' ir narkotiku tirgotājs, kurš strādāja ar Eko. Viņš pirms pacelšanās apsargāja ''Beechcraft'', taču viņam nebija nodoma ar to lidot. Kad militāristi ieradās lidostā, sākās apšaude, kuras laikā Ulu tika nogalināts.
* '''Goldijs''' ir narkotiku tirgotājs un ''Beechcraft'' pilots. Tieši viņš ievilka lidmašīnā ievainoto Eko brāli, bet pašu Eko viņš nepaņēma. Katastrofas laikā uz Salas Goldijs ar izpletni izlēca no lidmašīnas, bet nolaižoties ietriecās kokā. Vēlāk Būns un Loks atrada viņa skeletu.
* '''Jemijs''' ir priesteris un Eko brālis. Viņš izsauca militāristus lidostā, kur atradās lidmašīna ar narkotikām, un pats devās uz turieni. Tur viņš tika ievainots apšaudes laikā, pēc kura Goldijs viņu ievilka lidmašīnā. Jemijs gāja bojā lidojuma laikā vai pēc avārijas uz Salas. Vēlāk viņa ķermeni izmantoja Dūmu briesmonis, lai parādītos Eko Jemija tēlā.
* '''Entonijs Kūpers''' ir krāpnieks un Loka tēvs, kurš maldināja Džeimsa Forda māti, liekot Forda tēvam nogalināt viņu māti. Vēlāk Entonijs izstūma Loku pa logu, padarot viņu invalīdu. &quot;Citi&quot; kaut kādā veidā atveda Kūperu uz Salu, kur Lokam viņu vajadzēja nogalināt. Tomēr viņš nolēma saukt Fordu pēc palīdzības, kurš, uzzinot, ka Kūpers ir tas pats krāpnieks, kurš pievīla viņa māti, nožņaudza Kūperu ar ķēdi.
* '''Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis''' ir Džeikoba ​​brālis, kurš kopā ar viņu ieradās uz Salas. Viņu nogalināja Džeikobs, pēc kā viņa ķermenis nonāca &quot;Salas sirdī&quot; un kļuva par Dūmu briesmoni. Kopš tā laika Džeikobs un Briesmonis cīnījās viens ar otru, palīdzot citiem cilvēkiem. Briesmoņa mērķis bija izkļūt no Salas, un viņam tas gandrīz izdevās, kad viņš piemānīja Benu, lai nogalinātu Džeikobu. Tomēr, kad Salas sirds apdzisa, Briesmonis kļuva mirstīgs un Džeks viņu nogalināja.
* '''Metjū Abaddons''' ir noslēpumains cilvēks, kurš strādāja Vidmoram. Pēc Metjū vārdiem, viņš &quot;palīdzēja cilvēkiem nokļūt tur, kur viņiem bija jābūt&quot;. Tieši viņš ieteica Lokam doties ceļojumā un pēc tam palīdzēja Neomijai atrast kuģa apkalpi. Abaddons sāka palīdzēt Lokam savākt visus no Salas izglābtos cilvēkus, bet Bens viņu nošāva.
* '''Leonards Sims''' ir bijušais [[ASV jūras kara flote]]s virsnieks, kurš kopā ar savu draugu Semu Tumiju uztvēra signālu, kas pārraidīja skaitļu sēriju: ''4 8 15 16 23 42''. Sems izmantoja skaitļus, lai laimētu loterijā, pēc tam viņš cieta virkni neveiksmju līdz pat savai nāvei. Leonards nokļuva psihiatriskajā slimnīcā, kur pastāvīgi atkārtoja šos skaitļus, uzskatot tos par &quot;sliktiem&quot;. Tieši no viņa Hērlijs uzzināja par skaitļiem un izmantoja tos, lai laimētu loterijā.
* '''Neitans''' ir aizdomīgs un noslēpumains vīrietis, kurš sevi pieteica kā pasažieri no reisa 815 astes daļas. Tomēr neviens neatcerējās, ka viņš būtu bijis lidmašīnā. Neitans vairākas reizes devās džungļos, pavadot tur vairākas stundas un atsakoties runāt par to, ko viņš tur darījis. Ana Lusija viņu turēja aizdomās un pat ieslodzīja bedrē, kas kalpoja kā cietums. No turienes viņu atbrīvoja Gudvins Stenhops, kurš pēc tam salauza Neitanam kaklu, vēlāk paskaidrojot, ka Neitans &quot;nebija labs cilvēks&quot;.
* '''Gibbs''' ir Forda līdzdalībnieks.
* '''Hovards Grejs''' ir vīrietis, kurš zaudēja savu dēlu, kurš piezvanīja Mailsam, lai sazinātos ar savu mirušo dēlu.

== Ārējās saites ==
* [[lostpedia:Category:Characters|Seriāla varoņi vietnē Lostpedia]]
* [https://www.imdb.com/title/tt0411008/fullcredits?ref_=tt_cl_sm#cast Seriāla varoni vietnē IMDB]
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>hmecdinlp731cmk2ihgn6yz8ompjxqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niks Cipruss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594253</id>
    <revision>
      <id>4516879</id>
      <parentid>4425227</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:58:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Upsideizijs</username>
        <id>129971</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>veiktas izmaiņas jo nav atrodams nekāds ticams avots par dzimšanas gadu</comment>
      <origin>4516879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3589" sha1="n554hgww3ay497r79qork7hzvj8uddx" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| attēls = FotoNiks.jpg
| att_izmērs = 
| dz datums = 
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| nodarbošanās = gaismu mākslinieks
}}
'''Niks Cipruss''' (dzimis {{Dat||9|16}}) ir latviešu gaismu mākslinieks. Darbojās kā [[gaismu mākslinieks]], gaismotājs, scenogrāfs teātra izrādēm, koncertiem, apbalvošanas pasākumiem, izstādēm.

== Profesionālā darbība ==
Veidojis gaismu dizainu [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātrī]], ''[[Dirty Deal Teatro]]'', [[Kvadrifrons]], [[Willa teātris|Willa teātrī]], ''[[Esarte]]''.

Strādājis ar režisoriem [[Elmārs Seņkovs|Elmāru Seņkovu]], [[Māra Ķimele|Māru Ķimeli]], [[Indra Roga|Indru Rogu]], [[Mihails Gruzdovs|Mihailu Gruzdovu]], [[Dmitrijs Petrenko|Dmitriju Petrenko]], [[Toms Treinis|Tomu Treini]], [[Paula Pļavniece|Paulu Pļavnieci]], [[Valters Sīlis|Valteru Sīli]], [[Regnārs Vaivars|Regnāru Vaivaru]], [[Reinis Suhanovs|Regnāru Vaivaru]], [[Juris Rijnieks|Juri Rijnieku]], [[Matīss Kaža|Matīsu Kažu]], [[Matīss Budovskis|Matīsu Budovski]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/persona/niks-cipruss-8774|title=Niks Cipruss {{!}} Gaismu mākslinieks|website=Izrades.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā &quot;Gada gaismu mākslinieks&quot; 2025.gadā, nominēts par izrādēm &quot;Šķirsts&quot; (Valmieras vasaras teātra festivāls) un &quot;Karaļu spēle&quot;([[Jaunais Rīgas teātris]]).

Ārpus Latvijas veidojis vairākas izrādes [[Igaunija|Igaunijā,]] [[Lietuva|Lietuvā]]: Klaipēdas Drāmas teātrī, Šauļu teātrī un Igaunijas Krievu teātrī (''Vene Teater'').

Debitējis scenogrāfijā 2025.gadā veidojot scenogrāfiju izrādei &quot;Ods&quot; ([[Latvijas Nacionālais teātris]]).

Veidojis gaismu un skatuves dizainu, gaismojis koncertus grupām ''[[Carnival Youth]]'', [[Shipsea]], [[Aminata Savadogo]], ''[[Linda Leen]]'', [[Edavārdi]], [[Fiņķis]], [[Kautkaili]], ''[[Domenique Dumont]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/nikscipruss/|title=Instagram @nikscipruss|website=www.instagram.com|access-date=2025-03-14}}&lt;/ref&gt;

Gaismojis un veidojis gaismu dizainu virknei nozīmīgu apbalvošanas pasākumu, kā, piemēram [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]], [[Purvīša balva]], [[Spēlmaņu nakts]], [[Rīgas Starptautiskais kino festivāls]], ''Awards Ceremony'', [[Literatūras gada balva]], [[Autortiesību bezgalības balva]], [[Izcilības balva kultūrā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/viedokli/2140|title=Kroders {{!}} Viedokļi {{!}} Niks &quot;Gaisma&quot; Cipruss|website=www.kroders.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Veidojis gaismu dizainu izstādēm [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zālē &quot;Arsenāls&quot;]], [[Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzejā]] un ''[[Zuzeum]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/niks-cipruss-8774 Niks Cipruss] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://teatravestnesis.lv/article/877-ka-talak-dzivosim Teātra vēstnesis]

{{DEFAULTSORT:Cipruss, Niks}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dizaineri]]</text>
      <sha1>n554hgww3ay497r79qork7hzvj8uddx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Variācija (ģeogrāfija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600440</id>
    <revision>
      <id>4516608</id>
      <parentid>4278911</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:35:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18213" sha1="4bjaev6isihfplwmwmawaon329tspfr" xml:space="preserve">[[Attēls:Magnetic declination.svg|thumb|Piemērs variācijai ar kompasa adatas pozitīvo (jeb austrumu) variāciju no ģeogrāfiskajiem ziemeļiem. N&lt;sub&gt;g&lt;/sub&gt; ir ģeogrāfiskie jeb īstie ziemeļi, N&lt;sub&gt;m&lt;/sub&gt; ir magnētiskie ziemeļi un δ ir magnētiskā variācija]]
'''Variācija''' ir leņķis starp virzieniem uz [[Magnētiskais ziemeļpols|magnētiskajiem ziemeļiem]] un [[Īstie ziemeļi|īstajiem ziemeļiem]] noteiktā vietā uz Zemes virsmas. Leņķis, [[Paleomagnētisms|polu staigāšanas]] dēļ, laika gaitā var mainīties.

Magnētiskie ziemeļi ir virziens, kuru norāda magnetizētas [[Kompass|kompasa]] adatas ziemeļu gals un tas atbilst [[Zemes magnētiskais lauks|Zemes magnētiskā lauka]] spēka līniju virzienam. Īstie ziemeļi ir virziens pa meridiānu uz ģeogrāfisko [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]].

Formālāku variācijas definīciju dod [[Boudiča praktiskais amerikāņu stūrmanis|Boudičs]] (''Bowditch'') kā &quot;leņķi starp magnētisko un ģeogrāfisko meridiānu noteiktā vietā, izteiktu grādos un minūtēs uz austrumiem vai rietumiem, tādējādi norādot magnētisko ziemeļu virzienu attiecībā pret īstajiem ziemeļiem. Leņķi starp magnētiskajiem un kartes tīkliņa meridiāniem sauc par tīkliņa magnētisko leņķi, tīkliņa variāciju vai grivāciju (''grivation'')&quot;.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume II - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 513. lpp.&lt;/ref&gt;

Pieņemts, ka variācija ir pozitīva, ja magnētiskie ziemeļi ir uz austrumiem no īstajiem ziemeļiem un negatīva, ja tie ir uz rietumiem no īstajiem ziemeļiem. [[Izolīnija|Izogonas]] ir līnijas uz Zemes virsmas, uz kurām variācijai ir viena un tā pati vērtība, bet līnijas, uz kurām variācijai ir nulles vērtība, sauc par agonām. Bieži variācijas apzīmēšanai izmanto latīņu alfabēta mazo burtu d.

Angļu valodas tekstos, kuri nav saistīti ar jūrniecību, variācijas apzīmēšanai dažreiz izmanto terminu &quot;[[deviācija]]&quot;, tomēr tā ir kļūda kompasa nolasījumā, kuru rada tādi blakus izvietoti metāla priekšmeti kā kuģa vai lidaparāta dzelzs.

Variāciju nedrīkst jaukt ar inklināciju, sauktu arī par [[Magnētiskā noliece|magnētisko nolieci]], kas ir leņķis, kādu Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas veido ar patiesā horizonta plaknes apakšpusi.

== Zemes magnētisms ==
[[Attēls:PSM_V34_D307_Variability_of_the_earth_magnetic_force.jpg|thumb|300 px|Zemes magnētiskā lauka variācija: P — ģeogrāfiskais pols; N — magnētiskais pols; mm — magnētiskais ekvators; Z — zenīts; st, KK, df — Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas; AB - Zemes magnētiskā lauka spēka līniju horizontālā komponente; AF - Zemes magnētiskā lauka spēka līniju vertikālā komponente]]
Zemi un telpu ap to var uzskatīt par [[Magnēts|magnētu]] ar magnētisko lauku. Tāpat kā magnēta stienītim ir divi poli, tā arī Zemei ir divi magnētiskie poli: magnētiskais ziemeļpols un magnētiskais dienvidpols. Magnētiskie un ģeogrāfiskie poli nesakrīt. Lai izskaidrotu Zemes magnētisma iedarbību uz magnēta adatu, pieņem, ka Zemes magnētiskajā dienvidpolā ir ziemeļu magnētisms, bet magnētiskajā ziemeļpolā - dienvidu magnētisms. Magnētiskās spēka līnijas, kas iziet no Zemes magnētiskā dienvidpola, veido uz Zemes virsmas magnētisko lauku. Šīs līnijas noslēdzas Zemes magnētiskajā ziemeļpolā. Zemes magnētiskā ass ir taisne, kas savieno tās magnētiskos polus. Tā neiet caur Zemes centru un ar Zemes ģeogrāfisko asi veido apmēram 11,5° lielu leņķi.

Zemes magnētiskā lauka spēka spriegums dažādās Zemes vietās ir dažāds. Tas iedarbojas uz dzelzi, tēraudu, [[Čuguns|čugunu]] un tos magnetizē - pārvērš par magnētiem. Atkarībā no magnētisma uzņemšanas spējām minētos metālus iedala mīkstos, cietos un puscietos.

Par magnētiski mīkstu metālu (parasti ķīmiski tīra dzelzs) sauc metālu, ja no tā izgatavots stienītis, novietots Zemes magnētiskajā laukā paralēli Zemes magnētiskajām spēka līnijām, magnetizējas un pārvēršas par magnētu, jo tajā inducējas ziemeļu (pozitīvais) un dienvidu (negatīvais) pols. Tajā galā, kas pagriezts uz Zemes magnētiskā ziemeļpola pusi, inducēsies ziemeļu [[magnētisms]], bet tajā, kas pagriezts uz magnētiskā dienvidpola pusi, inducēsies dienvidu magnētisms. Ja šo stienīti novieto perpendikulāri magnētiskajām spēka līnijām, tad tas nemagnetizējas un zaudē iepriekš radušos magnētismu, tas ir, magnēta polus. Novietojot šo stienīti Zemes magnētiskajā laukā otrādi (pagrieztu par 180°), tajā no jauna rodas magnētisms, turklāt tur, kur bija ziemeļpols, tagad būs radies dienvidpols, un otrādi.

Par magnētiski cietu [[Metāli|metālu]] (parasti tēraudu) sauc metālu, no kura pagatavots stienītis, magnetizējies Zemes magnētiskajā laukā un ieguvis magnētiskos polus, vairs tos nezaudē, tie saglabājas ilgāku laiku arī tad, ja maina stienīša virzienu attiecībā pret magnētiskajām spēka līnijām.

Par magnētiski puscietu metālu (dažas tērauda un čuguna šķirnes) sauc metālu, kas iegūto magnētismu daļēji zaudē, ja maina stienīša stāvokli attiecībā pret [[Zeme]]s magnētiskajām spēka līnijām.

Ja magnēta adatu brīvi pakar diegā aiz adatas [[Masas centrs|smaguma centra]] un pagriež uz vienu vai otru pusi, tad adata ieņem noteiktu stāvokli. Atkārtojot mēģinājumu, magnēta adata vienmēr ieņems tādu pašu stāvokli kā iepriekšējā mēģinājumā. Tās ziemeļu gals būs vērsts uz Zemes magnētiskā ziemeļpola pusi, bet dienvidu gals - uz Zemes magnētiskā dienvidpola pusi. No Zemes magnētiskā lauka sprieguma un virziena atkarīgs magnēta adatas stāvoklis dažādos punktos uz zemeslodes.

Zemes magnētisma spēku, kas sakrīt ar spēka līniju virzienu, var sadalīt divās komponentēs. Spēka projekcija uz patiesā horizonta plaknes un svērteniskās līnijas veido attiecīgi Zemes magnētiskā spēka horizontālo un vertikālo sastāvdaļu. Atkarībā no magnēta atrašanās vietas [[Ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfiskā platuma]] un garuma abas šīs sastāvdaļas maina savu lielumu. Leņķi starp horizonta plakni un Zemes magnētiskā spēka virzienu sauc par inklinācijas leņķi un to apzīmē ar burtu I. Inklinācijas leņķis I atkarībā no ģeogrāfiskās vietas platuma ir dažāds.

Savienojot uz zemeslodes punktus, kur inklinācijas leņķis vienlīdzīgs 0, iegūst magnētisko ekvatoru. Magnētiskais ekvators ir neregulāra lielā aploce, tā krustojas divos punktos ar ģeogrāfisko [[Ekvators|ekvatoru]]. Uz magnētiskā ekvatora smaguma centrā piekārta kompasa adata nostāsies horizontāli, bet uz magnētiskā pola - vertikāli.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 35.-37. lpp.&lt;/ref&gt;

== Variācija ==
[[Attēls:Earth Magnetic Field Declination from 1590 to 1990.gif|thumb|325px|Variācijas izmaiņas no 1590. līdz 1990. gadam]]
[[Attēls:roze.jpg|thumb|Kompasa roze ar variācijas vērtību tās centrā un gadskārtējo izmaiņu. Variācija ar zīmuli izlabota un attiecināta uz 2025. gadu]]
Zemes magnētiskā spēka horizontālā sastāvdaļa brīvi piekārtu magnēta adatu notur horizontālā stāvoklī ziemeļu - dienvidu virzienā. Vertikālo [[Plakne|plakni]], kas iet caur Zemes magnētiskā spēka un tā horizontālās sastāvdaļas vektoriem, sauc par magnētiskā meridiāna plakni. Tā veido magnētisko meridiānu. 

Par magnētisko [[Meridiāns|meridiānu]] sauc lielo pusaploci uz Zemes virsmas, ko veido magnētiskā meridiāna plakne, šķērsojot Zemes virsmu. Magnētiskā meridiāna plakne, šķērsojot patiesā horizonta plakni, veido virzienus no kompasa adatas centra uz magnētiskajiem ziemeļiem un uz magnētiskajiem dienvidiem.

Magnēta adata, uz kuru iedarbojas tikai Zemes magnētiskais spēks, vienmēr nostāsies magnētiskajā meridiānā. Tāds stāvoklis var būt vai nu uz sauszemes, vai arī jūrā uz [[Kuģis|kuģa]], kura korpuss un ierīces būvētas no nemagnētiska materiāla. Tā kā ģeogrāfiskie poli nesakrīt ar magnētiskajiem, tad arī magnētiskais meridiāns nesakrīt ar ģeogrāfisko un starp tiem radīsies tā sauktais variācijas leņķis. Tātad par magnētisko variāciju sauc leņķi starp īsto un magnētisko meridiānu un to apzīmē ar burtu d.

Tā kā kompasa adatas ieņemtajam stāvoklim ļoti liela nozīme [[Navigācija|navigācijā]], tad arī variācijai ir ļoti svarīga nozīme. Atkarībā no atrašanās vietas uz zemeslodes kompasa adata, nostājoties magnētiskajā meridiānā, var pagriezties ap vertikālo asi uz vienu vai otru pusi. Praktiski to nosaka attiecībā pret kompasa adatas ziemeļu galu, turklāt,
* ja kompasa adatas ziemeļu gals (vai magnētiskā meridiāna ziemeļu gals) novēršas pa labi vai uz [[Austrumi|austrumu]] pusi no īstā meridiāna ziemeļu gala, tad variācija ir austrumu un pirms tās liek plusa zīmi;
* ja kompasa adatas ziemeļu gals novēršas pa kreisi uz [[Rietumi|rietumu]] pusi no īstā meridiāna ziemeļu gala, tad variācija ir rietumu un pirms tās liek mīnusa zīmi.
Jāņem vērā, ka augstāk sacītais attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad kompass ir uz nemagnētiska kuģa vai uz [[sauszeme]]s. Skaitliski variācijas lielums var būt no 0° līdz 180°. Ja novērotājs atrodas starp magnētisko un ģeogrāfisko polu, tad variācija ir 180° liela.

Savienojot uz zemeslodes virsmas punktus, kur variācija ir vienāda kā pēc zīmes, tā arī pēc [[Absolūtā vērtība|absolūtās vērtības]], dabū neregulāras līknes, kuras sauc par izogonām. Līkni, kas savieno punktus, kur variācija ir nulle, sauc par agonu. Navigācijas vajadzībām izdod speciālas kartes, uz kurām uznestas izogonas un agonas. Tās sauc par izogoniskām kartēm. Izogonas un agonas visumā iet ziemeļu - dienvidu virzienā.

Savienojot uz zemeslodes virsmas punktus, kur inklinācija I ir vienāda, dabū līknes, ko sauc par izoklīnām, bet attiecīgās [[karte]]s sauc par izoklīniskām kartēm. Vislielākā inklinācija ir uz magnētiskā pola - 90°, bet vismazākā uz magnētiskā ekvatora - 0°. Izoklīnas visumā iet austrumu - rietumu virzienā.

Ja savieno uz zemeslodes virsmas [[Punkts (ģeometrija)|punktu]] vietas ar vienādu magnētisko spriegumu, dabū līknes, ko sauc par izodinamām, bet attiecīgās kartes par izodinamiskām kartēm. Vislielākais Zemes magnētisma spriegums ir uz magnētiskiem poliem un to tuvumā, vismazākais uz magnētiskā ekvatora. Izodinamas parasti vērstas austrumu - rietumu virzienā.

Praksē, nosakot kompasa adatas variāciju, inklināciju un Zemes magnētisma spriegumu, konstatēts, ka visi šie Zemes magnētisma elementi vienā un tajā pašā punktā uz zemeslodes gadu gaitā mainās. Šo maiņu izsauc Zemes dzīļu magnētiskā sastāva izmaiņas dažādās vietās un magnētisko polu lēna pārvietošanās attiecībā pret [[Ģeogrāfiskais pols|ģeogrāfiskiem poliem]].

Navigācijā vissvarīgākais no šiem trim Zemes magnētisma elementiem (variācija, inklinācija un spriegums) ir variācija. Tās lielums un nosaukums atkarīgs no kuģa atrašanās vietas un laika, tas ir, [[Gads|gada]], kad notiek pārgājiens. Dažādās vietās uz zemeslodes kartēs norādītās variācijas izmaiņas gada laikā ir dažādas, bet nav lielākas par 15' (0,25°).

Praktiskajā darbā uz jūras, nosakot variācijas lielumu dotajai vietai un gadam, tā jāzina ar noteiktību līdz 0,1°. Tādēļ tikai ar izogoniskām kartēm nepietiek. Tās dod tikai pārskatu par vispārējo variācijas stāvokli lielākai akvatorijai. Variācijas lielumu noteiktam gadam un gadskārtējo izmaiņu norāda [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēs]] - pārgājiena kartēs. Kartēs zem virsraksta dotas vissvarīgākās ziņas par variāciju, uz kādu gadu variācija attiecas, kā arī tās gadskārtējās izmaiņas. Gadskārtējās variācijas izmaiņas dod grādu decimālskaitļos ar noteiktību līdz vienai simtdaļai, vai arī loka minūtēs. Variāciju var norādīt vairākās vietās uz kartes. Pie tam šis variācijas lielums attiecas uz punktu, kas atrodas uzraksta centrā. Bieži šādu variācijas uzrakstu liek kopā ar uz kartes attēloto kompasa rozi, pierakstot gadskārtējo izmaiņu. Kompasa rozes uz kartes var būt vairākas un tajās ierakstītā variācija attiecas uz ģeogrāfisko punktu rozes centrā. Rozes iedaļas atbilst īstajam meridiānam pēc riņķa skaitīšanas veida. To izmanto kursu atlikšanai.

Jēdzieni &quot;samazinās&quot; un &quot;palielinās&quot; pie gadskārtējās izmaiņas tiek saprasti kā kartē dotajā gadā esošās variācijas skaitliskās vērtības izmaiņa. Aprēķinot variāciju tekošajam gadam, sevišķu vērību velta tiem gadījumiem, kad variācija samazinās un maina savu [[Nosaukums|nosaukumu]] vai nu no austrumu uz rietumu, vai otrādi.

Krastu tuvumā un [[Iekšējā jūra|iekšējās jūrās]] Zemes magnētisma elementi samērā labi izpētīti un to lielumi precīzi noteikti. Tālāk no krasta magnētiskā variācija mazāk precīza un kļūda var sasniegt ±2°. Rīgas līcī magnētiskais stāvoklis ir diezgan nevienmērīgs: daudz magnētiskās anomālijas rajonu, it sevišķi austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, Daugavas grīvas rajonā. Baltijas jūras austrumu piekrastē no Ventspils līdz Liepājai magnētiskais stāvoklis daudz vienmērīgāks. Arī Irbes šaurumā nav atzīmēti magnētiskās anomālijas rajoni.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 37.-39., 41. lpp.&lt;/ref&gt;

== Anomālijas ==
Atsevišķās vietās uz zemeslodes Zemes magnētiskais lauks ievērojami atšķiras no apkārtējā magnētiskā lauka elementiem. Šādu parādību sauc par magnētisko anomāliju, un to rada dotajā rajonā zem jūras dibena un sauszemes esošie magnētiskie dzelzs rūdas slāņi. Šie slāņi nereti iegūst magnētismu no [[zibens]] spērieniem elektrisko lādiņu iedarbības rezultātā. Magnētiskā anomālija sastopama samērā plašos rajonos kā jūrā, tā arī uz sauszemes. Rīgas līcī magnētiskā anomālija ir sastopama jūrā pie izejas no Daugavas grīvas un piekrastes rajonā uz rietumiem no Saulkrastiem.

Uz jūras kartēm magnētiskās anomālijas rajonus apzīmē ar līku, nepārtrauktu, platu [[Līnija|līniju]]. Tās iekšpusē izvieto uzrakstu, kas norāda anomālijas skaitlisko vērtību un nosaukumu. Uzraksta var arī nebūt, ja dati nav pieejami. Ja magnētiskās anomālijas rajons nav precīzi zināms, tad to uz kartes apzīmē ar līku, pārtrauktu, platu līniju, ierakstot magnētiskās anomālijas iespējamo skaitlisko vērtību robežas un nosaukumu. Vēl var būt magnētiskās anomālijas punkti. Tos apzīmē ar parasto uzrakstu un mazu krustiņu.

Ja kuģis šķērso magnētiskās anomālijas rajonu, ņem vērā uz kartes norādīto anomālijas variāciju. Tā kā dotajā momentā tā var būt kartē norādītajās robežās, tad, ja ņem vismazāko vai vislielāko anomālijas variāciju, iespējamā kļūda būs vislielākā. Tādēļ kursu un peilējumu izlabošanai ņem [[Aritmētiskais vidējais|vidējo]] anomālijas variāciju. Iespējamā kļūda tad ir uz pusi mazāka. Tādā veidā iegūto vidējo variāciju attiecina uz tekošo gadu.

Šķērsojot jūrā magnētiskās anomālijas rajonus, rūpīgi novēro kompasa adatas (rozes) svārstības. Ja novēro, ka kompasa adata paliek nemierīga un grūti noturēt kuģi uz dotā kursa, iesaka uz īsu laiku turpināt ceļu orientējoties pēc krasta priekšmetiem vai [[Debesis|debess]] spīdekļiem. Kuģa vietu cenšas biežāk noteikt ar tādiem paņēmieniem, kurus neiespaido kompasa adatas svārstības.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 39. - 41. lpp.&lt;/ref&gt;

== Magnētiskās vētras ==
Bieži pēkšņi izmainās visi trīs Zemes magnētisma elementi: variācija, inklināciju un spriegums. Šādas parādības sauc par magnētiskām vētrām. Tās parasti ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām. Novērojumi rāda, ka magnētiskās vētras saistītas ar Saules elektromagnētiskā izstarojuma izmaiņām, plankumiem uz Saules un [[Ziemeļblāzma|ziemeļblāzmām]]. Ziemeļblāzmu parādīšanās norāda, ka iespējama magnētiskā vētra. Magnētisko vētru laikā vidējos platumos kompasa adatas pēkšņās svārstības sasniedz 1,5°, bet Arktikā pat 50° un vairāk.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 41. lpp.&lt;/ref&gt;

== Magnētiskais kurss un peilējums ==
Virzienus uz jūras nosaka ne vien attiecībā pret īstiem meridiāniem, bet arī attiecībā pret magnētiskiem meridiāniem. Kompasa adata uz sauszemes vai arī uz nemagnētiska kuģa nostājas magnētiskajā meridiānā. Šī, kā arī citu apstākļu dēļ, ir magnētiskais kurss un magnētiskais peilējums.

Par magnētisko kursu sauc leņķi pie kompasa rozes centra, skaitot no magnētiskā meridiāna ziemeļu gala līdz kuģa diametrālajai plaknei, no magnētiskā meridiāna ziemeļu gala caur austrumiem vai pulksteņa rādītāja gaitas virzienā. Maksimālais lielums - 360°.

Par dotā priekšmeta magnētisko peilējumu sauc leņķi pie kompasa rozes centra no magnētiskā meridiāna ziemeļu gala līdz virzienam un doto priekšmetu no ziemeļiem caur austrumiem vai pulksteņa rādītāja gaitas virzienā. Maksimālais lielums - 360°.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 41., 42. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ngdc.noaa.gov/geomag/calculators/magcalc.shtml Vides informācijas nacionālo centru tiešsaistes variācijas kalkulators] {{en ikona}}
* [https://nautica.lv/wp-content/uploads/2020/03/navigacija.pdf Burāšanas skolas &quot;Nautica&quot; navigācijas mācību materiāls. Tā B sadaļa apraksta variāciju un tās noteikšanu]{{Novecojusi saite}}
[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>4bjaev6isihfplwmwmawaon329tspfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600626</id>
    <revision>
      <id>4516469</id>
      <parentid>4516177</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis */ Pareizi uz rakstīju vārdu anglija</comment>
      <origin>4516469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20995" sha1="pq3nzozummsz6pt4y285mnmlrjtn98r" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 23 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda un anglija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
Anglija

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>pq3nzozummsz6pt4y285mnmlrjtn98r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516472</id>
      <parentid>4516469</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:09:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4516472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20990" sha1="k21gr80mmjvs8jgbnk593lzsi6uimd4" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|latvija|}rīga}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 23 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda un anglija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
Anglija

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>k21gr80mmjvs8jgbnk593lzsi6uimd4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516479</id>
      <parentid>4516472</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:26:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norises vietas izvēle */</comment>
      <origin>4516479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20986" sha1="sf232k57nzs3fpqeicd8iu9can0rgv7" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|latvija|}rīga}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [rīgs].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 23 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda un anglija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
Anglija

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>sf232k57nzs3fpqeicd8iu9can0rgv7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516480</id>
      <parentid>4516479</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:28:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <origin>4516480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19522" sha1="54dnd7nlzyacslldf885nxndvcra0l4" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|latvija|}rīga}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [rīgs].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}


| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
Anglija

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>54dnd7nlzyacslldf885nxndvcra0l4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516481</id>
      <parentid>4516480</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:30:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4516481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16989" sha1="mgcbvw6q53mu7r6b52vqupyelz75fly" xml:space="preserve">== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [rīgs].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}


| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
Anglija

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>mgcbvw6q53mu7r6b52vqupyelz75fly</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516482</id>
      <parentid>4516481</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:31:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Veritas Sapientiae</username>
        <id>109472</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-47743-27|~2026-47743-27]] ([[User talk:~2026-47743-27|talk]]) to last version by DJ EV: unexplained content removal</comment>
      <origin>4514161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20979" sha1="r5n7dvjv35ekfw7yb5z1fkbl8o6rinz" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 22 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>r5n7dvjv35ekfw7yb5z1fkbl8o6rinz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516483</id>
      <parentid>4516482</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:36:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis */</comment>
      <origin>4516483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18978" sha1="tib92wvtmma1tnn3e1b94ewz2ijla0j" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 22 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 

|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an 
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>tib92wvtmma1tnn3e1b94ewz2ijla0j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516484</id>
      <parentid>4516483</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-47743-27</username>
        <id>149792</id>
      </contributor>
      <origin>4516484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19009" sha1="kt1hc2v1atcybasjhshiznpr5nj6ukp" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 22 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 

|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an 
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 🇦🇷Argentīna 
| 🇫🇷francija
| 
|

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>kt1hc2v1atcybasjhshiznpr5nj6ukp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516488</id>
      <parentid>4516484</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:56:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-47743-27|~2026-47743-27]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Veritas Sapientiae</comment>
      <origin>4514161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20979" sha1="r5n7dvjv35ekfw7yb5z1fkbl8o6rinz" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 22 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>r5n7dvjv35ekfw7yb5z1fkbl8o6rinz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516489</id>
      <parentid>4516488</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:56:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizsargāja &quot;[[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]&quot; ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 9. septembris, plkst. 13.56 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 9. septembris, plkst. 13.56 (UTC)))</comment>
      <origin>4514161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20979" sha1="r5n7dvjv35ekfw7yb5z1fkbl8o6rinz" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 22 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 22 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Denmark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Denmark&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Greece&quot; |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Israel2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Poland confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Sweden: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/sweden-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>r5n7dvjv35ekfw7yb5z1fkbl8o6rinz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516585</id>
      <parentid>4516489</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:00:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4516585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21397" sha1="sedh0gp6bkf7bf3xn1wi9olgs2wu65g" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 23 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{ESCy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 23 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrālija}}&lt;ref name=&quot;Australia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[SBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Dānija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Dānija&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Grieķija&quot; |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Izraēla1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Izraēla2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>sedh0gp6bkf7bf3xn1wi9olgs2wu65g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516586</id>
      <parentid>4516585</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norises vieta */</comment>
      <origin>4516586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21397" sha1="n0jlo99zeoha3kl3ypujdwoqk17tpxq" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 =
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2027|5|15|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2027|5|11|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2027|5|13|N}}
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = 
| pārraidītājs           = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]]
| vieta                  = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}}
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 23 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = {{ESC|Kanāda}}
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Norises vieta ==
Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places=
| label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg
| label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg
| label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg
| label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg

}}
Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.&lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}&lt;/ref&gt; 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.&lt;ref name=&quot;Varna18may&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} &lt;/ref&gt;

21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на &quot;Евровизия&quot;: Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}&lt;/ref&gt; 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}&lt;/ref&gt;

13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]].

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Burgasa]]''' †
| '''[[Burgasas arēna]]'''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;BurgasArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Plovdiva]]
| ''[[Kolodruma]]''
| Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju.
| &lt;ref name=&quot;Plovdiv17may&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Sofija]]
| [[Sofijas arēna]]
| Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}.
| &lt;ref name=&quot;SofiaArena17may&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Varna]]
| [[Kultūras un sporta pils]]
| Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}.
| &lt;ref name=&quot;Varna18may&quot; /&gt;
|}

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 23 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]].
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Albānija}}&lt;ref name=&quot;Albānija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}&lt;/ref&gt;
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrālija}}&lt;ref name=&quot;Australia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
| [[SBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Austrija}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}&lt;/ref&gt;
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref name=&quot;Dānija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 13. februārī''&lt;ref name=&quot;Dānija&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Grieķija}}&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of &quot;Sing for Grieķija&quot; |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Itālija}}&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 19. februārī''&lt;ref name=&quot;Itālija1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Itālija2&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Izraēla}}&lt;ref name=&quot;Izraēla1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית &quot;הכוכב הבא&quot; |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program &quot;The Next Star&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Izraēla2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Kanāda}}&lt;ref name=&quot;canada&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Latvia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. februārī''&lt;ref name=&quot;Latvia1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[BBC]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Luksemburga}}&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
| [[RTL Group|RTL]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 30. janvārī''&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Malta}}&lt;ref name=&quot;:18&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[NRK]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Polija}}&lt;ref name=&quot;:23&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}&lt;/ref&gt;
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Rumānija}}&lt;ref name=&quot;RO1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}&lt;/ref&gt;
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Sanmarīno}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 6. martā''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{ESC|Somija}}&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt;
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| colspan=&quot;4&quot; bgcolor=&quot;#D6E0EF&quot; align=&quot;center&quot; | ''2027. gada 20. februārī'&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
| {{ESC|Šveice}}&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Zviedrija}}&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>n0jlo99zeoha3kl3ypujdwoqk17tpxq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šampleina ezers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602418</id>
    <revision>
      <id>4516673</id>
      <parentid>4516422</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:12:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4516673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2054" sha1="73fjr6gput74050snu83eeqq9va2v9o" xml:space="preserve">{{ezera infokaste
|ezers=Šampleina ezers
|attēls=Crab_Island_from_shore_(cropped).jpg
|paraksts=
|map = ASV#Kanāda
|plat_d=44 |plat_m=30 |plat_NS=N
|gar_d=73 |gar_m=20 |gar_EW=W
|platība=1 269
|garums=201
|Vid_dziļums=19,5
|Max_dziļums=122
|tilpums=25,8
|augstums_vjl=29
|izteka=[[Richelieu (upe)|Rišeljē upe]]
|baseins=21 326
|vieta={{ASV}}&lt;br /&gt;{{CAN}}
|salas=80+
|pilsētas=[[Bērlingtona (Vermonta)|Bērlingtona]], [[Platsbērga]]
}}
'''Šampleina ezers''' ({{val|en|Lake Champlain}}, {{val|fr|Lac Champlain}}) ir liels saldūdens ezers [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas atrodas starp [[ASV]] štatiem [[Ņujorka (štats)|Ņujorku]], [[Vērmonta|Vērmontu]] un [[Kanāda|Kanādas]] provinci [[Kvebeka|Kvebeku]]. Ezers ir ap 201 km garš un tā virsmas platība ir 1269 km². Vidējais dziļums ir 19,5 m, bet lielākais — 122 m.

Ezers iztek caur Rišeljē upi uz [[Svētā Labrenča upe|Svētā Labrenča upi]], tāpēc ir nozīmīga daļa no ūdensceļa starp [[Hudzonas upe|Hudzonas]] baseinu un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Šampleina ezers ir arī vēsturiski nozīmīgs – te norisinājušās kaujas [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolūcijas]] un [[Britu—amerikāņu karš|1812. gada kara]] laikā. Nosaukts [[Franči|franču]] ceļotāja, karavīra, kartogrāfa un diplomāta [[Samuels de Šamplēns|Samuela de Šamplēna]] vārdā.

Ezerā ir vairāk nekā 80 salas, no kurām lielākās ir ''Grand Isle'', ''North Hero'' un ''South Hero'' (Vērmontā). Ezers ir populārs ar savu dabas skaistumu un rekreācijas iespējām, īpaši burāšanu un makšķerēšanu.{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.lcbp.org/ Lake Champlain Basin Program] {{en ikona}}
* [https://www.nps.gov/cham/index.htm Lake Champlain - National Park Service] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV ezeri]]
[[Kategorija:Kanādas ezeri]]
[[Kategorija:Ņujorkas štats]]
[[Kategorija:Vērmonta]]
[[Kategorija:Kvebeka]]</text>
      <sha1>73fjr6gput74050snu83eeqq9va2v9o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605050</id>
    <revision>
      <id>4516745</id>
      <parentid>4307088</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:56:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Mihals Ivans</comment>
      <origin>4516745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="831" sha1="4pzmfa832u8vikbirehxep2bmxsifvs" xml:space="preserve">'''Ivans''' var būt:

* [[Ivans (personvārds)]];
* [[Ivans I Kaļita|Ivans I]] — Maskavijas kņazs;
* [[Ivans II Ivanovičs Skaistais|Ivans II]] — Maskavijas un Vladimiras lielkņazs;
* [[Ivans III]] — Maskavijas lielkņazs;
* [[Ivans IV]] — Maskavijas lielkņazs, pirmais Krievijas cars;
* [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] — Krievijas cars;
* [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (Ivans Bargais) — Krievijas Impērijas ķeizars;
* [[Ivans Ivans]] — Čehijas hokejists;
* [[Aivens (viesuļvētra)|viesuļvētra Ivans]] — visspēcīgākā viesuļvētra 2004. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonā;
* [[Mihals Ivans]] (''Michal Ivan''; dzimis 1999) — slovāku hokejists.

== Skatīt arī ==
* [[Ivanovs]]
* [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)|Ivanova]]

{{Uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>4pzmfa832u8vikbirehxep2bmxsifvs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darknets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605772</id>
    <redirect title="Tumšais tīkls" />
    <revision>
      <id>4516729</id>
      <parentid>4311458</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T00:24:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Darknet]] to [[Tumšais tīkls]]</comment>
      <origin>4516729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="oca9blon8o5rtp3m8v4nm12f7as2qw9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tumšais tīkls]]</text>
      <sha1>oca9blon8o5rtp3m8v4nm12f7as2qw9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fatuiva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605778</id>
    <revision>
      <id>4516575</id>
      <parentid>4311507</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:41:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6450" sha1="1005fkobceyn3z8sctkrcdmnezj1ypr" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Fatuiva
|attēls              = FatuIva topographic map-fr.svg
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Marķīza salas#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Fatu Iva''&lt;br/&gt;''Fatu Hiva''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 10 |latm= 29 |lats= |latNS= S 
|longd= 138 |longm= 39 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Marķīza salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 84
|garums              = 16
|platums             = 9&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = Tauaouoho
|augstums            = 1115
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Fatuiva&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Omoa&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 600
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 7,2
|pamatiedzīvotāji = marķīzieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Fatuiva''' ({{val|fr|Fatu Hiva}}, [[taitiešu valoda|taitiešu]] un {{val|mrq|Fatu Iva}}) ir vulkāniska sala [[Marķīza salas|Marķīza salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], arhipelāga vistālāk dienvidos esošā sala. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]s Marķīza salu administratīvajai vienībai, kur kopā ar neapdzīvoto Motunao saliņu veido atsevišķu Fatuivas komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[marķīzieši]]. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs [[Omoa]] salas dienvidrietumu krastā.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:FatuIva Hanavave Port 20061111.jpg|thumb|left|Salas krasts pie Hanavaves]]
Tahuata atrodas Marķīza salu dienvidos, tuvākā sala ir {{nobr|23 km}} attālā neapdzīvotā Motunao ziemeļaustrumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir {{nobr|64 km}} attālā [[Tahuata]] ziemeļrietumos. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Tauaouoho kalns ({{nobr|1115 m}} vjl) salas vidusdaļā. Krasta līnija mēreni izrobota, daudz nelielu līču un pussalu, piekrastē dažas nelielas klinšainas saliņas. Fatuivā ir mitrākais klimats visā Marķīza salu arhipelāgā. Tā kā tā ir vistālāk dienvidos esošā sala, kas atrodas vistuvāk [[Mežāža trops|Mežāža tropam]], un, pateicoties salas augstajām, stāvajām grēdām, šeit vairāk līst lietus, radot bagātīgu veģetāciju. Aug galvenokārt [[mango]], bet arī [[banāni]], [[greipfrūti]], [[citroni]], [[apelsīni]], [[papaija]] un citi koki. Ainavā dominē tropiskie [[lietusmeži]].

== Vēsture ==
[[Attēls:FatuIva Omoa Church 20061111.jpg|thumb|left|Omoas baznīca]]
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Fatuiva, līdzīgi, kā citas Marķīza salas, kolonizēta pirms aptuveni (pēc dažādiem avotiem) 1900—900 gadiem. Par Fatuivas kultūru pirms rietumnieku ierašanās ir maz zināms, jo to būtiski ietekmēja [[Misionārs|misionāru]] ierašanās. Lielajās ielejās, līdzīgi kā citās Marķīza salās, izveidojās noslāņojušās cilšu sabiedrības. 1897. gadā Kārlis fon den Steinens aprakstīja deviņas ciltis, kas apdzīvo Hanamoohes, Hanateones, Hanahouunas, Ouias, Hanavaves un Omoas ielejas.

Sistemātiski arheoloģiskie izrakumi vēl nav veikti. 1920.–1921. gadā veikta virszemes izpēte. Atradumu ir mazāk nekā citās Marķīzu salās un tie liecina par mazāk plašu būvniecības aktivitāti. Atšķirībā no citām Marķīza salām, Fatuivas mirušie laiku pa laikam tika mumificēti un bieži aprakti mājokļos. 1937. gadā [[Tūrs Heijerdāls]] atklāja petroglifus, kas &quot;mežā iegravēti lielās akmens plāksnēs, attēlojot motīvus, kas nav zināmi citās [[Polinēzija]]s daļās&quot;. Zivs bareljefs bija aptuveni 2 metrus garš.

Pirmie no eiropiešiem salu atklāja spāņu ekspedīcija Alvaro de Mandanjas vadībā 1595. gada 21. jūlijā, kas to nodēvēja par ''Isla Magdalena''. Tā bija pirmā sala arhipelāgā, ko Mandanja atklāja, taču nevarēja tur izkāpt krastā, jo nevarēja atrast drošu enkurvietu.

19. gadsimtā Fatuiva kļuva par iecienītu atpūtas vietu [[vaļu medības|vaļu medību]] kuģiem, kas bieži pavadīja mēnešus vai pat gadus, ceļojot Klusajā okeānā. Viens no kuģiem uz salu pārnesa [[tuberkuloze|tuberkulozi]], pret kuru pamatiedzīvotājiem nebija imunitātes. Tiek uzskatīts, ka infekcijas slimības samazināja iedzīvotāju skaitu no vairākiem tūkstošiem līdz tikai trīs simtiem 1916. gadā. Daudzi iedzīvotāji bēga no infekcijas uz kaimiņu [[Tahuata]]s salu.

1842. gadā Tahuata kopā ar pārējām dienvidu Marķīza salām kļuva par [[Francija]]s koloniju.

== Saimniecība ==
Fatuivas galvenās saimniecības nozares ir zveja (salā ir saldētava) un lauksaimniecība ([[kokospalma|kopra]]s ieguve) un lopkopība ([[cūkkopība]]). Nelielos apmēros attīstās tūrisms — šeit piestāj kruīzu kuģi. Līdz 1980. gadiem salā tika audzēta [[kafija]]. Fatuivā nav lidostas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Marķīza salas]]</text>
      <sha1>1005fkobceyn3z8sctkrcdmnezj1ypr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rimatara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605794</id>
    <revision>
      <id>4516577</id>
      <parentid>4311676</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4591" sha1="syzn881x1aep5nb7w5oap5vy3mmsefd" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Rimatara
|attēls              = Rimatara ISS002.jpg
|attēla paraksts     = Rimataras satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Tubuai salas#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Rimatara''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 22 |latm= 39 |lats= |latNS= S 
|longd= 152 |longm= 48 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tubuai salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 8,6
|garums              = 3,4
|platums             = 3,3&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 11&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Uahu
|augstums            = 83
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Rimatara&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Mutuaura&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 893
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 103,8
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Rimatara''' ({{val|fr|Rimatara}}) ir koraļļu sala [[Tubuai salas|Tubuai salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar neapdzīvoto [[Marijas sala|Marijas]] atolu ({{nobr|1,3 km²}}) veido Rimataras komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tubuajieši, kas runā [[rimatariešu valoda|rimatariešu valodā]]. Lielākā apdzīvotā vieta ir Mutuaura dienvidu krastā; citas apdzīvotās vietas ir komūnas centrs Amaru austrumu krastā un Anaporo rietumu krastā.

== Ģeogrāfija ==
Rimatara atrodas Tubuai salu rietumos, tuvākā cietzeme ir {{nobr|147 km}} attālās [[Rurutu]] ziemeļaustrumos. Sala veidojusies kā piepacelts [[koraļļu atols]] bez centrālās [[Lagūna|lagūnas]], kas izveidojies zemūdens vulkāna virsotnē; salu ieskauj 11 km garš [[koraļļu rifs]]. Reljefā viļņots līdzenums, augstākais paugurs ir Uahu ({{nobr|83 m}} vjl) salas centrā. Krasta līnija līdzena, neliels līcis dienviddaļā, pie kura atrodas Mutuauras ciems.

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1811. gadā apmeklēja britu kapteinis Semjuels Pinders Henrijs. 1821. gadā divi protestantu misionāri uz salas izveidoja misiju.

Pēdējā Rimataras salas valdniece, karaliene Tamaeva V (1830–1923), kāpa tronī pēc savas brāļameitas Tamaevas IV nāves 1892. gadā un valdīja 1889. gadā nodibinātā [[Francija]]s protektorāta pakļautībā. 1901. gadā Rimatara tika pievienota Francijas valdījumiem Polinēzijā, kas izbeidza Rimataras Tamaevu dinastijas valdīšanu.

== Saimniecība ==
Salas ziemeļos no 2006. gada darbojas Rimataras lidosta ar {{nobr|1400 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Franču Polinēzijas salām&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rmt/routes Rimatara routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; un gadā apkalpo ap 9—12 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf &quot;Résultats d'activité des aéroports français 2018&quot;. ''aeroport.fr'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tubuai salas]]</text>
      <sha1>syzn881x1aep5nb7w5oap5vy3mmsefd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oncīdijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605807</id>
    <revision>
      <id>4516587</id>
      <parentid>4515881</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:01:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23579" sha1="8crhdxxco10v6i0ioss07y9y10nlpf2" xml:space="preserve">{{atveidošana}}
{{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}}
{{BioTakso infokaste
| attēls = Oncīdija.jpg
| att_nosaukums = ''Oncidium Compact &quot;Joost&quot;''
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| apakšvalsts = Tracheophyta
| apakšvalsts_lv = Vaskulārie augi
| nodalījums = Spermatophytes
| nodalījums_lv = Sēklaugi
| apakšnod = Magnoliophyta
| apakšnod_lv = Segsēkļi
| klase = Liliopsida
| klase_lv = Viendīgļlapji
| kārta = Asparagales
| kārta_lv = Sparģeļu rinda
| dzimta = Orchidaceae
| dzimta_lv = Orhideju dzimta
| apakšdzimta = Epidendroideae
| cilts = Cymbidieae
| virsģints = Oncidiinae
| ģints = Oncidium
| ģints_lv = Oncīdijas
| authority = [[Olof Swartz|Sw.]]
| type_species = ''Oncidium altissimum''
| type_species_authority = (Jacq.) Sw.
| sinonīmi = {{Species list
  |Anachaste|Lindl.
  |Chamaeleorchis|Senghas &amp; Lückel
  |Cochlioda|Lindl.
  |Collare-stuartense|Senghas &amp; Bockemühl
  |Heteranthocidium|Szlach., Mytnik &amp; Romowicz
  |Matalbatzia|Archila, the word &quot;Type&quot; or equivalent not used.
  |Mexicoa|Garay
  |Miltoniastrum|(Rchb.f.) Lindl.
  |Miltonioides|Brieger &amp; Lückel
  |Odontoglossum|Kunth
  |Petalocentrum|Schltr.
  |Roezliella|Schltr.
  |Sigmatostalix|Rchb.f.
  |Solenidiopsis|Senghas
  |Symphyglossum|Schltr., nom. cons.
  |Xeilyathum|Raf.
  }}
| kategorijas = nē
}}'''Oncīdijas''' (''Oncidium'') ir daudzveidīga [[orhideju dzimta]]s ģints ar vairāk nekā 300 dažādām sugām, kas pazīstamas ar košiem, bieži vien smaržīgiem ziediem. Savvaļā oncīdijas aug uz kokiem vai klintīm savās dabiskajās dzīvotnēs, galvenokārt [[Centrālamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s [[tropi|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos, [[Karību jūra]]s reģionā un [[Florida]]s dienvidu daļā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331250-2|title=Oncidium Sw. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Oncīdijas ir augstu vērtētas gan dārzkopju, gan ikdienas augu mīļotāju vidū to skaistuma un relatīvi vieglās kopšanas dēļ, ja tās audzē atbilstošos apstākļos.

== Vēsture ==
Oncīdiju vēsture ir cieši saistīta ar orhideju pētījumiem Amerikā, īpaši [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], no kurienes tās cēlušās. Agrīnie novērojumi pieminēti jau tā dēvētajā Pirmskolumba laikā, kad noteiktas sugas, piemēram, ''Oncidium cebolleta'', potenciāli tika izmantotas to halucinogēno un antiseptisko īpašību dēļ pamatiedzīvotāju rituālos, kas liecina par svētu vai nozīmīgu kultūras lomu. Lai gan senajos tekstos nav tieši nosauktas, vairākas orhideju sugas 17. gadsimta izdevumā “''Thesaurus''” attēlotas kā agrīno pamatiedzīvotāju ārstniecības augs. Viens no šādiem attēliem ar nosaukumu ''Amazauhtli'' aprakstīts kā iespējams ''Oncidium luridum'' vai ''Oncidium cavendishianum.''

Oncīdiju oficiālā botāniskā atzīšana sākās Eiropas izpētes un zinātnisko ekspedīciju laikmetā. To atklāšanas stāsts aizsākās Austrijas zinātnieka [[Nikolajs Jozefs fon Žakēns]] ceļojuma laikā, kad viņu nosūtīja uz Centrālameriku ievākt augus toreizējā [[Svētās Romas imperatori|Svētās Romas imperatora]] dārzam. Viens no viņa atklātajiem augiem bija [[Jamaika|Jamaikā]] atrastais ''Epidendrum altissimum,'' ko viņš pēc savas atgriešanās publicēja ''Enumeratio Systematica Plantarum, quas in insulis Caribaeis (1760).''&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Exotic Appearance|url=http://link.springer.com/10.1007/978-3-319-70034-2_3|publisher=Springer International Publishing|date=2018|location=Cham|isbn=978-3-319-70033-5|pages=51–90|first=Joel L.|last=Schiff}}&lt;/ref&gt;

Starp agrākajiem kolekcionāriem bija [[Bohēmija|bohēmietis]] Tadeašs Haenke (1761—1816), botāniķis, kurš vāca augus [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] Malaspinas ekspedīcijas laikā (1789—1794). Lai gan Haenke oficiāli neaprakstīja oncīdiju sugas, viņa kolekcijas lika pamatus vēlākiem taksonomiskiem darbiem.

Pirmo reizi pašu oncīdiju ģinti aprakstīja zviedru botāniķis ''Olof Swartz'' 1800. gadā, kurš to nosaucis pēc grieķu vārda ''ονκός'' (sabiezējums) tām raksturīgā biezā “kupra” uz šo orhideju zieda lūpas dēļ. Viņš izmantoja jau atklāto ''Epidendrum altissimum'' (tagad ''Oncidium altissimum'') kā [[Tipiskā suga|tipisko sugu]]. ''Swartz'' klasificēja arī skotu botāniķa ''George Ure Skinner'' [[Gvatemala|Gvatemalā]] atrasto ''Oncidium leucochilum,'' kas piešķīrusi raksturīgo šokolādes smaržu tagad tik ļoti populārajam oncīdiju hibrīdam &quot;''Sharry baby''&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pirmie nozīmīgie oncīdiju taksonomiskie darbi parādījās 19. gadsimtā, galvenokārt pateicoties vācu botāniķim ''Heinrich Gustav Reichenbach'' (1824—1889), viena no sava laika ražīgākajiem orhideologiem. ''Reichenbach'' aprakstīja daudzas oncīdiju sugas, pamatojoties uz paraugiem, ko savākuši pētnieki un komerciālie augu mednieki. Piemēram, ''Oncidium splendidum'' A. Rich. ex Duch. (tagad pieder ''[[Trichocenctrum]]'' ģintij) kļuva par intensīvas intereses objektu tās lielo, košo ziedu dēļ. 1878. gadā (iespējams nīderlandiešu) kolekcionārs ''Martien Oversluys'' tika nosūtīts uz [[Kostarika|Kostariku]], lai atrastu šo sugu, un vēlāk nosūtīja 2000 augu no [[Gvatemala]]s uz tolaik slaveno orhideju audzētavu Sander &amp; Sons.

''Reichenbach'' aprakstīja arī ''Oncidium cheirophorum,'' un nosauca vairākas sugas par godu kolekcionāriem, piemēram, ''Oncidium kienastianum'' Rchb. f. (tagad ''Cyrtochilum trilingue''), kas veltīts [[Šveice]]s orhideju entuziastam ''Kienast-Zölly''. Tomēr ne visi veltījumi bija precīzi: ''Oncidium kramerianum'' Rchb. f. (tagad ''Psychopsis krameriana''), kas bieži tiek uzskatīts par godu kolekcionāram vārdā Krāmers, patiesībā tika nosaukts Krāmera tēva, dārznieka [[Hamburga|Hamburgā]], kur augs pirmo reizi uzziedēja, vārdā.

19. gadsimts iezīmēja orhideju kolekcionēšanas “zelta laikmetu”, un oncīdijas bija vienas no pieprasītākajām šķirnēm. Oncīdiju popularitāte nostiprinājās 1833. gadā, kad [[Devona|Devonšīras]] 6. hercogs ''William Cavendish'' Karaliskās dārzkopības biedrības izstādē atklāja ''Oncidium papilio'' (tagad ''Psychopsis papilio'') — &quot;tauriņu orhideju&quot;. Šis notikums izraisīja [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] orhideju trakumu, un oncīdiju hibrīdi kļuva par neatņemamu sastāvdaļu augstāko aprindu siltumnīcās.

Komerciālās stādaudzētavas [[Anglija|Anglijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] veicināja pieprasījumu, sūtot kolekcionārus uz visu [[Centrālamerika|Centrālameriku]], lai iegādātos jaunas un eksotiskas sugas. ''[[George Ure Skinner]]'' (1804—1867), [[Skotija|skotu]] botāniķis un orhideju tirgotājs, kas dzīvoja [[Gvatemala|Gvatemalā]], bija viens no pirmajiem un ražīgākajiem orhideju vācējiem. Viņš nosūtīja daudzus oncīdiju eksemplārus uz Eiropas herbārijiem un audzētavām, tostarp ''Oncidium ampliatum'', kas vēlāk ilustrēta botāniskajā žurnālā ''Curtis’s Botanical Magazine''.

Šai tendencei sekoja arī citi kolekcionāri, tostarp ''John W. Boddam-Whetham'' un ''Frederick Lewis Lewton'', kuri 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]] vāca ''Oncidium pusillum'' (tagad ''Erycina pusilla'') un ''Oncidium sphacelatum''. Šie eksemplāri bija izšķiroši augošajam taksonomisko zināšanu apjomam, ļaujot tādiem botāniķiem kā ''Reichenbach'' un vēlāk ''[[Rudolf Schlechter]]'' precizēt ģints klasifikāciju.

20. gadsimta sākumā oncīdiju taksonomijā sāka notikt būtiskas izmaiņas. ''Rudolf Schlechter'', vadošais vācu orhideologs, 1918. gadā publicēja darbu &quot;Centrālamerikā zināmo orhideju uzskaitījums&quot;, kurā uzskaitītas 1325 sugas 132 ģintī, tostarp daudzi ''Oncidium'' taksoni. Viņa darbā tika aprakstīti dati par precīzu atrašanās vietu un ziedu krāsu — informācija, ko kolekcionāri iepriekš uzskatīja par lieku, bet kas ir būtiska sugu identifikācijai.

20. gadsimta otrajā pusē molekulārā filoģenētika un detalizēti morfoloģiskie pētījumi noveda pie būtiskas ģints pārklasifikācijas. Daudzas sugas, kas kādreiz klasificētas ''Oncidium'' ģintī, tika pārvietotas uz tādām ģintīm kā ''Gomesa'', ''Trichocentrum'' un ''Psychopsis''.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ossenbach|first=Carlos|date=2013-09-30|title=Orchids and orchidology in Central America. 500 years of history|url=https://doi.org/10.15517/lank.v0i0.12019|journal=Lankesteriana|doi=10.15517/lank.v0i0.12019|issn=2215-2067}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Lielākā daļa ģints sugu ir [[epifīti]] (aug uz citiem augiem), lai gan dažas ir [[litofīti]] (aug uz klintīm vai akmeņiem) vai retāk uz sauszemes augošas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Oncīdijām raksturīga kolumna (''gynostemium''), kas ir morfoloģisks veidojums, [[Putekšņlapa|putekšņlapām]] saaugot kopā ar [[Auglenīca|auglenīcu]]; tuberīdiji jeb virszemes bumbuļi ar 2 — 4 lapām pamatnē, kur attīstās arī ziedkāti; vairākas bazālas seglapas jeb braktejas, kas aizsargā tuberīdijus agrīnās attīstības stadijās; kā arī jau pieminētais sabiezējums uz zieda dominantās lūpas, ko izmanto arī oncīdiju sugu izdalīšanai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=De|first=L.C.|date=August, 2023|title=Taxonomy and
morphology of
Orchids|url=https://www.researchgate.net/profile/L-De-2/publication/373658254_Taxonomy_and_morphology_of_Orchids/links/64f6b342827074313ffd9dc6/Taxonomy-and-morphology-of-Orchids.pdf|journal=Sabujeema|volume=3(8)|pages=50-56|via=ResearchGate}}&lt;/ref&gt; Oncīdiju ģints taksonomija jau sen tikusi diskutēta to milzīgās daudzveidības un vēsturiskās klasifikācijas dēļ. Sākotnēji oncīdijas bija plaša, visaptveroša ģints, kas aptvēra simtiem sugu ar līdzīgu ziedu struktūru, it īpaši tām raksturīgajām, bārkstotajām ziedu lūpām un kolomnu (''gynostemium'') spārniem. Tomēr molekulārās filoģenētiskās attīstības pētījumi ir atklājuši, ka daudzas no šīm sugām nav cieši radniecīgas, kas noveda pie ievērojamas taksonomiskas reorganizācijas. No vairāk nekā 1400 sugām, kas kādreiz tika klasificētas kā oncīdijas, pašreizējais atzīto sugu skaits ir 341 (2018. gada avots). Sugas gadu gaitā ir pārklasificētas jaunās ģintīs, piemēram, ''Gomesa'', ''Rossioglossum'', ''Miltonia'' un ''Trichocentrum''. Šīs ģintis kopā ar ''Oncidium'' tagad ir sagrupētas lielākajā ''Oncidiinae'' apakšciltī, atspoguļojot to kopīgo evolūcijas izcelsmi. Hibridizācija — gan dabiska, gan mākslīga — vēl vairāk sarežģī klasifikāciju, jo daudzas ar oncīdijām radniecīgajām sugām viegli krustojas, radot auglīgus un iespaidīgus hibrīdus, kas sapludina taksonomiskās robežas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Complete Guide to Orchids (Ortho Books)|url=https://archive.org/details/completeguidetoo0000unse_o2e2|last=Nash|first=Ned|publisher=Wiley|year=2005|isbn=9780897215060|last2=Frowine|first2=Steven A.|last3=Rogers|first3=Marilyn}}&lt;/ref&gt; Īpaši ievērojama ir ''Oncidium altissimum'', kas ir viena no lielākajām sugām ģintī. Tā var veidot ziedkātus, kas sasniedz 2 līdz 3 metru augstumu, retos gadījumos pat garākus. Augstās, izliektās ziedkopas ir blīvi piepildītas ar simtiem mazu, smaržīgu, dzeltenīgu ziedu. Arī pats augs ir liels ar iegareniem, nokareniem tuberīdijiem, palielinot tā kopējo vizuālo apjomu. Lai gan atsevišķie ziedi var būt mazi (apmēram 1—2 cm), milzīgā ziedkopa padara ''Oncidium altissimum'', iespējams, par augstāko un visilgāk ziedošo sugu ģintī.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Oncīdija ar vismazākajiem ziediem ir “t''winkle''” hibrīds, kuras ziedi atgādina tauriņus. Tā ir krustojums starp ''Oncidium cheirophorum'' un ''Oncidium sotoanum,'' reģistrēts pirmo reizi 1958. gadā, un ir īpaši iecienīts bagātīgo, smaržīgo ziedu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orchidroots.com/display/summary/orchidaceae/100018091/|title=Oncidium Twinkle - orchidroots|website=orchidroots.com|access-date=2025-07-23}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Oncīdijas ir populāras ne tikai krāšņo ziedu, bet arī to saldās ziedu smaržas dēļ. Piemēram, ''Oncidium ornithorhynchum'' smarža tiek aprakstīta kā vaniļas, vīnogu un kanēļa krustojums; hibrīda ''Oncidium'' “''Sharry baby''” smarža — kā šokolāde un vaniļa; ''Oncidium cheirophorum'' — kā viegla citrusaugļu smarža.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fragrant orchids : a guide to selecting, growing, and enjoying|url=https://archive.org/details/fragrantorchidsg0000frow|last=Frowine|first=Steven A.|publisher=Timber Press, Inc.|year=2005|isbn=0-88192-739-2|location=The Haseltine Building
133 S.W. Second Avenue, Suite 450
Portland, Oregon 97204-3527, U.S.A.}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Dabiskā izplatība ietver [[Argentīna]]s ziemeļus, [[Bahamas|Bahamu salas]], [[Beliza|Belizu]], [[Bolīvija|Bolīviju]], [[Brazīlija|Brazīliju]] (lielākoties austrumu daļas), [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Kostarika|Kostariku]], [[Kuba|Kubu]], [[Ekvadora|Ekvadoru]], [[Salvadora|Salvadoru]], [[Florida]]s štatu Ziemeļamerikā, [[Gviāna|Franču Gviānu]], [[Gvatemala|Gvatemalu]], [[Gajāna|Gajānu]], [[Hondurasa|Hondurasu]], [[Biedrības salas]], [[Meksika|Meksiku]], [[Nikaragva|Nikaragvu]], [[Panama|Panamu]], [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Peru]], [[Puertoriko]], [[Surinama|Surinamu]], [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādu un Tobāgo]], [[Venecuēla|Venecuēlu]]. Aug kalnainās un mežainās ainavās tropiskos un subtropu reģionos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Salīdzinot ar citām orhideju ģintīm, oncīdijas aug vēsā vidē. Vasarās tām nepieciešama ēnaina vieta un naktīs vismaz 10'''°'''C temperatūra. Temperatūras virs 29 °C izraisa auga stresu. Hibrīdi ir pielāgojušies kultivēšanai un izdzīvo apstākļos, kas ir nedaudz ārpus šī diapozona. Taču atšķirībā no bieži kultivētajiem falenopšiem, oncīdijām nepieciešams vairāk gaismas un substrāta mitruma (saknes nepacieš ilgstošu atrašanos ūdenī, bet tajā pašā laikā nedrīkst pārlieku izžūt).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aos.org/orchid-care/orchid-care-and-culture-sheets/oncidium-culture-sheet|title=Oncidium Culture Sheet - American Orchid Society|website=www.aos.org|access-date=2025-07-23}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Kopšana ==

=== Gaisma ===
Nepieciešamais gaismas daudzums oncīdijām var atšķirties no spilgtas līdz gandrīz tiešai saulei atkarībā no sugas. Lielākajai daļai sugu pietiek ar 1—5 stundām tiešas saules gaismas dienā. Vairāk gaismas parasti dod vairāk ziedu. Oncīdijām, kas tiek audzētas siltumnīcās vai terārijos, bieži izmanto mākslīgo apgaismojumu — tādā gadījumā nepieciešams 21,500-64,500 [[Lūmens|lūmenu]] spilgta apgaismojums. Mājas apstākļos spuldzes novieto aptuveni 50 cm attālumā virs auga, tām jābūt 2000 — &gt;10 000 [[Lūmens|lūmenu]] spilgtām. Jo vājāka gaisma, jo vājāka ziedēšana. Latvijas apstākļos oncīdiju var droši audzēt uz dienvidu, dienvidaustrumu vai dienvidrietumu loga optimālam gaismas daudzumam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Temperatūra ===
No orhidejām oncīdijas tiek uzskatītas par vidēji — siltu orhideju grupu un, kā lielākā daļa orhideju, vislabāk jūtas, ja temperatūras atšķiras naktī un dienā. Oncīdijām nepieciešami 13—16 °C naktī un 27—29 °C dienā. Kā [[Telpaugs|telpaugi]] tās tiek audzētas arī istabas temperatūrā, kur temperatūras no dienas un nakti tik daudz nemainās. Oncīdijas pacieš arī temperatūras līdz 35—38 °C, taču tādā gadījumā iesaka ļaut augam naktī atdzist līdz 21—27 °C un laistīt biežāk/pievērst uzmanību mitruma daudzumam substrātā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Gaisa mitrums ===
Daudzām oncīdiju ģints sugas pacieš daudz mazāku [[Gaisa mitrums|gaisa mitruma]] diapazonu, salīdzinot ar citām orhidejām: no 30 līdz 60 %. Lai uzturētu šādu gaisa mitrumu, oncīdiju podiņu var novietot uz paplātes, kur salikti mitri oļi. Ja gaiss ir pārlieku mitrs (&gt;75 %), nepieciešams nodrošināt pietiekamu gaisa cirkulāciju.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Laistīšana ===
[[Attēls:Turberidiji-23-07-25.jpg|thumb|Sačervelējušies tuberīdiji norāda uz nepietiekošu ūdens daudzumu]]
Oncīdiju laistīšana jāveic regulāri, un substrātam pirms atkārtotas laistīšanas jāizžūst aptuveni līdz pusei poda. Tā kā oncīdiju lapas ir salīdzinoši plānas, nepietiekošas laistīšanas rezultātā tās sačervelējas un veido tā saucamās &quot;akordeona lapas&quot;. Tas var notikt arī, ja laiks starp laistīšanas reizēm ir pārāk ilgs. Arī sačervelējušies tuberīdiji norāda, ka oncīdija neuzņem pietiekoši daudz ūdens. Audzējot oncīdijas iekštelpās, substrātu vajadzētu uzturēt viegli mitru — kā izspiestu sūkli. Audzējot siltumnīcā — laistīšanu veic vismaz reizi dienā. Ja temperatūra ir virs 29 °C — pat divas reizes dienā, neatkarīgi no tā, vai augs tiek audzēts podā vai kā epifīts. Taču laistīšanas biežums ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik ātri substrāts izžūst attiecīgajos apstākļos. Piemēram, audzējot tās kā [[Epifīti|epifītus]], substrāta/sakņu izžūšana un laistīšana ir pāris stundu jautājums.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Cik jutīgas tās ir uz izžūšanu, tikpat jutīgas tās ir arī uz pārlaistīšanu. Substrāts nedrīkst būt ilgstoši iemērkts/pārsātināts ar ūdeni. Tāpat jāuzmanās, lai ūdens neiekļūst lapu žāklēs, jo tas var izraisīt visa tuberīdija puvi.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Mēslošana ===
Oncīdijas nepieciešams regulāri mēslot, lai tās spētu ražot spēcīgus tuberīdijus. Augiem, kas tiek audzēti podos orhidejām paredzētajā substrātā, izmanto atšķaidītu mēslojumu ar augstu [[Slāpeklis|slāpekļa]] saturu (piemēram, 30-10-10), kamēr tie aktīvi aug. Augiem, kas aug citos substrātos vai kas tiek audzēti kā epifīti, izmanto vēl vājāku mēslojumu (20-20-20). Kad attīstās ziedkāts un ziedēšanas laikā izmanto ziedēšanai paredzēto mēslojumu ar augstāku [[Fosfors|fosfora]] daudzumu (10-30-20). Kad augs &quot;guļ&quot;, piemēram, ziemā, to nemēslo.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Pārstādīšana ===
Oncīdijas jāpārstāda ik pēc diviem gadiem vai arī tad, kad tās substrāts ir sadalījies vai augs izaudzis no sava poda. Taču tās jutīsies labāk pārāk šaurā podā nekā pārāk lielā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Pārstādīšanu veic, kad parādās jaunie dzinumi — oncīdijām tas var būt jebkurš gadalaiks, ne tikai pavasaris. Oncīdijas necieš pārstādīšanu, bet tā kā jaunu dzinumu veidošanās laikā jaunās saknītes izveidosies ātri, bojājumi būs minimāli. Oncīdiju saknes ir ļoti trauslas, tādēļ arī pārstādīšana ir diezgan delikāts darbs.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Pārstādīšanai izvēles podu, kurā satilps turpmāko 1 — 2 gadu tuberīdiji (2-3 jauni tuberīdiji gadā). Ja oncīdijai ir 6 vai vairāk tuberīdiji, to var arī sadalīt divos mazākos augos, katram atstājot vismaz 3 — 4 dzinumus. Oncīdiju pārstāda vecākos dzinumus novietojot tuvāk poda malai un jaunākos — tālāk, tuvāk centram, kas ļaus tai izplesties pa visu podu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Augšanas sezonā oncīdijām nepieciešama vienmērīgi mitra, bet labi drenējoša augsne. Kā telpaugus oncīdijas iesaka stādīt, piemēram, 1/3 [[Sfagni|sfagnu]] un 2/3 smalka — vidēja izmēra priežu mizas maisījumā, 100 % kokpapardes šķiedrs maisījumā (var piejaukt arī sfagnus) vai visu trīs materiālu maisījumā. Var stādīt arī 100 % sfagnu maisījumā, ja vien uzmana, lai substrāts neatrodas ilgstoši ūdenī. Siltumnīcās var stādīt principā jebkurā maisījumā. Lai gan oncīdijas var audzēt kā epifītus piestiprinātus pie mizas vai stumbra, audzētāji bieži izvēlas tās stādīt podiņos, lai izvairītos to izžūšanas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Izplatītākās slimības ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Ierosinātājs
!Simptomi
!Apstrāde
|-
|''Phytophthora cactorum''
''Pythium ultimum''
|Parādās mīksti, puvuši plankumi uz lapām, jaunajiem dzinumiem, kas izplatās uz tuberīdijiem un saknēm, ja netiek kontrolēti. Inficētās lapas vispirms purpursarkanas — brūnas, pēc tam kļūst melnas. Infekcijas vietu robeža dzeltenīga.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
|Inficētās vietas izgriež, pēc katra griezuma sterilizējot instrumentus. Ja iespējams, pirms pārstādīšanas apstrādā ar fungicīdu. Uztur zemu mitruma līmeni, lai tas nožūst. Laista uzmanīgi, līdz augs atlabst. Pārstāda svaigā substrātā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
|-
|''Pectobacterium chrysanthemi''
|Parādās ar ūdeni piesūcināti, mīksti plankumi ar dzeltenām malām, audu macerācija, nepatīkama smaka, smagos gadījumos var izraisīt pilnīgu inficēto audu bojāeju vien dažu dienu laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lin|first=Yi-Hsien|last2=Lee|first2=Pei-Ju|last3=Shie|first3=Wan-Ting|last4=Chern|first4=Lih-Ling|last5=Chao|first5=Yung-Chun|date=2015-06|title=Pectobacterium chrysanthemi as the dominant causal agent of bacterial soft rot in Oncidium “Grower Ramsey”|url=http://link.springer.com/10.1007/s10658-015-0618-7|journal=European Journal of Plant Pathology|language=en|volume=142|issue=2|pages=331–343|doi=10.1007/s10658-015-0618-7|issn=0929-1873}}&lt;/ref&gt;
|Inficētās vietas izgriež, pēc katra griezuma sterilizējot instrumentus. Ja iespējams, pirms pārstādīšanas apstrādā ar fungicīdu. Fungicīds nepalīdzēs bakteriālās infekcijas gadījumā, bet šajā gadījumā profilaktiski novērsīs sekundāru sēņu izraisītu infekciju. Augu izolē, palielina gaisa cirkulāciju, samazina mitruma daudzumu un uztur temperatūru 18º-26 °C.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuckersorchidnursery.co.nz/blogs/news/bacterial-infections-and-what-to-do-with-them|title=Bacterial infections and what to do with them|website=Tuckers Orchids|access-date=2025-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|Cymbidium mozaīkas vīruss (CyMV)
Odontoglossum gredzenplankumainības vīruss (ORSV)
|Reizēm augs var būt asimptomātisks, taču, ja tas ir inficēts, infekcija vairs nebūs izskaužama. CyMV — ziedu un lapu nekroze, ORSV — ziediem brūnas, nekrotiskas svītras. Visbīstamāk, ja oncīdija inficēta ar abiem vīrusiem reizē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Umikalsum|first=M.B.|last2=Abu Bakar|first2=U.K.|last3=Khairun|first3=H.N.|last4=Faridah|first4=Q.Z.|date=2006.|title=Cymbidium mosaic virus and odontoglossum ringspot tobamovirus
genes cloned from infected Oncidium orchids|url=https://citeseerx.ist.psu.edu/document?repid=rep1&amp;type=pdf&amp;doi=edcf72ffd1d52543eec4610d7243e835458a4bcc|journal=J. Trop. Agric. and Fd. Sc.|volume=34(1)|pages=139-148}}&lt;/ref&gt;
|Inficētos augus izolē. Instrumentus un visu, kas bijis saskarsmē ar inficētajiem augiem, sterilizē. Ja augs ir stipri slims — tas vairs nav glābjams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aos.org/orchid-care/orchid-pests-and-diseases/viruses|title=Viruses - American Orchid Society|website=www.aos.org|access-date=2025-07-23}}&lt;/ref&gt;
|}

{{atsauces}}

[[Kategorija:Orhideju dzimta]]
[[Kategorija:Epidendroideae]]
[[Kategorija:Epifīti]]
[[Kategorija:Tropu augi]]</text>
      <sha1>8crhdxxco10v6i0ioss07y9y10nlpf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rurutu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605810</id>
    <revision>
      <id>4516736</id>
      <parentid>4311675</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:16:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5955" sha1="gs57lgjf6kyj5z1dwja4cdaakrce293" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Rurutu
|attēls              = Rurutu.jpg
|attēla paraksts     = Rurutu satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Tubuai salas#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Rurutu''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 22 |latm= 28 |lats=15 |latNS= S 
|longd= 151 |longm= 20 |longs=20 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tubuai salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 32,75
|garums              = 10,4
|platums             = 3,5&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 30&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20190402183727/http://islands.unep.ch/IKM.htm#1166 UNEP Islands Directory]&lt;/ref&gt;&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Manureva
|augstums            = 398
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Rurutu&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Moerai&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 2163
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf &quot;Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française&quot; (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 66,0
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Rurutu''' ({{val|fr|Rurutu}}) ir vulkāniska sala [[Tubuai salas|Tubuai salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur veido atsevišķu Rurutu komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Moerai ziemeļaustrumu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Hauti dienvidaustrumu krastā un Avera un Narui rietumu krastā.

== Ģeogrāfija ==
[[File:Rurutu BaieAvera.jpg|thumb|left|Salas piekraste ar Averas ciemu]]
Rurutu atrodas Tubuai salu rietumu daļā, tuvākā cietzeme ir {{nobr|147 km}} attālā [[Rimatara]] dienvidrietumos. 

Ģeoloģiski Rurutu sākotnēji izveidojās pirms 12 miljoniem gadu tā sauktajā Makdonalda hotspotā. Nākamo 10 miljonu gadu laikā erozijas rezultātā sala saruka, līdz tā kļuva gandrīz par [[atols|atolu]]. Pēc tam, pirms nedaudz vairāk kā miljona gadu, Rurutu šķērsoja Arago hotspotu, kas to pacēla aptuveni par 150 metriem. Tagad salu lielākoties ieskauj stāvas jūras klintis no seniem koraļļiem, ko sauc par makateām. Klintīs daudz alu, kas piepildītas ar konkrēcijām, un Rurutu ir unikāla Franču Polinēzijas salu vidū, jo tās vēsturiskie iedzīvotāji dzīvojuši alās. 

Reljefs paugurains, augstākais kalns ir Manureva ({{nobr|398 m}} vjl) salas ziemeļrietumos. Krasta līnija līdzena, to ieskauj koraļļu rifs.

Valda subtropu okeāna klimats, dominējot austrumu [[pasāts|pasātiem]]. No janvāra līdz martam nokrišņi ir bagātīgi un gandrīz katru dienu.

== Vēsture ==
Saskaņā ar mutvārdu tradīciju «Ati Aairi» salu starp 10. un 13. gadsimtu kolonizēja ieceļotāji no [[Tonga]]s. Vēlākos gadsimtos salu centās iekarot iebrucēji no [[Samoa]]s, [[Maupiti]], [[Šuahine]]s un [[Raivavae]]s, bet 16. gadsimtā salu centās pakļaut [[Tubuai]] vadonis. 

Pirmais no eiropiešiem salu 1769. gada 13. augustā atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]], bet nespēja izkāpt krastā piestāšanas grūtību un iedzīvotāju naidīgās attieksmes dēļ. 1821. gadā salā protestantu misiju nodibināja Londonas Misionāru biedrības [[misionāri]]. No 1862. līdz 1889. gadam salā pastāvēja neatkarīga Rurutu karaliste. 1889. gadā tā nonāca [[Francija|Francijas]] [[Protektorāts|protektorātā]], bet 1900. gadā Francija to iekļāva savos Polinēzijas valdījumos.

== Saimniecība ==
Rurutu Franču Polinēzijā ir slavena ar saviem [[amatniecība]]s izstrādājumiem, grozu pīšanu un jo īpaši [[Pandāns|pandāna]] šķiedras apstrādi, kas daudzām salas ģimenēm nodrošina ievērojamus ienākumus. Nozīmīgas nozares ir lauksaimniecība un zveja; nelielos apjomos tiek audzēta [[kafija]]. Tiek attīstīts tūrisms, sevišķi [[vaļi|vaļu]] vērošana, kas apkārtējos ūdeņos ierodas vairoties no jūlija līdz oktobrim.

Salas ziemeļos darbojas Rurutu lidosta ar {{nobr|1450 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Taiti]] un citām Franču Polinēzijas salām&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rur/routes Rurutu routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; un gadā apkalpo ap 18—22 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.aeroport.fr/uploads/Rapport%20d'activit%C3%A9%20final.pdf &quot;Résultats d'activité des aéroports français 2018&quot;. ''aeroport.fr'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tubuai salas]]</text>
      <sha1>gs57lgjf6kyj5z1dwja4cdaakrce293</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēl ir laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605860</id>
    <revision>
      <id>4516591</id>
      <parentid>4319918</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>drusku sakārtots</comment>
      <origin>4516591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10571" sha1="ne3b0gsqodunjkbe0dzxedg16yyfzux" xml:space="preserve">{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Vēl ir laiks
|Attēls           = 
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = [[Modo]] ([[Mirdza Zīvere|Mirdzas Zīveres]], [[Imants Vanzovičs|Imanta Vanzoviča]])
|Albums           = 
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = {{dat|1980}}
|Formāts          = 
|Ierakstīts       = {{dat|1980}}
|Žanrs            = [[Estrādes mūzika|estrāde]], [[balāde]]
|Garums           = 
|Izdevējs         = 
|Autors           = 
|Komponists       = [[Zigmars Liepiņš]]
|Vardi            = [[Kaspars Dimiters]]
|Producents       = 
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = 
|Šis singls            = 
|Nākamais singls       = 
|Youtube          = 
|Citi             = 
}}

&quot;'''Vēl ir laiks'''&quot; ir [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem, kas ierakstīta 1980. gadā. Oriģinālo versiju izpildīja ansamblis &quot;[[Modo (ansamblis)|Modo]]&quot; ar solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzoviču]]. Dziesma ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem [[Latvijas populārā mūzika|Latvijas populārās mūzikas]] darbiem un ieguvusi īpašu vietu [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] vēsturē.

Sākotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, dziesma 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad Atmodas pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;. Šī transformācija padarīja dziesmu par vienu no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] neformālajām himnām.

== Rašanās vēsture ==

=== &quot;Modo&quot; ēra un radīšanas konteksts ===

Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; tapa 1980. gadā, kad [[Latvijas PSR]] kultūrtelpā jau bija jūtamas apslēptas alkas pēc mākslinieciskas brīvības.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/1980---1989.html|title=1980 - 1989 - ZIGMARS LIEPIŅŠ|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dibinātais [[Modo (ansamblis)||Latvijas Filharmonijas ansamblis &quot;Modo&quot;]] bija kļuvis par kvalitātes un profesionālas meistarības etalonu [[Estrādes mūzika|padomju estrādē]], sniedzot jaunajiem talantiem platformu augstvērtīgas mūzikas radīšanai.

[[Zigmars Liepiņš]] un [[Kaspars Dimiters]] 1980. gados radīja vairākas leģendāras dziesmas, un &quot;Vēl ir laiks&quot; ir viens no spilgtākajiem šīs radošās sadarbības piemēriem.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot; /&gt; Oriģinālo versiju ieskaņoja ansamblis &quot;Modo&quot; ar vadošajiem solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzovičsu]], kuru duets bija tā laika estrādes spilgtākais fenomens.

=== Liriskā struktūra un mākslinieciskais risinājums ===

Dziesmas sākotnējais teksts ir piesātināts ar [[Daba latviešu literatūrā|dabas tēliem]] (&quot;Saullēktā klusi, klusi kūp zeme pielijusi, ir vasara&quot;), kas rada [[Pastorāle|pastorālu]] un mierpilnu noskaņu.&lt;ref name=&quot;akordi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks|title=Vēl ir laiks|publisher=Akordi.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Centrālā ass ir laika ritējuma motīvs, kas izteikts caur frāzi &quot;Rudens tāls vasarai pieskāries&quot; — tā ir gan melanholiska nojausma par pārmaiņām, gan aicinājums izmantot atlikušo laiku.

Zigmara Liepiņa muzikālā arhitektonija veido dramaturģisku dzinēju, kas virza lirisko vēstījumu. Panta daļā izmantotā klasiskā akordu progresija rada stabilitātes sajūtu, savukārt piedziedājumā pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]] piešķir mūzikai dziļumu un dramatisku spriedzi.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

== Transformācija Atmodas laikā ==

=== Semantiskā metamorfoze ===

1980. gadu beigās, sākoties [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotajai revolūcijai]] un [[Trešā atmoda|Trešajai atmodai]], &quot;Vēl ir laiks&quot; piedzīvoja vienu no iespaidīgākajām transformācijām [[Latvijas mūzikas vēsture|Latvijas mūzikas vēsturē]]. Masu pasākumos, mītiņos un koncertos pūlis spontāni sāka oriģinālo rindu &quot;Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!&quot; aizstāt ar skandējumu &quot;Latvijā, Latvijā, Latvijā!&quot;.

Šī viena vārda substitūcija pilnībā mainīja dziesmas [[semantika|semantisko]] lauku. Intīmais, personiskais stāsts par divu cilvēku ceļu uz metaforisko &quot;Sauleskalnu&quot; acumirklī pārtapa par visas nācijas ceļu uz [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarību]]. Frāze &quot;Mūsu ceļš vasarai cauri iet&quot; ieguva spēcīgu simbolisku nozīmi kā Latvijas tautas ceļš cauri pārmaiņu laikam pretim brīvībai.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

=== Tautas līdzautorība ===

Šī transformācija nebija autoru apzināti plānota, bet gan bija unikāls tautas kolektīvās līdzautorības akts. Klausītāji paši &quot;ierakstīja&quot; jaunu nozīmi dziesmā, kas strukturāli un emocionāli bija tam perfekti piemērota. Piedziedājuma melodiskā un ritmiskā struktūra ar trīszilbju atkārtojumu bija ideāli piemērota skandēšanai, un vārda &quot;Latvijā&quot; ievietošana tajā bija gan fonētiski, gan ritmiski organiska.

== Vēlākās versijas un mantojums ==

=== 1998. gada renesanse ===

{{dat|1998|5=bez}} tika izdots albums &quot;Vēl Ir Laiks&quot;, ko izdeva &quot;Radio SWH L&amp;M Ieraksti&quot;. Šis nebija tikai dziesmu izlase, bet stratēģisks kultūras projekts, kas ierakstīts un miksēts profesionālās studijās (&quot;L&amp;M studija&quot;, &quot;Elko Music studija&quot;).&lt;ref name=&quot;discogs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/release/14275149-Zigmars-Liepi%C5%86%C5%A1-Dzied-Mirdza-Z%C4%ABvere-Un-Imants-Vanzovi%C4%8Ds-V%C4%93l-Ir-Laiks|title=Zigmars Liepiņš , Dzied Mirdza Zīvere Un Imants Vanzovičs – Vēl Ir Laiks|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Projektā piedalījās gan oriģinālie izpildītāji, gan jaunā mūziķu paaudze, piemēram, saksofonists [[Deniss Paškevičs]].

Projekta mērķis bija divējāds: komerciāls — atjaunināt leģendāru muzikālo materiālu jaunajai, neatkarīgās Latvijas paaudzei, un kulturāls — kanonizēt [[Zigmars Liepiņš|Liepiņa]], [[Kaspars Dimiters|Dimitera]], [[Mirdza Zīvere|Zīveres]] un [[Imants Vanzovičs|Vanzoviča]] daiļradi, ieceļot to nacionālā mantojuma statusā.

=== Mārtiņa Freimaņa interpretācija ===

Ievērības cienīga ir [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] dziesmas interpretācija, ko viņš izpildīja [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|2003. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki#Jauniešu koru koncerts|jauniešu lielkoncertā]] [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].&lt;ref name=&quot;freimanis_lmic&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58358-M%C4%81rti%C5%86%C5%A1-Freimanis|title=Mārtiņš Freimanis|publisher=Latvijas Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Freimaņa versija atšķīrās ar tās emocionālo intensitāti un jauniešu paaudzes raksturu, kas uzsvēra dziesmas spēju uzrunāt dažādas paaudzes un dažādus izpildītājus.

=== Piezīme par citu darbu ===

Jāatzīmē, ka mūzikas vēstures avotos sastopama informācija par grupas [[Pērkons]] un [[Juris Kulakovs|Jura Kulakova]] albumu ar nosaukumu &quot;Vēl ir laiks&quot;, kas izdots {{dat|1984|5=bez}} Vācijā.&lt;ref name=&quot;kulakovs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521|title=Juris Kulakovs|publisher=LMIC.LV|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz nosaukuma sakritību, tas ir pilnīgi cits māksliniecisks darbs un nav saistīts ar Zigmara Liepiņa kompozīciju.

== Muzikālā struktūra ==

Dziesmas ilgmūžības pamatā ir perfekta formas un satura sintēze, kurā [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] daudznozīmīgā dzeja organiski savijas ar [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] muzikālo arhitektoniku.

=== Harmoniskā valoda ===

Dziesmas harmoniskā valoda ir vienkārša, bet ārkārtīgi efektīva. Panta daļā izmantotā klasiskā I-IV-V-I akordu progresija rada stabilitātes, miera un stāstījuma sajūtu.&lt;ref name=&quot;noshus&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf|title=Vēl ir laiks - nošu materiāls|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Savukārt piedziedājumā notiek pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]], kas acumirklī piešķir mūzikai dziļumu, nopietnību un dramatisku spriedzi.

=== Melodiskā struktūra ===

Panta melodija ir plūstoša, mierīga, gandrīz deklamējoša, ļaujot uztvert teksta vēstījumu. Piedziedājumā tā kļūst plaša, ar kāpjošu kustību, kas muzikāli iemieso cerību, pacēlumu un tiekšanos uz augšu. Īpaši nozīmīgs kompozīcijas elements ir modulācija par vienu toni uz augšu dziesmas noslēgumā — klasiskais paņēmiens, kas rada spēcīgu kulmināciju un atstāj klausītāju pacilātības sajūtā.&lt;ref name=&quot;noshus&quot; /&gt;

&quot;Vēl ir laiks&quot; ir kļuvusi par vienu no Latvijas kultūras mantojuma stūrakmeņiem. Tās fenomens slēpjas spējā vienlaikus pastāvēt divos atšķirīgos, bet savstarpēji saistītos reģistros: kā dziļi intīma, personiska balāde un kā varens [[nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]], cerības un pretošanās manifests.

Dziesmas spēja rezonēt ar konkrētā vēsturiskā brīža prasībām padarīja to par [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] skaņu celiņa neatņemamu sastāvdaļu. Tās poētiskā un muzikālā struktūra izrādījās ideāli piemērota, lai tauta to piepildītu ar jaunu saturu, pārvēršot par savas brīvības cīņas simbolu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zigmarsliepins.lv/v275l-ir-laiks.html Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; komponista Zigmara Liepiņa tīmekļa vietnē]
* [http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf Dziesmas nošu materiāls (PDF)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=GQcPf4ISMNo Oriģinālversija YouTube]
* [https://www.youtube.com/watch?v=wSQ-fOM4v78 Mārtiņa Freimaņa izpildītā versija koru koncertā]
* [https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks Dziesmas akordi un teksts]

[[Kategorija:1980. gada dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas populārās mūzikas dziesmas]]
[[Kategorija:Zigmara Liepiņa dziesmas]]
[[Kategorija:Kaspara Dimitera dziesmas]]
[[Kategorija:Trešās atmodas kultūra]]
[[Kategorija:Latvijas estrādes dziesmas]]
[[Kategorija:Modo dziesmas]]</text>
      <sha1>ne3b0gsqodunjkbe0dzxedg16yyfzux</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516738</id>
      <parentid>4516591</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:23:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4516738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10593" sha1="4rs0qeuxlga8pimrtslshsxzhw3agag" xml:space="preserve">{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Vēl ir laiks
|Attēls           = 
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = [[Modo]] ([[Mirdza Zīvere|Mirdzas Zīveres]], [[Imants Vanzovičs|Imanta Vanzoviča]])
|Albums           = 
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = {{dat|1980}}
|Formāts          = 
|Ierakstīts       = {{dat|1980}}
|Žanrs            = [[Estrādes mūzika|estrāde]], [[balāde]]
|Garums           = 
|Izdevējs         = 
|Autors           = 
|Komponists       = [[Zigmars Liepiņš]]
|Vardi            = [[Kaspars Dimiters]]
|Producents       = 
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = 
|Šis singls            = 
|Nākamais singls       = 
|Youtube          = 
|Citi             = 
}}

&quot;'''Vēl ir laiks'''&quot; ir [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem, kas ierakstīta 1980. gadā. Oriģinālo versiju izpildīja ansamblis &quot;[[Modo (ansamblis)|Modo]]&quot; ar solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzoviču]]. Dziesma ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem [[Latvijas populārā mūzika|Latvijas populārās mūzikas]] darbiem un ieguvusi īpašu vietu [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] vēsturē.

Sākotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, dziesma 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad Atmodas pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;. Šī transformācija padarīja dziesmu par vienu no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] neformālajām himnām.

== Rašanās vēsture ==

=== &quot;Modo&quot; ēra un radīšanas konteksts ===

Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; tapa 1980. gadā, kad [[Latvijas PSR]] kultūrtelpā jau bija jūtamas apslēptas alkas pēc mākslinieciskas brīvības.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/1980---1989.html|title=1980 - 1989 - ZIGMARS LIEPIŅŠ|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dibinātais [[Modo (ansamblis)||Latvijas Filharmonijas ansamblis &quot;Modo&quot;]] bija kļuvis par kvalitātes un profesionālas meistarības etalonu [[Estrādes mūzika|padomju estrādē]], sniedzot jaunajiem talantiem platformu augstvērtīgas mūzikas radīšanai.

[[Zigmars Liepiņš]] un [[Kaspars Dimiters]] 1980. gados radīja vairākas leģendāras dziesmas, un &quot;Vēl ir laiks&quot; ir viens no spilgtākajiem šīs radošās sadarbības piemēriem.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot; /&gt; Oriģinālo versiju ieskaņoja ansamblis &quot;Modo&quot; ar vadošajiem solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzovičsu]], kuru duets bija tā laika estrādes spilgtākais fenomens.

=== Liriskā struktūra un mākslinieciskais risinājums ===

Dziesmas sākotnējais teksts ir piesātināts ar [[Daba latviešu literatūrā|dabas tēliem]] (&quot;Saullēktā klusi, klusi kūp zeme pielijusi, ir vasara&quot;), kas rada [[Pastorāle|pastorālu]] un mierpilnu noskaņu.&lt;ref name=&quot;akordi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks|title=Vēl ir laiks|publisher=Akordi.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Centrālā ass ir laika ritējuma motīvs, kas izteikts caur frāzi &quot;Rudens tāls vasarai pieskāries&quot; — tā ir gan melanholiska nojausma par pārmaiņām, gan aicinājums izmantot atlikušo laiku.

Zigmara Liepiņa muzikālā arhitektonija veido dramaturģisku dzinēju, kas virza lirisko vēstījumu. Panta daļā izmantotā klasiskā akordu progresija rada stabilitātes sajūtu, savukārt piedziedājumā pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]] piešķir mūzikai dziļumu un dramatisku spriedzi.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

== Transformācija Atmodas laikā ==

=== Semantiskā metamorfoze ===

1980. gadu beigās, sākoties [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotajai revolūcijai]] un [[Trešā atmoda|Trešajai atmodai]], &quot;Vēl ir laiks&quot; piedzīvoja vienu no iespaidīgākajām transformācijām [[Latvijas mūzikas vēsture|Latvijas mūzikas vēsturē]]. Masu pasākumos, mītiņos un koncertos pūlis spontāni sāka oriģinālo rindu &quot;Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!&quot; aizstāt ar skandējumu &quot;Latvijā, Latvijā, Latvijā!&quot;.

Šī viena vārda substitūcija pilnībā mainīja dziesmas [[semantika|semantisko]] lauku. Intīmais, personiskais stāsts par divu cilvēku ceļu uz metaforisko &quot;Sauleskalnu&quot; acumirklī pārtapa par visas nācijas ceļu uz [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarību]]. Frāze &quot;Mūsu ceļš vasarai cauri iet&quot; ieguva spēcīgu simbolisku nozīmi kā Latvijas tautas ceļš cauri pārmaiņu laikam pretim brīvībai.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

=== Tautas līdzautorība ===

Šī transformācija nebija autoru apzināti plānota, bet gan bija unikāls tautas kolektīvās līdzautorības akts. Klausītāji paši &quot;ierakstīja&quot; jaunu nozīmi dziesmā, kas strukturāli un emocionāli bija tam perfekti piemērota. Piedziedājuma melodiskā un ritmiskā struktūra ar trīszilbju atkārtojumu bija ideāli piemērota skandēšanai, un vārda &quot;Latvijā&quot; ievietošana tajā bija gan fonētiski, gan ritmiski organiska.

== Vēlākās versijas un mantojums ==

=== 1998. gada renesanse ===

{{dat|1998|5=bez}} tika izdots albums &quot;Vēl Ir Laiks&quot;, ko izdeva &quot;Radio SWH L&amp;M Ieraksti&quot;. Šis nebija tikai dziesmu izlase, bet stratēģisks kultūras projekts, kas ierakstīts un miksēts profesionālās studijās (&quot;L&amp;M studija&quot;, &quot;Elko Music studija&quot;).&lt;ref name=&quot;discogs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/release/14275149-Zigmars-Liepi%C5%86%C5%A1-Dzied-Mirdza-Z%C4%ABvere-Un-Imants-Vanzovi%C4%8Ds-V%C4%93l-Ir-Laiks|title=Zigmars Liepiņš , Dzied Mirdza Zīvere Un Imants Vanzovičs – Vēl Ir Laiks|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Projektā piedalījās gan oriģinālie izpildītāji, gan jaunā mūziķu paaudze, piemēram, saksofonists [[Deniss Paškevičs]].

Projekta mērķis bija divējāds: komerciāls — atjaunināt leģendāru muzikālo materiālu jaunajai, neatkarīgās Latvijas paaudzei, un kulturāls — kanonizēt [[Zigmars Liepiņš|Liepiņa]], [[Kaspars Dimiters|Dimitera]], [[Mirdza Zīvere|Zīveres]] un [[Imants Vanzovičs|Vanzoviča]] daiļradi, ieceļot to nacionālā mantojuma statusā.

=== Mārtiņa Freimaņa interpretācija ===

Ievērības cienīga ir [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] dziesmas interpretācija, ko viņš izpildīja [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|2003. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki#Jauniešu koru koncerts|jauniešu lielkoncertā]] [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].&lt;ref name=&quot;freimanis_lmic&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58358-M%C4%81rti%C5%86%C5%A1-Freimanis|title=Mārtiņš Freimanis|publisher=Latvijas Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Freimaņa versija atšķīrās ar tās emocionālo intensitāti un jauniešu paaudzes raksturu, kas uzsvēra dziesmas spēju uzrunāt dažādas paaudzes un dažādus izpildītājus.

=== Piezīme par citu darbu ===

Jāatzīmē, ka mūzikas vēstures avotos sastopama informācija par grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; un [[Juris Kulakovs|Jura Kulakova]] albumu ar nosaukumu &quot;Vēl ir laiks&quot;, kas izdots {{dat|1984|5=bez}} Vācijā.&lt;ref name=&quot;kulakovs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521|title=Juris Kulakovs|publisher=LMIC.LV|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz nosaukuma sakritību, tas ir pilnīgi cits māksliniecisks darbs un nav saistīts ar Zigmara Liepiņa kompozīciju.

== Muzikālā struktūra ==

Dziesmas ilgmūžības pamatā ir perfekta formas un satura sintēze, kurā [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] daudznozīmīgā dzeja organiski savijas ar [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] muzikālo arhitektoniku.

=== Harmoniskā valoda ===

Dziesmas harmoniskā valoda ir vienkārša, bet ārkārtīgi efektīva. Panta daļā izmantotā klasiskā I-IV-V-I akordu progresija rada stabilitātes, miera un stāstījuma sajūtu.&lt;ref name=&quot;noshus&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf|title=Vēl ir laiks - nošu materiāls|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Savukārt piedziedājumā notiek pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]], kas acumirklī piešķir mūzikai dziļumu, nopietnību un dramatisku spriedzi.

=== Melodiskā struktūra ===

Panta melodija ir plūstoša, mierīga, gandrīz deklamējoša, ļaujot uztvert teksta vēstījumu. Piedziedājumā tā kļūst plaša, ar kāpjošu kustību, kas muzikāli iemieso cerību, pacēlumu un tiekšanos uz augšu. Īpaši nozīmīgs kompozīcijas elements ir modulācija par vienu toni uz augšu dziesmas noslēgumā — klasiskais paņēmiens, kas rada spēcīgu kulmināciju un atstāj klausītāju pacilātības sajūtā.&lt;ref name=&quot;noshus&quot; /&gt;

&quot;Vēl ir laiks&quot; ir kļuvusi par vienu no Latvijas kultūras mantojuma stūrakmeņiem. Tās fenomens slēpjas spējā vienlaikus pastāvēt divos atšķirīgos, bet savstarpēji saistītos reģistros: kā dziļi intīma, personiska balāde un kā varens [[nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]], cerības un pretošanās manifests.

Dziesmas spēja rezonēt ar konkrētā vēsturiskā brīža prasībām padarīja to par [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] skaņu celiņa neatņemamu sastāvdaļu. Tās poētiskā un muzikālā struktūra izrādījās ideāli piemērota, lai tauta to piepildītu ar jaunu saturu, pārvēršot par savas brīvības cīņas simbolu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zigmarsliepins.lv/v275l-ir-laiks.html Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; komponista Zigmara Liepiņa tīmekļa vietnē]
* [http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf Dziesmas nošu materiāls (PDF)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=GQcPf4ISMNo Oriģinālversija YouTube]
* [https://www.youtube.com/watch?v=wSQ-fOM4v78 Mārtiņa Freimaņa izpildītā versija koru koncertā]
* [https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks Dziesmas akordi un teksts]

[[Kategorija:1980. gada dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas populārās mūzikas dziesmas]]
[[Kategorija:Zigmara Liepiņa dziesmas]]
[[Kategorija:Kaspara Dimitera dziesmas]]
[[Kategorija:Trešās atmodas kultūra]]
[[Kategorija:Latvijas estrādes dziesmas]]
[[Kategorija:Modo dziesmas]]</text>
      <sha1>4rs0qeuxlga8pimrtslshsxzhw3agag</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516739</id>
      <parentid>4516738</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:26:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10575" sha1="bk9ooed8vncmh0gz0t09ovj15jgrj7o" xml:space="preserve">{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Vēl ir laiks
|Attēls           = 
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = [[Modo (ansamblis)|Modo]] ([[Mirdza Zīvere]], [[Imants Vanzovičs]])
|Albums           = 
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = {{dat|1980}}
|Formāts          = 
|Ierakstīts       = {{dat|1980}}
|Žanrs            = [[Estrādes mūzika|estrāde]], [[balāde]]
|Garums           = 
|Izdevējs         = 
|Autors           = 
|Komponists       = [[Zigmars Liepiņš]]
|Vardi            = [[Kaspars Dimiters]]
|Producents       = 
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = 
|Šis singls            = 
|Nākamais singls       = 
|Youtube          = 
|Citi             = 
}}

&quot;'''Vēl ir laiks'''&quot; ir [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem, kas ierakstīta 1980. gadā. Oriģinālo versiju izpildīja ansamblis &quot;[[Modo (ansamblis)|Modo]]&quot; ar solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzoviču]]. Dziesma ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem [[Latvijas populārā mūzika|Latvijas populārās mūzikas]] darbiem un ieguvusi īpašu vietu [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] vēsturē.

Sākotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, dziesma 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad Atmodas pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;. Šī transformācija padarīja dziesmu par vienu no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] neformālajām himnām.

== Rašanās vēsture ==

=== &quot;Modo&quot; ēra un radīšanas konteksts ===

Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; tapa 1980. gadā, kad [[Latvijas PSR]] kultūrtelpā jau bija jūtamas apslēptas alkas pēc mākslinieciskas brīvības.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/1980---1989.html|title=1980 - 1989 - ZIGMARS LIEPIŅŠ|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dibinātais [[Modo (ansamblis)||Latvijas Filharmonijas ansamblis &quot;Modo&quot;]] bija kļuvis par kvalitātes un profesionālas meistarības etalonu [[Estrādes mūzika|padomju estrādē]], sniedzot jaunajiem talantiem platformu augstvērtīgas mūzikas radīšanai.

[[Zigmars Liepiņš]] un [[Kaspars Dimiters]] 1980. gados radīja vairākas leģendāras dziesmas, un &quot;Vēl ir laiks&quot; ir viens no spilgtākajiem šīs radošās sadarbības piemēriem.&lt;ref name=&quot;liepins_1980s&quot; /&gt; Oriģinālo versiju ieskaņoja ansamblis &quot;Modo&quot; ar vadošajiem solistiem [[Mirdza Zīvere|Mirdzu Zīveri]] un [[Imants Vanzovičs|Imantu Vanzovičsu]], kuru duets bija tā laika estrādes spilgtākais fenomens.

=== Liriskā struktūra un mākslinieciskais risinājums ===

Dziesmas sākotnējais teksts ir piesātināts ar [[Daba latviešu literatūrā|dabas tēliem]] (&quot;Saullēktā klusi, klusi kūp zeme pielijusi, ir vasara&quot;), kas rada [[Pastorāle|pastorālu]] un mierpilnu noskaņu.&lt;ref name=&quot;akordi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks|title=Vēl ir laiks|publisher=Akordi.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Centrālā ass ir laika ritējuma motīvs, kas izteikts caur frāzi &quot;Rudens tāls vasarai pieskāries&quot; — tā ir gan melanholiska nojausma par pārmaiņām, gan aicinājums izmantot atlikušo laiku.

Zigmara Liepiņa muzikālā arhitektonija veido dramaturģisku dzinēju, kas virza lirisko vēstījumu. Panta daļā izmantotā klasiskā akordu progresija rada stabilitātes sajūtu, savukārt piedziedājumā pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]] piešķir mūzikai dziļumu un dramatisku spriedzi.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

== Transformācija Atmodas laikā ==

=== Semantiskā metamorfoze ===

1980. gadu beigās, sākoties [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotajai revolūcijai]] un [[Trešā atmoda|Trešajai atmodai]], &quot;Vēl ir laiks&quot; piedzīvoja vienu no iespaidīgākajām transformācijām [[Latvijas mūzikas vēsture|Latvijas mūzikas vēsturē]]. Masu pasākumos, mītiņos un koncertos pūlis spontāni sāka oriģinālo rindu &quot;Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!&quot; aizstāt ar skandējumu &quot;Latvijā, Latvijā, Latvijā!&quot;.

Šī viena vārda substitūcija pilnībā mainīja dziesmas [[semantika|semantisko]] lauku. Intīmais, personiskais stāsts par divu cilvēku ceļu uz metaforisko &quot;Sauleskalnu&quot; acumirklī pārtapa par visas nācijas ceļu uz [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarību]]. Frāze &quot;Mūsu ceļš vasarai cauri iet&quot; ieguva spēcīgu simbolisku nozīmi kā Latvijas tautas ceļš cauri pārmaiņu laikam pretim brīvībai.&lt;ref name=&quot;akordi&quot; /&gt;

=== Tautas līdzautorība ===

Šī transformācija nebija autoru apzināti plānota, bet gan bija unikāls tautas kolektīvās līdzautorības akts. Klausītāji paši &quot;ierakstīja&quot; jaunu nozīmi dziesmā, kas strukturāli un emocionāli bija tam perfekti piemērota. Piedziedājuma melodiskā un ritmiskā struktūra ar trīszilbju atkārtojumu bija ideāli piemērota skandēšanai, un vārda &quot;Latvijā&quot; ievietošana tajā bija gan fonētiski, gan ritmiski organiska.

== Vēlākās versijas un mantojums ==

=== 1998. gada renesanse ===

{{dat|1998|5=bez}} tika izdots albums &quot;Vēl Ir Laiks&quot;, ko izdeva &quot;Radio SWH L&amp;M Ieraksti&quot;. Šis nebija tikai dziesmu izlase, bet stratēģisks kultūras projekts, kas ierakstīts un miksēts profesionālās studijās (&quot;L&amp;M studija&quot;, &quot;Elko Music studija&quot;).&lt;ref name=&quot;discogs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/release/14275149-Zigmars-Liepi%C5%86%C5%A1-Dzied-Mirdza-Z%C4%ABvere-Un-Imants-Vanzovi%C4%8Ds-V%C4%93l-Ir-Laiks|title=Zigmars Liepiņš , Dzied Mirdza Zīvere Un Imants Vanzovičs – Vēl Ir Laiks|publisher=Discogs|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Projektā piedalījās gan oriģinālie izpildītāji, gan jaunā mūziķu paaudze, piemēram, saksofonists [[Deniss Paškevičs]].

Projekta mērķis bija divējāds: komerciāls — atjaunināt leģendāru muzikālo materiālu jaunajai, neatkarīgās Latvijas paaudzei, un kulturāls — kanonizēt [[Zigmars Liepiņš|Liepiņa]], [[Kaspars Dimiters|Dimitera]], [[Mirdza Zīvere|Zīveres]] un [[Imants Vanzovičs|Vanzoviča]] daiļradi, ieceļot to nacionālā mantojuma statusā.

=== Mārtiņa Freimaņa interpretācija ===

Ievērības cienīga ir [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] dziesmas interpretācija, ko viņš izpildīja [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki|2003. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku]] [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki#Jauniešu koru koncerts|jauniešu lielkoncertā]] [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].&lt;ref name=&quot;freimanis_lmic&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58358-M%C4%81rti%C5%86%C5%A1-Freimanis|title=Mārtiņš Freimanis|publisher=Latvijas Nacionālā enciklopēdija|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Freimaņa versija atšķīrās ar tās emocionālo intensitāti un jauniešu paaudzes raksturu, kas uzsvēra dziesmas spēju uzrunāt dažādas paaudzes un dažādus izpildītājus.

=== Piezīme par citu darbu ===

Jāatzīmē, ka mūzikas vēstures avotos sastopama informācija par grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; un [[Juris Kulakovs|Jura Kulakova]] albumu ar nosaukumu &quot;Vēl ir laiks&quot;, kas izdots {{dat|1984|5=bez}} Vācijā.&lt;ref name=&quot;kulakovs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521|title=Juris Kulakovs|publisher=LMIC.LV|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz nosaukuma sakritību, tas ir pilnīgi cits māksliniecisks darbs un nav saistīts ar Zigmara Liepiņa kompozīciju.

== Muzikālā struktūra ==

Dziesmas ilgmūžības pamatā ir perfekta formas un satura sintēze, kurā [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] daudznozīmīgā dzeja organiski savijas ar [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] muzikālo arhitektoniku.

=== Harmoniskā valoda ===

Dziesmas harmoniskā valoda ir vienkārša, bet ārkārtīgi efektīva. Panta daļā izmantotā klasiskā I-IV-V-I akordu progresija rada stabilitātes, miera un stāstījuma sajūtu.&lt;ref name=&quot;noshus&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf|title=Vēl ir laiks - nošu materiāls|publisher=zigmarsliepins.lv|accessdate=2025-07-24}}&lt;/ref&gt; Savukārt piedziedājumā notiek pāreja uz [[minors|minoru tonalitāti]], kas acumirklī piešķir mūzikai dziļumu, nopietnību un dramatisku spriedzi.

=== Melodiskā struktūra ===

Panta melodija ir plūstoša, mierīga, gandrīz deklamējoša, ļaujot uztvert teksta vēstījumu. Piedziedājumā tā kļūst plaša, ar kāpjošu kustību, kas muzikāli iemieso cerību, pacēlumu un tiekšanos uz augšu. Īpaši nozīmīgs kompozīcijas elements ir modulācija par vienu toni uz augšu dziesmas noslēgumā — klasiskais paņēmiens, kas rada spēcīgu kulmināciju un atstāj klausītāju pacilātības sajūtā.&lt;ref name=&quot;noshus&quot; /&gt;

&quot;Vēl ir laiks&quot; ir kļuvusi par vienu no Latvijas kultūras mantojuma stūrakmeņiem. Tās fenomens slēpjas spējā vienlaikus pastāvēt divos atšķirīgos, bet savstarpēji saistītos reģistros: kā dziļi intīma, personiska balāde un kā varens [[nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]], cerības un pretošanās manifests.

Dziesmas spēja rezonēt ar konkrētā vēsturiskā brīža prasībām padarīja to par [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] skaņu celiņa neatņemamu sastāvdaļu. Tās poētiskā un muzikālā struktūra izrādījās ideāli piemērota, lai tauta to piepildītu ar jaunu saturu, pārvēršot par savas brīvības cīņas simbolu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zigmarsliepins.lv/v275l-ir-laiks.html Dziesma &quot;Vēl ir laiks&quot; komponista Zigmara Liepiņa tīmekļa vietnē]
* [http://www.zigmarsliepins.lv/files/theme/source/dziesmas/8089/pdf/1980Velirlaiks.pdf Dziesmas nošu materiāls (PDF)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=GQcPf4ISMNo Oriģinālversija YouTube]
* [https://www.youtube.com/watch?v=wSQ-fOM4v78 Mārtiņa Freimaņa izpildītā versija koru koncertā]
* [https://www.akordi.lv/song/75-MODO_-_Vel_Ir_Laiks Dziesmas akordi un teksts]

[[Kategorija:1980. gada dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas populārās mūzikas dziesmas]]
[[Kategorija:Zigmara Liepiņa dziesmas]]
[[Kategorija:Kaspara Dimitera dziesmas]]
[[Kategorija:Trešās atmodas kultūra]]
[[Kategorija:Latvijas estrādes dziesmas]]
[[Kategorija:Modo dziesmas]]</text>
      <sha1>bk9ooed8vncmh0gz0t09ovj15jgrj7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plantāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605874</id>
    <revision>
      <id>4516592</id>
      <parentid>4312072</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4516592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3706" sha1="cgmrssvouy2261nhkbrars6l3uil7sa" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|thumb|Plantāni]]
'''Plantāns''' (''Musa paradisiaca'') ir [[augs]], kas pieder pie [[Banānaugi|banānaugu dzimtas]] (''Musaceae'') un tiek plaši audzēts [[tropi|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos pārtikas iegūšanai.

Atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, plantāni ir lielāki un cietāki. Tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti. Garšas ziņā tie var būt gan neitrāli, gan viegli saldeni, atkarībā no gatavības pakāpes.

Plantāniem ir nozīmīga loma uzturā kā stabilam un enerģiju dodošam pārtikas produktam, līdzīgi kā [[kartupeļi]]em, [[rīsi]]em vai [[kukurūza]]i. Tie tiek izmantoti dažādos [[ēdiens|ēdienos]] — gan kā pamatēdiens, gan kā [[uzkoda]] vai pat [[deserts]].

== Izcelsme un izplatība ==
Plantāni cēlušies [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]], kur tie tika [[pieradināšana|pieradināti]] jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Tiek uzskatīts, ka vietējās kopienas selekcionēja dažādus ''[[Banānaugi|Musa]]'' sugas augus, krustojot savvaļas banānus, lai iegūtu augļus ar mazāk sēklām un augstāku uzturvērtību.

Laika gaitā plantāni caur tirdzniecības ceļiem izplatījās uz citām pasaules daļām. Īpaši nozīmīga loma to izplatībā bija [[arābi]]em, kas ap 6.—7. gadsimtu ieviesa plantānus [[Āfrika|Āfrikā]]. No turienes tie vēlāk tika ievesti [[Amerika|Amerikā]] [[koloniālisms|koloniālās ekspansijas]] laikā, īpaši 15.—16. gadsimtā.

Mūsdienās plantāni ir plaši audzēti un tiek uzskatīti par pamata pārtikas kultūraugu:

* [[Āfrika]] — īpaši tādās valstīs kā [[Nigērija]], [[Gana]], [[Kamerūna]] un [[Uganda]], kur plantāni ir galvenais [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avots un svarīga daļa no ikdienas uztura.
* [[Centrālamerika]] un [[Dienvidamerika]] — audzēti un izmantoti tādās valstīs kā [[Hondurasa]], [[Panama]], [[Kolumbija]], [[Venecuēla]] un [[Ekvadora]]. Tie ir sastopami gan kā eksports, gan kā vietējā pārtika.
* [[Karību salas]] — plantāni ir neatņemama daļa no [[Kuba]]s, [[Puertoriko]], [[Dominikānas Republika]]s un [[Haiti]] virtuvēm.

Plantānu izturība pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, augstā ražība un barības vērtība padara tos par būtisku kultūru daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]].

== Botāniskais raksturojums ==
Plantāna augs ir daudzgadīgs [[zālaugs]], kura viltus kāts veidojas no lielām [[lapas|lapu]] makstīm. Ziedkopa parādās auga centrā un veido augļkopas, kas satur vairākus desmitus [[auglis|augļu]]. Plantāna augļi ir garāki un cietāki par banāniem, to [[miza]] ir biezāka un dažkārt ar tumšākiem plankumiem.

== Lietošana pārtikā ==
[[Attēls:PreparedPacu VillaTunari.jpg|thumb|Cepti plantāni ([[Bolīvija]])]]
Plantānus reti ēd jēlus — tie parasti tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti. Tiem ir svarīga loma daudzu tropu valstu virtuvēs, piemēram, [[Nigērija|Nigērijā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Kuba|Kubā]] un [[Puertoriko]].

== Uzturvērtība ==

Plantāni ir labs [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avots, satur [[šķiedrvielas]], [[A vitamīns|A]], [[C vitamīns|C]] un [[B6 vitamīns|B6 vitamīnus]], kā arī [[kālijs|kāliju]]. Tie ir enerģiju dodošs pārtikas avots reģionos, kur citi graudaugi vai [[Kartupelis|kartupeļi]] ir mazāk izplatīti.

== Skatīt arī ==
* [[Banāns]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Augļi]]</text>
      <sha1>cgmrssvouy2261nhkbrars6l3uil7sa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516629</id>
      <parentid>4516592</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:31:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4516629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3664" sha1="ktmxtucxxipt3jt7mfo5w6sd1asd3m6" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|thumb|Plantāni]]
'''Plantāns''' (''Musa paradisiaca'') ir [[augs]], kas pieder pie [[Banānaugi|banānaugu dzimtas]] (''Musaceae'') un tiek plaši audzēts [[tropi|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos pārtikas iegūšanai.

Atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, plantāni ir lielāki un cietāki. Tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti. Garšas ziņā tie var būt gan neitrāli, gan viegli saldeni, atkarībā no gatavības pakāpes.

Plantāniem ir nozīmīga loma uzturā kā stabilam un enerģiju dodošam pārtikas produktam, līdzīgi kā [[kartupeļi]]em, [[rīsi]]em vai [[kukurūza]]i. Tie tiek izmantoti dažādos [[pārtika|ēdienos]] — gan kā pamatēdiens, gan kā [[uzkoda]] vai pat [[deserts]].

== Izcelsme un izplatība ==
Plantāni cēlušies [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]], kur tos [[domestikācija|pieradināja]] jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Tiek uzskatīts, ka vietējās kopienas selekcionēja dažādus ''[[Banānaugi|Musa]]'' sugas augus, krustojot savvaļas banānus, lai iegūtu augļus ar mazāk sēklām un augstāku uzturvērtību.

Laika gaitā plantāni caur tirdzniecības ceļiem izplatījās uz citām pasaules daļām. Īpaši nozīmīga loma to izplatībā bija [[arābi]]em, kas ap 6.—7. gadsimtu ieviesa plantānus [[Āfrika|Āfrikā]]. No turienes tos vēlāk ieveda [[Amerika|Amerikā]] [[koloniālisms|koloniālās ekspansijas]] laikā, īpaši 15.—16. gadsimtā.

Mūsdienās plantāni ir plaši audzēti un tiek uzskatīti par pamata pārtikas kultūraugu:

* [[Āfrika]] — īpaši tādās valstīs kā [[Nigērija]], [[Gana]], [[Kamerūna]] un [[Uganda]], kur plantāni ir galvenais [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avots un svarīga daļa no ikdienas uztura.
* [[Centrālamerika]] un [[Dienvidamerika]] — audzēti un izmantoti tādās valstīs kā [[Hondurasa]], [[Panama]], [[Kolumbija]], [[Venecuēla]] un [[Ekvadora]]. Tie ir sastopami gan kā eksports, gan kā vietējā pārtika.
* [[Karību reģions]] — plantāni ir neatņemama daļa no [[Kuba]]s, [[Puertoriko]], [[Dominikānas Republika]]s un [[Haiti]] virtuvēm.

Plantānu izturība pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, augstā ražība un barības vērtība padara tos par būtisku kultūru daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]].

== Botāniskais raksturojums ==
Plantāna augs ir daudzgadīgs [[zālaugs]], kura viltus kāts veidojas no lielām [[lapas|lapu]] makstīm. Ziedkopa parādās auga centrā un veido augļkopas, kas satur vairākus desmitus [[auglis|augļu]]. Plantāna augļi ir garāki un cietāki par banāniem, to [[miza]] ir biezāka un dažkārt ar tumšākiem plankumiem.

== Lietošana pārtikā ==
[[Attēls:PreparedPacu VillaTunari.jpg|thumb|Cepti plantāni ([[Bolīvija]])]]
Plantānus reti ēd jēlus — tie parasti tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti. Tiem ir svarīga loma daudzu tropu valstu virtuvēs, piemēram, [[Nigērija|Nigērijā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Kuba|Kubā]] un [[Puertoriko]].

== Uzturvērtība ==

Plantāni ir labs [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avots, satur [[šķiedrvielas]], [[A vitamīns|A]], [[C vitamīns|C]] un [[B6 vitamīns|B6 vitamīnus]], kā arī [[kālijs|kāliju]]. Tie ir enerģiju dodošs pārtikas avots reģionos, kur citi graudaugi vai [[Kartupelis|kartupeļi]] ir mazāk izplatīti.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Augļi]]</text>
      <sha1>ktmxtucxxipt3jt7mfo5w6sd1asd3m6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lilo un Stičs (2025. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605887</id>
    <revision>
      <id>4516740</id>
      <parentid>4422511</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T03:33:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6857" sha1="4e9d9bvenb46bi198umlmsn75rthbqi" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Lilo un Stičs
 | oriģinālnos = ''Lilo &amp; Stitch''
 |      attēls = Lilo Stitch plakats.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Dīns Fleišers Kemps]]
 |  producents = * Džonatans Eiričs
* [[Dens Lins]]
 |   scenārijs = * Kriss Kekaniokalani Braits
* Maiks Van Vaess&lt;ref name=&quot;WGA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://directories.wga.org/project/1263412/lilo-and-stitch|title=Lilo &amp; Stitch|work=[[Writers Guild of America West]]|date=January 17, 2025|access-date=February 9, 2025 |archive-date=May 16, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250516185657/https://directories.wga.org/project/1263412/lilo-and-stitch |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
 |     aktieri = * [[Sidneja Agudonga]]
* [[Billijs Magnusens]]
* [[Hanna Vodinghema]]
* [[Kriss Sanderss]]
* [[Kortnijs Venss]]
* [[Zaks Galifjanakis]]
* [[Maija Kealoha]]
 |      mūzika = [[Dens Romers]]&lt;ref name=&quot;FMR Romer&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Dan Romer Scoring Disney's 'Lilo &amp; Stitch' Live-Action Movie |url=https://filmmusicreporter.com/2025/02/03/dan-romer-scoring-disneys-lilo-stitch-live-action-movie/ |website=Film Music Reporter |access-date=February 4, 2025 |date=February 3, 2025  |archive-date=February 10, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250210164109/https://filmmusicreporter.com/2025/02/03/dan-romer-scoring-disneys-lilo-stitch-live-action-movie/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
 |   operators = Naidžels Blaks
 |     montāža = 
 |     studija = * ''[[Walt Disney Pictures]]''
* ''[[Rideback]]''
 | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Walt Disney Studios&lt;br /&gt;Motion Pictures]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2025|5|17|''[[El Capitan Theatre]]''|2025|5|23|ASV, Latvija}}
 |      ilgums = 108 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |first= |date=April 25, 2025 |title=Lilo &amp; Stitch (2025) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/lilo-stitch-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdi2mtg5 |access-date=April 25, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250518122706/https://www.bbfc.co.uk/release/lilo-stitch-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdi2mtg5 |archive-date=May 18, 2025 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}&lt;/ref&gt;
 |      valsts = {{USA}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=D'Alessandro |first1=Anthony |title='Lilo &amp; Stitch' &amp; 'Mission: Impossible – Final Reckoning' Combined Will Gross $200M+ In What Could Be Biggest Memorial Day Weekend Ever At Box Office |url=https://deadline.com/2025/05/lilo-stitch-mission-impossible-final-reckoning-box-office-forecast-1236382702/ |access-date=May 6, 2025 |publisher=Deadline |date=May 1, 2025 |archive-date=May 1, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250501163612/https://deadline.com/2025/05/lilo-stitch-mission-impossible-final-reckoning-box-office-forecast-1236382702/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|1,03 miljardi}}&lt;ref name=BOM&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Lilo &amp; Stitch (2025) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11655566/|website=Box Office Mojo |access-date={{dat|2025|8|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Lilo un Stičs&quot;''' ({{val|en|Lilo &amp; Stitch}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] ASV [[zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]], ko producējušas ''[[Walt Disney Pictures]]'' un ''[[Rideback]]'' studijas, un izplata ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Filmas režisors ir [[Dīns Fleišers Kemps]], un tas ir ''[[Walt Disney Animation Studios]]'' 2002. gada tradicionālās animācijas filmas &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[animācijas spēlfilma]]s [[jauns ekranizējums]], kurā izmantoti arī sižeta elementi no animācijas filmas turpinājumiem un televīzijas seriāla.&lt;ref name=&quot;WGA&quot;/&gt; [[Maija Kealoha]] atveido Lilo Pelekai un šī ir viņas kino debija. Oriģinālās animācijas filmas scenārija autors un režisors [[Kriss Sanderss]] atgriezies pie Stiča ieskaņošanas. Pārējās lomas atveidojuši un ieskaņojuši [[Sidneja Agudonga]], [[Billijs Magnusens]], [[Hanna Vodinghema]], [[Kortnijs Venss]], [[Zaks Galifjanakis]], kā arī aktieri no oriģinālās animācijas filmas [[Eimija Hilla]], [[Tia Karere]] un [[Džeisons Skots Lī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Zachary |date=March 12, 2025 |title=Disney Releases Official 'Lilo &amp; Stitch' Trailer |url=https://thewaltdisneycompany.com/disney-releases-first-lilo-stitch-teaser-trailer/ |access-date=March 12, 2025 |website=The Walt Disney Company |archive-date=March 12, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250312183054/https://thewaltdisneycompany.com/disney-releases-first-lilo-stitch-teaser-trailer/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Spēlfilmas izstāde uzsākta 2018. gada oktobrī, kad projektā iesaistīti scenārists Maiks Van Vaess un producenti [[Dens Lins]] un Džonatans Eiričs. Līdz 2020. gada novembrim sarunas par filmas režiju norisinājās ar [[Džons Ču|Džonu Ču]], savukārt Van Vaess pameta projektu, tomēr viņš minēts filmas titros. 2022. gada jūlijā par filmas jauno režisoru un scenāristu nolīga Fleišeru Kempu un Krisu Kekaniokalani Braitu, bet aktieru atlase ilga no 2022. gada novembra līdz 2023. gada jūnijam. Filmēšana norisinājās no 2023. gada aprīļa līdz jūlijam un 2024. gada februārī un martā. Filmas mūziku komponēja [[Dens Romers]], bet filmas vizuālos efektus nodrošināja studija ''[[Industrial Light &amp; Magic]]''.

Filmas &quot;Lilo un Stičs&quot; pirmizrāde notika [[El Capitan teātris|''El Capitan'' teātrī]] [[Losandželosa|Losandželosā]] {{dat|2025|5|17||bez}}, bet Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas kinoteātros filma bija skatāma no {{dat|2025|5|23||bez}}. Neskatoties uz dažādajām kritiķu atsauksmēm, filma pārspēja vairākus rekordus un visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu. Tā ir arī pirmā 2025. gada ASV filma, kas nopelnījusi vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru. Filmas turpinājums ir tapšanas procesā, un Sanderss raksta turpinājuma scenāriju..&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kit |first=Boris |title=‘Lilo &amp; Stitch 2’ Brings Back Co-Creator Chris Sanders to Write Script
|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lilo-and-stitch-2-brings-back-co-creator-chris-sanders-1236326604/ |website=[[The Hollywood Reporter]] |date=2025-07-23 |access-date=2025-07-23}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]]</text>
      <sha1>4e9d9bvenb46bi198umlmsn75rthbqi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varbūtību blīvuma funkcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606065</id>
    <revision>
      <id>4516606</id>
      <parentid>4317555</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6045" sha1="q7lvs8w5859rpdujxdn36drvahy97l6" xml:space="preserve">[[Attēls:Proba densite.png|thumb|300x300px|Grafiski attēlots, kā blīvuma funkcijas radītais laukums intervālā &lt;math&gt; [a, b]&lt;/math&gt; atbilst varbūtībai gadījuma lielumam nākt no intervāla &lt;math&gt; [a, b]&lt;/math&gt;.]]
'''Varbūtību blīvuma funkcija''', arī '''blīvuma funkcija''' [[Varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir [[funkcija]], kuras [[Laukums|laukumu]] zem līknes [[Intervāls (matemātika)|intervālā]] &lt;math&gt; [a, b]&lt;/math&gt; var interpretēt kā [[Varbūtība|varbūtību]], ka [[gadījuma lielums]] nāks no šī &lt;math&gt; [a, b]&lt;/math&gt; intervāla.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.math.harvard.edu/~knill/teaching/math1a_2014/handouts/34-application.pdf|title=Lecture 24: Applications of integration|last=Knill|first=Oliver|date=2014|pages=1., 3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://engineering.purdue.edu/ChanGroup/ECE302/files/Slide_4_01.pdf#page=7|title=ECE 302: Lecture 4.1 Probability Density Functions|last=Chan|first=Stanley|date=2022|pages=7., 12|access-date={{dat|2025|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2025|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250628224517/https://engineering.purdue.edu/ChanGroup/ECE302/files/Slide_4_01.pdf#page=7}}&lt;/ref&gt; Tā ir nepārtrauktā versija [[varbūtību masas funkcija]]i. Varbūtības blīvums ir varbūtība uz garuma vienību&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.probabilitycourse.com/chapter4/4_1_1_pdf.php|title=4.1.1 Probability Density Function (PDF)|pages=1.rindkopa}}&lt;/ref&gt;, — sekas šim, iespējams, šķiet paradoksiālas, ka absolūti precīza mērījuma varbūtība ir [[nulle]], taču tas ir [[Robeža (matemātika)|robežas]] gadījums, kad intervāla garums tiecas uz nulli, nenulles intervālam ir nenulles varbūtība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.stackexchange.com/a/1259985/1204542|title=Mathematics stack exchange: How to explain why the probability of a continuous random variable at a specific value is 0?|last=Kemp|first=Graham|access-date=25.07.2025|date=01.05.2015}}&lt;/ref&gt; Arī varētu šķist paradoksiāli, ka varbūtību blīvuma funkcija var būt lielāka par 1&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; (robežas gadījumā pat [[bezgalība]] vienā punktā un nulle citos, kā [[Delta funkcija|Dīraka delta funkcijā]]), tomēr blīvuma funkcija prasa tikai lai [[integrālis]] pa visām iespējamajām vērtībām ir 1, nevis ''varbūtību blīvums'' ir 1.

== Īpašība ==
Ja ir dota nenegatīva, [[Reāls skaitlis|reāla]] funkcija &lt;math&gt; f(x) &gt; 0, \forall \ x \in (- \infty, \infty)&lt;/math&gt; ar īpašību:

* &lt;math&gt; \int ^{\infty} _{- \infty} f(x) dx = 1&lt;/math&gt;

tad funkciju &lt;math&gt; f(x)&lt;/math&gt; sauc par varbūtības blīvuma funkciju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Blīvuma funkcijas interpretācijas ==
Varbūtību blīvuma funkciju var interpretēt kā [[Sagaidāmā vērtība|sagaidāmo vērtību]] atrašanās vietai &lt;math&gt; E(X) = \int ^{\infty} _{- \infty} x \cdot f(x) dx &lt;/math&gt;. Ja pamaina &lt;math&gt; f(x)&lt;/math&gt;, ka izpildās &lt;math&gt; \int ^{\infty} _{- \infty} f(x) dx = m&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt; m&lt;/math&gt; ir pilnā [[masa]] kādam ķermenim, tad &lt;math&gt; E(X)&lt;/math&gt; atbilst [[Masas centrs|masas centra]] koordinātei. Ja varbūtību blīvuma funkciju interpretē kā masas sadalījumu, tad [[Inerces moments|inerces momentu]] iegūst no integrāļa &lt;math&gt; I = \int ^{\infty} _{- \infty} x^2 \cdot f(x) dx &lt;/math&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Blīvuma funkcija saskaitītiem gadījuma lielumiem ==
''Galvenais raksts:'' [[Konvolūcija]]
[[Attēls:Convolucion Funcion Pi.gif|thumb|300x300px|Konvolūcija no apskatītā piemēra.]]
Pieņemsim, ka tiek meklēta blīvuma funkcija divu gadījuma lieluma summai &lt;math&gt; U + V&lt;/math&gt;. Šajā gadījumā blīvuma funkciju iegūst kā šo funkciju konvolūciju: &lt;math&gt; f_{U+V} = \int _{- \infty} ^{\infty} f_U(y) \cdot f_V(x-y)dy = (f_U * f_V) (x) &lt;/math&gt;

=== Piemērs ===
Gadījuma lielumi saskaitās, piemēram, saistītās [[Mērījuma kļūda|sistemātiskās kļūdās]]. Varētu ņemt mērījumus ar [[svari]]em, kuru sistemātiskā kļūda ir ± 0,5 [[grams]]. Tā kā papildus informācijas nav, kļūda varētu būt + 0,2 g vai — 0,5 g, abi ir vienādi iespējami. Šāds sadalījums ir [[Vienmērīgais sadalījums|vienmērīgs sadalījums]] un varētu uzdot jautājumu- kāds ir gadījuma kļūdas sadalījums diviem vienmērīgiem sadalījumiem? (kas atbilstu kļūdai, kad masas saskaita).

Atbilde ir šo blīvuma funkciju konvolūcija. Abi sadalījumi ir kastes veida funkcija un šoreiz var arī kvalitatīvi izspriest kā izskatīsies to konvolūcija, bez integrāļa rēķināšanas. Atsevišķi funkcijas &lt;math&gt; f_U, f_V &lt;/math&gt; ir kastveida un to formula ir &lt;math&gt; f_U (x) = f_V (x) = \begin{cases}
1, \ \text{ja} \ x \in [-0.5, 0.5] \\
0 , \ \text{citādi}
\end{cases} &lt;/math&gt;. Tā kā konvolūciju var intepretēt kā laukumu abu integrāļa funkciju reizinājumam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.stackexchange.com/a/5085812/1204542|title=Mathematics stack exchange: Can a convolution of two probability density functions exceed the value 1? (komentārs)|last=Sarwate|first=Dilip}}&lt;/ref&gt;, pārklāto reģionu reizinājums būs &lt;math&gt; 1 \cdot 1 = 1 &lt;/math&gt;, bet nepārklātajos reģionos to reizinājums būs nulle. Attiecīgi var izspriest, ka šis integrālis atbilst taisnstūru laukumiem, kas ir lineāri atkarīgi no malas garuma &lt;math&gt; S = a \cdot b &lt;/math&gt; un mainot &lt;math&gt; x &lt;/math&gt; šī konvolūcijas funkcija &lt;math&gt; (f_U * f_V) (x) &lt;/math&gt; mainīsies lineāri no &lt;math&gt; x &lt;/math&gt;. Šie varbūtību blīvumi sāks pārklāties, kad &lt;math&gt; x = -1 &lt;/math&gt;, precīzi pārklājās pie &lt;math&gt; x = 0 &lt;/math&gt;, kad &lt;math&gt; (f_U * f_V) (x=0) = 1 &lt;/math&gt; un beigs pārklāties, kad &lt;math&gt; x = 1 &lt;/math&gt;. No šiem spriedumiem var iegūt [[Trijstūris|trijstūra]] grafiku, kas parādīts animācijā: &lt;math&gt; (f_U * f_V) (x) = \begin{cases}
1 + x, \ \text{ja} \ x \in [-1, 0] \\
1 - x, \ \text{ja} \ x \in [0, 1] \\
0, \ \text{citādi}
\end{cases} &lt;/math&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Varbūtību teorija]]
[[Kategorija:Statistika]]</text>
      <sha1>q7lvs8w5859rpdujxdn36drvahy97l6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moskitu krasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608744</id>
    <revision>
      <id>4516628</id>
      <parentid>4506474</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:27:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt;, =en-GB → =en, =en-us → =en, es-es → es using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42328" sha1="dn2v6b19x8ch2c195adkgst94pnuzu9" xml:space="preserve">{{cita nozīme|bijušo valsti|filmu|Moskītu krasts (filma)}}
{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Costa de Mosquitos''&lt;br /&gt;''Mosquito Coast''
|nosaukums_latv_val  = Moskitu Karaliste
|sugasvārds          = 
|
|kontinents          = Ziemeļamerika
|reģions             = Vidusamerika
|valsts              = Nikaragva
|laikmets            = 17.—19. gadsimts
|statuss             = monarhija
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = 
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1637
|gads_beigas         = 1894
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = 
|date_start          = 
|event_end           = 
|date_end            = 
|
|event1              = Lielbritānijas protektorāts
|date_event1         = 1637—1860
|event2              = Nikaragvas autonomija
|date_event2         = 1861—1894
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = 
|flag_p1             = 
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Nikaragva
|flag_s1             = Flag_of_Nicaragua.svg
|image_s1            = 
|s2                  = Hondurasa
|flag_s2             = Flag_of_Honduras.svg
|s3                  = Kostarika
|flag_s3             = Flag_of_Costa_Rica.svg
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag of Mosquitia.svg
|flag                = 
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Coat of arms of the Mosquito Monarchy.svg

|symbol              = 
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Map of the Mosquito Coast.jpg
|image_map_caption   = Moskitijas 1848. gada karte
|
|galvaspilsēta       = Sendibeja (1637—1844)&lt;br /&gt;[[Blūfīldsa]] (1844—1894)
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = [[miskitu valoda|miskitu]], [[angļu valoda|angļu]], [[spāņu valoda|spāņu]]
|reliģija            = 
|nauda               = 
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = 
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = 
|representative1     = 
|representative2     = 
|representative3     = 
|representative4     =
|year_representative1 = 
|year_representative2 = 
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = 
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = &lt;!--- Name of first chamber ---&gt;
|type_house1         = &lt;!--- Default: &quot;Upper house&quot;---&gt;
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  
|stat_pop1           = 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Moskitu krasts''' ({{val|en|Mosquito Coast}}, {{val|es|Costa de Mosquitos}}), zināma arī kā '''Moskitija''', bija vēsturisks un ģeokulturāls reģions [[Karību jūra]]s rietumu krastā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]].&lt;ref&gt;{{PZT|492|Moskitu krasts}}&lt;/ref&gt; Vēsturiski tā izplatība tiek definēta no [[Kamarona rags|Kamaronas raga]] mūsdienu [[Hondurasa|Hondurasā]] līdz [[Čagresa]]s upei [[panama|Panamā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.evaluamos.com/2011/internal.php?load=detail&amp;id=13682|title=Evaluamos - Periodismo de Código Abierto|website=www.evaluamos.com|access-date=2025-08-29|archive-date=2021-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210505143706/http://www.evaluamos.com/2011/internal.php?load=detail&amp;id=13682}}&lt;/ref&gt; bet šaurākā nozīmē tas ir reģions [[Nikaragva]]s austrumos un Hondurasas ziemeļaustrumos. Nosaukums cēlies no [[miskiti]]em, kas bija viena no reģiona dominējošajām pamatiedzīvotāju tautām. Šī teritorija vēsturiski bija saistīta ar Moskitijas karalisti — pamatiedzīvotāju valsti, kurai no 17. līdz 19. gadsimtam bija dažādas autonomijas pakāpes. 19. gadsimta beigās karalisti nomainīja Moskitijas rezervāts — teritorija, kas izveidota, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem, kuras mērķis bija saglabāt zināmu vietējās pārvaldības pakāpi.

19. gadsimtā Miskito karalistes robežu jautājums bija nopietns starptautiskās diplomātijas strīds starp [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], Nikaragvu un Hondurasu. Diplomātiskajā apmaiņā tika apspriestas pretrunīgas prasības gan par karalistes apjomu, gan par tās iespējamo neesamību. Britu un miskiti definīcija attiecās uz visu Centrālamerikas austrumu piekrasti no [[Agvana]]s upes ziemeļrietumos līdz [[Čiriki lagūna]]i dienvidaustrumos.

== Vēsture ==
Pirms eiropiešu ierašanās reģionā, šī teritorija bija sadalīta lielā skaitā mazu, egalitāru grupu, kas, iespējams, runāja valodās, kas radniecīgas majaņnu un paju valodām. [[Kristofors Kolumbs|Kolumbs]] savā ceturtajā ceļojumā īsi apmeklēja piekrasti, tomēr detalizēti spāņu apraksti par šo reģionu attiecas tikai uz 16. gadsimta beigām un 17. gadsimta sākumu. Saskaņā ar viņu izpratni par ģeogrāfiju, reģions bija sadalīts starp divām &quot;provincēm&quot; – Tagusgalpu un Tologalpu. Spāņu misionāru atstāto &quot;tautu&quot; sarakstos ir iekļauti pat 30 nosaukumi, lai gan Karla Ofena analīze liecina, ka daudzi no šiem nosaukumiem ir dublējušies, un reģionālajā ģeogrāfijā ir iekļaujamas aptuveni pusducis vienību, kas runā radniecīgos, bet atšķirīgos dialektos un apdzīvo dažādus reģiona upju baseinus.

=== Spāņu kolonizācijas mēģinājumi ===
16. gadsimtā [[Spānija]]s varas iestādes izdeva dažādas licences Tagusgalpas un Tologalpas iekarošanai 1545., 1562., 1577. un 1594. gadā, taču nav pierādījumu, ka kāda no šīm licencēm būtu novedusi pie kaut īslaicīgām apmetnēm vai iekarojumiem. Spāņi 16. gadsimtā nespēja iekarot šo reģionu, un 17. gadsimtā viņi centās &quot;samazināt&quot; to ar misionāru centieniem. Tie ietvēra vairākus [[Franciskāņi|franciskāņu]] mēģinājumus laikā no 1604. līdz 1612. gadam; vēl vienu mēģinājumu, ko vadīja Frajs Kristobals Martiness 1622. gadā, un trešo mēģinājumu laikā no 1667. līdz 1675. gadam. Neviens no šiem centieniem nedeva ilgstošus panākumus.

Tā kā spāņiem neizdevās būtiski ietekmēt reģionu, tas palika neatkarīgs no ārējas kontroles. Tas ļāva vietējiem iedzīvotājiem turpināt savu tradicionālo dzīvesveidu un uzņemt apmeklētājus no citiem reģioniem. Drīz vien patvērumu krastā atrada angļu un holandiešu pirāti, kas medīja Spānijas kuģus.

=== Britu kontakti un Moskitijas karalistes atzīšana ===
Lai gan agrīnajos aprakstos tas nav minēts, 17. gadsimta sākumā piekrastē pastāvēja politisks veidojums ar neskaidru organizāciju, bet, iespējams, ne pārāk stratificētu, ko angļi sauca par &quot;Moskitu karalisti&quot;. Viens no šīs valsts karaļiem ap 1634. gadu pēc ''Providence Island Company'' ielūguma apmeklēja [[Anglija|Angliju]] un uzturējās tur trīs gadus.

Turpmākajos gados karaliste stingri pretojās jebkādiem spāņu iebrukumiem un bija gatava piedāvāt atpūtu un patvērumu jebkurām pret spāņiem noskaņotām grupām, kas varētu ierasties tās krastos. Vismaz angļu un franču [[Pirātisms|pirāti]] tur viesojās, uzņemot ūdeni un pārtiku. Detalizēts karalistes apraksts, ko sarakstījis pirāts, kas pazīstams tikai kā M. V., apraksta tās organizāciju kā principiāli egalitāru, kur karalis un daži ierēdņi (tajā periodā parasti saukti par &quot;kapteiņiem&quot;) galvenokārt bija militārie vadītāji, bet tikai kara laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Collection of Voyages and Travels: Some Now First Printed from Original Manuscripts, Others Translated Out of Foreign Languages, and Now First Published in English. To which are Added Some Few that Have Formerly Appear’d in English, But Do Now for Their Excellency and Scarceness Deserve to be Reprinted ...|url=https://books.google.com/books?id=0FVEAAAAcAAJ&amp;dq=where+about+50+more+Indians+inhabit,+the+chief+whereof+is+call'd+Annaby.&amp;pg=PA288|date=1745|first=John|last=Churchill}}&lt;/ref&gt;

==== Agrīnā alianse ar britiem ====
[[Attēls:Map of Guatemala - reduced from the survey in the archives of that country, 1826. LOC 2004629011.jpg|thumb|300x300px|Centrālamerika ap 1600. gadu]]
Pirmie britu kontakti ar Moskitiju sākās ap 1630. gadu, kad angļu licencētās ''Providence Island Company'' aģenti, kuru priekšsēdētājs bija Vorikas grāfs un kasieris Džons Pims, ieņēma divas nelielas saliņas piekrastē un nodibināja draudzīgas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Starp kompānijas galveno bāzi un apmetni [[Providensija|Providensijas salā]] un piekrasti no 1630. līdz 1641. gadam notika regulāra sarakste.

Pirmie angļu kolonisti kontinentālajā daļā ieradās 1633. gadā un primitīvā tirdzniecībā ar miskitiem apmainījās produktiem. Angļi rūpniecības preces, piemēram, ieročus, [[mačete]]s, krelles, spoguļus utt. iemainīja pret [[kakao]], dzīvnieku ādām, sarsapariljām, [[Kaučuks|kaučuku]], koksni un bruņurupuču čaulām.

''Providence Island Company'' sponapmaksāja miskitu karaļa dēla vizīti Anglijā [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] valdīšanas laikā (1625–1649). Pēc tēva nāves dēls atgriezās mājās un nodeva savu valsti angļu aizsardzībā. Pēc tam, kad Spānija 1641. gadā iekaroja Providensijas salu, Anglijai vairs nebija bāzes piekrastes tuvumā. Tomēr neilgi pēc tam, kad angļi 1655. gadā iekaroja [[Jamaika|Jamaiku]], viņi atjaunoja attiecības ar piekrasti, un Oldmens 1661. gadā devās apmeklēt Angliju. Saskaņā ar viņa dēla Džeremija 1699. gada liecību, viņu audiencē uzņēma &quot;viņa brālis karalis&quot; [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] un viņam pasniedza &quot;lakotu cepuri&quot; un uzdevumu &quot;laipni palīdzēt tiem nomaldījušajiem angļiem, kuriem gadītos ierasties tajā virzienā, ar [[Plantāns|plantāniem]], zivīm un bruņurupučiem&quot;.

==== Moskitijas sambo izcelsme ====
Lai gan liecības atšķiras, pieņemts, ka Moskitijas [[Sambo (rase)|sambo]] ir cēlusies no 17. gadsimta vidū [[Vergu tirdzniecība|vergu]] kuģa avārijā izdzīvojušajiem melnādainajiem vergiem. Šie izdzīvojušie apprecējās ar vietējiem miskitiem, tādējādi radot jauktas rases populāciju. Viņi pakāpeniski pārņēma [[Miskitu valoda|miskitu valodu]] un lielu daļu kultūras. Moskitijas sambo apmetās netālu no [[Koko]] upes. Līdz 17. gadsimta beigām viņu vadonis ieņēma ģenerāļa amatu un pārvaldīja karalistes ziemeļu daļu. Astoņpadsmitā gadsimta sākumā sambo izdevās pārņemt karaļa amatu, ko viņi ieņēma vismaz atlikušo gadsimta daļu.

17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā sambo sāka sirojumus spāņu kontrolētajās teritorijās un joprojām neatkarīgajās pamatiedzīvotāju kopienās šajā apgabalā. Miskitu sirotāji sasniedza pat [[Jukatana|Jukatanu]] ziemeļos un [[Čagresa]]s upi dienvidos. Viņi pārdeva daudzus no gūstekņiem angļu tirgotājiem; vergi tika aizvesti uz Jamaiku strādāt [[Cukurniedres|cukurniedru]] plantācijās. Šādu sirotāju uzbrukumu rezultātā sambo ieguva dominējošāku stāvokli, un karaļa domēnu galvenokārt apdzīvoja sambo. Viņi arī palīdzēja Jamaikas valdībai medīt izbēgušos vergus [[Maroni (etnoss)|maronus]] 1720. gados.

==== Sociopolitiskā sistēma ====
Lai gan angļu aprakstos šī teritorija tika dēvēta par &quot;karalisti&quot;, sākotnēji tā bija samērā brīvi organizēta. 1699. gadā rakstītā karaļvalsts aprakstā ir norādīts, ka tā aizņēma fragmentāras teritorijas gar Karību jūras piekrasti. Tajā, iespējams, nebija iekļautas nedaudzās angļu tirgotāju apmetnes. Lai gan angļu aprakstos ir minēti arī dažādi dižciltīgo tituli, miskitu sociālā struktūra, šķiet, nav bijusi īpaši stratificēta. 1699. gada aprakstā ir atzīmēts, ka cilvēkiem ar tādiem tituliem kā &quot;karalis&quot; un &quot;gubernators&quot; bija tikai kara vadītāju pilnvaras un viņiem nebija pēdējā vārda tiesas strīdos. Neskatoties uz to, autors uzskatīja, ka iedzīvotāji dzīvo egalitārā valstī.

Savā 1699. gada aprakstā M. V. pieminēja titulētus ierēdņus, taču vēlāki avoti šos augstākos amatus definē kā karali, gubernatoru, ģenerāli un admirāli. 18. gadsimta sākumā karaliste tika organizēta četrās atšķirīgās iedzīvotāju kopienās, kas koncentrējās kuģojamo upju krastos. Šīs kopienas bija integrētas vienā, kaut arī brīvi strukturētā politiskā apvienībā. Ziemeļu daļās dominēja Sambuss, bet dienvidu daļās — Tavira Miskito. 18. gadsimta beigās (pēc 1766. gada) parādījās vēl viens tituls — admirālis, kas kontrolēja reģionu dienvidos no [[Perlasas lagūna]]s līdz pat [[Blūfīldsa]]i.

==== Britu apmetnes ====
Miskitu karalis Edvards I un [[Apvienotā Karaliste|briti]] 1740. gadā noslēdza oficiālu Draudzības un alianses līgumu, un Roberts Hodžsons vecākais tika iecelts par Krasta superintendatu. Līguma formulējums ietver to, kas pielīdzināms suverenitātes atteikšanai, un vēsturnieki to bieži uztver kā norādi uz britu [[Protektorāts|protektorāta]] izveidošanu pār karalisti.

Lielbritānijas galvenais motīvs un līguma tiešākais rezultāts bija nodrošināt aliansi starp Miskitu krastu un britiem Dženkinsa auss karam, un miskiti un briti kara laikā sadarbojās uzbrukumos Spānijas apmetnēm. Visievērojamākais no tiem bija reids [[Matina|Matinā]] 1747. gada augustā – tās galvenais cietoksnis (''Fuerte de San Fernando de Matina'') tika ieņemts, un ar [[kakao]] bagātā teritorija pēc tam tika izpostīta. Šī militārā sadarbība izrādījās svarīga, jo miskitu spēki bija vitāli svarīgi ne tikai britu interešu aizsardzībai Moskitijā, bet arī britu īpašumiem [[Britu Hondurasa|Britu Hondurasā]] (mūsdienu Beliza).

Šo formālo attiecību ilgstošāks rezultāts bija tas, ka Edvards un vēlākie miskitu valdnieki atļāva britiem dibināt apmetnes un plantācijas savā teritorijā un 1742. gadā atvēlēja pirmos zemes iecirkņus šim nolūkam. Britu apmetnes koncentrējās īpaši [[Siko]] upes lejtecē, [[Grasjasadjosa rags|Grasjasadjosa]] ragā un [[Blūfīldsa|Blūfīldsā]]. Britu plantāciju īpašnieki izmantoja savus īpašumus dažu eksporta kultūru audzēšanai un kā bāzes kokmateriālu, īpaši sarkankoka, ieguvei. Lielāko daļu darbaspēka īpašumos nodrošināja [[Āfrika]]s vergi un vietējie vergi, kas tika sagūstīti miskitu un britu sirojumos Spānijas teritorijā. Līdz 1786. gadam krastā dzīvoja vairāki simti britu iedzīvotāju un vairāki tūkstoši vergu, galvenokārt no Āfrikas.

Miskito karaļi regulāri saņēma dāvanas no britiem ieroču un patēriņa preču veidā un nodrošināja drošību pret vergu sacelšanos un bēgļu sagūstīšanu.

==== Britu evakuācija ====
Spānija ilgstoši ievērojami cieta no miskitu sirojumiem, kas turpinājās arī miera laikā. Kad sākās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karš]], Spānijas spēki mēģināja likvidēt britu klātbūtni, ieņemot apmetni pie Siko upes un padzenot britu kolonistus no [[Roatana]]s salas; tomēr tas galu galā neizdevās, kad bruņoti kolonisti Edvarda Desparda (''Edward Despard'') vadībā atguva apmetnes.

Lai gan Spānija nespēja padzīt britus no krasta vai ieņemt kādas pozīcijas, diplomātisko sarunu gaitā pēc kara Lielbritānija piekāpās Spānijai. 1786. gada Londonas konvencijā Lielbritānija piekrita evakuēt britu kolonistus un viņu vergus no Moskitu krasta uz viņu vēl neoficiālo koloniju, kas vēlāk kļuva par Britu Hondurasu; vēlākie līgumi atzina Lielbritānijas komerciālās, bet nekad teritoriālās tiesības šajā reģionā. Daži kolonisti un viņu vergi, īpaši Blūfīldsā, varēja palikt pēc tam, kad zvērēja uzticību Spānijas karalim.

=== Spāņu starpposms ===

==== Spāņu apmetnes ====
Lai gan [[Spānija]] oficiāli atzina Moskitijas karalistes neatkarību, 1778. gadā parakstot provizorisko Miera un tirdzniecības līgumu, [[Jaunā Granada|Jaunās Granadas]] vicekaralis Fransisko Hils de Taboada ieteica, ka Moskitijas iekarošanu veiktu koloniālā valdība, kas izveidota [[Havana|Havanā]], Kubā, taču Spānijas karaļnams šo ideju noraidīja. [[Gvatemala]] protestēja pret Spānijas ieceltā gubernatora Blūfīldsā nepaklausību, kurš nebija neviens cits kā bijušais britu piekrastes superintendents Roberts Hodžsons jaunākais, kurš nesen bija zvērējis uzticību Spānijai, taču viņa lojalitāti un labo darbu aizstāvēja Jaunās Granadas vicekaralis Hosē Manuels de Espeleta, un uzskatīja, ka Hodžsona ietekme miskitu vidū ir vitāli svarīga, lai izvairītos no sacelšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/|title=Repositorio institucional UN|last=Dirección Nacional de Bibliotecas|last2=Salvador|first2=Pereira, Ricardo|website=www.bdigital.unal.edu.co|access-date=2025-08-30|date=1883|language=es|last3=Salvador|first3=Pereira, Ricardo|last4=Salvador|first4=Pereira, Ricardo|archive-date=2014-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20140819083734/http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/}}&lt;/ref&gt;

Spāņi cerēja iegūt miskitu elites atbalstu, piedāvājot dāvanas, kādas bija britiem, un izglītojot viņu jaunatni Gvatemalā, jo iepriekš daudzi miskiti bija ieguvuši izglītību [[Jamaika|Jamaikā]]. Uz piekrasti devās arī katoļu misionāri ar mērķi šajā periodā pievērst ticībai vietējos iedzīvotājus. Jaunās kārtības pieņemšana bija neviennozīmīga un bieži vien to ietekmēja esošā spriedze pašu miskitu elitē, kas bija sadalīta starp ziemeļu reģioniem, kurus kontrolēja sambo, kas bija lojāli karalim Džordžam II Frederikam, kurš pats palika draudzīgs pret britiem, un taviru dienvidniekiem, kas pievienojās admirālim Britonam, kurš bija izveidojis ciešākas saites ar Spāniju un pēc savas pievēršanās katoļticībai pieņēma vārdu Dons Karloss Antonio Kastilja.

Spāņi arī centās ieņemt iepriekš britu kolonistu apgūtās vietas ar saviem kolonistiem. Sākot ar 1787. gadu, no [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] un [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] tika ievesti aptuveni 1200 kolonistu. Viņi apmetās Sendibejā, Grasjasadjosas ragā un Siko upes krastos, bet ne jaunajā galvaspilsētā Blūfīldsā.

==== Miskitu sacelšanās ====
Spāņu kolonizācijas projekts cieta neveiksmes, jo daudzi kolonisti gāja bojā ceļā un miskitu elite izrādīja neapmierinātību ar spāņu piedāvātajām dāvanām. Miskiti atsāka tirdzniecību ar [[Jamaika|Jamaiku]], un, kad 1797. gadā pienāca ziņas par vēl vienu angļu-spāņu karu, Džordžs II sapulcināja armiju, lai uzbruktu [[Blūfīldsa]]i, padzina Hodžsonu no valsts un 1800. gada 4. septembrī padzina spāņus no karalistes. Tomēr karalis 1800. gada oktobrī pēkšņi nomira. Saskaņā ar britu Džordža Hendersona, kurš 1804. gadā apmeklēja Moskitu krastu, teikto, daudzi karalistē uzskatīja, ka Džordžu II noindējis viņa brālis Stīvens kā daļu no darījuma ar spāņiem. Lai neļautu Stīvenam sagrābt varu, ģenerālis Robinsons caur [[Beliza|Belizu]] nogādāja Džordža II jauno mantinieku Džordžu Frederiku Augustu II uz Jamaiku un nodibināja reģentu viņa vārdā.

Tā kā Spānijas vara pār Moskitiju bija izzudusi un britu ietekme strauji atgriezās, Gvatemalas ģenerālkapteinis centās no Spānijas iegūt pilnvaru pilnīgai krasta kontrolei. Tā vietā Spānijas valdība 1803. gada 30. novembrī nolēma noraidīt Gvatemalas lūgumu, atkārtoti apstiprinot Jaunās Granadas vicekaralistes militāro kontroli pār [[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs|Sanandresas, Providensas un Santakatalīnas arhipelāgu]] (Jaunās Granadas krasta apsardze to izmantoja kā bāzi pret britu porātu kuģiem, kas bieži vien ieradās no pašas Moskitijas), un nododot Moskitijas dienvidaustrumu daļas militāro jurisdikciju Jaunajai Granadai un uzskatot šo teritoriju par Sanandresas atkarīgo teritoriju. Lai gan Spānijas vara Moskitijā nekad netika atjaunota (tā vietā briti 1806. gadā kara pret Spāniju laikā okupēja pašu arhipelāgu), 1803. gada Karaliskais dekrēts kļuva par iemeslu teritoriāliem strīdiem starp Moskitijas Karalisti un [[Centrālamerikas Federālā Republika|Centrālamerikas Apvienotajām provincēm]] un [[Lielkolumbija|Lielo Kolumbiju]] pēc Latīņamerikas neatkarības iegūšanas, kā arī starp [[Nikaragva|Nikaragvu]] un [[Kolumbija|Kolumbiju]] atlikušajā 19. gadsimta daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/|title=Documentos sobre límites de los Estados-Unidos de Colombia: copiados de los originales que se encuentran en el Archivo de Indias de Sevilla, y acompañados de breves consideraciones sobre el verdadero Uti possidetis juris de 1810|last=Pereira, Ricardo S.|access-date={{dat|2025|08|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140819083734/http://www.bdigital.unal.edu.co/6890/}}&lt;/ref&gt;

Tikmēr princis Stefans, kurš pildīja karaļa reģenta pienākumus, kopā ar admirāli Naulu un kapteini Mariano, Tubapi gubernatora dēlu, 1797. gadā devās valsts vizītē uz Gvatemalas Karalisti. 1815. gadā princis Stefans un 33 citi ievērojami miskitu pārstāvji deva savu &quot;piekrišanu, atzinību un deklarāciju&quot; Džordžam Frederikam Augustam II kā viņu &quot;suverēnajam karalim&quot;. Viņa kronēšana Belizā 1816. gada 16. janvārī, apzināti cenšoties nodrošināt britu atbalstu, iezīmēja reģenta varas beigas. Tikmēr Spānija 1819. gadā zaudēja varu pār Jauno Granadu un 1821. gadā pār Centrālameriku, kad tika proklamēta [[Pirmā Meksikas impērija]].

=== Atjaunotā britu klātbūtne ===
Pēc neatkarības iegūšanas gan Lielkolumbijā, gan Centrālamerikā notika sīvas iekšējas nesaskaņas, un jebkuras reģionālās lielvaras potenciāls apdraudēt Moskitijas karalisti samazinājās. Miskitu karaļi turpināja aliansi ar Lielbritāniju, kas 1801. gadā apvienojās ar [[Īrija (sala)|Īriju]], izveidojot Apvienoto Karalisti, kā arī [[Beliza]]i aizstājot [[Jamaika|Jamaiku]] kā galveno britu saikni ar karalisti. Džordža Frīdriha Augusta II 1816. gada kronēšanu Belizā 1845. gadā atdarināja viņa pēctecis Roberts Čārlzs Frīdrihs.

==== Ekonomiskā ekspansija ====
[[Attēls:Bluefields Mosquito Coast 1845.jpg|thumb|300x300px|Ēkas Blūfīldsā 1845. gadā]]
Miskitu karaļi atļāva ārzemniekiem apmesties savās zemēs, ja vien tika respektēta viņu suverenitāte. Šo iespēju izmantoja britu tirgotāji un [[garifuni]] no Truhiljo [[Hondurasa|Hondurasā]]. Laikā no 1820. līdz 1837. gadam skotu krāpnieks Gregors Makgregors izlikās, ka Džordžs Frederiks Augusts II viņu ir iecēlis par &quot;Pojaisas kasiku&quot;, un pārdeva viltotas zemes tiesības kolonistiem un investoriem Lielbritānijā un Francijā. Lielākā daļa kolonistu cieta no infrastruktūras trūkuma un nomira no tropiskām slimībām, Makgregoram liekot viņiem ticēt, ka šī teritorija jau ir apbūvēta un tai tieši trūkst kvalificētu darbinieku. 19. gadsimta 30. un 40. gados karalis Roberts Čārlzs Frederiks iecēla arī mazos tirgotājus, īpaši Viljamu Hodžsonu un brāļus Pīteru un Semjuelu Šeperdus, par saviem aģentiem, lai administrētu savas prasības attiecībā uz nodevām un nodokļiem no zemēm, kas atrodas tik tālu uz dienvidiem kā [[Bokasa del Toro (province)|Boka del Toro]].

Tajā pašā laikā [[Sarkankoks|sarkankoka]] tirdzniecība sasniedza maksimumu Eiropā, bet piegāde no galvenajā eksportētāja Belizas kļuva nepietiekama. Moskitija kļuva par alternatīvu ieguves avotu Belizā bāzētajiem tirgotājiem un kokzāģētavām, kuri no Roberta Čārlza Frederika ieguva koncesijas un zemes īpašumus. 1837. gadā Lielbritānija sāka diplomātiskus pasākumus, lai neļautu jaunajām valstīm, kas 1838.–1841. gadā pameta sabrukušo Centrālamerikas Federatīvo Republiku, iejaukties Moskitijas karalistes dzīvē.

Ekonomikas paplašināšanās piesaistīja kapitālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kā arī imigrantus no ASV, [[Rietumindija]]s, [[Eiropa]]s, [[Sīrija]]s un [[Ķīna]]s. Īpaši liela bija afrokarību iedzīvotāju imigrācija pēc verdzības atcelšanas britu un franču valdījumos [[Antiļu salas|Antiļu salās]] 1841. gadā, kuri galvenokārt apmetās Blūfīldsā un tās apkārtnē, saplūstot ar to vergu pēctečiem, kuri nebija evakuēti 1786. gadā, un radot moskitiešu kreolu etnosu. Pateicoties labākajām [[angļu valoda]]s zināšanām, kreoli drīz vien kļuva par ārvalstu uzņēmumu visvairāk meklētajiem darbiniekiem, ieņemot uzņēmumu vidējo līmeņu amatus un atstājot vietējiem miskitiem vissliktāk apmaksātās profesijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Etnogénesis, hibridación y consolidación de la identidad del pueblo Miskitu|url=https://books.google.com/books?id=sti7L6DXoAcC}}&lt;/ref&gt;

==== Diplomātisko misiju atjaunošana un amerikāņu opozīcija ====
[[Attēls:Map of the Mosquito Coast.jpg|thumb|421x421px|Moskitu krasts 19. gadsimta vidū]]
1844. gadā Patriks Vokers tika iecelts par Lielbritānijas aģentu un ģenerālkonsulu Moskitijas karalistē. Iecelšanu amatā motivēja anarhija Moskitijā pēc Roberta Čārlza Frederika nāves, kā arī gaidāmā [[Teksasa]]s aneksija Amerikā un britu vēlme uzbūvēt kanālu caur Centrālameriku, pirms to paveic Amerikas Savienotās Valstis.

Tika apgalvots, ka karaliste plešas no [[Hondurasas rags|Hondurasas raga]] ziemeļos līdz [[Sanhuana (upe)|Sanhuanas]] upes ietekai dienvidos. Nikaragva protestēja un nosūtīja karaspēku uz Sanhuanu del Norti, uz ko miskitu karalis Džordžs Augusts Frīdrihs II atbildēja ar ultimātu 1847. gada 25. oktobrī, pieprasot Nikaragvai &quot;atsaukt Nikaragvas klātbūtni no Sanhuanas upes ietekas&quot; līdz 1848. gada 1. janvārim vai &quot;ka tiks izmantoti piespiedu līdzekļi, lai saglabātu karaļa tiesības un varu&quot;. 1847. gada 8. decembrī karalis Džordžs savai Valsts padomei paziņoja par &quot;ļoti karalisko uzņemšanu, ar ko viņš bija saskāries Jamaikā, un īpaši draudzīgo un laipno attieksmi, ko viņš bija saņēmis no gubernatora, Viņa Ekselences sera Čārlza Greja, un tika nolemts, ka pilsēta pie Sanhuanas upes ietekas nākotnē tiks saukta par Greitaunu&quot;.

Nikaragva iesniedza apelāciju Amerikas Savienotajām Valstīm, taču amerikāņi, kas tobrīd karoja ar [[Meksika|Meksiku]], neatbildēja. Pēc ultimāta termiņa beigām miskitu un britu spēki karaļa un Patrika Volkera vadībā, kurus atbalstīja divi britu karakuģi, ieņēma Sanhuanu del Norti. Viņi arī iznīcināja Serapaki, kur tika internēti pirmā karagājiena uz Sanhuanu del Norti laikā sagūstītie britu gūstekņi, un devās uz [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezeru]], kur Volkers noslīka. 7. martā Nikaragva parakstīja miera līgumu, saskaņā ar kuru tā nodeva [[Greitauna|Greitaunu]] Moskitijai, kura to bija pārdēvējusi Jamaikas gubernatora Čārlza Edvarda Greja vārdā.

Pēc [[ASV—Meksikas karš|Meksikas un Amerikas kara]] beigām jaunais ASV pārstāvis Centrālamerikā E. Dž. Skjērs centās panākt, lai [[Nikaragva]], [[Salvadora]] un [[Hondurasa]] izveidotu kopīgu fronti pret britiem, kuri tagad draudēja anektēt Tigres salu [[Fonsekas līcis|Fonsekas līcī]] Hondurasas Klusā okeāna piekrastē. Pēc tam, kad britu un amerikāņu spēki gandrīz sadūrās pie Tigres salas, abas valdības izteica rājienu savu spēku komandieriem un 1850. gada 18. aprīlī noslēdza Kleitonas—Bulvera līgumu. Šajā dokumentā abas lielvalstis apņēmās garantēt ierosinātā kanāla neitralitāti un vienlīdzīgu izmantošanu, kā arī &quot;neokupēt, nenocietināt, nekolonizēt, neuzņemties un neīstenot nekādu varu pār Nikaragvu, [[Kostarika|Kostariku]], Moskitu krastu vai jebkuru Centrālamerikas daļu&quot;, kā arī neizmantot nevienu protektorātu vai aliansi, pašreizējo vai nākotnes, šādiem mērķiem.

Amerikas Savienotās Valstis pieņēma, ka tas nozīmē tūlītēju britu aiziešanu no Moskitu krasta, savukārt briti apgalvoja, ka tas viņus tikai saista ar aizliegumu tālāk paplašināties Centrālamerikā un ka gan ilgstošais protektorāts, gan 1848. gada miera līgums joprojām ir spēkā. 21. novembrī amerikāņu tvaikoni ''Prometheus'' apšaudītja britu karakuģis par ostas tarifu nemaksāšanu Greitaunā. Viens no pasažieriem bija Kornēlijs Vanderbilts, biznesa magnāts un viens no tobrīd bagātākajiem cilvēkiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Lielbritānijas valdība atvainojās pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis nosūtīja uz šo apgabalu divus bruņotus karakuģus.

Turpmākajos gados notika vēl vairāki incidenti. 1852. gadā Lielbritānija okupēja [[Baijas salas]] pie Hondurasas krastiem un noraidīja amerikāņu protestus, apgalvojot, ka tās pirms līguma noslēgšanas bija Belizas sastāvdaļa. Amerikāņu pārstāvis Nikaragvā Solons Borlends uzskatīja līgumu par pārkāptu un atklāti iestājās par Nikaragvas un pārējās Centrālamerikas aneksiju ASV, par ko viņš bija spiests atkāpties no amata. 1853. gadā vietējie iedzīvotāji izlaupīja un iznīcināja ASV piederošā uzņēmuma ''Accessory Transit Company'' ēkas Greitaunā. 1854. gadā amerikāņu tvaikoņa kapteinis nogalināja Greitaunas kreolu, un Borlends, kurš pēc atkāpšanās bija palicis Greitaunā, apturēja arestu par slepkavību, piedraudot maršalam un viņa vīriem ar šauteni, apgalvojot, ka viņiem nav tiesību arestēt Amerikas pilsoni. Lai gan viņam nebija amata, Borlends pavēlēja 50 amerikāņu pasažieriem, kas devās uz Ņujorku, palikt uz sauszemes un &quot;aizsargāt ASV intereses&quot;, kamēr viņš pats devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm pēc palīdzības. Kā piemēru [[lielgaballaivu diplomātija]]s īstenošanai amerikāņi nosūtīja kuģi ''Cyane'' un pieprasīja {{sk|24000}} dolāru kompensāciju par zaudējumiem, atvainošanos un solījumu nākotnē uzvesties labi. Kad nosacījumi netika izpildīti, apkalpe bombardēja Greitaunu, pēc tam izsēdās un nodedzināja pilsētu. Postījumi bija lieli, bet neviens necieta. Tā kā uzmanību piesaistīja notiekošais [[Krimas karš]] un Lielbritānijas tirgotāju šķiras stingrā pretestība karam ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas valdība tikai protestēja un pieprasīja atvainošanos, kas nekad netika saņemta.

Līdz 1859. gadam britu sabiedrības vairs neatbalstīja viņu nācijas klātbūtni Moskitu krastā. Lielbritānijas valdība atdeva Baijas salas un Moskitu krasta ziemeļu daļu Hondurasai, kā kompensāciju vienojoties ar Gvatemalu par Lielbritānijas teritorijas paplašināšanu Belizā. Nākamajā gadā Lielbritānija parakstīja Managvas līgumu, nododot Moskitu krasta centrālo daļu Nikaragvai.

==== Brāļu draudzes ierašanās ====
19. gadsimta četrdesmitajos gados divi Lielbritānijas pilsoņi, kas ceļoja pa Eiropu, reklamējot zemes pārdošanu [[Grasjasadjosa rags|Grasjasadjosa ragā]], piesaistīja [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] prinča Kārļa interesi. Kārļa sākotnējais plāns bija izveidot prūšu apmetni šajā apgabalā, un viņš nosūtīja trīs vācu tirgotājus, lai izpētītu šo iespēju uz vietas. Viņu slēdziens bija pret [[Kolonizācija|kolonizāciju]], taču viņu ieteikumu evaņģelizēt Moskitu kratu pieņēma [[Valdenburga|Šēnburgas-Valdenburgas]] princis, kurš deleģēja šo uzdevumu [[Brāļu draudze]]i. Pirmie misionāri ieradās 1848. gadā ar lorda Palmerstona ieteikuma vēstuli un 1849. gadā sāka darbu [[Blūfīldsa|Blūfīldsā]], koncentrējoties uz karalisko ģimeni un kreoliem, pirms paplašinājās uz pārējo karalisti. 1880. gadā misijas locekļu skaits sasniedza 1030 cilvēkus, galvenokārt pilsētu kreolus. Līdz 1890. gadam draudžu locekļu skaits bija jau 3924, un tajās galvenokārt bija miskiti un lauku iedzīvotāji.

=== Managvas līgums ===
[[Attēls:Flag of the Mosquito Reserve (1881-1894).svg|thumb|300x300px|Moskitu rezervāta karogs]]
1860. gada 28. janvārī [[Lielbritānija]] un [[Nikaragva]] parakstīja [[Managva]]s līgumu, kas nodeva Nikaragvai sizerēna varu pār Moskitu krasta centrālo daļu starp [[Grasjasadjosa rags|Grasjasadjosa ragu]] un [[Greitauna|Greitaunu]]. Mēģinājumi izlemt par suverenitāti pār [[Koko]] upes ziemeļu krastu, kas sadala Grasjasadjosa ragu uz pusēm, sākās 1869. gadā, taču tika atrisināti tikai deviņdesmit vienu gadu vēlāk, kad Starptautiskā Tiesa lēma par labu [[Hondurasa]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.icj-cij.org/docket/files/120/13719.pdf|title=Memorial Submitted by the Government of Nicaragua, vol. I: Maritime delimitation between Nicaragua and Honduras in the Caribbean Sea (Nicaragua v. Honduras)|access-date={{dat|2025|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140819102817/http://www.icj-cij.org/docket/files/120/13719.pdf}}&lt;/ref&gt;

1860. gada līgumā arī tika atzīts, ka Moskitijas karaliste, kuras platība tagad bija samazināta, kļūs par pašpārvaldes apgabalu, ko parasti sauc par '''Moskitu rezervātu''' ({{Val|es|Reserva Mosquitia}}, {{Val|en|Mosquito Reservation}}), un to raksturoja kā ''imperium in imperio''. Rezervāta pašpārvaldes konstitūcija, kas tika parakstīta 1861. gada 13. septembrī, apstiprināja miskitu karali Džordžu Augustu Frederiku II par teritorijas un tās iedzīvotāju valdnieku, mainot arī viņa titulu no karaļa uz virsaiti; un ka virsaiti konsultēs 41 locekļa padome, kas ievēlēta uz astoņiem gadiem. Šīs padomes sastāvs neaprobežojās tikai ar miskitiem: pirmajā padomē bija iekļauti vairāki [[brāļu draudze]]s misionāri, un tās pirmā sesija sākās ar runu šīs konfesijas uzrunu. Kā kompensāciju par zaudējumiem Džordžam Augustam Frederikam II Nikaragvas valdība maksātu 1000 [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] gadā līdz 1870. gadam.

Džordža Augusta Frederika II nāve 1865. gadā, kad bija pagājusi tikai puse no šī laika, izraisīja strīdu starp Nikaragvu un rezervāta valdību. Kā norādīts tā nosaukumā, iedzimtā virsaiša amats nebija pilnībā vēlēts, tāpat kā iepriekšējais karaļa tituls, bet gan tas bija jāieņem Džordža Augusta Frederika II dzimtas pārstāvim ar pilnīgu miskitu izcelsmi. Padome apgalvoja, ka neviena no Džordža Augusta Frederika II sievām nebija miskitu izcelsmes un ka neviens no viņu bērniem nebija tiesīgs ieņemt šo amatu. Viljama Henrija Klarenss, Džordža Augusta Frederika II brāļadēla no viņa otrās māsas, ievēlēšanu par jauno virsaiti Nikaragva neatzina. Viljams Henrijs Klarenss lūdza atbalstu Lielbritānijai, apsūdzot Nikaragvu 1860. gada līguma noteikumu neievērošanā un apgabala pašpārvaldes apdraudēšanā, kā arī sūdzoties gan par pieaugošo nikaragviešu imigrāciju, gan par politisko nestabilitāti pašā Nikaragvā, kas apdraudēja mieru rezervātā.

1881. gadā Nikaragva un Lielbritānija vienojās 1860. gada līguma visstrīdīgākos punktus pakļaut [[Austroungārija]]s imperatora [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franča Jozefa I]] arbitrāžai. Viņa lēmums, kas tika publicēts 2. jūlijā, lielā mērā atbilda miskitu — un līdz ar to arī britu — interesēm. Arbitrāža nolēma, ka:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pueblosoriginarios.com/biografias/jefes_miskitos.html|title=Jefes Hereditarios Miskitos (1865 -1894)|website=pueblosoriginarios.com|access-date=2025-08-31}}&lt;/ref&gt;

* Nikaragvas Republikas suverenitāte, kas tika atzīta ar 1860. gada 28. janvāra Managvas līguma I un II pantu, nav pilnīga un neierobežota attiecībā uz teritoriju, kas piešķirta miskitu indiāņiem, un to ierobežo pašpārvalde, kas miskitu indiāņiem piešķirta šī līguma III pantā.
* Nikaragvai bija tiesības pacelt savu karogu jebkurā teritorijas daļā.
* Nikaragva varēja teritorijā uzturēt komisāru, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses.
* Miskiti varēja arī pacelt savu karogu teritorijā, ja vien minētajā karogā bija ietverta kāda Nikaragvas sizerenitātes zīme. Kompromiss tika panākts, mainot Lielbritānijas protektorāta laikā izmantoto karogu; tā kantonā esošo Apvienotās Karalistes karogu aizstājot ar Nikaragvas karogu.
* Nikaragva nevarēja izsniegt koncesijas dabas resursu ieguvei teritorijā. Šādas tiesības bija tikai Moskitu rezervāta pārvaldības pašvaldības iestādei.
* Nikaragva nevarēja regulēt miskitu tirdzniecību, kā arī aplikt ar nodokļiem importu uz teritoriju vai eksportu no tās.
* Nikaragvai bija jāmaksā nokavētā nauda miskitu vadonim.
* Nikaragva nevarēja ierobežot vai aplikt ar nodokļiem preces, kas importētas vai eksportētas caur Greitaunas ostu, ja vien šīs preces netika vestas uz vai no Nikaragvas teritorijas ārpus rezervāta.

==== Aneksija Nikaragvā ====
[[Attēls:Map of the disputed territory between Nicaragua and Honduras.jpg|thumb|444x444px|Nikaragva un strīdus teritorijas 1894. gadā]]
Kad 1894. gadā nikaragviešu publicists un politiķis Rigoberto Kabesass uzsāka kampaņu par rezervāta aneksiju, vietējie iedzīvotāji atbildēja ar enerģiskiem protestiem, aicinājumu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] viņus aizsargāt, bet bez lieliem panākumiem. Situācija bija tāda, ka no 6. jūlija līdz 7. augustam ASV okupēja [[Blūfīldsa|Blūfīldsu]], lai &quot;aizsargātu ASV intereses&quot;. Pēc gandrīz četrpadsmit gadiem pilnīgas autonomijas, 1894. gada 20. novembrī Nikaragvas prezidents Hosē Santoss Selaja iekļāva miskitu teritoriju Nikaragvas Republikā. Lielākā daļa Moskitu krasta centrālā reģiona tika reorganizēta kā Selajas departaments.

=== Moskitu krasts Nikaragvas sastāvā ===
Miskiti turpināja baudīt zināmu autonomiju Nikaragvas sastāvā, lai gan pastāvēja ievērojama spriedze starp valdības un pamatiedzīvotāju prasībām. Šī spriedze tika atklāti pausta [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte|sandīnistu]] valdīšanas laikā, kuri tiecās pēc lielākas valsts kontroles. Moskitu krasta iedzīvotāji stingri atbalstīja ASV centienus graut sandinistus un bija nozīmīgi [[Kontras|Kontru]] sabiedrotie. 1980. gados tika likvidēts Selajas departaments un tā vietā tika izveidots Ziemeļatlantijas autonomais reģions (RAAN) un Dienvidatlantijas autonomais reģions (RAAS). Šie reģioni 2014. gadā tika pārdēvēti par [[Ziemeļu Karību Krasta autonomais reģions|Ziemeļu Karību Krasta autonomo reģionu]] (RACCN) un [[Dienvidu Karību Krasta autonomais reģions|Dienvidu Karību Krasta autonomo reģionu]] (RACCS).

=== Miskitu separātisms ===
Miskitu disidenti 2009. gadā pasludināja neatzītās Kominitārās Moskitijas nācijas neatkarību. Kustību vada mācītājs Hektors Viljamss, kuru par Moskitijas ''Vihta Tara'' (Lielo tiesnesi) ievēlēja Vecāko padome, tās pārvaldes institūcija, kas sastāv no tradicionālajiem miskitu kopienas līderiem. Padome iestājas par neatkarību un ir apsvērusi referendumu, cenšoties panākt starptautisku atzīšanu. Tā risina arī nabadzīgo Moskitijas kopienu vajadzības, piemēram, jauniešu narkotiku atkarības problēmu, jo piekraste pamazām kļūst par narkotiku tirdzniecības koridoru. Tomēr iespējamais narkokarteļu finansējums varētu būt vilinoša metode neatkarības atbalstam, ja kustība neatradīs legālu atbalstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/world/article/0,8599,2063261,00.html|title=&quot;Narco-Dividends: White Lobsters on the Mosquito Coast&quot; - TIME.com|website=TIME.com|access-date=2025-08-31|language=en|archive-date=2013-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20130608190247/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,2063261,00.html}}&lt;/ref&gt;

Kustību atbalstīja 400 vīru liela &quot;vietējo iedzīvotāju armija&quot;, kas sastāvēja no [[Kontras|Kontru]] veterāniem, kuri 2009. gadā ieņēma YAMATA partijas galveno mītni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.schnews.org.uk/|title=Mosquito bite as a swarm of Miskitos takes over the coast of Nicaragua|website=SCHNEWS.ORG.UK|access-date=2025-08-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis Ziemeļamerikā]]
[[Kategorija:Nikaragvas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]</text>
      <sha1>dn2v6b19x8ch2c195adkgst94pnuzu9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tēriņu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609712</id>
    <revision>
      <id>4516682</id>
      <parentid>4422892</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:24:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4516682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3623" sha1="77vnu4lu7rtta9rf89rprxr1smm7pd4" xml:space="preserve">
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Tēriņu iela
|attēls           = 55. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q117382925|zoom=15}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Bieriņi]]
|ielas garums     = 2075 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = {{Rīga sab|t=a|10|25|55|56}}
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Tēriņu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Zemgales priekšpilsēta]]s [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, kas turpinās kā  [[Mārupe]]s pilsētas [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]]. 
Tās kopējais garums ir 2075 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt; un tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu.
Tēriņu ielā ir privātmāju apbūve, kā arī dažas mazstāvu daudzdzīvokļu un veikalu mājas. Iela šķērso [[Bieriņgrāvis|Bieriņgrāvi]].

== Vēsture ==
Ielas nosaukums cēlies no Tīriņa ([[Tīraine]]s) muižas ({{val-de|Thieringshof}}) ceļa vārda. Ielas nosaukums atrodams 1902. gada Rīgas pilsētas plānā, līdz Pirmajam pasaules karam tā sākās Altonavas ciemā un beidzās pie pilsētas robežas krustojumā ar Codes ielu, aiz kuras turpinājās kā lauku ceļš uz Tīraini. [[PSRS|PSRS okupācijas laikā]] 1961. gadā pārdēvēta [[Arvīds Pelše|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Arvīda Pelšes]] brālēna, [[Oktobra revolūcija|1917. gada oktobra boļševiku apvērsuma]] dalībnieka un [[LZA]] Folkloras institūta direktora (1946—1955) [[Roberts Pelše|Roberta Pelšes (1880-1955)]] godināšanai. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai atjaunots vēsturiskais Tēriņu ielas nosaukums&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, &quot;Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU&quot;, ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]&lt;/ref&gt;.

== Ielu savienojumi un pārvadi ==
* [[Altonavas iela]] un Abavas iela (T veida krustojums)
* [[Vecsaules iela]] 
* [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]] 
* [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]]
* [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (pārvads)
* [[Asītes iela]] (T veida krustojums)
* [[Vecauces iela]] (T veida krustojums)
* [[Ģimnastikas iela]] 
* [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] un [[Vecmoku iela]]
* [[Imulas iela (Rīga)|Imulas iela]] (T veida krustojums)
* [[Codes iela]]
* [[Bramberģes iela]] 
* [[Kurmales iela]] (T veida krustojums)
* [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]] 
* [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
* [[Sārtes iela]] (T veida krustojums)
* [[Sīpeles iela]]
* [[Daugavas iela (Mārupe)|Daugavas iela]] (ielas turpinājums Mārupē)

== Skatīt arī ==
* [[Bieriņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}}
{{coord|56|55|03|N|24|04|25|E|display=title|type:landmark}}

[[Kategorija:Ielas Bieriņos]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]]</text>
      <sha1>77vnu4lu7rtta9rf89rprxr1smm7pd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610431</id>
    <revision>
      <id>4516612</id>
      <parentid>4515956</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:41:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */ Nikolae Ungureanu</comment>
      <origin>4516612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14177" sha1="7zcp8txu09es8dei7fb3t2n7j3mg6zi" xml:space="preserve">{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].

=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. 
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notika [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]], kurā uzvarēja Zviedrijas izlase.

=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]'', kurā uzvarēja dāņu riteņbraucējs [[Jonass Vingegors]].
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], kurā par čempioniem kļuva [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlases]] hokejisti. 
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notika [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls, kurā [[Anglija]]s klubs ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību ''[[SC Freiburg]]''.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notika [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. Tajā vienspēlēs uzvarēja [[Aleksandrs Zverevs]] un [[Mirra Andrejeva]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notika [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls, kurā pirmo Eiropas trofeju kluba vēsturē izcīnīja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', kas ar 1:0 uzvarēja ''[[Rayo Vallecano]]''.
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notika [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls, kurā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Francija]]s klubs ''[[Paris Saint-Germain]]'', kas pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' no [[Anglija]]s.

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notika [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]], kurā savu otro titulu izcīnīja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlase]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notika [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Janniks Sinners]] un [[Linda Noskova]].

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]'', kurā savu piekto karjeras titulu izcīnīja slovēņu riteņbraucējs [[Tadejs Pogačars]].
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notika [[Nāciju Sadraudzības spēles]].

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiek XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|6|N}} — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiek [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiek [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[9. septembris|9.]]—{{dat||9|26|N}} — [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Somija|Somijā]] notiks [[Eiropas čempionāts volejbolā vīriešiem]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].

=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].

=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].

== Miruši ==	
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) 
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]]
** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]]
Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā)
* [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
* [[28. maijs]]:
** [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (dzimis 1965. gadā)
** [[Jevgēņijs Šukļins]] (''Jevgenijus Šuklinas''), krievu izcelsmes Lietuvas kanoe airētājs un politiķis (dzimis 1985. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Jason Collins Nets 2014.jpg|[[Džeisons Kolinss]]
Claude-Lemieux-circa-1999-2000.jpg|[[Klods Lemjē]]
&lt;/gallery&gt;

===  Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Šarpars]] (''В'ячеслав Шарпар ''), Ukrainas futbolists (dzimis 1987. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Steisijs Kings]] (''Stacey King''), ASV basketbolists (dzimis 1967. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Vlads Garasts]] (''Vladas Garastas''), Lietuvas basketbola treneris un funkcionārs (dzimis 1932. gadā)
&lt;!-- &lt;gallery&gt;
..|[[..]]
&lt;/gallery&gt; --&gt;

===  Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]] — [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Billijs Rejs Smits jaunākais]] (''Billy Ray Smith Jr.''), amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1961. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Garfield Sobers, 1956.jpg|[[Gārfīlds Soberss]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
NIRMAL PURJA &quot;NIMS&quot;.jpg|[[Nirmals Purdža]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[13. augusts]]:
** [[Pričards Kolons]] (''Prichard Colón''), ASV dzimis Puertoriko bokseris (dzimis 1992. gadā)
** [[Dumitru Marku]] (''Dumitru Marcu''), Rumānijas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Zolani Tete]] (''Zolani Tete''), Dienvidāfrikas bokseris (dzimis 1988. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Nikolae Ungureanu]] (''Nicolae Ungureanu''), Rumānijas futbolists (dzimis 1956. gadā)
&lt;gallery&gt;
Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]]
Nicolae Ungureanu.jpg|[[Nikolae Ungureanu]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Atsauces ==
{{atsauces}}
--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]</text>
      <sha1>7zcp8txu09es8dei7fb3t2n7j3mg6zi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vinted</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611331</id>
    <revision>
      <id>4516725</id>
      <parentid>4483048</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T22:53:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8629" sha1="c8hyxb9ypgltapdsh52msujz95ksa97" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada oktobris}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Vinted''
| logo = Vinted Logo 2022.svg
| type = Privāta kompānija
| industry = Otrreizējā pārdošana
| foundation = {{Start date and age|2008}}
| founder = Milda Mitkute un Justs Janausks
| key_people = Tomass Plantenga ([[CEO]])
| products = Lietoti apģērbi un citas lietas
| revenue = {{increase}}€596 million (2023)&lt;ref&gt;{{atsauce|title=Vinted delivers strong year of growth and reaches profitability, while investing for the future|url=https://company.vinted.com/newsroom/vinted-reaches-profitability|website=www.vinted.com}}&lt;/ref&gt;
| operating_income = {{increase}}€77 million (2023)
| net_income = {{increase}}€18 million (2023)
| num_employees = 1242 (2022)
| homepage = {{URL|https://www.vinted.com}}
}}

'''''Vinted''''' ir [[Lietuva]]s [[Tiešsaistes tirdzniecība|tiešsaistes tirgus vietne]] jaunu vai lietotu preču pirkšanai, pārdošanai un apmaiņai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://tech.eu/features/3655/vinted-profile/|title=The story behind Lithuanian secondhand marketplace Vinted|work=Tech.eu|access-date=19 July 2017|date=15 January 2015|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vinted.co.uk/help/52-what-can-i-sell-on-vinted|title=What you can sell on Vinted - Vinted Official Site}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzņēmumu ''Vinted'' 2008. gadā [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]], līdzdibināja Milda Mitkute un Justs Janausks. Mitkute pārcēlās uz jaunu dzīvesvietu un viņai bija nepieciešams veids, kā pārdot savas liekās drēbes. Tas noveda pie tīmekļa vietnes izveides, kurā lietotāji varēja tirgoties ar saviem apģērba pārpalikumiem.

2012. gadā ''Vinted'' sadarbojās ar Lietuvā bāzētu lietotņu izstrādes konsultāciju uzņēmumu ''Lemon Labs'', lai palaistu savu mobilo lietotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lemonlabs.co/vinted/|title=Vinted Case Study|website=Lemon Labs|access-date=19 July 2017|archive-date={{dat|2016|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160730101833/http://lemonlabs.co/vinted/}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā ''Vinted'' vadības komandai kā stratēģijas konsultants pievienojās nīderlandiešu uzņēmējs Tomass Plantenga, vēlāk kļūstot par izpilddirektoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/kittyknowles/2018/04/10/step-into-vinted-the-worlds-largest-pre-loved-fashion-marketplace/|title=Step Into Vinted: The World's Largest Pre-Loved Fashion Marketplace|last=Knowles|first=Kitty|website=Forbes|access-date=31 December 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ''Vinted'' kļuva par Lietuvas pirmo tehnoloģiju &quot;vienradzi&quot; - vismaz miljardu vērtu privātu kompāniju bez dalības akciju tirgū, piesaistot 128 miljonus eiro ar 1 miljarda eiro novērtējumu ''Lightspeed Venture Partners'' vadītā finansējuma kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eu-startups.com/2019/11/lithuania-crowns-its-first-tech-unicorn-vinted-second-hand-fashion-marketplace-pockets-e128-million-and-secures-e1-billion-valuation/|title=Lithuania crowns its first tech unicorn! Vinted, second-hand fashion marketplace, pockets €128 million and secures €1 billion valuation|access-date=11 October 2021|date=29 November 2019}}&lt;/ref&gt; 2020. gada oktobrī ''Vinted'' iegādājās savu Nīderlandes konkurentu ''United Wardrobe''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://siliconcanals.com/news/startups/lithuanian-vinted-acquires-dutch-competitor-united-wardrobe/|title=Second-hand fashion consolidation: Lithuanian unicorn Vinted acquires Dutch competitor United Wardrobe|website=Silicon Canals|access-date=9 November 2020|archive-date={{dat|2020|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201101121027/https://siliconcanals.com/news/startups/lithuanian-vinted-acquires-dutch-competitor-united-wardrobe/}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā ''Vinted'' iegādājās Dānijas konkurentu ''Trendsales''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.vinted.com/newsroom/vinted-acquires-trendsales|title=Vinted acquires Danish second-hand marketplace Trendsales|website=company.vinted.com|access-date=4 April 2024|date=5 March 2024}}&lt;/ref&gt;

Uz 2024. gada jūniju ''Vinted'' darbojās divdesmit vienā valstī, un tai bija vairāk nekā 65 miljoni reģistrētu lietotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vinted.com/about|title=About Vinted|website=Vinted|access-date=30 November 2022|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī platforma tika novērtēta 5 miljardu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boersen-zeitung.de/english/vinted-increases-valuation-to-5-billion|title=Second-hand platform Vinted increases valuation to 5 billion euros {{!}} Börsen-Zeitung|last=k.rothbart@boersen-zeitung.de|website=www.boersen-zeitung.de|access-date=2024-11-07|language=de}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā uzņēmums sāka darbu arī Horvātijā, Īrijā, Grieķijā, Latvijā, Igaunijā un Slovēnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvija-darbu-sakusi-populara-lietotu-apgerbu-pardosanas-vietne-vinted-latvietes-sajusma|title=Latvijā darbu sākusi populārā lietotu apģērbu pārdošanas vietne “Vinted”; latvietes sajūsmā|website=LA.LV|access-date=2025-10-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Strīdi ==
Kopš 2021. gada ''Vinted'' ir bijis Francijas, Lietuvas un Polijas datu aizsardzības uzraudzības iestāžu uzmanības centrā pēc daudzām sūdzībām par [[Vispārīgā datu aizsardzības regula|VDAR]] pārkāpumiem un pretrunīgu lietotāju kontu bloķēšanas praksi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.edpb.europa.eu/news/national-news/2021/vinted-platforms-practices-under-scrutiny-supervisory-authorities_en|title=Vinted platform's practices under scrutiny of supervisory authorities {{!}} European Data Protection Board|website=www.edpb.europa.eu|access-date=2024-11-20}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā Lietuvas SA 2024. gada jūlijā piesprieda 2 375 276 eiro sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.edpb.europa.eu/news/news/2024/lithuanian-sa-fine-eu-2-385-276-vinted-uab-company_en|title=Lithuanian SA: fine of € 2 385 276 on Vinted, UAB (company) {{!}} European Data Protection Board|website=www.edpb.europa.eu|access-date=2024-11-20}}&lt;/ref&gt; ''Vinted'' īpašā darba grupa, kurā ietilpst Nīderlandes, Francijas, Lietuvas un Polijas SA un kuru atbalsta Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, kļuva par ciešas pārrobežu sadarbības piemēru starp valstu uzraudzības iestādēm tiesībaizsardzības jomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.edpb.europa.eu/news/national-news/2022/vinted-investigation-signals-closer-and-stronger-cooperation-between_en|title=Vinted investigation signals closer and stronger cooperation between personal data protection supervisory authorities {{!}} European Data Protection Board|website=www.edpb.europa.eu|access-date=2024-11-20}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā daži jauni lietotāji [[Zviedrija|Zviedrijā]] kļuva par krāpšanas shēmu upuri, kuru laikā tika iztukšoti viņu bankas konti. Gada pirmajā ceturksnī tika iesniegti aptuveni 300 policijas ziņojumi par krāpšanu ''Vinted'' platformā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svd.se/a/Gy12r4/bedragerier-pa-vinted-anvandare-far-bankkonton-tomda|title=Blev lurade på Vinted – konto länsat: ”Mardröm”|work=[[Svenska Dagbladet]]|date=2024-06-02|last=Tuvhag|first=Emmylou}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobrī Channel 4 izveidoja [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], kurā tika aplūkota vietnes ''Vinted'' tumšā lietošana. Raidījumā tika komentēta, pēc autoru uzskatiem, mizogīnisku tīmekļa vietņu izmantošana, seksualizējot jaunas sievietes, kas ''Vinted'' vietnē demonstrē apģērbu, kā arī tika izteikti kaitīgi un nievājoši komentāri. Filmā tika brīdināts arī par ar narkotikām saistītu produktu nepareizu pārdošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channel4.com/programmes/vinteds-dirty-laundry-dispatches|title=Watch Vinted's Dirty Laundry on Channel 4 Documentaries}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://retailtechinnovationhub.com/home/2024/10/20/channel-4-dispatches-focuses-on-dark-side-of-vinted-including-fake-products-and-misogynistic-websites|title=Channel 4 Dispatches focuses on dark side of Vinted including fake products and misogynistic websites}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vinted.co.uk/help/52-what-can-i-sell-on-vinted|title=What can you sell on Vinted?}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{Atsauces}}

[[Kategorija:Lietuvas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Tirdzniecība]]</text>
      <sha1>c8hyxb9ypgltapdsh52msujz95ksa97</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valmieras ielas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>611779</id>
    <revision>
      <id>4516650</id>
      <parentid>4382930</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:55:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8891" sha1="s744m67c14rttugoxx6q3e79tdfglh3" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Valmieras ielas
|title = [[Valmieras ielu uzskaitījums|Valmieras ielas]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}
|group1 = A—D
|list1 =
* [[Abula iela|Abula]]
* [[Ainažu iela (Valmiera)|Ainažu]]
* [[Akmeņu iela (Valmiera)|Akmeņu]]
* [[Alvila Freimaņa iela (Valmiera)|Alvila Freimaņa]]
* [[Amatnieku iela (Valmiera)|Amatnieku]]
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas]]
* [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru]]
* [[Audēju iela (Valmiera)|Audēju]]
* [[Ausekļa iela (Valmiera)|Ausekļa]]
* [[Austrumu iela (Valmiera)|Austrumu]]
* [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu]]
* [[Āra iela|Āra]]
* [[Āžkalna iela|Āžkalna]]
* [[Baltā iela (Valmiera)|Baltā]]
* [[Bastiona iela|Bastiona]]
* [[Bāles iela|Bāles]]
* [[Beātes iela|Beātes]]
* [[Beites iela (Valmiera)|Beites]]
* [[Beverīnas iela (Valmiera)|Beverīnas]]
* [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu]]
* [[Brenguļu iela (Valmiera)|Brenguļu]]
* [[Brēžas iela|Brēžas]]
* [[Briežu iela (Valmiera)|Briežu]]
* [[Brīvības iela (Valmiera)|Brīvības]]
* [[Bruņinieku iela (Valmiera)|Bruņinieku]]
* [[Brūkleņu iela (Valmiera)|Brūkleņu]]
* [[Burkānu iela|Burkānu]]
* [[Burtnieku iela (Valmiera)|Burtnieku]]
* [[Cempu iela|Cempu]]
* [[Cepļa iela (Valmiera)|Cepļa]]
* [[Ceriņu iela (Valmiera)|Ceriņu]]
* [[Cēsu iela (Valmiera)|Cēsu]]
* [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru]]
* [[Čempionu iela|Čempionu]]
* [[Dakstiņu iela|Dakstiņu]]
* [[Dauguļu iela (Valmiera)|Dauguļu]]
* [[Dāliju iela (Valmiera)|Dāliju]]
* [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza]]
* [[Diakonāta iela|Diakonāta]]
* [[Dikļu iela (Valmiera)|Dikļu]]
* [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa]]
* [[Dīvaliņa iela|Dīvaliņa]]
* [[Dumbrāju iela (Valmiera)|Dumbrāju]]
* [[Dūķeru iela|Dūķeru]]
* [[Dzegu iela|Dzegu]]
* [[Dzejnieku iela|Dzejnieku]]
* [[Dzelzceļa iela (Valmiera)|Dzelzceļa]]
|group2 = E—Ķ
|list2 =
* [[Eduarda Lācera iela|Eduarda Lācera]]
* [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu]]
* [[Eksporta iela (Valmiera)|Eksporta]]
* [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera]]
* [[Fabrikas iela (Valmiera)|Fabrikas]]
* [[Gaides iela|Gaides]]
* [[Ganību iela (Valmiera)|Ganību]]
* [[Garā iela (Valmiera)|Garā]]
* [[Gaujas iela (Valmiera)|Gaujas]]
* [[Gājēju iela (Valmiera)|Gājēju]]
* [[Georga Apiņa iela|Georga Apiņa]]
* [[Grants iela (Valmiera)|Grants]]
* [[Graudu iela (Valmiera)|Graudu]]
* [[Grāvju iela (Valmiera)|Grāvju]]
* [[Grīšļu iela (Valmiera)|Grīšļu]]
* [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas]]
* [[Jaunā iela (Valmiera)|Jaunā]]
* [[Jaunā Smilšu iela|Jaunā Smilšu]]
* [[Jaunvāles iela|Jaunvāles]]
* [[Jaunzemju iela (Valmiera)|Jaunzemju]]
* [[Jāņa Cimzes iela|Jāņa Cimzes]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Valmiera)|Jāņa Daliņa]]
* [[Jāņa Enedzelīna iela (Valmiera)|Jāņa Endzelīna]]
* [[Jāņa Enkmaņa iela|Jāņa Enkmaņa]]
* [[Jāņa Ruģēna iela (Valmiera)|Jāņa Ruģēna]]
* [[Jāņa Ziemeļnieka iela (Valmiera)|Jāņa Ziemeļnieka]]
* [[Jāņparka iela|Jāņparka]]
* [[Jāzepa Vītola iela|Jāzepa Vītola]]
* [[Jumaras iela (Valmiera)|Jumaras]]
* [[Kadiķu iela (Valmiera)|Kadiķu]]
* [[Kaimiņu iela (Valmiera)|Kaimiņu]]
* [[Kalēju iela (Valmiera)|Kalēju]]
* [[Kalna iela (Valmiera)|Kalna]]
* [[Kastaņu iela (Valmiera)|Kastaņu]]
* [[Katrīnas iela (Valmiera)|Katrīnas]]
* [[Kauguru iela (Valmiera)|Kauguru]]
* [[Kazarmju iela|Kazarmju]]
* [[Kāpu iela (Valmiera)|Kāpu]]
* [[Kārlienas iela|Kārlienas]]
* [[Kārļa Baumaņa iela|Kārļa Baumaņa]]
* [[Kārļa iela (Valmiera)|Kārļa]]
* [[Klusā iela (Valmiera)|Klusā]]
* [[Kļavu iela (Valmiera)|Kļavu]]
* [[Kocēnu iela|Kocēnu]]
* [[Koku iela (Valmiera)|Koku]]
* [[Krasta iela (Valmiera)|Krasta]]
* [[Krautuves iela|Krautuves]]
* [[Krāču iela (Valmiera)|Krāču]]
* [[Krāsotāju iela (Valmiera)|Krāsotāju]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Valmiera)|Krišjāņa Valdemāra]]
* [[Kuršu iela (Valmiera)|Kuršu]]
* [[Ķieģeļu iela (Valmiera)|Ķieģeļu]]
* [[Ķiršu iela (Valmiera)|Ķiršu]]
|group3 = L—N
|list3 =
* [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu]]
* [[Lazdu iela (Valmiera)|Lazdu]]
* [[Lāčplēša iela (Valmiera)|Lāčplēša]]
* [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu]]
* [[Lilijas iela (Valmiera)|Lilijas]]
* [[Limbažu iela (Valmiera)|Limbažu]]
* [[Linarda Laicena iela (Valmiera)|Linarda Laicena]]
* [[Lodes iela (Valmiera)|Lodes]]
* [[Loku iela (Valmiera)|Loku]]
* [[Lucas iela|Lucas]]
* [[Marijas iela (Valmiera)|Marijas]]
* [[Matīšu iela|Matīšu]]
* [[Matīšu šoseja]]
* [[Mazā Loku iela (Valmiera)|Mazā Loku]]
* [[Mazā Stacijas iela (Valmiera)|Mazā Stacijas]]
* [[Mazā Šķūņu iela (Valmiera)|Mazā Šķūņu]]
* [[Mākslinieku iela (Valmiera)|Mākslinieku]]
* [[Mālu iela (Valmiera)|Mālu]]
* [[Mednieku iela (Valmiera)|Mednieku]]
* [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu]]
* [[Meistaru iela (Valmiera)|Meistaru]]
* [[Meldru iela (Valmiera)|Meldru]]
* [[Meža iela (Valmiera)|Meža]]
* [[Mērnieku iela (Valmiera)|Mērnieku]]
* [[Miera iela (Valmiera)|Miera]]
* [[Misas iela (Valmiera)|Misas]]
* [[Mujānu iela|Mujānu]]
* [[Mūrmuižas iela|Mūrmuižas]]
* [[Namdaru iela (Valmiera)|Namdaru]]
* [[Nauču iela|Nauču]]
* [[Nākotnes iela (Valmiera)|Nākotnes]]
|group4 = O—R
|list4 =
* [[Ošu iela (Valmiera)|Ošu]]
* [[Ozolu iela (Valmiera)|Ozolu]]
* [[Palejas iela (Valmiera)|Palejas]]
* [[Parka iela (Valmiera)|Parka]]
* [[Patversmes iela (Valmiera)|Patversmes]]
* [[Pauku iela|Pauku]]
* [[Paula Valdena iela (Valmiera)|Paula Valdena]]
* [[Pārgaujas iela (Valmiera)|Pārgaujas]]
* [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|Pāvila Rozīša]]
* [[Peldu iela (Valmiera)|Peldu]]
* [[Pilātu iela|Pilātu]]
* [[Pilskalna iela (Valmiera)|Pilskalna]]
* [[Pīlādžu iela (Valmiera)|Pīlādžu]]
* [[Pleskavas iela|Pleskavas]]
* [[Plostnieku iela (Valmiera)|Plostnieku]]
* [[Pļavas iela (Valmiera)|Pļavas]]
* [[Podnieku iela (Valmiera)|Podnieku]]
* [[Priežu iela (Valmiera)|Priežu]]
* [[Pučurgas iela|Pučurgas]]
* [[Pureņu iela (Valmiera)|Pureņu]]
* [[Purva iela (Valmiera)|Purva]]
* [[Putnu iela (Valmiera)|Putnu]]
* [[Raiņa iela (Valmiera)|Raiņa]]
* [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas]]
* [[Rencēnu iela (Valmiera)|Rencēnu]]
* [[Rietekļa iela|Rietekļa]]
* [[Rīgas iela (Valmiera)|Rīgas]]
* [[Robežu iela (Valmiera)|Robežu]]
* [[Rožu iela (Valmiera)|Rožu]]
* [[Rubenes iela|Rubenes]]
* [[Rūjas iela (Valmiera)|Rūjas]]
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas]]
* [[Rūpniecības iela (Valmiera)|Rūpniecības]]
|group5 = S—T
|list5 =
* [[Salacas iela (Valmiera)|Salacas]]
* [[Salnu iela (Valmiera)|Salnu]]
* [[Sapas iela|Sapas]]
* [[Satiksmes iela (Valmiera)|Satiksmes]]
* [[Saules iela (Valmiera)|Saules]]
* [[Savariņa iela|Savariņa]]
* [[Sedas iela (Valmiera)|Sedas]]
* [[Semināra iela (Valmiera)|Semināra]]
* [[Senču iela (Valmiera)|Senču]]
* [[Sēļu iela (Valmiera)|Sēļu]]
* [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas]]
* [[Sila iela (Valmiera)|Sila]]
* [[Skolas iela (Valmiera)|Skolas]]
* [[Skuju iela (Valmiera)|Skuju]]
* [[Sloku iela (Valmiera)|Sloku]]
* [[Smilšu iela (Valmiera)|Smilšu]]
* [[Smiltenes iela (Valmiera)|Smiltenes]]
* [[Somu iela|Somu]]
* [[Sporta iela (Valmiera)|Sporta]]
* [[Stacijas iela (Valmiera)|Stacijas]]
* [[Stacijas laukums (Valmiera)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona]]
* [[Staiceles iela (Valmiera)|Staiceles]]
* [[Stirnu iela (Valmiera)|Stirnu]]
* [[Straumes iela (Valmiera)|Straumes]]
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes]]
* [[Strauta iela (Valmiera)|Strauta]]
* [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu]]
* [[Strenču iela (Valmiera)|Strenču]]
* [[Sūnu iela (Valmiera)|Sūnu]]
* [[Šķesteru iela|Šķesteru]]
* [[Šķūņu iela (Valmiera)|Šķūņu]]
* [[Tālavas iela (Valmiera)|Tālavas]]
* [[Teodora Ūdera iela|Teodora Ūdera]]
* [[Tērbatas iela (Valmiera)|Tērbatas]]
* [[Tirgus iela (Valmiera)|Tirgus]]
* [[Trikātas iela (Valmiera)|Trikātas]]
|group6 = U—Z
|list6 =
* [[Upes iela (Valmiera)|Upes]]
* [[Ūdens iela (Valmiera)|Ūdens]]
* [[Ūdru iela (Valmiera)|Ūdru]]
* [[Vadu iela (Valmiera)|Vadu]]
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas]]
* [[Vairogu iela (Valmiera)|Vairogu]]
* [[Valkas iela (Valmiera)|Valkas]]
* [[Vanagu iela (Valmiera)|Vanagu]]
* [[Vanšu iela|Vanšu]]
* [[Veides iela (Valmiera)|Veides]]
* [[Vekteru iela|Vekteru]]
* [[Vidus iela (Valmiera)|Vidus]]
* [[Vienības iela (Valmiera)|Vienības]]
* [[Viestura aleja (Valmiera)|Viestura aleja]]
* [[Viršu iela (Valmiera)|Viršu]]
* [[Voldemāra Baloža iela|Voldemāra Baloža]]
* [[Zaķu iela (Valmiera)|Zaķu]]
* [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu]]
* [[Ziedoņa iela (Valmiera)|Ziedoņa]]
* [[Ziedu grava]]
* [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu]]
* [[Ziemeļu iela (Valmiera)|Ziemeļu]]
* [[Ziloņu iela|Ziloņu]]
* [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu]]
* [[Zvejnieku iela (Valmiera)|Zvejnieku]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Ielas Valmierā|*]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ielu veidnes]]
[[Kategorija:Valmieras novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s744m67c14rttugoxx6q3e79tdfglh3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516657</id>
      <parentid>4516650</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:01:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8902" sha1="4twhk7i92kdklq41opr7r7dhdz7kvw1" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Valmieras ielas
|title = [[Valmieras ielu uzskaitījums|Valmieras ielas]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}
|group1 = A—D
|list1 =
* [[Abula iela|Abula]]
* [[Ainažu iela (Valmiera)|Ainažu]]
* [[Akmeņu iela (Valmiera)|Akmeņu]]
* [[Alvila Freimaņa iela (Valmiera)|Alvila Freimaņa]]
* [[Amatnieku iela (Valmiera)|Amatnieku]]
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas]]
* [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru]]
* [[Audēju iela (Valmiera)|Audēju]]
* [[Ausekļa iela (Valmiera)|Ausekļa]]
* [[Austrumu iela (Valmiera)|Austrumu]]
* [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu]]
* [[Āra iela|Āra]]
* [[Āžkalna iela|Āžkalna]]
* [[Baltā iela (Valmiera)|Baltā]]
* [[Bastiona iela|Bastiona]]
* [[Bāles iela|Bāles]]
* [[Beātes iela|Beātes]]
* [[Beites iela (Valmiera)|Beites]]
* [[Beverīnas iela (Valmiera)|Beverīnas]]
* [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu]]
* [[Brenguļu iela (Valmiera)|Brenguļu]]
* [[Brēžas iela|Brēžas]]
* [[Briežu iela (Valmiera)|Briežu]]
* [[Brīvības iela (Valmiera)|Brīvības]]
* [[Bruņinieku iela (Valmiera)|Bruņinieku]]
* [[Brūkleņu iela (Valmiera)|Brūkleņu]]
* [[Burkānu iela|Burkānu]]
* [[Burtnieku iela (Valmiera)|Burtnieku]]
* [[Cempu iela|Cempu]]
* [[Cepļa iela (Valmiera)|Cepļa]]
* [[Ceriņu iela (Valmiera)|Ceriņu]]
* [[Cēsu iela (Valmiera)|Cēsu]]
* [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru]]
* [[Čempionu iela|Čempionu]]
* [[Dakstiņu iela|Dakstiņu]]
* [[Dauguļu iela (Valmiera)|Dauguļu]]
* [[Dāliju iela (Valmiera)|Dāliju]]
* [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza]]
* [[Diakonāta iela|Diakonāta]]
* [[Dikļu iela (Valmiera)|Dikļu]]
* [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa]]
* [[Dīvaliņa iela|Dīvaliņa]]
* [[Dumbrāju iela (Valmiera)|Dumbrāju]]
* [[Dūķeru iela|Dūķeru]]
* [[Dzegu iela|Dzegu]]
* [[Dzejnieku iela|Dzejnieku]]
* [[Dzelzceļa iela (Valmiera)|Dzelzceļa]]
|group2 = E—Ķ
|list2 =
* [[Eduarda Lācera iela|Eduarda Lācera]]
* [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu]]
* [[Eksporta iela (Valmiera)|Eksporta]]
* [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera]]
* [[Fabrikas iela (Valmiera)|Fabrikas]]
* [[Gaides iela|Gaides]]
* [[Ganību iela (Valmiera)|Ganību]]
* [[Garā iela (Valmiera)|Garā]]
* [[Gaujas iela (Valmiera)|Gaujas]]
* [[Gājēju iela (Valmiera)|Gājēju]]
* [[Georga Apiņa iela|Georga Apiņa]]
* [[Grants iela (Valmiera)|Grants]]
* [[Graudu iela (Valmiera)|Graudu]]
* [[Grāvju iela (Valmiera)|Grāvju]]
* [[Grīšļu iela (Valmiera)|Grīšļu]]
* [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas]]
* [[Jaunā iela (Valmiera)|Jaunā]]
* [[Jaunā Smilšu iela|Jaunā Smilšu]]
* [[Jaunvāles iela|Jaunvāles]]
* [[Jaunzemju iela (Valmiera)|Jaunzemju]]
* [[Jāņa Cimzes iela|Jāņa Cimzes]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Valmiera)|Jāņa Daliņa]]
* [[Jāņa Enedzelīna iela (Valmiera)|Jāņa Endzelīna]]
* [[Jāņa Enkmaņa iela|Jāņa Enkmaņa]]
* [[Jāņa Ruģēna iela (Valmiera)|Jāņa Ruģēna]]
* [[Jāņa Ziemeļnieka iela (Valmiera)|Jāņa Ziemeļnieka]]
* [[Jāņparka iela|Jāņparka]]
* [[Jāzepa Vītola iela|Jāzepa Vītola]]
* [[Jumaras iela (Valmiera)|Jumaras]]
* [[Kadiķu iela (Valmiera)|Kadiķu]]
* [[Kaimiņu iela (Valmiera)|Kaimiņu]]
* [[Kalēju iela (Valmiera)|Kalēju]]
* [[Kalna iela (Valmiera)|Kalna]]
* [[Kastaņu iela (Valmiera)|Kastaņu]]
* [[Katrīnas iela (Valmiera)|Katrīnas]]
* [[Kauguru iela (Valmiera)|Kauguru]]
* [[Kazarmju iela|Kazarmju]]
* [[Kāpu iela (Valmiera)|Kāpu]]
* [[Kārlienas iela|Kārlienas]]
* [[Kārļa Baumaņa iela|Kārļa Baumaņa]]
* [[Kārļa iela (Valmiera)|Kārļa]]
* [[Klusā iela (Valmiera)|Klusā]]
* [[Kļavu iela (Valmiera)|Kļavu]]
* [[Kocēnu iela (Valmiera)|Kocēnu]]
* [[Koku iela (Valmiera)|Koku]]
* [[Krasta iela (Valmiera)|Krasta]]
* [[Krautuves iela|Krautuves]]
* [[Krāču iela (Valmiera)|Krāču]]
* [[Krāsotāju iela (Valmiera)|Krāsotāju]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Valmiera)|Krišjāņa Valdemāra]]
* [[Kuršu iela (Valmiera)|Kuršu]]
* [[Ķieģeļu iela (Valmiera)|Ķieģeļu]]
* [[Ķiršu iela (Valmiera)|Ķiršu]]
|group3 = L—N
|list3 =
* [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu]]
* [[Lazdu iela (Valmiera)|Lazdu]]
* [[Lāčplēša iela (Valmiera)|Lāčplēša]]
* [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu]]
* [[Lilijas iela (Valmiera)|Lilijas]]
* [[Limbažu iela (Valmiera)|Limbažu]]
* [[Linarda Laicena iela (Valmiera)|Linarda Laicena]]
* [[Lodes iela (Valmiera)|Lodes]]
* [[Loku iela (Valmiera)|Loku]]
* [[Lucas iela|Lucas]]
* [[Marijas iela (Valmiera)|Marijas]]
* [[Matīšu iela|Matīšu]]
* [[Matīšu šoseja]]
* [[Mazā Loku iela (Valmiera)|Mazā Loku]]
* [[Mazā Stacijas iela (Valmiera)|Mazā Stacijas]]
* [[Mazā Šķūņu iela (Valmiera)|Mazā Šķūņu]]
* [[Mākslinieku iela (Valmiera)|Mākslinieku]]
* [[Mālu iela (Valmiera)|Mālu]]
* [[Mednieku iela (Valmiera)|Mednieku]]
* [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu]]
* [[Meistaru iela (Valmiera)|Meistaru]]
* [[Meldru iela (Valmiera)|Meldru]]
* [[Meža iela (Valmiera)|Meža]]
* [[Mērnieku iela (Valmiera)|Mērnieku]]
* [[Miera iela (Valmiera)|Miera]]
* [[Misas iela (Valmiera)|Misas]]
* [[Mujānu iela|Mujānu]]
* [[Mūrmuižas iela|Mūrmuižas]]
* [[Namdaru iela (Valmiera)|Namdaru]]
* [[Nauču iela|Nauču]]
* [[Nākotnes iela (Valmiera)|Nākotnes]]
|group4 = O—R
|list4 =
* [[Ošu iela (Valmiera)|Ošu]]
* [[Ozolu iela (Valmiera)|Ozolu]]
* [[Palejas iela (Valmiera)|Palejas]]
* [[Parka iela (Valmiera)|Parka]]
* [[Patversmes iela (Valmiera)|Patversmes]]
* [[Pauku iela|Pauku]]
* [[Paula Valdena iela (Valmiera)|Paula Valdena]]
* [[Pārgaujas iela (Valmiera)|Pārgaujas]]
* [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|Pāvila Rozīša]]
* [[Peldu iela (Valmiera)|Peldu]]
* [[Pilātu iela|Pilātu]]
* [[Pilskalna iela (Valmiera)|Pilskalna]]
* [[Pīlādžu iela (Valmiera)|Pīlādžu]]
* [[Pleskavas iela|Pleskavas]]
* [[Plostnieku iela (Valmiera)|Plostnieku]]
* [[Pļavas iela (Valmiera)|Pļavas]]
* [[Podnieku iela (Valmiera)|Podnieku]]
* [[Priežu iela (Valmiera)|Priežu]]
* [[Pučurgas iela|Pučurgas]]
* [[Pureņu iela (Valmiera)|Pureņu]]
* [[Purva iela (Valmiera)|Purva]]
* [[Putnu iela (Valmiera)|Putnu]]
* [[Raiņa iela (Valmiera)|Raiņa]]
* [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas]]
* [[Rencēnu iela (Valmiera)|Rencēnu]]
* [[Rietekļa iela|Rietekļa]]
* [[Rīgas iela (Valmiera)|Rīgas]]
* [[Robežu iela (Valmiera)|Robežu]]
* [[Rožu iela (Valmiera)|Rožu]]
* [[Rubenes iela|Rubenes]]
* [[Rūjas iela (Valmiera)|Rūjas]]
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas]]
* [[Rūpniecības iela (Valmiera)|Rūpniecības]]
|group5 = S—T
|list5 =
* [[Salacas iela (Valmiera)|Salacas]]
* [[Salnu iela (Valmiera)|Salnu]]
* [[Sapas iela|Sapas]]
* [[Satiksmes iela (Valmiera)|Satiksmes]]
* [[Saules iela (Valmiera)|Saules]]
* [[Savariņa iela|Savariņa]]
* [[Sedas iela (Valmiera)|Sedas]]
* [[Semināra iela (Valmiera)|Semināra]]
* [[Senču iela (Valmiera)|Senču]]
* [[Sēļu iela (Valmiera)|Sēļu]]
* [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas]]
* [[Sila iela (Valmiera)|Sila]]
* [[Skolas iela (Valmiera)|Skolas]]
* [[Skuju iela (Valmiera)|Skuju]]
* [[Sloku iela (Valmiera)|Sloku]]
* [[Smilšu iela (Valmiera)|Smilšu]]
* [[Smiltenes iela (Valmiera)|Smiltenes]]
* [[Somu iela|Somu]]
* [[Sporta iela (Valmiera)|Sporta]]
* [[Stacijas iela (Valmiera)|Stacijas]]
* [[Stacijas laukums (Valmiera)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona]]
* [[Staiceles iela (Valmiera)|Staiceles]]
* [[Stirnu iela (Valmiera)|Stirnu]]
* [[Straumes iela (Valmiera)|Straumes]]
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes]]
* [[Strauta iela (Valmiera)|Strauta]]
* [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu]]
* [[Strenču iela (Valmiera)|Strenču]]
* [[Sūnu iela (Valmiera)|Sūnu]]
* [[Šķesteru iela|Šķesteru]]
* [[Šķūņu iela (Valmiera)|Šķūņu]]
* [[Tālavas iela (Valmiera)|Tālavas]]
* [[Teodora Ūdera iela|Teodora Ūdera]]
* [[Tērbatas iela (Valmiera)|Tērbatas]]
* [[Tirgus iela (Valmiera)|Tirgus]]
* [[Trikātas iela (Valmiera)|Trikātas]]
|group6 = U—Z
|list6 =
* [[Upes iela (Valmiera)|Upes]]
* [[Ūdens iela (Valmiera)|Ūdens]]
* [[Ūdru iela (Valmiera)|Ūdru]]
* [[Vadu iela (Valmiera)|Vadu]]
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas]]
* [[Vairogu iela (Valmiera)|Vairogu]]
* [[Valkas iela (Valmiera)|Valkas]]
* [[Vanagu iela (Valmiera)|Vanagu]]
* [[Vanšu iela|Vanšu]]
* [[Veides iela (Valmiera)|Veides]]
* [[Vekteru iela|Vekteru]]
* [[Vidus iela (Valmiera)|Vidus]]
* [[Vienības iela (Valmiera)|Vienības]]
* [[Viestura aleja (Valmiera)|Viestura aleja]]
* [[Viršu iela (Valmiera)|Viršu]]
* [[Voldemāra Baloža iela|Voldemāra Baloža]]
* [[Zaķu iela (Valmiera)|Zaķu]]
* [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu]]
* [[Ziedoņa iela (Valmiera)|Ziedoņa]]
* [[Ziedu grava]]
* [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu]]
* [[Ziemeļu iela (Valmiera)|Ziemeļu]]
* [[Ziloņu iela|Ziloņu]]
* [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu]]
* [[Zvejnieku iela (Valmiera)|Zvejnieku]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Ielas Valmierā|*]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ielu veidnes]]
[[Kategorija:Valmieras novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4twhk7i92kdklq41opr7r7dhdz7kvw1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516672</id>
      <parentid>4516657</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8913" sha1="o0x90fwxjd60qi1em25e8lwzek0lomz" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Valmieras ielas
|title = [[Valmieras ielu uzskaitījums|Valmieras ielas]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}
|group1 = A—D
|list1 =
* [[Abula iela|Abula]]
* [[Ainažu iela (Valmiera)|Ainažu]]
* [[Akmeņu iela (Valmiera)|Akmeņu]]
* [[Alvila Freimaņa iela (Valmiera)|Alvila Freimaņa]]
* [[Amatnieku iela (Valmiera)|Amatnieku]]
* [[Annas iela (Valmiera)|Annas]]
* [[Asteru iela (Valmiera)|Asteru]]
* [[Audēju iela (Valmiera)|Audēju]]
* [[Ausekļa iela (Valmiera)|Ausekļa]]
* [[Austrumu iela (Valmiera)|Austrumu]]
* [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu]]
* [[Āra iela|Āra]]
* [[Āžkalna iela|Āžkalna]]
* [[Baltā iela (Valmiera)|Baltā]]
* [[Bastiona iela|Bastiona]]
* [[Bāles iela|Bāles]]
* [[Beātes iela|Beātes]]
* [[Beites iela (Valmiera)|Beites]]
* [[Beverīnas iela (Valmiera)|Beverīnas]]
* [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu]]
* [[Brenguļu iela (Valmiera)|Brenguļu]]
* [[Brēžas iela|Brēžas]]
* [[Briežu iela (Valmiera)|Briežu]]
* [[Brīvības iela (Valmiera)|Brīvības]]
* [[Bruņinieku iela (Valmiera)|Bruņinieku]]
* [[Brūkleņu iela (Valmiera)|Brūkleņu]]
* [[Burkānu iela|Burkānu]]
* [[Burtnieku iela (Valmiera)|Burtnieku]]
* [[Cempu iela|Cempu]]
* [[Cepļa iela (Valmiera)|Cepļa]]
* [[Ceriņu iela (Valmiera)|Ceriņu]]
* [[Cēsu iela (Valmiera)|Cēsu]]
* [[Ciedru iela (Valmiera)|Ciedru]]
* [[Čempionu iela|Čempionu]]
* [[Dakstiņu iela|Dakstiņu]]
* [[Dauguļu iela (Valmiera)|Dauguļu]]
* [[Dāliju iela (Valmiera)|Dāliju]]
* [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza]]
* [[Diakonāta iela|Diakonāta]]
* [[Dikļu iela (Valmiera)|Dikļu]]
* [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa]]
* [[Dīvaliņa iela|Dīvaliņa]]
* [[Dumbrāju iela (Valmiera)|Dumbrāju]]
* [[Dūķeru iela|Dūķeru]]
* [[Dzegu iela|Dzegu]]
* [[Dzejnieku iela|Dzejnieku]]
* [[Dzelzceļa iela (Valmiera)|Dzelzceļa]]
|group2 = E—Ķ
|list2 =
* [[Eduarda Lācera iela|Eduarda Lācera]]
* [[Egļu iela (Valmiera)|Egļu]]
* [[Eksporta iela (Valmiera)|Eksporta]]
* [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera]]
* [[Fabrikas iela (Valmiera)|Fabrikas]]
* [[Gaides iela|Gaides]]
* [[Ganību iela (Valmiera)|Ganību]]
* [[Garā iela (Valmiera)|Garā]]
* [[Gaujas iela (Valmiera)|Gaujas]]
* [[Gājēju iela (Valmiera)|Gājēju]]
* [[Georga Apiņa iela|Georga Apiņa]]
* [[Grants iela (Valmiera)|Grants]]
* [[Graudu iela (Valmiera)|Graudu]]
* [[Grāvju iela (Valmiera)|Grāvju]]
* [[Grīšļu iela (Valmiera)|Grīšļu]]
* [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas]]
* [[Jaunā iela (Valmiera)|Jaunā]]
* [[Jaunā Smilšu iela|Jaunā Smilšu]]
* [[Jaunvāles iela|Jaunvāles]]
* [[Jaunzemju iela (Valmiera)|Jaunzemju]]
* [[Jāņa Cimzes iela|Jāņa Cimzes]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Valmiera)|Jāņa Daliņa]]
* [[Jāņa Enedzelīna iela (Valmiera)|Jāņa Endzelīna]]
* [[Jāņa Enkmaņa iela|Jāņa Enkmaņa]]
* [[Jāņa Ruģēna iela (Valmiera)|Jāņa Ruģēna]]
* [[Jāņa Ziemeļnieka iela (Valmiera)|Jāņa Ziemeļnieka]]
* [[Jāņparka iela|Jāņparka]]
* [[Jāzepa Vītola iela|Jāzepa Vītola]]
* [[Jumaras iela (Valmiera)|Jumaras]]
* [[Kadiķu iela (Valmiera)|Kadiķu]]
* [[Kaimiņu iela (Valmiera)|Kaimiņu]]
* [[Kalēju iela (Valmiera)|Kalēju]]
* [[Kalna iela (Valmiera)|Kalna]]
* [[Kastaņu iela (Valmiera)|Kastaņu]]
* [[Katrīnas iela (Valmiera)|Katrīnas]]
* [[Kauguru iela (Valmiera)|Kauguru]]
* [[Kazarmju iela|Kazarmju]]
* [[Kāpu iela (Valmiera)|Kāpu]]
* [[Kārlienas iela|Kārlienas]]
* [[Kārļa Baumaņa iela|Kārļa Baumaņa]]
* [[Kārļa iela (Valmiera)|Kārļa]]
* [[Klusā iela (Valmiera)|Klusā]]
* [[Kļavu iela (Valmiera)|Kļavu]]
* [[Kocēnu iela (Valmiera)|Kocēnu]]
* [[Koku iela (Valmiera)|Koku]]
* [[Krasta iela (Valmiera)|Krasta]]
* [[Krautuves iela|Krautuves]]
* [[Krāču iela (Valmiera)|Krāču]]
* [[Krāsotāju iela (Valmiera)|Krāsotāju]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Valmiera)|Krišjāņa Valdemāra]]
* [[Kuršu iela (Valmiera)|Kuršu]]
* [[Ķieģeļu iela (Valmiera)|Ķieģeļu]]
* [[Ķiršu iela (Valmiera)|Ķiršu]]
|group3 = L—N
|list3 =
* [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu]]
* [[Lazdu iela (Valmiera)|Lazdu]]
* [[Lāčplēša iela (Valmiera)|Lāčplēša]]
* [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu]]
* [[Lilijas iela (Valmiera)|Lilijas]]
* [[Limbažu iela (Valmiera)|Limbažu]]
* [[Linarda Laicena iela (Valmiera)|Linarda Laicena]]
* [[Lodes iela (Valmiera)|Lodes]]
* [[Loku iela (Valmiera)|Loku]]
* [[Lucas iela|Lucas]]
* [[Marijas iela (Valmiera)|Marijas]]
* [[Matīšu iela|Matīšu]]
* [[Matīšu šoseja]]
* [[Mazā Loku iela (Valmiera)|Mazā Loku]]
* [[Mazā Stacijas iela (Valmiera)|Mazā Stacijas]]
* [[Mazā Šķūņu iela (Valmiera)|Mazā Šķūņu]]
* [[Mākslinieku iela (Valmiera)|Mākslinieku]]
* [[Mālu iela (Valmiera)|Mālu]]
* [[Mednieku iela (Valmiera)|Mednieku]]
* [[Medņu iela (Valmiera)|Medņu]]
* [[Meistaru iela (Valmiera)|Meistaru]]
* [[Meldru iela (Valmiera)|Meldru]]
* [[Meža iela (Valmiera)|Meža]]
* [[Mērnieku iela (Valmiera)|Mērnieku]]
* [[Miera iela (Valmiera)|Miera]]
* [[Misas iela (Valmiera)|Misas]]
* [[Mujānu iela|Mujānu]]
* [[Mūrmuižas iela|Mūrmuižas]]
* [[Namdaru iela (Valmiera)|Namdaru]]
* [[Nauču iela|Nauču]]
* [[Nākotnes iela (Valmiera)|Nākotnes]]
|group4 = O—R
|list4 =
* [[Ošu iela (Valmiera)|Ošu]]
* [[Ozolu iela (Valmiera)|Ozolu]]
* [[Palejas iela (Valmiera)|Palejas]]
* [[Parka iela (Valmiera)|Parka]]
* [[Patversmes iela (Valmiera)|Patversmes]]
* [[Pauku iela|Pauku]]
* [[Paula Valdena iela (Valmiera)|Paula Valdena]]
* [[Pārgaujas iela (Valmiera)|Pārgaujas]]
* [[Pāvila Rozīša iela (Valmiera)|Pāvila Rozīša]]
* [[Peldu iela (Valmiera)|Peldu]]
* [[Pilātu iela|Pilātu]]
* [[Pilskalna iela (Valmiera)|Pilskalna]]
* [[Pīlādžu iela (Valmiera)|Pīlādžu]]
* [[Pleskavas iela|Pleskavas]]
* [[Plostnieku iela (Valmiera)|Plostnieku]]
* [[Pļavas iela (Valmiera)|Pļavas]]
* [[Podnieku iela (Valmiera)|Podnieku]]
* [[Priežu iela (Valmiera)|Priežu]]
* [[Pučurgas iela|Pučurgas]]
* [[Pureņu iela (Valmiera)|Pureņu]]
* [[Purva iela (Valmiera)|Purva]]
* [[Putnu iela (Valmiera)|Putnu]]
* [[Raiņa iela (Valmiera)|Raiņa]]
* [[Raunas iela (Valmiera)|Raunas]]
* [[Rencēnu iela (Valmiera)|Rencēnu]]
* [[Rietekļa iela|Rietekļa]]
* [[Rīgas iela (Valmiera)|Rīgas]]
* [[Robežu iela (Valmiera)|Robežu]]
* [[Rožu iela (Valmiera)|Rožu]]
* [[Rubenes iela (Valmiera)|Rubenes]]
* [[Rūjas iela (Valmiera)|Rūjas]]
* [[Rūjienas iela (Valmiera)|Rūjienas]]
* [[Rūpniecības iela (Valmiera)|Rūpniecības]]
|group5 = S—T
|list5 =
* [[Salacas iela (Valmiera)|Salacas]]
* [[Salnu iela (Valmiera)|Salnu]]
* [[Sapas iela|Sapas]]
* [[Satiksmes iela (Valmiera)|Satiksmes]]
* [[Saules iela (Valmiera)|Saules]]
* [[Savariņa iela|Savariņa]]
* [[Sedas iela (Valmiera)|Sedas]]
* [[Semināra iela (Valmiera)|Semināra]]
* [[Senču iela (Valmiera)|Senču]]
* [[Sēļu iela (Valmiera)|Sēļu]]
* [[Siguldas iela (Valmiera)|Siguldas]]
* [[Sila iela (Valmiera)|Sila]]
* [[Skolas iela (Valmiera)|Skolas]]
* [[Skuju iela (Valmiera)|Skuju]]
* [[Sloku iela (Valmiera)|Sloku]]
* [[Smilšu iela (Valmiera)|Smilšu]]
* [[Smiltenes iela (Valmiera)|Smiltenes]]
* [[Somu iela|Somu]]
* [[Sporta iela (Valmiera)|Sporta]]
* [[Stacijas iela (Valmiera)|Stacijas]]
* [[Stacijas laukums (Valmiera)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Valmiera)|Stadiona]]
* [[Staiceles iela (Valmiera)|Staiceles]]
* [[Stirnu iela (Valmiera)|Stirnu]]
* [[Straumes iela (Valmiera)|Straumes]]
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes]]
* [[Strauta iela (Valmiera)|Strauta]]
* [[Strazdu iela (Valmiera)|Strazdu]]
* [[Strenču iela (Valmiera)|Strenču]]
* [[Sūnu iela (Valmiera)|Sūnu]]
* [[Šķesteru iela|Šķesteru]]
* [[Šķūņu iela (Valmiera)|Šķūņu]]
* [[Tālavas iela (Valmiera)|Tālavas]]
* [[Teodora Ūdera iela|Teodora Ūdera]]
* [[Tērbatas iela (Valmiera)|Tērbatas]]
* [[Tirgus iela (Valmiera)|Tirgus]]
* [[Trikātas iela (Valmiera)|Trikātas]]
|group6 = U—Z
|list6 =
* [[Upes iela (Valmiera)|Upes]]
* [[Ūdens iela (Valmiera)|Ūdens]]
* [[Ūdru iela (Valmiera)|Ūdru]]
* [[Vadu iela (Valmiera)|Vadu]]
* [[Vaidavas iela (Valmiera)|Vaidavas]]
* [[Vairogu iela (Valmiera)|Vairogu]]
* [[Valkas iela (Valmiera)|Valkas]]
* [[Vanagu iela (Valmiera)|Vanagu]]
* [[Vanšu iela|Vanšu]]
* [[Veides iela (Valmiera)|Veides]]
* [[Vekteru iela|Vekteru]]
* [[Vidus iela (Valmiera)|Vidus]]
* [[Vienības iela (Valmiera)|Vienības]]
* [[Viestura aleja (Valmiera)|Viestura aleja]]
* [[Viršu iela (Valmiera)|Viršu]]
* [[Voldemāra Baloža iela|Voldemāra Baloža]]
* [[Zaķu iela (Valmiera)|Zaķu]]
* [[Zāļu iela (Valmiera)|Zāļu]]
* [[Ziedoņa iela (Valmiera)|Ziedoņa]]
* [[Ziedu grava]]
* [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu]]
* [[Ziemeļu iela (Valmiera)|Ziemeļu]]
* [[Ziloņu iela|Ziloņu]]
* [[Zvaigžņu iela (Valmiera)|Zvaigžņu]]
* [[Zvejnieku iela (Valmiera)|Zvejnieku]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Ielas Valmierā|*]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ielu veidnes]]
[[Kategorija:Valmieras novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>o0x90fwxjd60qi1em25e8lwzek0lomz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ketrīna Konolija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613918</id>
    <revision>
      <id>4516500</id>
      <parentid>4362031</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:11:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4516500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2604" sha1="9n90zb9ldnzxwv6r6ssdbgwspzxw7qn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ketrīna Konolija
| vārds_orģ           = ''Catherine Martina Ann Connolly''
| attēls              = Inauguration_of_Catherine_Connolly,_11_November_2025_15_(cropped).jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = 10. [[Īrijas prezidents|Īrijas prezidente]]
| term_sākums         = {{dat|2025|11|11|N}}
| term_beigas         = 
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Maikls Higinss]]
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1957|6|12}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Īrija|Golveja|Konahta}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Īrija|īriete]]
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 2
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Īrijas Nacionālā universitāte Golvejā]]&lt;br /&gt;[[Lidsas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = Catherine connolly signature.jpg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Ketrīna Konolija''' ({{lang-en|Catherine Martina Ann Connolly}}, dzimusi {{dat|1957|6|12}}) ir īru [[Politiķis|politiķe]], no 2025. gada 11. novembra [[Īrija]]s [[Īrijas prezidentu uzskaitījums|prezidente]].

Prezidenta amatā tika ievēlēta 2025. gada 24. oktobrī, saņemot 63,36 % vēlētāju atbalstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.11.2025-irijas-prezidenta-amata-stajusies-ketrina-konolija-par-prioritati-izvirza-irijas-un-ziemelirijas-apvienosanu.a622076/|title=Īrijas prezidenta amatā stājusies Ketrīna Konolija; par prioritāti izvirza Īrijas un Ziemeļīrijas apvienošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* {{URL|https://catherineconnollyforpresident.ie/|Presidential campaign website}}
* Andrews, Kernan. [http://www.advertiser.ie/galway/article/4067 &quot;Connolly raises doubts over independence of crypto report&quot;], ''Galway Advertiser'', 6 November 2008.

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}
{{Īrijas prezidenti}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Konolija, Ketrīna}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Konahtā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas prezidenti]]</text>
      <sha1>9n90zb9ldnzxwv6r6ssdbgwspzxw7qn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Ropažu novada ielas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>616820</id>
    <revision>
      <id>4516831</id>
      <parentid>4379082</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T08:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Villasmuiža</comment>
      <origin>4516831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1907" sha1="hqduil860tb4u8hfst10ih0wuiug9ft" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Ropažu novada ielas
|title = [[Ropažu novads|Ropažu novada]] ielu uzskaitījumi [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|13px|Ropažu novada ģerbonis]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|group1 = Pilsētas
|list1 =
* [[Vangažu ielu uzskaitījums|Vangaži]]
|group2 = Pagastu centri
|list2 = 
* [[Ropažu ielu uzskaitījums|Ropaži]]
* [[Ulbrokas ielu uzskaitījums|Ulbroka]]
|group3 = Pārējie ciemi
|list3 =
* [[Amatnieku ielu uzskaitījums|Amatnieki]]
* [[Bajāru (Ropažu pagasts) ielu uzskaitījums|Bajāri]]
* [[Baltezera (Garkalnes pagasts) ielu uzskaitījums|Baltezers]]
* [[Berģu ielu uzskaitījums|Berģi]]
* [[Bukultu ielu uzskaitījums|Bukulti]]
* [[Cekules ielu uzskaitījums|Cekule]]
* [[Dreiliņu ielu uzskaitījums|Dreiliņi]]
* [[Dzidriņu ielu uzskaitījums|Dzidriņas]]
* [[Gaidu ielu uzskaitījums|Gaidas]]
* [[Garkalnes ielu uzskaitījums|Garkalne]]
* [[Langstiņu ielu uzskaitījums|Langstiņi]]
* [[Līču (Stopiņu pagasts) ielu uzskaitījums|Līči]]
* [[Makstenieku ielu uzskaitījums|Makstenieki]]
* [[Mucenieku ielu uzskaitījums|Mucenieki]]
* [[Podkāju ielu uzskaitījums|Podkājas]]
* [[Priedkalnes ielu uzskaitījums|Priedkalne]]
* [[Priežleju ielu uzskaitījums|Priežlejas]]
* [[Rumbulas ielu uzskaitījums|Rumbula]]
* [[Sauriešu ielu uzskaitījums|Saurieši]]
* [[Silakroga ielu uzskaitījums|Silakrogs]]
* [[Sunīšu (Garkalnes pagasts) ielu uzskaitījums|Sunīši]]
* [[Sužu ielu uzskaitījums|Suži]]
* [[Tumšupes ielu uzskaitījums|Tumšupe]]
* [[Upesciema ielu uzskaitījums|Upesciems]]
* [[Upesleju ielu uzskaitījums|Upeslejas]]
* [[Villasmuižas ielu uzskaitījums|Villasmuiža]]
* [[Zaķumuižas ielu uzskaitījums|Zaķumuiža]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Ropažu novada navigācijas veidnes|Ielas]]
[[Kategorija:Ielas Ropažu novadā|*]]
[[Kategorija:Latvijas novadu ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>hqduil860tb4u8hfst10ih0wuiug9ft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4516525</id>
      <parentid>4516413</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:27:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4516525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="151238" sha1="328e9wnhi3irkxdvcnjqkk7tljhrt4e" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;
[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], kas vietām bija īpaši stipras, krasas vēja brāzmas un dažviet arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, appgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;
[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Intensīvi nokrišņi vietām applūda zemākās vietas un palienes.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>328e9wnhi3irkxdvcnjqkk7tljhrt4e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516531</id>
      <parentid>4516525</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:44:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4516531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="152317" sha1="gw2fcvtzhrjjxgfl7rc1srr0h45e1wl" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;
[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], kas vietām bija īpaši stipras, krasas vēja brāzmas un dažviet arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;
[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Intensīvi nokrišņi vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsis|Cēsu]] novadā, kur tas sasniedza 79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais [[lietus]] daudzums tika fiksēts [[Zosēni|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī Mērsragā, [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un Madonā. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>gw2fcvtzhrjjxgfl7rc1srr0h45e1wl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516556</id>
      <parentid>4516531</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4516556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="152299" sha1="mu2exvj6oal6s7nwbwu0otv3gsxyra4" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;
[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;
[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>mu2exvj6oal6s7nwbwu0otv3gsxyra4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4516704</id>
      <parentid>4515429</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:00:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4516704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9308" sha1="nugg3aecvzqw92qi5qs6ow91vh805if" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[Zhongxing 4B]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nugg3aecvzqw92qi5qs6ow91vh805if</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4516701</id>
      <parentid>4515428</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4516701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35208" sha1="2jbgsqh3fi4fqz8rei90r9n4tm1p2pk" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L'').
* [[25. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>2jbgsqh3fi4fqz8rei90r9n4tm1p2pk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516702</id>
      <parentid>4516701</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:58:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4516702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35208" sha1="7iyw7goomx3b5jra8nya1pyyms5d008" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L'').
* [[25. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>7iyw7goomx3b5jra8nya1pyyms5d008</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas Čempionu klubu kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620691</id>
    <revision>
      <id>4516604</id>
      <parentid>4400763</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:25:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16192" sha1="hh88k8oeb8g7vs78irt0qg5w2q1wkwn" xml:space="preserve">{{Sporta apbalvojuma infokaste|Attēls=Trofeo UEFA Champions League.jpg|Pasniedz=[[UEFA]]|balva=Eiropas Čempionu klubu kauss|Pašreizējais īpašnieks={{flagicon|FRA}} [[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint Germain]] (1)|Pasniedz kopš=[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1956.]] gada&lt;br /&gt;(kopš [[1966.—1967. gada Eiropas kausa sezona|1967.]] gada pašreizējā dizainā)}}

'''Eiropas Čempionu klubu kauss''', franču valodā pazīstams arī kā '''''Coupe des Clubs Champions Européens''''' vai vienkārši '''Eiropas kauss''', ir [[trofeja]], kuru [[UEFA]] katru gadu piešķir [[Futbols|futbola]] klubam, kurš uzvar [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Vecajā formātā sacensības dalīja savu nosaukumu ar trofeju, kuras bija pazīstamas arī kā &quot;Eiropas kauss&quot;, pirms tika pārdēvētas, sākot ar [[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992.—1993. gada sezonu]].

Šai trofejai ir bijuši vairāki oficiāli regulējumi; klubam bija tiesības paturēt kausu pēc piecām uzvarām vai trim uzvarām pēc kārtas, un nākamajai sezonai bija jākaldina jauns kauss.&lt;ref name=&quot;cup&quot;&gt;{{cite book|url=http://www.uefa.com/newsfiles/19071.pdf|title=Regulations of the UEFA Champions League|publisher=UEFA|page=4|archive-url=https://web.archive.org/web/20030424060610/http://www.uefa.com/newsfiles/19071.pdf|archive-date=24 April 2003}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;multiple-winner badge&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;badges&quot;&gt;&quot;Article 16.10 — Title-holder logo&quot;. ''Regulations of the UEFA Champions League''. p. 26.&lt;/ref&gt; Sacensību pirmajos gados, līdz pat [[1966.—1967. gada Eiropas kausa sezona|1966.—1967. gada sezonai]], trofejai bija atšķirīgs dizains.

== Trofeja ==
[[Attēls:1962 European Cup in Museu Cosme Damião.JPG |thumb|Oriģinālā Eiropas kausa dizaina trofeja, kura tika piešķirta &quot;[[Benfica]]&quot; komandai 1962. gadā.]]
Oriģinālās Eiropas kausa trofejas idejas autors ir Francijas sporta [[laikraksts]] ''[[L'Équipe]]''.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot;&gt;{{cite magazine|date=October 2005|title=A brand new trophy|url=http://www.uefa.com/newsfiles/344979.pdf|journal=uefadirect|issue=42|page=8|magazine=uefadirect|url-status=live|access-date={{dat|2026|01|18||bez}}|archive-date={{dat|2005|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20051018081717/http://www.uefa.com/newsfiles/344979.pdf}}&lt;/ref&gt; Šī trofeja tika uz visiem laikiem piešķirta [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] komandai 1967. gada martā.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot; /&gt; Tobrīd &quot;Real&quot; bija valdošie čempioni un kopumā bija ieguvuši sešus titulus, tostarp pirmos piecus, no 1956. līdz 1960. gadam. Tādējādi &quot;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]&quot; kļuva par pirmo klubu, kas 1967. gadā ieguva kausu tā pašreizējā formātā.

Aizvietojošo trofeju, kuras dizains nedaudz atšķiras no oriģināla, UEFA pasūtīja juvelierim Jergam Štādelmanam no [[Berne]]s, Šveicē.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot; /&gt; Tās cena bija 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]], tā bija izgatavota no [[Sudrabs|sudraba]], 74 cm augsta un svēra 11 kg.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot; /&gt; Dēļ tās rokturu formas trofeja ir ieguvusi iesauku &quot;lielās ausis&quot; vairākās valodās, tostarp [[Franču valoda|franču]] (''&quot;la Coupe aux grandes oreilles&quot;''), [[Itāļu valoda|itāļu]] (&quot;''La Coppa dalle grandi orecchie''&quot;), [[Spāņu valoda|spāņu]] (&quot;''La Orejona''&quot;), [[Vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] (&quot;''Cúp tai voi''&quot;), [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]] (&quot;大耳朵杯&quot;) un [[Arābu valoda|arābu]] (&quot;كأس ذات الأذنين&quot;). Laikā no 1967. līdz [[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994.]] gadam trofejas nosaukums bija '''''Coupe des Clubs Champions Européens'''''; ''[[AC Milan]]'' bija pēdējā komanda, kas ieguva šāda veida trofeju. Kopš tā laika trofejas nosaukums ir pilnībā rakstīts ar lielajiem burtiem.

Pašlaik piešķirtā trofeja ir sestā un tiek izmantota kopš 2006. gada, kad &quot;[[Liverpool FC|Liverpool]]&quot; [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005.]] gadā ieguva savu piekto Eiropas kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/finals/newsid=23694.html|title=The UEFA Champions League trophy|website=www.uefa.com|access-date=2026-01-18|language=en|archive-date=2009-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20090323040747/http://www.uefa.com/competitions/ucl/finals/newsid=23694.html}}&lt;/ref&gt; Kopš 2009. gada Čempionu līgas uzvarētāji nav paturējuši īsto trofeju, kas atrodas UEFA glabāšanā uz visiem laikiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c511b10d395-72f38b4cbce0-1000--how-uefa-honours-multiple-european-cup-winners/|title=How UEFA honours multiple European Cup winners|website=uefa.com|access-date=18 Jan 2026|date=May 21, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Klubi, kuriem trofeja piešķirta uz visiem laikiem ===
[[Attēls:Bayern hattrick champions league trophies.jpg|thumb|250px|Trīs pēc kārtas iegūtās Eiropas kausa trofejas, ko Minhenes &quot;Bayern&quot; ieguva 1974.—76. gadā. Trofeja labajā malā ir īstā, kas 1976. gadā tika piešķirta &quot;Bayern&quot; komandai uz visiem laikiem. Trofejas kreisajā pusē ir nedaudz mazākas kopijas.]]Pirms 1968.—69. gada sezonas ieviestais noteikums ļāva klubam paturēt sākotnējo trofeju pēc piecām uzvarām vai trim uzvarām pēc kārtas. Tajā brīdī Madrides &quot;Real&quot; bija vienīgais klubs, kurš atbilda jebkurai no kvalifikācijas prasībām, un atbilda abām. Kad klubam tika piešķirta trofeja, tā rezultātu skaits tika atiestatīts uz nulli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Saskaņā ar vecajiem noteikumiem, no 1968.—69. līdz 2008.—09. gada sezonai, pieciem klubiem ir pastāvīgi piešķirta īstā trofeja:

* {{Flagicon|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]], pēc sava sestā titula [[1965.—1966. gada Eiropas kausa sezona|1966.]] gadā
* {{Flagicon|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]], pēc sava trešā titula pēc kārtas [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1973.]] gadā
* {{Flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]], pēc sava trešā titula pēc kārtas [[1975.—1976. gada Eiropas kausa sezona|1976.]] gadā
* {{Flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]], pēc sava piektā titula [[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1994.]] gadā
* {{Flagicon|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]], pēc sava piektā titula [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005.]] gadā

=== Vairākkārtēja uzvarētāja nozīmīte ===
[[Attēls:Marco Asensio 2018.jpg|thumb|150px|[[Marko Asensio]] [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.]] gadā. Viņa krekla kreisajā piedurknē ir redzama Madrides &quot;Real&quot; vairākkārtējā uzvarētāja nozīmīte (13).]]
[[Attēls:2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2718.jpg|thumb|150px|[[Ērlings Holanns]] [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.]] gadā. Uz viņa krekla labās piedurknes ir attēlota &quot;Manchester City&quot; titula īpašnieka logo.]]
&quot;Vairākkārtēja uzvarētāja nozīmīte&quot;,&lt;ref name=&quot;multiple-winner badge&quot; /&gt; ko dažreiz dēvē par &quot;goda nozīmīti&quot;,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; tika ieviesta [[2000.—2001. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2000.—01. gada]] sacensību sākumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ajax-usa.com/news/00-01/page.jsp?itemID=12306|title=Ajax rewarded with 'UEFA Badge of Honour'|website=www.ajax-usa.com|access-date=2026-01-18|archive-date=2003-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20030620204437/http://www.ajax-usa.com/news/00-01/page.jsp?itemID=12306}}&lt;/ref&gt; klubiem, kas trofeju paturēja pastāvīgi. Nozīmīti nēsā uz komandas krekla kreisās piedurknes Čempionu līgas spēļu laikā. Sākotnējā nozīmīte bija zils ovāls, uz kura baltā krāsā bija attēlota pašreizējās trofejas kontūra, kas bija pārklāta ar daļu no Čempionu līgas zvaigžņotās bumbas logotipa. Virs trofejas bija norādīts kluba iegūto titulu skaits. [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012.—13. gada]] sacensību sākumā nozīmīte kļuva pelēka ar jaunu dizainu,{{Nepieciešama atsauce}} kura tika izmantota līdz [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—21. gada]] sezonas beigām.

Sākot ar [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—22. gada]] sezonu, UEFA atcēla nozīmītes izmantošanu uz kreisās piedurknes, atļaujot uz piedurknēm reklamēt sponsorus, un iekļāva nozīmīti parastajā &quot;Zvaigžņu bumbas logo&quot;, uzvaru skaitu novietojot virs vidējās zvaigznes. Citas komandas nēsā to pašu nozīmīti, bet bez uzvaru skaita. Turklāt titula īpašniekiem ar trim uzvarām pēc kārtas vai piecām kopējām uzvarām uzvaru skaits ir iegravēts uz titula īpašnieka nozīmītes, un zvaigžņu bumba ir atcelta, savukārt titula īpašniekiem, kuriem nav tiesību valkāt vairākkārtēju uzvarētāju nozīmīti, ir tukša pelēka titula īpašnieka nozīmīte.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footyheadlines.com/2021/05/uefa-champions-league-21-22-sleeve-badge.html|title=UEFA Champions League 21-22 Sleeve Badges Revealed - Sleeve Sponsors From Next Season|website=Footy Headlines|access-date=2026-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footyheadlines.com/2022/09/big-chaos-uefa-champions-league-22-23-kit-sleeve-badges.html|title=Big Chaos? UEFA Champions League 22-23 Kit Sleeve Badges|website=Footy Headlines|access-date=2026-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan trofeja vairs netiek piešķirta komandai, kas iegūst piekto kopējo vai trešo titulu pēc kārtas, vairākkārtēju uzvarētāju nozīmīte joprojām tiek piešķirta šādiem klubiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Sešas komandas ir ieguvušas piecus titulus kopumā vai trīs titulus pēc kārtas, un tādējādi var nēsāt vairākkārtēju uzvarētāju nozīmīti:

* {{Flaga|ESP}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]] (3 reizes pēc kārtas -divreiz-, kopā 15)
* {{Flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] (7 kopā)
* {{Flaga|GER}} [[Bayern Munich]] (3 reizes pēc kārtas, kopā 6)
* {{Flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] (6 kopā)
* {{Flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (5 kopā)
* {{Flaga|NED}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] (3 reizes pēc kārtas, kopā 4)

=== Titula īpašnieka logo ===
Nākamās sezonas sacensībās tā brīža Čempionu līgas čempioni nēsā atsevišķu &quot;titula īpašnieka logo&quot; parastās uzšuves vietā, ko nēsā pārējās konkurējošās komandas.&lt;ref name=&quot;badges&quot; /&gt; Logo pārsvarā ir tumši zils, un tas tika ieviests [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2004.—05.]] gada sezonā, kad &quot;[[FC Porto|Porto]]&quot; aizstāvēja savu čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futbolyou.com/en/articles/2003-uefa-cl-rules.pdf|title=Regulations of the UEFA Champions League 2003–04|website=www.futbolyou.com|access-date=2026-01-19|archive-date=2014-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20141210121848/http://www.futbolyou.com/en/articles/2003-uefa-cl-rules.pdf}}&lt;/ref&gt; No [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2006.—07.]] līdz [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—11.]] gada sezonai titula īpašnieki arī savās mājas spēlēs spēlēja ar uzvarētajā finālā izmantoto bumbu, bet no [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011.—12.]] gada sezonas titula īpašnieki izmanto to pašu spēles bumbu, ko pārējā 31 komanda.

[[Attēls:UEFA Champions League Titleholder Badge 2012.jpg|thumbnail|Titula īpašnieka logo, ko &quot;[[Chelsea F.C.|Chelsea]]&quot; nēsāja 2012.—13. gada sezonā; tas pats dizains tika izmantots līdz 2020.—21. gada sezonai.]]Oriģinālajā titula īpašnieka logo dizainā augšpusē bija attēlotas divas no savstarpēji savienotajām sacensību zvaigžņu bumbas logotipa zvaigznēm, bet centrā — uzraksts &quot;čempioni&quot; un triumfa sezona. 2008.—09. gadā tas tika nedaudz pārveidots, lai tajā būtu redzams viss zvaigžņu bumbas logotips, pārējām zvaigznēm esot izbalējušām, un [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009.—10.]] gada sacensībām tas tika krasi mainīts. Bez zvaigžņu bumbas fona tajā bija attēlots trofejas dizains, kas tika izmantots [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls|iepriekšējās sezonas fināla]] zīmola veidošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.switchimageproject.com/2010/02/barcelona-champions-league-patch.html|title=Football teams shirt and kits fan: Barcelona Champions league patch|website=www.switchimageproject.com|access-date=2026-01-19|archive-date=2010-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20100211030102/http://www.switchimageproject.com/2010/02/barcelona-champions-league-patch.html}}&lt;/ref&gt;

Tas tika vēlreiz pārveidots [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—11.]] gadā, lai zem uzraksta &quot;čempioni&quot; un triumfa gada parādītu daļu no zvaigžņu bumbas. Aizvietoto dizaina logo pirmo reizi nēsāja &quot;[[Chelsea F.C.|Chelsea]]&quot; komanda [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012.—13.]] gadā; uz tā bija redzams trofejas kontūras dizains kopā ar gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseamegastore.com/stores/chelsea/artwork/english/banners/ucl_kits_xl_tlm.jpg|title=Chelsea FC Megastore website|website=www.chelseamegastore.com|access-date=2026-01-19|archive-date=2013-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20130728220449/http://www.chelseamegastore.com/stores/chelsea/artwork/english/banners/ucl_kits_xl_tlm.jpg}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—22.]] gada sacensībām, tā brīža esošie čempioni nēsā jaunu logo, kas joprojām saglabā to pašu dizainu, bet ir pelēks un tajā vairs nav norādīts čempionāta gads. Ja titula ieguvējs nēsā arī vairākkārtēja uzvarētāja nozīmīti, uzvaru skaits tiek iekļauts logo, kas tiek izmantots zvaigžņu bumbas vietā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Uzvarētāji ==

=== Oriģinālā trofeja ===
* {{Flagicon|ESP|1945}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] (6) — 1956, 1957, 1958, 1959, 1960, 1966
* {{Flagicon|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] (2) — 1961, 1962
* {{Flagicon|ITA}} [[Inter Milan]] (2) — 1964, 1965
* {{Flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]] (1) — 1963

=== Pārveidotā trofeja ===
{{div col|colwidth=30em}}
* {{Flagicon|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] (9) — 1998, 2000, 2002, 2014, 2016, 2017, 2018, 2022, 2024
* {{Flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]] (6) —1969, 1989, 1990, 1994, 2003, 2007
* {{Flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] (6) — 1974, 1975, 1976, 2001, 2013, 2020
* {{Flagicon|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] (6) — 1977, 1978, 1981, 1984, 2005, 2019
* {{Flagicon|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (5) — 1992, 2006, 2009, 2011, 2015
* {{Flagicon|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] (4) — 1971, 1972, 1973, 1995
* {{Flagicon|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] (3) — 1968, 1999, 2008
* {{Flagicon|ENG}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]] (2) — 1979, 1980
* {{Flagicon|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] (2) — 1985, 1996
* {{Flagicon|POR}} [[FC Porto|Porto]] (2) — 1987, 2004
* {{Flagicon|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (2) — 2012, 2021
* {{Flagicon|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] (1) — 1967
* {{Flagicon|NED}} [[Feyenoord]] (1) — 1970
* {{Flagicon|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] (1) — 1982
* {{Flagicon|FRG}} [[Hamburger SV]] (1) — 1983
* {{Flagicon|ROU|1965}} [[FCSB|Steaua București]] (1) — 1986
* {{Flagicon|NED}} [[PSV Eindhoven]] (1) — 1988
* {{Flagicon|YUG}} [[Red Star Belgrade]] (1) — 1991
* {{Flagicon|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] (1) — 1993
* {{Flagicon|GER}} [[Borussia Dortmund]] (1) — 1997
* {{Flagicon|ITA}} [[Inter Milan]] (1) — 2010
* {{Flagicon|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (1) — 2023
* {{Flagicon|FRA}} [[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]] (1) — 2025
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022a-0e6a4115e42c-7a8e91e430ec-1000--champions-league-trophy/?iv=true Trofeja] UEFA.com mājaslapā
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>hh88k8oeb8g7vs78irt0qg5w2q1wkwn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516776</id>
      <parentid>4516604</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T06:08:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>nelieli labojumi</comment>
      <origin>4516776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16198" sha1="otunh6n3f99umx4ndufo12pksnqdyoj" xml:space="preserve">{{Sporta apbalvojuma infokaste|Attēls=Trofeo UEFA Champions League.jpg|Pasniedz=[[UEFA]]|balva=Eiropas Čempionu klubu kauss|Pašreizējais īpašnieks={{flagicon|FRA}} [[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint Germain]] (2)|Pasniedz kopš=[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1956.]] gada&lt;br /&gt;(kopš [[1966.—1967. gada Eiropas kausa sezona|1967.]] gada pašreizējā dizainā)}}

'''Eiropas Čempionu klubu kauss''', franču valodā pazīstams arī kā '''''Coupe des Clubs Champions Européens''''' vai vienkārši '''Eiropas kauss''', ir [[trofeja]], kuru [[UEFA]] katru gadu piešķir [[Futbols|futbola]] klubam, kurš uzvar [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Vecajā formātā sacensības dalīja savu nosaukumu ar trofeju, kuras bija pazīstamas arī kā &quot;Eiropas kauss&quot;, pirms tika pārdēvētas, sākot ar [[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992.—1993. gada sezonu]].

Šai trofejai ir bijuši vairāki oficiāli regulējumi; klubam bija tiesības paturēt kausu pēc piecām uzvarām vai trim uzvarām pēc kārtas, un nākamajai sezonai bija jākaldina jauns kauss.&lt;ref name=&quot;cup&quot;&gt;{{cite book|url=http://www.uefa.com/newsfiles/19071.pdf|title=Regulations of the UEFA Champions League|publisher=UEFA|page=4|archive-url=https://web.archive.org/web/20030424060610/http://www.uefa.com/newsfiles/19071.pdf|archive-date=24 April 2003}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;multiple-winner badge&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;badges&quot;&gt;&quot;Article 16.10 — Title-holder logo&quot;. ''Regulations of the UEFA Champions League''. p. 26.&lt;/ref&gt; Sacensību pirmajos gados, līdz pat [[1966.—1967. gada Eiropas kausa sezona|1966.—1967. gada sezonai]], trofejai bija atšķirīgs dizains.

== Trofeja ==
[[Attēls:1962 European Cup in Museu Cosme Damião.JPG |thumb|Oriģinālā Eiropas kausa dizaina trofeja, kura tika piešķirta &quot;[[Benfica]]&quot; komandai 1962. gadā.]]
Oriģinālās Eiropas kausa trofejas idejas autors ir Francijas sporta [[laikraksts]] ''[[L'Équipe]]''.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot;&gt;{{cite magazine|date=October 2005|title=A brand new trophy|url=http://www.uefa.com/newsfiles/344979.pdf|journal=uefadirect|issue=42|page=8|magazine=uefadirect|url-status=live|access-date={{dat|2026|01|18||bez}}|archive-date={{dat|2005|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20051018081717/http://www.uefa.com/newsfiles/344979.pdf}}&lt;/ref&gt; Šī trofeja tika uz visiem laikiem piešķirta [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] komandai 1967. gada martā.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot; /&gt; Tobrīd &quot;Real&quot; bija valdošie čempioni un kopumā bija ieguvuši sešus titulus, tostarp pirmos piecus, no 1956. līdz 1960. gadam. Tādējādi &quot;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]&quot; kļuva par pirmo klubu, kas 1967. gadā ieguva kausu tā pašreizējā formātā.

Aizvietojošo trofeju, kuras dizains nedaudz atšķiras no oriģināla, UEFA pasūtīja juvelierim Jergam Štādelmanam no [[Berne]]s, Šveicē.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot; /&gt; Tās cena bija 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]], tā bija izgatavota no [[Sudrabs|sudraba]], 74 cm augsta un svēra 11 kg.&lt;ref name=&quot;ud-oct05&quot; /&gt; Dēļ tās rokturu formas trofeja ir ieguvusi iesauku &quot;lielās ausis&quot; vairākās valodās, tostarp [[Franču valoda|franču]] (''&quot;la Coupe aux grandes oreilles&quot;''), [[Itāļu valoda|itāļu]] (&quot;''La Coppa dalle grandi orecchie''&quot;), [[Spāņu valoda|spāņu]] (&quot;''La Orejona''&quot;), [[Vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] (&quot;''Cúp tai voi''&quot;), [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]] (&quot;大耳朵杯&quot;) un [[Arābu valoda|arābu]] (&quot;كأس ذات الأذنين&quot;). Laikā no 1967. līdz [[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994.]] gadam trofejas nosaukums bija '''''Coupe des Clubs Champions Européens'''''; ''[[AC Milan]]'' bija pēdējā komanda, kas ieguva šāda veida trofeju. Kopš tā laika trofejas nosaukums ir pilnībā rakstīts ar lielajiem burtiem.

Pašlaik piešķirtā trofeja ir sestā un tiek izmantota kopš 2006. gada, kad &quot;[[Liverpool FC|Liverpool]]&quot; [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005.]] gadā ieguva savu piekto Eiropas kausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/finals/newsid=23694.html|title=The UEFA Champions League trophy|website=www.uefa.com|access-date=2026-01-18|language=en|archive-date=2009-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20090323040747/http://www.uefa.com/competitions/ucl/finals/newsid=23694.html}}&lt;/ref&gt; Kopš 2009. gada Čempionu līgas uzvarētāji nav paturējuši īsto trofeju, kas atrodas UEFA glabāšanā uz visiem laikiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c511b10d395-72f38b4cbce0-1000--how-uefa-honours-multiple-european-cup-winners/|title=How UEFA honours multiple European Cup winners|website=uefa.com|access-date=18 Jan 2026|date=May 21, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Klubi, kuriem trofeja piešķirta uz visiem laikiem ===
[[Attēls:Bayern hattrick champions league trophies.jpg|thumb|250px|Trīs pēc kārtas iegūtās Eiropas kausa trofejas, ko Minhenes &quot;Bayern&quot; ieguva 1974.—76. gadā. Trofeja labajā malā ir īstā, kas 1976. gadā tika piešķirta &quot;Bayern&quot; komandai uz visiem laikiem. Trofejas kreisajā pusē ir nedaudz mazākas kopijas.]]Pirms 1968.—69. gada sezonas ieviestais noteikums ļāva klubam paturēt sākotnējo trofeju pēc piecām uzvarām vai trim uzvarām pēc kārtas. Tajā brīdī Madrides &quot;Real&quot; bija vienīgais klubs, kurš atbilda jebkurai no kvalifikācijas prasībām, un atbilda abām. Kad klubam tika piešķirta trofeja, tā rezultātu skaits tika atiestatīts uz nulli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Saskaņā ar vecajiem noteikumiem, no 1968.—69. līdz 2008.—09. gada sezonai, pieciem klubiem ir pastāvīgi piešķirta īstā trofeja:

* {{Flagicon|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]], pēc sava sestā titula [[1965.—1966. gada Eiropas kausa sezona|1966.]] gadā
* {{Flagicon|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]], pēc sava trešā titula pēc kārtas [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1973.]] gadā
* {{Flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]], pēc sava trešā titula pēc kārtas [[1975.—1976. gada Eiropas kausa sezona|1976.]] gadā
* {{Flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]], pēc sava piektā titula [[1993.—1994. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1994.]] gadā
* {{Flagicon|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]], pēc sava piektā titula [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005.]] gadā

=== Vairākkārtēja uzvarētāja nozīmīte ===
[[Attēls:Marco Asensio 2018.jpg|thumb|150px|[[Marko Asensio]] [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.]] gadā. Viņa krekla kreisajā piedurknē ir redzama Madrides &quot;Real&quot; vairākkārtējā uzvarētāja nozīmīte (13).]]
[[Attēls:2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2718.jpg|thumb|150px|[[Ērlings Holanns]] [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.]] gadā. Uz viņa krekla labās piedurknes ir attēlota &quot;Manchester City&quot; titula īpašnieka logo.]]
&quot;Vairākkārtēja uzvarētāja nozīmīte&quot;,&lt;ref name=&quot;multiple-winner badge&quot; /&gt; ko dažreiz dēvē par &quot;goda nozīmīti&quot;,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; tika ieviesta [[2000.—2001. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2000.—01. gada]] sacensību sākumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ajax-usa.com/news/00-01/page.jsp?itemID=12306|title=Ajax rewarded with 'UEFA Badge of Honour'|website=www.ajax-usa.com|access-date=2026-01-18|archive-date=2003-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20030620204437/http://www.ajax-usa.com/news/00-01/page.jsp?itemID=12306}}&lt;/ref&gt; klubiem, kas trofeju paturēja pastāvīgi. Nozīmīti nēsā uz komandas krekla kreisās piedurknes Čempionu līgas spēļu laikā. Sākotnējā nozīmīte bija zils ovāls, uz kura baltā krāsā bija attēlota pašreizējās trofejas kontūra, kas bija pārklāta ar daļu no Čempionu līgas zvaigžņotās bumbas logotipa. Virs trofejas bija norādīts kluba iegūto titulu skaits. [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012.—13. gada]] sacensību sākumā nozīmīte kļuva pelēka ar jaunu dizainu,{{Nepieciešama atsauce}} kura tika izmantota līdz [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—21. gada]] sezonas beigām.

Sākot ar [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—22. gada]] sezonu, UEFA atcēla nozīmītes izmantošanu uz kreisās piedurknes, atļaujot uz piedurknēm reklamēt sponsorus, un iekļāva nozīmīti parastajā &quot;Zvaigžņu bumbas logo&quot;, uzvaru skaitu novietojot virs vidējās zvaigznes. Citas komandas nēsā to pašu nozīmīti, bet bez uzvaru skaita. Turklāt titula īpašniekiem ar trim uzvarām pēc kārtas vai piecām kopējām uzvarām uzvaru skaits ir iegravēts uz titula īpašnieka nozīmītes, un zvaigžņu bumba ir atcelta, savukārt titula īpašniekiem, kuriem nav tiesību valkāt vairākkārtēju uzvarētāju nozīmīti, ir tukša pelēka titula īpašnieka nozīmīte.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footyheadlines.com/2021/05/uefa-champions-league-21-22-sleeve-badge.html|title=UEFA Champions League 21-22 Sleeve Badges Revealed - Sleeve Sponsors From Next Season|website=Footy Headlines|access-date=2026-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footyheadlines.com/2022/09/big-chaos-uefa-champions-league-22-23-kit-sleeve-badges.html|title=Big Chaos? UEFA Champions League 22-23 Kit Sleeve Badges|website=Footy Headlines|access-date=2026-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan trofeja vairs netiek piešķirta komandai, kas iegūst piekto kopējo vai trešo titulu pēc kārtas, vairākkārtēju uzvarētāju nozīmīte joprojām tiek piešķirta šādiem klubiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Sešas komandas ir ieguvušas piecus titulus kopumā vai trīs titulus pēc kārtas, un tādējādi var nēsāt vairākkārtēju uzvarētāju nozīmīti:

* {{Flaga|ESP}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]] (3 reizes pēc kārtas -divreiz-, kopā 15)
* {{Flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] (7 kopā)
* {{Flaga|GER}} [[Bayern Munich]] (3 reizes pēc kārtas, kopā 6)
* {{Flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] (6 kopā)
* {{Flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (5 kopā)
* {{Flaga|NED}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] (3 reizes pēc kārtas, kopā 4)

=== Titula īpašnieka logo ===
Nākamās sezonas sacensībās tā brīža Čempionu līgas čempioni nēsā atsevišķu &quot;titula īpašnieka logo&quot; parastās uzšuves vietā, ko nēsā pārējās konkurējošās komandas.&lt;ref name=&quot;badges&quot; /&gt; Logo pārsvarā ir tumši zils, un tas tika ieviests [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2004.—05.]] gada sezonā, kad &quot;[[FC Porto|Porto]]&quot; aizstāvēja savu čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futbolyou.com/en/articles/2003-uefa-cl-rules.pdf|title=Regulations of the UEFA Champions League 2003–04|website=www.futbolyou.com|access-date=2026-01-19|archive-date=2014-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20141210121848/http://www.futbolyou.com/en/articles/2003-uefa-cl-rules.pdf}}&lt;/ref&gt; No [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2006.—07.]] līdz [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—11.]] gada sezonai titula īpašnieki arī savās mājas spēlēs spēlēja ar uzvarētajā finālā izmantoto bumbu, bet no [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011.—12.]] gada sezonas titula īpašnieki izmanto to pašu spēles bumbu, ko pārējā 31 komanda.

[[Attēls:UEFA Champions League Titleholder Badge 2012.jpg|thumbnail|Titula īpašnieka logo, ko &quot;[[Chelsea F.C.|Chelsea]]&quot; nēsāja 2012.—13. gada sezonā; tas pats dizains tika izmantots līdz 2020.—21. gada sezonai.]]Oriģinālajā titula īpašnieka logo dizainā augšpusē bija attēlotas divas no savstarpēji savienotajām sacensību zvaigžņu bumbas logotipa zvaigznēm, bet centrā — uzraksts &quot;čempioni&quot; un triumfa sezona. 2008.—09. gadā tas tika nedaudz pārveidots, lai tajā būtu redzams viss zvaigžņu bumbas logotips, pārējām zvaigznēm esot izbalējušām, un [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009.—10.]] gada sacensībām tas tika krasi mainīts. Bez zvaigžņu bumbas fona tajā bija attēlots trofejas dizains, kas tika izmantots [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls|iepriekšējās sezonas fināla]] zīmola veidošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.switchimageproject.com/2010/02/barcelona-champions-league-patch.html|title=Football teams shirt and kits fan: Barcelona Champions league patch|website=www.switchimageproject.com|access-date=2026-01-19|archive-date=2010-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20100211030102/http://www.switchimageproject.com/2010/02/barcelona-champions-league-patch.html}}&lt;/ref&gt;

Tas tika vēlreiz pārveidots [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—11.]] gadā, lai zem uzraksta &quot;čempioni&quot; un triumfa gada parādītu daļu no zvaigžņu bumbas. Aizvietoto dizaina logo pirmo reizi nēsāja &quot;[[Chelsea F.C.|Chelsea]]&quot; komanda [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012.—13.]] gadā; uz tā bija redzams trofejas kontūras dizains kopā ar gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseamegastore.com/stores/chelsea/artwork/english/banners/ucl_kits_xl_tlm.jpg|title=Chelsea FC Megastore website|website=www.chelseamegastore.com|access-date=2026-01-19|archive-date=2013-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20130728220449/http://www.chelseamegastore.com/stores/chelsea/artwork/english/banners/ucl_kits_xl_tlm.jpg}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—22.]] gada sacensībām, tā brīža esošie čempioni nēsā jaunu logo, kas joprojām saglabā to pašu dizainu, bet ir pelēks un tajā vairs nav norādīts čempionāta gads. Ja titula ieguvējs nēsā arī vairākkārtēja uzvarētāja nozīmīti, uzvaru skaits tiek iekļauts logo, kas tiek izmantots zvaigžņu bumbas vietā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Uzvarētāji ==

=== Oriģinālā trofeja ===
* {{Flagicon|ESP|1945}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] (6) — 1956, 1957, 1958, 1959, 1960, 1966
* {{Flagicon|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] (2) — 1961, 1962
* {{Flagicon|ITA}} [[Inter Milan]] (2) — 1964, 1965
* {{Flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]] (1) — 1963

=== Pārveidotā trofeja ===
{{div col|colwidth=30em}}
* {{Flagicon|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] (9) — 1998, 2000, 2002, 2014, 2016, 2017, 2018, 2022, 2024
* {{Flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]] (6) —1969, 1989, 1990, 1994, 2003, 2007
* {{Flagicon|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] (6) — 1974, 1975, 1976, 2001, 2013, 2020
* {{Flagicon|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] (6) — 1977, 1978, 1981, 1984, 2005, 2019
* {{Flagicon|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (5) — 1992, 2006, 2009, 2011, 2015
* {{Flagicon|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] (4) — 1971, 1972, 1973, 1995
* {{Flagicon|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] (3) — 1968, 1999, 2008
* {{Flagicon|ENG}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]] (2) — 1979, 1980
* {{Flagicon|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] (2) — 1985, 1996
* {{Flagicon|POR}} [[FC Porto|Porto]] (2) — 1987, 2004
* {{Flagicon|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (2) — 2012, 2021
* {{Flagicon|FRA}} [[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]] (2) — 2025, 2026
* {{Flagicon|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] (1) — 1967
* {{Flagicon|NED}} [[Feyenoord]] (1) — 1970
* {{Flagicon|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] (1) — 1982
* {{Flagicon|FRG}} [[Hamburger SV]] (1) — 1983
* {{Flagicon|ROU|1965}} [[FCSB|Steaua București]] (1) — 1986
* {{Flagicon|NED}} [[PSV Eindhoven]] (1) — 1988
* {{Flagicon|YUG}} [[Red Star Belgrade]] (1) — 1991
* {{Flagicon|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] (1) — 1993
* {{Flagicon|GER}} [[Borussia Dortmund]] (1) — 1997
* {{Flagicon|ITA}} [[Inter Milan]] (1) — 2010
* {{Flagicon|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] (1) — 2023
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022a-0e6a4115e42c-7a8e91e430ec-1000--champions-league-trophy/?iv=true Trofeja] UEFA.com mājaslapā
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>otunh6n3f99umx4ndufo12pksnqdyoj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dominiks Steņonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622787</id>
    <revision>
      <id>4516756</id>
      <parentid>4468801</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:23:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4516756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7610" sha1="32u7ps3zad04jx86vqfqj381kvzlfs7" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = Dominiks Steņonis 3 Lithuania 20260828 (2).JPG
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Dominiks Steņonis 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[ACB līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—2026
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 2026—pašlaik
 |          klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Spānijas ACB līga]]s klubā ''[[Bàsquet Girona]]'', bet iepriekšējo sezonu aizvadīja [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem un uzvarēja LBL izslēgšanas spēlēs.

2026. gada vasaras beigās D. Steņonis pārcēlās uz [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Bàsquet Girona]]'', kas ir viens no retajiem piemēriem, kad spēlētājs no Latvijas—Igaunijas līgas jau nākošajā sezonā spēlē Eiropas spēcīgākajā basketbola līgā.

=== Lietuvas izlase ===
D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt; Lietuvas studentu izlases sastāvā ieguva bronzu 2025. gada [[Universiāde|Universiādē]].

Pēc labas 2025.—2026. gada sezonas Latvijas—Igaunijas līgā D. Steņonis saņēma iespēju pārstāvēt Lietuvas izlasi. Sākotnēji viņš piedalījās komandas treniņos un tika uzaicināts uz otro izlasi, bet augusta sabraukumā spēlē pret [[Turcijas basketbola izlase|Turciju]] debitēja pieaugušo [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketnews.lt/news-254006-prie-lietuvos-rinktines-jungiasi-izaidejas-is-rezervines-ekipos.html|title=Prie Lietuvos rinktinės jungiasi įžaidėjas iš rezervinės ekipos|website=basketnews.lt|access-date=2026-09-03|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>32u7ps3zad04jx86vqfqj381kvzlfs7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516816</id>
      <parentid>4516756</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:42:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7574" sha1="0qi6tm02jmw7aj12zeajhzygq045b2q" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = Dominiks Steņonis 3 Lithuania 20260828 (2).JPG
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Dominiks Steņonis 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[ACB līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—2026
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 2026—pašlaik
 |          klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Spānijas ACB līga]]s klubā ''[[Bàsquet Girona]]'', bet iepriekšējo sezonu aizvadīja [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem un uzvarēja LBL izslēgšanas spēlēs.

2026. gada vasaras beigās D. Steņonis pārcēlās uz [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Bàsquet Girona]]'', kas ir viens no retajiem piemēriem, kad spēlētājs no Latvijas—Igaunijas līgas jau nākošajā sezonā spēlē Eiropas spēcīgākajā basketbola līgā.

=== Lietuvas izlase ===
D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt; Lietuvas studentu izlases sastāvā ieguva bronzu 2025. gada [[Universiāde|Universiādē]].

Pēc labas 2025.—2026. gada sezonas Latvijas—Igaunijas līgā D. Steņonis saņēma iespēju pārstāvēt Lietuvas izlasi. Sākotnēji viņš piedalījās komandas treniņos un tika uzaicināts uz otro izlasi, bet augusta sabraukumā spēlē pret [[Turcijas basketbola izlase|Turciju]] debitēja pieaugušo [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketnews.lt/news-254006-prie-lietuvos-rinktines-jungiasi-izaidejas-is-rezervines-ekipos.html|title=Prie Lietuvos rinktinės jungiasi įžaidėjas iš rezervinės ekipos|website=basketnews.lt|access-date=2026-09-03|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>0qi6tm02jmw7aj12zeajhzygq045b2q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627116</id>
    <revision>
      <id>4516573</id>
      <parentid>4464762</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:37:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1266" sha1="3lqy6o1zl76org6gux6o3l3w7a7mbfr" xml:space="preserve">
'''Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”''' bija [[Daugavpils]] [[metālapstrādes]] uzņēmums, kura galvenais birojs atradās [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielā]] 2. 

== Vēsture ==
PSRS Celtniecības un ceļu mašīnbūves ministrijai pakļauto Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” nodibināja 1949. gadā 19,7 ha lielā zemes gabalā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā]] (tolaik Sarkanarmijas ielā) 188 un Valkas ielā 2. Rūpnīcas būvēšanas laikā valdei piešķīra telpas tramvaju depo klubā.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/notikums/7147 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pie rūpnīcas izvietoja vara kaluma [[Ļeņins|Ļeņina]] cilni uz 5 metrus augsta obeliska.&lt;ref&gt;[https://sovietheritage.blogspot.com/2017/04/daugavpils-rajona-zudusie-padomju-laika.html#google_vignette Daugavpils rajona padomju laika pieminekļi] 2017. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s rūnīcu 1991. ɡada septembrī pārveidoja par firma '''&quot;DAUer&quot;''', 1994. ɡadā par akciju sabiedrību &quot;DAUer&quot;, kuru likvidēja 2004. ɡadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bijušie uzņēmumi Daugavpilī]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]]
[[Kategorija:Daugavpils]]</text>
      <sha1>3lqy6o1zl76org6gux6o3l3w7a7mbfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēterupes ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632953</id>
    <revision>
      <id>4516666</id>
      <parentid>4475737</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:07:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Ainava</comment>
      <origin>4516666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5948" sha1="sgl2o4uiq9sr9b7d76z34x1geij52sh" xml:space="preserve">'''Pēterupes ciema ielu uzskaitījumā''' iekļautas 125 [[iela]]s Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100184026 |title=Valsts adrešu reģistra dati: Pēterupe, Saulkrastu pag., Saulkrastu nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2026|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Alauksta iela (Pēterupe)|Alauksta iela]]
* [[Allažu iela (Pēterupe)|Allažu iela]]
* [[Alojas iela (Pēterupe)|Alojas iela]]
* [[Alūksnes iela (Pēterupe)|Alūksnes iela]]
* [[Apriķu iela (Pēterupe)|Apriķu iela]]
* [[Apšu iela (Pēterupe)|Apšu iela]]
* [[Asnu iela (Pēterupe)|Asnu iela]]
* [[Augšiela (Pēterupe)|Augšiela]]
* [[Ādažu iela (Pēterupe)|Ādažu iela]]
* [[Baltā iela (Pēterupe)|Baltā iela]]
* [[Baltegļu iela (Pēterupe)|Baltegļu iela]]
* [[Baltezera iela (Pēterupe)|Baltezera iela]]
* [[Bangu iela (Pēterupe)|Bangu iela]]
* [[Berģu iela (Pēterupe)|Berģu iela]]
* [[Bezdelīgu iela (Pēterupe)|Bezdelīgu iela]]
* [[Birkānu iela]]
* [[Bruknas iela (Pēterupe)|Bruknas iela]]
* [[Carnikavas iela (Pēterupe)|Carnikavas iela]]
* [[Cesvaines iela (Pēterupe)|Cesvaines iela]]
* [[Cielavu iela (Pēterupe)|Cielavu iela]]
* [[Ciprešu iela (Pēterupe)|Ciprešu iela]]
* [[Dārznieku iela (Pēterupe)|Dārznieku iela]]
* [[Dikļu iela (Pēterupe)|Dikļu iela]]
* [[Dobeles iela (Pēterupe)|Dobeles iela]]
* [[Dravnieku iela (Pēterupe)|Dravnieku iela]]
* [[Dubultu iela (Pēterupe)|Dubultu iela]]
* [[Dzirciema iela (Pēterupe)|Dzirciema iela]]
* [[Dzirnezera iela (Pēterupe)|Dzirnezera iela]]
* [[Elijas iela (Pēterupe)|Elijas iela]]
* [[Engures iela (Pēterupe)|Engures iela]]
* [[Ērgļu iela (Pēterupe)|Ērgļu iela]]
* [[Ēveles iela (Pēterupe)|Ēveles iela]]
* [[Garciema iela (Pēterupe)|Garciema iela]]
* [[Garupes iela (Pēterupe)|Garupes iela]]
* [[Gatves iela (Pēterupe)|Gatves iela]]
* [[Gaujienas iela (Pēterupe)|Gaujienas iela]]
* [[Gāršmalu ceļš]]
* [[Gobu iela (Pēterupe)|Gobu iela]]
* [[Grobiņas iela (Pēterupe)|Grobiņas iela]]
* [[Grostonas iela (Pēterupe)|Grostonas iela]]
* [[Grunduļu iela (Pēterupe)|Grunduļu iela]]
* [[Gulbenes iela (Pēterupe)|Gulbenes iela]]
* [[Gulbju iela (Pēterupe)|Gulbju iela]]
* [[Iecavas iela (Pēterupe)|Iecavas iela]]
* [[Ielejas iela (Pēterupe)|Ielejas iela]]
* [[Ieriķu iela (Pēterupe)|Ieriķu iela]]
* [[Jaunbāžu iela]]
* [[Jauncīruļu iela]]
* [[Jelgavas iela (Pēterupe)|Jelgavas iela]]
* [[Jubilejas iela (Pēterupe)|Jubilejas iela]]
* [[Kalnciema iela (Pēterupe)|Kalnciema iela]]
* [[Kalngales iela (Pēterupe)|Kalngales iela]]
* [[Kandavas iela (Pēterupe)|Kandavas iela]]
* [[Kaņiera iela (Pēterupe)|Kaņiera iela]]
* [[Karpu iela (Pēterupe)|Karpu iela]]
* [[Karūsu iela (Pēterupe)|Karūsu iela]]
* [[Klīveru iela (Pēterupe)|Klīveru iela]]
* [[Kolkasraga iela (Pēterupe)|Kolkasraga iela]]
* [[Krustpils iela (Pēterupe)|Krustpils iela]]
* [[Krūzes iela (Pēterupe)|Krūzes iela]]
* [[Kuldīgas iela (Pēterupe)|Kuldīgas iela]]
* [[Ķeguma iela (Pēterupe)|Ķeguma iela]]
* [[Ķekavas iela (Pēterupe)|Ķekavas iela]]
* [[Ķemeru iela (Pēterupe)|Ķemeru iela]]
* [[Ķīpsalas iela (Pēterupe)|Ķīpsalas iela]]
* [[Ķīšezera iela (Pēterupe)|Ķīšezera iela]]
* [[Lapegļu iela (Pēterupe)|Lapegļu iela]]
* [[Lapiņu iela (Pēterupe)|Lapiņu iela]]
* [[Lazdonas iela (Pēterupe)|Lazdonas iela]]
* [[Lācīšu iela]]
* [[Lejas iela (Pēterupe)|Lejas iela]]
* [[Lēdmanes iela (Pēterupe)|Lēdmanes iela]]
* [[Liedaga iela (Pēterupe)|Liedaga iela]]
* [[Liepājas iela (Pēterupe)|Liepājas iela]]
* [[Līčmalas iela]]
* [[Līdaku iela (Pēterupe)|Līdaku iela]]
* [[Līgatnes iela (Pēterupe)|Līgatnes iela]]
* [[Līņu iela (Pēterupe)|Līņu iela]]
* [[Magoņu iela (Pēterupe)|Magoņu iela]]
* [[Mangaļu iela (Pēterupe)|Mangaļu iela]]
* [[Mežotnes iela (Pēterupe)|Mežotnes iela]]
* [[Nēģu iela (Pēterupe)|Nēģu iela]]
* [[Nīcgales iela (Pēterupe)|Nīcgales iela]]
* [[Ošu iela (Pēterupe)|Ošu iela]]
* [[Pastendes iela (Pēterupe)|Pastendes iela]]
* [[Piekūnu iela (Pēterupe)|Piekūnu iela]]
* [[Pulksteņu iela]]
* [[Raiskuma iela (Pēterupe)|Raiskuma iela]]
* [[Robežu iela (Pēterupe)|Robežu iela]]
* [[Roņsalas iela (Pēterupe)|Roņsalas iela]]
* [[Rožu bulvāris (Pēterupe)|Rožu bulvāris]]
* [[Ruduļu iela (Pēterupe)|Ruduļu iela]]
* [[Sakņu iela (Pēterupe)|Sakņu iela]]
* [[Samu iela (Pēterupe)|Samu iela]]
* [[Sapalu iela]]
* [[Silpureņu iela (Pēterupe)|Silpureņu iela]]
* [[Sīgu iela (Pēterupe)|Sīgu iela]]
* [[Skābeņu iela (Pēterupe)|Skābeņu iela]]
* [[Skujenes iela (Pēterupe)|Skujenes iela]]
* [[Stāmerienas iela (Pēterupe)|Stāmerienas iela]]
* [[Talsu iela (Pēterupe)|Talsu iela]]
* [[Tauriņu iela (Pēterupe)|Tauriņu iela]]
* [[Torņkalna iela (Pēterupe)|Torņkalna iela]]
* [[Tukuma iela (Pēterupe)|Tukuma iela]]
* [[Usmas iela (Pēterupe)|Usmas iela]]
* [[Valkas iela (Pēterupe)|Valkas iela]]
* [[Vanagu iela (Pēterupe)|Vanagu iela]]
* [[Vāveru iela (Pēterupe)|Vāveru iela]]
* [[Vecāķu iela]]
* [[Ventspils iela (Pēterupe)|Ventspils iela]]
* [[Vestienas iela (Pēterupe)|Vestienas iela]]
* [[Vēdzeļu iela (Pēterupe)|Vēdzeļu iela]]
* [[Vēsmas bulvāris]]
* [[Vēsmas iela (Pēterupe)|Vēsmas iela]]
* [[Vietalvas iela (Pēterupe)|Vietalvas iela]]
* [[Vimbu iela (Pēterupe)|Vimbu iela]]
* [[Vīgriežu iela (Pēterupe)|Vīgriežu iela]]
* [[Zaļāsmuižas iela]]
* [[Zandartu iela (Pēterupe)|Zandartu iela]]
* [[Zālītes iela (Pēterupe)|Zālītes iela]]
* [[Zemgaļu iela (Pēterupe)|Zemgaļu iela]]
* [[Zemītes iela (Pēterupe)|Zemītes iela]]
* [[Zirņu iela (Pēterupe)|Zirņu iela]]
* [[Zvirbuļu iela (Pēterupe)|Zvirbuļu iela]]
* [[Žagatu iela (Pēterupe)|Žagatu iela]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Saulkrastu novada ielas}}

[[Kategorija:Ielas Saulkrastu novadā]]
[[Kategorija:Latvijas apdzīvoto vietu ielu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>sgl2o4uiq9sr9b7d76z34x1geij52sh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516667</id>
      <parentid>4516666</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Olgerts V|Olgerts V]] ([[User talk:Olgerts V|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4516666: tā pati iela</comment>
      <origin>4516667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5920" sha1="9pytsomzble5h69zkpxrbsih125fv7f" xml:space="preserve">'''Pēterupes ciema ielu uzskaitījumā''' iekļautas 125 [[iela]]s Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100184026 |title=Valsts adrešu reģistra dati: Pēterupe, Saulkrastu pag., Saulkrastu nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2026|5|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Alauksta iela (Pēterupe)|Alauksta iela]]
* [[Allažu iela (Pēterupe)|Allažu iela]]
* [[Alojas iela (Pēterupe)|Alojas iela]]
* [[Alūksnes iela (Pēterupe)|Alūksnes iela]]
* [[Apriķu iela (Pēterupe)|Apriķu iela]]
* [[Apšu iela (Pēterupe)|Apšu iela]]
* [[Asnu iela (Pēterupe)|Asnu iela]]
* [[Augšiela (Pēterupe)|Augšiela]]
* [[Ādažu iela (Pēterupe)|Ādažu iela]]
* [[Baltā iela (Pēterupe)|Baltā iela]]
* [[Baltegļu iela (Pēterupe)|Baltegļu iela]]
* [[Baltezera iela (Pēterupe)|Baltezera iela]]
* [[Bangu iela (Pēterupe)|Bangu iela]]
* [[Berģu iela (Pēterupe)|Berģu iela]]
* [[Bezdelīgu iela (Pēterupe)|Bezdelīgu iela]]
* [[Birkānu iela]]
* [[Bruknas iela (Pēterupe)|Bruknas iela]]
* [[Carnikavas iela (Pēterupe)|Carnikavas iela]]
* [[Cesvaines iela (Pēterupe)|Cesvaines iela]]
* [[Cielavu iela (Pēterupe)|Cielavu iela]]
* [[Ciprešu iela (Pēterupe)|Ciprešu iela]]
* [[Dārznieku iela (Pēterupe)|Dārznieku iela]]
* [[Dikļu iela (Pēterupe)|Dikļu iela]]
* [[Dobeles iela (Pēterupe)|Dobeles iela]]
* [[Dravnieku iela (Pēterupe)|Dravnieku iela]]
* [[Dubultu iela (Pēterupe)|Dubultu iela]]
* [[Dzirciema iela (Pēterupe)|Dzirciema iela]]
* [[Dzirnezera iela (Pēterupe)|Dzirnezera iela]]
* [[Elijas iela (Pēterupe)|Elijas iela]]
* [[Engures iela (Pēterupe)|Engures iela]]
* [[Ērgļu iela (Pēterupe)|Ērgļu iela]]
* [[Ēveles iela (Pēterupe)|Ēveles iela]]
* [[Garciema iela (Pēterupe)|Garciema iela]]
* [[Garupes iela (Pēterupe)|Garupes iela]]
* [[Gatves iela (Pēterupe)|Gatves iela]]
* [[Gaujienas iela (Pēterupe)|Gaujienas iela]]
* [[Gāršmalu ceļš]]
* [[Gobu iela (Pēterupe)|Gobu iela]]
* [[Grobiņas iela (Pēterupe)|Grobiņas iela]]
* [[Grostonas iela (Pēterupe)|Grostonas iela]]
* [[Grunduļu iela (Pēterupe)|Grunduļu iela]]
* [[Gulbenes iela (Pēterupe)|Gulbenes iela]]
* [[Gulbju iela (Pēterupe)|Gulbju iela]]
* [[Iecavas iela (Pēterupe)|Iecavas iela]]
* [[Ielejas iela (Pēterupe)|Ielejas iela]]
* [[Ieriķu iela (Pēterupe)|Ieriķu iela]]
* [[Jaunbāžu iela]]
* [[Jauncīruļu iela]]
* [[Jelgavas iela (Pēterupe)|Jelgavas iela]]
* [[Jubilejas iela (Pēterupe)|Jubilejas iela]]
* [[Kalnciema iela (Pēterupe)|Kalnciema iela]]
* [[Kalngales iela (Pēterupe)|Kalngales iela]]
* [[Kandavas iela (Pēterupe)|Kandavas iela]]
* [[Kaņiera iela (Pēterupe)|Kaņiera iela]]
* [[Karpu iela (Pēterupe)|Karpu iela]]
* [[Karūsu iela (Pēterupe)|Karūsu iela]]
* [[Klīveru iela (Pēterupe)|Klīveru iela]]
* [[Kolkasraga iela (Pēterupe)|Kolkasraga iela]]
* [[Krustpils iela (Pēterupe)|Krustpils iela]]
* [[Krūzes iela (Pēterupe)|Krūzes iela]]
* [[Kuldīgas iela (Pēterupe)|Kuldīgas iela]]
* [[Ķeguma iela (Pēterupe)|Ķeguma iela]]
* [[Ķekavas iela (Pēterupe)|Ķekavas iela]]
* [[Ķemeru iela (Pēterupe)|Ķemeru iela]]
* [[Ķīpsalas iela (Pēterupe)|Ķīpsalas iela]]
* [[Ķīšezera iela (Pēterupe)|Ķīšezera iela]]
* [[Lapegļu iela (Pēterupe)|Lapegļu iela]]
* [[Lapiņu iela (Pēterupe)|Lapiņu iela]]
* [[Lazdonas iela (Pēterupe)|Lazdonas iela]]
* [[Lācīšu iela]]
* [[Lejas iela (Pēterupe)|Lejas iela]]
* [[Lēdmanes iela (Pēterupe)|Lēdmanes iela]]
* [[Liedaga iela (Pēterupe)|Liedaga iela]]
* [[Liepājas iela (Pēterupe)|Liepājas iela]]
* [[Līčmalas iela]]
* [[Līdaku iela (Pēterupe)|Līdaku iela]]
* [[Līgatnes iela (Pēterupe)|Līgatnes iela]]
* [[Līņu iela (Pēterupe)|Līņu iela]]
* [[Magoņu iela (Pēterupe)|Magoņu iela]]
* [[Mangaļu iela (Pēterupe)|Mangaļu iela]]
* [[Mežotnes iela (Pēterupe)|Mežotnes iela]]
* [[Nēģu iela (Pēterupe)|Nēģu iela]]
* [[Nīcgales iela (Pēterupe)|Nīcgales iela]]
* [[Ošu iela (Pēterupe)|Ošu iela]]
* [[Pastendes iela (Pēterupe)|Pastendes iela]]
* [[Piekūnu iela (Pēterupe)|Piekūnu iela]]
* [[Pulksteņu iela]]
* [[Raiskuma iela (Pēterupe)|Raiskuma iela]]
* [[Robežu iela (Pēterupe)|Robežu iela]]
* [[Roņsalas iela (Pēterupe)|Roņsalas iela]]
* [[Rožu bulvāris]]
* [[Ruduļu iela (Pēterupe)|Ruduļu iela]]
* [[Sakņu iela (Pēterupe)|Sakņu iela]]
* [[Samu iela (Pēterupe)|Samu iela]]
* [[Sapalu iela]]
* [[Silpureņu iela (Pēterupe)|Silpureņu iela]]
* [[Sīgu iela (Pēterupe)|Sīgu iela]]
* [[Skābeņu iela (Pēterupe)|Skābeņu iela]]
* [[Skujenes iela (Pēterupe)|Skujenes iela]]
* [[Stāmerienas iela (Pēterupe)|Stāmerienas iela]]
* [[Talsu iela (Pēterupe)|Talsu iela]]
* [[Tauriņu iela (Pēterupe)|Tauriņu iela]]
* [[Torņkalna iela (Pēterupe)|Torņkalna iela]]
* [[Tukuma iela (Pēterupe)|Tukuma iela]]
* [[Usmas iela (Pēterupe)|Usmas iela]]
* [[Valkas iela (Pēterupe)|Valkas iela]]
* [[Vanagu iela (Pēterupe)|Vanagu iela]]
* [[Vāveru iela (Pēterupe)|Vāveru iela]]
* [[Vecāķu iela]]
* [[Ventspils iela (Pēterupe)|Ventspils iela]]
* [[Vestienas iela (Pēterupe)|Vestienas iela]]
* [[Vēdzeļu iela (Pēterupe)|Vēdzeļu iela]]
* [[Vēsmas bulvāris]]
* [[Vēsmas iela (Pēterupe)|Vēsmas iela]]
* [[Vietalvas iela (Pēterupe)|Vietalvas iela]]
* [[Vimbu iela (Pēterupe)|Vimbu iela]]
* [[Vīgriežu iela (Pēterupe)|Vīgriežu iela]]
* [[Zaļāsmuižas iela]]
* [[Zandartu iela (Pēterupe)|Zandartu iela]]
* [[Zālītes iela (Pēterupe)|Zālītes iela]]
* [[Zemgaļu iela (Pēterupe)|Zemgaļu iela]]
* [[Zemītes iela (Pēterupe)|Zemītes iela]]
* [[Zirņu iela (Pēterupe)|Zirņu iela]]
* [[Zvirbuļu iela (Pēterupe)|Zvirbuļu iela]]
* [[Žagatu iela (Pēterupe)|Žagatu iela]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Saulkrastu novada ielas}}

[[Kategorija:Ielas Saulkrastu novadā]]
[[Kategorija:Latvijas apdzīvoto vietu ielu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>9pytsomzble5h69zkpxrbsih125fv7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kabiles pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634069</id>
    <revision>
      <id>4516599</id>
      <parentid>4483096</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:19:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4516599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1886" sha1="dku3ye5tw7n2gz716l8hiatf05wfpxq" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Z. A. Meierovica Kabiles pamatskola''' ir skola [[Kabiles pagasts|Kabiles pagasta]] [[Kabile|Kabilē]].

== Izglītības programmas ==
* Pirmsskolas izglītības programma, kods 01011111;
* Pamatizglītības programma, kods 21011111.

== Vēsture ==
[[attēls:Kabiles pamatskola 1936.jpg|thumb|Kabiles pamatskolas ēka (1936).]]
Kabiles paɡasta skola ar vienu klasi ir dibināta 1858. gada 1. septembrī, 1862. gadā atvēra otro klasi. Līdz 1900. gadam ̩skolā mācījās [[Zigfrīds Anna Meierovics]].
1922. gadā skolu pārveidoja par sešklasīgo pamatskolu, 1936. gadā skolai piešķīra Zigfrīda Annas Meierovica vārdu.
1946. gadā skolu pārveidoja par Kabiles septiņgadīgo skolu, pirmais vidusskolas izlaidums bija 1958. gadā. 1968. gadā skolai uzcēla piebūvi, 1975. gadā kolhozs “Kabile” muižas parkā uzcēla bērnudārzu ”Spārīte”.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 2009. gadā izveidoja Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolu. No 2022. gada pamatskolas ēkā mācījās arī pirmskolas grupas.

2026. gada vasarā pieņēma lēmumu par skolas slēgšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, ēku nododot pansionāta ierīkošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.06.2026-pec-204-darbibas-gadiem-skolenu-trukuma-del-sledz-edoles-pamatskolu.a651571/|title=Pēc 204 darbības gadiem skolēnu trūkuma dēļ slēdz Ēdoles pamatskolu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Skolā mācījušies ==

* filozofs [[Jēkabs Osis]],
* skatuves mākslas pedagogs un rakstnieks [[Zeltmatis]],
* valodnieks [[Juris Plāķis]],
* pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Z. A. Meierovics,
* dramaturģe [[Valija Grundmane]] un citi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Kuldīgas novada skolas}}
[[Kategorija:Skolas Kuldīgas novadā]]
[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>dku3ye5tw7n2gz716l8hiatf05wfpxq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galmuduga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635587</id>
    <revision>
      <id>4516747</id>
      <parentid>4502800</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1904" sha1="roeyji09m3uvqtye1ldnvotkfwu7xnc" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
| vietējais_nosaukums = ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''
| pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats
| valsts_nosaukums = Galmuduga
| karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg
| karoga_nosaukums = Galmudugas karogs
| kartes_attēls = Galmudugmap.png
| kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā
| galvaspilsēta = [[Dusamareba]]
| lielākā_pilsēta = [[Galkajo]]
| valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]]
| valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts
| valsts_galvas_tituls = Prezidents
| valsts_galva = 
| izveidošanas_notikums = Izveidota
| izveidošanas_datums = 2015
| platība_km2 = 
| iedzīvotāju_skaits = 
| iedzīvotāju_skaita_gads = 
| valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS)
| laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]]
| utc_offset = +3
| domēns = [[.so]]
| tālsarunu_kods = 252
}}

'''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]].

Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu.

Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus.

Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{somālija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Somālija]]
[[Kategorija:Galmuduga]]</text>
      <sha1>roeyji09m3uvqtye1ldnvotkfwu7xnc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzbrukumi Wildberries noliktavām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636093</id>
    <revision>
      <id>4516508</id>
      <parentid>4507908</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:51:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11621" sha1="1ah1fxs378c4eayevi4pk4l2zv9loyb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Wildberries}}
{{notiek}}
{{Notikuma infokaste
| event = Uzbrukumi ''Wildberries'' noliktavām
| caption = Ugunsgrēki Koļedino un Domodedovas loģistikas kompleksos
| time =
| date = no 2026. gada 18. jūlija
| place = {{RUS}}
|image=Ugunsgrēki Koļedino un Domodedovas loģistikas kompleksos.jpg|image_size=300px}}
'''Uzbrukumi ''Wildberries'' noliktavām Krievijā''' ir [[Ukraina]]s ɡaisa triecieni [[Krievija|Krievijas]] [[e-komercija]]s kompānijas ''[[Wildberries]]'' loģistikas centriem [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, kas sākās 2026. gada jūlijā. Ukraina paziņoja, ka šos loģistikas centrus Krievija izmantoja arī karaspēka apgādei.

Neilgi pirms uzbrukumu sākuma [[Latvija|Latvijā]] tika bloķēta piekļuve ''Wildberies'' tīmekļvietnei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120121700/v-latvii-zablokiruyut-dostup-k-rossiyskoy-torgovoy-platforme-wildberries|title=В Латвии заблокируют доступ к российской торговой платформе Wildberries|website=Delfi|access-date=2026-08-16|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
2026. gadā Ukraina pastiprināja tāldarbības triecienus pa militāro un [[Loģistika|loģistikas]] [[Infrastruktūra|infrastruktūru]] Krievijas teritorijā. 2026. gada jūlijā starp mērķiem bija arī Krievijas lielākā interneta veikala ''[[Wildberries]]'' loģistikas centri. Ukrainas puse apgalvoja, ka atsevišķas noliktavas tika izmantotas divējāda pielietojuma preču glabāšanai un Krievijas armijas apgādei, savukārt kompānijas vadība apgalvoja, ka objekti ir tikai un vienīgi civili. Vienlaikus pašā tirdzniecības platformā brīvā pārdošanā pieejamas arī militāra un divējāda lietojuma preces, tostarp bruņuvestes, taktiskais ekipējums, bezpilota lidaparāti un to piederumi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/wildberries-skryl-razdel-vse-dlya-svo-posle-atak-ukrainskih-dronov/33813339.html|title=Wildberries скрыл раздел &quot;Всё для СВО&quot; после атак украинских дронов|work=Радио Свобода|access-date=2026-08-16|date=2026-07-26|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Hronoloģija ==

* 2026. gada 18. jūlijā droni uzbruka kompānijas loģistikas kompleksiem [[Elektrostaļa|Elektrostaļā]] (Maskavas apgabals) un [[Kotovska (Tambovas apgabals)|Kotovskā]] (Tambovas apgabals). Izcēlās plaši ugunsgrēki, noliktavas tika būtiski bojātas.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://nv.ua/ukr/world/countries/pozhezha-na-logistichnomu-kompleksi-wildberries-naslidki-ataki-bezpilotnikiv-na-tambovsku-oblast-50625322.html |title=U rosiys'kykh Moskovs'kiy ta Tambovs'kiy oblastyakh pislya ataky BpLA horyat' sklady Wildberries — video |website=NV |language=uk |access-date=2026-07-23}}&lt;/ref&gt;
* 20. jūlijā droni uzbruka ''Wildberries'' sadales centram Koledino ciemā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]]&lt;ref&gt;[https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/20/8044860/ U Pidmoskov'i drony atakuvaly sklad Wildberries] // Ukrayins'ka pravda. — 2026. — 20 lipnya.&lt;/ref&gt;, objektā izcēlās ugunsgrēks. Pēc kompānijas paziņojuma, personāls tika evakuēts, bet komplekss turpināja darboties parastajā režīmā.&lt;ref&gt;[https://korrespondent.net/ U pidmoskovnomu Koledyno drony urazyly sklad Wildberries] // Korrespondent.net. — 2026. — 20 lipnya.&lt;/ref&gt;
* 22. jūlijā uzbruka ''Wildberries'' loģistikas centriem [[Krasnodara|Krasnodarā]] un [[Ņevinnomiska|Ņevinnomiskā]] ([[Stavropoles novads]])&lt;ref&gt;[https://nv.ua/ Vnaslidok ataky droniv spalakhnuly sklady Wildberries u Krasnodari ta Nevynnomys'ku] // NV. — 2026. — 22 lipnya.&lt;/ref&gt;. Triecienu rezultātā izcēlās ugunsgrēki, viens cilvēks gāja bojā, vairāki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.rbc.ua/rus/news/droni-atakuvali-krasnodarskiy-kray-gorit-1784686449.html |title=Droni atakuvaly Krasnodars'kyy kray: horyt' lohistychnyy tsentr Wildberries (foto, video) |website=RBK-Ukrayina |language=uk |access-date=2026-07-23}}&lt;/ref&gt; 
* 23. jūlijā droni uzbruka kompānijas noliktavām Ņečajevkā (Voroņežas apgabals) ciemā.&lt;ref&gt;{{Cite news|url=https://www.svoboda.org/a/v-voronezhskoy-oblasti-drony-atakovali-sklad-odnogo-iz-marketpleysov/33810436.html|title=V Voronezhskoy oblasti drony atakovali sklad odnogo iz marketpleysov|date=2026-07-23|language=ru|work=Radio Svoboda|access-date=2026-07-23}}&lt;/ref&gt;
* 24. jūlijā Ukrainas droni uzbruka ''Wildberries'' loģistikas centram [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] netālu no [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]]. Trieciena rezultātā noliktavā izcēlās plašs ugunsgrēks, trīs cilvēki guva ievainojumus. Kompānija ''Wildberries'' paziņoja par divu reģiona loģistikas centru darbības pagaidu apturēšanu, kā arī par personāla evakuāciju no noliktavas okupētajā [[Simferopole|Simferopolē]] atkārtotu uzbrukumu draudu dēļ.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://censor.net/ua/news/4015112/pislya-ataky-bpla-u-rf-pryzupynyly-robotu-skladiv-wildberries |title=Pislya ataky BpLA u RF pryzupynyly robotu skladiv Wildberries {{!}} Tsenzor.NET |last=Tsenzor.NET |date=2026-07-24 |website=censor.net |language=uk |access-date=2026-07-24}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā tika saņemta ziņa par triecienu ''Wildberries'' loģistikas centram [[Tvera|Tverā]].&lt;ref name=&quot;Tver&quot;&gt;{{Cite news |title=Major fire reported in St. Petersburg as Ukraine strikes Russian e-commerce giant Wildberries for fifth time in past week |author=Dmytro Basmat, Sonya Bandouil |work=The Kyiv Independent |date=2026-07-24 |access-date=2026-07-24 |url= https://kyivindependent.com/wildberries-logistics-center-in-russian-occupied-crimea-catches-fire-after-reported-drone-strike/}}&lt;/ref&gt;
* 25. jūlijā Ukrainas droni uzbruka ''Wildberries'' loģistikas centram [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.rbc.ua/rus/news/droni-atakuvali-sklad-wildberries-ekaterinburzi-1784960496.html |title=Droni atakuvaly sklad Wildberries u Yekaterynburzi |website=RBK-Ukrayina |language=uk |access-date=2026-07-25}}&lt;/ref&gt;
* 31. jūlijā notika vienpadsmitais Ukrainas uzbrukums ''Wildberries'', kurā cieta &quot;Wildberries&quot; loģistikas komplekss [[Volgogradas apgabals|Volgogradas apgabalā]] un &quot;Wildberries&quot; noliktava [[Tatarstāna]]s pilsētā [[Zeļenodoļska|Zeļenodoļskā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-ukrainas-droni-krievija-trapa-divam-wildberries-noliktavam-un-divam-naftas-rupnicam.a656992/ Ukrainas droni Krievijā trāpa divām «Wildberries» noliktavām un divām naftas rūpnīcām] lsm.lv 31.07.2026&lt;/ref&gt;
* 2. augustā Ukrainas droni uzbruka ''Wildberries'' loģistikas centram [[Novosemeikino]] ciemā Samāras apgabalā. Uzbrukuma rezultātā kompleksā izcēlās plašs ugunsgrēks. Kompānija apstiprināja uzbrukumu un paziņoja, ka cietušo nav, savukārt preču pieņemšana un nosūtīšana tika novirzīta uz citiem loģistikas centriem. Kompleksa platība bija aptuveni 130 tūkstoši m².
* 3. augustā droni uzbruka ''Wildberries'' loģistikas centram [[Vladimiras apgabals|Vladimiras apgabalā]]. Trieciena rezultātā izcēlās plašs ugunsgrēks aptuveni 100 tūkstošu m² platībā, kura dzēšanā tika iesaistīti vairāk nekā 200 ugunsdzēsēji. Trīs cilvēki guva ievainojumus, bet kompānija paziņoja par darbinieku evakuāciju un loģistikas operāciju novirzīšanu uz citiem objektiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/pec-ukrainas-uzbrukuma-deg-nozimigs-wildberries-centrs-kas-sadala-precu-plusmu-no-maskavas/|title=Pēc Ukrainas uzbrukuma deg nozīmīgs &quot;Wildberries&quot; centrs, kas sadala preču plūsmu no Maskavas|website=tv3.lv|access-date=2026-08-16|date=2026-08-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* 4. augustā droni uzbruka ''Wildberries'' loģistikas kompleksam [[Krasnijbora|Krasnijborā]] Ļeņingradas apgabalā. Trieciena rezultātā tika bojātas noliktavu telpas un izcēlās ugunsgrēks. Tajā pašā dienā bezpilota lidaparāta uzbrukumā tika bojāta arī ''Wildberries'' noliktavas siena Emmausas ciemā Tveras apgabalā; darbinieki necieta.
* 5. augustā droni uzbruka vienam no lielākajiem ''Wildberries'' loģistikas centriem [[Aleksina|Aleksinā]] Tulas apgabalā. Pēc bezpilota lidaparāta nokrišanas kompleksa teritorijā izcēlās ugunsgrēks, viens cilvēks guva ievainojumus. Darbinieki tika iepriekš evakuēti, bet preču pieņemšana objektā uz laiku tika ierobežota un novirzīta uz citiem centriem.
* 16. augustā droni atkārtoti uzbruka ''Wildberries'' loģistikas infrastruktūrai [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]]. Tika trāpīts kompānijas noliktavas objektam [[Podoļska|Podoļskas]] apkārtnē, pēc trieciena virs kompleksa bija redzami plaši dūmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/ukrainas-droni-aizdedzina-wildberries-noliktavu-aptuveni-70-kilometrus-no-maskavas/|title=Ukrainas droni aizdedzina &quot;Wildberries&quot; noliktavu aptuveni 70 kilometrus no Maskavas|website=tv3.lv|access-date=2026-08-16|date=2026-08-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Uzbrukumu sērijas rezultātā tika bojāti vismaz četri lieli ''Wildberries'' loģistikas kompleksi. Pēc kompānijas un Krievijas varas iestāžu ziņām, gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki, desmitiem guvuši ievainojumus. Daļa tirgotāju preču tika pilnībā iznīcināta, atsevišķu loģistikas centru darbība uz laiku apturēta. ''Wildberries'' paziņoja par nodomu sniegt palīdzību cietušajiem tirgotājiem, lai gan apdrošināšana nesedza zaudējumus, kas radušies karadarbības vai diversiju rezultātā.

Pēc 24. jūlija uzbrukuma kompānija ''Wildberries'' uz laiku apturēja divu loģistikas centru darbību [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]]. Pēc kompānijas vērtējuma, triecienu sērijas rezultātā tika traucēta apmēram 10% no tās loģistikas jaudas darbības. &lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://unn.ua/news/pislia-ataky-bpla-pid-sankt-peterburhom-pryzupynyly-robotu-dva-lohistychni-tsentry-wildberries-astra |title=Pislya ataky BpLA pid Sankt-Peterburhom pryzupynyly robotu dva lohistychni tsentry Wildberries – ASTRA |last=https://www.facebook.com/UNNews |date=2026-07-24 |website=Ukrayins'ki Natsional'ni Novyny (UNN) |language=uk |access-date=2026-07-24}}&lt;/ref&gt;
== Reakcija ==
Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka triecieni bija vērsti pret loģistikas objektiem, kuri, pēc Ukrainas puses datiem, tika izmantoti [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] apgādei&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/22/8045278/ |title=Zelens'kyy rozpoviv pro urazhennya vazhlyvykh tsiley u dvokh rehionakh RF |website=Ukrayins'ka pravda |language=uk, ru |access-date=2026-07-23}}&lt;/ref&gt;. Krievijas varas iestādes un ''Wildberries'' vadība noraidīja šos apgalvojumus, nosaucot uzbrukumus par triecieniem pa civilo [[Infrastruktūra|infrastruktūru]].

== Atsauces ==
{{reflist}}

== Ārējās saites ==
* {{cite web |title=Пекельний вогонь у Пітері |trans-title=Pekles uguns Sanktpēterburgā |work=Fakty ICTV |date=24 July 2026 |url=https://www.youtube.com/shorts/3XsCHcdPAHE |access-date=7 August 2026 |language=uk}} –  Exilenova+ publicēts videomateriālu apkopojums par 2026. gada 24. jūlija [[Liutyi]] bezpilota lidaparātu uzbrukumiem „Wildberries“ noliktavām Sanktpēterburgā un Tverā, ar „Fakty ICTV“ komentāriem
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>1ah1fxs378c4eayevi4pk4l2zv9loyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linda Zaļā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636570</id>
    <revision>
      <id>4516753</id>
      <parentid>4513104</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T04:08:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Uzvaras_parks._Foto_-_Artis_Veigurs.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 3 August 2026).</comment>
      <origin>4516753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11366" sha1="kd3fzrz86xw9zqnpixlyuhu3lt304ft" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Linda Zala - foto Kaspars Filips Dobrovolskis.jpg|thumb|Linda Zaļā]]
'''Linda Zaļā''' ir Latvijas [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitekte]] un telpiskās attīstības plānotāja.&lt;ref&gt;[https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/linda-zala?u=3726 Linda Zaļā]. Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku reģistrs. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;fold-fica&quot;&gt;[https://www.fold.lv/forsa-fica-linda-zala/ Forša fīča. Linda Zaļā]. ''FOLD'', 2025. gada 7. novembris.&lt;/ref&gt;

L. Zaļajai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ainavu arhitektūrā.&lt;ref name=&quot;fold-fica&quot; /&gt; Viņa vada ainavu arhitektūras praksi ''Zala Landscape Architects''.&lt;ref&gt;[https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/sia-zala-landscape-architecture SIA Zala Landscape Architecture]. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.&lt;/ref&gt;

L. Zaļā izstrādāja [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācijas telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Projekts 2025. gadā saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvas Dižbalvu kategorijā „Telpa”.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot;&gt;[https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/ Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji]{{Novecojusi saite}}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, 2025. gada 12. oktobris.&lt;/ref&gt;

== Profesionālā darbība ==

=== Uzvaras parka revitalizācija ===


[[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizāciju [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] īstenoja divās kārtās. Linda Zaļā izstrādāja parka telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Viņa piedalījās arī otrās kārtas ainavu būvprojekta tehnisko risinājumu sagatavošanā.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot; /&gt; Abu kārtu būvprojekta vadītājs bija arhitekts [[Mārcis Mežulis]]. Atsevišķus ainavu, būvkonstrukciju un inženiertehniskos risinājumus izstrādāja citi projekta komandas speciālisti.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot; /&gt;

Parka pirmā kārta aptvēra aptuveni deviņus hektārus un tā atklāta 2023. gada 11. novembrī parka simtgades jubilejā. Parkā izveidota jauna ūdenstilpe, apstādījumi, pastaigu celiņi, kā arī atpūtas, sporta un rotaļu zonas.&lt;ref&gt;[https://id.riga.lv/2023/11/21/uzvaras-parkam-100-gadi-un-jauns-veidols/ Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols]. Rīgas domes Īpašuma departaments, 2023. gada 21. novembris.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm-2karta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-uzvaras-parka-riga-veidos-aktivas-atputas-zonu-ar-veloparku-un-kafejnicu.a563666 Uzvaras parkā Rīgā veidos aktīvās atpūtas zonu ar veloparku un kafejnīcu]. LSM, 2024. gada 2. augusts.&lt;/ref&gt;

Aptuveni četrus hektārus plašā otrā kārta veidota kā aktīvās atpūtas zona. Tās programma precizēta pēc iedzīvotāju aptaujas. Aptaujas dalībnieki vēlējās papildu apstādījumus, kafejnīcu, vingrošanas iekārtas un dažādu vecumu apmeklētājiem piemērotas atpūtas vietas.&lt;ref name=&quot;lsm-2karta&quot; /&gt; Otrajā kārtā ierīkots veloparks, rotaļu un vingrošanas zonas, kā arī apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pielāgoti risinājumi. Veloparka trasē paredzētas zonas bērniem, senioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/notikums/atklas-uzvaras-parka-labiekartosanas-projekta-2kartu-iedzivotaji-aicinati-piedalities Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otro kārtu]. Rīgas pašvaldība, 2025. gada 26. augusts.&lt;/ref&gt;

Skaidrojot parka koncepciju, Linda Zaļā uzsvērusi drošu savienojumu veidošanu starp parka daļām, vienotu zaļo struktūru un nepārtrauktu ūdens sistēmu no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] [[Mārupīte]]s virzienā. Otrajā kārtā Mārupītes tēls interpretēts ūdens rotaļu laukuma un mikroreljefa risinājumos.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/366226-uzvaras-parka-2-karta-cetru-hektaru-platiba-taps-aktivas-atputas-zona-2024 Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā taps aktīvās atpūtas zona]. LV portāls, 2024. gada 2. augusts.&lt;/ref&gt;

Uzvaras parka revitalizācija 2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvā saņēma Dižbalvu kategorijā „Telpa” un sabiedrības simpātiju balvu. Projektam piešķirta arī kokkopības nozares speciālbalva.&lt;ref name=&quot;laaba-2025&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/12.10.2025-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025-lielako-atzinibu-izpelnas-revitalizetais-uzvaras-parks.a618028 Latvijas Ainavu arhitektūras balvā lielāko atzinību izpelnās revitalizētais Uzvaras parks]. LSM, 2025. gada 12. oktobris.&lt;/ref&gt;

=== Citi publiskās ārtelpas darbi ===

;Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums

[[Ģenerāļa Radziņa krastmala]]s pārbūvē L. Zaļā izstrādāja telpiskās attīstības koncepciju un vietas identitātes risinājumus. Viņa noteica arī gājēju un velosipēdu rampas izvietojumu un formu.&lt;ref&gt;[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2025/generala-radzina-krastmalas-laukums/ Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums]{{Novecojusi saite}}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.&lt;/ref&gt;

''Rail Baltica'' infrastruktūras integrācijas projektā teritorijā pie [[Rīgas Centrāltirgus]], kur iepriekš atradās degradēts automašīnu stāvlaukums, izveidoja publisku atpūtas laukumu. Tajā ierīkoti apstādījumi, soliņi, velosipēdu novietnes, dzeramā ūdens brīvkrāns un apgaismojums.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/nodoti-ekspluatacija-rigas-realizetie-projekti-rail-baltica-integracijai-pilsetas-centra Nodoti ekspluatācijā Rīgas realizētie projekti ''Rail Baltica'' integrācijai pilsētas centrā]. Rīgas pašvaldība.&lt;/ref&gt; Projekts saņēma atzinību konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024”.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-gust-atzinibu-par-ilgtspejigakajiem-pilsetas-labiekartojumu-projektiem Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem]. Rīgas pašvaldība.&lt;/ref&gt;

;VERDE biroju komplekss

Linda Zaļā ir ainavu arhitektūras autore A klases biroju kompleksam ''VERDE'' Rīgas [[Skanste]]s apkaimē. Projekts tapis sadarbībā ar arhitektu birojiem ''ARHIS Arhitekti'' un ''AROUND''. Ainavu arhitektūras risinājumi aptver publisko ārtelpu, iekšpagalmu un vairāk nekā 600 m² plašas apzaļumotas terases uz ēku pārsegumiem.&lt;ref name=&quot;verde&quot;&gt;[https://zala.lv/projects/verde/ VERDE]. ''Zala Landscape Architecture''.&lt;/ref&gt;

Projektā izveidota daudzslāņaina stādījumu sistēma, kas pielāgota augšanai uz pārsegumiem. Terasēs ierīkotas āra darba un atpūtas vietas. Apstādījumu izvēlē ņemta vērā sezonālā mainība un piemērotība apputeksnētājiem un putniem.&lt;ref name=&quot;verde&quot; /&gt; Zaļās zonas izvietotas zemes līmenī un uz jumta terasēm.&lt;ref&gt;[https://verde.lv/home VERDE].&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://verde.lv/lv/news/main-trees-of-the-verde-project-the-trees-that-will-be-a-part-of-the-600-m2-green-terrace-have-been-planted-at-skanste Skanstē iestādīti VERDE projekta pamatkoki]. VERDE.&lt;/ref&gt;

;''AC Hotel Riga'' publiskais laukums

Publiskā laukuma izveidē pie viesnīcas ''AC Hotel Riga'' agrākā šaurā ietve un taksometru pieturvieta iekļauta gājējiem pieejamā pilsētas telpā. Laukumā izvietoti koki, sēdvietas, āra terase un neliela bērnu zona. Projekta ainavu arhitektūras autore bija Linda Zaļā, kura strādāja kopā ar arhitektiem [[Andris Kronbergs|Andri Kronbergu]] un Miku Druviņu (ARHIS Arhitekti).&lt;ref&gt;[https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ Viesnīcas skvērs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260209103215/https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ |date={{dat|2026|02|09||bez}} }}. ''FOLD'', 2019. gada 8. oktobris.&lt;/ref&gt; Laukums bija viens no Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2019 laureātiem.&lt;ref&gt;[https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ Pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras dižbalvu saņem Rīgas kanālmalas apstādījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260124015010/https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ |date={{dat|2026|01|24||bez}} }}. ''FOLD'', 2019. gada 16. septembris.&lt;/ref&gt;

;Mellužu koncertdārzs

Linda Zaļā bija ainavu arhitektūras projekta līdzautore [[Melluži|Mellužu]] koncertdārza atjaunošanas projektā [[Jūrmala|Jūrmalā]], kopā ar arhitektiem Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu (birojs &quot;Jaunromāns un Ābele&quot;). Projekts izstrādāts no 2016. līdz 2018. gadam, bet būvniecība īstenota no 2018. līdz 2020. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ Mellužu koncertdārzs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260803202645/https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ |date={{dat|2026|08|03||bez}} }}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.&lt;/ref&gt;

Atjaunošanas gaitā saglabāja vēsturisko estrādi un parka funkciju, ierīkoja jaunus celiņus, rotaļu laukumu, āra trenažierus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.&lt;ref&gt;[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/melluzu-parks-un-estrade/ Mellužu parks un estrāde]. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centrs.&lt;/ref&gt; Mellužu koncertdārza pārbūve bija [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s 2020 fināliste.&lt;ref&gt;[https://www.latarh.lv/gada-balva-2020 Latvijas Arhitektūras gada balva 2020]. Latvijas Arhitektu savienība.&lt;/ref&gt;

;Ventspils Lielais laukums

[[Ventspils]] Lielā laukuma apstādījumu koncepciju L. Zaļā izstrādāja kopā ar ainavu arhitektēm Ilzi Rukšāni un Madaru Lezdiņu. Lielais laukums un vides objekts „Fregate „Valzivs”” 2016. gadā saņēma [[Latvijas Dizaineru savienība]]s gada balvu vides dizainā.&lt;ref&gt;[https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ Latvijas Dizaineru savienības balvas „Dizaina 2016” uzvarētāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251207223807/https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ |date={{dat|2025|12|07||bez}} }}. ''FOLD'', 2016. gada 7. oktobris.&lt;/ref&gt;

;Kuldīgas strūklaka „Meitene ar ūdens krūzi”

Linda Zaļā kopā ar projekta komandu piedalījās [[Kuldīga]]s vēsturiskās strūklakas „Meitene ar ūdens krūzi”, sauktas arī par Anniņas strūklaku, un tās apkārtnes atjaunošanā. Projekts ietvēra strūklakas restaurāciju, apstādījumu atjaunošanu un publiskās telpas labiekārtošanu. Darbs saņēma atzinību Latvijas Ainavu arhitektūras balvā 2025.&lt;ref&gt;[https://kuldigasnovads.lv/atjaunota-anninas-struklaka-sanem-atzinibu-konkursa-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025/ Atjaunotā Anniņas strūklaka saņem atzinību konkursā „Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025”]. Kuldīgas novada pašvaldība.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://zala.lv/ ''Zala Landscape Architecture'' tīmekļvietne]

{{DEFAULTSORT:Zaļā, Linda}}
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]</text>
      <sha1>kd3fzrz86xw9zqnpixlyuhu3lt304ft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11 metru sitienu sērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636637</id>
    <revision>
      <id>4516580</id>
      <parentid>4516326</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lietotaajs pārvietoja lapu [[Soda sitienu sērija (futbols)]] uz [[11 metru sitienu sērija]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4516326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="85219" sha1="lki31y6dblvwam6ub6misjyvava31vm" xml:space="preserve">{{distinguish|11 metru soda sitiens}}
[[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu soda sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]]
Futbolā '''soda sitienu sērija''', kas agrāk bija pazīstama kā '''sitieni no 11 metru atzīmes''' un sarunvalodā bieži tiek saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru soda sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc &quot;[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]&quot; principa (''sudden death'').&lt;ref name=&quot;Laws&quot;&gt;{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}&lt;/ref&gt; Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu.

Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Parasti 11 metru soda sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta 11 metru soda sitienu sērija.

Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}&lt;/ref&gt; Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru soda sitienu sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Pārskats ==
Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}}

Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru soda sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru soda sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.&lt;ref&gt;{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;

Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',&lt;ref&gt;Hirata, T.; Szymanski, S. &quot;The J. League and the World Cup&quot;. In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.&lt;/ref&gt; ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par &quot;Šaibera pendelēm&quot;, atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators.

Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru soda sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}&lt;/ref&gt;

== Procedūra ==
Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;

[[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru soda sitienu [[Edinburgas &quot;Hearts&quot;|Edinburgas]] [[Edinburgas &quot;Hearts&quot;|&quot;Hearts&quot;]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']]
[[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru soda sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]]
# Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu.
# Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī.
# Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību.
# Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus.
# Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti.
# Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru soda sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}&lt;/ref&gt;
# Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru soda sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi.
# Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst.
# Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu.
# Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}&lt;/ref&gt;
# Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs.
# Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu.
# Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# 11 metru soda sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts.
# Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;

== Taktika ==
Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.&lt;ref&gt;How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: &quot;Don't shoot right down the pipe&quot;&lt;/ref&gt; Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru soda sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu.

Tā kā visa 11 metru soda sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru soda sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;

Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}}

Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}&lt;/ref&gt;

* Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}&lt;/ref&gt;
* Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju
* Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt
* Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Izcelsme ===
Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.&lt;ref&gt;&quot;En Passant&quot;. ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. &lt;q&gt;This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.&lt;/q&gt;&lt;/ref&gt; Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru soda sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}&lt;/ref&gt;
[[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]]
Mūsdienu pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal  {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}&lt;/ref&gt; gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}&lt;/ref&gt;

Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}&lt;/ref&gt; Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&amp;nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}&lt;/ref&gt; Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&amp;nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}&lt;/ref&gt;

1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}&lt;/ref&gt; Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)&lt;ref&gt;&quot;Drawing of lots – that's how teams will be parted&quot;. ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.&lt;/ref&gt; 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.&lt;ref&gt;{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}&lt;/ref&gt; Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina.

=== Attīstība ===
[[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru soda sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]]
Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas.

Pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas &quot;Honvéd&quot;|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm}}&lt;/ref&gt; kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}&lt;/ref&gt; notika pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm}}&lt;/ref&gt;

1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}&lt;/ref&gt;

[[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.&lt;ref&gt;&quot;UEFA annul Cup result&quot;. ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&amp;#x20;7.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Barham, Albert (25 October 1972). &quot;Derby could silence their critics&quot;. ''[[The Guardian]]''. p.&amp;#x20;27.&lt;/ref&gt; CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama.

Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=35&amp;theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US|archive-date=2011-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=35&amp;theme=Printer}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon &amp; Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.&lt;/ref&gt;

Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,&lt;ref&gt;Road, Alan (20 June 1976). &quot;Side Lines: Thomas the send-off&quot;. ''The Observer''. p.&amp;#x20;20. &lt;q&gt;Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.&lt;/q&gt;&lt;/ref&gt; taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.&lt;ref&gt;Lacey, David (21 June 1976). &quot;Czechs owe championship to Viktor&quot;. ''The Guardian''. p.&amp;#x20;17. &lt;q&gt;Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.&lt;/q&gt;&lt;/ref&gt; Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim.

Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}&lt;/ref&gt; Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.&lt;ref&gt;&quot;World Cup facts and figures&quot;. ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&amp;#x20;C2.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Norman1986&quot;&gt;{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&amp;dq=final%20penalties%20world-cup&amp;pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.&lt;ref name=&quot;Norman1986&quot; /&gt;{{Nepieciešama atsauce}}

== Slaveni gadījumi ==

=== Starptautiskās sacensības ===
Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas:

* [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]].
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2007-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html}}&lt;/ref&gt;
* [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu.
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2006-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html}}&lt;/ref&gt;
* [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.
* [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā.
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Vārtsargi ir spējuši uzvarēt pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas arī ar saviem sitieniem. Piemēram, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2004'']] ceturtdaļfināla spēlē [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] vārtsargs [[Rikārdu]] atvairīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēlētāja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] sitienu, turklāt to izdarīja bez cimdiem, un pēc tam pats realizēja uzvaru nesošo sitienu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2026-08-12|date=2004-06-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Vēl viens piemērs ir ''[[Velez Sarsfield|Vélez Sársfield]]'' vārtsargs [[Hosē Luiss Čilaverts]] [[1994. gada Copa Libertadores fināls|1994. gada ''Copa Libertadores'' finālā]]. Čilavertam bija izveidojusies izcila brīvsitienu speciālista reputācija, un kluba karjeras laikā viņš guva 41 vārtus. Vēlāk, [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]] vārtsargs [[Lionels Mpasi]] raidīja bumbu vārtu augšējā labajā stūrī pret [[Mohameds Abu Gabals|Mohamedu Gabaski]], kurš divus gadus iepriekš Kamerūnā notikušajā turnīrā bija izcēlies kā 11 metru soda sitienu atvairīšanas speciālists Ēģiptes izlases ceļā līdz finālam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68045654|title=Afcon 2023: Egypt 1-1 DR Congo (aet, 7-8 on pens) - Mpasi the last-16 hero for Leopards|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2024-01-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Antonīns Panenka]] ([[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]]) [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|''UEFA Euro 1976'' finālā]] pret [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] izšķīra pēcspēles 11 metru sitienu sērijas likteni ar savu [[Panenka (soda sitiens)|slaveno sitienu]] vārtu vidū pāri vārtsargam.

Anglijas izlase ir zaudējusi septiņas no desmit pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijām lielo turnīru finālturnīros, tostarp [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 1996'']] pusfinālā. Pēdējā no šīm neveiksmēm sekoja uzvarai pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] ar tādu pašu metodi iepriekšējā kārtā. Pēc Euro 1996 Anglija piedzīvoja vēl četrus zaudējumus pēcspēles sitienu sērijās pēc kārtas lielo turnīru finālturnīros — pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2004'']] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kā arī [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2012'']]. Zaudējumu sērija beidzās 2018. gada Pasaules kausā, kad Anglija pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Šī uzvara ļāva Anglijai pirmo reizi 12 gadu laikā iekļūt Pasaules kausa ceturtdaļfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/03/england-vs-colombia-world-cup-2018-live-score-harry-kane-latest/|title=England banish penalty curse to pass Colombia test and reach World Cup quarter-final|work=The Telegraph|access-date=2026-08-12|date=2018-07-03|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]] Anglija atkal zaudēja pēcspēles sitienu sērijā Itālijai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2021-07-10|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savukārt nākamajā pēcspēles sitienu sērijā Anglija [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2024'']] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]].

Savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] zaudēja četrās pēcspēles soda sitienu sērijās pēc kārtas: pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1992'']], [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1996'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], ''[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]]'', līdz beidzot ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' uzvarēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. ''Euro 2000'' Nīderlandei bija iespēja izpildīt divus 11 metru soda sitienus pašas spēles laikā un vēl četrus sitienus pēcspēles sērijā, taču pret Itālijas vārtsargu [[Frančesko Toldo]] tā spēja realizēt tikai vienu sitienu. [[Franks de Būrs]] nerealizēja gan spēles laikā izpildīto 11 metru soda sitienu, gan savu sitienu pēcspēles sērijā — abos gadījumos bumbu atvairīja Toldo. Viņš atvairīja arī [[Pauls Bosvelts|Paula Bosvelta]] sitienu, palīdzot Itālijai uzvarēt sērijā ar 3–1. Nīderlandes neveiksmju sērija šķita pārtraukta [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad tā ceturtdaļfinālā ar 11 metru soda sitienu palīdzību uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], tomēr pusfinālā pēcspēles sitienu sērijā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Nīderlande pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Argentīnai, šoreiz ceturtdaļfinālā.

[[Itālijas futbola izlase|Itālija]] lielajos čempionātos ir zaudējusi sešās pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijās, tostarp trijos Pasaules kausos pēc kārtas (1990.–1998. gadā, ieskaitot 1994. gada finālu), ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' ceturtdaļfinālā un ''[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]]'' ceturtdaļfinālā. Tomēr Itālija ir arī uzvarējusi piecās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp ''Euro 2000'' pusfinālā pret Nīderlandi, ''Euro 2012'' ceturtdaļfinālā pret Angliju, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada Pasaules kausa finālā]] pret Franciju, ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'' pusfinālā pret Spāniju un Euro 2020 finālā pret Angliju.

2005. gada 16. novembrī pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra vieta tika tieši izšķirta ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. 2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas kārtā rezultāts starp [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlasēm divu spēļu summā bija neizšķirts, 1–1. Urugvaja pirmajā spēlē [[Sentenario stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar 1–0, bet Austrālija atbildes spēlē [[Austrālijas stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar tādu pašu rezultātu. Pēc tam sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks, un pēcspēles sitienu sērijā Austrālija uzvarēja ar 4–2. Tas atkārtojās arī divās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs: vispirms 2022. gada 29. martā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] trešajā kārtā starp [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], kur Senegāla pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1 pēc tam, kad divu spēļu summā rezultāts bija 1–1, un pēc tam 2022. gada 13. jūnijā AFC–CONMEBOL kvalifikācijas izslēgšanas spēlē starp Austrāliju un [[Peru futbola izlase|Peru]], kad Austrālija uzvarēja ar 5–4 pēcspēles soda sitienu sērijā, jo vienīgā spēle noslēdzās ar 0–0. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītās aizkavēšanās dēļ šoreiz neitrālā laukumā Katarā tika aizvadīta tikai viena spēle, nevis tradicionālā izslēgšanas kārta ar spēlēm abu komandu laukumos.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Vācijā, [[Šveices futbola izlase|Šveice]] uzstādīja nevēlamu rekordu astotdaļfināla pēcspēles soda sitienu sērijā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, zaudējot ar 0–3. Ukrainas vārtsargs [[Oleksandrs Šovkovskis]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš pēcspēles sitienu sērijā neielaida nevienus vārtus. Viņš atvairīja divus Šveices sitienus, bet vēl viens sitiens trāpīja pa vārtu pārliktni. Šis rezultāts nozīmēja, ka Šveice kļuva par pirmo valsti, kas tika izslēgta no Pasaules kausa, neielaižot nevienus vārtus. Turklāt tā joprojām ir vienīgā valsts, kas Pasaules kausa finālturnīrā piedalījusies, neielaižot nevienus vārtus. Neraugoties uz šo zaudējumu, Šveice ''Euro 2020'' astotdaļfinālā pēcspēles soda sitienu sērijā ar 5–4 uzvarēja Franciju.

Šajā pašā turnīrā notika arī pēcspēles soda sitienu sērija starp Vāciju un Argentīnu — divām līdz tam veiksmīgākajām komandām Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. Abas komandas bija piedalījušās trijās šādās sērijās un visās uzvarējušas. Vācija uzvarēja arī šajā sērijā, tādējādi kļūstot par vienīgo komandu ar perfektu 4–0 bilanci Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās.

2007. gada 20. jūnijā tika uzstādīts jauns UEFA rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html|title=Netherlands News|website=www.uefa.com|access-date=2026-08-12|language=en|archive-date=2007-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20071017163842/http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html}}&lt;/ref&gt; [[2007. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāta]] pusfināla spēle [[Abe Lenstra Stadion|Hērenvēnā]] starp [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]] noslēdzās ar rezultātu 1–1, un, pirms tika noskaidrots uzvarētājs, tika izpildīti 32 soda sitieni. Galu galā Nīderlande pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja ar 13–12.

=== Nacionālie kausi ===
[[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 11 metru soda sitieni pirmoreiz tika izmantoti 1972. gada turnīrā, lai noteiktu trešās vietas ieguvēju īslaicīgi pastāvošajā spēlē par trešo vietu. Plašāk tos sāka izmantot 1991.–92. gada sezonā, lai noteiktu uzvarētāju spēlēs, kurās pēc vienas pārspēles un papildlaika rezultāts joprojām bija neizšķirts. Iepriekš pārspēļu skaits nebija ierobežots, kas radīja problēmas ar spēļu kalendāru un īpaši nepatika vadošajiem klubiem. Pārspēles bieži notika divas vai trīs dienas pēc sākotnējās neizšķirti noslēgušās spēles, kas bija pretrunā ar arvien rūpīgāku spēļu plānošanu, ko prasīja 1989. gada Futbola skatītāju likums (''Football Spectators Act 1989''). Pirmā komanda, kas FA kausā tika izslēgta pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, bija ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' — 1991. gada 26. oktobrī tā pēc pirmās kārtas pārspēles zaudēja ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of British Football|url=https://books.google.com/books?id=JKbb02bg6zYC&amp;pg=PA265|publisher=Psychology Press|date=2002|isbn=978-0-7146-5249-8|first=Richard William|last=Cox|first2=Dave|last2=Russell|first3=Wray|last3=Vamplew|page=265}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&amp;seasonid=121|title=English FA Cup – 1991/1992|website=www.soccerbase.com|access-date=2026-08-14|archive-date=2008-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080504045132/http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&amp;seasonid=121}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi pēcspēles sitienu sērija tika izmantota FA kausa finālā [[2005. gada FA kausa fināls|2005. gadā]], kad ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' ar 5–4 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/182632/manchester-united-arsenal|website=www.espn.com|access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; [[2006. gada FA kausa fināls|Nākamajā gadā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzvarēja ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' FA kausa fināla otrajā šī turnīra vēsturē notikušajā pēcspēles soda sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfchistory.net/games/4990|title=FA Cup Final {{!}} Millennium Stadium {{!}} Saturday 13 May 2006 {{!}} Liverpool 3 - 3	West Ham United {{!}} After extra time &amp; Penalty Shootout: 3 - 1|website=lfchistory.net|access-date=August 14, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

2005. gada 31. augustā tika uzstādīts jauns Anglijas rekords, kad FA kausa pārspēlē soda sitienu sērijā starp ''[[Tunbridge Wells F.C.|Tunbridge Wells]]'' un ''[[Littlehampton Town F.C.|Littlehampton Town]]'' bija nepieciešami 40 sitieni. ''Tunbridge Wells'' uzvarēja ar 16–15.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/4214086.stm|title=New record set in Cup shoot-out|access-date=2026-08-14|date=2005-09-04|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Līdz šim pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas ir izmantotas sešos [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] finālos. Pirmā notika [[2001. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2001. gadā]], kad ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pēc spēles, kas pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 1–1, pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4 pārspēja ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''. Otra bija [[2009. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2009. gada finālā]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' — spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti, bet ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–1. [[2012. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2012. gada finālā]] ''Liverpool'' un ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' pēc papildlaika spēlēja 2–2, bet ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2. [[2016. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2016. gada finālā]] ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' pēc 1–1 neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā ar 3–1 pārspēja ''Liverpool''. ''Manchester City'' uzvarēja arī [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada finālā]], ar 4–3 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', pēc bezvārtu neizšķirta. Savukārt [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada finālā]] ''Chelsea'' pēcspēles sitienu sērijā ar 10–11 zaudēja ''Liverpool''.

Pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas jau daudzus gadus tiek izmantotas, lai noteiktu uzvarētāju [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] agrāko kārtu spēlēs. Agrākais piemērs datējams ar 1976. gada augustu, kad pirmajā kārtā ''[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]'' pēc trim pēc kārtas neizšķirtiem mačiem (1–1, 1–1, 2–2) pēcspēles sitienu sērijā ar 3–2 pārspēja ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]''. Pusfinālos pēcspēles sitienu sērijas ir salīdzinoši retas, jo pēc papildlaika tika piemērots [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]]. Tomēr [[2013.—2014. gada Anglijas Līgas kauss|2013.–14. gada sezonas]] pusfinālā starp ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' pēc divu spēļu summas neizšķirta bija nepieciešama pēcspēles sitienu sērija. ''Sunderland'' tajā uzvarēja ar 2–1.

''[[FA Community Shield|Community Shield]]'' uzvarētājs arī tiek noteikts ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, ja pēc 90 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, taču papildlaiks netiek spēlēts. ''Manchester United'' trīs reizes ir izcīnījuši šo trofeju pēcspēles sitienu sērijā — [[2003. gada FA Community Shield|2003. gadā]] pārspējot ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', [[2007. gada FA Community Shield|2007. gadā]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[2008. gada FA Community Shield|2008. gadā]] ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Savukārt [[2009. gada FA Community Shield|2009. gadā]] ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā zaudēja ''Chelsea''.

2008. gadā [[2007.—2008. gada Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa finālā]] pirmo reizi divu desmitgažu laikā tikās divi klubi, kas nebija Stambulas TOP 3 pārstāvji. ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]'' un ''[[Kayserispor]]'' spēles uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā. Pēc 120 bezvārtu minūtēm bija nepieciešami 28 sitieni, lai noteiktu uzvarētāju. Pateicoties [[Dimitars Ivankovs|Dimitaram Ivankovam]], kurš izcēlās gan ar gūtiem vārtiem, gan atvairītiem sitieniem, ''Kayserispor'' uzvarēja ar 11–10 un pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=715&amp;ftxtID=3984|title=Kayserispor crowned Fortis Turkish Cup champions|website=tff.org|access-date=August 14, 2026|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2008.—2009. gada Grieķijas kausa futbolā fināls|2008.–09. gada Grieķijas kausa finālā]] [[Atēnu AEK|AEK]] 89. minūtē izvirzījās vadībā ar 3–2, kad vārtus guva [[Ignasio Skoko|Skoko]]. Tomēr ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]'' kompensācijas laika sestajā minūtē pēdējās sekundēs panāca izlīdzinājumu — vārtus guva [[Mets Dārbišīrs|Dārbišīrs]], tādējādi spēle nonāca papildlaikā. Papildlaikā ''Olympiacos'' ar [[Lusiano Galeti|Galeti]] gūtajiem vārtiem izvirzījās vadībā ar 4–3, taču vārtu autors saņēma otro dzelteno kartīti par krekla novilkšanu vārtu svinību laikā un tika noraidīts. Vēlāk otro dzelteno kartīti saņēma arī [[Avrāms Papadopuloss]], un ''Olympiacos'' palika deviņu spēlētāju sastāvā. AEK izdevās panākt 4–4, un spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru sitienu sērijai. AEK izpildīja pirmo sitienu. Abas komandas realizēja pirmos četrus sitienus. AEK spēlētājs [[Daniels Majstorovičs|Majstorovičs]] piektajā sitienā trāpīja pa vārtu pārliktni, dodot [[Predrags Džordževičs|Džordževičam]] iespēju nodrošināt ''Olympiacos'' uzvaru. Turklāt tā bija Džordževiča pēdējā spēle karjerā. Tomēr viņa sitienu atvairīja AEK argentīniešu vārtsargs [[Sebastians Saha|Saha]]. Tādēļ sērija turpinājās. Abas komandas realizēja sesto un septīto sitienu. ''Olympiacos'' centra aizsargam [[Paraskevass Ancs|Ancam]] bija paredzēts izpildīt astoto sitienu, taču vārtsargs [[Antonijs Nikopolidis|Nikopolidis]] uzņēmās iniciatīvu un pats izpildīja sitienu, panākot rezultātu 7–7. Pēc tam Nikopolidis atvairīja AEK spēlētāja [[Nikolaoss Georgeass|Georgeasa]] devīto sitienu, taču Ancs savu sitienu ''Olympiacos'' labā nerealizēja — to atvairīja Saha — un sērija vēl nebija noslēgusies. Tā kā ''Olympiacos'' laukumā bija palikuši tikai deviņi spēlētāji, sitienu izpildītājiem bija jārotē, atkal nonākot pie tiem spēlētājiem, kuri bija izpildījuši pašus pirmos sitienus. Visi nākamie septiņi abu komandu sitienu izpildītāji savus sitienus realizēja, un pēc 32 izpildītiem sitieniem rezultāts pēcspēles sērijā bija 14–14. Tomēr AEK spēlētājs [[Agustīns Peljetjeri|Peljetjeri]] savu sitienu izpildīja neveiksmīgi, un Nikopolidis to viegli atvairīja. Pēc tam Nikopolidis pats izpildīja 34. sitienu pret pretinieku vārtsargu Sahu un guva vārtus, noslēdzot šo neticamo pēcspēles sitienu sēriju ar ''Olympiacos'' uzvaru 15–14. Kopējais spēles rezultāts bija 19–18 ''Olympiacos'' labā.

=== UEFA klubu sacensības ===
Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija Eiropas kausa finālā notika [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa finālā]], kur ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pārspēja [[AS Roma|''Roma'']]. Šī spēle visvairāk palikusi atmiņā ar ''Liverpool'' vārtsarga [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] izdarībām. Kad ''Roma'' spēlētājs [[Bruno Konti]] gatavojās izpildīt savu sitienu, Grobelārs ar pārliecinošu smaidu devās vārtu virzienā, skatoties uz aiz vārtiem novietotajām televīzijas kamerām, un pēc tam sāka kost vārtu tīklā, imitējot spageti ēšanu. Konti savu sitienu raidīja pāri vārtu pārliktnim. Pirms [[Frančesko Graciāni]] sitiena Grobelārs atkārtoja līdzīgu izrādi, šoreiz izmisuma imitācijā ļodzīdams kājas. Graciāni savu sitienu nerealizēja, un ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–2.

[[1986. gada Eiropas kausa fināls|1986. gada Eiropas kausa finālā]], starp ''[[FCSB|Steaua București]]'' un ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''Steaua'' vārtsargs [[Helmuts Dukadams]] atvairīja visus četrus ''Barcelona'' 11 metru sitienus, par ko viņš tika nodēvēts par “[[Sevilja|Seviljas]] varoni”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8184991.stm|title=Steaua's story|access-date=2026-08-14|date=2009-08-05|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Arī ''Steaua'' nerealizēja divus sitienus, taču tomēr uzvarēja sērijā ar 2–0 un kļuva par vienīgo Rumānijas klubu, kas izcīnījis šo titulu.

[[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] pēcspēles sitienu sērija izraisīja strīdus daudzu līdzjutēju vidū, jo atkārtojumos bija redzams, ka ''[[AC Milan|Milan]]'' vārtsargs [[Dida]], atvairot [[Davids Trezegē|Trezegē]], [[Marselo Salajeta|Salajetas]] un [[Paolo Montero|Montero]] sitienus, atradās ārpus vārtu līnijas. Arī ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]'' vārtsargs [[Džanluidži Bufons]], atvairot [[Klarenss Zēdorfs|Zēdorfa]] un [[Kaha Kaladze|Kaladzes]] sitienus, bija izgājis no vārtu līnijas.

[[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], starp ''[[AC Milan|Milan]]'' un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', ''Liverpool'' vārtsargs [[Ježijs Dudeks]] izmantoja Brūsam Grobelāram līdzīgu taktiku. Šī 2005. gadā kļuva pazīstama kā “Dudeka deja” — viņš centās novērst ''Milan'' spēlētāju uzmanību pirms sitienu izpildes, kas palīdzēja viņa komandai uzvarēt.

[[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. ''Chelsea'' kapteinis [[Džons Terijs]] nerealizēja sitienu, kas būtu nodrošinājis ''Chelsea'' uzvaru spēlē un Čempionu līgas trofeju. Sitiena izpildes brīdī viņa atbalsta kāja paslīdēja, un bumba trāpīja pa vārtu stabu. ''Chelsea'' zaudēja sērijā ar 5–6, un Terijs uz laukuma izplūda asarās. Tomēr Terijam sākotnēji nemaz nebija paredzēts izpildīt šo sitienu — uzbrucējs [[Didjē Drogba]] bija noraidīts neilgi pirms papildlaika beigām.

UEFA Čempionu līgas pusfinālā starp ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' un ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]'' gan [[Ikers Kasiljass]], gan [[Manuels Neiers|Manuels Noiers]] atvairīja pa diviem 11 metru sitieniem. Noiers atvairīja [[Krištianu Ronaldu]] un [[Kakā]] sitienus. Tobrīd abi bija dārgākie futbolisti futbola vēsturē pēc viņu transfēru summām — Ronaldu pāreja maksāja 80 miljonus mārciņu, bet Kakā pāreja — 56 miljonus mārciņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html|title=Bayern Munich reach Champions League final after beating Real Madrid in dramatic penalty shoot-out|website=Telegraph|access-date=August 14, 2026|language=en|archive-date={{dat|2012|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425225935/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 19. maijā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 4–3 pārspēja ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]''. ''Chelsea'' iepriekš nekad nebija uzvarējusi pēcspēles sitienu sērijā šajās sacensībās, turklāt 2008. gada finālā un 2007. gada pusfinālā bija zaudējusi pēcspēles sitienu sērijās. Savukārt ''Bayern'' līdz tam Eiropas sacensībās nebija zaudējuši nevienā pēcspēles sitienu sērijā; viņu uzvaras ietvēra [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001. gada finālu]] pret ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un 2012. gada pusfinālu pret ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Izšķirošo sitienu realizēja [[Didjē Drogba]], kurš 2008. gada finālā sarkanās kartītes dēļ papildlaikā nebija varējis izpildīt piekto sitienu — tolaik to nerealizēja Terijs. Nākamajā dienā vairāki Lielbritānijas laikraksti uzsvēra faktu, ka Anglijas komanda beidzot bija uzvarējusi Vācijas komandu pēcspēles soda sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/greenslade/2012/may/20/chelsea-national-newspapers|title=How the papers reported Chelsea's football victory|work=The Guardian|access-date=2026-08-14|date=2012-05-20|last=Greenslade|first=Roy|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 26. maijā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' [[2021. gada UEFA Eiropas līgas fināls|UEFA Eiropas līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 11–10 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', jo pēc papildlaika spēle bija noslēgusies ar rezultātu 1–1. 11 metru sitienus izpildīja visi laukumā esošie spēlētāji. ''Manchester United'' vārtsargs [[Davids de Hea]] bija vienīgais, kurš savu sitienu nerealizēja — viņa sitienu atvairīja [[Heronimo Rulli]], nodrošinot ''Villarreal'' pirmo šāda veida titulu. Kopumā tika realizēts 21 sitiens, kas tobrīd bija rekords pēcspēles sitienu sērijā nozīmīgā UEFA turnīra spēlē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|work=BBC Sport|access-date=2026-08-14|date=2021-05-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
Pasaules rekords ilgākajai pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai un lielākajam kopējam rezultātam ir 56 izpildīti sitieni. Tas tika sasniegts 2023.–24. gada ''[[Liga Alef]]'' (Izraēlas trešā līmeņa) paaugstināšanas izslēgšanas spēlēs, kad ''[[F.C. Dimona]]'' pēcspēles sitienu sērijā ar 23–22 pārspēja ''[[Shimshon Tel Aviv]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynet.co.il/sport/israelisoccer/article/skdpiitxa|title=דו-קרב הפנדלים מליגה א' ששבר את שיא גינס: &quot;ניסינו לכשף אחד את השני&quot;|work=Ynet|access-date=2026-08-15|date=2024-05-21|last=ביטון|first=לירן|language=he}}&lt;/ref&gt;

Pasaules rekords pēc kārtas realizēto sitienu skaitam pēcspēles sērijā ir 31. Tas tika sasniegts 2024. gada 17. decembrī [[Vertu Trophy]] sešpadmsmitdaļfināla spēlē starp ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' un ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' U21 komandām. 32. sitiens tika atvairīts, ''Aston Villa'' uzvarot ar 18–17.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/news/2024/december/17/u21s--blackpool-1-1-aston-villa--17-18-pens-/|website=www.avfc.co.uk|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;

Lielajos starptautiskajos turnīros visvairāk 11 metru soda sitienu vienā pēcspēles sērijā bija nepieciešami [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kad [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuārai]] un [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnai]] bija nepieciešami 24 sitieni, lai noskaidrotu, kura komanda iekļūs pusfinālā. Kotdivuāra uzvarēja ar 12–11 pēc tam, kad [[Samuels Eto'o]] savu otro sitienu nerealizēja — tas bija vienīgais nerealizētais sitiens visā sērijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html|title=Penalty Shoot-Out Trivia|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/06a-det.html|title=African Nations Cup 2006 - Final Tournament Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt; Kotdivuāra piedalījās arī garākajā pēcspēles sitienu sērijā finālā — [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālā, kur tā ar 11–10 pārspēja [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Šī sērija bija īpaša ar to, ka tā kļuva par pirmo lielā starptautiskā turnīra finālu, kurā katrs laukumā esošais spēlētājs izpildīja 11 metru sitienu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/92a.html|title=African Nations Cup 1992|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;

Garākā FIFA Pasaules kausa pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija gan vīriešu, gan sieviešu turnīru vēsturē notika [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm]] izslēgšanas spēlē starp [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrāliju]] un [[Francijas sieviešu futbola izlase|Franciju]]. Tika izpildīti 20 sitieni, un Austrālija galu galā uzvarēja ar 7–6.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights|title=Longest penalty shootout in FIFA Women's World Cup history separates Australia and France|website=sport.optus.com.au|access-date=2026-08-15|language=en|archive-date=2025-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316033531/https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com.au/football/story/_/id/38182777/the-matildas-moment-penalty-had-own-story-tell|website=www.espn.com.au|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://au.sports.yahoo.com/australias-womens-world-cup-penalty-shootout-france-111943279.html|title=Australia’s magical World Cup run reaches semis after wildest penalty shootout in tournament history|last=read|first=Henry BushnellSenior reporter·5 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-08-15|date=2023-08-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 11. decembrī ''[[Bradford City AFC|Bradford City]]'' uzstādīja rekordu pēc kārtas uzvarēto pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju skaita ziņā. Kopš 2009. gada komanda bija uzvarējusi deviņās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp pret ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' un vietējiem sāncenšiem ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html|title=Bradford City penalty shoot-out record following history-making victory over Arsenal {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-15|archive-date=2022-01-10|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220110120104/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html}}&lt;/ref&gt;

Īsākā iespējamā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija sastāv no trim sitieniem katrai komandai — viena komanda realizē visus trīs sitienus, bet otra nevienu. Tā notika, piemēram, [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausa]] pusfinālā, kur [[Čīles futbola izlase|Čīle]] ar 3–0 pārspēja [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/jun/28/portugal-chile-confederations-cup-semi-final-match-report|title=Bravo saves three penalties to send Chile to Confederations Cup final|work=The Guardian|access-date=2026-08-15|date=2017-06-28|last=Pender|first=Kieran|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tāds pats rezultāts bija arī ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]]'', kad Portugāle pēcspēles sitienu sērijā ar 3–0 uzvarēja [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]]. 2026. gada martā ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'' [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] zaudēja ''[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]'', nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, kamēr ''Forest'' realizēja visus.

== Skatīt arī ==

* [[11 metru soda sitiens]]

== Bibliogrāfija ==

* ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}})

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}}

[[Kategorija:Futbola noteikumi]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>lki31y6dblvwam6ub6misjyvava31vm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516590</id>
      <parentid>4516580</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:02:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>šādi tādi labojumi</comment>
      <origin>4516590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84897" sha1="hirgnz9r0ftakchwp6zb5975038kz1z" xml:space="preserve">{{distinguish|11 metru soda sitiens}}
[[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu 11 metru sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]]
[[Futbols|Futbolā]] '''11 metru sitienu sērija''', sarunvalodā bieži saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc &quot;[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]&quot; principa (''sudden death'').&lt;ref name=&quot;Laws&quot;&gt;{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}&lt;/ref&gt; Vārti, kas gūti 11 metru sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu.

Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Parasti 11 metru sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta a.

Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}&lt;/ref&gt; Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru sitienu sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Pārskats ==
Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}}

Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.&lt;ref&gt;{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;

Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',&lt;ref&gt;Hirata, T.; Szymanski, S. &quot;The J. League and the World Cup&quot;. In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.&lt;/ref&gt; ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par &quot;Šaibera pendelēm&quot;, atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators.

Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}&lt;/ref&gt;

== Procedūra ==
Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;

[[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru sitienu [[Edinburgas &quot;Hearts&quot;|Edinburgas]] [[Edinburgas &quot;Hearts&quot;|&quot;Hearts&quot;]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']]
[[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]]
# Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu.
# Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī.
# Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību.
# Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus.
# Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti.
# Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}&lt;/ref&gt;
# Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi.
# Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst.
# Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu.
# Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt; Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}&lt;/ref&gt;
# Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs.
# Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu.
# Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;
# 11 metru sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts.
# Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;

== Taktika ==
Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.&lt;ref&gt;How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: &quot;Don't shoot right down the pipe&quot;&lt;/ref&gt; Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu.

Tā kā visa 11 metru sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.&lt;ref name=&quot;Laws&quot; /&gt;

Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}}

Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}&lt;/ref&gt;

* Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}&lt;/ref&gt;
* Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju
* Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt
* Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Izcelsme ===
Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.&lt;ref&gt;&quot;En Passant&quot;. ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. &lt;q&gt;This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.&lt;/q&gt;&lt;/ref&gt; Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}&lt;/ref&gt; Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}&lt;/ref&gt;
[[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]]
Mūsdienu pēcspēles 11 metru sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal  {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}&lt;/ref&gt; gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}&lt;/ref&gt;

Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}&lt;/ref&gt; Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&amp;nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}&lt;/ref&gt; Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&amp;nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}&lt;/ref&gt;

1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}&lt;/ref&gt; Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)&lt;ref&gt;&quot;Drawing of lots – that's how teams will be parted&quot;. ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.&lt;/ref&gt; 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.&lt;ref&gt;{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}&lt;/ref&gt; Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina.

=== Attīstība ===
[[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]]
Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas.

Pēcspēles 11 metru sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas &quot;Honvéd&quot;|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm}}&lt;/ref&gt; kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}&lt;/ref&gt; notika pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm}}&lt;/ref&gt;

1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}&lt;/ref&gt;

[[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.&lt;ref&gt;&quot;UEFA annul Cup result&quot;. ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&amp;#x20;7.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Barham, Albert (25 October 1972). &quot;Derby could silence their critics&quot;. ''[[The Guardian]]''. p.&amp;#x20;27.&lt;/ref&gt; CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama.

Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=35&amp;theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US|archive-date=2011-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=35&amp;theme=Printer}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon &amp; Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.&lt;/ref&gt;

Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,&lt;ref&gt;Road, Alan (20 June 1976). &quot;Side Lines: Thomas the send-off&quot;. ''The Observer''. p.&amp;#x20;20. &lt;q&gt;Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.&lt;/q&gt;&lt;/ref&gt; taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.&lt;ref&gt;Lacey, David (21 June 1976). &quot;Czechs owe championship to Viktor&quot;. ''The Guardian''. p.&amp;#x20;17. &lt;q&gt;Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.&lt;/q&gt;&lt;/ref&gt; Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim.

Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}&lt;/ref&gt; Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.&lt;ref&gt;&quot;World Cup facts and figures&quot;. ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&amp;#x20;C2.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Norman1986&quot;&gt;{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&amp;dq=final%20penalties%20world-cup&amp;pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.&lt;ref name=&quot;Norman1986&quot; /&gt;{{Nepieciešama atsauce}}

== Slaveni gadījumi ==

=== Starptautiskās sacensības ===
Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas:

* [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]].
* [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2007-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html}}&lt;/ref&gt;
* [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu.
* [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2006-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html}}&lt;/ref&gt;
* [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.
* [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā.
* [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Vārtsargi ir spējuši uzvarēt pēcspēles 11 metru sitienu sērijas arī ar saviem sitieniem. Piemēram, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2004'']] ceturtdaļfināla spēlē [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] vārtsargs [[Rikārdu]] atvairīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēlētāja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] sitienu, turklāt to izdarīja bez cimdiem, un pēc tam pats realizēja uzvaru nesošo sitienu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2026-08-12|date=2004-06-24|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Vēl viens piemērs ir ''[[Velez Sarsfield|Vélez Sársfield]]'' vārtsargs [[Hosē Luiss Čilaverts]] [[1994. gada Copa Libertadores fināls|1994. gada ''Copa Libertadores'' finālā]]. Čilavertam bija izveidojusies izcila brīvsitienu speciālista reputācija, un kluba karjeras laikā viņš guva 41 vārtus. Vēlāk, [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]] vārtsargs [[Lionels Mpasi]] raidīja bumbu vārtu augšējā labajā stūrī pret [[Mohameds Abu Gabals|Mohamedu Gabaski]], kurš divus gadus iepriekš Kamerūnā notikušajā turnīrā bija izcēlies kā 11 metru soda sitienu atvairīšanas speciālists Ēģiptes izlases ceļā līdz finālam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68045654|title=Afcon 2023: Egypt 1-1 DR Congo (aet, 7-8 on pens) - Mpasi the last-16 hero for Leopards|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2024-01-28|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Antonīns Panenka]] ([[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]]) [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|''UEFA Euro 1976'' finālā]] pret [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] izšķīra pēcspēles 11 metru sitienu sērijas likteni ar savu [[Panenka (soda sitiens)|slaveno sitienu]] vārtu vidū pāri vārtsargam.

Anglijas izlase ir zaudējusi septiņas no desmit pēcspēles 11 metru sitienu sērijām lielo turnīru finālturnīros, tostarp [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 1996'']] pusfinālā. Pēdējā no šīm neveiksmēm sekoja uzvarai pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] ar tādu pašu metodi iepriekšējā kārtā. Pēc Euro 1996 Anglija piedzīvoja vēl četrus zaudējumus pēcspēles sitienu sērijās pēc kārtas lielo turnīru finālturnīros — pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2004'']] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kā arī [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2012'']]. Zaudējumu sērija beidzās 2018. gada Pasaules kausā, kad Anglija pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Šī uzvara ļāva Anglijai pirmo reizi 12 gadu laikā iekļūt Pasaules kausa ceturtdaļfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/03/england-vs-colombia-world-cup-2018-live-score-harry-kane-latest/|title=England banish penalty curse to pass Colombia test and reach World Cup quarter-final|work=The Telegraph|access-date=2026-08-12|date=2018-07-03|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]] Anglija atkal zaudēja pēcspēles sitienu sērijā Itālijai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2021-07-10|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savukārt nākamajā pēcspēles sitienu sērijā Anglija [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2024'']] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]].

Savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] zaudēja četrās pēcspēles soda sitienu sērijās pēc kārtas: pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1992'']], [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1996'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], ''[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]]'', līdz beidzot ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' uzvarēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. ''Euro 2000'' Nīderlandei bija iespēja izpildīt divus 11 metru soda sitienus pašas spēles laikā un vēl četrus sitienus pēcspēles sērijā, taču pret Itālijas vārtsargu [[Frančesko Toldo]] tā spēja realizēt tikai vienu sitienu. [[Franks de Būrs]] nerealizēja gan spēles laikā izpildīto 11 metru soda sitienu, gan savu sitienu pēcspēles sērijā — abos gadījumos bumbu atvairīja Toldo. Viņš atvairīja arī [[Pauls Bosvelts|Paula Bosvelta]] sitienu, palīdzot Itālijai uzvarēt sērijā ar 3–1. Nīderlandes neveiksmju sērija šķita pārtraukta [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad tā ceturtdaļfinālā ar 11 metru soda sitienu palīdzību uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], tomēr pusfinālā pēcspēles sitienu sērijā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Nīderlande pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Argentīnai, šoreiz ceturtdaļfinālā.

[[Itālijas futbola izlase|Itālija]] lielajos čempionātos ir zaudējusi sešās pēcspēles 11 metru sitienu sērijās, tostarp trijos Pasaules kausos pēc kārtas (1990.–1998. gadā, ieskaitot 1994. gada finālu), ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' ceturtdaļfinālā un ''[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]]'' ceturtdaļfinālā. Tomēr Itālija ir arī uzvarējusi piecās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp ''Euro 2000'' pusfinālā pret Nīderlandi, ''Euro 2012'' ceturtdaļfinālā pret Angliju, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada Pasaules kausa finālā]] pret Franciju, ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'' pusfinālā pret Spāniju un Euro 2020 finālā pret Angliju.

2005. gada 16. novembrī pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra vieta tika tieši izšķirta ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. 2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas kārtā rezultāts starp [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlasēm divu spēļu summā bija neizšķirts, 1–1. Urugvaja pirmajā spēlē [[Sentenario stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar 1–0, bet Austrālija atbildes spēlē [[Austrālijas stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar tādu pašu rezultātu. Pēc tam sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks, un pēcspēles sitienu sērijā Austrālija uzvarēja ar 4–2. Tas atkārtojās arī divās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs: vispirms 2022. gada 29. martā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] trešajā kārtā starp [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], kur Senegāla pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1 pēc tam, kad divu spēļu summā rezultāts bija 1–1, un pēc tam 2022. gada 13. jūnijā AFC–CONMEBOL kvalifikācijas izslēgšanas spēlē starp Austrāliju un [[Peru futbola izlase|Peru]], kad Austrālija uzvarēja ar 5–4 pēcspēles soda sitienu sērijā, jo vienīgā spēle noslēdzās ar 0–0. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītās aizkavēšanās dēļ šoreiz neitrālā laukumā Katarā tika aizvadīta tikai viena spēle, nevis tradicionālā izslēgšanas kārta ar spēlēm abu komandu laukumos.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Vācijā, [[Šveices futbola izlase|Šveice]] uzstādīja nevēlamu rekordu astotdaļfināla pēcspēles soda sitienu sērijā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, zaudējot ar 0–3. Ukrainas vārtsargs [[Oleksandrs Šovkovskis]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš pēcspēles sitienu sērijā neielaida nevienus vārtus. Viņš atvairīja divus Šveices sitienus, bet vēl viens sitiens trāpīja pa vārtu pārliktni. Šis rezultāts nozīmēja, ka Šveice kļuva par pirmo valsti, kas tika izslēgta no Pasaules kausa, neielaižot nevienus vārtus. Turklāt tā joprojām ir vienīgā valsts, kas Pasaules kausa finālturnīrā piedalījusies, neielaižot nevienus vārtus. Neraugoties uz šo zaudējumu, Šveice ''Euro 2020'' astotdaļfinālā pēcspēles soda sitienu sērijā ar 5–4 uzvarēja Franciju.

Šajā pašā turnīrā notika arī pēcspēles soda sitienu sērija starp Vāciju un Argentīnu — divām līdz tam veiksmīgākajām komandām Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. Abas komandas bija piedalījušās trijās šādās sērijās un visās uzvarējušas. Vācija uzvarēja arī šajā sērijā, tādējādi kļūstot par vienīgo komandu ar perfektu 4–0 bilanci Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās.

2007. gada 20. jūnijā tika uzstādīts jauns UEFA rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html|title=Netherlands News|website=www.uefa.com|access-date=2026-08-12|language=en|archive-date=2007-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20071017163842/http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html}}&lt;/ref&gt; [[2007. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāta]] pusfināla spēle [[Abe Lenstra Stadion|Hērenvēnā]] starp [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]] noslēdzās ar rezultātu 1–1, un, pirms tika noskaidrots uzvarētājs, tika izpildīti 32 soda sitieni. Galu galā Nīderlande pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja ar 13–12.

=== Nacionālie kausi ===
[[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 11 metru soda sitieni pirmoreiz tika izmantoti 1972. gada turnīrā, lai noteiktu trešās vietas ieguvēju īslaicīgi pastāvošajā spēlē par trešo vietu. Plašāk tos sāka izmantot 1991.–92. gada sezonā, lai noteiktu uzvarētāju spēlēs, kurās pēc vienas pārspēles un papildlaika rezultāts joprojām bija neizšķirts. Iepriekš pārspēļu skaits nebija ierobežots, kas radīja problēmas ar spēļu kalendāru un īpaši nepatika vadošajiem klubiem. Pārspēles bieži notika divas vai trīs dienas pēc sākotnējās neizšķirti noslēgušās spēles, kas bija pretrunā ar arvien rūpīgāku spēļu plānošanu, ko prasīja 1989. gada Futbola skatītāju likums (''Football Spectators Act 1989''). Pirmā komanda, kas FA kausā tika izslēgta pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, bija ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' — 1991. gada 26. oktobrī tā pēc pirmās kārtas pārspēles zaudēja ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of British Football|url=https://books.google.com/books?id=JKbb02bg6zYC&amp;pg=PA265|publisher=Psychology Press|date=2002|isbn=978-0-7146-5249-8|first=Richard William|last=Cox|first2=Dave|last2=Russell|first3=Wray|last3=Vamplew|page=265}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&amp;seasonid=121|title=English FA Cup – 1991/1992|website=www.soccerbase.com|access-date=2026-08-14|archive-date=2008-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080504045132/http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&amp;seasonid=121}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi pēcspēles sitienu sērija tika izmantota FA kausa finālā [[2005. gada FA kausa fināls|2005. gadā]], kad ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' ar 5–4 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/182632/manchester-united-arsenal|website=www.espn.com|access-date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; [[2006. gada FA kausa fināls|Nākamajā gadā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzvarēja ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' FA kausa fināla otrajā šī turnīra vēsturē notikušajā pēcspēles soda sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfchistory.net/games/4990|title=FA Cup Final {{!}} Millennium Stadium {{!}} Saturday 13 May 2006 {{!}} Liverpool 3 - 3	West Ham United {{!}} After extra time &amp; Penalty Shootout: 3 - 1|website=lfchistory.net|access-date=August 14, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

2005. gada 31. augustā tika uzstādīts jauns Anglijas rekords, kad FA kausa pārspēlē soda sitienu sērijā starp ''[[Tunbridge Wells F.C.|Tunbridge Wells]]'' un ''[[Littlehampton Town F.C.|Littlehampton Town]]'' bija nepieciešami 40 sitieni. ''Tunbridge Wells'' uzvarēja ar 16–15.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/4214086.stm|title=New record set in Cup shoot-out|access-date=2026-08-14|date=2005-09-04|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Līdz šim pēcspēles 11 metru sitienu sērijas ir izmantotas sešos [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] finālos. Pirmā notika [[2001. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2001. gadā]], kad ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pēc spēles, kas pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 1–1, pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4 pārspēja ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''. Otra bija [[2009. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2009. gada finālā]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' — spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti, bet ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–1. [[2012. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2012. gada finālā]] ''Liverpool'' un ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' pēc papildlaika spēlēja 2–2, bet ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2. [[2016. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2016. gada finālā]] ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' pēc 1–1 neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā ar 3–1 pārspēja ''Liverpool''. ''Manchester City'' uzvarēja arī [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada finālā]], ar 4–3 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', pēc bezvārtu neizšķirta. Savukārt [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada finālā]] ''Chelsea'' pēcspēles sitienu sērijā ar 10–11 zaudēja ''Liverpool''.

Pēcspēles 11 metru sitienu sērijas jau daudzus gadus tiek izmantotas, lai noteiktu uzvarētāju [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] agrāko kārtu spēlēs. Agrākais piemērs datējams ar 1976. gada augustu, kad pirmajā kārtā ''[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]'' pēc trim pēc kārtas neizšķirtiem mačiem (1–1, 1–1, 2–2) pēcspēles sitienu sērijā ar 3–2 pārspēja ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]''. Pusfinālos pēcspēles sitienu sērijas ir salīdzinoši retas, jo pēc papildlaika tika piemērots [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]]. Tomēr [[2013.—2014. gada Anglijas Līgas kauss|2013.–14. gada sezonas]] pusfinālā starp ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' pēc divu spēļu summas neizšķirta bija nepieciešama pēcspēles sitienu sērija. ''Sunderland'' tajā uzvarēja ar 2–1.

''[[FA Community Shield|Community Shield]]'' uzvarētājs arī tiek noteikts ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju, ja pēc 90 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, taču papildlaiks netiek spēlēts. ''Manchester United'' trīs reizes ir izcīnījuši šo trofeju pēcspēles sitienu sērijā — [[2003. gada FA Community Shield|2003. gadā]] pārspējot ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', [[2007. gada FA Community Shield|2007. gadā]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[2008. gada FA Community Shield|2008. gadā]] ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Savukārt [[2009. gada FA Community Shield|2009. gadā]] ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā zaudēja ''Chelsea''.

2008. gadā [[2007.—2008. gada Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa finālā]] pirmo reizi divu desmitgažu laikā tikās divi klubi, kas nebija Stambulas TOP 3 pārstāvji. ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]'' un ''[[Kayserispor]]'' spēles uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā. Pēc 120 bezvārtu minūtēm bija nepieciešami 28 sitieni, lai noteiktu uzvarētāju. Pateicoties [[Dimitars Ivankovs|Dimitaram Ivankovam]], kurš izcēlās gan ar gūtiem vārtiem, gan atvairītiem sitieniem, ''Kayserispor'' uzvarēja ar 11–10 un pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=715&amp;ftxtID=3984|title=Kayserispor crowned Fortis Turkish Cup champions|website=tff.org|access-date=August 14, 2026|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2008.—2009. gada Grieķijas kausa futbolā fināls|2008.–09. gada Grieķijas kausa finālā]] [[Atēnu AEK|AEK]] 89. minūtē izvirzījās vadībā ar 3–2, kad vārtus guva [[Ignasio Skoko|Skoko]]. Tomēr ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]'' kompensācijas laika sestajā minūtē pēdējās sekundēs panāca izlīdzinājumu — vārtus guva [[Mets Dārbišīrs|Dārbišīrs]], tādējādi spēle nonāca papildlaikā. Papildlaikā ''Olympiacos'' ar [[Lusiano Galeti|Galeti]] gūtajiem vārtiem izvirzījās vadībā ar 4–3, taču vārtu autors saņēma otro dzelteno kartīti par krekla novilkšanu vārtu svinību laikā un tika noraidīts. Vēlāk otro dzelteno kartīti saņēma arī [[Avrāms Papadopuloss]], un ''Olympiacos'' palika deviņu spēlētāju sastāvā. AEK izdevās panākt 4–4, un spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru sitienu sērijai. AEK izpildīja pirmo sitienu. Abas komandas realizēja pirmos četrus sitienus. AEK spēlētājs [[Daniels Majstorovičs|Majstorovičs]] piektajā sitienā trāpīja pa vārtu pārliktni, dodot [[Predrags Džordževičs|Džordževičam]] iespēju nodrošināt ''Olympiacos'' uzvaru. Turklāt tā bija Džordževiča pēdējā spēle karjerā. Tomēr viņa sitienu atvairīja AEK argentīniešu vārtsargs [[Sebastians Saha|Saha]]. Tādēļ sērija turpinājās. Abas komandas realizēja sesto un septīto sitienu. ''Olympiacos'' centra aizsargam [[Paraskevass Ancs|Ancam]] bija paredzēts izpildīt astoto sitienu, taču vārtsargs [[Antonijs Nikopolidis|Nikopolidis]] uzņēmās iniciatīvu un pats izpildīja sitienu, panākot rezultātu 7–7. Pēc tam Nikopolidis atvairīja AEK spēlētāja [[Nikolaoss Georgeass|Georgeasa]] devīto sitienu, taču Ancs savu sitienu ''Olympiacos'' labā nerealizēja — to atvairīja Saha — un sērija vēl nebija noslēgusies. Tā kā ''Olympiacos'' laukumā bija palikuši tikai deviņi spēlētāji, sitienu izpildītājiem bija jārotē, atkal nonākot pie tiem spēlētājiem, kuri bija izpildījuši pašus pirmos sitienus. Visi nākamie septiņi abu komandu sitienu izpildītāji savus sitienus realizēja, un pēc 32 izpildītiem sitieniem rezultāts pēcspēles sērijā bija 14–14. Tomēr AEK spēlētājs [[Agustīns Peljetjeri|Peljetjeri]] savu sitienu izpildīja neveiksmīgi, un Nikopolidis to viegli atvairīja. Pēc tam Nikopolidis pats izpildīja 34. sitienu pret pretinieku vārtsargu Sahu un guva vārtus, noslēdzot šo neticamo pēcspēles sitienu sēriju ar ''Olympiacos'' uzvaru 15–14. Kopējais spēles rezultāts bija 19–18 ''Olympiacos'' labā.

=== UEFA klubu sacensības ===
Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija Eiropas kausa finālā notika [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa finālā]], kur ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pārspēja [[AS Roma|''Roma'']]. Šī spēle visvairāk palikusi atmiņā ar ''Liverpool'' vārtsarga [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] izdarībām. Kad ''Roma'' spēlētājs [[Bruno Konti]] gatavojās izpildīt savu sitienu, Grobelārs ar pārliecinošu smaidu devās vārtu virzienā, skatoties uz aiz vārtiem novietotajām televīzijas kamerām, un pēc tam sāka kost vārtu tīklā, imitējot spageti ēšanu. Konti savu sitienu raidīja pāri vārtu pārliktnim. Pirms [[Frančesko Graciāni]] sitiena Grobelārs atkārtoja līdzīgu izrādi, šoreiz izmisuma imitācijā ļodzīdams kājas. Graciāni savu sitienu nerealizēja, un ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–2.

[[1986. gada Eiropas kausa fināls|1986. gada Eiropas kausa finālā]], starp ''[[FCSB|Steaua București]]'' un ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''Steaua'' vārtsargs [[Helmuts Dukadams]] atvairīja visus četrus ''Barcelona'' 11 metru sitienus, par ko viņš tika nodēvēts par “[[Sevilja|Seviljas]] varoni”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8184991.stm|title=Steaua's story|access-date=2026-08-14|date=2009-08-05|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Arī ''Steaua'' nerealizēja divus sitienus, taču tomēr uzvarēja sērijā ar 2–0 un kļuva par vienīgo Rumānijas klubu, kas izcīnījis šo titulu.

[[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] pēcspēles sitienu sērija izraisīja strīdus daudzu līdzjutēju vidū, jo atkārtojumos bija redzams, ka ''[[AC Milan|Milan]]'' vārtsargs [[Dida]], atvairot [[Davids Trezegē|Trezegē]], [[Marselo Salajeta|Salajetas]] un [[Paolo Montero|Montero]] sitienus, atradās ārpus vārtu līnijas. Arī ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]'' vārtsargs [[Džanluidži Bufons]], atvairot [[Klarenss Zēdorfs|Zēdorfa]] un [[Kaha Kaladze|Kaladzes]] sitienus, bija izgājis no vārtu līnijas.

[[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], starp ''[[AC Milan|Milan]]'' un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', ''Liverpool'' vārtsargs [[Ježijs Dudeks]] izmantoja Brūsam Grobelāram līdzīgu taktiku. Šī 2005. gadā kļuva pazīstama kā “Dudeka deja” — viņš centās novērst ''Milan'' spēlētāju uzmanību pirms sitienu izpildes, kas palīdzēja viņa komandai uzvarēt.

[[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. ''Chelsea'' kapteinis [[Džons Terijs]] nerealizēja sitienu, kas būtu nodrošinājis ''Chelsea'' uzvaru spēlē un Čempionu līgas trofeju. Sitiena izpildes brīdī viņa atbalsta kāja paslīdēja, un bumba trāpīja pa vārtu stabu. ''Chelsea'' zaudēja sērijā ar 5–6, un Terijs uz laukuma izplūda asarās. Tomēr Terijam sākotnēji nemaz nebija paredzēts izpildīt šo sitienu — uzbrucējs [[Didjē Drogba]] bija noraidīts neilgi pirms papildlaika beigām.

UEFA Čempionu līgas pusfinālā starp ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' un ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]'' gan [[Ikers Kasiljass]], gan [[Manuels Neiers|Manuels Noiers]] atvairīja pa diviem 11 metru sitieniem. Noiers atvairīja [[Krištianu Ronaldu]] un [[Kakā]] sitienus. Tobrīd abi bija dārgākie futbolisti futbola vēsturē pēc viņu transfēru summām — Ronaldu pāreja maksāja 80 miljonus mārciņu, bet Kakā pāreja — 56 miljonus mārciņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html|title=Bayern Munich reach Champions League final after beating Real Madrid in dramatic penalty shoot-out|website=Telegraph|access-date=August 14, 2026|language=en|archive-date={{dat|2012|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425225935/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 19. maijā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 4–3 pārspēja ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]''. ''Chelsea'' iepriekš nekad nebija uzvarējusi pēcspēles sitienu sērijā šajās sacensībās, turklāt 2008. gada finālā un 2007. gada pusfinālā bija zaudējusi pēcspēles sitienu sērijās. Savukārt ''Bayern'' līdz tam Eiropas sacensībās nebija zaudējuši nevienā pēcspēles sitienu sērijā; viņu uzvaras ietvēra [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001. gada finālu]] pret ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un 2012. gada pusfinālu pret ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Izšķirošo sitienu realizēja [[Didjē Drogba]], kurš 2008. gada finālā sarkanās kartītes dēļ papildlaikā nebija varējis izpildīt piekto sitienu — tolaik to nerealizēja Terijs. Nākamajā dienā vairāki Lielbritānijas laikraksti uzsvēra faktu, ka Anglijas komanda beidzot bija uzvarējusi Vācijas komandu pēcspēles soda sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/greenslade/2012/may/20/chelsea-national-newspapers|title=How the papers reported Chelsea's football victory|work=The Guardian|access-date=2026-08-14|date=2012-05-20|last=Greenslade|first=Roy|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 26. maijā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' [[2021. gada UEFA Eiropas līgas fināls|UEFA Eiropas līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 11–10 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', jo pēc papildlaika spēle bija noslēgusies ar rezultātu 1–1. 11 metru sitienus izpildīja visi laukumā esošie spēlētāji. ''Manchester United'' vārtsargs [[Davids de Hea]] bija vienīgais, kurš savu sitienu nerealizēja — viņa sitienu atvairīja [[Heronimo Rulli]], nodrošinot ''Villarreal'' pirmo šāda veida titulu. Kopumā tika realizēts 21 sitiens, kas tobrīd bija rekords pēcspēles sitienu sērijā nozīmīgā UEFA turnīra spēlē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|work=BBC Sport|access-date=2026-08-14|date=2021-05-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
Pasaules rekords ilgākajai pēcspēles 11 metru sitienu sērijai un lielākajam kopējam rezultātam ir 56 izpildīti sitieni. Tas tika sasniegts 2023.–24. gada ''[[Liga Alef]]'' (Izraēlas trešā līmeņa) paaugstināšanas izslēgšanas spēlēs, kad ''[[F.C. Dimona]]'' pēcspēles sitienu sērijā ar 23–22 pārspēja ''[[Shimshon Tel Aviv]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynet.co.il/sport/israelisoccer/article/skdpiitxa|title=דו-קרב הפנדלים מליגה א' ששבר את שיא גינס: &quot;ניסינו לכשף אחד את השני&quot;|work=Ynet|access-date=2026-08-15|date=2024-05-21|last=ביטון|first=לירן|language=he}}&lt;/ref&gt;

Pasaules rekords pēc kārtas realizēto sitienu skaitam pēcspēles sērijā ir 31. Tas tika sasniegts 2024. gada 17. decembrī [[Vertu Trophy]] sešpadmsmitdaļfināla spēlē starp ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' un ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' U21 komandām. 32. sitiens tika atvairīts, ''Aston Villa'' uzvarot ar 18–17.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/news/2024/december/17/u21s--blackpool-1-1-aston-villa--17-18-pens-/|website=www.avfc.co.uk|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;

Lielajos starptautiskajos turnīros visvairāk 11 metru soda sitienu vienā pēcspēles sērijā bija nepieciešami [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kad [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuārai]] un [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnai]] bija nepieciešami 24 sitieni, lai noskaidrotu, kura komanda iekļūs pusfinālā. Kotdivuāra uzvarēja ar 12–11 pēc tam, kad [[Samuels Eto'o]] savu otro sitienu nerealizēja — tas bija vienīgais nerealizētais sitiens visā sērijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html|title=Penalty Shoot-Out Trivia|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/06a-det.html|title=African Nations Cup 2006 - Final Tournament Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt; Kotdivuāra piedalījās arī garākajā pēcspēles sitienu sērijā finālā — [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālā, kur tā ar 11–10 pārspēja [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Šī sērija bija īpaša ar to, ka tā kļuva par pirmo lielā starptautiskā turnīra finālu, kurā katrs laukumā esošais spēlētājs izpildīja 11 metru sitienu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/92a.html|title=African Nations Cup 1992|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;

Garākā FIFA Pasaules kausa pēcspēles 11 metru sitienu sērija gan vīriešu, gan sieviešu turnīru vēsturē notika [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm]] izslēgšanas spēlē starp [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrāliju]] un [[Francijas sieviešu futbola izlase|Franciju]]. Tika izpildīti 20 sitieni, un Austrālija galu galā uzvarēja ar 7–6.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights|title=Longest penalty shootout in FIFA Women's World Cup history separates Australia and France|website=sport.optus.com.au|access-date=2026-08-15|language=en|archive-date=2025-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316033531/https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com.au/football/story/_/id/38182777/the-matildas-moment-penalty-had-own-story-tell|website=www.espn.com.au|access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://au.sports.yahoo.com/australias-womens-world-cup-penalty-shootout-france-111943279.html|title=Australia’s magical World Cup run reaches semis after wildest penalty shootout in tournament history|last=read|first=Henry BushnellSenior reporter·5 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-08-15|date=2023-08-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 11. decembrī ''[[Bradford City AFC|Bradford City]]'' uzstādīja rekordu pēc kārtas uzvarēto pēcspēles 11 metru sitienu sēriju skaita ziņā. Kopš 2009. gada komanda bija uzvarējusi deviņās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp pret ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' un vietējiem sāncenšiem ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html|title=Bradford City penalty shoot-out record following history-making victory over Arsenal {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-15|archive-date=2022-01-10|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220110120104/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html}}&lt;/ref&gt;

Īsākā iespējamā pēcspēles 11 metru sitienu sērija sastāv no trim sitieniem katrai komandai — viena komanda realizē visus trīs sitienus, bet otra nevienu. Tā notika, piemēram, [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausa]] pusfinālā, kur [[Čīles futbola izlase|Čīle]] ar 3–0 pārspēja [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/jun/28/portugal-chile-confederations-cup-semi-final-match-report|title=Bravo saves three penalties to send Chile to Confederations Cup final|work=The Guardian|access-date=2026-08-15|date=2017-06-28|last=Pender|first=Kieran|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tāds pats rezultāts bija arī ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]]'', kad Portugāle pēcspēles sitienu sērijā ar 3–0 uzvarēja [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]]. 2026. gada martā ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'' [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] zaudēja ''[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]'', nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, kamēr ''Forest'' realizēja visus.

== Skatīt arī ==

* [[11 metru soda sitiens]]

== Bibliogrāfija ==

* ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}})

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}}

[[Kategorija:Futbola noteikumi]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>hirgnz9r0ftakchwp6zb5975038kz1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:11 metru sitienu sērija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>636787</id>
    <revision>
      <id>4516467</id>
      <parentid>4507253</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:40:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* oficiālais nosaukums latviski */ Atbilde</comment>
      <origin>4516467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1129" sha1="o2642s65hmp054wxetsg6ybg36rkxeo" xml:space="preserve">== oficiālais nosaukums latviski ==

latviski tiešām &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums? tobrīd tie jau nav '''soda''' sitieni. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 7. augusts, plkst. 19.15 (EEST)

:Nu, varbūt es pabeigšu rakstu un tad var pārmainīt citu nosaukumu? [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 13.53 (EEST)
::tās gan laikam nav viena otru izslēdzošas darbības [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 18.00 (EEST)
:::Es tā kā no savas puses šeit visu būtu pabeidzis, tad var izdomāt, kā labāk pārdēvēt šo rakstu. [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 15.16 (EEST)
::::nu vai atrast atsauces apgalvojumam, ka &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 15.40 (EEST)</text>
      <sha1>o2642s65hmp054wxetsg6ybg36rkxeo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516497</id>
      <parentid>4516467</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:33:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* oficiālais nosaukums latviski */ Atbilde</comment>
      <origin>4516497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1314" sha1="nntg2bgxrr6viztj0rpa76w8v9x8ug4" xml:space="preserve">== oficiālais nosaukums latviski ==

latviski tiešām &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums? tobrīd tie jau nav '''soda''' sitieni. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 7. augusts, plkst. 19.15 (EEST)

:Nu, varbūt es pabeigšu rakstu un tad var pārmainīt citu nosaukumu? [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 13.53 (EEST)
::tās gan laikam nav viena otru izslēdzošas darbības [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 18.00 (EEST)
:::Es tā kā no savas puses šeit visu būtu pabeidzis, tad var izdomāt, kā labāk pārdēvēt šo rakstu. [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 15.16 (EEST)
::::nu vai atrast atsauces apgalvojumam, ka &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 15.40 (EEST)
::::Latviski pareizākais nosaukums ir &quot;11 metru sitienu sērija&quot;. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 17.33 (EEST)</text>
      <sha1>nntg2bgxrr6viztj0rpa76w8v9x8ug4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516579</id>
      <parentid>4516497</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:50:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>/* oficiālais nosaukums latviski */ Atbilde</comment>
      <origin>4516579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1471" sha1="5odritupqg3oloq5ct3bdq9pooqrrfo" xml:space="preserve">== oficiālais nosaukums latviski ==

latviski tiešām &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums? tobrīd tie jau nav '''soda''' sitieni. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 7. augusts, plkst. 19.15 (EEST)

:Nu, varbūt es pabeigšu rakstu un tad var pārmainīt citu nosaukumu? [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 13.53 (EEST)
::tās gan laikam nav viena otru izslēdzošas darbības [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 18.00 (EEST)
:::Es tā kā no savas puses šeit visu būtu pabeidzis, tad var izdomāt, kā labāk pārdēvēt šo rakstu. [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 15.16 (EEST)
::::nu vai atrast atsauces apgalvojumam, ka &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 15.40 (EEST)
::::Latviski pareizākais nosaukums ir &quot;11 metru sitienu sērija&quot;. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 17.33 (EEST)
:::::Tad lai tā būtu! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 20.50 (EEST)</text>
      <sha1>5odritupqg3oloq5ct3bdq9pooqrrfo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516582</id>
      <parentid>4516579</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lietotaajs pārvietoja lapu [[Diskusija:Soda sitienu sērija (futbols)]] uz [[Diskusija:11 metru sitienu sērija]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4516579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1471" sha1="5odritupqg3oloq5ct3bdq9pooqrrfo" xml:space="preserve">== oficiālais nosaukums latviski ==

latviski tiešām &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums? tobrīd tie jau nav '''soda''' sitieni. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 7. augusts, plkst. 19.15 (EEST)

:Nu, varbūt es pabeigšu rakstu un tad var pārmainīt citu nosaukumu? [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 13.53 (EEST)
::tās gan laikam nav viena otru izslēdzošas darbības [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 8. augusts, plkst. 18.00 (EEST)
:::Es tā kā no savas puses šeit visu būtu pabeidzis, tad var izdomāt, kā labāk pārdēvēt šo rakstu. [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 15.16 (EEST)
::::nu vai atrast atsauces apgalvojumam, ka &quot;11 m sitienu sērija&quot; ir novecojis nosaukums :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 15.40 (EEST)
::::Latviski pareizākais nosaukums ir &quot;11 metru sitienu sērija&quot;. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 17.33 (EEST)
:::::Tad lai tā būtu! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 20.50 (EEST)</text>
      <sha1>5odritupqg3oloq5ct3bdq9pooqrrfo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vsevolods Mitrēvičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636988</id>
    <revision>
      <id>4516731</id>
      <parentid>4506590</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T01:19:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9906" sha1="85gpdxxfok15v7zbjyhjtm99uaduv9g" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
| vārds = Vsevolods Mitrēvičs
| vārds_orig = 
| attēls = Vsevolods Mitrēvičs Xintai dambrete.png
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dzimtais vārds = 
| dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}}
| dz_viet = 
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = {{LAT}}
| dzīvesvieta = 
| garums = &lt;!-- {{mērvienība|cm=}} --&gt;
| svars = &lt;!-- {{mērvienība|kg=}} --&gt;
| spēlē ar = 
| karj ieņ = 
| iesauka = 
| mājaslapa = &lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| pārstāvētā valsts = 
| sporta veids = [[dambrete]]
| disciplīna = [[starptautiskā dambrete]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| kar_sāk_amat = 
| kar_beig_amat = 
| treneris = [[Zoja Golubeva]]
| bij_treneri = 
| trenē = 
| partneris = 
| klubs_sadaļa = 
| karj spēles = 
| karj cīņas = &lt;!------ Profesionālā informācija2 ------&gt;
| pārstāvētā valsts2 = 
| sporta veids2 = 
| disciplīna2 = 
| poz2 = 
| tvēriens2 = 
| kar_sāk2 = 
| kar_beig2 = 
| kar_sāk_amat2 = 
| kar_beig_amat2 = 
| treneris2 = 
| bij_treneri2 = 
| trenē2 = 
| partneris2 = 
| klubs_sadaļa2 = 
| karj spēles2 = 
| karj cīņas2 = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| klubs = 
| komanda = 
| numurs = 
| amats = 
| līga = &lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = &lt;!------ Drafts2 ------&gt;
| drafts2 = 
| dr_gads2 = 
| dr_līga2 = 
| dr_kom2 = &lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
| PK1_saite = 
| pk_debija = 
| pk_beigas = 
| pk_sez = 
| pk_uzvaras = 
| pk_pjedestāli = 
| pk_tituli = 
| dist_tituli = 
| pk_lab sasn = &lt;!------ Pasaules kausa2 informācija ------&gt;
| PK2_saite = 
| pk_debija2 = 
| pk_beigas2 = 
| pk_sez2 = 
| pk_uzvaras2 = 
| pk_pjedestāli2 = 
| pk_tituli2 = 
| dist_tituli2 = 
| pk2_lab sasn = &lt;!------ OS informācija ------&gt;
| os_dalība = 
| os_medaļas = 
| os_lab sasn = &lt;!------ PS informācija ------&gt;
| ps_dalība = 
| ps_medaļas = 
| ps_lab sasn = &lt;!------ PČ informācija ------&gt;
| PČ_saite = 
| pč_dalība = 
| pč_medaļas = 
| pč_lab sasn = &lt;!------ PČT informācija ------&gt;
| PČT_saite = 
| pčt_dalība = 
| pčt_medaļas = 
| pčt_lab sasn = &lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
| reģ1_saite = 
| reģ2_saite = 
| reģ1 = 
| reģ_dalība = 
| reģ_medaļas = 
| reģ_lab sasn = &lt;!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------&gt;
| reģ11_saite = 
| reģ21_saite = 
| reģ11 = 
| reģ1_dalība = 
| reģ1_medaļas = 
| reģ1_lab sasn = &lt;!------ Lielākās uzvaras ------&gt;
| liel uzv = &lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 
| klubs 1 = 
| kl_sez 2 = 
| klubs 2 = 
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = &lt;!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---&gt;
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = &lt;!------ Karjeras statistika2 ------&gt;
| karj stat2 līga = 
| karj stat2 1 = 
| karj stat2 1_dati = 
| karj stat2 2 = 
| karj stat2 2_dati = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = &lt;!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---&gt;
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;| PR1 = 
| PR1_d = 
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = 
| PR4 = 
| PR4_d = 
| PR5 = 
| PR5_d = &lt;!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---&gt;
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| tituli = 
| augst rangs = 
| aģenti = 
| sasniegumi = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = #BFD7FF
| medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}}
{{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (rapids)}}
{{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}}
{{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}}
{{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}}
{{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}}
{{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}}
{{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}}
{{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}}
}}

'''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&amp;id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]).

2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu [[Rapids (dambrete)|rapida]] čempions (U19).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&amp;news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&amp;9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}&lt;/ref&gt;

2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv|archive-date=2026-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260811065829/https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028}}&lt;/ref&gt;

2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV|archive-date=2025-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250815161225/https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/}}&lt;/ref&gt;

2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu rapida čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV|archive-date=2026-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260811200730/https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&amp;news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Latvijas dambretisti]]</text>
      <sha1>85gpdxxfok15v7zbjyhjtm99uaduv9g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvards Grēksūdzētājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637301</id>
    <revision>
      <id>4516651</id>
      <parentid>4507448</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:57:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3436" sha1="mfno6o7ob7tptj4gs0rnmqd18ztcw72" xml:space="preserve">[[Attēls:Bayeux Tapestry scene1 EDWARD REX.jpg|thumb|''EDWARD(US) REX'': Edvards Grēksūdzētājs tronī, Baijē gobelēna sākuma aina]]
'''Edvards Grēksūdzētājs''' ({{val|en|Edward the Confessor}}; ap 1003—1066) bija [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karalis no 1042. līdz 1066. gadam un viens no pēdējiem [[Veseksu dinastija]]s valdniekiem. Viņš bija karaļa [[Etelreds II Negatavais|Etelreda II]] un Normandijas Emmas dēls. Edvarda nāve bez tieša mantinieka izraisīja troņa mantošanas krīzi, kas noveda pie [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iebrukuma Anglijā]] 1066. gadā.

== Biogrāfija ==
Edvards piedzima ap 1003. gadu. Viņa bērnība sakrita ar [[Dāņi|dāņu]] iebrukumiem Anglijā un cīņu par Anglijas troni. Pēc [[Knuds I Lielais|Knuda I Lielā]] varas nostiprināšanās Edvards kopā ar ģimeni devās trimdā uz [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandiju]], kur pavadīja lielu daļu savas jaunības.

Pēc Knuda dinastijas izzušanas Edvards 1041. gadā atgriezās Anglijā un tika izraudzīts par karaļa [[Hārdekņuds|Hārdekņuda]] pēcteci. Pēc Hārdekņuda nāves 1042. gadā Edvards kļuva par Anglijas karali un 1043. gadā tika kronēts [[Vinčesteras katedrāle|Vinčesterā]].

Edvarda valdīšanas laikā ievērojama politiskā vara atradās lielo anglosakšu augstmaņu rokās. Īpaši ietekmīgs bija Veseksas grāfs [[Godvins (Veseksas grāfs)|Godvins]] un viņa ģimene. 1045. gadā Edvards apprecējās ar Godvina meitu [[Edīte no Veseksas|Edīti]], tomēr laulībā bērnu nebija.

Attiecības starp karali un Godvinu ģimeni periodiski bija saspringtas. 1051. gadā konflikta rezultātā Godvins un viņa dēli tika izraidīti no Anglijas, taču jau nākamajā gadā viņi ar bruņotu spēku atgriezās un atguva savu politisko ietekmi. Pēc Godvina nāves 1053. gadā par ietekmīgāko viņa dzimtas pārstāvi kļuva dēls [[Harolds Godvinsons]].

Edvarda valdīšanas laikā tika uzturētas ciešas attiecības ar Normandiju, un viņa galmā darbojās vairāki normaņu izcelsmes garīdznieki un augstmaņi. Vēlāk normaņu avoti apgalvoja, ka Edvards bija apsolījis Anglijas troni Normandijas hercogam [[Viljams I Iekarotājs|Viljamam]], tomēr šī apgalvojuma vēsturiskā ticamība ir strīdīga.

Edvards lielu uzmanību pievērsa reliģijai un atbalstīja baznīcu. Viņa valdīšanas laikā tika pārbūvēta [[Vestminsteras abatija]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām Anglijas karaļu baznīcām. Edvards nomira 1066. gada 5. janvārī un tika apbedīts Vestminsteras abatijā.

Pēc viņa nāves par karali kļuva Harolds Godvinsons, taču uz Anglijas troni pretendēja arī Normandijas hercogs Viljams un Norvēģijas karalis [[Haralds III Bargais]]. Troņa mantošanas konflikts noveda pie 1066. gada iebrukumiem Anglijā. Pēc Harolda sakāves un nāves [[Heistingsas kauja|Heistingsas kaujā]] Viljams kļuva par Anglijas karali.

Edvards bija pazīstams ar savu dievbijību, un 1161. gadā pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] viņu kanonizēja. Viņa iesauka „Grēksūdzētājs” norāda uz svēto, kurš apliecinājis kristīgo ticību, bet nav miris mocekļa nāvē.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1066. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Anglijas karaļi]]
[[Kategorija:Veseksu dinastija]]
[[Kategorija:Kristiešu svētie]]</text>
      <sha1>mfno6o7ob7tptj4gs0rnmqd18ztcw72</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Normaņu iekarojums Anglijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637302</id>
    <revision>
      <id>4516636</id>
      <parentid>4510791</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:38:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Normāņu iekarojums Anglijā]] uz [[Normaņu iekarojums Anglijā]]: ar īso......</comment>
      <origin>4510791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4719" sha1="5og1600qkk5riq70doayczt7d866i63" xml:space="preserve">[[Attēls:Bayeux Tapestry WillelmDux.jpg|thumb|Normāņu iebrukums Anglijā. Baijē gobelēna fragments, 11. gadsimta beigas]]
'''Normāņu iekarojums Anglijā''' ({{val|en|Norman Conquest of England}}) bija [[Normāņi|normāņu]] īstenota [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] iekarošana 1066. gadā un turpmākajos gados Normandijas hercoga [[Viljams I Iekarotājs|Vilhelma Iekarotāja]] vadībā. Iekarošana sākās pēc karaļa [[Edvards Grēksūdzētājs|Edvarda Grēksūdzētāja]] nāves un strīda par Anglijas troņa mantošanu. Izšķirošais notikums bija [[Hastingsas kauja]] 1066. gada 14. oktobrī, kurā normāņi sakāva karaļa [[Harolds II Godvinsons|Harolda II]] armiju.

Normāņu iekarojums izbeidza [[Anglosakši|anglosakšu]] valdnieku dominēšanu Anglijā un būtiski mainīja valsts politisko, sociālo un kultūras attīstību. Anglosakšu aristokrātiju lielā mērā aizstāja normāņu elite, nostiprinājās feodālās attiecības un pieauga franču valodas un kultūras ietekme.

== Vēsture ==
1066. gada 5. janvārī nomira Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs, neatstājot tiešu mantinieku. Nākamajā dienā par karali tika kronēts viens no ietekmīgākajiem anglosakšu augstmaņiem Harolds Godvinsons. Tomēr uz Anglijas troni pretendēja arī Normandijas hercogs Vilhelms un Norvēģijas karalis [[Haralds III Bargais]].

Vilhelms apgalvoja, ka Edvards iepriekš viņam bija apsolījis Anglijas troni un ka Harolds bija devis zvērestu atbalstīt viņa pretenzijas. Harolds šīs prasības neatzina. Vilhelms sāka gatavot iebrukumu un Normandijā sapulcināja karaspēku un floti.

Vienlaikus Anglijas ziemeļos iebruka Haralds III Bargais, kuru atbalstīja Harolda Godvinsona brālis [[Tostigs Godvinsons]]. Norvēģu spēki 1066. gada septembrī sakāva angļu armiju [[Fulfordas kauja|Fulfordas kaujā]] un ieņēma [[Jorka|Jorku]]. Harolds II ar savu armiju strauji devās uz ziemeļiem un 25. septembrī sakāva norvēģus [[Stamfordbridžas kauja|Stamfordbridžas kaujā]]. Haralds III un Tostigs kaujā krita.

Dažas dienas vēlāk Vilhelma armija izcēlās Anglijas dienvidos. Harolds bija spiests ar savu karaspēku doties atpakaļ uz dienvidiem. 1066. gada 14. oktobrī abas armijas sastapās [[Hastingsas kauja|Hastingsas kaujā]]. Pēc ilgstošas cīņas anglosakšu armija tika sakauta, bet Harolds II kaujā gāja bojā.

Pēc uzvaras Vilhelms virzījās uz [[Londona|Londonu]]. Anglosakšu augstmaņi sākotnēji mēģināja par karali pasludināt [[Edgars Etelings|Edgaru Etelingu]], taču organizēt pietiekamu pretestību neizdevās. Vilhelms tika atzīts par Anglijas karali un 1066. gada 25. decembrī kronēts [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]].

Vilhelma kronēšana nenozīmēja tūlītēju visas Anglijas pakļaušanu. Turpmākajos gados dažādās valsts daļās notika sacelšanās pret normāņu varu. Īpaši spēcīga pretošanās bija Anglijas ziemeļos. 1069.—1070. gadā Vilhelms īstenoja postošu militāru kampaņu, kas pazīstama kā [[Ziemeļu izpostīšana]], kuras laikā tika iznīcinātas apmetnes un pārtikas krājumi, lai apspiestu pretošanos.

Pēc sacelšanos apspiešanas normāņi nostiprināja kontroli pār valsti. Liela daļa anglosakšu aristokrātijas zaudēja savus zemes īpašumus, kas tika piešķirti Vilhelma normāņu un citiem kontinentālajiem sabiedrotajiem. Visā Anglijā tika būvētas [[Pils|pilis]], kas kalpoja par normāņu militārās un administratīvās varas centriem.

1086. gadā pēc Vilhelma pavēles tika sastādīta ''[[Pastardienas grāmata]]'' (''Domesday Book''), kurā tika reģistrēti zemes īpašumi, iedzīvotāji un saimnieciskie resursi lielākajā daļā Anglijas. Tā ļāva karaļa varai precīzāk noteikt nodokļus un kontrolēt zemes īpašumus.

Normāņu iekarojums radikāli pārveidoja Anglijas valdošo eliti un nostiprināja karaļa varu. [[Normāņu valoda|Anglonormāņu franču valoda]] kļuva par aristokrātijas un karaļa galma valodu, savukārt latīņu valoda saglabāja nozīmi baznīcā un pārvaldē. Anglosakšu valoda turpināja pastāvēt iedzīvotāju vairākuma vidū un vēlāk, spēcīgi ietekmējoties no franču valodas, attīstījās par [[Vidusangļu valoda|vidusangļu valodu]].

Iekarošana arī ciešāk sasaistīja Angliju ar kontinentālo Rietumeiropu, īpaši [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandiju]] un Franciju. Šīs politiskās saites un konflikti starp Anglijas valdniekiem un Francijas karaļiem turpmākajos gadsimtos kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Anglijas ārpolitikas faktoriem.

[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Normāņi]]
[[Kategorija:11. gadsimts Anglijā]]
[[Kategorija:1066. gads]]</text>
      <sha1>5og1600qkk5riq70doayczt7d866i63</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516644</id>
      <parentid>4516636</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:47:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4817" sha1="c9nnvxhz4anlq1062tqjou9gnlaxae4" xml:space="preserve">[[Attēls:Bayeux Tapestry WillelmDux.jpg|thumb|Normaņu iebrukums Anglijā. Baijē gobelēna fragments, 11. gadsimta beigas]]
'''Normaņu iekarojums Anglijā''' ({{val|en|Norman Conquest of England}}) bija [[normaņi|normaņu]] īstenota [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] iekarošana 1066. gadā un turpmākajos gados Normandijas hercoga [[Viljams I Iekarotājs|Vilhelma Iekarotāja]] vadībā. Iekarošana sākās pēc karaļa [[Edvards Grēksūdzētājs|Edvarda Grēksūdzētāja]] nāves un strīda par Anglijas troņa mantošanu. Izšķirošais notikums bija [[Heistingsas kauja]] 1066. gada 14. oktobrī, kurā normaņi sakāva karaļa [[Harolds Godvinsons|Harolda II]] armiju.

Normaņu iekarojums izbeidza [[Anglosakši|anglosakšu]] valdnieku dominēšanu Anglijā un būtiski mainīja valsts politisko, sociālo un kultūras attīstību. Anglosakšu aristokrātiju lielā mērā aizstāja normaņu elite, nostiprinājās feodālās attiecības un pieauga franču valodas un kultūras ietekme.

== Vēsture ==
1066. gada 5. janvārī nomira Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs, neatstājot tiešu mantinieku. Nākamajā dienā par karali tika kronēts viens no ietekmīgākajiem anglosakšu augstmaņiem Harolds Godvinsons. Tomēr uz Anglijas troni pretendēja arī Normandijas hercogs Vilhelms un Norvēģijas karalis [[Haralds III Bargais]].

Vilhelms apgalvoja, ka Edvards iepriekš viņam bija apsolījis Anglijas troni un ka Harolds bija devis zvērestu atbalstīt viņa pretenzijas. Harolds šīs prasības neatzina. Vilhelms sāka gatavot iebrukumu un Normandijā sapulcināja karaspēku un floti.

Vienlaikus Anglijas ziemeļos iebruka Haralds III Bargais, kuru atbalstīja Harolda Godvinsona brālis [[Tostigs Godvinsons]]. Norvēģu spēki 1066. gada septembrī sakāva angļu armiju [[Fulfordas kauja|Fulfordas kaujā]] un ieņēma [[Jorka|Jorku]]. Harolds II ar savu armiju strauji devās uz ziemeļiem un 25. septembrī sakāva norvēģus [[Stamfordbridžas kauja|Stamfordbridžas kaujā]]. Haralds III un Tostigs kaujā krita.

Dažas dienas vēlāk Vilhelma armija izcēlās Anglijas dienvidos. Harolds bija spiests ar savu karaspēku doties atpakaļ uz dienvidiem. 1066. gada 14. oktobrī abas armijas sastapās [[Heistingsas kauja|Heistingsas kaujā]]. Pēc ilgstošas cīņas anglosakšu armija tika sakauta, bet Harolds II kaujā gāja bojā.

Pēc uzvaras Vilhelms virzījās uz [[Londona|Londonu]]. Anglosakšu augstmaņi sākotnēji mēģināja par karali pasludināt [[Edgars Etelings|Edgaru Etelingu]], taču organizēt pietiekamu pretestību neizdevās. Vilhelms tika atzīts par Anglijas karali un 1066. gada 25. decembrī kronēts [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]].

Vilhelma kronēšana nenozīmēja tūlītēju visas Anglijas pakļaušanu. Turpmākajos gados dažādās valsts daļās notika sacelšanās pret normaņu varu. Īpaši spēcīga pretošanās bija Anglijas ziemeļos. 1069.—1070. gadā Vilhelms īstenoja postošu militāru kampaņu, kas pazīstama kā [[Ziemeļu izpostīšana]], kuras laikā tika iznīcinātas apmetnes un pārtikas krājumi, lai apspiestu pretošanos.

Pēc sacelšanos apspiešanas normaņi nostiprināja kontroli pār valsti. Liela daļa anglosakšu aristokrātijas zaudēja savus zemes īpašumus, kas tika piešķirti Vilhelma normaņu un citiem kontinentālajiem sabiedrotajiem. Visā Anglijā tika būvētas [[Pils|pilis]], kas kalpoja par normaņu militārās un administratīvās varas centriem.

1086. gadā pēc Vilhelma pavēles tika sastādīta &quot;[[Pastardienas grāmata]]&quot; (''Domesday Book''), kurā tika reģistrēti zemes īpašumi, iedzīvotāji un saimnieciskie resursi lielākajā daļā Anglijas. Tā ļāva karaļa varai precīzāk noteikt nodokļus un kontrolēt zemes īpašumus.

Normaņu iekarojums radikāli pārveidoja Anglijas valdošo eliti un nostiprināja karaļa varu. [[normandiešu valoda|Anglonormaņu franču valoda]] kļuva par aristokrātijas un karaļa galma valodu, savukārt latīņu valoda saglabāja nozīmi baznīcā un pārvaldē. Anglosakšu valoda turpināja pastāvēt iedzīvotāju vairākuma vidū un vēlāk, spēcīgi ietekmējoties no franču valodas, attīstījās par [[Vidusangļu valoda|vidusangļu valodu]].

Iekarošana arī ciešāk sasaistīja Angliju ar kontinentālo Rietumeiropu, īpaši [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandiju]] un Franciju. Šīs politiskās saites un konflikti starp Anglijas valdniekiem un Francijas karaļiem turpmākajos gadsimtos kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Anglijas ārpolitikas faktoriem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Normaņi]]
[[Kategorija:11. gadsimts Anglijā]]
[[Kategorija:1066. gads]]</text>
      <sha1>c9nnvxhz4anlq1062tqjou9gnlaxae4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļu izpostīšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637303</id>
    <revision>
      <id>4516656</id>
      <parentid>4510793</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:00:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2954" sha1="qhc3nwcg1o4nb9z9v0mxler028fwwle" xml:space="preserve">[[Attēls:Doomsday Book - Counties of England - 1086.png|thumb|Anglijas grāfistes, kā tās dokumentētas 1086. gada ''[[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]]''. [[Normaņu iekarojums Anglijā|Normaņu iekarošanas]] laikā grāfistes uz ziemeļiem no [[Jorkšīra]]s vēl nebija iekarotas. 1086. gadā Jorkšīra bija lielāka nekā mūsdienās.]]
'''Ziemeļu izpostīšana''' ({{val|en|Harrying of the North}}) bija [[Viljams I Iekarotājs|Viljama Iekarotāja]] īstenota militāra kampaņa [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] ziemeļos 1069.—1070. gadā, kuras mērķis bija apspiest vietējo pretestību [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojumam]]. Kampaņas laikā normaņu karaspēks sistemātiski izpostīja apmetnes, laukus un pārtikas krājumus, īpaši [[Jorkšīra|Jorkšīrā]] un tās apkārtnē.

== Vēsture ==
Pēc Viljama uzvaras [[Heistingsas kauja|Heistingsas kaujā]] 1066. gadā normaņu vara Anglijas ziemeļos vēl nebija nostiprinājusies. Reģionā saglabājās spēcīga anglosakšu aristokrātijas ietekme, un vairākkārt notika sacelšanās pret jauno valdnieku.

1069. gadā [[Jorka|Jorkā]] izcēlās plaša sacelšanās, kuru atbalstīja arī no [[Dānija]]s ieradusies flote. Nemierniekiem izdevās sakaut normaņu garnizonu un ieņemt Jorku. Viljams devās uz ziemeļiem ar karaspēku, atguva pilsētu un nolēma iznīcināt sacelšanās materiālo bāzi.

1069.—1070. gada ziemā normaņu karaspēks postīja plašas teritorijas starp [[Jorka|Jorku]] un [[Darema (Anglija)|Daremu]]. Tika dedzināti ciemi un saimniecības, iznīcināti pārtikas krājumi un mājlopi. Šīs darbības bija paredzētas, lai liegtu nemierniekiem iespēju apgādāt savus spēkus un novērstu turpmākas sacelšanās.

Postījumiem sekoja smags pārtikas trūkums. Viduslaiku hronisti aprakstīja plašu badu un lielu iedzīvotāju mirstību, lai gan precīzu bojāgājušo skaitu nav iespējams noteikt. Daļa iedzīvotāju pameta izpostītās teritorijas.

Kampaņa salauza organizēto pretošanos normaņu varai Anglijas ziemeļos. Viljams pēc tam nostiprināja savu kontroli pār reģionu, būvējot pilis un piešķirot zemes normaņu augstmaņiem.

Ziemeļu izpostīšanas sekas bija jūtamas vēl vairākus gadu desmitus. 1086. gadā sastādītajā &quot;[[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]]&quot; vairākas agrāk apdzīvotas un saimnieciski izmantotas zemes Jorkšīrā tika raksturotas kā izpostītas vai bezvērtīgas.

Ziemeļu izpostīšana tiek uzskatīta par vienu no nežēlīgākajiem [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojuma]] posmiem un būtisku pagrieziena punktu normaņu varas nostiprināšanā Anglijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Normaņu iekarojums Anglijā]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:11. gadsimts Anglijā]]
[[Kategorija:1069. gads]]
[[Kategorija:1070. gads]]</text>
      <sha1>qhc3nwcg1o4nb9z9v0mxler028fwwle</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516658</id>
      <parentid>4516656</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:01:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>- ārējās saites (tukšs).....</comment>
      <origin>4516658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2871" sha1="gis60k5l3iv1q948wh5yz6gis1rd5oc" xml:space="preserve">[[Attēls:Doomsday Book - Counties of England - 1086.png|thumb|Anglijas grāfistes, kā tās dokumentētas 1086. gada ''[[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]]''. [[Normaņu iekarojums Anglijā|Normaņu iekarošanas]] laikā grāfistes uz ziemeļiem no [[Jorkšīra]]s vēl nebija iekarotas. 1086. gadā Jorkšīra bija lielāka nekā mūsdienās.]]
'''Ziemeļu izpostīšana''' ({{val|en|Harrying of the North}}) bija [[Viljams I Iekarotājs|Viljama Iekarotāja]] īstenota militāra kampaņa [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] ziemeļos 1069.—1070. gadā, kuras mērķis bija apspiest vietējo pretestību [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojumam]]. Kampaņas laikā normaņu karaspēks sistemātiski izpostīja apmetnes, laukus un pārtikas krājumus, īpaši [[Jorkšīra|Jorkšīrā]] un tās apkārtnē.

== Vēsture ==
Pēc Viljama uzvaras [[Heistingsas kauja|Heistingsas kaujā]] 1066. gadā normaņu vara Anglijas ziemeļos vēl nebija nostiprinājusies. Reģionā saglabājās spēcīga anglosakšu aristokrātijas ietekme, un vairākkārt notika sacelšanās pret jauno valdnieku.

1069. gadā [[Jorka|Jorkā]] izcēlās plaša sacelšanās, kuru atbalstīja arī no [[Dānija]]s ieradusies flote. Nemierniekiem izdevās sakaut normaņu garnizonu un ieņemt Jorku. Viljams devās uz ziemeļiem ar karaspēku, atguva pilsētu un nolēma iznīcināt sacelšanās materiālo bāzi.

1069.—1070. gada ziemā normaņu karaspēks postīja plašas teritorijas starp [[Jorka|Jorku]] un [[Darema (Anglija)|Daremu]]. Tika dedzināti ciemi un saimniecības, iznīcināti pārtikas krājumi un mājlopi. Šīs darbības bija paredzētas, lai liegtu nemierniekiem iespēju apgādāt savus spēkus un novērstu turpmākas sacelšanās.

Postījumiem sekoja smags pārtikas trūkums. Viduslaiku hronisti aprakstīja plašu badu un lielu iedzīvotāju mirstību, lai gan precīzu bojāgājušo skaitu nav iespējams noteikt. Daļa iedzīvotāju pameta izpostītās teritorijas.

Kampaņa salauza organizēto pretošanos normaņu varai Anglijas ziemeļos. Viljams pēc tam nostiprināja savu kontroli pār reģionu, būvējot pilis un piešķirot zemes normaņu augstmaņiem.

Ziemeļu izpostīšanas sekas bija jūtamas vēl vairākus gadu desmitus. 1086. gadā sastādītajā &quot;[[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]]&quot; vairākas agrāk apdzīvotas un saimnieciski izmantotas zemes Jorkšīrā tika raksturotas kā izpostītas vai bezvērtīgas.

Ziemeļu izpostīšana tiek uzskatīta par vienu no nežēlīgākajiem [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojuma]] posmiem un būtisku pagrieziena punktu normaņu varas nostiprināšanā Anglijā.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Normaņu iekarojums Anglijā]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:11. gadsimts Anglijā]]
[[Kategorija:1069. gads]]
[[Kategorija:1070. gads]]</text>
      <sha1>gis60k5l3iv1q948wh5yz6gis1rd5oc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Normandijas hercogiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637304</id>
    <revision>
      <id>4516641</id>
      <parentid>4507447</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:41:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3652" sha1="2bgb05g7bl0aqjhrmhoodnmbah8zzk1" xml:space="preserve">[[Attēls:Cartenormandie2.PNG|thumb|Normandijas vēsturiskās robežas Francijas ziemeļrietumos un [[Normandijas salas]]]]
'''Normandijas hercogiste''' ({{val|fr|Duché de Normandie}}, {{val|la|Ducatus Normanniae}}) bija viduslaiku valsts veidojums tagadējās [[Francija]]s ziemeļrietumos, kas pastāvēja no 911. gada. Hercogiste izveidojās pēc tam, kad Rietumfranku karalis [[Kārlis III Vientiesis]] piešķīra vikingu vadonim [[Rollo]] teritorijas ap [[Ruāna|Ruānu]]. No šīm zemēm pakāpeniski izveidojās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandija]], bet skandināvu ieceļotāji, sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem, kļuva pazīstami kā [[normaņi]].

1066. gadā Normandijas hercogs [[Viljams I Iekarotājs|Viljams Iekarotājs]] iekaroja Angliju un kļuva par tās karali. Turpmāk Normandijas hercogiste bija cieši saistīta ar [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]], lai gan juridiski tā joprojām bija Francijas karaļa lēnis.

== Vēsture ==
9. un 10. gadsimtā [[vikingi]] regulāri iebruka [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku valstī]], izmantojot [[Sēna|Sēnu]], lai sasniegtu valsts iekšieni. Lai ierobežotu uzbrukumus, 911. gadā karalis Kārlis III noslēdza [[Senklēras pie Eptas līgums|Senklēras pie Eptas līgumu]] ar vikingu vadoni Rollo. Rollo saņēma teritorijas ap Ruānu apmaiņā pret uzticību karalim, kristietības pieņemšanu un pienākumu aizsargāt reģionu pret citiem vikingu uzbrukumiem.

10. gadsimtā Rollo un viņa pēcteči paplašināja savus valdījumus, pakāpeniski izveidojot teritoriju, kas aptuveni atbilda vēlākajai Normandijai. Skandināvu ieceļotāji samērā ātri pārņēma vietējo [[Franču valoda|romāņu valodu]], kristietību un franku politiskās tradīcijas. Vienlaikus izveidojās spēcīga normaņu aristokrātija.

11. gadsimtā Normandijas hercogiste kļuva par vienu no ietekmīgākajām Francijas zemēm. Hercogi izveidoja spēcīgu pārvaldes sistēmu un kontrolēja vietējo aristokrātiju. Normaņu bruņinieki šajā laikā piedalījās arī iekarojumos [[Dienviditālija|Dienviditālijā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]].

1066. gadā hercogs Viljams, pretendējot uz Anglijas troni pēc [[Edvards Grēksūdzētājs|Edvarda Grēksūdzētāja]] nāves, sāka [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojumu Anglijā]]. Pēc uzvaras [[Heistingsas kauja|Heistingsas kaujā]] viņš kļuva par Anglijas karali Viljamu I. Tādējādi Anglija un Normandija nonāca viena valdnieka kontrolē.

Šī personālūnija radīja sarežģītas attiecības ar Francijas karaļiem. Kā Anglijas karalis Viljams bija neatkarīgs valdnieks, bet kā Normandijas hercogs viņš formāli bija Francijas karaļa vasalis. 12. gadsimtā Normandija kļuva par nozīmīgu daļu no plašajiem [[Plantagenetu dinastija|Plantagenetu]] valdījumiem Francijā un Anglijā.

Konflikti starp Anglijas un Francijas karaļiem par kontinentālajiem īpašumiem turpinājās. 1204. gadā Francijas karalis [[Filips II Augusts]] iekaroja lielāko daļu Normandijas, atņemot to Anglijas karalim [[Džons Bezzemis|Džonam Bezzemim]]. Pēc tam kontinentālā Normandija tika iekļauta Francijas karaļa domēnā, lai gan Normandijas hercoga tituls un reģiona īpašā identitāte saglabājās.

[[Normandijas salas]], kas vēsturiski bija Normandijas hercogistes daļa, palika Anglijas karaļa kontrolē. Tās arī mūsdienās nav Francijas sastāvdaļa un veido [[Apvienotās Karalistes kroņa teritorijas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Normandija]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>2bgb05g7bl0aqjhrmhoodnmbah8zzk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis III Vientiesis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637349</id>
    <revision>
      <id>4516605</id>
      <parentid>4507582</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:26:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4516605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3317" sha1="auvnbq14x4fvq2np6yqok6ea9jd9qd6" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Georges Rouget (1783-1869) - Charles III, dit le simple, roi de France en 896 (879-929).jpg|thumb|Kārlis III Vientiesis, Francijas karalis. Žorža Ružē glezna (1838)]]
'''Kārlis III Vientiesis''' ({{val|fr|Charles III le Simple}}; 879—929) bija [[Rietumfranku valsts]] karalis no 898. līdz 922. gadam un [[Karolingu dinastija]]s pārstāvis. Viņa valdīšanas laiks bija saistīts ar iekšējām cīņām starp franku aristokrātiju un [[Vikingi|vikingu]] iebrukumiem. 911. gadā noslēgtais līgums ar vikingu vadoni [[Rollo]] lika pamatus [[Normandijas hercogiste|Normandijas]] izveidei.

== Biogrāfija ==
Kārlis piedzima 879. gada 17. septembrī un bija Rietumfranku karaļa [[Luijs II Stostīgais|Luija II Stostīgā]] dēls. Viņa tēvs nomira neilgi pirms Kārļa dzimšanas. Tā kā Kārlis vēl bija bērns, pēc viņa vecāko pusbrāļu nāves Rietumfranku troni ieguva citi valdnieki.

893. gadā daļa franku augstmaņu pasludināja Kārli par karali, pretstatot viņu [[Odo, Parīzes grāfs|Odo]], kurš bija kļuvis par karali pēc veiksmīgas cīņas pret vikingu uzbrukumiem. Starp abu valdnieku atbalstītājiem vairākus gadus turpinājās cīņa par varu. Pēc Odo nāves 898. gadā Kārlis tika vispārēji atzīts par Rietumfranku karali.

Viens no nozīmīgākajiem Kārļa valdīšanas jautājumiem bija vikingu uzbrukumi [[Sēna]]s ielejai. Nespējot pilnībā apturēt vikingu karaspēku militārā ceļā, Kārlis izvēlējās panākt vienošanos ar vienu no tā vadītājiem Rollo.

911. gadā tika noslēgts [[Senklēras pie Eptas līgums]]. Kārlis piešķīra Rollo zemes ap [[Ruāna|Ruānu]] un Sēnas lejteci. Apmaiņā Rollo atzina Kārļa augstāko varu, pieņēma kristietību un apņēmās aizsargāt teritoriju pret citiem vikingu uzbrukumiem. Rollo un viņa pēcteču valdījumi vēlāk paplašinājās un izveidojās par Normandijas hercogisti.

Tajā pašā gadā Kārlis pēc pēdējā Austrumfranku Karolingu valdnieka nāves ieguva kontroli pār [[Lotaringa|Lotaringu]]. Šis panākums paplašināja viņa valdījumus, tomēr vienlaikus pieauga konflikts ar Rietumfranku aristokrātiju.

Kārlis arvien vairāk paļāvās uz savu padomnieku Hagano, kura ietekme izraisīja neapmierinātību ietekmīgo augstmaņu vidū. 922. gadā daļa aristokrātijas sacēlās un par karali pasludināja [[Roberts I (Francija)|Robertu I]]. Kārlis atteicās no troņa neatzina un turpināja cīņu.

923. gadā [[Suasonas kauja (923)|Suasonas kaujā]] Roberts I tika nogalināts, tomēr Kārļa spēkiem neizdevās atjaunot viņa varu. Drīz pēc kaujas Kārli sagūstīja [[Herberts II no Vermanduā]], kurš viņu turēja ieslodzījumā.

Kārlis III Vientiesis nomira nebrīvē 929. gada 7. oktobrī [[Perona|Peronā]]. Viņa dēls [[Luijs IV Aizjūras|Luijs IV]] vēlāk atjaunoja Karolingu dinastijas varu Rietumfranku valstī.

Kārļa III valdīšanas nozīmīgākais ilgtermiņa rezultāts bija vienošanās ar Rollo. No vikingiem piešķirtajām zemēm izveidojās Normandija, kuras valdnieks [[Vilhelms I Iekarotājs]] 1066. gadā īstenoja [[Normāņu iekarojums Anglijā|Normāņu iekarojumu Anglijā]].

[[Kategorija:Karolingu dinastija]]
[[Kategorija:Francijas karaļi]]
[[Kategorija:Dzimuši 879. gadā]]
[[Kategorija:Miruši 929. gadā]]</text>
      <sha1>auvnbq14x4fvq2np6yqok6ea9jd9qd6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516633</id>
      <parentid>4516605</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3436" sha1="m7d7jt31ytsh6sh76b9q60zyoftnfjg" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Georges Rouget (1783-1869) - Charles III, dit le simple, roi de France en 896 (879-929).jpg|thumb|Kārlis III Vientiesis, Francijas karalis. Žorža Ružē glezna (1838)]]
'''Kārlis III Vientiesis''' ({{val|fr|Charles III le Simple}}; 879—929) bija [[Rietumfranku valsts]] karalis no 898. līdz 922. gadam un [[Karolingu dinastija]]s pārstāvis. Viņa valdīšanas laiks bija saistīts ar iekšējām cīņām starp franku aristokrātiju un [[Vikingi|vikingu]] iebrukumiem. 911. gadā noslēgtais līgums ar vikingu vadoni [[Rollo]] lika pamatus [[Normandijas hercogiste|Normandijas]] izveidei.

== Biogrāfija ==
Kārlis piedzima 879. gada 17. septembrī un bija Rietumfranku karaļa [[Luijs II Stostīgais|Luija II Stostīgā]] dēls. Viņa tēvs nomira neilgi pirms Kārļa dzimšanas. Tā kā Kārlis vēl bija bērns, pēc viņa vecāko pusbrāļu nāves Rietumfranku troni ieguva citi valdnieki.

893. gadā daļa franku augstmaņu pasludināja Kārli par karali, pretstatot viņu [[Odo, Parīzes grāfs|Odo]], kurš bija kļuvis par karali pēc veiksmīgas cīņas pret vikingu uzbrukumiem. Starp abu valdnieku atbalstītājiem vairākus gadus turpinājās cīņa par varu. Pēc Odo nāves 898. gadā Kārlis tika vispārēji atzīts par Rietumfranku karali.

Viens no nozīmīgākajiem Kārļa valdīšanas jautājumiem bija vikingu uzbrukumi [[Sēna]]s ielejai. Nespējot pilnībā apturēt vikingu karaspēku militārā ceļā, Kārlis izvēlējās panākt vienošanos ar vienu no tā vadītājiem Rollo.

911. gadā tika noslēgts [[Senklēras pie Eptas līgums]]. Kārlis piešķīra Rollo zemes ap [[Ruāna|Ruānu]] un Sēnas lejteci. Apmaiņā Rollo atzina Kārļa augstāko varu, pieņēma kristietību un apņēmās aizsargāt teritoriju pret citiem vikingu uzbrukumiem. Rollo un viņa pēcteču valdījumi vēlāk paplašinājās un izveidojās par Normandijas hercogisti.

Tajā pašā gadā Kārlis pēc pēdējā Austrumfranku Karolingu valdnieka nāves ieguva kontroli pār [[Lotaringa|Lotaringu]]. Šis panākums paplašināja viņa valdījumus, tomēr vienlaikus pieauga konflikts ar Rietumfranku aristokrātiju.

Kārlis arvien vairāk paļāvās uz savu padomnieku Hagano, kura ietekme izraisīja neapmierinātību ietekmīgo augstmaņu vidū. 922. gadā daļa aristokrātijas sacēlās un par karali pasludināja [[Roberts I (Francija)|Robertu I]]. Kārlis atteicās no troņa neatzina un turpināja cīņu.

923. gadā [[Suasonas kauja (923)|Suasonas kaujā]] Roberts I tika nogalināts, tomēr Kārļa spēkiem neizdevās atjaunot viņa varu. Drīz pēc kaujas Kārli sagūstīja [[Herberts II no Vermanduā]], kurš viņu turēja ieslodzījumā.

Kārlis III Vientiesis nomira nebrīvē 929. gada 7. oktobrī [[Perona (Francija)|Peronā]]. Viņa dēls [[Luijs IV Aizjūras|Luijs IV]] vēlāk atjaunoja Karolingu dinastijas varu Rietumfranku valstī.

Kārļa III valdīšanas nozīmīgākais ilgtermiņa rezultāts bija vienošanās ar Rollo. No vikingiem piešķirtajām zemēm izveidojās Normandija, kuras valdnieks [[Viljams I Iekarotājs]] 1066. gadā īstenoja [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojumu Anglijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Karolingu dinastija]]
[[Kategorija:Francijas karaļi]]
[[Kategorija:Dzimuši 879. gadā]]
[[Kategorija:Miruši 929. gadā]]</text>
      <sha1>m7d7jt31ytsh6sh76b9q60zyoftnfjg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516634</id>
      <parentid>4516633</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:37:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Dzimuši 879. gadā]]; pievienoju [[Kategorija:879. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4516634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3437" sha1="8vh9nnm943ck7o13wlcj8meii4sqmrb" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Georges Rouget (1783-1869) - Charles III, dit le simple, roi de France en 896 (879-929).jpg|thumb|Kārlis III Vientiesis, Francijas karalis. Žorža Ružē glezna (1838)]]
'''Kārlis III Vientiesis''' ({{val|fr|Charles III le Simple}}; 879—929) bija [[Rietumfranku valsts]] karalis no 898. līdz 922. gadam un [[Karolingu dinastija]]s pārstāvis. Viņa valdīšanas laiks bija saistīts ar iekšējām cīņām starp franku aristokrātiju un [[Vikingi|vikingu]] iebrukumiem. 911. gadā noslēgtais līgums ar vikingu vadoni [[Rollo]] lika pamatus [[Normandijas hercogiste|Normandijas]] izveidei.

== Biogrāfija ==
Kārlis piedzima 879. gada 17. septembrī un bija Rietumfranku karaļa [[Luijs II Stostīgais|Luija II Stostīgā]] dēls. Viņa tēvs nomira neilgi pirms Kārļa dzimšanas. Tā kā Kārlis vēl bija bērns, pēc viņa vecāko pusbrāļu nāves Rietumfranku troni ieguva citi valdnieki.

893. gadā daļa franku augstmaņu pasludināja Kārli par karali, pretstatot viņu [[Odo, Parīzes grāfs|Odo]], kurš bija kļuvis par karali pēc veiksmīgas cīņas pret vikingu uzbrukumiem. Starp abu valdnieku atbalstītājiem vairākus gadus turpinājās cīņa par varu. Pēc Odo nāves 898. gadā Kārlis tika vispārēji atzīts par Rietumfranku karali.

Viens no nozīmīgākajiem Kārļa valdīšanas jautājumiem bija vikingu uzbrukumi [[Sēna]]s ielejai. Nespējot pilnībā apturēt vikingu karaspēku militārā ceļā, Kārlis izvēlējās panākt vienošanos ar vienu no tā vadītājiem Rollo.

911. gadā tika noslēgts [[Senklēras pie Eptas līgums]]. Kārlis piešķīra Rollo zemes ap [[Ruāna|Ruānu]] un Sēnas lejteci. Apmaiņā Rollo atzina Kārļa augstāko varu, pieņēma kristietību un apņēmās aizsargāt teritoriju pret citiem vikingu uzbrukumiem. Rollo un viņa pēcteču valdījumi vēlāk paplašinājās un izveidojās par Normandijas hercogisti.

Tajā pašā gadā Kārlis pēc pēdējā Austrumfranku Karolingu valdnieka nāves ieguva kontroli pār [[Lotaringa|Lotaringu]]. Šis panākums paplašināja viņa valdījumus, tomēr vienlaikus pieauga konflikts ar Rietumfranku aristokrātiju.

Kārlis arvien vairāk paļāvās uz savu padomnieku Hagano, kura ietekme izraisīja neapmierinātību ietekmīgo augstmaņu vidū. 922. gadā daļa aristokrātijas sacēlās un par karali pasludināja [[Roberts I (Francija)|Robertu I]]. Kārlis atteicās no troņa neatzina un turpināja cīņu.

923. gadā [[Suasonas kauja (923)|Suasonas kaujā]] Roberts I tika nogalināts, tomēr Kārļa spēkiem neizdevās atjaunot viņa varu. Drīz pēc kaujas Kārli sagūstīja [[Herberts II no Vermanduā]], kurš viņu turēja ieslodzījumā.

Kārlis III Vientiesis nomira nebrīvē 929. gada 7. oktobrī [[Perona (Francija)|Peronā]]. Viņa dēls [[Luijs IV Aizjūras|Luijs IV]] vēlāk atjaunoja Karolingu dinastijas varu Rietumfranku valstī.

Kārļa III valdīšanas nozīmīgākais ilgtermiņa rezultāts bija vienošanās ar Rollo. No vikingiem piešķirtajām zemēm izveidojās Normandija, kuras valdnieks [[Viljams I Iekarotājs]] 1066. gadā īstenoja [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojumu Anglijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Karolingu dinastija]]
[[Kategorija:Francijas karaļi]]
[[Kategorija:879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Miruši 929. gadā]]</text>
      <sha1>8vh9nnm943ck7o13wlcj8meii4sqmrb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516635</id>
      <parentid>4516634</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Miruši 929. gadā]]; pievienoju [[Kategorija:929. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4516635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3438" sha1="0iy8j49w8gxvgjxbqsosdjimk8bh96r" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Georges Rouget (1783-1869) - Charles III, dit le simple, roi de France en 896 (879-929).jpg|thumb|Kārlis III Vientiesis, Francijas karalis. Žorža Ružē glezna (1838)]]
'''Kārlis III Vientiesis''' ({{val|fr|Charles III le Simple}}; 879—929) bija [[Rietumfranku valsts]] karalis no 898. līdz 922. gadam un [[Karolingu dinastija]]s pārstāvis. Viņa valdīšanas laiks bija saistīts ar iekšējām cīņām starp franku aristokrātiju un [[Vikingi|vikingu]] iebrukumiem. 911. gadā noslēgtais līgums ar vikingu vadoni [[Rollo]] lika pamatus [[Normandijas hercogiste|Normandijas]] izveidei.

== Biogrāfija ==
Kārlis piedzima 879. gada 17. septembrī un bija Rietumfranku karaļa [[Luijs II Stostīgais|Luija II Stostīgā]] dēls. Viņa tēvs nomira neilgi pirms Kārļa dzimšanas. Tā kā Kārlis vēl bija bērns, pēc viņa vecāko pusbrāļu nāves Rietumfranku troni ieguva citi valdnieki.

893. gadā daļa franku augstmaņu pasludināja Kārli par karali, pretstatot viņu [[Odo, Parīzes grāfs|Odo]], kurš bija kļuvis par karali pēc veiksmīgas cīņas pret vikingu uzbrukumiem. Starp abu valdnieku atbalstītājiem vairākus gadus turpinājās cīņa par varu. Pēc Odo nāves 898. gadā Kārlis tika vispārēji atzīts par Rietumfranku karali.

Viens no nozīmīgākajiem Kārļa valdīšanas jautājumiem bija vikingu uzbrukumi [[Sēna]]s ielejai. Nespējot pilnībā apturēt vikingu karaspēku militārā ceļā, Kārlis izvēlējās panākt vienošanos ar vienu no tā vadītājiem Rollo.

911. gadā tika noslēgts [[Senklēras pie Eptas līgums]]. Kārlis piešķīra Rollo zemes ap [[Ruāna|Ruānu]] un Sēnas lejteci. Apmaiņā Rollo atzina Kārļa augstāko varu, pieņēma kristietību un apņēmās aizsargāt teritoriju pret citiem vikingu uzbrukumiem. Rollo un viņa pēcteču valdījumi vēlāk paplašinājās un izveidojās par Normandijas hercogisti.

Tajā pašā gadā Kārlis pēc pēdējā Austrumfranku Karolingu valdnieka nāves ieguva kontroli pār [[Lotaringa|Lotaringu]]. Šis panākums paplašināja viņa valdījumus, tomēr vienlaikus pieauga konflikts ar Rietumfranku aristokrātiju.

Kārlis arvien vairāk paļāvās uz savu padomnieku Hagano, kura ietekme izraisīja neapmierinātību ietekmīgo augstmaņu vidū. 922. gadā daļa aristokrātijas sacēlās un par karali pasludināja [[Roberts I (Francija)|Robertu I]]. Kārlis atteicās no troņa neatzina un turpināja cīņu.

923. gadā [[Suasonas kauja (923)|Suasonas kaujā]] Roberts I tika nogalināts, tomēr Kārļa spēkiem neizdevās atjaunot viņa varu. Drīz pēc kaujas Kārli sagūstīja [[Herberts II no Vermanduā]], kurš viņu turēja ieslodzījumā.

Kārlis III Vientiesis nomira nebrīvē 929. gada 7. oktobrī [[Perona (Francija)|Peronā]]. Viņa dēls [[Luijs IV Aizjūras|Luijs IV]] vēlāk atjaunoja Karolingu dinastijas varu Rietumfranku valstī.

Kārļa III valdīšanas nozīmīgākais ilgtermiņa rezultāts bija vienošanās ar Rollo. No vikingiem piešķirtajām zemēm izveidojās Normandija, kuras valdnieks [[Viljams I Iekarotājs]] 1066. gadā īstenoja [[normaņu iekarojums Anglijā|normaņu iekarojumu Anglijā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Karolingu dinastija]]
[[Kategorija:Francijas karaļi]]
[[Kategorija:879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:929. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>0iy8j49w8gxvgjxbqsosdjimk8bh96r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Grass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637517</id>
    <revision>
      <id>4516506</id>
      <parentid>4516404</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:49:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4516506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1605" sha1="jrbszhrn68llq9r0arvci1wc21idrfp" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Vilhelms Pauls Grass''' ({{val|de|Wilhelm Paul Grass}}; dzimis {{dat|1873|09|23}}, miris {{dat|1945|04|12}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltu]] izcelsmes [[Latvija]]s teologs, [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas]] mācītājs (no 1901. gada).

Otrā pasaules kara laikā vajāts savas pārliecības dēļ un traģiski gājis bojā apcietinājumā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1873. gadā [[Kursīšu pagasts|Kursītes pagastā]]. Mācījās Dannenberga privātskolā (1880—1882) un Jelgavas ģimnāzijā (1883—1892), studēja teoloģiju [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1892—1896), papildinājās [[Berlīne]]s un Halles Universitātēs (1896—1897). Jelgavas Svētās Trīsvienības draudzes mācītāja adjunkts (1901—1905), tad Liepājas Svētās Trīsvienības vācu draudzes mācītājs (1905—1941).

1941. gadā pārcēlās uz Vāciju, miris 1945. gada 12. aprīlī Krumpā pie Merseburgas.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Vilhelms-Grass timenote.info] no „Dzimtenes draudzes un baznīcas”. ASV, 1987. &lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā dzīve ==
* [[Liepājas loža &quot;Enkurs&quot;|Liepājas ložas „Enkurs“]] brālis (1922), orators un arhivārs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (22.4.1927).

== Darbi ==
* ''Karl Gotthard Graß, ein Balte aus Schillers Freundeskreise'' (1912)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT: Grass, Vilhelms}}

[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>jrbszhrn68llq9r0arvci1wc21idrfp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516722</id>
      <parentid>4516506</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T22:16:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1624" sha1="9q0tgve4emxhunr5xg4wu86dueb0utt" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Vilhelms Pauls Grass''' ({{val|de|Wilhelm Paul Grass}}; dzimis {{dat|1873|09|23}}, miris {{dat|1945|04|12}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltu]] izcelsmes [[Latvija]]s teologs, [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas]] mācītājs (no 1901. gada).

Otrā pasaules kara laikā vajāts savas pārliecības dēļ un traģiski gājis bojā apcietinājumā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1873. gadā [[Kursīšu pagasts|Kursītes pagastā]]. Mācījās Dannenberga privātskolā (1880—1882) un Jelgavas ģimnāzijā (1883—1892), studēja teoloģiju [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1892—1896), papildinājās [[Berlīne]]s un Halles Universitātēs (1896—1897). Jelgavas Svētās Trīsvienības draudzes mācītāja adjunkts (1901—1905), tad Liepājas Svētās Trīsvienības vācu draudzes mācītājs (1905—1941).

1941. gadā pārcēlās uz Vāciju, miris 1945. gada 12. aprīlī Krumpā pie Merseburgas.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Vilhelms-Grass timenote.info]{{Novecojusi saite}} no „Dzimtenes draudzes un baznīcas”. ASV, 1987.&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā dzīve ==
* [[Liepājas loža &quot;Enkurs&quot;|Liepājas ložas „Enkurs“]] brālis (1922), orators un arhivārs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (22.4.1927).

== Darbi ==
* ''Karl Gotthard Graß, ein Balte aus Schillers Freundeskreise'' (1912)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT: Grass, Vilhelms}}

[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>9q0tgve4emxhunr5xg4wu86dueb0utt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SadSvit</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637602</id>
    <revision>
      <id>4516870</id>
      <parentid>4509064</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5420" sha1="ppzhbxm72xgxhd0ny7ybl9nu4rx55bf" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''SadSvit''
| Attēls = SadSvit, 2022.jpg
| Att_izm = 
| Fons = solo_singer
| Dzimšanas_vārds = Bohdans Rozvadovskis
| Dzimis = {{dat|2004|5|1}}
| Vieta = {{flaga|Ukraina|Ivanofrankivska}}
| Žanrs = [[postpanks]], [[sintpops]], [[indīpops]], [[alternatīvais roks]]
| Gadi = 2019—pašlaik
| Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, mūzikas producents
}}

'''''SadSvit''''' (īstajā vārdā '''Bohdans Rozvadovskis''' ({{val|uk|Богдан Розвадовський}}); dzimis {{dat|2004|5|1}} [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] dziedātājs, dziesmu autors un mūzikas producents. Viņa daiļrade galvenokārt saistīta ar [[postpanks|postpanku]], [[sintpops|sintpopu]] un alternatīvo mūziku. Plašāku popularitāti Ukrainā viņš ieguva 2021.—2022. gadā, īpaši ar dziesmām ''Молодість'' (&lt;nowiki&gt;''Jaunība''&lt;/nowiki&gt;) un ''Касета'' (&lt;nowiki&gt;''Kasete''&lt;/nowiki&gt;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/artists/Sadsvit/songs|title=SadSvit Songs|website=Genius|access-date=2026-08-17}}&lt;/ref&gt;

Skatuves vārds ''SadSvit'' veidots no angļu valodas vārda ''sad'' (&lt;nowiki&gt;''skumjš''&lt;/nowiki&gt;) un ukraiņu vārda ''світ'' (''svit'' — ''pasaule''), tādējādi to var interpretēt kā ''skumjā pasaule''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.obozrevatel.com/ukr/shou-oboz/hto-takij-sadsvit-yakij-u-20-rokiv-rozrivae-ukrainski-trendi-pid-jogo-pisni-nischat-okupantiv-i-grayut-v-s-t-a-l-k-e-r-2.htm|title=Хто такий Sadsvit, який у 20 років розриває українські тренди: під його пісні нищать окупантів і грають в S.T.A.L.K.E.R. 2|last=Вишнякова|first=Карина|website=OBOZ.UA|access-date=2026-08-17|date=2024-11-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Bohdans Rozvadovskis dzimis 2004. gada 1. maijā Ivanofrankivskā. Ar mūzikas veidošanu viņš sāka nodarboties pusaudža vecumā, patstāvīgi apgūstot mūzikas producēšanas programmas. Formālu muzikālo izglītību viņš nebija ieguvis, taču apguva ģitāras spēli. Sākotnēji Rozvadovskis darbojās kā bītu producents un veidoja mūziku pēc pasūtījuma.

2019. gadā viņš sadarbojās ar izpildītāju ''Хтось із Заходу'', ar kuru tika ierakstīta dziesma ''Мій Вимір''. Savukārt 2020. gadā Rozvadovskis sāka attīstīt savu solo projektu. Viena no viņa agrīnajām kompozīcijām bija ''Разбитые мечты'', bet par vienu no pirmajām ukraiņu valodā izdotajām dziesmām kļuva ''Не забувай''.

2020. gada decembrī tika izdots minialbums ''Суматоха'', kam sekoja kopā ar ''Sad Novelist'' ierakstītais minialbums ''Холод''. 2021. gadā SadSvit izdeva albumus ''Cassette'' un ''20&amp;21''.

Plašāku popularitāti izpildītājam atnesa dziesma ''Молодість'', kas kļuva populāra sociālajā tīklā [[TikTok]]. 2022. gadā īpašu ievērību ieguva dziesma ''Касета''. Tās popularitāte būtiski pieauga pēc tam, kad Ukrainas [[Azovas brigāde|pulka &lt;nowiki&gt;''Azov''&lt;/nowiki&gt;]] karavīri to izmantoja videoierakstā no [[Azovstaļ]] rūpnīcas [[Mariupole]]s aizstāvēšanas laikā. Pēc video izplatīšanās SadSvit mūzika sasniedza ievērojami plašāku auditoriju.

2023. gadā tika izdots trešais studijas albums ''Неонова мрія'' (&lt;nowiki&gt;''Neona sapnis''&lt;/nowiki&gt;). Tajā tika turpināta izpildītājam raksturīgā postpanka un elektroniskās mūzikas elementu kombinācija.

== Muzikālais stils ==
SadSvit mūziku visbiežāk pieskaita [[postpanks|postpankam]], sintpopam un alternatīvajai popmūzikai. Viņa kompozīcijām raksturīgs melanholisks skanējums, sintezatoru izmantojums, ģitāras partijas un nereti apzināti vienkāršota, ''lo-fi'' estētika.

Rozvadovskis lielu daļu savas mūzikas veido patstāvīgi — raksta dziesmas, ieraksta instrumentus un nodarbojas ar skaņas apstrādi. Viņš savu mūziku sāka producēt mājas apstākļos, izmantojot FL Studio.

SadSvit kļuva par vienu no jaunās Ukrainas postpanka skatuves pazīstamākajiem pārstāvjiem. Viņa popularitātes pieaugums sakrita ar pastiprinātu interesi par jauno ukraiņu neatkarīgo mūziku pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/show24/sadsvit-intervyu-pro-povernennya-ukrayinu-pershi-kontserti-viynu_n3062700|title=&quot;Мій дім бомблять&quot;: інтерв'ю з SadSvit про війну, &quot;Касету&quot; й покоління, яке росте на його піснях|website=24 Канал|access-date=2026-08-17|date=2026-05-10|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''Cassette'' (2021)
* ''20&amp;21'' (2021)
* ''Неонова мрія'' (2023)

=== Minialbumi ===
* ''Суматоха'' (2020)
* ''Холод'' (kopā ar ''Sad Novelist'', 2020)

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas mūzika]]
* [[Postpanks]]
* [[Sintpops]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas dziedātāji]]
[[Kategorija:Ukrainas mūziķi]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ivanofrankivskā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>ppzhbxm72xgxhd0ny7ybl9nu4rx55bf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516871</id>
      <parentid>4516870</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:36:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5420" sha1="bcj4q0dkhyc764attd0ny3hp9dpcagn" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''SadSvit''
| Attēls = SadSvit, 2022.jpg
| Att_izm = 
| Fons = solo_singer
| Dzimšanas_vārds = Bohdans Rozvadovskis
| Dzimis = {{dat|2004|5|1}}
| Vieta = {{vieta|Ukraina|Ivanofrankivska}}
| Žanrs = [[postpanks]], [[sintpops]], [[indīpops]], [[alternatīvais roks]]
| Gadi = 2019—pašlaik
| Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, mūzikas producents
}}

'''''SadSvit''''' (īstajā vārdā '''Bohdans Rozvadovskis''' ({{val|uk|Богдан Розвадовський}}); dzimis {{dat|2004|5|1}} [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] dziedātājs, dziesmu autors un mūzikas producents. Viņa daiļrade galvenokārt saistīta ar [[postpanks|postpanku]], [[sintpops|sintpopu]] un alternatīvo mūziku. Plašāku popularitāti Ukrainā viņš ieguva 2021.—2022. gadā, īpaši ar dziesmām ''Молодість'' (&lt;nowiki&gt;''Jaunība''&lt;/nowiki&gt;) un ''Касета'' (&lt;nowiki&gt;''Kasete''&lt;/nowiki&gt;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/artists/Sadsvit/songs|title=SadSvit Songs|website=Genius|access-date=2026-08-17}}&lt;/ref&gt;

Skatuves vārds ''SadSvit'' veidots no angļu valodas vārda ''sad'' (&lt;nowiki&gt;''skumjš''&lt;/nowiki&gt;) un ukraiņu vārda ''світ'' (''svit'' — ''pasaule''), tādējādi to var interpretēt kā ''skumjā pasaule''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.obozrevatel.com/ukr/shou-oboz/hto-takij-sadsvit-yakij-u-20-rokiv-rozrivae-ukrainski-trendi-pid-jogo-pisni-nischat-okupantiv-i-grayut-v-s-t-a-l-k-e-r-2.htm|title=Хто такий Sadsvit, який у 20 років розриває українські тренди: під його пісні нищать окупантів і грають в S.T.A.L.K.E.R. 2|last=Вишнякова|first=Карина|website=OBOZ.UA|access-date=2026-08-17|date=2024-11-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Bohdans Rozvadovskis dzimis 2004. gada 1. maijā Ivanofrankivskā. Ar mūzikas veidošanu viņš sāka nodarboties pusaudža vecumā, patstāvīgi apgūstot mūzikas producēšanas programmas. Formālu muzikālo izglītību viņš nebija ieguvis, taču apguva ģitāras spēli. Sākotnēji Rozvadovskis darbojās kā bītu producents un veidoja mūziku pēc pasūtījuma.

2019. gadā viņš sadarbojās ar izpildītāju ''Хтось із Заходу'', ar kuru tika ierakstīta dziesma ''Мій Вимір''. Savukārt 2020. gadā Rozvadovskis sāka attīstīt savu solo projektu. Viena no viņa agrīnajām kompozīcijām bija ''Разбитые мечты'', bet par vienu no pirmajām ukraiņu valodā izdotajām dziesmām kļuva ''Не забувай''.

2020. gada decembrī tika izdots minialbums ''Суматоха'', kam sekoja kopā ar ''Sad Novelist'' ierakstītais minialbums ''Холод''. 2021. gadā SadSvit izdeva albumus ''Cassette'' un ''20&amp;21''.

Plašāku popularitāti izpildītājam atnesa dziesma ''Молодість'', kas kļuva populāra sociālajā tīklā [[TikTok]]. 2022. gadā īpašu ievērību ieguva dziesma ''Касета''. Tās popularitāte būtiski pieauga pēc tam, kad Ukrainas [[Azovas brigāde|pulka &lt;nowiki&gt;''Azov''&lt;/nowiki&gt;]] karavīri to izmantoja videoierakstā no [[Azovstaļ]] rūpnīcas [[Mariupole]]s aizstāvēšanas laikā. Pēc video izplatīšanās SadSvit mūzika sasniedza ievērojami plašāku auditoriju.

2023. gadā tika izdots trešais studijas albums ''Неонова мрія'' (&lt;nowiki&gt;''Neona sapnis''&lt;/nowiki&gt;). Tajā tika turpināta izpildītājam raksturīgā postpanka un elektroniskās mūzikas elementu kombinācija.

== Muzikālais stils ==
SadSvit mūziku visbiežāk pieskaita [[postpanks|postpankam]], sintpopam un alternatīvajai popmūzikai. Viņa kompozīcijām raksturīgs melanholisks skanējums, sintezatoru izmantojums, ģitāras partijas un nereti apzināti vienkāršota, ''lo-fi'' estētika.

Rozvadovskis lielu daļu savas mūzikas veido patstāvīgi — raksta dziesmas, ieraksta instrumentus un nodarbojas ar skaņas apstrādi. Viņš savu mūziku sāka producēt mājas apstākļos, izmantojot FL Studio.

SadSvit kļuva par vienu no jaunās Ukrainas postpanka skatuves pazīstamākajiem pārstāvjiem. Viņa popularitātes pieaugums sakrita ar pastiprinātu interesi par jauno ukraiņu neatkarīgo mūziku pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/show24/sadsvit-intervyu-pro-povernennya-ukrayinu-pershi-kontserti-viynu_n3062700|title=&quot;Мій дім бомблять&quot;: інтерв'ю з SadSvit про війну, &quot;Касету&quot; й покоління, яке росте на його піснях|website=24 Канал|access-date=2026-08-17|date=2026-05-10|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
* ''Cassette'' (2021)
* ''20&amp;21'' (2021)
* ''Неонова мрія'' (2023)

=== Minialbumi ===
* ''Суматоха'' (2020)
* ''Холод'' (kopā ar ''Sad Novelist'', 2020)

== Skatīt arī ==
* [[Ukrainas mūzika]]
* [[Postpanks]]
* [[Sintpops]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas dziedātāji]]
[[Kategorija:Ukrainas mūziķi]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ivanofrankivskā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>bcj4q0dkhyc764attd0ny3hp9dpcagn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frānsisa Olimpiskais laukums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638022</id>
    <revision>
      <id>4516607</id>
      <parentid>4512197</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:31:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7339" sha1="azk1vibtfq2pavubl5winfzi4azqhnm" xml:space="preserve">{{Sporta būves infokaste
| name = Frānsisa Olimpiskais laukums
| native_name = ''Francis Olympic Field''
| nickname = 
| logo_image = 
| image = Gates to Francis Field - Danforth Campus of Washington University in St. Louis.jpg
| image_size = 
| caption = 
| location = {{flaga|ASV}} [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[ASV]]
| pushpin_map         = Sentluisa
| latd  = 38 | latm  = 38 | lats  = 52 | latNS  = N
| longd = 90 | longm = 18 | longs = 49 | longEW = W
| broke_ground = 
| built = {{dat|1902}}
| opened = {{dat|1904}}
| renovated = 
| closed = 
| demolished = 
| owner = 
| surface = 
| construction_cost = 
| architect = 
| builder = 
| former_names = 
| tenants = 
| seating_capacity = {{sk|3000}} &lt;br /&gt; {{sk|19000}} (iepriekš)
| record_attendance = 
| dimensions = 
| website = [https://washubears.com/sports/2022/6/6/facilities-francis-field.aspx Francis Olympic Field]
}}

'''Frānsisa Olimpiskais laukums''' ({{val|en|Francis Olympic Field}}) ir stadions [[Vašingtona Universitāte (Sentluisa)|Vašingtona Universitātē]], [[Sentluisa|Sentluisā]]. Laukums bija galvenā norises vieta [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Pašlaik to izmanto universitātes [[vieglatlētika]]s, krosa, [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] un [[Futbols|futbola]] komandas. Olimpiskais laukums atrodas Sentuluisas pilsētā, universitātes [[Danfortas kampusa]] tālākajā rietumu malā. Stadions, kas tika uzcelts priekš [[1904. gada Pasaules izstāde]]s (Luiziānas pirkuma izstāde) un bija paredzēts priekš 19 000 cilvēkiem. 1984. gadā notika laukuma renovācija, un tā ietilpību samazināja līdz 3300 cilvēkiem. Tas ir viens no vecākajiem sporta objektiem uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi upes]], kas joprojām tiek izmantots. Stadionā tiek izmantots [[mākslīgais zāliens]], ko var konfigurēt gan futbola, gan amerikāņu futbola spēlēm.

Laukuma atklāšanas laikā tas bija pazīstams kā '''Pasaules izstādes stadions''' un pēc tam kā Vašingtonas Universitātes stadions vai vienkārši &quot;stadions&quot;. 1907. gadā tas tika pārdēvēts par '''Frānsisa laukumu''' par godu ASV politiķim un diplomātam [[Deivids Frānsiss|Deividam Frānsisam]], bijušajam Misūri štata gubernatoram un Pasaules izstādes prezidentam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author=&lt;!--Staff writer(s); no by-line.--&gt; |title=Washington Stadium Is Now Called Francis Field |url=https://www.newspapers.com/clip/115742160/st-louis-post-dispatch/ |newspaper=[[St. Louis Post-Dispatch]] |location=[[St. Louis|St. Louis, Missouri]] |date=October 27, 1907 |page=11, part three |access-date=January 3, 2023}}&lt;/ref&gt; Vārds &quot;Olimpiskais&quot; tika pievienots 2019. gadā, lai atspoguļotu tā lomu 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.washubears.com/facilities/francis-olympic-field |title=Francis Olympic Field |website=washubears.com |access-date=September 25, 2019 |archive-date=September 25, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190925233201/https://www.washubears.com/facilities/francis-olympic-field }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stltoday.com/news/local/columns/joe-holleman/francis-field-getting-olympic-with-its-name/article_9ecc0f09-f605-5c4e-bd5f-9096c4d79b4c.html |title=Francis Field getting 'Olympic' with its name |date=2019-09-19 |website=[[St. Louis Post-Dispatch]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20200603152130/https://www.stltoday.com/news/local/columns/joe-holleman/francis-field-getting-olympic-with-its-name/article_9ecc0f09-f605-5c4e-bd5f-9096c4d79b4c.html |archive-date=2020-06-03 |access-date=2021-02-07}}&lt;/ref&gt;

== Pārskats ==
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|300px|left|Frānsisa laukums 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā.]]
[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskās spēļu]] (pirmās, kas notika Rietumu puslodē) rīkošana tika piešķirtas Sentluisai, pateicoties [[Deivids Frānsiss|Deivida Frānsisa]] centieniem, kura vārdā nosaukts stadions un tam blakus esošā [[Frānsisa sporta zāle|sporta zāle]]. 1902. gadā celtā Frensisa Olimpiskā laukuma pastāvīgās tribīnes ir viens no pirmajiem [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] tehnoloģijas pielietojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://source.wustl.edu/2004/06/background-on-the-washington-university-athletic-complex/ |title=Background on the Washington University Athletic Complex |date=2004-06-14 |website=source.wustl.edu |access-date=2021-02-07}}&lt;/ref&gt; Gan stadions, gan tā sporta zāle ir ASV nacionālie vēstures pieminekļi. 1904. gada spēļu laikā stadionā notika [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]], [[loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanas]], [[futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola]], [[lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lakrosa]], [[riteņbraukšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]], [[rokē 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokē]], [[svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas]], [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]], [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] un [[virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas]] sacensības. Savukārt [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] turnīri notika zemes kortos pie stadiona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1904/1904Spal.pdf |title=Spalding's report of the 1904 Summer Olympics |website=la84foundation.org |publisher=American Sports Publishing Co. |	location=New York |archive-url=https://web.archive.org/web/20110829191500/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1904/1904Spal.pdf |archive-date=August 29, 2011}}&lt;/ref&gt;

Pēc 1904. gada olimpiskajām spēlēm stadions kļuva par Vašingtonas Universitātes komandas &quot;Bears&quot;, kas agrāk bija pazīstama kā &quot;Pikers&quot;, pastāvīgām mājvietām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vasaras olimpisko spēļu stadioni}}
{{Olimpiskās norises vietas cīņas sportā}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}
{{Olimpiskās norises vietas lakrosā}}
{{Olimpiskās norises vietas loka šaušanā}}
{{Olimpiskās norises vietas riteņbraukšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas svarcelšanā}}
{{Olimpiskās norises vietas tenisā}}
{{Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā}}
{{Olimpiskās norises vietas vingrošanā}}
{{Olimpiskās norises vietas virves vilkšanā}}

[[Kategorija:Sentluisa]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]]
[[Kategorija:Olimpiskie stadioni]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas cīņas sportā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas lakrosā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas loka šaušanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas svarcelšanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas tenisā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vingrošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas virves vilkšanā]]</text>
      <sha1>azk1vibtfq2pavubl5winfzi4azqhnm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>638132</id>
    <revision>
      <id>4516559</id>
      <parentid>4515758</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2434" sha1="r3wief523uph5x0q3ku7e3e9x4pj0vp" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Bendžamins Bredšovs]]
* [[Čārlzs Eriksens]]
* [[Bernhofs Hansens]]
* [[Roberts Karijs]]
* [[Džordžs Mēnerts]]
* [[Izidors Niflots]]
* [[Oto Rēms]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Bīlss Raits]]
* [[Edgars Leonards]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]
* [[Viljams Bekmans]]
* [[Džons Heins]]
* [[Franks Kuglers]]
* [[Teodors Maklīrs]]
* [[Rūdolfs Tesings]]
* [[Augusts Vesters]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
* [[Frederiks Vinterss]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Roberts Lerojs]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Čārlzs Klepers]]
* [[Viljams Nelsons]]
* [[Luiss Streblers]]
* [[Gustavs Tīfentālers]]
* [[Džerijs Vinholcs]]
* [[Freds Vormbolds]]
* [[Alberts Zērkls]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Franks Kuglers]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Klarenss Gembls]]
* [[Edgars Leonards]]
* [[Alens Vests]]
* [[Artūrs Vīrs]]
* [[Džozefs Vīrs]] 
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>r3wief523uph5x0q3ku7e3e9x4pj0vp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516602</id>
      <parentid>4516559</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:22:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2433" sha1="t2doq0niwmd2x1a9vmns04npqtr6rey" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Bendžamins Bredšovs]]
* [[Čārlzs Eriksens]]
* [[Bernhofs Hansens]]
* [[Roberts Karijs]]
* [[Džordžs Mēnerts]]
* [[Izidors Niflots]]
* [[Oto Rēms]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Bīlss Raits]]
* [[Edgars Leonards]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]
* [[Viljams Bekmans]]
* [[Džons Heins]]
* [[Franks Kuglers]]
* [[Teodors Maklīrs]]
* [[Rūdolfs Tesings]]
* [[Ogasts Vesters]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Oskars Osthofs]]
* [[Frederiks Vinterss]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Roberts Lerojs]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Čārlzs Klepers]]
* [[Viljams Nelsons]]
* [[Luiss Streblers]]
* [[Gustavs Tīfentālers]]
* [[Džerijs Vinholcs]]
* [[Freds Vormbolds]]
* [[Alberts Zērkls]]
 | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Franks Kuglers]]
 | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}}
 | list3 = 
* [[Alfonso Bells]]
* [[Klarenss Gembls]]
* [[Edgars Leonards]]
* [[Alens Vests]]
* [[Artūrs Vīrs]]
* [[Džozefs Vīrs]] 
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>t2doq0niwmd2x1a9vmns04npqtr6rey</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otrā pasaules kara Rietumu fronte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638423</id>
    <revision>
      <id>4516535</id>
      <parentid>4515465</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Bastoņas aplenkums */</comment>
      <origin>4516535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37958" sha1="s3r30jifi3zptngl1j7v2eex0qtk4ra" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrā pasaules kara Rietumu fronte
| partof            = [[Otrais pasaules karš]]
| image             = {{vairāki attēli|border=infobox|perrow=2/2/2|total_width=300
| image1=Rotterdam, Laurenskerk, na bombardement van mei 1940.jpg
| alt1=
| image2=Heinkel He 111 during the Battle of Britain.jpg
| alt2=
| image3=Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg
| alt3=
| image4=Waves of paratroops land in Holland.jpg
| alt4=
| image5=Bastogne resupply1944 sm.jpg
| alt5=
| image6=Wernberg1945.jpg
| alt6=
}}
| image_upright     = 1.0
| caption           = Sabiedroto karaspēka operācijas Rietumeiropā Otrā pasaules kara laikā
| date              = {{dat|1939|9|3|N}} — {{dat|1945|5|8|N}}
| place             = [[Rietumeiropa]], [[Ziemeļeiropa]] un [[Centrāleiropa]]
| casus             = [[Vācijas iebrukums Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kara pieteikšana [[Trešais reihs|Vācijai]]
| result            = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara; [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] sakāve un beznosacījumu kapitulācija; Rietumeiropas atbrīvošana no Vācijas okupācijas
| combatant1        = '''[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Brīvā Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1941)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Canada_(1957–1965).svg|20px]] [[Kanāda]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Beļģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlande]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Norvēģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Luxembourg.svg|20px]] [[Luksemburga]]
| combatant2        = '''[[Ass valstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Trešais reihs|Vācija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (līdz 1943)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Italian Social Republic.svg|20px]] [[Itālijas Sociālā Republika]] (ierobežoti)
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Bernards Montgomerijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Dvaits Eizenhauers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Omars Bredlijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džordžs Patons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Šarls de Golls]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Filips Leklērs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ādolfs Hitlers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Gerds fon Rundštets]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ervīns Rommels]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Valters Models]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Alberts Keselrings]]
| casualties1       = * ASV: vairāk nekā 180 000 kritušo un pazudušo Eiropas operāciju laikā; simtiem tūkstošu ievainoto
* Apvienotā Karaliste un Britu Sadraudzība: vairāk nekā 100 000 kritušo Rietumeiropas un Ziemeļrietumeiropas operācijās
* Francija: desmitiem tūkstošu kritušo 1940. gada kampaņā un Francijas atbrīvošanas laikā
* Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un citi sabiedrotie: desmitiem tūkstošu kritušo un ievainoto
| casualties2       = * Vācija: vairāki simti tūkstošu kritušo Rietumu frontē; vairāk nekā miljons ievainoto, pazudušo vai sagūstīto
* Itālija un citi Ass valstu spēki: vairāki tūkstoši kritušo, ievainoto un sagūstīto
}}

'''Otrā pasaules kara Rietumu fronte''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro operāciju kopums [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kurā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki cīnījās pret [[Trešais reihs|Nacistisko Vāciju]] un tās sabiedrotajiem. Parasti Rietumu frontes vēsturē izšķir divus galvenos posmus: karadarbību no 1939. līdz 1940. gadam, kas noslēdzās ar Vācijas uzvaru [[Francijas kauja|Francijas kaujā]], un Sabiedroto ofensīvu no 1944. gada jūnija līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā.

Rietumu frontē ietilpa militārās operācijas [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] un Vācijas rietumu daļā, kā arī atsevišķas operācijas [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] kara sākuma periodā. Plašākā izpratnē ar Rietumu frontes karadarbību bija cieši saistīta arī Sabiedroto stratēģiskā aviācijas kampaņa pret Vāciju un karadarbība Atlantijas okeānā.

Pēc [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] 1944. gada 6. jūnijā Rietumu fronte kļuva par vienu no diviem galvenajiem sauszemes karadarbības virzieniem pret Vāciju Eiropā līdzās [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontei]]. Sabiedroto spēki 1944.—1945. gadā atbrīvoja Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un lielu daļu Nīderlandes, šķērsoja [[Reina|Reinu]] un līdz 1945. gada aprīlim ieņēma plašas teritorijas Vācijas rietumos. Vācija bez nosacījumiem kapitulēja 1945. gada 8. maijā.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ |title=World War II — European-African-Middle Eastern Theater Campaigns |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Periodizācija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Periods
! Galvenie notikumi
! Rezultāts
|-
| 1939. gada septembris — 1940. gada maijs
| [[Dīvainais karš]], Sabiedroto un Vācijas spēku nostiprināšanās
| Liela mēroga sauszemes kaujas Rietumos nenotika
|-
| 1940. gada maijs—jūnijs
| Vācijas iebrukums Beniluksa valstīs un Francijā, [[Denkerkas evakuācija]]
| Francijas sakāve un Vācijas dominance kontinentālajā Rietumeiropā
|-
| 1940.—1944. gads
| Vācijas okupācija, [[Francijas pretošanās kustība]], stratēģiskā bombardēšana un gatavošanās Sabiedroto iebrukumam
| Sabiedrotie uzkrāja spēkus Lielbritānijā
|-
| 1944. gada jūnijs—augusts
| [[Normandijas operācija|Operācija &quot;''Overlord''&quot;]], Normandijas kauja, Parīzes atbrīvošana
| Sabiedrotie atjaunoja pastāvīgu fronti Rietumeiropā
|-
| 1944. gada septembris—decembris
| Virzība uz Vācijas robežām, [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]], kaujas pie Āhenes un Hirtgenas mežā
| Sabiedroto ofensīva palēninājās
|-
| 1944. gada decembris — 1945. gada janvāris
| [[Ardēnu ofensīva]]
| Sakauta pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumu frontē
|-
| 1945. gada februāris—maijs
| Reina šķērsošana, Rūras aplenkšana, iebrukums Vācijas vidienē
| Vācijas kapitulācija
|}

== 1939.—1940. gada kampaņa ==

=== Kara sākums un &quot;dīvainais karš&quot; ===
Pēc Vācijas iebrukuma [[Polijas kampaņa|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī [[Apvienotā Karaliste]] un Francija 3. septembrī pieteica Vācijai karu. Tomēr Rietumu frontē vairākus mēnešus nenotika lielas militāras operācijas.

Francijas armija galvenos spēkus izvietoja aiz [[Mažino līnija]]s, savukārt vācu spēki atradās aiz [[Zīgfrīda līnija]]s. Šis periods kļuva pazīstams kā &quot;[[Dīvainais karš]]&quot;.

Francija 1939. gada septembrī īstenoja ierobežotu [[Sāras ofensīva|Sāras ofensīvu]], bet drīz vien spēkus atsauca uz sākotnējām pozīcijām.

Sabiedroto stratēģija lielā mērā balstījās uz pieņēmumu, ka ilgstoša ekonomiskā blokāde vājinās Vāciju un ka vācu uzbrukums, visticamāk, būs vērsts caur Beļģiju līdzīgi kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].

=== Vācijas uzbrukums Dānijai un Norvēģijai ===
1940. gada 9. aprīlī Vācija sāka [[Operāciju &quot;Weserübung&quot;|operāciju &quot;''Weserübung''&quot;]], iebrūkot Dānijā un Norvēģijā. Dānija kapitulēja jau tajā pašā dienā, bet Norvēģijā kaujas turpinājās līdz jūnijam.

Sabiedrotie nosūtīja ekspedīcijas spēkus uz Norvēģiju un īslaicīgi guva panākumus [[Narvikas kauja|Narvikas apkārtnē]], taču pēc Vācijas ofensīvas sākuma Francijā lielāko daļu Sabiedroto spēku evakuēja.

Norvēģijas ieņemšana nodrošināja Vācijai pieeju stratēģiski nozīmīgām ostām un aizsargāja Zviedrijas dzelzsrūdas piegādes maršrutus.

== Francijas kauja ==

=== Vācijas uzbrukuma plāns ===
1940. gada 10. maijā Vācija sāka plašu ofensīvu pret Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas operācijas pamatā bija uzbrukums caur [[Ardēni]]em, kur Sabiedrotie negaidīja galveno tanku spēku koncentrāciju.

Sabiedroto galvenie spēki saskaņā ar savu plānu virzījās uz Beļģiju, lai tur izveidotu aizsardzības līniju. Tikmēr vācu [[A armiju grupa]] šķērsoja Ardēnus, forsēja [[Māsa|Māsas upi]] pie Sedanas un izlauzās Sabiedroto aizmugurē.

Tanku formējumiem [[Heincs Guderians|Heinca Guderiana]] un citu vācu komandieru vadībā izdevās strauji sasniegt [[Lamanšs|Lamanša]] piekrasti, pārraujot sakarus starp Francijas spēkiem dienvidos un Sabiedroto armijām Beļģijā.

=== Nīderlandes un Beļģijas sakāve ===
Nīderlande kapitulēja 1940. gada 15. maijā pēc straujas Vācijas ofensīvas un [[Roterdamas bombardēšana]]s.

Beļģijas armija turpināja cīņu līdz 28. maijam, kad karalis [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] piekrita kapitulācijai.

Vācijas uzbrukuma panākumus nodrošināja koncentrēta tanku spēku izmantošana, cieša sauszemes spēku un ''[[Luftwaffe]]'' sadarbība, kā arī Sabiedroto komandvadības lēnā reakcija uz izrāvienu Ardēnos.

=== Denkerkas evakuācija ===
Līdz maija beigām lielu skaitu britu, franču un beļģu spēkus ielenca Ziemeļfrancijā.

No 1940. gada 26. maija līdz 4. jūnijam Sabiedrotie īstenoja [[Operācija &quot;Dynamo&quot;|operāciju &quot;''Dynamo''&quot;]], evakuējot karavīrus no [[Denkerka]]s uz Lielbritāniju. Kopumā izveda vairāk nekā {{sk|330000}} karavīru.

Evakuācija ļāva saglabāt lielu daļu Britu ekspedīcijas spēku personāla, taču pameta ievērojamu smagā bruņojuma un transportlīdzekļu daudzumu.

=== Francijas kapitulācija ===
Pēc Denkerkas evakuācijas Vācija sāka otro ofensīvas posmu pret Francijas dienvidiem. Vācu karaspēks 14. jūnijā iegāja [[Parīze|Parīzē]].

Francijas valdība pieprasīja pamieru, ko parakstīja [[Kompjeņas pamiers (1940)|1940. gada 22. jūnijā Kompjeņā]].

Francijas ziemeļi un Atlantijas piekraste nonāca Vācijas okupācijā, bet valsts dienvidos izveidoja autoritāro [[Višī Francija|Višī režīmu]] maršala [[Filips Petēns|Filipa Petēna]] vadībā.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Galvenie 1940. gada Rietumu kampaņas notikumi
! Datums
! Notikums
|-
| 1940. gada 10. maijs
| Vācija iebrūk Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā
|-
| 13.—15. maijs
| Vācijas spēki izlaužas pāri Māsai pie Sedanas
|-
| 15. maijs
| Nīderlande kapitulē
|-
| 20. maijs
| Vācijas tanku vienības sasniedz Lamanšu
|-
| 26. maijs — 4. jūnijs
| Denkerkas evakuācija
|-
| 28. maijs
| Beļģija kapitulē
|-
| 14. jūnijs
| Vācijas karaspēks ieiet Parīzē
|-
| 22. jūnijs
| Francija paraksta pamieru ar Vāciju
|}

== Vācijas okupācija Rietumeiropā ==
Pēc Francijas sakāves Vācija līdz 1944. gadam kontrolēja lielāko daļu kontinentālās Rietumeiropas. Okupācijas vara izmantoja vietējos ekonomiskos resursus, rūpniecību un darbaspēku Vācijas kara vajadzībām.

Okupētajās valstīs īstenoja represijas pret pretošanās kustību, ebrejiem, politiskajiem pretiniekiem un citām grupām. No Francijas, Beļģijas un Nīderlandes ebrejus deportēja uz nacistiskās Vācijas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēm.

Vienlaikus attīstījās dažādas pretošanās kustības. Francijā darbojās [[Francijas pretošanās kustība]], bet ārpus valsts [[Šarls de Golls]] vadīja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] kustību.

Pretošanās organizācijas vāca izlūkošanas informāciju, sabotēja dzelzceļu un sakaru infrastruktūru, palīdzēja Sabiedroto karavīriem un sagatavoja atbalstu iebrukumam Rietumeiropā.

== Gatavošanās otrās frontes atklāšanai ==
Pēc ASV iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī arvien lielāku nozīmi Sabiedroto stratēģijā piešķīra iebrukumam Rietumeiropā.

Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja agrāku tiešu uzbrukumu Francijai, savukārt britu vadība, tostarp premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], sākotnēji deva priekšroku operācijām Vidusjūras reģionā.

1942. gadā Sabiedrotie izsēdās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], 1943. gadā iebruka [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijā]] un pēc tam Itālijā.

1943. gada beigās par Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstāko komandieri Eiropā iecēla ASV ģenerāli [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]].

Līdz 1944. gada jūnijam Lielbritānijā bija koncentrēti milzīgi cilvēkresursi, transportlīdzekļi, lidmašīnas, kuģi, degviela un munīcija. ASV armijas vēstures avoti šo koncentrāciju raksturo kā līdz tam nepieredzētu militārā personāla un materiālu uzkrājumu vienai desanta operācijai.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;/&gt;

== Normandijas desants ==

=== Operācija &quot;Overlord&quot; ===
1944. gada 6. jūnijā Sabiedrotie sāka operāciju &quot;''Overlord''&quot; — iebrukumu Vācijas okupētajā Francijā.

Jūras desanta operācijas daļai piešķīra kodētu nosaukumu &quot;''Neptune''&quot;.

Sabiedrotie izsēdās piecās Normandijas pludmalēs:
* ''Utah'';
* ''Omaha'';
* ''Gold'';
* ''Juno'';
* ''Sword''.

ASV spēki izsēdās ''Utah'' un ''Omaha'' sektoros, britu spēki — ''Gold'' un ''Sword'', bet Kanādas karaspēks — ''Juno''.

Desantam izmantoja vairāk nekā 7000 kuģu un desanta līdzekļu, bet pirmajā dienā Francijā izsēdās aptuveni {{sk|130000}}—{{sk|160000}} Sabiedroto karavīru. Papildus veica plašu gaisa desanta operāciju.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Operācija bija lielākā jūras desanta operācija militārajā vēsturē.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;/&gt;

[[Attēls:Normandy Invasion, June 1944.jpg|thumb|Sabiedroto desanta operācija Normandijā 1944. gada jūnijā]]

=== Sabiedroto maldināšanas operācija ===
Pirms iebrukuma Sabiedrotie īstenoja plašu dezinformācijas programmu, tostarp operāciju &quot;''Fortitude''&quot;.

Vācijas vadību pārliecināja, ka galvenais iebrukums varētu notikt [[Padekalē]] rajonā, kur Lamanšs ir visšaurākais. Šā iemesla dēļ Vācijas vadība arī pēc Normandijas desanta sākuma kādu laiku saglabāja ievērojamus spēkus Padekalē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Omaha'' pludmale ===
Īpaši smagas kaujas notika ''Omaha'' sektorā, kur ASV spēki saskārās ar labi izvietotiem Vācijas nocietinājumiem un spēcīgu ložmetēju un artilērijas uguni.

Daudzus desanta transportlīdzekļus iznīcināja jau piekrastē, bet ASV vienības cieta ievērojamus zaudējumus. Tomēr dienas gaitā tām izdevās pārraut vairākus Vācijas aizsardzības punktus un izveidot placdarmu.

Kopējie Sabiedroto zaudējumi D dienā pārsniedza {{sk|10000}} nogalināto, ievainoto un pazudušo, no kuriem nogalināti bija vairāk nekā 4000 Sabiedroto karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalww2museum.org/media/press-releases/d-day-fact-sheet-0 |title=D-Day Fact Sheet |publisher=The National WWII Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Normandijas kauja ==

=== Plasdarma nostiprināšana ===
Līdz 6. jūnija beigām Sabiedrotajiem bija izdevies izveidot vairākus placdarmus, taču daudzi sākotnējie operācijas mērķi vēl nebija sasniegti. [[Kāna (Francija)|Kānu]] neieņēma pirmajā dienā, un vācu spēki vairākas nedēļas spēja ierobežot Sabiedroto virzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nam.ac.uk/explore/normandy-campaign |title=Battle of Normandy |publisher=National Army Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Normandijas reljefs, īpaši ''[[bocage]]'' dzīvžogu sistēma, būtiski apgrūtināja ASV mehanizēto vienību darbību.

Britu un Kanādas spēki koncentrējās uz Kānas rajonu, sasaistot lielu daļu Vācijas tanku divīziju, savukārt ASV spēki virzījās uz [[Šerbūra|Šerbūru]] un vēlāk gatavoja izrāvienu uz Francijas iekšieni.

=== Šerbūras ieņemšana ===
ASV spēki 1944. gada jūnija beigās ieņēma Šerbūru — vienu no svarīgākajām Normandijas ostām.

Tomēr Vācijas karaspēks pirms kapitulācijas bija ievērojami sabojājis ostas infrastruktūru, tādēļ tās pilnīga izmantošana kļuva iespējama tikai pēc remonta.

Sabiedrotie līdz tam lielu daļu apgādes nogādāja pāri pludmalēm un izmantojot mākslīgās [[Mulberry osta|''Mulberry'' ostas]].

=== Kānas kaujas ===
Kānas apkārtnē britu un Kanādas spēki 1944. gada jūnijā un jūlijā īstenoja vairākas ofensīvas.

Pilsētas ziemeļu daļu ieņēma jūlijā, bet smagās kaujas dienvidos turpinājās.

Lai gan britu ofensīvas ne vienmēr sasniedza plānotos teritoriālos mērķus, tās piesaistīja lielu daļu Vācijas bruņoto vienību un tādējādi atviegloja ASV spēku izrāvienu Normandijas rietumos.

== Operācija &quot;''Cobra''&quot; un izrāviens no Normandijas ==
1944. gada 25. jūlijā ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Cobra&quot;|operāciju &quot;''Cobra''&quot;]] pie [[Senlo]].

Pēc intensīvas aviācijas bombardēšanas ASV vienības pārrāva Vācijas aizsardzību un sāka strauju virzību uz dienvidiem un austrumiem.

1944. gada 1. augustā aktivizēta ģenerāļa [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] komandētā ASV 3. armija, kas strauji virzījās cauri Francijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/Breakout-And-Pursuit/ |title=Breakout and Pursuit |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijas mēģinājums ar pretuzbrukumu pie Mortēnas pārraut ASV fronti izgāzās.

=== Falēzas aplenkums ===
1944. gada augustā Sabiedroto spēki aplenca lielu daļu Vācijas armijas Normandijā tā sauktajā [[Falēzas katls|Falēzas katlā]].

Daļai vācu spēku izdevās izlauzties uz austrumiem, taču tika zaudēts liels daudzums tehnikas un nogalināti, ievainoti vai sagūstīti desmitiem tūkstošu karavīru.

Pēc Falēzas kaujas Vācijas aizsardzība Francijas ziemeļos sāka strauji sabrukt. Līdz augusta beigām Sabiedrotie bija izlauzušies no Normandijas un virzījās uz Sēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Francijas atbrīvošana ==

=== Parīzes atbrīvošana ===
1944. gada augustā Parīzē sākās Francijas pretošanās kustības sacelšanās.

Sabiedroto vadība sākotnēji apsvēra iespēju apiet pilsētu, lai netērētu resursus tās apgādei, taču politisko un militāro apstākļu dēļ pieņemts lēmums Parīzi ieņemt.

1944. gada 25. augustā pilsētā ienāca ģenerāļa [[Filips Leklērs|Filipa Leklēra]] komandētā Brīvās Francijas 2. bruņotā divīzija un ASV spēki.

Vācijas garnizona komandieris [[Dītrihs fon Holtics]] kapitulēja.

Parīzes atbrīvošanai bija liela simboliska un politiska nozīme, jo tā nostiprināja Šarla de Golla vadītās Francijas pagaidu valdības autoritāti.

=== Sabiedroto virzība uz Beļģiju ===
Pēc Francijas ziemeļu atbrīvošanas Sabiedroto mehanizētās vienības strauji virzījās uz Beļģiju.

1944. gada 3. septembrī atbrīvota [[Brisele]], bet nākamajā dienā britu spēki ieņēma [[Antverpene|Antverpeni]] un tās ostu.

Tomēr Vācijas spēki joprojām kontrolēja [[Šeldas estuārs|Šeldas estuāru]], tādēļ Antverpenes ostu vairākus mēnešus nevarēja pilnvērtīgi izmantot.

== Apgādes problēmas ==
Sabiedroto straujā virzība 1944. gada augustā un septembrī radīja būtiskas loģistikas problēmas.

Frontes līnija bija simtiem kilometru attālinājusies no Normandijas pludmalēm. Degviela, pārtika, munīcija un rezerves daļas bija jāpiegādā pa gariem transporta maršrutiem.

ASV armija izveidoja kravas automašīnu sistēmu ''Red Ball Express'', kas no 1944. gada augusta beigām nogādāja krājumus no Normandijas uz frontes vienībām.

Apgādes trūkuma dēļ Sabiedroto virzība līdz septembrim palēninājās.

== Operācija &quot;''Market Garden''&quot; ==
1944. gada septembrī britu feldmaršals [[Bernards Montgomerijs]] ierosināja drosmīgu plānu ātri šķērsot vairākas upes Nīderlandē un ieiet Vācijas rūpnieciskajā centrā no ziemeļiem.

[[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]] sākās 17. septembrī un sastāvēja no divām daļām:
* ''Market'' — plaša gaisa desanta operācija;
* ''Garden'' — britu 30. korpusa sauszemes ofensīva.

ASV, britu un poļu desantniekiem bija jāieņem tilti Eindhovenas, Neimegenas un [[Arnema]]s rajonā.

Sabiedrotajiem izdevās ieņemt vairākus tiltus, bet britu 1. gaisa desanta divīzija pie Arnemas sastapās ar negaidīti spēcīgu Vācijas pretestību.

Sauszemes spēki nespēja laikus sasniegt Arnemas tiltu, un lielākā daļa britu desantnieku tika nogalināta vai sagūstīta.

Operācija nesasniedza galveno stratēģisko mērķi — izveidot placdarmu pāri Reinas lejtecēm un apiet Vācijas aizsardzību.

== Šeldas kauja ==
Pēc Antverpenes ieņemšanas Kanādas un citu Sabiedroto spēku uzdevums bija atbrīvot Šeldas estuāru no Vācijas karaspēka.

No 1944. gada oktobra līdz novembrim notika smagas kaujas applūdušās teritorijās un nocietinātajās salās.

Pēc estuāra atbrīvošanas Antverpenes osta kļuva pieejama Sabiedroto apgādei, būtiski uzlabojot loģistikas situāciju.

== Kaujas pie Vācijas robežas ==

=== Āhenes kauja ===
1944. gada oktobrī ASV spēki uzbruka [[Āhene]]i — pirmajai lielajai Vācijas pilsētai, pret kuru Rietumu sabiedrotie uzsāka sauszemes uzbrukumu.

Pēc smagām pilsētu kaujām vācu garnizons 21. oktobrī kapitulēja.

Āhenes ieņemšana bija simboliski nozīmīga, taču Sabiedroto tālākā virzība sastapās ar arvien spēcīgāku vācu aizsardzību.

=== Hirtgenas meža kauja ===
No 1944. gada rudens līdz 1945. gada sākumam ASV spēki cīnījās [[Hirtgenas meža kauja|Hirtgenas mežā]] pie Vācijas un Beļģijas robežas.

Mežainais un paugurainais apvidus samazināja Sabiedroto tanku un aviācijas pārsvara efektivitāti.

ASV vienības cieta lielus zaudējumus, bet stratēģiskais ieguvums bija ierobežots. Kauja kļuva par vienu no ilgākajām un asiņainākajām ASV armijas sauszemes operācijām Rietumu frontē.

== Ardēnu ofensīva ==

=== Vācijas plāns ===
1944. gada 16. decembrī Vācija sāka pēdējo lielo ofensīvu Rietumu frontē — [[Ardēnu ofensīva|Ardēnu ofensīvu]], ko angļu valodā parasti sauc par ''Battle of the Bulge''.

Hitlera plāns paredzēja izlauzties cauri vāji aizsargātajam Ardēnu sektoram, šķērsot [[Māsa|Māsu]], ieņemt Antverpeni un sadalīt britu un ASV armijas.

Vācijas spēki izmantoja sliktos laikapstākļus, kas sākotnēji ierobežoja Sabiedroto aviācijas darbību.

Vācijas ofensīvai izdevās dziļi iespiesties ASV frontē, izveidojot lielu izvirzījumu frontes līnijā.

=== Bastoņas aplenkums ===
{{main|Bastoņas aplenkums}}
Viens no galvenajiem ofensīvas punktiem bija [[Bastoņa]], kas kontrolēja svarīgu ceļu tīklu.

Pilsētu aizstāvēja ASV [[101. gaisa desanta divīzija]] un citas vienības.

Vācijas spēki aplenca Bastoņu un pieprasīja garnizona kapitulāciju, taču ASV komandieris ģenerālis Entonijs Makolifs atteicās.

1944. gada 26. decembrī Patona 3. armijas vienības izlauzās līdz pilsētai un pārtrauca aplenkumu.

=== Ofensīvas sakāve ===
Laikapstākļiem uzlabojoties, Sabiedroto aviācija atsāka intensīvus uzbrukumus Vācijas transportam un apgādes līnijām.

Vācu spēkiem trūka degvielas, munīcijas un rezervju. Līdz 1945. gada janvāra beigām Sabiedrotie bija likvidējuši lielāko daļu vācu izvirzījuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/The-Ardennes-Battle-of-the-Bulge/ |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ardēnu ofensīva izsmēla Vācijas pēdējās lielās stratēģiskās rezerves Rietumos un būtiski vājināja tās spēju aizstāvēt Reinas līniju.

== 1945. gada ofensīva ==

=== Virzība uz Reinu ===
1945. gada februārī un martā Sabiedroto spēki sāka koordinētu ofensīvu uz Reinas upi.

Kanādas un britu spēki virzījās cauri Reinas lejteces rajonam, bet ASV armijas uzbruka tālāk uz dienvidiem.

1945. gada 7. martā ASV 9. bruņotā divīzija negaidīti ieņēma neskartu [[Ludendorfa tilts|Ludendorfa tiltu]] pie [[Remāgene]]s.

Tas ļāva ASV spēkiem izveidot placdarmu Reinas austrumu krastā vēl pirms galvenās plānotās upes forsēšanas.

=== Operācija &quot;''Plunder''&quot; ===
1945. gada 23.—24. martā Montgomerija komandētie britu, kanādiešu un ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Plunder&quot;|operāciju &quot;''Plunder''&quot;]]], šķērsojot Reinu tās lejtecē.

Operāciju atbalstīja plaša artilērijas sagatavošana un gaisa desants.

Pēc Reinas aizsardzības pārraušanas Vācijas spēkiem Rietumos vairs nebija līdzvērtīgas dabiskas aizsardzības līnijas.

== Rūras aplenkums ==
Pēc Reinas šķērsošanas ASV spēki no ziemeļiem un dienvidiem aplenca [[Rūra]]s rūpniecības rajonu.

1945. gada aprīlī tā sauktajā [[Rūras katls|Rūras katlā]] ielenca vairākus simtus tūkstošu vācu karavīru feldmaršala [[Valters Models|Valtera Modela]] vadībā.

Organizētā pretestība sabruka aprīļa vidū, un ļoti liels skaits vācu karavīru padevās gūstā.

Rūras zaudēšana atņēma Vācijai vienu no tās svarīgākajiem rūpniecības reģioniem.

== Virzība Vācijas iekšienē ==
1945. gada aprīlī Rietumu sabiedrotie strauji virzījās pāri Vācijas centrālajai daļai.

ASV spēki sasniedza [[Elba|Elbu]], savukārt britu spēki virzījās uz Ziemeļvāciju un Baltijas jūras piekrasti.

1945. gada 25. aprīlī ASV un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienības sastapās pie [[Torgava]]s uz Elbas. Šī tikšanās simboliski sadalīja Vācijas bruņoto spēku kontrolēto teritoriju divās daļās.

Rietumu sabiedrotie saskaņā ar iepriekš noteikto operatīvo un politisko plānojumu neveica galveno uzbrukumu Berlīnei. [[Berlīnes kauja|Berlīni]] ieņēma Padomju Savienības spēki.

== Vācijas kapitulācija ==
1945. gada 30. aprīlī [[Ādolfs Hitlers]] izdarīja pašnāvību Berlīnē.

Vācijas bruņoto spēku vienības Rietumos arvien masveidīgāk padevās britu un ASV spēkiem.

1945. gada 4. maijā vācu spēki Nīderlandē, Dānijā un Ziemeļrietumvācijā parakstīja kapitulācijas dokumentu Montgomerija štābā Līneburgas virsājā.

7. maijā [[Reimsa|Reimsā]] Vācijas ģenerālis [[Alfrēds Jodls]] parakstīja Vācijas bruņoto spēku beznosacījumu kapitulāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maijā, kas Rietumu sabiedroto valstīs tiek atzīmēta kā [[Uzvaras Eiropā diena]].

== Galvenās 1944.—1945. gada operācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Operācija vai kauja
! Datums
! Teritorija
! Galvenais rezultāts
|-
| [[Izcelšanās Normandijā]]
| 1944. gada 6. jūnijs
| Francija
| Izveidoti Sabiedroto placdarmi Normandijā
|-
| [[Normandijas operācija]]
| 1944. gada jūnijs—augusts
| Francija
| Sagrauta liela daļa Vācijas spēku Francijas ziemeļrietumos
|-
| [[Operācija &quot;Cobra&quot;|Operācija &quot;''Cobra''&quot;]]
| 1944. gada 25. jūlijs — augusts
| Francija
| ASV spēku izrāviens no Normandijas
|-
| [[Falēzas katls]]
| 1944. gada augusts
| Francija
| Lieli Vācijas armijas zaudējumi
|-
| [[Parīzes atbrīvošana]]
| 1944. gada 19.—25. augusts
| Francija
| Atjaunota Francijas valdības kontrole pār galvaspilsētu
|-
| [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]]
| 1944. gada 17.—25. septembris
| Nīderlande
| Galveno mērķi pie Arnemas nesasniedza
|-
| [[Šeldas kauja]]
| 1944. gada oktobris—novembris
| Beļģija un Nīderlande
| Atvērta pieeja Antverpenes ostai
|-
| [[Āhenes kauja]]
| 1944. gada oktobris
| Vācija
| Sabiedrotie ieņem Āheni
|-
| [[Ardēnu ofensīva]]
| 1944. gada 16. decembris — 1945. gada 25. janvāris
| Beļģija un Luksemburga
| Pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumos sakauta
|-
| Reinas šķērsošana
| 1945. gada marts
| Vācija
| Sabiedrotie izlaužas Vācijas iekšienē
|-
| [[Rūras katls]]
| 1945. gada aprīlis
| Vācija
| Sagrauta Vācijas armiju grupa Rūras reģionā
|-
| Tikšanās pie Elbas
| 1945. gada 25. aprīlis
| Vācija
| Rietumu un padomju frontes savienojas
|}

== Galvenie komandieri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Sabiedrotie
! Amats / loma
! Vācija
! Amats / loma
|-
| [[Dvaits Eizenhauers]]
| Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais komandieris
| [[Gerds fon Rundštets]]
| Vācijas spēku augstākais komandieris Rietumos vairākos periodos
|-
| [[Bernards Montgomerijs]]
| 21. armiju grupas komandieris
| [[Ervīns Rommels]]
| B armiju grupas komandieris 1944. gadā
|-
| [[Omars Bredlijs]]
| ASV 12. armiju grupas komandieris
| [[Ginteris fon Klūge]]
| B armiju grupas un vēlāk Rietumu frontes komandieris
|-
| [[Džordžs Patons]]
| ASV 3. armijas komandieris
| [[Valters Models]]
| B armiju grupas komandieris
|-
| [[Mailss Dempsijs]]
| Britu 2. armijas komandieris
| [[Hasso fon Manteifels]]
| 5. tanku armijas komandieris Ardēnu ofensīvā
|-
| [[Harijs Krerars]]
| Kanādas 1. armijas komandieris
| [[Jozefs Dītrihs]]
| 6. SS tanku armijas komandieris
|}

== Spēku samērs un materiālais pārsvars ==
Rietumu frontes otrajā posmā Sabiedrotajiem bija ļoti ievērojams materiālais pārsvars.

Amerikas Savienoto Valstu rūpniecība nodrošināja milzīgu kravas automašīnu, tanku, lidmašīnu, munīcijas un degvielas daudzumu. Lielbritānija kalpoja par galveno bāzi iebrukumam kontinentālajā Eiropā.

Sabiedrotajiem bija arī izteikts gaisa pārsvars. Vācijas transporta mezgli, dzelzceļi, tilti un karaspēka koncentrācijas regulāri bombardēja.

Tomēr Vācijas sauszemes spēki saglabāja augstu taktisko kaujas spēju un izmantoja nocietinājumus, upes, mežus un pilsētas, lai palēninātu Sabiedroto virzību.

1944. gada beigās un 1945. gada sākumā Vācijai arvien vairāk trūka pieredzējušu karavīru, degvielas, lidmašīnu un transportlīdzekļu.

== Gaisa karš ==
Rietumu frontes operācijas bija cieši saistītas ar Sabiedroto stratēģisko bombardēšanas kampaņu.

[[Karaliskie gaisa spēki]] galvenokārt īstenoja nakts bombardēšanu, bet [[ASV Gaisa spēki]] — dienas uzbrukumus Vācijas rūpniecības un transporta objektiem.

Pirms Normandijas desanta Sabiedroto aviācija īpaši intensīvi bombardēja Francijas dzelzceļa tīklu, lai kavētu Vācijas rezervju pārvietošanu uz Normandiju.

Pēc desanta Sabiedroto gaisa pārsvars ievērojami ierobežoja vācu vienību pārvietošanos dienas laikā.

1944. gada beigās ''Luftwaffe'' spēja pretoties Sabiedroto aviācijai bija būtiski samazinājusies.

== Civiliedzīvotāji ==
Karadarbība Rietumu frontē izraisīja ievērojamus civiliedzīvotāju zaudējumus.

Īpaši smagi cieta Francijas pilsētas un ciemi Normandijas kampaņas laikā. Sabiedroto bombardēšana iznīcināja vai smagi bojāja Kānu, Senlo, Havru un citas apdzīvotās vietas.

Francijas civiliedzīvotāju zaudējumi Normandijas kampaņā mērāmi desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bataillesdefrance.fr/en/battle/normandie-1944/ |title=Battle of Normandy |publisher=Service historique de la Défense / Batailles de France |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijā 1944.—1945. gada sauszemes kaujas un Sabiedroto aviācijas uzbrukumi izraisīja lielus infrastruktūras postījumus un civiliedzīvotāju bojāeju.

Vienlaikus Sabiedroto armijas, virzoties caur Rietumeiropu, atklāja nacistu koncentrācijas nometnes un citas represīvās sistēmas vietas.

== Kara gūstekņi ==
1944.—1945. gadā Rietumu sabiedroto gūstā nonāca miljoniem Vācijas bruņoto spēku karavīru.

Īpaši strauji gūstekņu skaits pieauga pēc Normandijas frontes sabrukuma, Ardēnu ofensīvas sakāves un Rūras katla kapitulācijas.

Kara beigās vācu karavīri daudzviet centās padoties ASV vai britu spēkiem, nevis nonākt Padomju Savienības gūstā.

== Rietumu un Austrumu frontes mijiedarbība ==
Vācijas stratēģisko stāvokli 1944.—1945. gadā noteica nepieciešamība vienlaikus karot pret Rietumu sabiedrotajiem un Padomju Savienību.

Tikai dažas nedēļas pēc Normandijas desanta Sarkanā armija sāka [[Operācija &quot;Bagrations&quot;|operāciju &quot;''Bagrations''&quot;]]], kuras laikā sagrauta Vācijas armiju grupa &quot;Centrs&quot;.

Vācija bija spiesta sadalīt militāros resursus starp abām frontēm. Rietumos tai bija jāstājas pretī ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas un citu valstu karaspēkam, bet austrumos — daudz lielākām Padomju Savienības sauszemes armijām.

Rietumu frontes atvēršana 1944. gada jūnijā tādējādi radīja Vācijai pilnvērtīgu divu galveno sauszemes fronšu karu Eiropā.

== Rietumu frontes nozīme Vācijas sakāvē ==
Rietumu fronte būtiski ietekmēja Vācijas militāro sakāvi.

Sabiedroto iebrukums Francijā piespieda Vāciju izvietot Rietumos lielu skaitu divīziju, tostarp tanku formējumus, kurus citādi varētu izmantot Austrumu frontē.

Sabiedroto stratēģiskā aviācija paralēli samazināja Vācijas rūpniecības, transporta un degvielas ražošanas spējas.

Pēc Rūras rūpniecības reģiona zaudēšanas 1945. gada pavasarī Vācijas spēja turpināt ilgstošu karu kļuva vēl ierobežotāka.

Rietumu frontes un Austrumu frontes vienlaicīgā virzība 1945. gada pavasarī noveda pie Vācijas bruņoto spēku pilnīgas militārās sabrukšanas.

== Historiogrāfija ==
Rietumu frontes nozīme Otrā pasaules kara iznākumā ir plaši analizēta historiogrāfijā. Aukstā kara laikā Rietumvalstu un padomju vēstures darbos nereti bija atšķirīgi uzsvērta dažādu fronšu loma Vācijas sakāvē.

Rietumu historiogrāfijā īpaši liela uzmanība tradicionāli pievērsta Normandijas desantam, Sabiedroto loģistikas sistēmai, gaisa pārsvaram un mehanizētās karadarbības attīstībai.

Savukārt padomju un vēlāk Austrumeiropas historiogrāfijā uzsvērts, ka lielākā daļa Vācijas sauszemes spēku kara gaitā bija iesaistīta Austrumu frontē.

Mūsdienu militārajā historiogrāfijā Vācijas sakāvi parasti analizē kā vairāku savstarpēji saistītu faktoru rezultātu: milzīgajiem zaudējumiem Austrumu frontē, Rietumu frontes atvēršanai, Sabiedroto ekonomiskajam un rūpnieciskajam pārākumam, stratēģiskajai bombardēšanai, jūras blokādei un Vācijas resursu izsīkumam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |author=Ambrose, Stephen E. |title=D-Day: June 6, 1944: The Climactic Battle of World War II |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1994 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Beevor, Antony |title=D-Day: The Battle for Normandy |publisher=Viking |location=London |year=2009 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Hastings, Max |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1984 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=MacDonald, Charles B. |title=The Siegfried Line Campaign |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Cole, Hugh M. |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Blumenson, Martin |title=Breakout and Pursuit |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ ASV Armijas Militārās vēstures centra pārskats par Otrā pasaules kara Eiropas kampaņām]
* [https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy Dvaita Eizenhauera prezidenta bibliotēka — Normandijas desants]
* [https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day United States Holocaust Memorial Museum — D diena]

[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>s3r30jifi3zptngl1j7v2eex0qtk4ra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516536</id>
      <parentid>4516535</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Operācija &quot;Plunder&quot; */</comment>
      <origin>4516536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37987" sha1="5hwikls22l838ksikcnqhviwfbd5ier" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrā pasaules kara Rietumu fronte
| partof            = [[Otrais pasaules karš]]
| image             = {{vairāki attēli|border=infobox|perrow=2/2/2|total_width=300
| image1=Rotterdam, Laurenskerk, na bombardement van mei 1940.jpg
| alt1=
| image2=Heinkel He 111 during the Battle of Britain.jpg
| alt2=
| image3=Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg
| alt3=
| image4=Waves of paratroops land in Holland.jpg
| alt4=
| image5=Bastogne resupply1944 sm.jpg
| alt5=
| image6=Wernberg1945.jpg
| alt6=
}}
| image_upright     = 1.0
| caption           = Sabiedroto karaspēka operācijas Rietumeiropā Otrā pasaules kara laikā
| date              = {{dat|1939|9|3|N}} — {{dat|1945|5|8|N}}
| place             = [[Rietumeiropa]], [[Ziemeļeiropa]] un [[Centrāleiropa]]
| casus             = [[Vācijas iebrukums Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kara pieteikšana [[Trešais reihs|Vācijai]]
| result            = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara; [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] sakāve un beznosacījumu kapitulācija; Rietumeiropas atbrīvošana no Vācijas okupācijas
| combatant1        = '''[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Brīvā Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1941)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Canada_(1957–1965).svg|20px]] [[Kanāda]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Beļģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlande]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Norvēģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Luxembourg.svg|20px]] [[Luksemburga]]
| combatant2        = '''[[Ass valstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Trešais reihs|Vācija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (līdz 1943)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Italian Social Republic.svg|20px]] [[Itālijas Sociālā Republika]] (ierobežoti)
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Bernards Montgomerijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Dvaits Eizenhauers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Omars Bredlijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džordžs Patons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Šarls de Golls]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Filips Leklērs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ādolfs Hitlers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Gerds fon Rundštets]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ervīns Rommels]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Valters Models]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Alberts Keselrings]]
| casualties1       = * ASV: vairāk nekā 180 000 kritušo un pazudušo Eiropas operāciju laikā; simtiem tūkstošu ievainoto
* Apvienotā Karaliste un Britu Sadraudzība: vairāk nekā 100 000 kritušo Rietumeiropas un Ziemeļrietumeiropas operācijās
* Francija: desmitiem tūkstošu kritušo 1940. gada kampaņā un Francijas atbrīvošanas laikā
* Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un citi sabiedrotie: desmitiem tūkstošu kritušo un ievainoto
| casualties2       = * Vācija: vairāki simti tūkstošu kritušo Rietumu frontē; vairāk nekā miljons ievainoto, pazudušo vai sagūstīto
* Itālija un citi Ass valstu spēki: vairāki tūkstoši kritušo, ievainoto un sagūstīto
}}

'''Otrā pasaules kara Rietumu fronte''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro operāciju kopums [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kurā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki cīnījās pret [[Trešais reihs|Nacistisko Vāciju]] un tās sabiedrotajiem. Parasti Rietumu frontes vēsturē izšķir divus galvenos posmus: karadarbību no 1939. līdz 1940. gadam, kas noslēdzās ar Vācijas uzvaru [[Francijas kauja|Francijas kaujā]], un Sabiedroto ofensīvu no 1944. gada jūnija līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā.

Rietumu frontē ietilpa militārās operācijas [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] un Vācijas rietumu daļā, kā arī atsevišķas operācijas [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] kara sākuma periodā. Plašākā izpratnē ar Rietumu frontes karadarbību bija cieši saistīta arī Sabiedroto stratēģiskā aviācijas kampaņa pret Vāciju un karadarbība Atlantijas okeānā.

Pēc [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] 1944. gada 6. jūnijā Rietumu fronte kļuva par vienu no diviem galvenajiem sauszemes karadarbības virzieniem pret Vāciju Eiropā līdzās [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontei]]. Sabiedroto spēki 1944.—1945. gadā atbrīvoja Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un lielu daļu Nīderlandes, šķērsoja [[Reina|Reinu]] un līdz 1945. gada aprīlim ieņēma plašas teritorijas Vācijas rietumos. Vācija bez nosacījumiem kapitulēja 1945. gada 8. maijā.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ |title=World War II — European-African-Middle Eastern Theater Campaigns |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Periodizācija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Periods
! Galvenie notikumi
! Rezultāts
|-
| 1939. gada septembris — 1940. gada maijs
| [[Dīvainais karš]], Sabiedroto un Vācijas spēku nostiprināšanās
| Liela mēroga sauszemes kaujas Rietumos nenotika
|-
| 1940. gada maijs—jūnijs
| Vācijas iebrukums Beniluksa valstīs un Francijā, [[Denkerkas evakuācija]]
| Francijas sakāve un Vācijas dominance kontinentālajā Rietumeiropā
|-
| 1940.—1944. gads
| Vācijas okupācija, [[Francijas pretošanās kustība]], stratēģiskā bombardēšana un gatavošanās Sabiedroto iebrukumam
| Sabiedrotie uzkrāja spēkus Lielbritānijā
|-
| 1944. gada jūnijs—augusts
| [[Normandijas operācija|Operācija &quot;''Overlord''&quot;]], Normandijas kauja, Parīzes atbrīvošana
| Sabiedrotie atjaunoja pastāvīgu fronti Rietumeiropā
|-
| 1944. gada septembris—decembris
| Virzība uz Vācijas robežām, [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]], kaujas pie Āhenes un Hirtgenas mežā
| Sabiedroto ofensīva palēninājās
|-
| 1944. gada decembris — 1945. gada janvāris
| [[Ardēnu ofensīva]]
| Sakauta pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumu frontē
|-
| 1945. gada februāris—maijs
| Reina šķērsošana, Rūras aplenkšana, iebrukums Vācijas vidienē
| Vācijas kapitulācija
|}

== 1939.—1940. gada kampaņa ==

=== Kara sākums un &quot;dīvainais karš&quot; ===
Pēc Vācijas iebrukuma [[Polijas kampaņa|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī [[Apvienotā Karaliste]] un Francija 3. septembrī pieteica Vācijai karu. Tomēr Rietumu frontē vairākus mēnešus nenotika lielas militāras operācijas.

Francijas armija galvenos spēkus izvietoja aiz [[Mažino līnija]]s, savukārt vācu spēki atradās aiz [[Zīgfrīda līnija]]s. Šis periods kļuva pazīstams kā &quot;[[Dīvainais karš]]&quot;.

Francija 1939. gada septembrī īstenoja ierobežotu [[Sāras ofensīva|Sāras ofensīvu]], bet drīz vien spēkus atsauca uz sākotnējām pozīcijām.

Sabiedroto stratēģija lielā mērā balstījās uz pieņēmumu, ka ilgstoša ekonomiskā blokāde vājinās Vāciju un ka vācu uzbrukums, visticamāk, būs vērsts caur Beļģiju līdzīgi kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].

=== Vācijas uzbrukums Dānijai un Norvēģijai ===
1940. gada 9. aprīlī Vācija sāka [[Operāciju &quot;Weserübung&quot;|operāciju &quot;''Weserübung''&quot;]], iebrūkot Dānijā un Norvēģijā. Dānija kapitulēja jau tajā pašā dienā, bet Norvēģijā kaujas turpinājās līdz jūnijam.

Sabiedrotie nosūtīja ekspedīcijas spēkus uz Norvēģiju un īslaicīgi guva panākumus [[Narvikas kauja|Narvikas apkārtnē]], taču pēc Vācijas ofensīvas sākuma Francijā lielāko daļu Sabiedroto spēku evakuēja.

Norvēģijas ieņemšana nodrošināja Vācijai pieeju stratēģiski nozīmīgām ostām un aizsargāja Zviedrijas dzelzsrūdas piegādes maršrutus.

== Francijas kauja ==

=== Vācijas uzbrukuma plāns ===
1940. gada 10. maijā Vācija sāka plašu ofensīvu pret Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas operācijas pamatā bija uzbrukums caur [[Ardēni]]em, kur Sabiedrotie negaidīja galveno tanku spēku koncentrāciju.

Sabiedroto galvenie spēki saskaņā ar savu plānu virzījās uz Beļģiju, lai tur izveidotu aizsardzības līniju. Tikmēr vācu [[A armiju grupa]] šķērsoja Ardēnus, forsēja [[Māsa|Māsas upi]] pie Sedanas un izlauzās Sabiedroto aizmugurē.

Tanku formējumiem [[Heincs Guderians|Heinca Guderiana]] un citu vācu komandieru vadībā izdevās strauji sasniegt [[Lamanšs|Lamanša]] piekrasti, pārraujot sakarus starp Francijas spēkiem dienvidos un Sabiedroto armijām Beļģijā.

=== Nīderlandes un Beļģijas sakāve ===
Nīderlande kapitulēja 1940. gada 15. maijā pēc straujas Vācijas ofensīvas un [[Roterdamas bombardēšana]]s.

Beļģijas armija turpināja cīņu līdz 28. maijam, kad karalis [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] piekrita kapitulācijai.

Vācijas uzbrukuma panākumus nodrošināja koncentrēta tanku spēku izmantošana, cieša sauszemes spēku un ''[[Luftwaffe]]'' sadarbība, kā arī Sabiedroto komandvadības lēnā reakcija uz izrāvienu Ardēnos.

=== Denkerkas evakuācija ===
Līdz maija beigām lielu skaitu britu, franču un beļģu spēkus ielenca Ziemeļfrancijā.

No 1940. gada 26. maija līdz 4. jūnijam Sabiedrotie īstenoja [[Operācija &quot;Dynamo&quot;|operāciju &quot;''Dynamo''&quot;]], evakuējot karavīrus no [[Denkerka]]s uz Lielbritāniju. Kopumā izveda vairāk nekā {{sk|330000}} karavīru.

Evakuācija ļāva saglabāt lielu daļu Britu ekspedīcijas spēku personāla, taču pameta ievērojamu smagā bruņojuma un transportlīdzekļu daudzumu.

=== Francijas kapitulācija ===
Pēc Denkerkas evakuācijas Vācija sāka otro ofensīvas posmu pret Francijas dienvidiem. Vācu karaspēks 14. jūnijā iegāja [[Parīze|Parīzē]].

Francijas valdība pieprasīja pamieru, ko parakstīja [[Kompjeņas pamiers (1940)|1940. gada 22. jūnijā Kompjeņā]].

Francijas ziemeļi un Atlantijas piekraste nonāca Vācijas okupācijā, bet valsts dienvidos izveidoja autoritāro [[Višī Francija|Višī režīmu]] maršala [[Filips Petēns|Filipa Petēna]] vadībā.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Galvenie 1940. gada Rietumu kampaņas notikumi
! Datums
! Notikums
|-
| 1940. gada 10. maijs
| Vācija iebrūk Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā
|-
| 13.—15. maijs
| Vācijas spēki izlaužas pāri Māsai pie Sedanas
|-
| 15. maijs
| Nīderlande kapitulē
|-
| 20. maijs
| Vācijas tanku vienības sasniedz Lamanšu
|-
| 26. maijs — 4. jūnijs
| Denkerkas evakuācija
|-
| 28. maijs
| Beļģija kapitulē
|-
| 14. jūnijs
| Vācijas karaspēks ieiet Parīzē
|-
| 22. jūnijs
| Francija paraksta pamieru ar Vāciju
|}

== Vācijas okupācija Rietumeiropā ==
Pēc Francijas sakāves Vācija līdz 1944. gadam kontrolēja lielāko daļu kontinentālās Rietumeiropas. Okupācijas vara izmantoja vietējos ekonomiskos resursus, rūpniecību un darbaspēku Vācijas kara vajadzībām.

Okupētajās valstīs īstenoja represijas pret pretošanās kustību, ebrejiem, politiskajiem pretiniekiem un citām grupām. No Francijas, Beļģijas un Nīderlandes ebrejus deportēja uz nacistiskās Vācijas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēm.

Vienlaikus attīstījās dažādas pretošanās kustības. Francijā darbojās [[Francijas pretošanās kustība]], bet ārpus valsts [[Šarls de Golls]] vadīja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] kustību.

Pretošanās organizācijas vāca izlūkošanas informāciju, sabotēja dzelzceļu un sakaru infrastruktūru, palīdzēja Sabiedroto karavīriem un sagatavoja atbalstu iebrukumam Rietumeiropā.

== Gatavošanās otrās frontes atklāšanai ==
Pēc ASV iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī arvien lielāku nozīmi Sabiedroto stratēģijā piešķīra iebrukumam Rietumeiropā.

Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja agrāku tiešu uzbrukumu Francijai, savukārt britu vadība, tostarp premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], sākotnēji deva priekšroku operācijām Vidusjūras reģionā.

1942. gadā Sabiedrotie izsēdās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], 1943. gadā iebruka [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijā]] un pēc tam Itālijā.

1943. gada beigās par Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstāko komandieri Eiropā iecēla ASV ģenerāli [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]].

Līdz 1944. gada jūnijam Lielbritānijā bija koncentrēti milzīgi cilvēkresursi, transportlīdzekļi, lidmašīnas, kuģi, degviela un munīcija. ASV armijas vēstures avoti šo koncentrāciju raksturo kā līdz tam nepieredzētu militārā personāla un materiālu uzkrājumu vienai desanta operācijai.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;/&gt;

== Normandijas desants ==

=== Operācija &quot;Overlord&quot; ===
1944. gada 6. jūnijā Sabiedrotie sāka operāciju &quot;''Overlord''&quot; — iebrukumu Vācijas okupētajā Francijā.

Jūras desanta operācijas daļai piešķīra kodētu nosaukumu &quot;''Neptune''&quot;.

Sabiedrotie izsēdās piecās Normandijas pludmalēs:
* ''Utah'';
* ''Omaha'';
* ''Gold'';
* ''Juno'';
* ''Sword''.

ASV spēki izsēdās ''Utah'' un ''Omaha'' sektoros, britu spēki — ''Gold'' un ''Sword'', bet Kanādas karaspēks — ''Juno''.

Desantam izmantoja vairāk nekā 7000 kuģu un desanta līdzekļu, bet pirmajā dienā Francijā izsēdās aptuveni {{sk|130000}}—{{sk|160000}} Sabiedroto karavīru. Papildus veica plašu gaisa desanta operāciju.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Operācija bija lielākā jūras desanta operācija militārajā vēsturē.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;/&gt;

[[Attēls:Normandy Invasion, June 1944.jpg|thumb|Sabiedroto desanta operācija Normandijā 1944. gada jūnijā]]

=== Sabiedroto maldināšanas operācija ===
Pirms iebrukuma Sabiedrotie īstenoja plašu dezinformācijas programmu, tostarp operāciju &quot;''Fortitude''&quot;.

Vācijas vadību pārliecināja, ka galvenais iebrukums varētu notikt [[Padekalē]] rajonā, kur Lamanšs ir visšaurākais. Šā iemesla dēļ Vācijas vadība arī pēc Normandijas desanta sākuma kādu laiku saglabāja ievērojamus spēkus Padekalē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Omaha'' pludmale ===
Īpaši smagas kaujas notika ''Omaha'' sektorā, kur ASV spēki saskārās ar labi izvietotiem Vācijas nocietinājumiem un spēcīgu ložmetēju un artilērijas uguni.

Daudzus desanta transportlīdzekļus iznīcināja jau piekrastē, bet ASV vienības cieta ievērojamus zaudējumus. Tomēr dienas gaitā tām izdevās pārraut vairākus Vācijas aizsardzības punktus un izveidot placdarmu.

Kopējie Sabiedroto zaudējumi D dienā pārsniedza {{sk|10000}} nogalināto, ievainoto un pazudušo, no kuriem nogalināti bija vairāk nekā 4000 Sabiedroto karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalww2museum.org/media/press-releases/d-day-fact-sheet-0 |title=D-Day Fact Sheet |publisher=The National WWII Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Normandijas kauja ==

=== Plasdarma nostiprināšana ===
Līdz 6. jūnija beigām Sabiedrotajiem bija izdevies izveidot vairākus placdarmus, taču daudzi sākotnējie operācijas mērķi vēl nebija sasniegti. [[Kāna (Francija)|Kānu]] neieņēma pirmajā dienā, un vācu spēki vairākas nedēļas spēja ierobežot Sabiedroto virzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nam.ac.uk/explore/normandy-campaign |title=Battle of Normandy |publisher=National Army Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Normandijas reljefs, īpaši ''[[bocage]]'' dzīvžogu sistēma, būtiski apgrūtināja ASV mehanizēto vienību darbību.

Britu un Kanādas spēki koncentrējās uz Kānas rajonu, sasaistot lielu daļu Vācijas tanku divīziju, savukārt ASV spēki virzījās uz [[Šerbūra|Šerbūru]] un vēlāk gatavoja izrāvienu uz Francijas iekšieni.

=== Šerbūras ieņemšana ===
ASV spēki 1944. gada jūnija beigās ieņēma Šerbūru — vienu no svarīgākajām Normandijas ostām.

Tomēr Vācijas karaspēks pirms kapitulācijas bija ievērojami sabojājis ostas infrastruktūru, tādēļ tās pilnīga izmantošana kļuva iespējama tikai pēc remonta.

Sabiedrotie līdz tam lielu daļu apgādes nogādāja pāri pludmalēm un izmantojot mākslīgās [[Mulberry osta|''Mulberry'' ostas]].

=== Kānas kaujas ===
Kānas apkārtnē britu un Kanādas spēki 1944. gada jūnijā un jūlijā īstenoja vairākas ofensīvas.

Pilsētas ziemeļu daļu ieņēma jūlijā, bet smagās kaujas dienvidos turpinājās.

Lai gan britu ofensīvas ne vienmēr sasniedza plānotos teritoriālos mērķus, tās piesaistīja lielu daļu Vācijas bruņoto vienību un tādējādi atviegloja ASV spēku izrāvienu Normandijas rietumos.

== Operācija &quot;''Cobra''&quot; un izrāviens no Normandijas ==
1944. gada 25. jūlijā ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Cobra&quot;|operāciju &quot;''Cobra''&quot;]] pie [[Senlo]].

Pēc intensīvas aviācijas bombardēšanas ASV vienības pārrāva Vācijas aizsardzību un sāka strauju virzību uz dienvidiem un austrumiem.

1944. gada 1. augustā aktivizēta ģenerāļa [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] komandētā ASV 3. armija, kas strauji virzījās cauri Francijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/Breakout-And-Pursuit/ |title=Breakout and Pursuit |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijas mēģinājums ar pretuzbrukumu pie Mortēnas pārraut ASV fronti izgāzās.

=== Falēzas aplenkums ===
1944. gada augustā Sabiedroto spēki aplenca lielu daļu Vācijas armijas Normandijā tā sauktajā [[Falēzas katls|Falēzas katlā]].

Daļai vācu spēku izdevās izlauzties uz austrumiem, taču tika zaudēts liels daudzums tehnikas un nogalināti, ievainoti vai sagūstīti desmitiem tūkstošu karavīru.

Pēc Falēzas kaujas Vācijas aizsardzība Francijas ziemeļos sāka strauji sabrukt. Līdz augusta beigām Sabiedrotie bija izlauzušies no Normandijas un virzījās uz Sēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Francijas atbrīvošana ==

=== Parīzes atbrīvošana ===
1944. gada augustā Parīzē sākās Francijas pretošanās kustības sacelšanās.

Sabiedroto vadība sākotnēji apsvēra iespēju apiet pilsētu, lai netērētu resursus tās apgādei, taču politisko un militāro apstākļu dēļ pieņemts lēmums Parīzi ieņemt.

1944. gada 25. augustā pilsētā ienāca ģenerāļa [[Filips Leklērs|Filipa Leklēra]] komandētā Brīvās Francijas 2. bruņotā divīzija un ASV spēki.

Vācijas garnizona komandieris [[Dītrihs fon Holtics]] kapitulēja.

Parīzes atbrīvošanai bija liela simboliska un politiska nozīme, jo tā nostiprināja Šarla de Golla vadītās Francijas pagaidu valdības autoritāti.

=== Sabiedroto virzība uz Beļģiju ===
Pēc Francijas ziemeļu atbrīvošanas Sabiedroto mehanizētās vienības strauji virzījās uz Beļģiju.

1944. gada 3. septembrī atbrīvota [[Brisele]], bet nākamajā dienā britu spēki ieņēma [[Antverpene|Antverpeni]] un tās ostu.

Tomēr Vācijas spēki joprojām kontrolēja [[Šeldas estuārs|Šeldas estuāru]], tādēļ Antverpenes ostu vairākus mēnešus nevarēja pilnvērtīgi izmantot.

== Apgādes problēmas ==
Sabiedroto straujā virzība 1944. gada augustā un septembrī radīja būtiskas loģistikas problēmas.

Frontes līnija bija simtiem kilometru attālinājusies no Normandijas pludmalēm. Degviela, pārtika, munīcija un rezerves daļas bija jāpiegādā pa gariem transporta maršrutiem.

ASV armija izveidoja kravas automašīnu sistēmu ''Red Ball Express'', kas no 1944. gada augusta beigām nogādāja krājumus no Normandijas uz frontes vienībām.

Apgādes trūkuma dēļ Sabiedroto virzība līdz septembrim palēninājās.

== Operācija &quot;''Market Garden''&quot; ==
1944. gada septembrī britu feldmaršals [[Bernards Montgomerijs]] ierosināja drosmīgu plānu ātri šķērsot vairākas upes Nīderlandē un ieiet Vācijas rūpnieciskajā centrā no ziemeļiem.

[[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]] sākās 17. septembrī un sastāvēja no divām daļām:
* ''Market'' — plaša gaisa desanta operācija;
* ''Garden'' — britu 30. korpusa sauszemes ofensīva.

ASV, britu un poļu desantniekiem bija jāieņem tilti Eindhovenas, Neimegenas un [[Arnema]]s rajonā.

Sabiedrotajiem izdevās ieņemt vairākus tiltus, bet britu 1. gaisa desanta divīzija pie Arnemas sastapās ar negaidīti spēcīgu Vācijas pretestību.

Sauszemes spēki nespēja laikus sasniegt Arnemas tiltu, un lielākā daļa britu desantnieku tika nogalināta vai sagūstīta.

Operācija nesasniedza galveno stratēģisko mērķi — izveidot placdarmu pāri Reinas lejtecēm un apiet Vācijas aizsardzību.

== Šeldas kauja ==
Pēc Antverpenes ieņemšanas Kanādas un citu Sabiedroto spēku uzdevums bija atbrīvot Šeldas estuāru no Vācijas karaspēka.

No 1944. gada oktobra līdz novembrim notika smagas kaujas applūdušās teritorijās un nocietinātajās salās.

Pēc estuāra atbrīvošanas Antverpenes osta kļuva pieejama Sabiedroto apgādei, būtiski uzlabojot loģistikas situāciju.

== Kaujas pie Vācijas robežas ==

=== Āhenes kauja ===
1944. gada oktobrī ASV spēki uzbruka [[Āhene]]i — pirmajai lielajai Vācijas pilsētai, pret kuru Rietumu sabiedrotie uzsāka sauszemes uzbrukumu.

Pēc smagām pilsētu kaujām vācu garnizons 21. oktobrī kapitulēja.

Āhenes ieņemšana bija simboliski nozīmīga, taču Sabiedroto tālākā virzība sastapās ar arvien spēcīgāku vācu aizsardzību.

=== Hirtgenas meža kauja ===
No 1944. gada rudens līdz 1945. gada sākumam ASV spēki cīnījās [[Hirtgenas meža kauja|Hirtgenas mežā]] pie Vācijas un Beļģijas robežas.

Mežainais un paugurainais apvidus samazināja Sabiedroto tanku un aviācijas pārsvara efektivitāti.

ASV vienības cieta lielus zaudējumus, bet stratēģiskais ieguvums bija ierobežots. Kauja kļuva par vienu no ilgākajām un asiņainākajām ASV armijas sauszemes operācijām Rietumu frontē.

== Ardēnu ofensīva ==

=== Vācijas plāns ===
1944. gada 16. decembrī Vācija sāka pēdējo lielo ofensīvu Rietumu frontē — [[Ardēnu ofensīva|Ardēnu ofensīvu]], ko angļu valodā parasti sauc par ''Battle of the Bulge''.

Hitlera plāns paredzēja izlauzties cauri vāji aizsargātajam Ardēnu sektoram, šķērsot [[Māsa|Māsu]], ieņemt Antverpeni un sadalīt britu un ASV armijas.

Vācijas spēki izmantoja sliktos laikapstākļus, kas sākotnēji ierobežoja Sabiedroto aviācijas darbību.

Vācijas ofensīvai izdevās dziļi iespiesties ASV frontē, izveidojot lielu izvirzījumu frontes līnijā.

=== Bastoņas aplenkums ===
{{main|Bastoņas aplenkums}}
Viens no galvenajiem ofensīvas punktiem bija [[Bastoņa]], kas kontrolēja svarīgu ceļu tīklu.

Pilsētu aizstāvēja ASV [[101. gaisa desanta divīzija]] un citas vienības.

Vācijas spēki aplenca Bastoņu un pieprasīja garnizona kapitulāciju, taču ASV komandieris ģenerālis Entonijs Makolifs atteicās.

1944. gada 26. decembrī Patona 3. armijas vienības izlauzās līdz pilsētai un pārtrauca aplenkumu.

=== Ofensīvas sakāve ===
Laikapstākļiem uzlabojoties, Sabiedroto aviācija atsāka intensīvus uzbrukumus Vācijas transportam un apgādes līnijām.

Vācu spēkiem trūka degvielas, munīcijas un rezervju. Līdz 1945. gada janvāra beigām Sabiedrotie bija likvidējuši lielāko daļu vācu izvirzījuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/The-Ardennes-Battle-of-the-Bulge/ |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ardēnu ofensīva izsmēla Vācijas pēdējās lielās stratēģiskās rezerves Rietumos un būtiski vājināja tās spēju aizstāvēt Reinas līniju.

== 1945. gada ofensīva ==

=== Virzība uz Reinu ===
1945. gada februārī un martā Sabiedroto spēki sāka koordinētu ofensīvu uz Reinas upi.

Kanādas un britu spēki virzījās cauri Reinas lejteces rajonam, bet ASV armijas uzbruka tālāk uz dienvidiem.

1945. gada 7. martā ASV 9. bruņotā divīzija negaidīti ieņēma neskartu [[Ludendorfa tilts|Ludendorfa tiltu]] pie [[Remāgene]]s.

Tas ļāva ASV spēkiem izveidot placdarmu Reinas austrumu krastā vēl pirms galvenās plānotās upes forsēšanas.

=== Operācija &quot;''Plunder''&quot; ===
{{main|Operācija &quot;Plunder&quot;}}
1945. gada 23.—24. martā Montgomerija komandētie britu, kanādiešu un ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Plunder&quot;|operāciju &quot;''Plunder''&quot;]], šķērsojot Reinu tās lejtecē.

Operāciju atbalstīja plaša artilērijas sagatavošana un gaisa desants.

Pēc Reinas aizsardzības pārraušanas Vācijas spēkiem Rietumos vairs nebija līdzvērtīgas dabiskas aizsardzības līnijas.

== Rūras aplenkums ==
Pēc Reinas šķērsošanas ASV spēki no ziemeļiem un dienvidiem aplenca [[Rūra]]s rūpniecības rajonu.

1945. gada aprīlī tā sauktajā [[Rūras katls|Rūras katlā]] ielenca vairākus simtus tūkstošu vācu karavīru feldmaršala [[Valters Models|Valtera Modela]] vadībā.

Organizētā pretestība sabruka aprīļa vidū, un ļoti liels skaits vācu karavīru padevās gūstā.

Rūras zaudēšana atņēma Vācijai vienu no tās svarīgākajiem rūpniecības reģioniem.

== Virzība Vācijas iekšienē ==
1945. gada aprīlī Rietumu sabiedrotie strauji virzījās pāri Vācijas centrālajai daļai.

ASV spēki sasniedza [[Elba|Elbu]], savukārt britu spēki virzījās uz Ziemeļvāciju un Baltijas jūras piekrasti.

1945. gada 25. aprīlī ASV un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienības sastapās pie [[Torgava]]s uz Elbas. Šī tikšanās simboliski sadalīja Vācijas bruņoto spēku kontrolēto teritoriju divās daļās.

Rietumu sabiedrotie saskaņā ar iepriekš noteikto operatīvo un politisko plānojumu neveica galveno uzbrukumu Berlīnei. [[Berlīnes kauja|Berlīni]] ieņēma Padomju Savienības spēki.

== Vācijas kapitulācija ==
1945. gada 30. aprīlī [[Ādolfs Hitlers]] izdarīja pašnāvību Berlīnē.

Vācijas bruņoto spēku vienības Rietumos arvien masveidīgāk padevās britu un ASV spēkiem.

1945. gada 4. maijā vācu spēki Nīderlandē, Dānijā un Ziemeļrietumvācijā parakstīja kapitulācijas dokumentu Montgomerija štābā Līneburgas virsājā.

7. maijā [[Reimsa|Reimsā]] Vācijas ģenerālis [[Alfrēds Jodls]] parakstīja Vācijas bruņoto spēku beznosacījumu kapitulāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maijā, kas Rietumu sabiedroto valstīs tiek atzīmēta kā [[Uzvaras Eiropā diena]].

== Galvenās 1944.—1945. gada operācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Operācija vai kauja
! Datums
! Teritorija
! Galvenais rezultāts
|-
| [[Izcelšanās Normandijā]]
| 1944. gada 6. jūnijs
| Francija
| Izveidoti Sabiedroto placdarmi Normandijā
|-
| [[Normandijas operācija]]
| 1944. gada jūnijs—augusts
| Francija
| Sagrauta liela daļa Vācijas spēku Francijas ziemeļrietumos
|-
| [[Operācija &quot;Cobra&quot;|Operācija &quot;''Cobra''&quot;]]
| 1944. gada 25. jūlijs — augusts
| Francija
| ASV spēku izrāviens no Normandijas
|-
| [[Falēzas katls]]
| 1944. gada augusts
| Francija
| Lieli Vācijas armijas zaudējumi
|-
| [[Parīzes atbrīvošana]]
| 1944. gada 19.—25. augusts
| Francija
| Atjaunota Francijas valdības kontrole pār galvaspilsētu
|-
| [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]]
| 1944. gada 17.—25. septembris
| Nīderlande
| Galveno mērķi pie Arnemas nesasniedza
|-
| [[Šeldas kauja]]
| 1944. gada oktobris—novembris
| Beļģija un Nīderlande
| Atvērta pieeja Antverpenes ostai
|-
| [[Āhenes kauja]]
| 1944. gada oktobris
| Vācija
| Sabiedrotie ieņem Āheni
|-
| [[Ardēnu ofensīva]]
| 1944. gada 16. decembris — 1945. gada 25. janvāris
| Beļģija un Luksemburga
| Pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumos sakauta
|-
| Reinas šķērsošana
| 1945. gada marts
| Vācija
| Sabiedrotie izlaužas Vācijas iekšienē
|-
| [[Rūras katls]]
| 1945. gada aprīlis
| Vācija
| Sagrauta Vācijas armiju grupa Rūras reģionā
|-
| Tikšanās pie Elbas
| 1945. gada 25. aprīlis
| Vācija
| Rietumu un padomju frontes savienojas
|}

== Galvenie komandieri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Sabiedrotie
! Amats / loma
! Vācija
! Amats / loma
|-
| [[Dvaits Eizenhauers]]
| Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais komandieris
| [[Gerds fon Rundštets]]
| Vācijas spēku augstākais komandieris Rietumos vairākos periodos
|-
| [[Bernards Montgomerijs]]
| 21. armiju grupas komandieris
| [[Ervīns Rommels]]
| B armiju grupas komandieris 1944. gadā
|-
| [[Omars Bredlijs]]
| ASV 12. armiju grupas komandieris
| [[Ginteris fon Klūge]]
| B armiju grupas un vēlāk Rietumu frontes komandieris
|-
| [[Džordžs Patons]]
| ASV 3. armijas komandieris
| [[Valters Models]]
| B armiju grupas komandieris
|-
| [[Mailss Dempsijs]]
| Britu 2. armijas komandieris
| [[Hasso fon Manteifels]]
| 5. tanku armijas komandieris Ardēnu ofensīvā
|-
| [[Harijs Krerars]]
| Kanādas 1. armijas komandieris
| [[Jozefs Dītrihs]]
| 6. SS tanku armijas komandieris
|}

== Spēku samērs un materiālais pārsvars ==
Rietumu frontes otrajā posmā Sabiedrotajiem bija ļoti ievērojams materiālais pārsvars.

Amerikas Savienoto Valstu rūpniecība nodrošināja milzīgu kravas automašīnu, tanku, lidmašīnu, munīcijas un degvielas daudzumu. Lielbritānija kalpoja par galveno bāzi iebrukumam kontinentālajā Eiropā.

Sabiedrotajiem bija arī izteikts gaisa pārsvars. Vācijas transporta mezgli, dzelzceļi, tilti un karaspēka koncentrācijas regulāri bombardēja.

Tomēr Vācijas sauszemes spēki saglabāja augstu taktisko kaujas spēju un izmantoja nocietinājumus, upes, mežus un pilsētas, lai palēninātu Sabiedroto virzību.

1944. gada beigās un 1945. gada sākumā Vācijai arvien vairāk trūka pieredzējušu karavīru, degvielas, lidmašīnu un transportlīdzekļu.

== Gaisa karš ==
Rietumu frontes operācijas bija cieši saistītas ar Sabiedroto stratēģisko bombardēšanas kampaņu.

[[Karaliskie gaisa spēki]] galvenokārt īstenoja nakts bombardēšanu, bet [[ASV Gaisa spēki]] — dienas uzbrukumus Vācijas rūpniecības un transporta objektiem.

Pirms Normandijas desanta Sabiedroto aviācija īpaši intensīvi bombardēja Francijas dzelzceļa tīklu, lai kavētu Vācijas rezervju pārvietošanu uz Normandiju.

Pēc desanta Sabiedroto gaisa pārsvars ievērojami ierobežoja vācu vienību pārvietošanos dienas laikā.

1944. gada beigās ''Luftwaffe'' spēja pretoties Sabiedroto aviācijai bija būtiski samazinājusies.

== Civiliedzīvotāji ==
Karadarbība Rietumu frontē izraisīja ievērojamus civiliedzīvotāju zaudējumus.

Īpaši smagi cieta Francijas pilsētas un ciemi Normandijas kampaņas laikā. Sabiedroto bombardēšana iznīcināja vai smagi bojāja Kānu, Senlo, Havru un citas apdzīvotās vietas.

Francijas civiliedzīvotāju zaudējumi Normandijas kampaņā mērāmi desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bataillesdefrance.fr/en/battle/normandie-1944/ |title=Battle of Normandy |publisher=Service historique de la Défense / Batailles de France |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijā 1944.—1945. gada sauszemes kaujas un Sabiedroto aviācijas uzbrukumi izraisīja lielus infrastruktūras postījumus un civiliedzīvotāju bojāeju.

Vienlaikus Sabiedroto armijas, virzoties caur Rietumeiropu, atklāja nacistu koncentrācijas nometnes un citas represīvās sistēmas vietas.

== Kara gūstekņi ==
1944.—1945. gadā Rietumu sabiedroto gūstā nonāca miljoniem Vācijas bruņoto spēku karavīru.

Īpaši strauji gūstekņu skaits pieauga pēc Normandijas frontes sabrukuma, Ardēnu ofensīvas sakāves un Rūras katla kapitulācijas.

Kara beigās vācu karavīri daudzviet centās padoties ASV vai britu spēkiem, nevis nonākt Padomju Savienības gūstā.

== Rietumu un Austrumu frontes mijiedarbība ==
Vācijas stratēģisko stāvokli 1944.—1945. gadā noteica nepieciešamība vienlaikus karot pret Rietumu sabiedrotajiem un Padomju Savienību.

Tikai dažas nedēļas pēc Normandijas desanta Sarkanā armija sāka [[Operācija &quot;Bagrations&quot;|operāciju &quot;''Bagrations''&quot;]]], kuras laikā sagrauta Vācijas armiju grupa &quot;Centrs&quot;.

Vācija bija spiesta sadalīt militāros resursus starp abām frontēm. Rietumos tai bija jāstājas pretī ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas un citu valstu karaspēkam, bet austrumos — daudz lielākām Padomju Savienības sauszemes armijām.

Rietumu frontes atvēršana 1944. gada jūnijā tādējādi radīja Vācijai pilnvērtīgu divu galveno sauszemes fronšu karu Eiropā.

== Rietumu frontes nozīme Vācijas sakāvē ==
Rietumu fronte būtiski ietekmēja Vācijas militāro sakāvi.

Sabiedroto iebrukums Francijā piespieda Vāciju izvietot Rietumos lielu skaitu divīziju, tostarp tanku formējumus, kurus citādi varētu izmantot Austrumu frontē.

Sabiedroto stratēģiskā aviācija paralēli samazināja Vācijas rūpniecības, transporta un degvielas ražošanas spējas.

Pēc Rūras rūpniecības reģiona zaudēšanas 1945. gada pavasarī Vācijas spēja turpināt ilgstošu karu kļuva vēl ierobežotāka.

Rietumu frontes un Austrumu frontes vienlaicīgā virzība 1945. gada pavasarī noveda pie Vācijas bruņoto spēku pilnīgas militārās sabrukšanas.

== Historiogrāfija ==
Rietumu frontes nozīme Otrā pasaules kara iznākumā ir plaši analizēta historiogrāfijā. Aukstā kara laikā Rietumvalstu un padomju vēstures darbos nereti bija atšķirīgi uzsvērta dažādu fronšu loma Vācijas sakāvē.

Rietumu historiogrāfijā īpaši liela uzmanība tradicionāli pievērsta Normandijas desantam, Sabiedroto loģistikas sistēmai, gaisa pārsvaram un mehanizētās karadarbības attīstībai.

Savukārt padomju un vēlāk Austrumeiropas historiogrāfijā uzsvērts, ka lielākā daļa Vācijas sauszemes spēku kara gaitā bija iesaistīta Austrumu frontē.

Mūsdienu militārajā historiogrāfijā Vācijas sakāvi parasti analizē kā vairāku savstarpēji saistītu faktoru rezultātu: milzīgajiem zaudējumiem Austrumu frontē, Rietumu frontes atvēršanai, Sabiedroto ekonomiskajam un rūpnieciskajam pārākumam, stratēģiskajai bombardēšanai, jūras blokādei un Vācijas resursu izsīkumam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |author=Ambrose, Stephen E. |title=D-Day: June 6, 1944: The Climactic Battle of World War II |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1994 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Beevor, Antony |title=D-Day: The Battle for Normandy |publisher=Viking |location=London |year=2009 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Hastings, Max |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1984 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=MacDonald, Charles B. |title=The Siegfried Line Campaign |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Cole, Hugh M. |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Blumenson, Martin |title=Breakout and Pursuit |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ ASV Armijas Militārās vēstures centra pārskats par Otrā pasaules kara Eiropas kampaņām]
* [https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy Dvaita Eizenhauera prezidenta bibliotēka — Normandijas desants]
* [https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day United States Holocaust Memorial Museum — D diena]

[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>5hwikls22l838ksikcnqhviwfbd5ier</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516539</id>
      <parentid>4516536</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Galvenie komandieri */</comment>
      <origin>4516539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37989" sha1="4c1a6366l8808uw2cdtk6eus9ok37l4" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrā pasaules kara Rietumu fronte
| partof            = [[Otrais pasaules karš]]
| image             = {{vairāki attēli|border=infobox|perrow=2/2/2|total_width=300
| image1=Rotterdam, Laurenskerk, na bombardement van mei 1940.jpg
| alt1=
| image2=Heinkel He 111 during the Battle of Britain.jpg
| alt2=
| image3=Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg
| alt3=
| image4=Waves of paratroops land in Holland.jpg
| alt4=
| image5=Bastogne resupply1944 sm.jpg
| alt5=
| image6=Wernberg1945.jpg
| alt6=
}}
| image_upright     = 1.0
| caption           = Sabiedroto karaspēka operācijas Rietumeiropā Otrā pasaules kara laikā
| date              = {{dat|1939|9|3|N}} — {{dat|1945|5|8|N}}
| place             = [[Rietumeiropa]], [[Ziemeļeiropa]] un [[Centrāleiropa]]
| casus             = [[Vācijas iebrukums Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kara pieteikšana [[Trešais reihs|Vācijai]]
| result            = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara; [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] sakāve un beznosacījumu kapitulācija; Rietumeiropas atbrīvošana no Vācijas okupācijas
| combatant1        = '''[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Brīvā Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1941)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Canada_(1957–1965).svg|20px]] [[Kanāda]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Beļģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlande]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Norvēģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Luxembourg.svg|20px]] [[Luksemburga]]
| combatant2        = '''[[Ass valstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Trešais reihs|Vācija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (līdz 1943)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Italian Social Republic.svg|20px]] [[Itālijas Sociālā Republika]] (ierobežoti)
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Bernards Montgomerijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Dvaits Eizenhauers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Omars Bredlijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džordžs Patons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Šarls de Golls]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Filips Leklērs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ādolfs Hitlers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Gerds fon Rundštets]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ervīns Rommels]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Valters Models]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Alberts Keselrings]]
| casualties1       = * ASV: vairāk nekā 180 000 kritušo un pazudušo Eiropas operāciju laikā; simtiem tūkstošu ievainoto
* Apvienotā Karaliste un Britu Sadraudzība: vairāk nekā 100 000 kritušo Rietumeiropas un Ziemeļrietumeiropas operācijās
* Francija: desmitiem tūkstošu kritušo 1940. gada kampaņā un Francijas atbrīvošanas laikā
* Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un citi sabiedrotie: desmitiem tūkstošu kritušo un ievainoto
| casualties2       = * Vācija: vairāki simti tūkstošu kritušo Rietumu frontē; vairāk nekā miljons ievainoto, pazudušo vai sagūstīto
* Itālija un citi Ass valstu spēki: vairāki tūkstoši kritušo, ievainoto un sagūstīto
}}

'''Otrā pasaules kara Rietumu fronte''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro operāciju kopums [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kurā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki cīnījās pret [[Trešais reihs|Nacistisko Vāciju]] un tās sabiedrotajiem. Parasti Rietumu frontes vēsturē izšķir divus galvenos posmus: karadarbību no 1939. līdz 1940. gadam, kas noslēdzās ar Vācijas uzvaru [[Francijas kauja|Francijas kaujā]], un Sabiedroto ofensīvu no 1944. gada jūnija līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā.

Rietumu frontē ietilpa militārās operācijas [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] un Vācijas rietumu daļā, kā arī atsevišķas operācijas [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] kara sākuma periodā. Plašākā izpratnē ar Rietumu frontes karadarbību bija cieši saistīta arī Sabiedroto stratēģiskā aviācijas kampaņa pret Vāciju un karadarbība Atlantijas okeānā.

Pēc [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] 1944. gada 6. jūnijā Rietumu fronte kļuva par vienu no diviem galvenajiem sauszemes karadarbības virzieniem pret Vāciju Eiropā līdzās [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontei]]. Sabiedroto spēki 1944.—1945. gadā atbrīvoja Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un lielu daļu Nīderlandes, šķērsoja [[Reina|Reinu]] un līdz 1945. gada aprīlim ieņēma plašas teritorijas Vācijas rietumos. Vācija bez nosacījumiem kapitulēja 1945. gada 8. maijā.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ |title=World War II — European-African-Middle Eastern Theater Campaigns |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Periodizācija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Periods
! Galvenie notikumi
! Rezultāts
|-
| 1939. gada septembris — 1940. gada maijs
| [[Dīvainais karš]], Sabiedroto un Vācijas spēku nostiprināšanās
| Liela mēroga sauszemes kaujas Rietumos nenotika
|-
| 1940. gada maijs—jūnijs
| Vācijas iebrukums Beniluksa valstīs un Francijā, [[Denkerkas evakuācija]]
| Francijas sakāve un Vācijas dominance kontinentālajā Rietumeiropā
|-
| 1940.—1944. gads
| Vācijas okupācija, [[Francijas pretošanās kustība]], stratēģiskā bombardēšana un gatavošanās Sabiedroto iebrukumam
| Sabiedrotie uzkrāja spēkus Lielbritānijā
|-
| 1944. gada jūnijs—augusts
| [[Normandijas operācija|Operācija &quot;''Overlord''&quot;]], Normandijas kauja, Parīzes atbrīvošana
| Sabiedrotie atjaunoja pastāvīgu fronti Rietumeiropā
|-
| 1944. gada septembris—decembris
| Virzība uz Vācijas robežām, [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]], kaujas pie Āhenes un Hirtgenas mežā
| Sabiedroto ofensīva palēninājās
|-
| 1944. gada decembris — 1945. gada janvāris
| [[Ardēnu ofensīva]]
| Sakauta pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumu frontē
|-
| 1945. gada februāris—maijs
| Reina šķērsošana, Rūras aplenkšana, iebrukums Vācijas vidienē
| Vācijas kapitulācija
|}

== 1939.—1940. gada kampaņa ==

=== Kara sākums un &quot;dīvainais karš&quot; ===
Pēc Vācijas iebrukuma [[Polijas kampaņa|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī [[Apvienotā Karaliste]] un Francija 3. septembrī pieteica Vācijai karu. Tomēr Rietumu frontē vairākus mēnešus nenotika lielas militāras operācijas.

Francijas armija galvenos spēkus izvietoja aiz [[Mažino līnija]]s, savukārt vācu spēki atradās aiz [[Zīgfrīda līnija]]s. Šis periods kļuva pazīstams kā &quot;[[Dīvainais karš]]&quot;.

Francija 1939. gada septembrī īstenoja ierobežotu [[Sāras ofensīva|Sāras ofensīvu]], bet drīz vien spēkus atsauca uz sākotnējām pozīcijām.

Sabiedroto stratēģija lielā mērā balstījās uz pieņēmumu, ka ilgstoša ekonomiskā blokāde vājinās Vāciju un ka vācu uzbrukums, visticamāk, būs vērsts caur Beļģiju līdzīgi kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].

=== Vācijas uzbrukums Dānijai un Norvēģijai ===
1940. gada 9. aprīlī Vācija sāka [[Operāciju &quot;Weserübung&quot;|operāciju &quot;''Weserübung''&quot;]], iebrūkot Dānijā un Norvēģijā. Dānija kapitulēja jau tajā pašā dienā, bet Norvēģijā kaujas turpinājās līdz jūnijam.

Sabiedrotie nosūtīja ekspedīcijas spēkus uz Norvēģiju un īslaicīgi guva panākumus [[Narvikas kauja|Narvikas apkārtnē]], taču pēc Vācijas ofensīvas sākuma Francijā lielāko daļu Sabiedroto spēku evakuēja.

Norvēģijas ieņemšana nodrošināja Vācijai pieeju stratēģiski nozīmīgām ostām un aizsargāja Zviedrijas dzelzsrūdas piegādes maršrutus.

== Francijas kauja ==

=== Vācijas uzbrukuma plāns ===
1940. gada 10. maijā Vācija sāka plašu ofensīvu pret Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas operācijas pamatā bija uzbrukums caur [[Ardēni]]em, kur Sabiedrotie negaidīja galveno tanku spēku koncentrāciju.

Sabiedroto galvenie spēki saskaņā ar savu plānu virzījās uz Beļģiju, lai tur izveidotu aizsardzības līniju. Tikmēr vācu [[A armiju grupa]] šķērsoja Ardēnus, forsēja [[Māsa|Māsas upi]] pie Sedanas un izlauzās Sabiedroto aizmugurē.

Tanku formējumiem [[Heincs Guderians|Heinca Guderiana]] un citu vācu komandieru vadībā izdevās strauji sasniegt [[Lamanšs|Lamanša]] piekrasti, pārraujot sakarus starp Francijas spēkiem dienvidos un Sabiedroto armijām Beļģijā.

=== Nīderlandes un Beļģijas sakāve ===
Nīderlande kapitulēja 1940. gada 15. maijā pēc straujas Vācijas ofensīvas un [[Roterdamas bombardēšana]]s.

Beļģijas armija turpināja cīņu līdz 28. maijam, kad karalis [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] piekrita kapitulācijai.

Vācijas uzbrukuma panākumus nodrošināja koncentrēta tanku spēku izmantošana, cieša sauszemes spēku un ''[[Luftwaffe]]'' sadarbība, kā arī Sabiedroto komandvadības lēnā reakcija uz izrāvienu Ardēnos.

=== Denkerkas evakuācija ===
Līdz maija beigām lielu skaitu britu, franču un beļģu spēkus ielenca Ziemeļfrancijā.

No 1940. gada 26. maija līdz 4. jūnijam Sabiedrotie īstenoja [[Operācija &quot;Dynamo&quot;|operāciju &quot;''Dynamo''&quot;]], evakuējot karavīrus no [[Denkerka]]s uz Lielbritāniju. Kopumā izveda vairāk nekā {{sk|330000}} karavīru.

Evakuācija ļāva saglabāt lielu daļu Britu ekspedīcijas spēku personāla, taču pameta ievērojamu smagā bruņojuma un transportlīdzekļu daudzumu.

=== Francijas kapitulācija ===
Pēc Denkerkas evakuācijas Vācija sāka otro ofensīvas posmu pret Francijas dienvidiem. Vācu karaspēks 14. jūnijā iegāja [[Parīze|Parīzē]].

Francijas valdība pieprasīja pamieru, ko parakstīja [[Kompjeņas pamiers (1940)|1940. gada 22. jūnijā Kompjeņā]].

Francijas ziemeļi un Atlantijas piekraste nonāca Vācijas okupācijā, bet valsts dienvidos izveidoja autoritāro [[Višī Francija|Višī režīmu]] maršala [[Filips Petēns|Filipa Petēna]] vadībā.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Galvenie 1940. gada Rietumu kampaņas notikumi
! Datums
! Notikums
|-
| 1940. gada 10. maijs
| Vācija iebrūk Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā
|-
| 13.—15. maijs
| Vācijas spēki izlaužas pāri Māsai pie Sedanas
|-
| 15. maijs
| Nīderlande kapitulē
|-
| 20. maijs
| Vācijas tanku vienības sasniedz Lamanšu
|-
| 26. maijs — 4. jūnijs
| Denkerkas evakuācija
|-
| 28. maijs
| Beļģija kapitulē
|-
| 14. jūnijs
| Vācijas karaspēks ieiet Parīzē
|-
| 22. jūnijs
| Francija paraksta pamieru ar Vāciju
|}

== Vācijas okupācija Rietumeiropā ==
Pēc Francijas sakāves Vācija līdz 1944. gadam kontrolēja lielāko daļu kontinentālās Rietumeiropas. Okupācijas vara izmantoja vietējos ekonomiskos resursus, rūpniecību un darbaspēku Vācijas kara vajadzībām.

Okupētajās valstīs īstenoja represijas pret pretošanās kustību, ebrejiem, politiskajiem pretiniekiem un citām grupām. No Francijas, Beļģijas un Nīderlandes ebrejus deportēja uz nacistiskās Vācijas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēm.

Vienlaikus attīstījās dažādas pretošanās kustības. Francijā darbojās [[Francijas pretošanās kustība]], bet ārpus valsts [[Šarls de Golls]] vadīja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] kustību.

Pretošanās organizācijas vāca izlūkošanas informāciju, sabotēja dzelzceļu un sakaru infrastruktūru, palīdzēja Sabiedroto karavīriem un sagatavoja atbalstu iebrukumam Rietumeiropā.

== Gatavošanās otrās frontes atklāšanai ==
Pēc ASV iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī arvien lielāku nozīmi Sabiedroto stratēģijā piešķīra iebrukumam Rietumeiropā.

Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja agrāku tiešu uzbrukumu Francijai, savukārt britu vadība, tostarp premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], sākotnēji deva priekšroku operācijām Vidusjūras reģionā.

1942. gadā Sabiedrotie izsēdās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], 1943. gadā iebruka [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijā]] un pēc tam Itālijā.

1943. gada beigās par Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstāko komandieri Eiropā iecēla ASV ģenerāli [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]].

Līdz 1944. gada jūnijam Lielbritānijā bija koncentrēti milzīgi cilvēkresursi, transportlīdzekļi, lidmašīnas, kuģi, degviela un munīcija. ASV armijas vēstures avoti šo koncentrāciju raksturo kā līdz tam nepieredzētu militārā personāla un materiālu uzkrājumu vienai desanta operācijai.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;/&gt;

== Normandijas desants ==

=== Operācija &quot;Overlord&quot; ===
1944. gada 6. jūnijā Sabiedrotie sāka operāciju &quot;''Overlord''&quot; — iebrukumu Vācijas okupētajā Francijā.

Jūras desanta operācijas daļai piešķīra kodētu nosaukumu &quot;''Neptune''&quot;.

Sabiedrotie izsēdās piecās Normandijas pludmalēs:
* ''Utah'';
* ''Omaha'';
* ''Gold'';
* ''Juno'';
* ''Sword''.

ASV spēki izsēdās ''Utah'' un ''Omaha'' sektoros, britu spēki — ''Gold'' un ''Sword'', bet Kanādas karaspēks — ''Juno''.

Desantam izmantoja vairāk nekā 7000 kuģu un desanta līdzekļu, bet pirmajā dienā Francijā izsēdās aptuveni {{sk|130000}}—{{sk|160000}} Sabiedroto karavīru. Papildus veica plašu gaisa desanta operāciju.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Operācija bija lielākā jūras desanta operācija militārajā vēsturē.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;/&gt;

[[Attēls:Normandy Invasion, June 1944.jpg|thumb|Sabiedroto desanta operācija Normandijā 1944. gada jūnijā]]

=== Sabiedroto maldināšanas operācija ===
Pirms iebrukuma Sabiedrotie īstenoja plašu dezinformācijas programmu, tostarp operāciju &quot;''Fortitude''&quot;.

Vācijas vadību pārliecināja, ka galvenais iebrukums varētu notikt [[Padekalē]] rajonā, kur Lamanšs ir visšaurākais. Šā iemesla dēļ Vācijas vadība arī pēc Normandijas desanta sākuma kādu laiku saglabāja ievērojamus spēkus Padekalē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Omaha'' pludmale ===
Īpaši smagas kaujas notika ''Omaha'' sektorā, kur ASV spēki saskārās ar labi izvietotiem Vācijas nocietinājumiem un spēcīgu ložmetēju un artilērijas uguni.

Daudzus desanta transportlīdzekļus iznīcināja jau piekrastē, bet ASV vienības cieta ievērojamus zaudējumus. Tomēr dienas gaitā tām izdevās pārraut vairākus Vācijas aizsardzības punktus un izveidot placdarmu.

Kopējie Sabiedroto zaudējumi D dienā pārsniedza {{sk|10000}} nogalināto, ievainoto un pazudušo, no kuriem nogalināti bija vairāk nekā 4000 Sabiedroto karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalww2museum.org/media/press-releases/d-day-fact-sheet-0 |title=D-Day Fact Sheet |publisher=The National WWII Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Normandijas kauja ==

=== Plasdarma nostiprināšana ===
Līdz 6. jūnija beigām Sabiedrotajiem bija izdevies izveidot vairākus placdarmus, taču daudzi sākotnējie operācijas mērķi vēl nebija sasniegti. [[Kāna (Francija)|Kānu]] neieņēma pirmajā dienā, un vācu spēki vairākas nedēļas spēja ierobežot Sabiedroto virzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nam.ac.uk/explore/normandy-campaign |title=Battle of Normandy |publisher=National Army Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Normandijas reljefs, īpaši ''[[bocage]]'' dzīvžogu sistēma, būtiski apgrūtināja ASV mehanizēto vienību darbību.

Britu un Kanādas spēki koncentrējās uz Kānas rajonu, sasaistot lielu daļu Vācijas tanku divīziju, savukārt ASV spēki virzījās uz [[Šerbūra|Šerbūru]] un vēlāk gatavoja izrāvienu uz Francijas iekšieni.

=== Šerbūras ieņemšana ===
ASV spēki 1944. gada jūnija beigās ieņēma Šerbūru — vienu no svarīgākajām Normandijas ostām.

Tomēr Vācijas karaspēks pirms kapitulācijas bija ievērojami sabojājis ostas infrastruktūru, tādēļ tās pilnīga izmantošana kļuva iespējama tikai pēc remonta.

Sabiedrotie līdz tam lielu daļu apgādes nogādāja pāri pludmalēm un izmantojot mākslīgās [[Mulberry osta|''Mulberry'' ostas]].

=== Kānas kaujas ===
Kānas apkārtnē britu un Kanādas spēki 1944. gada jūnijā un jūlijā īstenoja vairākas ofensīvas.

Pilsētas ziemeļu daļu ieņēma jūlijā, bet smagās kaujas dienvidos turpinājās.

Lai gan britu ofensīvas ne vienmēr sasniedza plānotos teritoriālos mērķus, tās piesaistīja lielu daļu Vācijas bruņoto vienību un tādējādi atviegloja ASV spēku izrāvienu Normandijas rietumos.

== Operācija &quot;''Cobra''&quot; un izrāviens no Normandijas ==
1944. gada 25. jūlijā ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Cobra&quot;|operāciju &quot;''Cobra''&quot;]] pie [[Senlo]].

Pēc intensīvas aviācijas bombardēšanas ASV vienības pārrāva Vācijas aizsardzību un sāka strauju virzību uz dienvidiem un austrumiem.

1944. gada 1. augustā aktivizēta ģenerāļa [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] komandētā ASV 3. armija, kas strauji virzījās cauri Francijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/Breakout-And-Pursuit/ |title=Breakout and Pursuit |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijas mēģinājums ar pretuzbrukumu pie Mortēnas pārraut ASV fronti izgāzās.

=== Falēzas aplenkums ===
1944. gada augustā Sabiedroto spēki aplenca lielu daļu Vācijas armijas Normandijā tā sauktajā [[Falēzas katls|Falēzas katlā]].

Daļai vācu spēku izdevās izlauzties uz austrumiem, taču tika zaudēts liels daudzums tehnikas un nogalināti, ievainoti vai sagūstīti desmitiem tūkstošu karavīru.

Pēc Falēzas kaujas Vācijas aizsardzība Francijas ziemeļos sāka strauji sabrukt. Līdz augusta beigām Sabiedrotie bija izlauzušies no Normandijas un virzījās uz Sēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Francijas atbrīvošana ==

=== Parīzes atbrīvošana ===
1944. gada augustā Parīzē sākās Francijas pretošanās kustības sacelšanās.

Sabiedroto vadība sākotnēji apsvēra iespēju apiet pilsētu, lai netērētu resursus tās apgādei, taču politisko un militāro apstākļu dēļ pieņemts lēmums Parīzi ieņemt.

1944. gada 25. augustā pilsētā ienāca ģenerāļa [[Filips Leklērs|Filipa Leklēra]] komandētā Brīvās Francijas 2. bruņotā divīzija un ASV spēki.

Vācijas garnizona komandieris [[Dītrihs fon Holtics]] kapitulēja.

Parīzes atbrīvošanai bija liela simboliska un politiska nozīme, jo tā nostiprināja Šarla de Golla vadītās Francijas pagaidu valdības autoritāti.

=== Sabiedroto virzība uz Beļģiju ===
Pēc Francijas ziemeļu atbrīvošanas Sabiedroto mehanizētās vienības strauji virzījās uz Beļģiju.

1944. gada 3. septembrī atbrīvota [[Brisele]], bet nākamajā dienā britu spēki ieņēma [[Antverpene|Antverpeni]] un tās ostu.

Tomēr Vācijas spēki joprojām kontrolēja [[Šeldas estuārs|Šeldas estuāru]], tādēļ Antverpenes ostu vairākus mēnešus nevarēja pilnvērtīgi izmantot.

== Apgādes problēmas ==
Sabiedroto straujā virzība 1944. gada augustā un septembrī radīja būtiskas loģistikas problēmas.

Frontes līnija bija simtiem kilometru attālinājusies no Normandijas pludmalēm. Degviela, pārtika, munīcija un rezerves daļas bija jāpiegādā pa gariem transporta maršrutiem.

ASV armija izveidoja kravas automašīnu sistēmu ''Red Ball Express'', kas no 1944. gada augusta beigām nogādāja krājumus no Normandijas uz frontes vienībām.

Apgādes trūkuma dēļ Sabiedroto virzība līdz septembrim palēninājās.

== Operācija &quot;''Market Garden''&quot; ==
1944. gada septembrī britu feldmaršals [[Bernards Montgomerijs]] ierosināja drosmīgu plānu ātri šķērsot vairākas upes Nīderlandē un ieiet Vācijas rūpnieciskajā centrā no ziemeļiem.

[[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]] sākās 17. septembrī un sastāvēja no divām daļām:
* ''Market'' — plaša gaisa desanta operācija;
* ''Garden'' — britu 30. korpusa sauszemes ofensīva.

ASV, britu un poļu desantniekiem bija jāieņem tilti Eindhovenas, Neimegenas un [[Arnema]]s rajonā.

Sabiedrotajiem izdevās ieņemt vairākus tiltus, bet britu 1. gaisa desanta divīzija pie Arnemas sastapās ar negaidīti spēcīgu Vācijas pretestību.

Sauszemes spēki nespēja laikus sasniegt Arnemas tiltu, un lielākā daļa britu desantnieku tika nogalināta vai sagūstīta.

Operācija nesasniedza galveno stratēģisko mērķi — izveidot placdarmu pāri Reinas lejtecēm un apiet Vācijas aizsardzību.

== Šeldas kauja ==
Pēc Antverpenes ieņemšanas Kanādas un citu Sabiedroto spēku uzdevums bija atbrīvot Šeldas estuāru no Vācijas karaspēka.

No 1944. gada oktobra līdz novembrim notika smagas kaujas applūdušās teritorijās un nocietinātajās salās.

Pēc estuāra atbrīvošanas Antverpenes osta kļuva pieejama Sabiedroto apgādei, būtiski uzlabojot loģistikas situāciju.

== Kaujas pie Vācijas robežas ==

=== Āhenes kauja ===
1944. gada oktobrī ASV spēki uzbruka [[Āhene]]i — pirmajai lielajai Vācijas pilsētai, pret kuru Rietumu sabiedrotie uzsāka sauszemes uzbrukumu.

Pēc smagām pilsētu kaujām vācu garnizons 21. oktobrī kapitulēja.

Āhenes ieņemšana bija simboliski nozīmīga, taču Sabiedroto tālākā virzība sastapās ar arvien spēcīgāku vācu aizsardzību.

=== Hirtgenas meža kauja ===
No 1944. gada rudens līdz 1945. gada sākumam ASV spēki cīnījās [[Hirtgenas meža kauja|Hirtgenas mežā]] pie Vācijas un Beļģijas robežas.

Mežainais un paugurainais apvidus samazināja Sabiedroto tanku un aviācijas pārsvara efektivitāti.

ASV vienības cieta lielus zaudējumus, bet stratēģiskais ieguvums bija ierobežots. Kauja kļuva par vienu no ilgākajām un asiņainākajām ASV armijas sauszemes operācijām Rietumu frontē.

== Ardēnu ofensīva ==

=== Vācijas plāns ===
1944. gada 16. decembrī Vācija sāka pēdējo lielo ofensīvu Rietumu frontē — [[Ardēnu ofensīva|Ardēnu ofensīvu]], ko angļu valodā parasti sauc par ''Battle of the Bulge''.

Hitlera plāns paredzēja izlauzties cauri vāji aizsargātajam Ardēnu sektoram, šķērsot [[Māsa|Māsu]], ieņemt Antverpeni un sadalīt britu un ASV armijas.

Vācijas spēki izmantoja sliktos laikapstākļus, kas sākotnēji ierobežoja Sabiedroto aviācijas darbību.

Vācijas ofensīvai izdevās dziļi iespiesties ASV frontē, izveidojot lielu izvirzījumu frontes līnijā.

=== Bastoņas aplenkums ===
{{main|Bastoņas aplenkums}}
Viens no galvenajiem ofensīvas punktiem bija [[Bastoņa]], kas kontrolēja svarīgu ceļu tīklu.

Pilsētu aizstāvēja ASV [[101. gaisa desanta divīzija]] un citas vienības.

Vācijas spēki aplenca Bastoņu un pieprasīja garnizona kapitulāciju, taču ASV komandieris ģenerālis Entonijs Makolifs atteicās.

1944. gada 26. decembrī Patona 3. armijas vienības izlauzās līdz pilsētai un pārtrauca aplenkumu.

=== Ofensīvas sakāve ===
Laikapstākļiem uzlabojoties, Sabiedroto aviācija atsāka intensīvus uzbrukumus Vācijas transportam un apgādes līnijām.

Vācu spēkiem trūka degvielas, munīcijas un rezervju. Līdz 1945. gada janvāra beigām Sabiedrotie bija likvidējuši lielāko daļu vācu izvirzījuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/The-Ardennes-Battle-of-the-Bulge/ |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ardēnu ofensīva izsmēla Vācijas pēdējās lielās stratēģiskās rezerves Rietumos un būtiski vājināja tās spēju aizstāvēt Reinas līniju.

== 1945. gada ofensīva ==

=== Virzība uz Reinu ===
1945. gada februārī un martā Sabiedroto spēki sāka koordinētu ofensīvu uz Reinas upi.

Kanādas un britu spēki virzījās cauri Reinas lejteces rajonam, bet ASV armijas uzbruka tālāk uz dienvidiem.

1945. gada 7. martā ASV 9. bruņotā divīzija negaidīti ieņēma neskartu [[Ludendorfa tilts|Ludendorfa tiltu]] pie [[Remāgene]]s.

Tas ļāva ASV spēkiem izveidot placdarmu Reinas austrumu krastā vēl pirms galvenās plānotās upes forsēšanas.

=== Operācija &quot;''Plunder''&quot; ===
{{main|Operācija &quot;Plunder&quot;}}
1945. gada 23.—24. martā Montgomerija komandētie britu, kanādiešu un ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Plunder&quot;|operāciju &quot;''Plunder''&quot;]], šķērsojot Reinu tās lejtecē.

Operāciju atbalstīja plaša artilērijas sagatavošana un gaisa desants.

Pēc Reinas aizsardzības pārraušanas Vācijas spēkiem Rietumos vairs nebija līdzvērtīgas dabiskas aizsardzības līnijas.

== Rūras aplenkums ==
Pēc Reinas šķērsošanas ASV spēki no ziemeļiem un dienvidiem aplenca [[Rūra]]s rūpniecības rajonu.

1945. gada aprīlī tā sauktajā [[Rūras katls|Rūras katlā]] ielenca vairākus simtus tūkstošu vācu karavīru feldmaršala [[Valters Models|Valtera Modela]] vadībā.

Organizētā pretestība sabruka aprīļa vidū, un ļoti liels skaits vācu karavīru padevās gūstā.

Rūras zaudēšana atņēma Vācijai vienu no tās svarīgākajiem rūpniecības reģioniem.

== Virzība Vācijas iekšienē ==
1945. gada aprīlī Rietumu sabiedrotie strauji virzījās pāri Vācijas centrālajai daļai.

ASV spēki sasniedza [[Elba|Elbu]], savukārt britu spēki virzījās uz Ziemeļvāciju un Baltijas jūras piekrasti.

1945. gada 25. aprīlī ASV un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienības sastapās pie [[Torgava]]s uz Elbas. Šī tikšanās simboliski sadalīja Vācijas bruņoto spēku kontrolēto teritoriju divās daļās.

Rietumu sabiedrotie saskaņā ar iepriekš noteikto operatīvo un politisko plānojumu neveica galveno uzbrukumu Berlīnei. [[Berlīnes kauja|Berlīni]] ieņēma Padomju Savienības spēki.

== Vācijas kapitulācija ==
1945. gada 30. aprīlī [[Ādolfs Hitlers]] izdarīja pašnāvību Berlīnē.

Vācijas bruņoto spēku vienības Rietumos arvien masveidīgāk padevās britu un ASV spēkiem.

1945. gada 4. maijā vācu spēki Nīderlandē, Dānijā un Ziemeļrietumvācijā parakstīja kapitulācijas dokumentu Montgomerija štābā Līneburgas virsājā.

7. maijā [[Reimsa|Reimsā]] Vācijas ģenerālis [[Alfrēds Jodls]] parakstīja Vācijas bruņoto spēku beznosacījumu kapitulāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maijā, kas Rietumu sabiedroto valstīs tiek atzīmēta kā [[Uzvaras Eiropā diena]].

== Galvenās 1944.—1945. gada operācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Operācija vai kauja
! Datums
! Teritorija
! Galvenais rezultāts
|-
| [[Izcelšanās Normandijā]]
| 1944. gada 6. jūnijs
| Francija
| Izveidoti Sabiedroto placdarmi Normandijā
|-
| [[Normandijas operācija]]
| 1944. gada jūnijs—augusts
| Francija
| Sagrauta liela daļa Vācijas spēku Francijas ziemeļrietumos
|-
| [[Operācija &quot;Cobra&quot;|Operācija &quot;''Cobra''&quot;]]
| 1944. gada 25. jūlijs — augusts
| Francija
| ASV spēku izrāviens no Normandijas
|-
| [[Falēzas katls]]
| 1944. gada augusts
| Francija
| Lieli Vācijas armijas zaudējumi
|-
| [[Parīzes atbrīvošana]]
| 1944. gada 19.—25. augusts
| Francija
| Atjaunota Francijas valdības kontrole pār galvaspilsētu
|-
| [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]]
| 1944. gada 17.—25. septembris
| Nīderlande
| Galveno mērķi pie Arnemas nesasniedza
|-
| [[Šeldas kauja]]
| 1944. gada oktobris—novembris
| Beļģija un Nīderlande
| Atvērta pieeja Antverpenes ostai
|-
| [[Āhenes kauja]]
| 1944. gada oktobris
| Vācija
| Sabiedrotie ieņem Āheni
|-
| [[Ardēnu ofensīva]]
| 1944. gada 16. decembris — 1945. gada 25. janvāris
| Beļģija un Luksemburga
| Pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumos sakauta
|-
| Reinas šķērsošana
| 1945. gada marts
| Vācija
| Sabiedrotie izlaužas Vācijas iekšienē
|-
| [[Rūras katls]]
| 1945. gada aprīlis
| Vācija
| Sagrauta Vācijas armiju grupa Rūras reģionā
|-
| Tikšanās pie Elbas
| 1945. gada 25. aprīlis
| Vācija
| Rietumu un padomju frontes savienojas
|}

== Galvenie komandieri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Sabiedrotie
! Amats / loma
! Vācija
! Amats / loma
|-
| [[Dvaits Eizenhauers]]
| Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais komandieris
| [[Gerds fon Rundštets]]
| Vācijas spēku augstākais komandieris Rietumos vairākos periodos
|-
| [[Bernards Montgomerijs]]
| [[21. Armiju grupa]]s komandieris
| [[Ervīns Rommels]]
| B armiju grupas komandieris 1944. gadā
|-
| [[Omars Bredlijs]]
| ASV 12. armiju grupas komandieris
| [[Ginters fon Klūge]]
| B armiju grupas un vēlāk Rietumu frontes komandieris
|-
| [[Džordžs Patons]]
| ASV 3. armijas komandieris
| [[Valters Models]]
| B armiju grupas komandieris
|-
| [[Mailss Dempsijs]]
| Britu 2. armijas komandieris
| [[Haso fon Manteifels]]
| 5. tanku armijas komandieris Ardēnu ofensīvā
|-
| [[Harijs Krerars]]
| Kanādas 1. armijas komandieris
| [[Jozefs Dītrihs]]
| 6. SS tanku armijas komandieris
|}

== Spēku samērs un materiālais pārsvars ==
Rietumu frontes otrajā posmā Sabiedrotajiem bija ļoti ievērojams materiālais pārsvars.

Amerikas Savienoto Valstu rūpniecība nodrošināja milzīgu kravas automašīnu, tanku, lidmašīnu, munīcijas un degvielas daudzumu. Lielbritānija kalpoja par galveno bāzi iebrukumam kontinentālajā Eiropā.

Sabiedrotajiem bija arī izteikts gaisa pārsvars. Vācijas transporta mezgli, dzelzceļi, tilti un karaspēka koncentrācijas regulāri bombardēja.

Tomēr Vācijas sauszemes spēki saglabāja augstu taktisko kaujas spēju un izmantoja nocietinājumus, upes, mežus un pilsētas, lai palēninātu Sabiedroto virzību.

1944. gada beigās un 1945. gada sākumā Vācijai arvien vairāk trūka pieredzējušu karavīru, degvielas, lidmašīnu un transportlīdzekļu.

== Gaisa karš ==
Rietumu frontes operācijas bija cieši saistītas ar Sabiedroto stratēģisko bombardēšanas kampaņu.

[[Karaliskie gaisa spēki]] galvenokārt īstenoja nakts bombardēšanu, bet [[ASV Gaisa spēki]] — dienas uzbrukumus Vācijas rūpniecības un transporta objektiem.

Pirms Normandijas desanta Sabiedroto aviācija īpaši intensīvi bombardēja Francijas dzelzceļa tīklu, lai kavētu Vācijas rezervju pārvietošanu uz Normandiju.

Pēc desanta Sabiedroto gaisa pārsvars ievērojami ierobežoja vācu vienību pārvietošanos dienas laikā.

1944. gada beigās ''Luftwaffe'' spēja pretoties Sabiedroto aviācijai bija būtiski samazinājusies.

== Civiliedzīvotāji ==
Karadarbība Rietumu frontē izraisīja ievērojamus civiliedzīvotāju zaudējumus.

Īpaši smagi cieta Francijas pilsētas un ciemi Normandijas kampaņas laikā. Sabiedroto bombardēšana iznīcināja vai smagi bojāja Kānu, Senlo, Havru un citas apdzīvotās vietas.

Francijas civiliedzīvotāju zaudējumi Normandijas kampaņā mērāmi desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bataillesdefrance.fr/en/battle/normandie-1944/ |title=Battle of Normandy |publisher=Service historique de la Défense / Batailles de France |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijā 1944.—1945. gada sauszemes kaujas un Sabiedroto aviācijas uzbrukumi izraisīja lielus infrastruktūras postījumus un civiliedzīvotāju bojāeju.

Vienlaikus Sabiedroto armijas, virzoties caur Rietumeiropu, atklāja nacistu koncentrācijas nometnes un citas represīvās sistēmas vietas.

== Kara gūstekņi ==
1944.—1945. gadā Rietumu sabiedroto gūstā nonāca miljoniem Vācijas bruņoto spēku karavīru.

Īpaši strauji gūstekņu skaits pieauga pēc Normandijas frontes sabrukuma, Ardēnu ofensīvas sakāves un Rūras katla kapitulācijas.

Kara beigās vācu karavīri daudzviet centās padoties ASV vai britu spēkiem, nevis nonākt Padomju Savienības gūstā.

== Rietumu un Austrumu frontes mijiedarbība ==
Vācijas stratēģisko stāvokli 1944.—1945. gadā noteica nepieciešamība vienlaikus karot pret Rietumu sabiedrotajiem un Padomju Savienību.

Tikai dažas nedēļas pēc Normandijas desanta Sarkanā armija sāka [[Operācija &quot;Bagrations&quot;|operāciju &quot;''Bagrations''&quot;]]], kuras laikā sagrauta Vācijas armiju grupa &quot;Centrs&quot;.

Vācija bija spiesta sadalīt militāros resursus starp abām frontēm. Rietumos tai bija jāstājas pretī ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas un citu valstu karaspēkam, bet austrumos — daudz lielākām Padomju Savienības sauszemes armijām.

Rietumu frontes atvēršana 1944. gada jūnijā tādējādi radīja Vācijai pilnvērtīgu divu galveno sauszemes fronšu karu Eiropā.

== Rietumu frontes nozīme Vācijas sakāvē ==
Rietumu fronte būtiski ietekmēja Vācijas militāro sakāvi.

Sabiedroto iebrukums Francijā piespieda Vāciju izvietot Rietumos lielu skaitu divīziju, tostarp tanku formējumus, kurus citādi varētu izmantot Austrumu frontē.

Sabiedroto stratēģiskā aviācija paralēli samazināja Vācijas rūpniecības, transporta un degvielas ražošanas spējas.

Pēc Rūras rūpniecības reģiona zaudēšanas 1945. gada pavasarī Vācijas spēja turpināt ilgstošu karu kļuva vēl ierobežotāka.

Rietumu frontes un Austrumu frontes vienlaicīgā virzība 1945. gada pavasarī noveda pie Vācijas bruņoto spēku pilnīgas militārās sabrukšanas.

== Historiogrāfija ==
Rietumu frontes nozīme Otrā pasaules kara iznākumā ir plaši analizēta historiogrāfijā. Aukstā kara laikā Rietumvalstu un padomju vēstures darbos nereti bija atšķirīgi uzsvērta dažādu fronšu loma Vācijas sakāvē.

Rietumu historiogrāfijā īpaši liela uzmanība tradicionāli pievērsta Normandijas desantam, Sabiedroto loģistikas sistēmai, gaisa pārsvaram un mehanizētās karadarbības attīstībai.

Savukārt padomju un vēlāk Austrumeiropas historiogrāfijā uzsvērts, ka lielākā daļa Vācijas sauszemes spēku kara gaitā bija iesaistīta Austrumu frontē.

Mūsdienu militārajā historiogrāfijā Vācijas sakāvi parasti analizē kā vairāku savstarpēji saistītu faktoru rezultātu: milzīgajiem zaudējumiem Austrumu frontē, Rietumu frontes atvēršanai, Sabiedroto ekonomiskajam un rūpnieciskajam pārākumam, stratēģiskajai bombardēšanai, jūras blokādei un Vācijas resursu izsīkumam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |author=Ambrose, Stephen E. |title=D-Day: June 6, 1944: The Climactic Battle of World War II |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1994 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Beevor, Antony |title=D-Day: The Battle for Normandy |publisher=Viking |location=London |year=2009 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Hastings, Max |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1984 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=MacDonald, Charles B. |title=The Siegfried Line Campaign |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Cole, Hugh M. |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Blumenson, Martin |title=Breakout and Pursuit |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ ASV Armijas Militārās vēstures centra pārskats par Otrā pasaules kara Eiropas kampaņām]
* [https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy Dvaita Eizenhauera prezidenta bibliotēka — Normandijas desants]
* [https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day United States Holocaust Memorial Museum — D diena]

[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>4c1a6366l8808uw2cdtk6eus9ok37l4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516621</id>
      <parentid>4516539</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:05:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37610" sha1="0ye0ad6kn9nl0pknpq9taf36ces7vim" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Otrā pasaules kara Rietumu fronte
| partof            = [[Otrais pasaules karš]]
| image             = {{vairāki attēli|border=infobox|perrow=2/2/2|total_width=300
| image1=Rotterdam, Laurenskerk, na bombardement van mei 1940.jpg
| alt1=
| image2=Heinkel He 111 during the Battle of Britain.jpg
| alt2=
| image3=Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg
| alt3=
| image4=Waves of paratroops land in Holland.jpg
| alt4=
| image5=Bastogne resupply1944 sm.jpg
| alt5=
| image6=Wernberg1945.jpg
| alt6=
}}
| image_upright     = 1.0
| caption           = Sabiedroto karaspēka operācijas Rietumeiropā Otrā pasaules kara laikā
| date              = {{dat|1939|9|3|N}} — {{dat|1945|5|8|N}}
| place             = [[Rietumeiropa]], [[Ziemeļeiropa]] un [[Centrāleiropa]]
| casus             = [[Vācijas iebrukums Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kara pieteikšana [[Trešais reihs|Vācijai]]
| result            = [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzvara; [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] sakāve un beznosacījumu kapitulācija; Rietumeiropas atbrīvošana no Vācijas okupācijas
| combatant1        = '''[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Apvienotā Karaliste]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Brīvā Francija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1941)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Canada_(1957–1965).svg|20px]] [[Kanāda]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Belgium.svg|20px]] [[Beļģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlande]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Norway.svg|20px]] [[Norvēģija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Luxembourg.svg|20px]] [[Luksemburga]]
| combatant2        = '''[[Ass valstis]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Trešais reihs|Vācija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (līdz 1943)&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Italian Social Republic.svg|20px]] [[Itālijas Sociālā Republika]] (ierobežoti)
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|20px]] [[Bernards Montgomerijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Dvaits Eizenhauers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Omars Bredlijs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:US flag 48 stars.svg|20px]] [[Džordžs Patons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of France.svg|20px]] [[Šarls de Golls]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Free France (1940-1944).svg|20px]] [[Filips Leklērs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ādolfs Hitlers]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Gerds fon Rundštets]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Ervīns Rommels]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Valters Models]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1935–1945).svg|20px]] [[Alberts Keselrings]]
| casualties1       = * ASV: vairāk nekā {{sk|180000}} kritušo un pazudušo Eiropas operāciju laikā; simtiem tūkstošu ievainoto
* Apvienotā Karaliste un Britu Sadraudzība: vairāk nekā {{sk|100000}} kritušo Rietumeiropas un Ziemeļrietumeiropas operācijās
* Francija: desmitiem tūkstošu kritušo 1940. gada kampaņā un Francijas atbrīvošanas laikā
* Beļģija, Nīderlande, Norvēģija un citi sabiedrotie: desmitiem tūkstošu kritušo un ievainoto
| casualties2       = * Vācija: vairāki simti tūkstošu kritušo Rietumu frontē; vairāk nekā miljons ievainoto, pazudušo vai sagūstīto
* Itālija un citi Ass valstu spēki: vairāki tūkstoši kritušo, ievainoto un sagūstīto
}}

'''Otrā pasaules kara Rietumu fronte''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro operāciju kopums [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kurā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki cīnījās pret [[Trešais reihs|Nacistisko Vāciju]] un tās sabiedrotajiem. Parasti Rietumu frontes vēsturē izšķir divus galvenos posmus: karadarbību no 1939. līdz 1940. gadam, kas noslēdzās ar Vācijas uzvaru [[Francijas kauja|Francijas kaujā]], un Sabiedroto ofensīvu no 1944. gada jūnija līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā.

Rietumu frontē ietilpa militārās operācijas [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] un Vācijas rietumu daļā, kā arī atsevišķas operācijas [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] kara sākuma periodā. Plašākā izpratnē ar Rietumu frontes karadarbību bija cieši saistīta arī Sabiedroto stratēģiskā aviācijas kampaņa pret Vāciju un karadarbība Atlantijas okeānā.

Pēc [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] 1944. gada 6. jūnijā Rietumu fronte kļuva par vienu no diviem galvenajiem sauszemes karadarbības virzieniem pret Vāciju Eiropā līdzās [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontei]]. Sabiedroto spēki 1944.—1945. gadā atbrīvoja Franciju, Beļģiju, Luksemburgu un lielu daļu Nīderlandes, šķērsoja [[Reina|Reinu]] un līdz 1945. gada aprīlim ieņēma plašas teritorijas Vācijas rietumos. Vācija bez nosacījumiem kapitulēja 1945. gada 8. maijā.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ |title=World War II — European-African-Middle Eastern Theater Campaigns |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Periodizācija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Periods
! Galvenie notikumi
! Rezultāts
|-
| 1939. gada septembris — 1940. gada maijs
| [[Dīvainais karš]], Sabiedroto un Vācijas spēku nostiprināšanās
| Liela mēroga sauszemes kaujas Rietumos nenotika
|-
| 1940. gada maijs—jūnijs
| Vācijas iebrukums Beniluksa valstīs un Francijā, [[Denkerkas evakuācija]]
| Francijas sakāve un Vācijas dominance kontinentālajā Rietumeiropā
|-
| 1940.—1944. gads
| Vācijas okupācija, [[Francijas pretošanās kustība]], stratēģiskā bombardēšana un gatavošanās Sabiedroto iebrukumam
| Sabiedrotie uzkrāja spēkus Lielbritānijā
|-
| 1944. gada jūnijs—augusts
| [[Normandijas operācija|Operācija &quot;''Overlord''&quot;]], Normandijas kauja, Parīzes atbrīvošana
| Sabiedrotie atjaunoja pastāvīgu fronti Rietumeiropā
|-
| 1944. gada septembris—decembris
| Virzība uz Vācijas robežām, [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]], kaujas pie Āhenes un Hirtgenas mežā
| Sabiedroto ofensīva palēninājās
|-
| 1944. gada decembris — 1945. gada janvāris
| [[Ardēnu ofensīva]]
| Sakauta pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumu frontē
|-
| 1945. gada februāris—maijs
| Reina šķērsošana, Rūras aplenkšana, iebrukums Vācijas vidienē
| Vācijas kapitulācija
|}

== 1939.—1940. gada kampaņa ==

=== Kara sākums un &quot;dīvainais karš&quot; ===
Pēc Vācijas iebrukuma [[Polijas kampaņa|Polijā]] 1939. gada 1. septembrī [[Apvienotā Karaliste]] un Francija 3. septembrī pieteica Vācijai karu. Tomēr Rietumu frontē vairākus mēnešus nenotika lielas militāras operācijas.

Francijas armija galvenos spēkus izvietoja aiz [[Mažino līnija]]s, savukārt vācu spēki atradās aiz [[Zīgfrīda līnija]]s. Šis periods kļuva pazīstams kā &quot;[[Dīvainais karš]]&quot;.

Francija 1939. gada septembrī īstenoja ierobežotu [[Sāras ofensīva|Sāras ofensīvu]], bet drīz vien spēkus atsauca uz sākotnējām pozīcijām.

Sabiedroto stratēģija lielā mērā balstījās uz pieņēmumu, ka ilgstoša ekonomiskā blokāde vājinās Vāciju un ka vācu uzbrukums, visticamāk, būs vērsts caur Beļģiju līdzīgi kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].

=== Vācijas uzbrukums Dānijai un Norvēģijai ===
1940. gada 9. aprīlī Vācija sāka [[Operāciju &quot;Weserübung&quot;|operāciju &quot;''Weserübung''&quot;]], iebrūkot Dānijā un Norvēģijā. Dānija kapitulēja jau tajā pašā dienā, bet Norvēģijā kaujas turpinājās līdz jūnijam.

Sabiedrotie nosūtīja ekspedīcijas spēkus uz Norvēģiju un īslaicīgi guva panākumus [[Narvikas kauja|Narvikas apkārtnē]], taču pēc Vācijas ofensīvas sākuma Francijā lielāko daļu Sabiedroto spēku evakuēja.

Norvēģijas ieņemšana nodrošināja Vācijai pieeju stratēģiski nozīmīgām ostām un aizsargāja Zviedrijas dzelzsrūdas piegādes maršrutus.

== Francijas kauja ==

=== Vācijas uzbrukuma plāns ===
1940. gada 10. maijā Vācija sāka plašu ofensīvu pret Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas operācijas pamatā bija uzbrukums caur [[Ardēni]]em, kur Sabiedrotie negaidīja galveno tanku spēku koncentrāciju.

Sabiedroto galvenie spēki saskaņā ar savu plānu virzījās uz Beļģiju, lai tur izveidotu aizsardzības līniju. Tikmēr vācu [[A armiju grupa]] šķērsoja Ardēnus, forsēja [[Māsa|Māsas upi]] pie Sedanas un izlauzās Sabiedroto aizmugurē.

Tanku formējumiem [[Heincs Guderians|Heinca Guderiana]] un citu vācu komandieru vadībā izdevās strauji sasniegt [[Lamanšs|Lamanša]] piekrasti, pārraujot sakarus starp Francijas spēkiem dienvidos un Sabiedroto armijām Beļģijā.

=== Nīderlandes un Beļģijas sakāve ===
Nīderlande kapitulēja 1940. gada 15. maijā pēc straujas Vācijas ofensīvas un [[Roterdamas bombardēšana]]s.

Beļģijas armija turpināja cīņu līdz 28. maijam, kad karalis [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] piekrita kapitulācijai.

Vācijas uzbrukuma panākumus nodrošināja koncentrēta tanku spēku izmantošana, cieša sauszemes spēku un ''[[Luftwaffe]]'' sadarbība, kā arī Sabiedroto komandvadības lēnā reakcija uz izrāvienu Ardēnos.

=== Denkerkas evakuācija ===
Līdz maija beigām lielu skaitu britu, franču un beļģu spēkus ielenca Ziemeļfrancijā.

No 1940. gada 26. maija līdz 4. jūnijam Sabiedrotie īstenoja [[Operācija &quot;Dynamo&quot;|operāciju &quot;''Dynamo''&quot;]], evakuējot karavīrus no [[Denkerka]]s uz Lielbritāniju. Kopumā izveda vairāk nekā {{sk|330000}} karavīru.

Evakuācija ļāva saglabāt lielu daļu Britu ekspedīcijas spēku personāla, taču pameta ievērojamu smagā bruņojuma un transportlīdzekļu daudzumu.

=== Francijas kapitulācija ===
Pēc Denkerkas evakuācijas Vācija sāka otro ofensīvas posmu pret Francijas dienvidiem. Vācu karaspēks 14. jūnijā iegāja [[Parīze|Parīzē]].

Francijas valdība pieprasīja pamieru, ko parakstīja [[Kompjeņas pamiers (1940)|1940. gada 22. jūnijā Kompjeņā]].

Francijas ziemeļi un Atlantijas piekraste nonāca Vācijas okupācijā, bet valsts dienvidos izveidoja autoritāro [[Višī Francija|Višī režīmu]] maršala [[Filips Petēns|Filipa Petēna]] vadībā.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Galvenie 1940. gada Rietumu kampaņas notikumi
! Datums
! Notikums
|-
| 1940. gada 10. maijs
| Vācija iebrūk Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā
|-
| 13.—15. maijs
| Vācijas spēki izlaužas pāri Māsai pie Sedanas
|-
| 15. maijs
| Nīderlande kapitulē
|-
| 20. maijs
| Vācijas tanku vienības sasniedz Lamanšu
|-
| 26. maijs — 4. jūnijs
| Denkerkas evakuācija
|-
| 28. maijs
| Beļģija kapitulē
|-
| 14. jūnijs
| Vācijas karaspēks ieiet Parīzē
|-
| 22. jūnijs
| Francija paraksta pamieru ar Vāciju
|}

== Vācijas okupācija Rietumeiropā ==
Pēc Francijas sakāves Vācija līdz 1944. gadam kontrolēja lielāko daļu kontinentālās Rietumeiropas. Okupācijas vara izmantoja vietējos ekonomiskos resursus, rūpniecību un darbaspēku Vācijas kara vajadzībām.

Okupētajās valstīs īstenoja represijas pret pretošanās kustību, ebrejiem, politiskajiem pretiniekiem un citām grupām. No Francijas, Beļģijas un Nīderlandes ebrejus deportēja uz nacistiskās Vācijas koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēm.

Vienlaikus attīstījās dažādas pretošanās kustības. Francijā darbojās [[Francijas pretošanās kustība]], bet ārpus valsts [[Šarls de Golls]] vadīja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] kustību.

Pretošanās organizācijas vāca izlūkošanas informāciju, sabotēja dzelzceļu un sakaru infrastruktūru, palīdzēja Sabiedroto karavīriem un sagatavoja atbalstu iebrukumam Rietumeiropā.

== Gatavošanās otrās frontes atklāšanai ==
Pēc ASV iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī arvien lielāku nozīmi Sabiedroto stratēģijā piešķīra iebrukumam Rietumeiropā.

Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja agrāku tiešu uzbrukumu Francijai, savukārt britu vadība, tostarp premjerministrs [[Vinstons Čērčils]], sākotnēji deva priekšroku operācijām Vidusjūras reģionā.

1942. gadā Sabiedrotie izsēdās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], 1943. gadā iebruka [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijā]] un pēc tam Itālijā.

1943. gada beigās par Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstāko komandieri Eiropā iecēla ASV ģenerāli [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]].

Līdz 1944. gada jūnijam Lielbritānijā bija koncentrēti milzīgi cilvēkresursi, transportlīdzekļi, lidmašīnas, kuģi, degviela un munīcija. ASV Armijas vēstures avoti šo koncentrāciju raksturo kā līdz tam nepieredzētu militārā personāla un materiālu uzkrājumu vienai desanta operācijai.&lt;ref name=&quot;USArmyETO&quot;/&gt;

== Normandijas desants ==

=== Operācija &quot;Overlord&quot; ===
1944. gada 6. jūnijā Sabiedrotie sāka operāciju &quot;''Overlord''&quot; — iebrukumu Vācijas okupētajā Francijā.

Jūras desanta operācijas daļai piešķīra kodētu nosaukumu &quot;''Neptune''&quot;.

Sabiedrotie izsēdās piecās Normandijas pludmalēs:
* ''Utah'';
* ''Omaha'';
* ''Gold'';
* ''Juno'';
* ''Sword''.

ASV spēki izsēdās ''Utah'' un ''Omaha'' sektoros, britu spēki — ''Gold'' un ''Sword'', bet Kanādas karaspēks — ''Juno''.

Desantam izmantoja vairāk nekā 7000 kuģu un desanta līdzekļu, bet pirmajā dienā Francijā izsēdās aptuveni {{sk|130000}}—{{sk|160000}} Sabiedroto karavīru. Papildus veica plašu gaisa desanta operāciju.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy |title=World War II: D-Day, The Invasion of Normandy |publisher=Dwight D. Eisenhower Presidential Library |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Operācija bija lielākā jūras desanta operācija militārajā vēsturē.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;/&gt;

[[Attēls:Normandy Invasion, June 1944.jpg|thumb|Sabiedroto desanta operācija Normandijā 1944. gada jūnijā]]

=== Sabiedroto maldināšanas operācija ===
Pirms iebrukuma Sabiedrotie īstenoja plašu dezinformācijas programmu, tostarp operāciju &quot;''Fortitude''&quot;.

Vācijas vadību pārliecināja, ka galvenais iebrukums varētu notikt [[Padekalē]] rajonā, kur Lamanšs ir visšaurākais. Šā iemesla dēļ Vācijas vadība arī pēc Normandijas desanta sākuma kādu laiku saglabāja ievērojamus spēkus Padekalē.&lt;ref name=&quot;encyclopedia.ushmm.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day |title=D-Day |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Omaha'' pludmale ===
Īpaši smagas kaujas notika ''Omaha'' sektorā, kur ASV spēki saskārās ar labi izvietotiem Vācijas nocietinājumiem un spēcīgu ložmetēju un artilērijas uguni.

Daudzus desanta transportlīdzekļus iznīcināja jau piekrastē, bet ASV vienības cieta ievērojamus zaudējumus. Tomēr dienas gaitā tām izdevās pārraut vairākus Vācijas aizsardzības punktus un izveidot placdarmu.

Kopējie Sabiedroto zaudējumi D dienā pārsniedza {{sk|10000}} nogalināto, ievainoto un pazudušo, no kuriem nogalināti bija vairāk nekā 4000 Sabiedroto karavīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nationalww2museum.org/media/press-releases/d-day-fact-sheet-0 |title=D-Day Fact Sheet |publisher=The National WWII Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Normandijas kauja ==

=== Plasdarma nostiprināšana ===
Līdz 6. jūnija beigām Sabiedrotajiem bija izdevies izveidot vairākus placdarmus, taču daudzi sākotnējie operācijas mērķi vēl nebija sasniegti. [[Kāna (Francija)|Kānu]] neieņēma pirmajā dienā, un vācu spēki vairākas nedēļas spēja ierobežot Sabiedroto virzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nam.ac.uk/explore/normandy-campaign |title=Battle of Normandy |publisher=National Army Museum |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Normandijas reljefs, īpaši ''[[bocage]]'' dzīvžogu sistēma, būtiski apgrūtināja ASV mehanizēto vienību darbību.

Britu un Kanādas spēki koncentrējās uz Kānas rajonu, sasaistot lielu daļu Vācijas tanku divīziju, savukārt ASV spēki virzījās uz [[Šerbūra|Šerbūru]] un vēlāk gatavoja izrāvienu uz Francijas iekšieni.

=== Šerbūras ieņemšana ===
ASV spēki 1944. gada jūnija beigās ieņēma Šerbūru — vienu no svarīgākajām Normandijas ostām.

Tomēr Vācijas karaspēks pirms kapitulācijas bija ievērojami sabojājis ostas infrastruktūru, tādēļ tās pilnīga izmantošana kļuva iespējama tikai pēc remonta.

Sabiedrotie līdz tam lielu daļu apgādes nogādāja pāri pludmalēm un izmantojot mākslīgās [[Mulberry osta|''Mulberry'' ostas]].

=== Kānas kaujas ===
Kānas apkārtnē britu un Kanādas spēki 1944. gada jūnijā un jūlijā īstenoja vairākas ofensīvas.

Pilsētas ziemeļu daļu ieņēma jūlijā, bet smagās kaujas dienvidos turpinājās.

Lai gan britu ofensīvas ne vienmēr sasniedza plānotos teritoriālos mērķus, tās piesaistīja lielu daļu Vācijas bruņoto vienību un tādējādi atviegloja ASV spēku izrāvienu Normandijas rietumos.

== Operācija &quot;''Cobra''&quot; un izrāviens no Normandijas ==
1944. gada 25. jūlijā ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Cobra&quot;|operāciju &quot;''Cobra''&quot;]] pie [[Senlo]].

Pēc intensīvas aviācijas bombardēšanas ASV vienības pārrāva Vācijas aizsardzību un sāka strauju virzību uz dienvidiem un austrumiem.

1944. gada 1. augustā aktivizēta ģenerāļa [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] komandētā ASV 3. armija, kas strauji virzījās cauri Francijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/Breakout-And-Pursuit/ |title=Breakout and Pursuit |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijas mēģinājums ar pretuzbrukumu pie Mortēnas pārraut ASV fronti izgāzās.

=== Falēzas aplenkums ===
1944. gada augustā Sabiedroto spēki aplenca lielu daļu Vācijas armijas Normandijā tā sauktajā [[Falēzas katls|Falēzas katlā]].

Daļai vācu spēku izdevās izlauzties uz austrumiem, taču tika zaudēts liels daudzums tehnikas un nogalināti, ievainoti vai sagūstīti desmitiem tūkstošu karavīru.

Pēc Falēzas kaujas Vācijas aizsardzība Francijas ziemeļos sāka strauji sabrukt. Līdz augusta beigām Sabiedrotie bija izlauzušies no Normandijas un virzījās uz Sēnu.&lt;ref name=&quot;encyclopedia.ushmm.org&quot;/&gt;

== Francijas atbrīvošana ==

=== Parīzes atbrīvošana ===
1944. gada augustā Parīzē sākās Francijas pretošanās kustības sacelšanās.

Sabiedroto vadība sākotnēji apsvēra iespēju apiet pilsētu, lai netērētu resursus tās apgādei, taču politisko un militāro apstākļu dēļ pieņemts lēmums Parīzi ieņemt.

1944. gada 25. augustā pilsētā ienāca ģenerāļa [[Filips Leklērs|Filipa Leklēra]] komandētā Brīvās Francijas 2. bruņotā divīzija un ASV spēki.

Vācijas garnizona komandieris [[Dītrihs fon Holtics]] kapitulēja.

Parīzes atbrīvošanai bija liela simboliska un politiska nozīme, jo tā nostiprināja Šarla de Golla vadītās Francijas pagaidu valdības autoritāti.

=== Sabiedroto virzība uz Beļģiju ===
Pēc Francijas ziemeļu atbrīvošanas Sabiedroto mehanizētās vienības strauji virzījās uz Beļģiju.

1944. gada 3. septembrī atbrīvota [[Brisele]], bet nākamajā dienā britu spēki ieņēma [[Antverpene|Antverpeni]] un tās ostu.

Tomēr Vācijas spēki joprojām kontrolēja [[Šeldas estuārs|Šeldas estuāru]], tādēļ Antverpenes ostu vairākus mēnešus nevarēja pilnvērtīgi izmantot.

== Apgādes problēmas ==
Sabiedroto straujā virzība 1944. gada augustā un septembrī radīja būtiskas loģistikas problēmas.

Frontes līnija bija simtiem kilometru attālinājusies no Normandijas pludmalēm. Degviela, pārtika, munīcija un rezerves daļas bija jāpiegādā pa gariem transporta maršrutiem.

ASV Armija izveidoja kravas automašīnu sistēmu ''Red Ball Express'', kas no 1944. gada augusta beigām nogādāja krājumus no Normandijas uz frontes vienībām.

Apgādes trūkuma dēļ Sabiedroto virzība līdz septembrim palēninājās.

== Operācija &quot;''Market Garden''&quot; ==
1944. gada septembrī britu feldmaršals [[Bernards Montgomerijs]] ierosināja drosmīgu plānu ātri šķērsot vairākas upes Nīderlandē un ieiet Vācijas rūpnieciskajā centrā no ziemeļiem.

[[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]] sākās 17. septembrī un sastāvēja no divām daļām:
* ''Market'' — plaša gaisa desanta operācija;
* ''Garden'' — britu 30. korpusa sauszemes ofensīva.

ASV, britu un poļu desantniekiem bija jāieņem tilti Eindhovenas, Neimegenas un [[Arnema]]s rajonā.

Sabiedrotajiem izdevās ieņemt vairākus tiltus, bet britu 1. gaisa desanta divīzija pie Arnemas sastapās ar negaidīti spēcīgu Vācijas pretestību.

Sauszemes spēki nespēja laikus sasniegt Arnemas tiltu, un lielākā daļa britu desantnieku tika nogalināta vai sagūstīta.

Operācija nesasniedza galveno stratēģisko mērķi — izveidot placdarmu pāri Reinas lejtecēm un apiet Vācijas aizsardzību.

== Šeldas kauja ==
Pēc Antverpenes ieņemšanas Kanādas un citu Sabiedroto spēku uzdevums bija atbrīvot Šeldas estuāru no Vācijas karaspēka.

No 1944. gada oktobra līdz novembrim notika smagas kaujas applūdušās teritorijās un nocietinātajās salās.

Pēc estuāra atbrīvošanas Antverpenes osta kļuva pieejama Sabiedroto apgādei, būtiski uzlabojot loģistikas situāciju.

== Kaujas pie Vācijas robežas ==

=== Āhenes kauja ===
1944. gada oktobrī ASV spēki uzbruka [[Āhene]]i — pirmajai lielajai Vācijas pilsētai, pret kuru Rietumu sabiedrotie uzsāka sauszemes uzbrukumu.

Pēc smagām pilsētu kaujām vācu garnizons 21. oktobrī kapitulēja.

Āhenes ieņemšana bija simboliski nozīmīga, taču Sabiedroto tālākā virzība sastapās ar arvien spēcīgāku vācu aizsardzību.

=== Hirtgenas meža kauja ===
No 1944. gada rudens līdz 1945. gada sākumam ASV spēki cīnījās [[Hirtgenas meža kauja|Hirtgenas mežā]] pie Vācijas un Beļģijas robežas.

Mežainais un paugurainais apvidus samazināja Sabiedroto tanku un aviācijas pārsvara efektivitāti.

ASV vienības cieta lielus zaudējumus, bet stratēģiskais ieguvums bija ierobežots. Kauja kļuva par vienu no ilgākajām un asiņainākajām ASV Armijas sauszemes operācijām Rietumu frontē.

== Ardēnu ofensīva ==

=== Vācijas plāns ===
1944. gada 16. decembrī Vācija sāka pēdējo lielo ofensīvu Rietumu frontē — [[Ardēnu ofensīva|Ardēnu ofensīvu]], ko angļu valodā parasti sauc par ''Battle of the Bulge''.

Hitlera plāns paredzēja izlauzties cauri vāji aizsargātajam Ardēnu sektoram, šķērsot [[Māsa|Māsu]], ieņemt Antverpeni un sadalīt britu un ASV Armijas.

Vācijas spēki izmantoja sliktos laikapstākļus, kas sākotnēji ierobežoja Sabiedroto aviācijas darbību.

Vācijas ofensīvai izdevās dziļi iespiesties ASV frontē, izveidojot lielu izvirzījumu frontes līnijā.

=== Bastoņas aplenkums ===
{{pamatraksts|Bastoņas aplenkums}}
Viens no galvenajiem ofensīvas punktiem bija [[Bastoņa]], kas kontrolēja svarīgu ceļu tīklu.

Pilsētu aizstāvēja ASV [[101. gaisa desanta divīzija]] un citas vienības.

Vācijas spēki aplenca Bastoņu un pieprasīja garnizona kapitulāciju, taču ASV komandieris ģenerālis Entonijs Makolifs atteicās.

1944. gada 26. decembrī Patona 3. armijas vienības izlauzās līdz pilsētai un pārtrauca aplenkumu.

=== Ofensīvas sakāve ===
Laikapstākļiem uzlabojoties, Sabiedroto aviācija atsāka intensīvus uzbrukumus Vācijas transportam un apgādes līnijām.

Vācu spēkiem trūka degvielas, munīcijas un rezervju. Līdz 1945. gada janvāra beigām Sabiedrotie bija likvidējuši lielāko daļu vācu izvirzījuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.army.mil/Publications/Publications-Catalog/The-Ardennes-Battle-of-the-Bulge/ |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=U.S. Army Center of Military History |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ardēnu ofensīva izsmēla Vācijas pēdējās lielās stratēģiskās rezerves Rietumos un būtiski vājināja tās spēju aizstāvēt Reinas līniju.

== 1945. gada ofensīva ==

=== Virzība uz Reinu ===
1945. gada februārī un martā Sabiedroto spēki sāka koordinētu ofensīvu uz Reinas upi.

Kanādas un britu spēki virzījās cauri Reinas lejteces rajonam, bet ASV Armijas uzbruka tālāk uz dienvidiem.

1945. gada 7. martā ASV 9. bruņotā divīzija negaidīti ieņēma neskartu [[Ludendorfa tilts|Ludendorfa tiltu]] pie [[Remāgene]]s.

Tas ļāva ASV spēkiem izveidot placdarmu Reinas austrumu krastā vēl pirms galvenās plānotās upes forsēšanas.

=== Operācija &quot;''Plunder''&quot; ===
{{pamatraksts|Operācija &quot;Plunder&quot;}}
1945. gada 23.—24. martā Montgomerija komandētie britu, kanādiešu un ASV spēki sāka [[Operācija &quot;Plunder&quot;|operāciju &quot;''Plunder''&quot;]], šķērsojot Reinu tās lejtecē.

Operāciju atbalstīja plaša artilērijas sagatavošana un gaisa desants.

Pēc Reinas aizsardzības pārraušanas Vācijas spēkiem Rietumos vairs nebija līdzvērtīgas dabiskas aizsardzības līnijas.

== Rūras aplenkums ==
Pēc Reinas šķērsošanas ASV spēki no ziemeļiem un dienvidiem aplenca [[Rūra]]s rūpniecības rajonu.

1945. gada aprīlī tā sauktajā [[Rūras katls|Rūras katlā]] ielenca vairākus simtus tūkstošu vācu karavīru feldmaršala [[Valters Models|Valtera Modela]] vadībā.

Organizētā pretestība sabruka aprīļa vidū, un ļoti liels skaits vācu karavīru padevās gūstā.

Rūras zaudēšana atņēma Vācijai vienu no tās svarīgākajiem rūpniecības reģioniem.

== Virzība Vācijas iekšienē ==
1945. gada aprīlī Rietumu sabiedrotie strauji virzījās pāri Vācijas centrālajai daļai.

ASV spēki sasniedza [[Elba|Elbu]], savukārt britu spēki virzījās uz Ziemeļvāciju un Baltijas jūras piekrasti.

1945. gada 25. aprīlī ASV un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] vienības sastapās pie [[Torgava]]s uz Elbas. Šī tikšanās simboliski sadalīja Vācijas bruņoto spēku kontrolēto teritoriju divās daļās.

Rietumu sabiedrotie saskaņā ar iepriekš noteikto operatīvo un politisko plānojumu neveica galveno uzbrukumu Berlīnei. [[Berlīnes kauja|Berlīni]] ieņēma Padomju Savienības spēki.

== Vācijas kapitulācija ==
1945. gada 30. aprīlī [[Ādolfs Hitlers]] izdarīja pašnāvību Berlīnē.

Vācijas bruņoto spēku vienības Rietumos arvien masveidīgāk padevās britu un ASV spēkiem.

1945. gada 4. maijā vācu spēki Nīderlandē, Dānijā un Ziemeļrietumvācijā parakstīja kapitulācijas dokumentu Montgomerija štābā Līneburgas virsājā.

7. maijā [[Reimsa|Reimsā]] Vācijas ģenerālis [[Alfrēds Jodls]] parakstīja Vācijas bruņoto spēku beznosacījumu kapitulāciju.&lt;ref name=&quot;EisenhowerDday&quot;/&gt;

Kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maijā, kas Rietumu sabiedroto valstīs tiek atzīmēta kā [[Uzvaras Eiropā diena]].

== Galvenās 1944.—1945. gada operācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Operācija vai kauja
! Datums
! Teritorija
! Galvenais rezultāts
|-
| [[Izcelšanās Normandijā]]
| 1944. gada 6. jūnijs
| Francija
| Izveidoti Sabiedroto placdarmi Normandijā
|-
| [[Normandijas operācija]]
| 1944. gada jūnijs—augusts
| Francija
| Sagrauta liela daļa Vācijas spēku Francijas ziemeļrietumos
|-
| [[Operācija &quot;Cobra&quot;|Operācija &quot;''Cobra''&quot;]]
| 1944. gada 25. jūlijs — augusts
| Francija
| ASV spēku izrāviens no Normandijas
|-
| [[Falēzas katls]]
| 1944. gada augusts
| Francija
| Lieli Vācijas armijas zaudējumi
|-
| [[Parīzes atbrīvošana]]
| 1944. gada 19.—25. augusts
| Francija
| Atjaunota Francijas valdības kontrole pār galvaspilsētu
|-
| [[Operācija &quot;Market Garden&quot;|Operācija &quot;''Market Garden''&quot;]]
| 1944. gada 17.—25. septembris
| Nīderlande
| Galveno mērķi pie Arnemas nesasniedza
|-
| [[Šeldas kauja]]
| 1944. gada oktobris—novembris
| Beļģija un Nīderlande
| Atvērta pieeja Antverpenes ostai
|-
| [[Āhenes kauja]]
| 1944. gada oktobris
| Vācija
| Sabiedrotie ieņem Āheni
|-
| [[Ardēnu ofensīva]]
| 1944. gada 16. decembris — 1945. gada 25. janvāris
| Beļģija un Luksemburga
| Pēdējā lielā Vācijas ofensīva Rietumos sakauta
|-
| Reinas šķērsošana
| 1945. gada marts
| Vācija
| Sabiedrotie izlaužas Vācijas iekšienē
|-
| [[Rūras katls]]
| 1945. gada aprīlis
| Vācija
| Sagrauta Vācijas armiju grupa Rūras reģionā
|-
| Tikšanās pie Elbas
| 1945. gada 25. aprīlis
| Vācija
| Rietumu un padomju frontes savienojas
|}

== Galvenie komandieri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Sabiedrotie
! Amats / loma
! Vācija
! Amats / loma
|-
| [[Dvaits Eizenhauers]]
| Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais komandieris
| [[Gerds fon Rundštets]]
| Vācijas spēku augstākais komandieris Rietumos vairākos periodos
|-
| [[Bernards Montgomerijs]]
| [[21. Armiju grupa]]s komandieris
| [[Ervīns Rommels]]
| B armiju grupas komandieris 1944. gadā
|-
| [[Omars Bredlijs]]
| ASV 12. armiju grupas komandieris
| [[Ginters fon Klūge]]
| B armiju grupas un vēlāk Rietumu frontes komandieris
|-
| [[Džordžs Patons]]
| ASV 3. armijas komandieris
| [[Valters Models]]
| B armiju grupas komandieris
|-
| [[Mailss Dempsijs]]
| Britu 2. armijas komandieris
| [[Haso fon Manteifels]]
| 5. tanku armijas komandieris Ardēnu ofensīvā
|-
| [[Harijs Krerars]]
| Kanādas 1. armijas komandieris
| [[Jozefs Dītrihs]]
| 6. SS tanku armijas komandieris
|}

== Spēku samērs un materiālais pārsvars ==
Rietumu frontes otrajā posmā Sabiedrotajiem bija ļoti ievērojams materiālais pārsvars.

Amerikas Savienoto Valstu rūpniecība nodrošināja milzīgu kravas automašīnu, tanku, lidmašīnu, munīcijas un degvielas daudzumu. Lielbritānija kalpoja par galveno bāzi iebrukumam kontinentālajā Eiropā.

Sabiedrotajiem bija arī izteikts gaisa pārsvars. Vācijas transporta mezgli, dzelzceļi, tilti un karaspēka koncentrācijas regulāri bombardēja.

Tomēr Vācijas sauszemes spēki saglabāja augstu taktisko kaujas spēju un izmantoja nocietinājumus, upes, mežus un pilsētas, lai palēninātu Sabiedroto virzību.

1944. gada beigās un 1945. gada sākumā Vācijai arvien vairāk trūka pieredzējušu karavīru, degvielas, lidmašīnu un transportlīdzekļu.

== Gaisa karš ==
Rietumu frontes operācijas bija cieši saistītas ar Sabiedroto stratēģisko bombardēšanas kampaņu.

[[Karaliskie gaisa spēki]] galvenokārt īstenoja nakts bombardēšanu, bet [[ASV Gaisa spēki]] — dienas uzbrukumus Vācijas rūpniecības un transporta objektiem.

Pirms Normandijas desanta Sabiedroto aviācija īpaši intensīvi bombardēja Francijas dzelzceļa tīklu, lai kavētu Vācijas rezervju pārvietošanu uz Normandiju.

Pēc desanta Sabiedroto gaisa pārsvars ievērojami ierobežoja vācu vienību pārvietošanos dienas laikā.

1944. gada beigās ''Luftwaffe'' spēja pretoties Sabiedroto aviācijai bija būtiski samazinājusies.

== Civiliedzīvotāji ==
Karadarbība Rietumu frontē izraisīja ievērojamus civiliedzīvotāju zaudējumus.

Īpaši smagi cieta Francijas pilsētas un ciemi Normandijas kampaņas laikā. Sabiedroto bombardēšana iznīcināja vai smagi bojāja Kānu, Senlo, Havru un citas apdzīvotās vietas.

Francijas civiliedzīvotāju zaudējumi Normandijas kampaņā mērāmi desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bataillesdefrance.fr/en/battle/normandie-1944/ |title=Battle of Normandy |publisher=Service historique de la Défense / Batailles de France |access-date=2026-08-28 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijā 1944.—1945. gada sauszemes kaujas un Sabiedroto aviācijas uzbrukumi izraisīja lielus infrastruktūras postījumus un civiliedzīvotāju bojāeju.

Vienlaikus Sabiedroto armijas, virzoties caur Rietumeiropu, atklāja nacistu koncentrācijas nometnes un citas represīvās sistēmas vietas.

== Kara gūstekņi ==
1944.—1945. gadā Rietumu sabiedroto gūstā nonāca miljoniem Vācijas bruņoto spēku karavīru.

Īpaši strauji gūstekņu skaits pieauga pēc Normandijas frontes sabrukuma, Ardēnu ofensīvas sakāves un Rūras katla kapitulācijas.

Kara beigās vācu karavīri daudzviet centās padoties ASV vai britu spēkiem, nevis nonākt Padomju Savienības gūstā.

== Rietumu un Austrumu frontes mijiedarbība ==
Vācijas stratēģisko stāvokli 1944.—1945. gadā noteica nepieciešamība vienlaikus karot pret Rietumu sabiedrotajiem un Padomju Savienību.

Tikai dažas nedēļas pēc Normandijas desanta Sarkanā armija sāka [[Operācija &quot;Bagrations&quot;|operāciju &quot;''Bagrations''&quot;]], kuras laikā sagrauta Vācijas armiju grupa &quot;Centrs&quot;.

Vācija bija spiesta sadalīt militāros resursus starp abām frontēm. Rietumos tai bija jāstājas pretī ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas un citu valstu karaspēkam, bet austrumos — daudz lielākām Padomju Savienības sauszemes armijām.

Rietumu frontes atvēršana 1944. gada jūnijā tādējādi radīja Vācijai pilnvērtīgu divu galveno sauszemes fronšu karu Eiropā.

== Rietumu frontes nozīme Vācijas sakāvē ==
Rietumu fronte būtiski ietekmēja Vācijas militāro sakāvi.

Sabiedroto iebrukums Francijā piespieda Vāciju izvietot Rietumos lielu skaitu divīziju, tostarp tanku formējumus, kurus citādi varētu izmantot Austrumu frontē.

Sabiedroto stratēģiskā aviācija paralēli samazināja Vācijas rūpniecības, transporta un degvielas ražošanas spējas.

Pēc Rūras rūpniecības reģiona zaudēšanas 1945. gada pavasarī Vācijas spēja turpināt ilgstošu karu kļuva vēl ierobežotāka.

Rietumu frontes un Austrumu frontes vienlaicīgā virzība 1945. gada pavasarī noveda pie Vācijas bruņoto spēku pilnīgas militārās sabrukšanas.

== Historiogrāfija ==
Rietumu frontes nozīme Otrā pasaules kara iznākumā ir plaši analizēta historiogrāfijā. Aukstā kara laikā Rietumvalstu un padomju vēstures darbos nereti bija atšķirīgi uzsvērta dažādu fronšu loma Vācijas sakāvē.

Rietumu historiogrāfijā īpaši liela uzmanība tradicionāli pievērsta Normandijas desantam, Sabiedroto loģistikas sistēmai, gaisa pārsvaram un mehanizētās karadarbības attīstībai.

Savukārt padomju un vēlāk Austrumeiropas historiogrāfijā uzsvērts, ka lielākā daļa Vācijas sauszemes spēku kara gaitā bija iesaistīta Austrumu frontē.

Mūsdienu militārajā historiogrāfijā Vācijas sakāvi parasti analizē kā vairāku savstarpēji saistītu faktoru rezultātu: milzīgajiem zaudējumiem Austrumu frontē, Rietumu frontes atvēršanai, Sabiedroto ekonomiskajam un rūpnieciskajam pārākumam, stratēģiskajai bombardēšanai, jūras blokādei un Vācijas resursu izsīkumam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |author=Ambrose, Stephen E. |title=D-Day: June 6, 1944: The Climactic Battle of World War II |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1994 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Beevor, Antony |title=D-Day: The Battle for Normandy |publisher=Viking |location=London |year=2009 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Hastings, Max |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Simon &amp; Schuster |location=New York |year=1984 |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=MacDonald, Charles B. |title=The Siegfried Line Campaign |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Cole, Hugh M. |title=The Ardennes: Battle of the Bulge |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |author=Blumenson, Martin |title=Breakout and Pursuit |publisher=Office of the Chief of Military History, U.S. Army |location=Washington, D.C. |language=en}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://history.army.mil/Research/Reference-Topics/Army-Campaigns/Brief-Summaries/World-War-II/World-War-II-European-African-Middle-Eastern-Theater/ ASV Armijas Militārās vēstures centra pārskats par Otrā pasaules kara Eiropas kampaņām]
* [https://www.eisenhowerlibrary.gov/research/online-documents/world-war-ii-d-day-invasion-normandy Dvaita Eizenhauera prezidenta bibliotēka — Normandijas desants]
* [https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/timeline-event/holocaust/1942-1945/d-day United States Holocaust Memorial Museum — D diena]

[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>0ye0ad6kn9nl0pknpq9taf36ces7vim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varšavas vienošanās (1922)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638497</id>
    <revision>
      <id>4516548</id>
      <parentid>4515451</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināts 'Skatīt arī' saraksts</comment>
      <origin>4516548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1205" sha1="c3a2bb2mh8zyem2fa0bh1hbn1ilopjo" xml:space="preserve">'''Varšavas vienošanās''' bija 1922. gada 17. martā [[Varšava|Varšavā]] parakstīts politisks līgums starp [[Polija|Poliju]], [[Latvija|Latviju]], [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]]. Tā mērķis bija stiprināt šo valstu sadarbību ārpolitikā un drošības jautājumos, kā arī veidot ciešāk koordinētu reģionālo politiku Austrumeiropā.

Vienošanās paredzēja konsultācijas starptautisku krīžu gadījumā, savstarpēju informācijas apmaiņu un centienus saskaņot ārpolitiskās pozīcijas. Tā bija saistīta arī ar plašākām idejām par Baltijas valstu un Polijas politisko sadarbību un daļēji pārklājās ar [[Starpjūru konfederācija|Starpjūru]] koncepciju.

Līgums tomēr nestājās spēkā, jo Somijas [[parlaments]] [[Eduskunta]] atteicās to ratificēt. Līdz ar to iecerētā Polijas un Baltijas valstu politiskā savienība netika izveidota.

== Skatīt arī ==
* [[Starpjūru konfederācija]]
* [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]]
* [[Baltijas Antante]]
* [[Polijas Otrā republika]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1922. gads]]
[[Kategorija:Starpkaru periods]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]</text>
      <sha1>c3a2bb2mh8zyem2fa0bh1hbn1ilopjo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638648</id>
    <revision>
      <id>4516520</id>
      <parentid>4516193</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4516520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6899" sha1="qvrqgm0koel1tgkedoojps8eflf3on0" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 4
|nations =     1
|gold=         [[Roberts Karijs]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Džons Heins]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Gustavs Tīfentālers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Rietumvācija}} [[Cīņas sports 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 48 kg vīriešiem|1972 Minhene]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 47,6 kg (papīra svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja četri sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 47,6 kg (105 mārciņām) jeb papīra svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref name=&quot;SR&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-light-flyweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418130600/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-light-flyweight-freestyle.html  |archive-date=18 April 2020 |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Light-Flyweight, Freestyle |work=Sports Reference |accessdate=25 February 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title='Spalding's Official Athletic Almanac for 1905' |publisher=American Publishing Company |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120009 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 31. augusts| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Light-Flyweight, Freestyle (≤105 lbs [48 kg]), Men |accessdate=2026. gada 31. augusts}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Roberts Karijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džons Heins]], savukārt bronzas medaļu [[Gustavs Tīfentālers]].&lt;ref name=&quot;olympics_wrestling&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/light-flyweight-freestyle-105-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Light-Flyweight, Freestyle (≤105 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

{{4TeamBracket
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]] |USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Klods Holgeits]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD2-seed1=
| RD2-team1= '''[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score1= '''U'''
| RD2-seed2=
| RD2-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score2=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Karijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Heins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Klods Holgeits]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Gustavs Tīfentālers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| 4 || align=left|[[Klods Holgeits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 4 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418130600/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-light-flyweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120009 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/light-flyweight-freestyle-105-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem papīra svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 47,6 kg]]</text>
      <sha1>qvrqgm0koel1tgkedoojps8eflf3on0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516521</id>
      <parentid>4516520</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <origin>4516521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6916" sha1="mfbcg2fw4jtv7qbbhbjgvz5bn3lu70l" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 4
|nations =     1
|gold=         [[Roberts Karijs]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Džons Heins]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Gustavs Tīfentālers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|Rietumvācija}} [[Cīņas sports 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 48 kg vīriešiem|1972 Minhene]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 47,6 kg (papīra svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja četri sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 47,6 kg (105 mārciņām) jeb papīra svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref name=&quot;SR&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-light-flyweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418130600/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-light-flyweight-freestyle.html  |archive-date=18 April 2020 |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Light-Flyweight, Freestyle |work=Sports Reference |accessdate=25 February 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title='Spalding's Official Athletic Almanac for 1905' |publisher=American Publishing Company |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120009 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 31. augusts| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Light-Flyweight, Freestyle (≤105 lbs [48 kg]), Men |accessdate=2026. gada 31. augusts}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Roberts Karijs]], sudraba medaļu ieguva [[Džons Heins]], savukārt bronzas medaļu [[Gustavs Tīfentālers]].&lt;ref name=&quot;olympics_wrestling&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/light-flyweight-freestyle-105-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Light-Flyweight, Freestyle (≤105 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{4TeamBracket
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]] |USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Klods Holgeits]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD2-seed1=
| RD2-team1= '''[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score1= '''U'''
| RD2-seed2=
| RD2-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score2=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Karijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Tīfentālers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džons Heins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Klods Holgeits]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Gustavs Tīfentālers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Heins]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| 4 || align=left|[[Klods Holgeits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Roberts Karijs]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 4 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418130600/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-light-flyweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120009 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/light-flyweight-freestyle-105-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 47,6 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem papīra svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 47,6 kg]]</text>
      <sha1>mfbcg2fw4jtv7qbbhbjgvz5bn3lu70l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasarzaļie augi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638657</id>
    <revision>
      <id>4516687</id>
      <parentid>4516022</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:34:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vasarzaļie un mūžzaļie augi */ disambs......</comment>
      <origin>4516687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8190" sha1="asj1kdrxzexy0nz6vk09fcwnmfkndjs" xml:space="preserve">'''Vasarzaļie augi''' ir [[augi]], kas noteiktā sezonā, parasti [[Rudens|rudenī]] vai [[Sausā sezona|sausās sezonas]] sākumā, nomet savas [[lapas]] un noteiktu laiku paliek bez tām, bet nākamajā labvēlīgajā veģetācijas periodā veido jaunas lapas. Rudens lapu krišanu sauc par lapkriti. Lai gan vispamanākais lapkritis ir [[Koks|kokiem]], vasarzaļi var būt arī [[Krūms|krūmi]], [[liāna]]s un [[Lakstaugs|lakstaugi]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Introductory_and_General_Biology/Introductory_Biology_(CK-12)/09%3A_Plants/9.16%3A_Leaves|title=9.16: Leaves|website=Biology LibreTexts|access-date=2026-09-01|date=2016-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vasarzaļš augs gada labvēlīgajā periodā izmanto lapas kā [[fotosintēze]]s “[[Saules panelis|saules paneļus]]”, bet nelabvēlīgajā aukstajā un tumšajā periodā no tām atsakās. [[Mērenā josla|Mērenajā klimatā]], piemēram, [[Latvija|Latvijā]], tas parasti nozīmē lapu nomešanu rudenī, [[ziema]]s pavadīšanu bez lapām un jaunu lapu izveidošanu [[Pavasaris|pavasarī]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Botany/Botany_(Ha_Morrow_and_Algiers)/05%3A_Ecology_and_Conservation/5.04%3A_Terrestrial_Biomes/5.4.09%3A_Temperate_Deciduous_Forests|title=5.4.9: Temperate Deciduous Forests|website=Biology LibreTexts|access-date=2026-09-01|date=2020-06-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Bioloģiskais pamatojums ==
Lapa ir ļoti nozīmīgs, bet vienlaikus arī prasīgs auga orgāns. Tā nodrošina fotosintēzi, gāzu apmaiņu un [[Transpirācija|ūdens iztvaikošanu]]. Kamēr [[temperatūra]], ūdens pieejamība un [[apgaismojums]] ir piemēroti, lapas ir kritiski vajadzīgas. Taču smagākos apstākļos tās kļūst par slogu.

Mērenajā klimatā ziemā temperatūra pazeminās, dienas kļūst īsākas, un augsnes ūdens var būt nepieejams saknēm sasalušas augsnes dēļ. Tajā pašā laikā aukstums zem sasalšanas punkta var radīt risku auga [[audi]]em. Tādēļ daudzām sugām ir izdevīgāk pārtraukt aktīvu augšanu un samazināt virszemes daļu, kas pakļauta nelabvēlīgajiem apstākļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://extension.umn.edu/about/our-stories/news/natural-resources-news/frozen-forests|title=Frozen forests|website=extension.umn.edu|access-date=2026-09-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vēl viens svarīgs faktors ir ūdens zudums. Lapas pa [[Atvārsnītes|atvārsnītēm]] iztvaiko lielu ūdens daudzumu. Ja ūdens kļūst grūti pieejams, lapu saglabāšana var radīt lielus ūdens zudumus. Tāpēc lapu nomešana ir efektīva stratēģija ne tikai aukstā ziemā, bet arī [[Tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionu sausajā sezonā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Lapu nomešanas process ==
Rudenī vasarzaļam augam notiek virkne izmaiņu. Kamēr lapā ir daudz [[Hlorofils|hlorofila]], tā izskatās zaļa. Kad rudenī hlorofils tiek noārdīts un tā veidošanās samazinās, kļūst redzami arī citi pigmenti, kas lapā jau iepriekš atradās. Tādēļ lapas var kļūt dzeltenas, oranžas vai sarkanas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Piemēram, [[karotinoīdi]] ir pigmenti, kas rada dzeltenas un oranžas nokrāsas. Dažām sugām rudenī veidojas vai uzkrājas arī [[antociāni]], kas rada sarkanās un purpursarkanās krāsas.

Rudenī augs aktīvi sagatavo lapu atdalīšanai. Lapas kātiņa pamatnē veidojas īpaša atdalīšanās jeb [[abscesija]]s zona. Šajā vietā mainās [[Šūna|šūnu]] darbība un šūnu sieniņu struktūra, līdz savienojums starp lapu un [[Zars|zaru]] kļūst pietiekami vājš, lai lapa atdalītos.

Pirms tam augs cenšas derīgi izmantot daļu lapā esošo vielu. Barības vielas tiek pārvietotas no lapas uz citām auga daļām un var tikt uzkrātas [[Stumbrs|stumbrā]], zaros vai [[Sakne|saknēs]].

Svarīgs signāls augam par lapkriša laiku ir [[fotoperiods]] jeb dienas un nakts ilguma attiecība. Tuvojoties rudenim, dienas [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]] kļūst īsākas. Daudzi augi spēj uztvert šīs izmaiņas un izmantot tās kā sezonas kalendāru. Temperatūras pazemināšanās ir vēl viens nozīmīgs signāls,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://extension.umn.edu/colors-and-clues-of-fall|title=Colors and clues of fall|website=extension.umn.edu|access-date=2026-09-01|language=en}}&lt;/ref&gt; taču temperatūra vien var būt maldinoša. Piemēram, septembrī var būt neparasti silts laiks, taču dienas garums joprojām nepārprotami norāda augam, ka tuvojas ziema.

== Vasarzaļie un mūžzaļie augi ==
Vasarzaļiem augiem pretēja stratēģija ir [[Mūžzaļš augs|mūžzaļums]]. Mūžzaļie augi saglabā lapotni vairākus gadalaikus, lai gan arī mūžzaļš augs galu galā nomet vecās lapas. Taču tam lapu nomaiņa notiek pakāpeniski, un augs parasti vienlaikus saglabā pietiekami daudz aktīvas lapotnes, lai maiņa maz ietekmētu viņa dzīves procesus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Botany/Virginia_Cooperative_Extension_Gardener_Handbook/01%3A_Botany|title=1: Botany|website=Biology LibreTexts|access-date=2026-09-01|date=2023-09-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Latvijā parastie savvaļas koki parasti iedalās vasarzaļajos [[Lapu koki|lapu kokos]] un mūžzaļajos [[Skujkoku klase|skujkokos]], pastāv reti izņēmumi. Tā, [[Eiropas lapegle]] ir skujkoks, kas rudenī nomet [[skuja (auga daļa)|skujas]].

=== Vasarzaļie augi mērenajā joslā ===
Vasarzaļi meži ir īpaši raksturīgi mērenajam klimatam. Tie īpaši sastopami, piemēram, [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika]]s austrumu daļā un [[Austrumāzija|Austrumāzijā]]. Šajos reģionos ir izteikta temperatūras sezonalitāte: pavasaris, vasara, rudens un ziema.

Pavasarī, kad kļūst siltāks un palielinās pieejamais gaismas daudzums, koki sāk veidot jaunas lapas. Vasarā lapotne sasniedz maksimālo attīstību, un fotosintēze notiek intensīvi. Rudenī lapas maina krāsu un nokrīt. Ziemā koki atrodas relatīva miera stāvoklī.

Vasarzaļo mežu īpatnība ir, ka ziemā, kad kokiem nav lapu, daudz vairāk gaismas nonāk līdz meža [[zemsedze]]i. Pavasarī, pirms koku [[Vainags (botānika)|vainagi]] ir pilnībā saplaukuši, meža zemsedzē var būt īpaši intensīvs [[Augājs|veģetācijas]] periods.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Introductory_and_General_Biology/General_Biology_(Boundless)/44%3A_Ecology_and_the_Biosphere/44.03%3A_Terrestrial_Biomes/44.3E%3A_Temperate_Forests|title=44.3E: Temperate Forests|website=Biology LibreTexts|access-date=2026-09-01|date=2018-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vasarzaļums sausā klimatā ==
Daudzos tropu un subtropu reģionos galvenais nelabvēlīgais periods ir nevis ziema, bet sausā sezona. Ja ūdens kļūst ļoti maz, augam var būt izdevīgi nomest lapas, samazināt [[Transpirācija|transpirāciju]] un nonākt relatīvā miera stāvoklī. Kad atgriežas lietus un uzlabojas augšanas apstākļi, tas atkal veido lapas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Introductory_and_General_Biology/General_Biology_(Boundless)/44%3A_Ecology_and_the_Biosphere/44.03%3A_Terrestrial_Biomes/44.3B%3A_Tropical_Wet_Forest_and_Savannas|title=44.3B: Tropical Wet Forest and Savannas|website=Biology LibreTexts|access-date=2026-09-01|date=2018-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Aktivitāte ziemā ==
Vasarzaļiem kokiem ziemā fotosintēze ir ļoti stipri samazināta vai praktiski nenotiek, jo lapu nav. Tomēr turpina funkcionēt stumbrs, zari, saknes un pumpuri. Metabolisms turpinās, tikai daudz lēnāk. Augs pārziemo, saglabājot dzīvībai nepieciešamos audus un enerģijas rezerves, lai pavasarī varētu ātri atsākt augšanu.

Pēc lapu nokrišanas tās nonāk uz augsnes un sāk sadalīties. [[Mikroorganismi]], [[sēnes]] un sīkie augsnes dzīvnieki sadala organisko materiālu, un tajā esošās barības vielas pakāpeniski atgriežas augsnē, pēc kā koks tās var izmantot atkārtoti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Augu fizioloģija]]</text>
      <sha1>asj1kdrxzexy0nz6vk09fcwnmfkndjs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638669</id>
    <revision>
      <id>4516524</id>
      <parentid>4516203</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:24:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4516524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6760" sha1="4sfmizvzbi9r0mxrxb926a36tg4ahlc" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 3
|nations =     1
|gold=         [[Džordžs Mēnerts]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Viljams Nelsons]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52 kg vīriešiem|1948 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 52,2 kg (mušas svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja četri sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 52,2 kg (115 mārciņām) jeb mušas svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-flyweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418130600/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-flyweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Flyweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Mark Twain#Publishers|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120014 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Flyweight, Freestyle (≤115 lbs [52 kg]), Men |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Džordžs Mēnerts]], sudraba medaļu ieguva [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]], savukārt bronzas medaļu [[Viljams Nelsons]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/flyweight-freestyle-115-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Flyweight, Freestyle (≤115 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Mēnerts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Nelsons]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{4TeamBracket
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Viljams Nelsons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3= 
| RD1-score3= 
| RD1-seed4=
| RD1-team4= ''' {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Mēnerts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score4= 

| RD2-seed1=
| RD2-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] |USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''[[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Mēnerts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Fināls
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Mēnerts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Nelsons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Viljams Nelsons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 3 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|3}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418130600/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-flyweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120014 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/flyweight-freestyle-115-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem mušas svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 52,2 kg]]</text>
      <sha1>4sfmizvzbi9r0mxrxb926a36tg4ahlc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valerians Tevzadze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638687</id>
    <revision>
      <id>4516570</id>
      <parentid>4516209</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:27:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4516570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5857" sha1="hk5a37m0envjga8ifa83gzwliervzp4" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valerians Tevzadze
|          vārds_orig = ''ვალერიან თევზაძე''
|              attēls = ვალერიან თევზაძე.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1894
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 10
|            dz_vieta = [[Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā|Gruzija]]
|              m_gads = 1985
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 13
|             m_vieta = {{vieta|Polija|Dzeržoņova}}
|           pilsonība = 
|             tautība = [[gruzīni|gruzīns]]
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[Pulkvežleitnants]]
|      dienesta_laiks =
|              valsts = [[File:Flag of Georgia (1918–1921, 4-5).svg|23px]] [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]]&lt;br&gt;{{POL}}
|           struktūra = {{Plainlist|
[[Gruzijas Demokrātiskās Republikas armija]]&lt;br&gt;[[Polijas bruņotie spēki (1918—1939)|Polijas bruņotie spēki]]&lt;br&gt;[[Armia Krajowa]]
}}
|             vienība = 
|        nodarbošanās = karavīrs
|           komandēja = 
|              kaujas = {{Plainlist|
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Otrais pasaules karš]]
* {{*}}[[Polijas kampaņa|1939. gada aizsardzības karš]]
* {{*}}[[Operācija &quot;Tempest&quot;]]
}}
|         apbalvojumi = [[file:POL Virtuti Militari Srebrny BAR.svg|25px]] [[Virtuti Militari]]
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Valerians Tevzadze''' ({{val|ka|ვალერიან თევზაძე}}, {{val|pl|Walerian Tevzadze}}) (dzimis {{dat|1894|2|10}}; miris {{dat|1985|12|13}}) bija [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas Demokrātiskās Republikas]] un vēlāk [[Polija]]s [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[militārpersona]], un Polijas pagrīdes pretošanās kustības dalībnieks [[Polijas vācu okupācija (1939—1945)|Polijas okupācijas]] laikā.

Viņš dienēja Gruzijas Demokrātiskajā Republikas (1918.–1921.) armijā. Pēc tam, kad [[Sarkanā armija|padomju spēki]] [[Padomju—Gruzijas karš|okupēja]] valsti, viņš devās trimdā uz Poliju un pievienojās [[Polijas Bruņotie spēki|Polijas armijai]] kā [[pulkvedis]]. [[Polijas kampaņa|Nacistu iebrukuma laikā]] 1939. gadā viņš piedalījās Varšavas ziemeļu aizsardzībā. Vēlāk viņam tika piešķirts Polijas apbalvojuma [[Virtuti Militari]] Sudraba krusts. Vācu okupācijas laikā Polijā viņš pievienojās [[Armia Krajowa]].&lt;ref name=RO&gt;{{cite web|url=https://www.tvsudecka.pl/wiadomosci/64187,32-rocznica-smierci-waleriana-tewzadze?p=3797|title=32. Rocznica śmierci Waleriana Tewzadze|website=Telewizja Sudecka|accessdate=5 October 2019|language=Polish}}&lt;/ref&gt;  Polijas pagrīdes pretošanās kustības ietvaros viņš izmantoja pseidonīmu ''Tomašs''. Pēc tam, kad Sarkanā armija pārņēma kontroli pār Poliju, Valerians Tevzadze pievienojās poļu pagrīdei cīņā pret [[Komunisms|komunistiem]], līdz savai nāvei 1985. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja [[Dzeržoņova]]s pilsētā, kur arī nomira un tika apbedīts vietējā kapsētā. Uz viņa kapa ir iegravēti vārdi: &quot;Jako Gruzin chciałbym być pochowany w Gruzji, ale jestem szczęśliwy, że będę pochowany w ziemi szlachetnego i dzielnego Narodu Polskiego&quot; (&quot;Kā gruzīns es vēlētos tikt apglabāts Gruzijā, bet esmu laimīgs, ka tikšu apglabāts cildenās un drosmīgās poļu tautas zemē.&quot;)
== Piemiņa ==
[[File:Dzierżoniów, Świdnicka, dům.jpg|thumb|Nams Dzeržoņovā kur dzīvoja Valerians Tevzadze|left]]
Uz Tevzadzes mājas fasādes Dzeržoņovā ir novietota piemiņas plāksne.

Tevzadze ir viens no cilvēkiem, kas attēlots dokumentālajā filmā ''W rogatywce i tygrysiej skórze'', kuras režisors ir Jerži Lubašs.

2009. gadā Gruzijas vēstnieka Polijā Konstantīna Kavtaradzes klātbūtnē pie Spółdzielnia Mieszkaniowa (Mājokļu kooperatīva) galvenās mītnes Dzeržoņovā tika atklāts Tevzadzem veltīts piemineklis.

2019. gadā Polijas premjerministrs [[Mateušs Moraveckis]] apmeklēja Valeriana Tevzadzes kapu Dzeržoņovas kapsētā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.tvsudecka.pl/wiadomosci/67529,premier-morawiecki-w-dzierzoniowie-aktualizacja-wideo|title=Premier Morawiecki w Dzierżoniowie (aktualizacja wideo)|website=Telewizja Sudecka|accessdate=5 October 2019|language=Polish}}&lt;/ref&gt;

Dzeržoņovā tiek organizēts ikgadējais šaha turnīrs ''Tewzadze Open'', kas veltīts Tevzadzes piemiņai.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.chessarbiter.com/turnieje/2019/ti_539/regulations.html?l=pl|title=X Tewzadze Open|accessdate=5 October 2019|language=Polish}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Bibliogrāfija ==
* [[Marian Porwit]], ''Obrona Warszawy 1939 r.'', [[Spółdzielnia Wydawnicza „Czytelnik”|Czytelnik]], Warszawa 1979.
* [[Wojciech Borzobohaty]], ''Jodła'', [[Instytut Wydawniczy Pax|PAX]], Warszawa 1984.
* Jarosław Kresa, ''Dobry człowiek, a jak krzemień twardy'' w miesięczniku „Twoja Spółdzielnia”, Dzierżoniów, kwiecień 2008.
* Pro Georgia 2008, Edited by David Kolbaia.
== Ārējās saites ==
*{{en ikona}} [http://griffon.gol.ge/liubah.htm Georgian Officers Fighting for Poland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20040831030902/http://griffon.gol.ge/liubah.htm |date={{dat|2004|08|31||bez}} }}
*{{en ikona}} [http://www.georgianbiography.com/bios/t/tevzadze.htm Dictionary of Georgian National Biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206060645/http://www.georgianbiography.com/bios/t/tevzadze.htm |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Tevzadze, Valerians}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Gruzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Polijas virsnieki]]</text>
      <sha1>hk5a37m0envjga8ifa83gzwliervzp4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638700</id>
    <revision>
      <id>4516557</id>
      <parentid>4516278</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:13:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4516557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9028" sha1="3sj1wmkpy7a0j8dry95ex56mhnq6cg3" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 7
|nations =     1
|gold=         [[Izidors Niflots]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Augusts Vesters]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Luiss Streblers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 54 kg vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 56,7 kg (gaiļa svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja septiņi sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 56,7 kg (125 mārciņām) jeb gaiļa svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Bantamweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Mark Twain#Publishers|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120018 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Bantamweight, Freestyle (≤125 lbs [57 kg]), Me |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Izidors Niflots]], sudraba medaļu — [[Augusts Vesters]], savukārt bronzas medaļu — [[Luiss Streblers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Bantamweight, Freestyle (≤125 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Pusfināli'''
| RD3= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3=  '''{{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD1-seed5=
| RD1-team5= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score5= '''U'''
| RD1-seed6=
| RD1-team6= {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score6=

| RD1-seed7=
| RD1-team7=
| RD1-score7=
| RD1-seed8=
| RD1-team8=
| RD1-score8=

| RD2-seed1= 
| RD2-team1= {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''{{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''

| RD2-seed3=
| RD2-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score3= '''U'''
| RD2-seed4=
| RD2-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score4=

| RD3-seed1=
| RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score1= '''U'''
| RD3-seed2=
| RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score2=

| RD3-seed3=
| RD3-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score3=
| RD3-seed4=
| RD3-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score4=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Pusfināli || Fināli / 3. vietas cīņa
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Izidors Niflots]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Steblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Augusts Vesters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Luiss Steblers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left|[[Miltons Vaithērsts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fērgusons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Džons Kardvels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' 
|-
| rowspan=2| 6/7 || align=left|[[Frederiks Fergusons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Čārlzs Stīvenss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 7 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120018 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]</text>
      <sha1>3sj1wmkpy7a0j8dry95ex56mhnq6cg3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516558</id>
      <parentid>4516557</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:14:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultātu kopsavilkums */</comment>
      <origin>4516558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9030" sha1="rk9ajeyksfnneu4z1gcers0ap2d0r0w" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 7
|nations =     1
|gold=         [[Izidors Niflots]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Augusts Vesters]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Luiss Streblers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 54 kg vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 56,7 kg (gaiļa svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja septiņi sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 56,7 kg (125 mārciņām) jeb gaiļa svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Bantamweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Mark Twain#Publishers|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120018 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Bantamweight, Freestyle (≤125 lbs [57 kg]), Me |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Izidors Niflots]], sudraba medaļu — [[Augusts Vesters]], savukārt bronzas medaļu — [[Luiss Streblers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Bantamweight, Freestyle (≤125 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Pusfināli'''
| RD3= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3=  '''{{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD1-seed5=
| RD1-team5= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score5= '''U'''
| RD1-seed6=
| RD1-team6= {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score6=

| RD1-seed7=
| RD1-team7=
| RD1-score7=
| RD1-seed8=
| RD1-team8=
| RD1-score8=

| RD2-seed1= 
| RD2-team1= {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''{{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''

| RD2-seed3=
| RD2-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score3= '''U'''
| RD2-seed4=
| RD2-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score4=

| RD3-seed1=
| RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score1= '''U'''
| RD3-seed2=
| RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score2=

| RD3-seed3=
| RD3-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score3=
| RD3-seed4=
| RD3-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score4=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Pusfināli || Fināli / 3. vietas cīņa
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Izidors Niflots]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Augusts Vesters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Luiss Streblers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left|[[Miltons Vaithērsts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fērgusons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Džons Kardvels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' 
|-
| rowspan=2| 6/7 || align=left|[[Frederiks Fergusons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Čārlzs Stīvenss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 7 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120018 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]</text>
      <sha1>rk9ajeyksfnneu4z1gcers0ap2d0r0w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516568</id>
      <parentid>4516558</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:24:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultātu kopsavilkums */</comment>
      <origin>4516568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9029" sha1="eeidjsc39qgxab1dd25hs61w3zaum8c" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 7
|nations =     1
|gold=         [[Izidors Niflots]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Augusts Vesters]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Luiss Streblers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 54 kg vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 56,7 kg (gaiļa svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja septiņi sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 56,7 kg (125 mārciņām) jeb gaiļa svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Bantamweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Mark Twain#Publishers|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120018 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Bantamweight, Freestyle (≤125 lbs [57 kg]), Me |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Izidors Niflots]], sudraba medaļu — [[Augusts Vesters]], savukārt bronzas medaļu — [[Luiss Streblers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Bantamweight, Freestyle (≤125 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Pusfināli'''
| RD3= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3=  '''{{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD1-seed5=
| RD1-team5= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score5= '''U'''
| RD1-seed6=
| RD1-team6= {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score6=

| RD1-seed7=
| RD1-team7=
| RD1-score7=
| RD1-seed8=
| RD1-team8=
| RD1-score8=

| RD2-seed1= 
| RD2-team1= {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''{{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''

| RD2-seed3=
| RD2-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score3= '''U'''
| RD2-seed4=
| RD2-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score4=

| RD3-seed1=
| RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score1= '''U'''
| RD3-seed2=
| RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score2=

| RD3-seed3=
| RD3-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score3=
| RD3-seed4=
| RD3-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score4=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Pusfināli || Fināli / 3. vietas cīņa
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Izidors Niflots]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Augusts Vesters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Luiss Streblers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left|[[Miltons Vaithērsts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Džons Kardvels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' 
|-
| rowspan=2| 6/7 || align=left|[[Frederiks Fergusons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Čārlzs Stīvenss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Augusts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 7 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120018 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]</text>
      <sha1>eeidjsc39qgxab1dd25hs61w3zaum8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516601</id>
      <parentid>4516568</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:21:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9019" sha1="1eogtrhdwqfy2peijl4pkv3stf76n8n" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 7
|nations =     1
|gold=         [[Izidors Niflots]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Ogasts Vesters]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Luiss Streblers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 54 kg vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 56,7 kg (gaiļa svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja septiņi sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 56,7 kg (125 mārciņām) jeb gaiļa svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Bantamweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Mark Twain#Publishers|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120018 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Bantamweight, Freestyle (≤125 lbs [57 kg]), Me |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Izidors Niflots]], sudraba medaļu — [[Ogasts Vesters]], savukārt bronzas medaļu — [[Luiss Streblers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Bantamweight, Freestyle (≤125 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Pusfināli'''
| RD3= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3=  '''{{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD1-seed5=
| RD1-team5= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score5= '''U'''
| RD1-seed6=
| RD1-team6= {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score6=

| RD1-seed7=
| RD1-team7=
| RD1-score7=
| RD1-seed8=
| RD1-team8=
| RD1-score8=

| RD2-seed1= 
| RD2-team1= {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''{{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''

| RD2-seed3=
| RD2-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score3= '''U'''
| RD2-seed4=
| RD2-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score4=

| RD3-seed1=
| RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score1= '''U'''
| RD3-seed2=
| RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score2=

| RD3-seed3=
| RD3-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score3=
| RD3-seed4=
| RD3-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score4=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Pusfināli || Fināli / 3. vietas cīņa
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Izidors Niflots]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ogasts Vesters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Luiss Streblers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left|[[Miltons Vaithērsts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Džons Kardvels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' 
|-
| rowspan=2| 6/7 || align=left|[[Frederiks Fergusons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Čārlzs Stīvenss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 7 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120018 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]</text>
      <sha1>1eogtrhdwqfy2peijl4pkv3stf76n8n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516616</id>
      <parentid>4516601</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9020" sha1="mm6qjes82a7l97dqslcr169krfh01k8" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 7
|nations =     1
|gold=         [[Izidors Niflots]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Ogasts Vesters]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Luiss Streblers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 54 kg vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 56,7 kg (gaiļa svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja septiņi sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 56,7 kg (125 mārciņām) jeb gaiļa svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Bantamweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Mark Twain#Publishers|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120018 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Bantamweight, Freestyle (≤125 lbs [57 kg]), Men |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Izidors Niflots]], sudraba medaļu — [[Ogasts Vesters]], savukārt bronzas medaļu — [[Luiss Streblers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Bantamweight, Freestyle (≤125 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Pusfināli'''
| RD3= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3=  '''{{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD1-seed5=
| RD1-team5= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score5= '''U'''
| RD1-seed6=
| RD1-team6= {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score6=

| RD1-seed7=
| RD1-team7=
| RD1-score7=
| RD1-seed8=
| RD1-team8=
| RD1-score8=

| RD2-seed1= 
| RD2-team1= {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''{{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''

| RD2-seed3=
| RD2-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score3= '''U'''
| RD2-seed4=
| RD2-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score4=

| RD3-seed1=
| RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score1= '''U'''
| RD3-seed2=
| RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score2=

| RD3-seed3=
| RD3-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score3=
| RD3-seed4=
| RD3-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score4=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Pusfināli || Fināli / 3. vietas cīņa
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Izidors Niflots]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ogasts Vesters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Luiss Streblers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left|[[Miltons Vaithērsts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Džons Kardvels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' 
|-
| rowspan=2| 6/7 || align=left|[[Frederiks Fergusons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Čārlzs Stīvenss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 7 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120018 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]</text>
      <sha1>mm6qjes82a7l97dqslcr169krfh01k8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516624</id>
      <parentid>4516616</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite book → {{grāmatas atsauce, {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{main| → {{pamatraksts| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9043" sha1="2ufs5i0qt37lgkzsukqd3sy3axq0trr" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =       Brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem
|games =       1904. gada Vasaras
|image =       
|image_size =  
|caption =    
|venue =       {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =        1904. gada 14. — 15. oktobris
|competitors = 7
|nations =     1
|gold=         [[Izidors Niflots]]
|goldNOC =     USA
|silver=       [[Ogasts Vesters]]
|silverNOC =   USA
|bronze =      [[Luiss Streblers]]
|bronzeNOC =   USA
|win_value=
|prev = 
|next = {{flaga|GBR}} [[Cīņas sports. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 54 kg vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Brīvā cīņa līdz 56,7 kg (gaiļa svara kategorijā) vīriešiem''' bija viena no septiņām [[brīvā cīņa|brīvās cīņas]] disciplīnām [[cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika 1904. gada 14. un 15. oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Šajā disciplīnā startēja septiņi sportisti no ASV. Disciplīnas svara kategorijā līdz 56,7 kg (125 mārciņām) jeb gaiļa svars. Šī bija pirmā reize, kad šāda disciplīna, tāpat kā visas pārējās brīvās cīņas disciplīnas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html |archive-date=2026. gada 1. septembris |title=Wrestling at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Bantamweight, Freestyle |accessdate=2026. gada septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |title=Spalding's Official Athletic Almanac for 1905 |publisher=[[Marks Tvens|American Publishing Company]] |year=1905 |page=245 |editor-last=Sullivan |editor-first=James E. |publication-place=[[Ņujorka|New York City]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/120018 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=Wrestling at the 1904 Summer Olympics: Bantamweight, Freestyle (≤125 lbs [57 kg]), Men |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

Visas olimpiskās medaļas ieguva [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Izidors Niflots]], sudraba medaļu — [[Ogasts Vesters]], savukārt bronzas medaļu — [[Luiss Streblers]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 1. septembris| title=St. Louis 1904 Wrestling Bantamweight, Freestyle (≤125 pounds) Men Results |accessdate=2026. gada 1. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{8TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Pusfināli'''
| RD3= '''Fināls'''

| RD1-seed1=
| RD1-team1= '''{{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score1= '''U'''
| RD1-seed2=
| RD1-team2= {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score2=

| RD1-seed3=
| RD1-team3=  '''{{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score3= '''U'''
| RD1-seed4=
| RD1-team4= {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score4=

| RD1-seed5=
| RD1-team5= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD1-score5= '''U'''
| RD1-seed6=
| RD1-team6= {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD1-score6=

| RD1-seed7=
| RD1-team7=
| RD1-score7=
| RD1-seed8=
| RD1-team8=
| RD1-score8=

| RD2-seed1= 
| RD2-team1= {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score1=
| RD2-seed2=
| RD2-team2= '''{{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score2= '''U'''

| RD2-seed3=
| RD2-team3= '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD2-score3= '''U'''
| RD2-seed4=
| RD2-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD2-score4=

| RD3-seed1=
| RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score1= '''U'''
| RD3-seed2=
| RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score2=

| RD3-seed3=
| RD3-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''{{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| RD3-score3=
| RD3-seed4=
| RD3-team4= {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}}
| RD3-score4=
}}

== Rezultātu kopsavilkums ==
{{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara
{{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Pusfināli || Fināli / 3. vietas cīņa
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Izidors Niflots]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ogasts Vesters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Stīvenss]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z'''
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Luiss Streblers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Džons Kardvels]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U'''
|-
| rowspan=2| 4/5 || align=left|[[Miltons Vaithērsts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Fergusons]]|USA|1904. gada vasaras}} '''U''' || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Džons Kardvels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{Valsts OS sportists|[[Izidors Niflots]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || {{Valsts OS sportists|[[Luiss Streblers]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' 
|-
| rowspan=2| 6/7 || align=left|[[Frederiks Fergusons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Miltons Vaithērsts]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|-
| align=left|[[Čārlzs Stīvenss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{Valsts OS sportists|[[Ogasts Vesters]]|USA|1904. gada vasaras}} '''Z''' || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 7 sportisti no vienas valsts. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WRE/mens-bantamweight-freestyle.html Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/120018 Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/wrestling/bantamweight-freestyle-125-pounds-men Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem (''Olympics'')] {{en}}

{{Brīvās cīņas disciplīnas vīriešiem olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

[[Kategorija:Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Brīvā cīņa, 56,7 kg]]</text>
      <sha1>2ufs5i0qt37lgkzsukqd3sy3axq0trr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASCOD 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638701</id>
    <revision>
      <id>4516578</id>
      <parentid>4516299</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:49:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4516578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10670" sha1="64f6w71o51ai1ccz3j645tpclom6cnn" xml:space="preserve">{{Bruņu mašīnas infokaste 
|      nosaukums= ASCOD 2
|        attēls= [[Attēls:ASCOD 2 UT30 Mk II.jpg|250px|''ASCOD 2'' demonstrācijas modelis 2019. gadā]]
|    virsraksts=
|       apkalpe= 
|        garums= 
|       platums= 
|      augstums= 
|          masa= līdz 45 t
|        bruņas= velmēta tērauda bruņas&lt;br /&gt;iespējams uzstādīt reaktīvās bruņas un komponētās bruņas
|     primārais= 
|   sekundārais= 
|       dzinējs= MTU [[dīzeļdzinējs]]
| dzinēja_jauda= līdz 1100 zs
|ātrums_uz ceļa= 
| zs_koeficents= 
|maks. attālums= 
}}
'''ASCOD 2''' (saīsinājums no '''''Austrian Spanish Cooperation Development 2'''''), tāpat zināms kā '''ASCOD SV''' (''Special Vehicle''), ir [[ASCOD]] [[bruņutransportieris|bruņutransportiera]] evolūcija ar palielinātu [[kravnesība|kravnesību]] un uzlabotu platformu.&lt;ref name=&quot;GDELS-ASCOD 2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASCOD {{!}} GDELS |url=https://www.gdels.com/en/products/tracked-vehicles/ascod |archive-url=https://web.archive.org/web/20250625234050/https://www.gdels.com/en/products/tracked-vehicles/ascod |archive-date=25 June 2025 |access-date=2025-06-25 |website=www.gdels.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

Uzsākot šo programmu, tās mērķis bija eksporta iespēju radīšana.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Sánchez |first=Javier |date=2025-01-11 |title=VCI/C Pizarro Fase II (Vehículo de Combate de Infantería/Caballería Pizarro Fase II) |url=https://tanks-encyclopedia.com/modern/spain/vci-c-pizarro-fase-ii-vehiculo-de-combate-de-infanteria-caballeria-pizarro-fase-ii/ |access-date=2025-06-26 |website=Tank Encyclopedia |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzlabota [[ASCOD]] versija ar nosaukumu ASCOD 2 izstrādāta uzņēmumā ''General Dynamics'', un tā prezentēta 2004. gadā.&lt;ref name=&quot;ASCOD_flyer&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Superior performance in any environment – ASCOD |url=http://www.gdels.com/brochures/tracked_ascod2.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20150615234144/http://www.gdels.com/brochures/tracked_ascod2.pdf |archive-date=15 June 2015 |accessdate=20 September 2015 |website=General Dynamics European Land Systems (gdels.com) |publisher=General Dynamics European Land Systems}}&lt;/ref&gt;

Uzlabotai versijai prezentācijā bija sekojošas īpašības:&lt;ref name=&quot;ASCOD_flyer&quot; /&gt;
* Dzinējs: MTU 8V 199T21, 600 kilovati (820 zs)
* Transmisija: ''Renk HSWL 256 B''
* Kāpurķēdes: ''Diehl 1028''
* Masa: 38 tonnas (iespējams palielināt līdz 42 tonnām)
Laika gaitā šī varianta iespējas paplašinātas, izstrādājot vairākus apakšvariantus ''[[General Dynamics Land Systems]]'' (''GDELS'') grupā.

=== Pirmie modeļi ===
Kad izlaida ASCOD 2 platformu, ''GDELS'' prezentēja vairākus demonstrācijas modeļus, lai piesaistītu potenciālos klientus. To vidū bija:&lt;ref name=&quot;ASCOD_flyer&quot; /&gt;
* [[Kājnieku kaujas mašīna]] ar SP-30 torni, tāda pati kā [[Spānija]]s un [[Austrija]]s pasūtītās.
* [[Bruņutransportieris]] ar pazeminātu jumtu, kas apbruņots ar [[attālināti vadāmais kaujas modulis|attālināti vadāmo kaujas moduli]] ''BAE Lemur''.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Foss |first1=Christopher F. |title=Eurosatory 2014: GDELS-SBS displays latest ASCOD 2 |url=http://www.janes.com/article/39203/eurosatory-2014-gdels-sbs-displays-latest-ascod-2 |accessdate=20 September 2015 |website=janes.com |publisher=Jane's IHS}}&lt;/ref&gt;

2008. gada demonstrācijas modeļi:
* uzlabots variants ar nosaukumu ''PSO'' (''peace support operations'' — 'miera atbalsta operācijas').&lt;ref name=&quot;ASCOD_flyer&quot; /&gt;
* modelis ''Donar'', 155 mm pašgājēja [[haubice]] uz ASCOD 2 šasijas, aprīkota ar ''KMW'' [[artilērijas ieroču modulis|artilērijas ieroču moduli]], kas izmanto lielāko daļu no ''[[Panzerhaubitze 2000|PzH 2000]]'' ieroču sistēmas, tikai automatizētu. Šo prototipu izmantoja mobilitātes testēšanai un šaušanas izmēģinājumiem [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=General Dynamics European Land Systems Press Release |url=http://www.gdels.com/descargas/DONARPressRelease17.06.08.REV.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110711081410/http://www.gdels.com/descargas/DONARPressRelease17.06.08.REV.pdf |archive-date=2011-07-11 |access-date=2010-03-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=DONAR – The revolution of artillery |url=http://www.kmweg.com/home/artillery/autonomous-howitzer/donar/product-information.html |accessdate=22 September 2015 |website=kmweg.de |publisher=Krauss-Maffei Wegmann}}&lt;/ref&gt;
Lai gan neviens no šiem demonstrācijas modeļiem nav nonācis ražošanā, tas bija pirmais solis ceļā uz komerciāliem panākumiem, pārdodot simtiem transportlīdzekļu un palielinot pārdošanas apjoma potenciālu.

== Modeļi ==

=== ASCOD ''Hunter'' ===
==== Izvēle ====
[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] dienestā ekspluatē britu [[Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika|CVR(T)]], kurus iegādājās lietotus (tostarp FV103, FV104 un FV107). Pirmos CVR(T) ar nelieliem uzlabojumiem saņēma 2015. gada septembrī, bet pārējos transportlīdzekļus piegādāja no 2016. gada līdz 2020. gada sākumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2022-03-06 |title=Latvian CVR-T Fleet on ALLIED SPIRIT 22 |url=https://www.joint-forces.com/features/51755-latvian-cvr-t-fleet-on-allied-spirit-22 |access-date=2025-06-26 |website=Joint Forces News |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvia to buy anti-tank mines from Spain |url=https://eng.lsm.lv/article/society/defence/01.11.2025-latvia-to-buy-anti-tank-mines-from-spain.a620721/ |date=November 1, 2025 |access-date=13 November 2025 |website=LSM+ English (Latvian Public Media) }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='ASCOD' military vehicle moves forward in Latvia |url=https://eng.lsm.lv/article/society/defence/28.11.2025-ascod-military-vehicle-moves-forward-in-latvia.a624192/ |date=November 28, 2025 |access-date=1 December 2025 |website=LSM+ English (Latvian Public Media) }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] Latvijas varas iestādes meklēja CVR(T) pēcteci, jo tam trūkst dažu mūsdienu kaujas laukam nepieciešamo tehnoloģiju, kā arī tāpēc, ka Latvija vēlētos atbalstīt Ukrainu ar saviem esošajiem bruņutransportlīdzekļiem. CVR(T) piegādi Ukrainai apstiprināja 2024. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvia Transfers CVR(T) Armored Vehicles to Ukraine as Part of Military Aid – Oj |url=https://odessa-journal.com/latvia-will-transfer-cvr-armored-vehicles-to-ukraine |access-date=2025-06-26 |website=odessa-journal.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijai prezentēto un tās armijas testēto transportlīdzekļu vidū bija ASCOD 2, [[CV90]], [[K21]] un ''Otokar Tulpar''.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2024-11-14 |title=Lettland entscheidet sich für ASCOD von GDELS {{!}} GDELS |url=https://www.gdels.com/de/media/news/latvia-selects-ascod-from-gdels-xe65489uaabzopwyirbzh5mg |access-date=2025-06-26 |website=www.gdels.com |language=de}}&lt;/ref&gt; 2024. gada martā pēc testēšanas fāzes informācijas no [[Dienvidkoreja]]s liecināja, ka K21 uzrādīja vislabāko sniegumu un ka to, visticamāk, izvēlēsies Latvija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 March 2024 |title=Hanwha's K21 Infantry Fighting Vehicle Gets Latvia Export Green Light |url=https://www.businesskorea.co.kr/news/articleView.html?idxno=213868}}&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] izvēlējās ASCOD 2.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Pirmo līgumu par 42 transportlīdzekļiem parakstīja 2025. gada janvārī, un tā vērtība lēsta 373 miljonu eiro apmērā (ieskaitot loģistikas atbalsta paketi).&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felstead |first=Peter |date=2025-01-30 |title=Latvian MoD orders 42 ASCOD IFVs from GDELS-Santa Bárbara Sistemas – European Security &amp; Defence |url=https://euro-sd.com/2025/01/major-news/42349/latvia-orders-42-ascod-ifvs/ |access-date=2025-06-26 |language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā [[Saeima]] apstiprināja otrās partijas, kurā būtu vēl 42 transportlīdzekļi, iegādi.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvia to Procure 42 Additional ASCOD Infantry Fighting Vehicles |url=https://thedefensepost.com/2025/06/23/latvia-ascod-vehicles/ |access-date=2025-06-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Ražošana ====
2025. gada janvārī, parakstot līgumu, tika paziņots, ka pirmā transportlīdzekļa piegāde plānota 2026. gadā, savukārt atlikušie 41 — 2027. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2025. gada maijā ''[[Patria (uzņēmums)|Patria]]'' paziņoja, ka saskaņā ar licenci viņi nodarbosies ar transportlīdzekļu komplektāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-30 |title=Patria to begin assembly of ASCOD Infantry Fighting Vehicles in Latvia |url=https://www.patriagroup.com/newsroom/news/2025/patria-to-begin-assembly-of-ascod-infantry-fighting-vehicles-in-latvia |access-date=2025-06-26 |website=Patria |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Dizains ====
Līdz ar pirmās partijas pasūtījumu arī atklāja plašāku informāciju par [[kājnieku kaujas mašīna]]s komplektāciju.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

* ASCOD 2 transportlīdzeklis:
** transmisija ''Renk HSWL256B''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=ES&amp;T Redaktion |date=2025-07-05 |title=Renk HSWL 256B-Getriebe für lettische Schützenpanzer Ascod |url=https://esut.de/2025/07/meldungen/61194/renk-hswl-256b-getriebe-fuer-lettische-schuetzenpanzer-ascod/ |access-date=2025-07-05 |website=esut.de |language=de}}&lt;/ref&gt;
** gumijas kāpurķēdes (piegādā ''Soucy'')
** [[STANAG 4569|STANAG 4569 4. līmeņa]] aizsardzība
** atvērtā elektroniskā arhitektūra
** C4I sistēma
* ''Elbit Systems UT30 Mk2'', tālvadības tornis (līgums noslēgts 2025. gada aprīlī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Malyasov |first=Dylan |date=2025-04-09 |title=Elbit wins $100M NATO turret deal |url=https://defence-blog.com/elbit-wins-100m-nato-turret-deal/ |access-date=2025-06-26 |website=defence-blog.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
** ''[[Mk44 Bushmaster II]]'' [[30 mm kalibrs|30 mm kalibra]] (30×173 mm) automātiskais lielgabals
** ''[[Iron Fist (aktīvā aizsardzība)|Iron Fist]]'' agresīvās [[aktīvās aizsardzības sistēma]]
** apsvērta iespēja izmantot [[prettanku vadāmā raķete|prettanku vadāmo raķeti]] ''[[Spike LR2]]'', kas jau ir integrēta ar [[Rumānija]]s kājnieku kaujas mašīnas ''[[Mowag Piranha V|Piranha V]]'' torni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Tanki]]
[[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]]</text>
      <sha1>64f6w71o51ai1ccz3j645tpclom6cnn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berikšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638720</id>
    <revision>
      <id>4516860</id>
      <parentid>4516389</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:01:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4516860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5459" sha1="8fusb6pckox5nvtvtsqlod1m2d6ci1u" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berikšīra
| official_name = ''Berwickshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Bhearaig''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Humecastle01.jpg
| image2 = Former Sheriff Court, Duns.jpg
| image3 = Greenlaw Town Hall - geograph.org.uk - 3635126.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Hjūmas pils; Bijusī šerifa tiesa Dansā; Grīnlo rātsnams
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Berwickshire County.svg
| map_caption1 = Berikšīras grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Skotišbordersa]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Berika]], [[Dansa]], [[Lodera]], [[Grīnlo]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 12. gadsimts
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 1184
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 1971
| population_total = 20762
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 45
| lats = 
| latNS = N
| longd = 2
| longm = 30
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 535
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Berikšīra''' ({{val|en|Berwickshire}}, {{val|gd|Siorrachd Bhearaig}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Skotišbordersa]]s pašvaldību apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidaustrumos un robežojas dienvidaustrumos ar [[Anglija]]s [[Nortamberlenda]]s grāfisti, dienvidrietumos — ar [[Roksborošīra|Roksborošīru]], rietumos — ar [[Viduslotjana|Viduslotjanu]], ziemeļos — ar [[Austrumlotjana|Austrumlotjanu]], bet austrumos krastus apskalo [[Ziemeļjūra]]. Vēsturiski grāfistes galvenā pilsēta, kas deva tai nosaukumu, bija [[Berika]], bet kopš 1482. gada, kad to iekļāva Anglijā, administratīvais centrs pārmaiņus bija [[Dansa|Dansā]] un [[Grīnlo]]. Karaliskā boro (''royal burgh'') statuss bija arī [[Lodera]]i.

== Vēsture ==
Zemes starp [[Forta|Fortas]] un [[Tvīda]]s upēm Skotijas kontrolē nonāca 10. gadsimta beigās un 11. gadsimta sākumā. Karalis [[Dāvids I]] 1124. gadā kā pirmajai Skotijā [[Berika]]i piešķīra karaliskā boro (''royal burgh'') statusu. Tajā pašā laikā tika nodibināta Berikas šīra, kas aizņēma viduslaiku Mersas provinces teritoriju.

Šīra ilgstoši bija Anglijas un Skotijas robežkaru teritorija un Berika vairākkārt mainīja valstisko piederību, līdz 1482. gadā nonāca pastāvīgā Anglijas kontrolē. Grāfistes centra funkcijas (šerifa tiesas norises vieta) pārmaiņus pildīja [[Dansa]] un [[Lodera]], līdz 1596. gadā karalis [[Džeimss VI]] par Berikšīras galveno pilsētu pasludināja [[Grīnlo]]. 1661. gadā grāfistes centrs tika pārcelts uz Dansu, bet 1696. gadā pārcelts atpakaļ uz Grīnlo. Tā kā Grīnlo, neskatoties uz centra statusu, palika maza pilsētiņa, bet Dansa bija ievērojami lielāka, 1853. gadā ar parlamenta lēmumu tika noteikts, ka tiesu un administrācijas sapulces var aizvadīt arī Dansā, un jau 1856. gadā tika uzcelta jaunā Dansas administrācijas ēka.
 
1890. gada reformā Berikšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti. Grāfistes padomes pirmā sēde notika Grīnlo, kur nolēma, ka turpmākās sēdes notiks Dansā. Neskatoties uz to, Grīnlo palika par grāfistes oficiālo centru. 1975. gada administratīvajā reformā Berikšīras grāfiste tika likvidēta. Lielākajā daļā grāfistes teritorijas izveidoja Berikšīras distriktu ar centru [[Dansa|Dansā]], vienu pagastu iekļāva Roksboro distriktā, bet piecus pagastus iekļāva Etrikas un Loderdeilas distriktā; visus distriktus iekļāva Bordersas reģionā. 

1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un Bordersas reģionu reorganizēja par vienotu Skotišbordersas pašvaldības apgabalu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt; Berikšīra distrikta robežās turpina funkcionēt kā leitnantūras apgabals.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>8fusb6pckox5nvtvtsqlod1m2d6ci1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas 5. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638731</id>
    <redirect title="Jelgavas Aspazijas vidusskola" />
    <revision>
      <id>4516448</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Colbertson pārvietoja lapu [[Jelgavas 5. vidusskola]] uz [[Jelgavas Aspazijas vidusskola]]: Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="baata2nn7sealdsgtedtxej9pof2qxa" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jelgavas Aspazijas vidusskola]]</text>
      <sha1>baata2nn7sealdsgtedtxej9pof2qxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Latviešu Izcīnītāju Intuziasts</title>
    <ns>3</ns>
    <id>638732</id>
    <revision>
      <id>4516451</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:11:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4516451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="204" sha1="jd9ox1qkpmo358m8y8nylxx1jt9z2wa" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Latviešu Izcīnītāju Intuziasts}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 15.11 (EEST)</text>
      <sha1>jd9ox1qkpmo358m8y8nylxx1jt9z2wa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas 4. sākumskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638733</id>
    <redirect title="Jelgavas sākumskola" />
    <revision>
      <id>4516453</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Colbertson pārvietoja lapu [[Jelgavas 4. sākumskola]] uz [[Jelgavas sākumskola]]: Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="dar09lsmvdnxu8qruy2bz020ijqfqi5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jelgavas sākumskola]]</text>
      <sha1>dar09lsmvdnxu8qruy2bz020ijqfqi5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas 4. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638734</id>
    <redirect title="Jelgavas Lielupes vidusskola" />
    <revision>
      <id>4516456</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>Colbertson pārvietoja lapu [[Jelgavas 4. vidusskola]] uz [[Jelgavas Lielupes vidusskola]]: Skolai jauns nosaukums</comment>
      <origin>4516456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="ov3swmphb0r1m1118nhi31u4x2p8wu8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jelgavas Lielupes vidusskola]]</text>
      <sha1>ov3swmphb0r1m1118nhi31u4x2p8wu8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dansa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638735</id>
    <revision>
      <id>4516461</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:29:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                    = Dansa | official_name            = ''Duns''&lt;br/&gt;''Na Dùintean'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 =  | motto                    =  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                    = infobox | total_width               = 270 | image_style               = border | perrow                    = 1/2 | image1 = Mercat Cross, Duns - geograph...</comment>
      <origin>4516461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5614" sha1="48bu26ye7iwgt67f2dd9tyagp4q3r4n" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Dansa
| official_name            = ''Duns''&lt;br/&gt;''Na Dùintean''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = Mercat Cross, Duns - geograph.org.uk - 5359126.jpg
| image2 = Duns Castle.jpg
| image3 = Former Sheriff Court, Duns.jpg
}}
| image_caption            = Dansas Tirgus laukums; Dansas pils; Bijusī šerifa tiesas ēka
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 46| lats  = 41 | latNS  = N
| longd = 02| longm = 20| longs = 33 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Skotišbordersa]]
| subdivision_type3        = Vēsturiskā grāfiste
| subdivision_name3        = [[Berikšīra]]
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 3127
| population_as_of         = 2022
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 135
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = TD11
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Dansa''' ({{val|en|Duns}}, {{val|gd|Na Dùintean}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Vēsturiski tā bija [[Berikšīra]]s grāfistes galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsēta atrodas kalnainā apvidū netālu no Lammermūra pakalniem, aptuveni 70 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s un 25 kilometrus uz rietumiem no [[Berika pie Tvīdas|Berikas pie Tvīdas]].

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''dùn'' vai senās britu valodas vārda, kas nozīmē ‘nocietinājums’ vai ‘pilskalns’, norādot uz tuvējo Danslo (''Duns Law'') pakalnu, kur atradās sena nocietināta apmetne.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=100 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dansa rakstītajos avotos pieminēta kopš viduslaikiem. Tās sākotnējā atrašanās vieta bija stratēģiski izdevīgajā Dansa Loa pakalnā, taču 16. gadsimtā angļu iebrukumu un robežkonfliktu laikā apmetne tika nopostīta un vēlāk atjaunota zemākajā līdzenumā, kur tā atrodas mūsdienās. Karalis Džeimss IV 1490. gadā piešķīra Dansai baronijas boro (''burgh of barony'') statusu.

Tā kā vēsturiskais grāfistes centrs Berika pie Tvīdas pastāvīgo Anglijas un Skotijas karu rezultātā 1482. gadā nonāca Anglijas sastāvā, Dansa pakāpeniski pārņēma Berikšīras administratīvās funkcijas, un 1696. gadā ar Skotijas parlamenta lēmumu tā tika oficiāli pasludināta par grāfistes galveno tiesas un administratīvo mītni, lai arī formālā grāfistes galvenā pilsēta bija [[Grīnlo]].

Dansā ir dzimis ievērojamais viduslaiku skolu teologs un filozofs Džons Duns Skots (''John Duns Scotus'', ap 1266–1308). Pilsētā bērnību pavadīja un karjeru sāka arī divkārtējais [[Formula 1|Pirmās formulas]] pasaules čempions [[Džims Klārks]] (1936–1968).

Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Dansa saglabāja Berikšīras grāfistes centra statusu, bet no 1975. līdz 1996. gadam tā kalpoja kā Berikšīras distrikta administratīvais centrs Bordersas reģionā. Kopš 1996. gada tā ietilpst Skotišbordersas apgabalā.

== Saimniecība un satiksme ==
Mūsdienās Dansa ir nozīmīgs lauksaimniecības un tirdzniecības centrs Berikšīras austrumu daļā. Pilsētā attīstīta arī pakalpojumu nozare un tūrisms.

Pilsētu šķērso vairāki reģionālas nozīmes autoceļi (A6105, A6112), kas nodrošina satiksmi ar kaimiņu pilsētām Grīnlo, Koldstrīmu un Beriku pie Tvīdas. Dzelzceļa satiksme uz Dansu tika pārtraukta 20. gadsimta vidū.

== Ievērojamas vietas ==
* Dansas pils (''Duns Castle'') — 14. gadsimta nocietinātā torņa pamatā celta neogotikas stila pils ar plašu parku un dabas rezervātu pilsētas ziemeļrietumos.
* Džima Klārka autosporta muzejs (''Jim Clark Motorsport Museum'') — muzejs, kas veltīts leģendārajam autosportistam Džimam Klārkam un viņa sasniegumiem sportā.
* Danslo (''Duns Law'') — pakalns virs pilsētas, kurā saglabājušās dzelzs laikmeta pilskalna atliekas un vieta, kur 1639. gadā Bīskapu karu laikā bija apmetusies skotu [[Kovenanteri|kovenanteru]] armija lorda Leslija vadībā.
* Džona Duna Skota piemineklis un piemiņas plāksne — veltījums pilsētas slavenajam viduslaiku filozofam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>48bu26ye7iwgt67f2dd9tyagp4q3r4n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516465</id>
      <parentid>4516461</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4516465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5606" sha1="np8zkw27fhp6i97vtcliqcevrv1z3xc" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Dansa
| official_name            = ''Duns''&lt;br/&gt;''Na Dùintean''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = Mercat Cross, Duns - geograph.org.uk - 5359126.jpg
| image2 = Duns Castle.jpg
| image3 = Former Sheriff Court, Duns.jpg
}}
| image_caption            = Dansas Tirgus laukums; Dansas pils; Bijusī šerifa tiesas ēka
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 46| lats  = 41 | latNS  = N
| longd = 02| longm = 20| longs = 33 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Skotišbordersa]]
| subdivision_type3        = Vēsturiskā grāfiste
| subdivision_name3        = [[Berikšīra]]
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 3127
| population_as_of         = 2022
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 135
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = TD11
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Dansa''' ({{val|en|Duns}}, {{val|gd|Na Dùintean}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Vēsturiski tā bija [[Berikšīra]]s grāfistes galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsēta atrodas kalnainā apvidū netālu no Lammermūra pakalniem, aptuveni 70 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s un 25 kilometrus uz rietumiem no [[Berika pie Tvīdas|Berikas pie Tvīdas]].

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''dùn'' vai senās britu valodas vārda, kas nozīmē ‘nocietinājums’ vai ‘pilskalns’, norādot uz tuvējo Danslo (''Duns Law'') pakalnu, kur atradās sena nocietināta apmetne.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=100 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dansa rakstītajos avotos pieminēta kopš viduslaikiem. Tās sākotnējā atrašanās vieta bija stratēģiski izdevīgajā Dansa Loa pakalnā, taču 16. gadsimtā angļu iebrukumu un robežkonfliktu laikā apmetne tika nopostīta un vēlāk atjaunota zemākajā līdzenumā, kur tā atrodas mūsdienās. Karalis Džeimss IV 1490. gadā piešķīra Dansai baronijas boro (''burgh of barony'') statusu.

Tā kā vēsturiskais grāfistes centrs Berika pie Tvīdas pastāvīgo Anglijas un Skotijas karu rezultātā 1482. gadā nonāca Anglijas sastāvā, Dansa pakāpeniski pārņēma Berikšīras administratīvās funkcijas, un 1696. gadā ar Skotijas parlamenta lēmumu tā tika oficiāli pasludināta par grāfistes galveno tiesas un administratīvo mītni, lai arī formālā grāfistes galvenā pilsēta bija [[Grīnlo]].

Dansā ir dzimis ievērojamais viduslaiku skotu teologs un filozofs [[Dunss Skots|Joans Duns Skots]] (ap 1266–1308). Pilsētā bērnību pavadīja un karjeru sāka arī divkārtējais [[Formula 1|Pirmās formulas]] pasaules čempions [[Džims Klārks]] (1936–1968).

Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Dansa saglabāja Berikšīras grāfistes centra statusu, bet no 1975. līdz 1996. gadam tā kalpoja kā Berikšīras distrikta administratīvais centrs Bordersas reģionā. Kopš 1996. gada tā ietilpst Skotišbordersas apgabalā.

== Saimniecība un satiksme ==
Mūsdienās Dansa ir nozīmīgs lauksaimniecības un tirdzniecības centrs Berikšīras austrumu daļā. Pilsētā attīstīta arī pakalpojumu nozare un tūrisms.

Pilsētu šķērso vairāki reģionālas nozīmes autoceļi (A6105, A6112), kas nodrošina satiksmi ar kaimiņu pilsētām Grīnlo, Koldstrīmu un Beriku pie Tvīdas. Dzelzceļa satiksme uz Dansu tika pārtraukta 20. gadsimta vidū.

== Ievērojamas vietas ==
* Dansas pils (''Duns Castle'') — 14. gadsimta nocietinātā torņa pamatā celta neogotikas stila pils ar plašu parku un dabas rezervātu pilsētas ziemeļrietumos.
* Džima Klārka autosporta muzejs (''Jim Clark Motorsport Museum'') — muzejs, kas veltīts leģendārajam autosportistam Džimam Klārkam un viņa sasniegumiem sportā.
* Danslo (''Duns Law'') — pakalns virs pilsētas, kurā saglabājušās dzelzs laikmeta pilskalna atliekas un vieta, kur 1639. gadā Bīskapu karu laikā bija apmetusies skotu [[Kovenanteri|kovenanteru]] armija lorda Leslija vadībā.
* Joana Duna Skota piemineklis un piemiņas plāksne — veltījums pilsētas slavenajam viduslaiku filozofam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>np8zkw27fhp6i97vtcliqcevrv1z3xc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stadler FLIRT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638736</id>
    <revision>
      <id>4516462</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:31:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4516462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1457" sha1="jbd0ze3hmnxlqmjofykzkt6w7vykd2z" xml:space="preserve">'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|500px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 
== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>jbd0ze3hmnxlqmjofykzkt6w7vykd2z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516468</id>
      <parentid>4516462</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T12:44:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4516468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2775" sha1="2qwyaigqqa8pauvqnz9zy6zyyu92oau" xml:space="preserve">'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|500px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 

== Latvijā ==
{{dat|2014|7|1||bez}} [[Pasažieru vilciens]] noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;
== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>2qwyaigqqa8pauvqnz9zy6zyyu92oau</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516493</id>
      <parentid>4516468</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:08:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2805" sha1="rhhov56hx67k8hcpz67w6tex8et2rwm" xml:space="preserve">'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 

== Latvijā ==
{{dat|2014|7|1||bez}} [[Pasažieru vilciens]] noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>rhhov56hx67k8hcpz67w6tex8et2rwm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516498</id>
      <parentid>4516493</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T14:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3777" sha1="rlnqjbqc25r30udcxdvcxirj1ruwf4p" xml:space="preserve">{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = Stadler FLIRT
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = Stadler FLIRT [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004-pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 

== Latvijā ==
{{dat|2014|7|1||bez}} [[Pasažieru vilciens]] noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>rlnqjbqc25r30udcxdvcxirj1ruwf4p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516504</id>
      <parentid>4516498</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:45:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Modeļi */</comment>
      <origin>4516504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3790" sha1="7kpqcmjyqymb8ew5z8itcn8dt5hc5ci" xml:space="preserve">{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = Stadler FLIRT
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = Stadler FLIRT [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004-pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 

== Latvijā ==
{{dat|2014|7|1||bez}} [[Pasažieru vilciens]] noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>7kpqcmjyqymb8ew5z8itcn8dt5hc5ci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516507</id>
      <parentid>4516504</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:49:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijā */ pap</comment>
      <origin>4516507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3874" sha1="g082s3pn68qw85ez8m3sjn8hk0vdskw" xml:space="preserve">{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = Stadler FLIRT
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = Stadler FLIRT [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004-pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 

== Latvijā ==
{{dat|2014|7|1||bez}} [[Pasažieru vilciens]] noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot; un noslēdza līɡumu 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai par 225,3 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>g082s3pn68qw85ez8m3sjn8hk0vdskw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516510</id>
      <parentid>4516507</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T15:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijā */</comment>
      <origin>4516510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3953" sha1="g60bufjvnxvvbsjm8sihe8skqkf09vw" xml:space="preserve">{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = Stadler FLIRT
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = Stadler FLIRT [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004-pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī. 

== Latvijā ==
2013. gada 25. novembrī [[Pasažieru vilciens]] izsludināja konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem, {{dat|2014|7|1||bez}} noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot; un noslēdza līɡumu 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai par 225,3 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>g60bufjvnxvvbsjm8sihe8skqkf09vw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516515</id>
      <parentid>4516510</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:05:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Igaunijā */</comment>
      <origin>4516515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4297" sha1="f2z4hw336pbxan48724fudvvjmcah93" xml:space="preserve">{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = Stadler FLIRT
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = Stadler FLIRT [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004-pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī.
2026. gada 12. janvārī vilciens ''Stadler Flirt'' ar diviem vagoniem atklāja satiksmi no Tallinas caur Tartu uz Rīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Pasažieru vilciens starp Tartu un Rīgu sāks kursēt 12. janvārī] lsm.lv 12.12.2025&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
2013. gada 25. novembrī [[Pasažieru vilciens]] izsludināja konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem, {{dat|2014|7|1||bez}} noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot; un noslēdza līɡumu 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai par 225,3 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>f2z4hw336pbxan48724fudvvjmcah93</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516516</id>
      <parentid>4516515</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:06:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Igaunijā */</comment>
      <origin>4516516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4304" sha1="kmyu5vdya2qj6chns4mrtj6ijedklct" xml:space="preserve">{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = Stadler FLIRT
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = Stadler FLIRT [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004-pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''Stadler FLIRT''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums FLIRT ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'')  Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 m, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|„Stadler FLIRT“ ]]

== Igaunijā ==
2009. gadā [[Elron]] rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī.
2026. gada 12. janvārī dīzeļvilciens ''Stadler Flirt'' ar diviem vagoniem atklāja satiksmi no Tallinas caur Tartu uz Rīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Pasažieru vilciens starp Tartu un Rīgu sāks kursēt 12. janvārī] lsm.lv 12.12.2025&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
2013. gada 25. novembrī [[Pasažieru vilciens]] izsludināja konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem, {{dat|2014|7|1||bez}} noslēdza līgumu ar &quot;Stadler&quot; par 25 elektrovilcienu nomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt; 
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no &quot;Talgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina &quot;[[Škoda Vagonka]]&quot; un noslēdza līɡumu 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai par 225,3 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā [[Lietuvas dzelzceļš]] parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>kmyu5vdya2qj6chns4mrtj6ijedklct</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516532</id>
      <parentid>4516516</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:45:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4516532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4366" sha1="i3lyg1a36ga4puwk6oyi5k8v79ybgik" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = ''Stadler FLIRT''
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = ''Stadler FLIRT'' [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004—pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''''Stadler FLIRT''''' ir Šveices uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums ''FLIRT'' ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'') Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 metri, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|''Stadler FLIRT'']]

== Igaunijā ==
2009. gadā ''[[Elron]]'' rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī.
2026. gada 12. janvārī dīzeļvilciens ''Stadler Flirt'' ar diviem vagoniem atklāja satiksmi no Tallinas caur Tartu uz Rīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Pasažieru vilciens starp Tartu un Rīgu sāks kursēt 12. janvārī] lsm.lv 12.12.2025&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
2013. gada 25. novembrī &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; izsludināja konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem, {{dat|2014|7|1||bez}} noslēdza līgumu ar ''Stadler'' par 25 elektrovilcienu nomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt;
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no ''Talgo''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina ''[[Škoda Vagonka]]'' un noslēdza līgumu 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai par 225,3 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā &quot;[[Lietuvas dzelzceļš (LTG)]]&quot; parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>i3lyg1a36ga4puwk6oyi5k8v79ybgik</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516534</id>
      <parentid>4516532</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:48:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4370" sha1="tr07vnjt9u699td3krahltk2vgxed5u" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Vilciena infokaste
|Nosaukums              = ''Stadler FLIRT''
|Attēls                 = Keolis_FLIRT_7407_te_Amersfoort_(38748360521).jpg
|Paraksts               = ''Stadler FLIRT'' [[Nīderlande|Nīderlandē]]
|Ražotājs               = ''Stadler Rail''
|Sērija                 = 
|Ekspluatācijas periods = 
|Ražošanas periods      = 2004—pašlaik
|Uzbūvēti sastāvi       = pārdoti vairāk nekā 3000 sastāvi (2025. gada decembris)
|Uzbūvēti vagoni        = 
|Vagoni sastāvā         = 
|Pasažieru vietu skaits = 
|Vagona garums          = 
|Platums                = 
|Augstums               = 4120-4380 mm
|Svars                  =
|Sliežu platums         = 
|Vagonu materiāls       = 
|Maksimālais ātrums     = 127-200 km/h 
|Paātrinājums           = 
|Bremzēšana             = 
|Vilkmes sistēma        = 
|Spriegums              = 
|Izejošā jauda          = 
|Bremžu sistēma         = 
|Drošības sistēma       =
|Piezīmes               =
}}
'''''Stadler FLIRT''''' ir [[Šveice]]s uzņēmuma ''Stadler Rail'' radīta pasažieru vilcienu sērija, nosaukums ''FLIRT'' ir saīsinājums no angļu valodas (''Fast Light Innovative Regional Train'') Vilcienus kopš 2004. gada ražo astoņās valstīs ar vairākām modifikācijām un tos iepirka [[Vācija]] (2006), [[Itālija]] (2008), [[Somija]] (2008), [[Alžīrija]] (2008), [[Norvēģija]], [[Polija]], [[Baltkrievija]] (2011), [[Čehija]] (2012), [[Igaunija]] (2014), [[Zviedrija]] (2014), [[Ungārija]] (2014), [[Serbija]] (2014), [[Nīderlande]] (2016), [[ASV]] (2016), [[Slovēnija]] (2020), [[Azerbaidžāna]] (2022), [[Kanāda]] (2025), [[Lietuva]] (2025).

== Modeļi ==
* ''Stadler FLIRT 840''ː svars 159 tonnas, garums 65 metri, 4 vagoni, 128 sēdvietu un 100 stāvvietu. Maksimālais ātrums ar kontakttīklu 160 km/h, akumulatora režīmā 120 km/h.

[[Attēls:Stadler Flirt Typenskizze.png|thumb|800px|center|''Stadler FLIRT'']]

== Igaunijā ==
2009. gadā ''[[Elron]]'' rīkoja publisku konkursu par 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienu iegādi,  pirmais elektrovilciens Igaunijā nonāca 2012. gada 17. novembrī.
2026. gada 12. janvārī dīzeļvilciens ''Stadler Flirt'' ar diviem vagoniem atklāja satiksmi no Tallinas caur Tartu uz Rīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.12.2025-pasazieru-vilciens-starp-tartu-un-rigu-saks-kurset-12-janvari.a626198/ Pasažieru vilciens starp Tartu un Rīgu sāks kursēt 12. janvārī] lsm.lv 12.12.2025&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
2013. gada 25. novembrī &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; izsludināja konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem, {{dat|2014|7|1||bez}} noslēdza līgumu ar ''Stadler'' par 25 elektrovilcienu nomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)| publisher = lsm.lv | date = {{dat|2014|7|1||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/jaunos-vilcienus-pasazieru-vilciens-nomas-no-stadler-1940.a90114/}}&lt;/ref&gt;
{{dat|2015|9|14||bez}} izsludināja atkārtotu elektrovilcienu iepirkumu un {{dat|2018|11|21||bez}} paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no ''Talgo''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2018|11|21||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-jaunos-elektrovilcienus-pirks-no-spanijas-talgo.a300388/}}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|1|28||bez}} pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina ''[[Škoda Vagonka]]'' un noslēdza līgumu 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai par 225,3 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka» | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2019|2|15||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasazieru-vilciens-pec-atkartota-izvertejuma-nolemj-vilcienus-pirkt-no-skoda-vagonka.a309666/}}&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2023. gada jūnijā &quot;[[Lietuvas dzelzceļš (LTG)]]&quot; parakstīja 226,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 15 (9 elektrisko un 6 akumulatoru) ''Stadler Polska'' ([[Sedlce]]) ražoto ''Stadler FLIRT 840'' modeļa vilcienu iegādi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>tr07vnjt9u699td3krahltk2vgxed5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Na Dùintean</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638737</id>
    <redirect title="Dansa" />
    <revision>
      <id>4516463</id>
      <timestamp>2026-09-02T12:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dansa]]</comment>
      <origin>4516463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="04h2q5wkrl8ymehaojynwyff3ldcv7k" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dansa]]</text>
      <sha1>04h2q5wkrl8ymehaojynwyff3ldcv7k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grīnlo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638739</id>
    <revision>
      <id>4516473</id>
      <timestamp>2026-09-02T13:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                    = Grīnlo | official_name            = ''Greenlaw'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 =  | motto                    =  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                    = infobox | total_width               = 270 | image_style               = border | perrow                    = 1/2 | image1 = 1829 replica of the Old Market Cross of Gree...</comment>
      <origin>4516473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5440" sha1="89zvlkhf3ruvxi9kp8toj670it1rt08" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Grīnlo
| official_name            = ''Greenlaw''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = 1829 replica of the Old Market Cross of Greenlaw. Berwickshire.jpg
| image2 = Greenlaw - Parish Church - geograph.org.uk - 6611552.jpg
| image3 = Greenlaw's old County Hall, Berwickshire, Scottish Borders. View from the west.jpg
}}
| image_caption            =  Tirgus krusts; Grīnlo baznīca; Grīnlo vēsturiskais rātsnams
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 42| lats  = 22 | latNS  = N
| longd = 02| longm = 27| longs = 36 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Skotišbordersa]]
| subdivision_type3        = Vēsturiskā grāfiste
| subdivision_name3        = [[Berikšīra]]
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 600
| population_as_of         = 2020
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 120
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = TD10
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Grīnlo''' ({{val|en|Greenlaw}}, {{val|gd|Grianlann}}, {{val|sco|Greenlaw}}) ir neliela pilsētiņa (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Tā atrodas Blekaderas upes krastos, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s un 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Dansa]]s. Vēsturiski Grīnlo ilgstoši bija [[Berikšīra]]s grāfistes oficiālais administratīvais centrs.

Pilsētiņas nosaukums ir cēlies no senangļu valodas vārdiem *grēne* ('zaļš') un *hlāw* ('pakalns' vai 'paugurs'), kas etimoloģiski nozīmē ‘zaļais pakalns’, norādot uz sākotnējo apmetnes vietu ap pauguru krietnu kilometru uz dienvidrietumiem no mūsdienu pilsētas centra.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=129 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sākotnējā Grīnlo apmetne atradās pakalnā, taču viduslaikos tā tika pārcelta zemāk uz Blekaderas upes krastiem. Karalis [[Džeimss VI]] 1596. gadā piešķīra Grīnlo baronijas boro statusu un paziņoja to par Berikšīras grāfistes administratīvo mītni, jo vēsturiskais centrs [[Berika pie Tvīdas]] atradās pastāvīgos pierobežas konfliktos ar Angliju.

17. un 18. gadsimtā notika ilgstoša sacensība starp Grīnlo un Dansu par grāfistes galvenā tiesu un pārvaldes centra statusu. 1696. gadā Skotijas parlaments par oficiālo grāfistes mītni pasludināja Dansu, taču 1698. gadā šis lēmums tika atcelts par labu Grīnlo. Lai stiprinātu pilsētas kā grāfistes centra pozīcijas, 1829. gadā šeit tika uzcelta iespaidīga klasicisma stila rātsnama ēka (''County Hall''), kurā atradās tiesa un grāfistes sapulču zāle, kā arī cietums.

Tomēr 1903. gadā ar īpašu parlamenta aktu Berikšīras grāfistes centra statuss pilnībā un galīgi tika nodots Dansai.

Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Grīnlo bija apdzīvota vieta Berikšīras grāfistē, vēlāk ietilpa Berikšīras distriktā, bet kopš 1996. gada atrodas Skotišbordersas apgabalā.

== Saimniecība un satiksme ==
Mūsdienās Grīnlo ir klusa lauku apvidus pilsētiņa, kuras saimniecība cieši saistīta ar apkārtējo lauksaimniecību un vietējiem pakalpojumiem.

Pilsētu šķērso nozīmīgas autošosejas A697 (kas savieno [[Edinburga|Edinburgu]] ar [[Anglija]]s robežu) un A6105. Dzelzceļa līnija gar Grīnlo tika slēgta 20. gadsimta vidū, un mūsdienās sabiedrisko transportu nodrošina reģionālie autobusi.

== Ievērojamas vietas ==
* Grīnlo rātsnams (''Greenlaw Town Hall'' jeb ''County Hall'') — 1829. gadā celta grieķu neoklasicisma stila ēka ar jonu kolonādi, bijušais Berikšīras administratīvais un tiesas centrs.
* Grīnlo Tirgus krusts (''Greenlaw Market Cross'') — 1609. gadā celts vēsturisks tirgus krusts, ko rotā grāfa koronis un kentaura skulptūra.
* Grīnlo draudzes baznīca (''Greenlaw Parish Church'') — senatnīga baznīca, kuras rietumu pusē saglabājies 17. gadsimta beigās celts nocietināta tipa zvanu tornis, kas kalpojis arī par pilsētas cietumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>89zvlkhf3ruvxi9kp8toj670it1rt08</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516475</id>
      <parentid>4516473</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T13:11:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4516475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5400" sha1="327qjravv2xmk16vui7wros32su8o5m" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Grīnlo
| official_name            = ''Greenlaw''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = 1829 replica of the Old Market Cross of Greenlaw. Berwickshire.jpg
| image2 = Greenlaw - Parish Church - geograph.org.uk - 6611552.jpg
| image3 = Greenlaw's old County Hall, Berwickshire, Scottish Borders. View from the west.jpg
}}
| image_caption            =  Tirgus krusts; Grīnlo baznīca; Grīnlo vēsturiskais rātsnams
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Skotišbordersa#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 42| lats  = 22 | latNS  = N
| longd = 02| longm = 27| longs = 36 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Skotišbordersa]]
| subdivision_type3        = Vēsturiskā grāfiste
| subdivision_name3        = [[Berikšīra]]
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 600
| population_as_of         = 2020
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 120
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = TD10
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Grīnlo''' ({{val|en|Greenlaw}}) ir neliela pilsētiņa (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidaustrumos, [[Skotišbordersa]]s apgabalā. Tā atrodas Blekaderas upes krastos, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Edinburga]]s un 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Dansa]]s. Vēsturiski Grīnlo ilgstoši bija [[Berikšīra]]s grāfistes oficiālais administratīvais centrs.

Pilsētiņas nosaukums ir cēlies no senangļu valodas vārdiem ''grēne'' ('zaļš') un ''hlāw'' ('pakalns' vai 'paugurs'), kas etimoloģiski nozīmē ‘zaļais pakalns’, norādot uz sākotnējo apmetnes vietu ap pauguru krietnu kilometru uz dienvidrietumiem no mūsdienu pilsētas centra.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=129 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sākotnējā Grīnlo apmetne atradās pakalnā, taču viduslaikos tā tika pārcelta zemāk uz Blekaderas upes krastiem. Karalis [[Džeimss VI]] 1596. gadā piešķīra Grīnlo baronijas boro statusu un paziņoja to par Berikšīras grāfistes administratīvo mītni, jo vēsturiskais centrs [[Berika pie Tvīdas]] atradās pastāvīgos pierobežas konfliktos ar Angliju.

17. un 18. gadsimtā notika ilgstoša sacensība starp Grīnlo un Dansu par grāfistes galvenā tiesu un pārvaldes centra statusu. 1696. gadā Skotijas parlaments par oficiālo grāfistes mītni pasludināja Dansu, taču 1698. gadā šis lēmums tika atcelts par labu Grīnlo. Lai stiprinātu pilsētas kā grāfistes centra pozīcijas, 1829. gadā šeit tika uzcelta iespaidīga klasicisma stila rātsnama ēka (''County Hall''), kurā atradās tiesa un grāfistes sapulču zāle, kā arī cietums.

Tomēr 1903. gadā ar īpašu parlamenta aktu Berikšīras grāfistes centra statuss pilnībā un galīgi tika nodots Dansai.

Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Grīnlo bija apdzīvota vieta Berikšīras grāfistē, vēlāk ietilpa Berikšīras distriktā, bet kopš 1996. gada atrodas Skotišbordersas apgabalā.

== Saimniecība un satiksme ==
Mūsdienās Grīnlo ir klusa lauku apvidus pilsētiņa, kuras saimniecība cieši saistīta ar apkārtējo lauksaimniecību un vietējiem pakalpojumiem.

Pilsētu šķērso nozīmīgas autošosejas A697 (kas savieno [[Edinburga|Edinburgu]] ar [[Anglija]]s robežu) un A6105. Dzelzceļa līnija gar Grīnlo tika slēgta 20. gadsimta vidū, un mūsdienās sabiedrisko transportu nodrošina reģionālie autobusi.

== Ievērojamas vietas ==
* Grīnlo rātsnams (''Greenlaw Town Hall'' jeb ''County Hall'') — 1829. gadā celta grieķu neoklasicisma stila ēka ar jonu kolonādi, bijušais Berikšīras administratīvais un tiesas centrs.
* Grīnlo Tirgus krusts (''Greenlaw Market Cross'') — 1609. gadā celts vēsturisks tirgus krusts, ko rotā grāfa koronis un kentaura skulptūra.
* Grīnlo draudzes baznīca (''Greenlaw Parish Church'') — senatnīga baznīca, kuras rietumu pusē saglabājies 17. gadsimta beigās celts nocietināta tipa zvanu tornis, kas kalpojis arī par pilsētas cietumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>327qjravv2xmk16vui7wros32su8o5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greenlaw</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638740</id>
    <redirect title="Grīnlo" />
    <revision>
      <id>4516476</id>
      <timestamp>2026-09-02T13:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Grīnlo]]</comment>
      <origin>4516476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="rgtzneav3ky85sr6uxl7gx22ad8v0gb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Grīnlo]]</text>
      <sha1>rgtzneav3ky85sr6uxl7gx22ad8v0gb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārtu gūšana futbolā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638741</id>
    <revision>
      <id>4516478</id>
      <timestamp>2026-09-02T13:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Labošanā}}[[File:Nogomet Maribor - Varteks 1961 (4).jpg|thumb|Gūti vārti, 1961. gads]] [[Futbols|Futbola]] spēlēs komandas sacenšas par to, kura gūs vairāk '''vārtu'''. Vārti tiek ieskaitīti, kad [[Futbolbumba|bumba]] pilnībā šķērso vārtu līniju vienā no abiem laukuma galiem, nonākot starp diviem vertikāli novietotiem vārtu stabiem, kas atrodas 24 pēdu (7,32 m) attālumā viens no otra, un zem horizontāla vārtu pārliktņa, kas atrodas 8 pēdu (2,44 m...</comment>
      <origin>4516478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3674" sha1="106hibproo40p5bbxmydvlm4w0tolam" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Nogomet Maribor - Varteks 1961 (4).jpg|thumb|Gūti vārti, 1961. gads]]
[[Futbols|Futbola]] spēlēs komandas sacenšas par to, kura gūs vairāk '''vārtu'''. Vārti tiek ieskaitīti, kad [[Futbolbumba|bumba]] pilnībā šķērso vārtu līniju vienā no abiem laukuma galiem, nonākot starp diviem vertikāli novietotiem vārtu stabiem, kas atrodas 24 pēdu (7,32 m) attālumā viens no otra, un zem horizontāla vārtu pārliktņa, kas atrodas 8 pēdu (2,44 m) augstumā. Šo konstrukciju pašu par sevi dēvē par [[Futbola laukums|vārtiem]]. Katras komandas mērķis ir gūt vārtus vienā laukuma galā, vienlaikus nepieļaujot pretinieku vārtu guvumu otrā laukuma galā. Vārtu konstrukcijai parasti ir piestiprināts tīkls, kas uztver vārtos ielidojušo bumbu, taču, lai vārti tiktu ieskaitīti, bumbai nav obligāti jāpieskaras tīklam.

== Noteikumi ==
[[File:Ball in and out of play 2.svg|thumb|Ja šajā diagrammā attēlotā līnija ir vārtu līnija starp vārtu stabiem, tad vienīgais gadījums, kad vārti ir gūti, ir D pozīcija.]]

Noteikumi par vārtu gūšanu ir aprakstīti [[Futbola noteikumi|spēles noteikumu]] [[Spēles iznākuma noteikšana (futbols)|10. noteikumā]]:

{{Quote|Vārti tiek ieskaitīti, kad visa bumba šķērso vārtu līniju starp vārtu stabiem un zem vārtu pārliktņa, ar nosacījumu, ka komanda, kura guvusi vārtus, nav pārkāpusi noteikumus.&lt;br&gt;
&lt;br&gt;— 10. noteikums: Spēles iznākuma noteikšana&lt;ref&gt;{{cite web|title=Laws of the Game 2018/19|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/661/065042_170818_LotG_18_19_EN_DoublePage_150dpi_Korr.pdf|website=theifab.com|publisher=IFAB|access-date=2019-01-24|page=91|archive-url=https://web.archive.org/web/20190125073532/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/661/065042_170818_LotG_18_19_EN_DoublePage_150dpi_Korr.pdf|archive-date=2019-01-25}}&lt;/ref&gt;}}

Tāpat kā citos gadījumos, kad bumba [[Bumba spēlē un ārpus spēles|šķērso spēles laukuma robežas]], visai bumbai ir pilnībā jāšķērso visa līnija, pretējā gadījumā spēle turpinās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://plus.maths.org/when-goal-not-goal|title=When is a goal not a goal? {{!}} plus.maths.org|website=plus.maths.org|access-date=2026-09-02|date=2012-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Vārtu guvums tiek ieskaitīts komandai, kas uzbrūk vārtiem, kuros bumba nonāk, neatkarīgi no tā, kura komanda faktiski izraisījusi bumbas nonākšanu vārtos. Ja bumba vārtos nonāk tā spēlētāja darbības rezultātā, kurš aizsargā šos vārtus, to sauc par [[Pašvārti|pašvārtiem]].

Ja bumba atsitas pret vārtu konstrukciju un paliek spēlē, spēle turpinās. Vārti var tikt gūti arī tad, ja bumba pēc atsitiena pret vārtu konstrukciju nonāk vārtos.

Pat tad, ja rupja spēle nepārprotami novērš vārtu gūšanu, [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] nevar ieskaitīt vārtus, ja bumba nav nonākusi vārtos iepriekš aprakstītajā veidā. Vārtus nevar gūt tieši no [[Strīda bumba (futbols)|strīdus bumbas]], [[Brīvsitiens (futbols)|netiešā brīvsitiena]] vai [[Iemetiens (futbols)|iemetiena]]. Ja pēc kāda no šiem spēles atsākšanas veidiem bumba bez pieskāriena citam spēlētājam nonāk pretinieku vārtos, spēle tiek atsākta ar [[Atsitiens no vārtiem|atsitienu no vārtiem]]. Spēlētājs nevar tieši gūt pašvārtus no neviena spēles atsākšanas veida (izņemot teorētiski — no 11 metru soda sitiena). Šādā gadījumā tiek piešķirts [[stūra sitiens]]. Abas šīs situācijas, īpaši pēdējā, ir ārkārtīgi retas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola noteikumi]]</text>
      <sha1>106hibproo40p5bbxmydvlm4w0tolam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wilhelm Grass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638742</id>
    <redirect title="Vilhelms Grass" />
    <revision>
      <id>4516505</id>
      <timestamp>2026-09-02T15:46:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vilhelms Grass]]</comment>
      <origin>4516505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="psg1r9vlnfpkpkg9xqdj4y0qfpnr6va" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vilhelms Grass]]</text>
      <sha1>psg1r9vlnfpkpkg9xqdj4y0qfpnr6va</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miltons Vaithērsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638744</id>
    <revision>
      <id>4516527</id>
      <timestamp>2026-09-02T16:38:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Miltons Vaithērsts  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |       piktogramma_2 = Ice hockey pictogram.svg  |   piktogramma_2 izm =   | piktogramma_2 saite = Hokejs  |          vārds_orig = ''Milton Whitehurst''  |              attēls =  Milton Whitehurst 1897 (page 44 crop).jpg  |             att_izm =   |            paraksts = Miltons Vaithērsts 1897...</comment>
      <origin>4516527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3703" sha1="885wd2z6ohozsbn5tb1f3mufvnqbtd8" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Miltons Vaithērsts
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |       piktogramma_2 = Ice hockey pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 
 | piktogramma_2 saite = Hokejs
 |          vārds_orig = ''Milton Whitehurst''
 |              attēls =  Milton Whitehurst 1897 (page 44 crop).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Miltons Vaithērsts 1897. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Miltons Moriss Vaithērsts
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1873|8|20}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Merilenda|Baltimora}}
 |             mir_dat = {{dat|1953}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Tampa}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]] &lt;br/&gt; [[Hokejs]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Miltons Moriss Vaithērsts''' ({{val|en|Milton Morris Whitehurst}}; dzimis {{dat|1873|8|20}}, miris {{dat|1953}}) bija amerikāņu sportists. 

Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/milton-whitehurst-1.html |title=Milton Whitehurst Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418050645/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/milton-whitehurst-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60796 |title=Milton Whitehurst |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt; Vaithērsts spēlēja [[hokejs|hokeju]] [[Merilendas Universitāte]]s komandā un bija daļa no komandas, kas 1898. gadā izcīnīja Northemptonas hokeja čempionāta titulu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://hockeygods.com/images/12250-University_of_Maryland_1898_Northhampton_Hockey_Trophy_Champions |title=University of Maryland 1898 Northampton Hockey Champions |work=Hockey Gods |access-date=February 3, 2022}}&lt;/ref&gt; Viņš trenēja arī Ziemeļkarolīnas Lauksaimniecības un mehānikas mākslas koledžas futbola komandu 1907. un 1908. gadā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://apr14.hugginsandscott.com/cgi-bin/showitem.pl?itemid=67179 |title=Late-1890s University of Maryland Sterling Silver Hockey Trophy |work=Huggins and Scott |access-date=February 3, 2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Vaithērsts, Miltons}}

[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>885wd2z6ohozsbn5tb1f3mufvnqbtd8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516537</id>
      <parentid>4516527</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:53:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3709" sha1="bh5q0oaoqq1xtklg9jltknnluojlhk2" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Miltons Vaithērsts
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |       piktogramma_2 = Ice hockey pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 
 | piktogramma_2 saite = Hokejs
 |          vārds_orig = ''Milton Whitehurst''
 |              attēls =  Milton Whitehurst 1897 (page 44 crop).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Miltons Vaithērsts 1897. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Miltons Moriss Vaithērsts
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1873|8|20}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Merilenda|Baltimora}}
 |             mir_dat = {{dat|1953}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Tampa}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]] &lt;br/&gt; [[Hokejs]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Miltons Moriss Vaithērsts''' ({{val|en|Milton Morris Whitehurst}}; dzimis {{dat|1873|8|20}}, miris {{dat|1953}}) bija amerikāņu sportists. 

Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/milton-whitehurst-1.html |title=Milton Whitehurst Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418050645/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/milton-whitehurst-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60796 |title=Milton Whitehurst |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt; Vaithērsts spēlēja [[hokejs|hokeju]] [[Merilendas Universitāte]]s komandā un bija daļa no komandas, kas 1898. gadā izcīnīja Northemptonas hokeja čempionāta titulu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://hockeygods.com/images/12250-University_of_Maryland_1898_Northhampton_Hockey_Trophy_Champions |title=University of Maryland 1898 Northampton Hockey Champions |work=Hockey Gods |access-date=February 3, 2022}}&lt;/ref&gt; Viņš trenēja arī Ziemeļkarolīnas Lauksaimniecības un mehānikas mākslas koledžas futbola komandu 1907. un 1908. gadā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://apr14.hugginsandscott.com/cgi-bin/showitem.pl?itemid=67179 |title=Late-1890s University of Maryland Sterling Silver Hockey Trophy |work=Huggins and Scott |access-date=February 3, 2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Vaithērsts, Miltons}}

[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1953. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>bh5q0oaoqq1xtklg9jltknnluojlhk2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miltons Moriss Vaithērsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638745</id>
    <redirect title="Miltons Vaithērsts" />
    <revision>
      <id>4516528</id>
      <timestamp>2026-09-02T16:39:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Miltons Vaithērsts]]</comment>
      <origin>4516528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="jwn20mj5ymc62lxeb3jyckjw08rn8dh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Miltons Vaithērsts]]</text>
      <sha1>jwn20mj5ymc62lxeb3jyckjw08rn8dh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaithērsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638746</id>
    <redirect title="Miltons Vaithērsts" />
    <revision>
      <id>4516529</id>
      <timestamp>2026-09-02T16:39:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Miltons Vaithērsts]]</comment>
      <origin>4516529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="jwn20mj5ymc62lxeb3jyckjw08rn8dh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Miltons Vaithērsts]]</text>
      <sha1>jwn20mj5ymc62lxeb3jyckjw08rn8dh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frederiks Fergusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638747</id>
    <revision>
      <id>4516538</id>
      <timestamp>2026-09-02T16:54:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Frederiks Fergusons  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |          vārds_orig = ''Frederick Ferguson''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Frederiks Čārlzs Fergusons  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1884|1|18}}  |             d...</comment>
      <origin>4516538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2971" sha1="ncfu2obvpjk2lxoavwfxr5sqexxjpl2" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Frederiks Fergusons
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Frederick Ferguson''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Frederiks Čārlzs Fergusons
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|1|18}}
 |             dz_viet = {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]], [[Toronto]]
 |             mir_dat = {{dat|1954|12|22}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]] 
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Frederiks Čārlzs Fergusons''' ({{val|en|Frederick Charles Ferguson}}; dzimis {{dat|1884|1|18}}, miris {{dat|1954|12|22}}) bija kanādiešu izcelsmes amerikāņu [[cīņas sports|cīkstonis]].

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]] un [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]], kur izcīnīja 4. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60624 |title=Frederick Ferguson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fe/frederick-ferguson-1.html |title=Frederick Ferguson Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418083251/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fe/frederick-ferguson-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Vaithērsts, Miltons}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ncfu2obvpjk2lxoavwfxr5sqexxjpl2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516541</id>
      <parentid>4516538</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T16:55:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4516541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2971" sha1="tamiaqqut3vxl40y33v6hbczbarn359" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Frederiks Fergusons
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Frederick Ferguson''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Frederiks Čārlzs Fergusons
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|1|18}}
 |             dz_viet = {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]], [[Toronto]]
 |             mir_dat = {{dat|1954|12|22}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]] 
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Frederiks Čārlzs Fergusons''' ({{val|en|Frederick Charles Ferguson}}; dzimis {{dat|1884|1|18}}, miris {{dat|1954|12|22}}) bija kanādiešu izcelsmes amerikāņu [[cīņas sports|cīkstonis]].

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]] un [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]], kur izcīnīja 4. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60624 |title=Frederick Ferguson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fe/frederick-ferguson-1.html |title=Frederick Ferguson Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418083251/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fe/frederick-ferguson-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Fergusons, Frederiks}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>tamiaqqut3vxl40y33v6hbczbarn359</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frederiks Čārlzs Fergusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638748</id>
    <redirect title="Frederiks Fergusons" />
    <revision>
      <id>4516540</id>
      <timestamp>2026-09-02T16:55:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Frederiks Fergusons]]</comment>
      <origin>4516540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="r9zhlheghw9z3oyaesfaqtm8risgpvq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Frederiks Fergusons]]</text>
      <sha1>r9zhlheghw9z3oyaesfaqtm8risgpvq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pesa 730 ML</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638749</id>
    <revision>
      <id>4516549</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4516549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1007" sha1="0nbjd064dei3lc8ivwcebih856u9gr7" xml:space="preserve">'''''Pesa 730 ML''''' ir [[Polija]]s uzņēmuma ''Pesa SA'' (''Pojazdy Szynowe Pesa Bydgoszcz'') ražots trīs vagonu starppilsētu pasažieru dīzeļvilciens. 

== Vēsture ==
2014. gada 28. novembrī &quot;[[Lietuvas dzelzceļš (LTG)]]&quot;  un ''Pesa'' panāca vienošanos par 7 vilcienu Pesa 730M iegādi. 2016. gada 14. februārī Lietuvai piegādāja pirmo vilcienu, 2016. gada 9. jūnijā vilcieni sāka kursēt dzelzceļa līnijā [[Viļņa]]–[[Klaipēda]].

2023. gada 27. decembrī Lietuvas valsts dzelzceļa grupas pasažieru pārvadājumu uzņēmums &quot;''[[LTG Link]]''&quot; atjaunoja starptautisku dzelzceļa savienojumu ar &quot;Pesa 730 ML&quot; dīzeļvilcienu no Viļņas uz Rīgu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/vilciens-no-vilnas-uz-rigu-varetu-sakt-kurset-jau-27-decembri Vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu sākt kursēt jau 27. decembrī] LA.LV 2023. gada 10. novembrī&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>0nbjd064dei3lc8ivwcebih856u9gr7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516553</id>
      <parentid>4516549</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:05:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4516553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1069" sha1="6y05s8mdy7bwnx1nyayd1atcsm8jfdp" xml:space="preserve">[[attēls:Pesa 730ML-005.jpg|thumb|''Pesa 730 ML'' vilciens]]
'''''Pesa 730 ML''''' ir [[Polija]]s uzņēmuma ''Pesa SA'' (''Pojazdy Szynowe Pesa Bydgoszcz'') ražots trīs vagonu starppilsētu pasažieru dīzeļvilciens. 

== Vēsture ==
2014. gada 28. novembrī &quot;[[Lietuvas dzelzceļš (LTG)]]&quot;  un ''Pesa'' panāca vienošanos par 7 vilcienu Pesa 730M iegādi. 2016. gada 14. februārī Lietuvai piegādāja pirmo vilcienu, 2016. gada 9. jūnijā vilcieni sāka kursēt dzelzceļa līnijā [[Viļņa]]–[[Klaipēda]].

2023. gada 27. decembrī Lietuvas valsts dzelzceļa grupas pasažieru pārvadājumu uzņēmums &quot;''[[LTG Link]]''&quot; atjaunoja starptautisku dzelzceļa savienojumu ar &quot;Pesa 730 ML&quot; dīzeļvilcienu no Viļņas uz Rīgu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/vilciens-no-vilnas-uz-rigu-varetu-sakt-kurset-jau-27-decembri Vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu sākt kursēt jau 27. decembrī] LA.LV 2023. gada 10. novembrī&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vilcieni]]</text>
      <sha1>6y05s8mdy7bwnx1nyayd1atcsm8jfdp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Stīvenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638750</id>
    <revision>
      <id>4516550</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:03:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Čārlzs Stīvenss  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |          vārds_orig = ''Charles Stevens''  |              attēls =    |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Čārlzs Tods Stīvenss  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1884|12|31}}  |             dz_viet...</comment>
      <origin>4516550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2842" sha1="6d3dbd95jtullpt5gt77kio88xz39bg" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārlzs Stīvenss
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Charles Stevens''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Čārlzs Tods Stīvenss
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|12|31}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1941|4|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Čārlzs Tods Stīvenss''' ({{val|en|Charles Todd Stevens}}; dzimis {{dat|1884|12|31}}, miris {{dat|1941|4|1}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/charles-stevens-1.html |title=Charles Stevens Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418115238/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/charles-stevens-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60796 |title=Milton Whitehurst |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60770 |title=Charles Stevens |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stīvenss, Čārlzs}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>6d3dbd95jtullpt5gt77kio88xz39bg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516551</id>
      <parentid>4516550</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2731" sha1="bq6u57nbt2244feizzk57gvmdoy1l5f" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārlzs Stīvenss
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Charles Stevens''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Čārlzs Tods Stīvenss
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|12|31}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1941|4|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Čārlzs Tods Stīvenss''' ({{val|en|Charles Todd Stevens}}; dzimis {{dat|1884|12|31}}, miris {{dat|1941|4|1}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/charles-stevens-1.html |title=Charles Stevens Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418115238/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/charles-stevens-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60770 |title=Charles Stevens |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stīvenss, Čārlzs}}

[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>bq6u57nbt2244feizzk57gvmdoy1l5f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516686</id>
      <parentid>4516551</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:31:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{ASV}} → {{USA}}, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2748" sha1="fmldodrgs7ryiwr7cqjkpaz2tbg9d92" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārlzs Stīvenss
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Charles Stevens''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Čārlzs Tods Stīvenss
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1884|12|31}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1941|4|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Čārlzs Tods Stīvenss''' ({{val|en|Charles Todd Stevens}}; dzimis {{dat|1884|12|31}}, miris {{dat|1941|4|1}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/charles-stevens-1.html |title=Charles Stevens Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418115238/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/charles-stevens-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/60770 |title=Charles Stevens |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stīvenss, Čārlzs}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>fmldodrgs7ryiwr7cqjkpaz2tbg9d92</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Tods Stīvenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638751</id>
    <redirect title="Čārlzs Stīvenss" />
    <revision>
      <id>4516552</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:05:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čārlzs Stīvenss]]</comment>
      <origin>4516552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="mg2ll30jur9sffirur9lszcz2x3rpc7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čārlzs Stīvenss]]</text>
      <sha1>mg2ll30jur9sffirur9lszcz2x3rpc7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Streblers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638752</id>
    <revision>
      <id>4516560</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:16:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Luiss Streblers  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |          vārds_orig = ''Louis Strebler''  |              attēls =    |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Luiss Bernards Streblers  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1881|2|2}}  |             dz_viet = {{v...</comment>
      <origin>4516560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3579" sha1="dac0k95iogqok2essmm52juctyrzoe8" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Luiss Streblers
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Louis Strebler''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Luiss Bernards Streblers
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|2|2}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1862|12|31}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Luiss Bernards Streblers''' {{{val|en|Louis Bernard Strebler}}; dzimis {{dat|1881|2|2}}, miris {{dat|1862|12|31}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|mušas svara kategorijā (līdz 52,5 kg)]], kā arī startēja [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60772 |title=Louis Strebler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |title=Louis Strebler Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Streblers, Luiss}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>dac0k95iogqok2essmm52juctyrzoe8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516564</id>
      <parentid>4516560</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:17:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3579" sha1="s4xleekdznhlk4r9dwoaiaeifasfwum" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Luiss Streblers
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Louis Strebler''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Luiss Bernards Streblers
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|2|2}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1862|12|31}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Luiss Bernards Streblers''' ({{val|en|Louis Bernard Strebler}}; dzimis {{dat|1881|2|2}}, miris {{dat|1862|12|31}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|mušas svara kategorijā (līdz 52,5 kg)]], kā arī startēja [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60772 |title=Louis Strebler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |title=Louis Strebler Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Streblers, Luiss}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>s4xleekdznhlk4r9dwoaiaeifasfwum</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516569</id>
      <parentid>4516564</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:25:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3579" sha1="clnyhcanxms93ps93uq7lbkje47w9x2" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Luiss Streblers
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Louis Strebler''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Luiss Bernards Streblers
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|2|2}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1862|12|31}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Luiss Bernards Streblers''' ({{val|en|Louis Bernard Strebler}}; dzimis {{dat|1881|2|2}}, miris {{dat|1862|12|31}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]], kā arī startēja [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60772 |title=Louis Strebler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |title=Louis Strebler Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Streblers, Luiss}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>clnyhcanxms93ps93uq7lbkje47w9x2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516571</id>
      <parentid>4516569</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T17:33:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3579" sha1="6vxtuckexytg5m3jkfownnm5xzeuxfb" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Luiss Streblers
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Louis Strebler''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Luiss Bernards Streblers
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|2|2}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1962|12|31}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Luiss Bernards Streblers''' ({{val|en|Louis Bernard Strebler}}; dzimis {{dat|1881|2|2}}, miris {{dat|1962|12|31}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]], kā arī startēja [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60772 |title=Louis Strebler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |title=Louis Strebler Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Streblers, Luiss}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>6vxtuckexytg5m3jkfownnm5xzeuxfb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516610</id>
      <parentid>4516571</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:35:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3562" sha1="onkcft5jnud0hzagomdjjchpokskhl1" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Luiss Streblers
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Louis Strebler''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Luiss Bernards Streblers
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|2|2}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             mir_dat = {{dat|1962|12|31}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Luiss Bernards Streblers''' ({{val|en|Louis Bernard Strebler}}; dzimis {{dat|1881|2|2}}, miris {{dat|1962|12|31}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]], kā arī startēja [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 61,2 kg vīriešiem|spalvas svara kategorijā (līdz 61,2 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60772 |title=Louis Strebler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |title=Louis Strebler Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020741/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/louis-strebler-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Streblers, Luiss}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sentluisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>onkcft5jnud0hzagomdjjchpokskhl1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Bernards Streblers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638753</id>
    <redirect title="Luiss Streblers" />
    <revision>
      <id>4516561</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Luiss Streblers]]</comment>
      <origin>4516561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="6rreknnsp78dvaa73yhdx11gs2qlfgu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Luiss Streblers]]</text>
      <sha1>6rreknnsp78dvaa73yhdx11gs2qlfgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Streblers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638754</id>
    <redirect title="Luiss Streblers" />
    <revision>
      <id>4516562</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:17:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Luiss Streblers]]</comment>
      <origin>4516562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="6rreknnsp78dvaa73yhdx11gs2qlfgu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Luiss Streblers]]</text>
      <sha1>6rreknnsp78dvaa73yhdx11gs2qlfgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Kardvels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638755</id>
    <revision>
      <id>4516565</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:22:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džons Kardvels  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |          vārds_orig = ''John Cardwell''  |              attēls =    |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džons Midltons Kardvels  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1886}}  |             dz_viet =   |...</comment>
      <origin>4516565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2630" sha1="3qh4tlbiay8j8fcbc33ucbzivkez37w" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Kardvels
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''John Cardwell''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Midltons Kardvels
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1886}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1907|7|27}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Džons Midltons Kardvels''' ({{val|en|John Middleton Cardwell}}; dzimis {{dat|1886}}, miris {{dat|1907|7|27}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/john-cardwell-1.html |title=John Cardwell Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/john-cardwell-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60590 |title=John Cardwell |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kardvels, Čārlzs}}

[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1907. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>3qh4tlbiay8j8fcbc33ucbzivkez37w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516623</id>
      <parentid>4516565</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:09:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{ASV}} → {{USA}}, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2647" sha1="7bowoklh0sw6s8i0zsaebglg1j9s0u4" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Kardvels
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''John Cardwell''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Midltons Kardvels
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1886}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1907|7|27}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Džons Midltons Kardvels''' ({{val|en|John Middleton Cardwell}}; dzimis {{dat|1886}}, miris {{dat|1907|7|27}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 52,2 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/john-cardwell-1.html |title=John Cardwell Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/john-cardwell-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/60590 |title=John Cardwell |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kardvels, Čārlzs}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1907. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>7bowoklh0sw6s8i0zsaebglg1j9s0u4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Midltons Kardvels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638756</id>
    <redirect title="Džons Kardvels" />
    <revision>
      <id>4516566</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:23:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Kardvels]]</comment>
      <origin>4516566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Kardvels]]</text>
      <sha1>6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kardvels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638757</id>
    <redirect title="Džons Kardvels" />
    <revision>
      <id>4516567</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:23:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Kardvels]]</comment>
      <origin>4516567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Kardvels]]</text>
      <sha1>6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DAUer</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638758</id>
    <redirect title="Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”" />
    <revision>
      <id>4516574</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:38:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”]]</comment>
      <origin>4516574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="1izcdcwcb000dvonk2xthlcpbkqgvvv" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”]]</text>
      <sha1>1izcdcwcb000dvonk2xthlcpbkqgvvv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Soda sitienu sērija (futbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638759</id>
    <redirect title="11 metru sitienu sērija" />
    <revision>
      <id>4516581</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Lietotaajs pārvietoja lapu [[Soda sitienu sērija (futbols)]] uz [[11 metru sitienu sērija]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4516581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="pqq0qzmy4hx9kjd81dw4zvfdrhgqnf4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[11 metru sitienu sērija]]</text>
      <sha1>pqq0qzmy4hx9kjd81dw4zvfdrhgqnf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Soda sitienu sērija (futbols)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>638760</id>
    <redirect title="Diskusija:11 metru sitienu sērija" />
    <revision>
      <id>4516583</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Lietotaajs pārvietoja lapu [[Diskusija:Soda sitienu sērija (futbols)]] uz [[Diskusija:11 metru sitienu sērija]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4516583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="bjrxpn16ha4xiaqxo2bea9tk6zvk98p" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:11 metru sitienu sērija]]</text>
      <sha1>bjrxpn16ha4xiaqxo2bea9tk6zvk98p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11 m sitienu sērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638761</id>
    <redirect title="11 metru sitienu sērija" />
    <revision>
      <id>4516584</id>
      <timestamp>2026-09-02T17:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[11 metru sitienu sērija]]</comment>
      <origin>4516584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="pqq0qzmy4hx9kjd81dw4zvfdrhgqnf4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[11 metru sitienu sērija]]</text>
      <sha1>pqq0qzmy4hx9kjd81dw4zvfdrhgqnf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ogasts Vesters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638762</id>
    <revision>
      <id>4516595</id>
      <timestamp>2026-09-02T18:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Augusts Vesters  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |          vārds_orig = ''August Wester''  |              attēls =    |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds =   |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1882|2|12}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|...</comment>
      <origin>4516595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3339" sha1="bmsh8dvzce2xaakyat62oe9821w3107" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Augusts Vesters
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''August Wester''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|2|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1960}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Īrvingtona}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudrabs)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Augusts Vesters''' ({{val|en|August Wester}}; dzimis {{dat|1882|2|12}}, miris {{dat|1960}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60794 |title=Gus Wester |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |title=Gus Wester Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vesters, Augusts}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>bmsh8dvzce2xaakyat62oe9821w3107</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516596</id>
      <parentid>4516595</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:19:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3336" sha1="po1d9pagi044xlbqbbbssj8l3xh9910" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ogasts Vesters
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''August Wester''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|2|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1960}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Īrvingtona}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudrabs)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Ogasts Vesters''' ({{val|en|August Wester}}; dzimis {{dat|1882|2|12}}, miris {{dat|1960}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60794 |title=Gus Wester |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |title=Gus Wester Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vesters, Ogasts}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>po1d9pagi044xlbqbbbssj8l3xh9910</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516597</id>
      <parentid>4516596</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:19:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kleivas pārvietoja lapu [[Augusts Vesters]] uz [[Ogasts Vesters]]</comment>
      <origin>4516596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3336" sha1="po1d9pagi044xlbqbbbssj8l3xh9910" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ogasts Vesters
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''August Wester''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|2|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1960}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Īrvingtona}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudrabs)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Ogasts Vesters''' ({{val|en|August Wester}}; dzimis {{dat|1882|2|12}}, miris {{dat|1960}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60794 |title=Gus Wester |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |title=Gus Wester Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vesters, Ogasts}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>po1d9pagi044xlbqbbbssj8l3xh9910</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516609</id>
      <parentid>4516597</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T18:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3326" sha1="r0xa4188byld3a6t0ruceev7j9pbkst" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ogasts Vesters
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''August Wester''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|2|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1960}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Īrvingtona}}
 |             tautība = amerikānis
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudrabs)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Ogasts Vesters''' ({{val|en|August Wester}}; dzimis {{dat|1882|2|12}}, miris {{dat|1960}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60794 |title=Gus Wester |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |title=Gus Wester Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/gus-wester-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vesters, Ogasts}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>r0xa4188byld3a6t0ruceev7j9pbkst</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Vesters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638763</id>
    <redirect title="Ogasts Vesters" />
    <revision>
      <id>4516598</id>
      <timestamp>2026-09-02T18:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Kleivas pārvietoja lapu [[Augusts Vesters]] uz [[Ogasts Vesters]]</comment>
      <origin>4516598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="g1tla6ptja1ozhe7whkaxbnaeiy71rl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ogasts Vesters]]</text>
      <sha1>g1tla6ptja1ozhe7whkaxbnaeiy71rl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vesters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638764</id>
    <redirect title="Ogasts Vesters" />
    <revision>
      <id>4516600</id>
      <timestamp>2026-09-02T18:20:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ogasts Vesters]]</comment>
      <origin>4516600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="g1tla6ptja1ozhe7whkaxbnaeiy71rl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ogasts Vesters]]</text>
      <sha1>g1tla6ptja1ozhe7whkaxbnaeiy71rl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izidors Niflots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638765</id>
    <revision>
      <id>4516613</id>
      <timestamp>2026-09-02T18:41:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Izidors Niflots  |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Cīņas sports  |          vārds_orig = ''Isidor Niflot''  |              attēls =    |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Izidors Gadars &quot;Džeks&quot; Niflots  |      dzimtais vārds =   |              dz_dat = {{dat|1881|4|16}}  |             dz_vie...</comment>
      <origin>4516613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3821" sha1="hj6yh3mnkn6osmh93xij0gk2ixsgkk2" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Izidors Niflots
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Isidor Niflot''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Izidors Gadars &quot;Džeks&quot; Niflots
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|4|16}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija}}
 |             mir_dat = {{dat|1950|3|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Longedija}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 zelts)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[File:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Izidors Gadars &quot;Džeks&quot; Niflots''' ({{val|en|Isidor Gadar &quot;Jack&quot; Niflot}}; dzimis {{dat|1881|4|16}}, miris {{dat|1950|3|29}}) bija amerikāņu cīkstonis. 

Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]]. Savukārt [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja 7. vietu [[Cīņas sports 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — grieķu romiešu cīņa vieglajā svarā vīriešiem|grieķu–romiešu cīņā vieglā svara kategorijā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/60725 |title=Jack Niflot |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/jack-niflot-1.html |title=Jack Niflot Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417101905/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/jack-niflot-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}
{{DEFAULTSORT:Niflots, Izidors}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>hj6yh3mnkn6osmh93xij0gk2ixsgkk2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516661</id>
      <parentid>4516613</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:04:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{ASV}} → {{USA}}, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4516661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3841" sha1="iv6weku5pjgtai0uwk4yia59js0hgum" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Izidors Niflots
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Isidor Niflot''
 |              attēls =  
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Izidors Gadars &quot;Džeks&quot; Niflots
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1881|4|16}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija}}
 |             mir_dat = {{dat|1950|3|29}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Longedija}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 zelts)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalSport| [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|Gaiļa svars (56,7 kg)]]}}
}}

'''Izidors Gadars &quot;Džeks&quot; Niflots''' ({{val|en|Isidor Gadar &quot;Jack&quot; Niflot}}; dzimis {{dat|1881|4|16}}, miris {{dat|1950|3|29}}) bija amerikāņu cīkstonis.

Viņš izcīnīja bronzas medaļu [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]]. Savukārt [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja 7. vietu [[Cīņas sports 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — grieķu romiešu cīņa vieglajā svarā vīriešiem|grieķu–romiešu cīņā vieglā svara kategorijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/60725 |title=Jack Niflot |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/jack-niflot-1.html |title=Jack Niflot Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417101905/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/jack-niflot-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni brīvajā cīņā vīriešiem gaiļa svarā}}

{{DEFAULTSORT:Niflots, Izidors}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>iv6weku5pjgtai0uwk4yia59js0hgum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izidors Gadars &quot;Džeks&quot; Niflots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638766</id>
    <redirect title="Izidors Niflots" />
    <revision>
      <id>4516614</id>
      <timestamp>2026-09-02T18:42:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Izidors Niflots]]</comment>
      <origin>4516614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Izidors Niflots]]</text>
      <sha1>pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niflots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638767</id>
    <redirect title="Izidors Niflots" />
    <revision>
      <id>4516615</id>
      <timestamp>2026-09-02T18:42:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Izidors Niflots]]</comment>
      <origin>4516615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Izidors Niflots]]</text>
      <sha1>pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>John Cardwell</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638768</id>
    <redirect title="Džons Kardvels" />
    <revision>
      <id>4516625</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Kardvels]]</comment>
      <origin>4516625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Kardvels]]</text>
      <sha1>6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cardwell</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638769</id>
    <redirect title="Džons Kardvels" />
    <revision>
      <id>4516626</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Kardvels]]</comment>
      <origin>4516626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Kardvels]]</text>
      <sha1>6ltsv44wma15j1sg1hcxxksamuh6zm1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:16TeamBracket-with 3rd</title>
    <ns>10</ns>
    <id>638770</id>
    <revision>
      <id>4516632</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:36:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {| role=&quot;presentation&quot; border=0 cellpadding=0 cellspacing=0 style=&quot;font-size: 90%; margin:1em 2em 1em 1em;&quot; ! height=5| ! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|{{{nameround|Pirmā kārta}}} ! colspan=&quot;2&quot;| ! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|Ceturdaļfināli ! colspan=&quot;2&quot;| ! co...</comment>
      <origin>4516632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18051" sha1="k1xj6x9mrywj5lozign8rrk697sgufs" xml:space="preserve">{| role=&quot;presentation&quot; border=0 cellpadding=0 cellspacing=0 style=&quot;font-size: 90%; margin:1em 2em 1em 1em;&quot;
! height=5|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|{{{nameround|Pirmā kārta}}}
! colspan=&quot;2&quot;|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|Ceturdaļfināli
! colspan=&quot;2&quot;|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|Pusfināli
! colspan=&quot;2&quot;|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0)&quot;|Fināls
|-
| height=5|
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:15px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:20px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:15px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:20px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:15px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:20px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{1|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot;|
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;13&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;9&quot;|
| rowspan=&quot;13&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;25&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;21&quot;|
|-
| height=5|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{2|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{3|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{41|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{4|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{5|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{42|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{43|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{6|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{44|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{45|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{7|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{8|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{61|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{9|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{10|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{62|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{63|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{11|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;24&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{64|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{65|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;24&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{12|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{13|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{46|&amp;nbsp;}}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;18&quot;|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{14|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{15|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{47|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{48|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{16|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{49|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{50|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{17|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{18|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{71|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{19|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{20|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{72|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{73|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{21|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;23&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{74|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{75|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{22|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{23|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{51|&amp;nbsp;}}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;10&quot;|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{24|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{25|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{52|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{53|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{26|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{54|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{55|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{27|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{28|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{66|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{29|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{30|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{67|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{68|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{31|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{69|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{70|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; background:var(--background-color-neutral, #eaecf0)| {{{Consol|'''Trešā vieta'''}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{32|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{33|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{56|&amp;nbsp;}}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;9&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{76|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{34|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{35|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{57|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{58|&amp;nbsp;}}}
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|&amp;nbsp;{{{77|&amp;nbsp;}}}|}}
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|{{{78|&amp;nbsp;}}}|}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{36|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{59|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{60|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|&amp;nbsp;{{{79|&amp;nbsp;}}}|}}
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|{{{80|&amp;nbsp;}}}|}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{37|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{38|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot;|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{39|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{40|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
|}&lt;noinclude&gt;

[[Kategorija:Izslēgšanas spēļu veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>k1xj6x9mrywj5lozign8rrk697sgufs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516639</id>
      <parentid>4516632</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T19:39:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4516639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18071" sha1="k4vq56zcg4jw5xvx8w7m8osccu6vtuu" xml:space="preserve">{| role=&quot;presentation&quot; border=0 cellpadding=0 cellspacing=0 style=&quot;font-size: 90%; margin:1em 2em 1em 1em;&quot;
! height=5|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|{{{nameround|Pirmā kārta}}}
! colspan=&quot;2&quot;|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|Ceturdaļfināli
! colspan=&quot;2&quot;|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0); color:inherit&quot;|Pusfināli
! colspan=&quot;2&quot;|
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); background:var(--background-color-neutral, #eaecf0)&quot;|Fināls
|-
| height=5|
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:15px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:20px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:15px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:20px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:15px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:20px&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:{{{81|15em}}};&quot;|&amp;nbsp;
| style=&quot;width:30px&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{1|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot;|
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;13&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;9&quot;|
| rowspan=&quot;13&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;25&quot; style=&quot;border-width:0 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;21&quot;|
|-
| height=5|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{2|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{3|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{41|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{4|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{5|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{42|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{43|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{6|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{44|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{45|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{7|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{8|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{61|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{9|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{10|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{62|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{63|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{11|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;24&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{64|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{65|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;24&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{12|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{13|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{46|&amp;nbsp;}}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;18&quot;|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{14|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{15|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{47|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{48|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{16|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{49|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{50|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{17|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{18|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{71|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{19|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{20|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{72|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{73|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{21|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;23&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{74|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{75|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{22|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{23|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{51|&amp;nbsp;}}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;10&quot;|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{24|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{25|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{52|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{53|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{26|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{54|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{55|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{27|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{28|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{66|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{29|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{30|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 0 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{67|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{68|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{31|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{69|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{70|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;border:1px solid #aaa;&quot; bgcolor=&quot;#f2f2f2&quot; background:var(--background-color-neutral, #eaecf0)| {{{Consol|'''Trešā vieta'''}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{32|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{33|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{56|&amp;nbsp;}}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;9&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{76|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{34|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{35|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;border-width:2px 3px 1px 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{57|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{58|&amp;nbsp;}}}
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|&amp;nbsp;{{{77|&amp;nbsp;}}}|}}
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|{{{78|&amp;nbsp;}}}|}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot;|{{{36|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{59|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{60|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|&amp;nbsp;{{{79|&amp;nbsp;}}}|}}
| {{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|}}|{{#ifeq: {{{Третьеместо|да}}}|да|{{{80|&amp;nbsp;}}}|}}
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{37|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{38|&amp;nbsp;}}}
|-
| height=5|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot;|
|-
| height=5|
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|&amp;nbsp;{{{39|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; border:1px solid var(--border-color-base, #a2a9b1); color:inherit; background:var(--background-color-neutral-subtle, #f8f9fa)&quot;|{{{40|&amp;nbsp;}}}
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;border-width:2px 0 0 0; border-style: solid;border-color:var(--color-emphasized,#000);&quot;|&amp;nbsp;
|-
| height=5|
|}&lt;noinclude&gt;

{{dokumentācija}}

[[Kategorija:Izslēgšanas spēļu veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>k4vq56zcg4jw5xvx8w7m8osccu6vtuu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Normāņu iekarojums Anglijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638771</id>
    <redirect title="Normaņu iekarojums Anglijā" />
    <revision>
      <id>4516637</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:38:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Normāņu iekarojums Anglijā]] uz [[Normaņu iekarojums Anglijā]]: ar īso......</comment>
      <origin>4516637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="qhx4dklu984g1j33l6je7oa65n5pdxa" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Normaņu iekarojums Anglijā]]</text>
      <sha1>qhx4dklu984g1j33l6je7oa65n5pdxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:16TeamBracket-with 3rd/doc</title>
    <ns>10</ns>
    <id>638772</id>
    <revision>
      <id>4516640</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:40:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{16TeamBracket-with 3rd | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturdaļfināli''' | RD3= '''Pusfināli''' | RD4= '''Fināls'''  | RD1-seed01= | RD1-team01=  | RD1-score01=  | RD1-seed02= | RD1-team02=  | RD1-score02=  | RD1-seed03= | RD1-team03= | RD1-score03= | RD1-seed04= | RD1-team04= | RD1-score04=  | RD1-seed05= | RD1-team05= | RD1-score05= | RD1-seed06= | RD1-team06= | RD1-score06=  | RD1-seed07= | RD1-team07= | RD1-score07= | RD1-seed08= | RD1-team08= | RD1-score08=  | RD...</comment>
      <origin>4516640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1548" sha1="l95e06ln1oz9wmnztjdjd2xuw9sf73c" xml:space="preserve">{{16TeamBracket-with 3rd
| RD1= '''Pirmā kārta'''
| RD2= '''Ceturdaļfināli'''
| RD3= '''Pusfināli'''
| RD4= '''Fināls'''

| RD1-seed01=
| RD1-team01= 
| RD1-score01= 
| RD1-seed02=
| RD1-team02= 
| RD1-score02=

| RD1-seed03=
| RD1-team03=
| RD1-score03=
| RD1-seed04=
| RD1-team04=
| RD1-score04=

| RD1-seed05=
| RD1-team05=
| RD1-score05=
| RD1-seed06=
| RD1-team06=
| RD1-score06=

| RD1-seed07=
| RD1-team07=
| RD1-score07=
| RD1-seed08=
| RD1-team08=
| RD1-score08=

| RD1-seed09=
| RD1-team09=
| RD1-score09=
| RD1-seed10=
| RD1-team10=
| RD1-score10=

| RD1-seed11=
| RD1-team11=
| RD1-score11=
| RD1-seed12=
| RD1-team12=
| RD1-score12=

| RD1-seed13=
| RD1-team13=
| RD1-score13=
| RD1-seed14=
| RD1-team14=
| RD1-score14=

| RD1-seed15=
| RD1-team15=
| RD1-score15=
| RD1-seed16=
| RD1-team16=
| RD1-score16=

| RD2-seed01=
| RD2-team01= 
| RD2-score01=
| RD2-seed02=
| RD2-team02= 
| RD2-score02= 

| RD2-seed03=
| RD2-team03= 
| RD2-score03= 
| RD2-seed04=
| RD2-team04= 
| RD2-score04=

| RD2-seed05=
| RD2-team05= 
| RD2-score05= 
| RD2-seed06=
| RD2-team06= 
| RD2-score06=

| RD2-seed07=
| RD2-team07= 
| RD2-score07= 
| RD2-seed08=
| RD2-team08= 
| RD2-score08=

| RD3-seed01=
| RD3-team01= 
| RD3-score01=
| RD3-seed02=
| RD3-team02= 
| RD3-score02= 

| RD3-seed03=
| RD3-team03= 
| RD3-score03= 
| RD3-seed04=
| RD3-team04= 
| RD3-score04=

| RD4-seed01=
| RD4-team01= 
| RD4-score01= 
| RD4-seed02=
| RD4-team02= 
| RD4-score02=

| RD4-seed03=
| RD4-team03= 
| RD4-score03= 
| RD4-seed04=
| RD4-team04= 
| RD4-score04=
}}</text>
      <sha1>l95e06ln1oz9wmnztjdjd2xuw9sf73c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Charles III le Simple</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638773</id>
    <redirect title="Kārlis III Vientiesis" />
    <revision>
      <id>4516645</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:48:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kārlis III Vientiesis]]</comment>
      <origin>4516645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="a97wbzdajemy2svadf46vlw6rtzxi2u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kārlis III Vientiesis]]</text>
      <sha1>a97wbzdajemy2svadf46vlw6rtzxi2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis III Vienkāršais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638774</id>
    <redirect title="Kārlis III Vientiesis" />
    <revision>
      <id>4516646</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:49:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kārlis III Vientiesis]]</comment>
      <origin>4516646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="a97wbzdajemy2svadf46vlw6rtzxi2u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kārlis III Vientiesis]]</text>
      <sha1>a97wbzdajemy2svadf46vlw6rtzxi2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apogu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638775</id>
    <revision>
      <id>4516647</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:52:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Apogu iela''' var būt:  * [[Apogu iela (Rīga)|Apogu iela]] — iela Rīgā; * [[Apogu iela (Ogre)|Apogu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Apogu iela (Salaspils)|Apogu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Apogu iela (Ainava)|Apogu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]]; * [[Apogu iela (Atpūta)|Apogu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; * [[Apogu iela (Gaidas)|Apogu iela]] — iela Ropažu paga...</comment>
      <origin>4516647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1164" sha1="l213sd2no2ct6g8e3r00y0b9xbu727r" xml:space="preserve">'''Apogu iela''' var būt:

* [[Apogu iela (Rīga)|Apogu iela]] — iela Rīgā;
* [[Apogu iela (Ogre)|Apogu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
* [[Apogu iela (Salaspils)|Apogu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
* [[Apogu iela (Ainava)|Apogu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
* [[Apogu iela (Atpūta)|Apogu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]];
* [[Apogu iela (Gaidas)|Apogu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]];
* [[Apogu iela (Grēnes)|Apogu iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]];
* [[Apogu iela (Kadaga)|Apogu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Kadaga|Kadagā]];
* [[Apogu iela (Kalngale)|Apogu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]];
* [[Apogu iela (Katlakalns)|Apogu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]];
* [[Apogu iela (Suži)|Apogu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Suži (Garkalnes pagasts)|Sužos]];
* [[Apogu iela (Talsciems)|Apogu iela]] — iela Ģibuļu pagasta [[Talsciems|Talsciemā]].

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Apogu iela]]
* [[Apogi]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>l213sd2no2ct6g8e3r00y0b9xbu727r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edward the Confessor</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638776</id>
    <redirect title="Edvards Grēksūdzētājs" />
    <revision>
      <id>4516652</id>
      <timestamp>2026-09-02T19:57:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Edvards Grēksūdzētājs]]</comment>
      <origin>4516652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="g6e85wl8dpxy0dalgju3zshvul70g3n" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Edvards Grēksūdzētājs]]</text>
      <sha1>g6e85wl8dpxy0dalgju3zshvul70g3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Isidor Niflot</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638777</id>
    <redirect title="Izidors Niflots" />
    <revision>
      <id>4516662</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Izidors Niflots]]</comment>
      <origin>4516662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Izidors Niflots]]</text>
      <sha1>pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niflot</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638778</id>
    <redirect title="Izidors Niflots" />
    <revision>
      <id>4516664</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Izidors Niflots]]</comment>
      <origin>4516664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Izidors Niflots]]</text>
      <sha1>pj9a21pok698r42mwysra8inrqrv338</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antiohijas firstiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638779</id>
    <revision>
      <id>4516674</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:14:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Principality of Antioch 1098-1131-en.svg|thumb|Antiohijas firstistes paplašināšanās pirms 1131. gada]] '''Antiohijas firstiste''' ({{val|la|Principatus Antiochenus}}, {{val|fro|Principauté d'Antioche}}) bija viena no četrām galvenajām [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]], ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā. Tās galvaspilsēta bija [[Antiohija]] (mūsdienās [[Antakja]]). Firstiste pastāvēja no 1098. līdz 1268. ga...</comment>
      <origin>4516674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2599" sha1="bydb5ibyjwmt3gwpbzkxe7rr366z14y" xml:space="preserve">[[Attēls:Principality of Antioch 1098-1131-en.svg|thumb|Antiohijas firstistes paplašināšanās pirms 1131. gada]]
'''Antiohijas firstiste''' ({{val|la|Principatus Antiochenus}}, {{val|fro|Principauté d'Antioche}}) bija viena no četrām galvenajām [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]], ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā. Tās galvaspilsēta bija [[Antiohija]] (mūsdienās [[Antakja]]). Firstiste pastāvēja no 1098. līdz 1268. gadam.

Antiohiju krustneši ieņēma 1098. gadā pēc ilgstoša aplenkuma, un par firstistes valdnieku kļuva [[Bohēmunds I|Bohēmunds I no Taranto]]. Antiohijas firstiste atradās stratēģiski nozīmīgā vietā starp [[Sīrija]]s iekšieni, [[Vidusjūra]]s piekrasti un [[Kilikijas Armēnija]]s zemēm. Tās vēsturi raksturoja nepārtraukti konflikti ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]], musulmaņu valdniekiem un kaimiņos esošajām krustnešu valstīm.

12. gadsimtā Antiohijas firstiste vairākkārt nonāca Bizantijas politiskajā ietekmē, īpaši pēc [[Džons II Komnēns|Džona II Komnēna]] un [[Manuels I Komnēns|Manuela I Komnēna]] karagājieniem Sīrijā. 1144. gadā [[Edesas grāfiste]] tika iekarota, un Antiohija kļuva par vienu no galvenajiem krustnešu pozīciju centriem reģionā. [[Otrais Krusta karš|Otrā Krusta kara]] laikā 1148. gadā krustnešu karaspēks Antiohijas valdnieku interesēs mēģināja vērsties pret [[Alepo]], taču krustnešu vadoņi izvēlējās uzbrukt [[Damaska|Damaskai]], kas beidzās ar neveiksmi.

1187. gadā pēc [[Hatinas kauja]]s un [[Jeruzalemes karaliste]]s lielākās daļas zaudēšanas Antiohijas firstiste kļuva par vienu no svarīgākajiem atlikušajiem krustnešu varas centriem Levantē. 13. gadsimtā firstiste arvien ciešāk sadarbojās ar [[Kilikijas Armēnijas karaliste|Kilikijas Armēnijas karalisti]], tomēr vienlaikus to vājināja konflikti ar [[Alepo]] un citiem musulmaņu valdniekiem, kā arī iekšējās dinastiskās cīņas.

1268. gadā [[Mameluku sultanāts|mameluku]] sultāna [[Baibars]] karaspēks aplenca un ieņēma Antiohiju. Antiohijas krišana bija viena no lielākajām krustnešu valstu neveiksmēm un izbeidza Antiohijas firstistes pastāvēšanu. Antiohijas valdnieki pēc tam saglabāja firsta titulu, taču pati firstiste vairs nepastāvēja.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krusta kari]]
[[Kategorija:Antiohijas firstiste]]
[[Kategorija:Viduslaiku Sīrija]]
[[Kategorija:Turcijas viduslaiku vēsture]]</text>
      <sha1>bydb5ibyjwmt3gwpbzkxe7rr366z14y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516676</id>
      <parentid>4516674</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:15:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4516676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2559" sha1="oln30ma6l9uvc5irfiojmz3gm8u5ksi" xml:space="preserve">[[Attēls:PrincipadodeAntioquía.svg|thumb|Antiohijas firsiste 1140. gadā]]
'''Antiohijas firstiste''' ({{val|la|Principatus Antiochenus}}, {{val|fro|Principauté d'Antioche}}) bija viena no četrām galvenajām [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]], ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā. Tās galvaspilsēta bija [[Antiohija]] (mūsdienās [[Antakja]]). Firstiste pastāvēja no 1098. līdz 1268. gadam.

Antiohiju krustneši ieņēma 1098. gadā pēc ilgstoša aplenkuma, un par firstistes valdnieku kļuva [[Bohēmunds I|Bohēmunds I no Taranto]]. Antiohijas firstiste atradās stratēģiski nozīmīgā vietā starp [[Sīrija]]s iekšieni, [[Vidusjūra]]s piekrasti un [[Kilikijas Armēnija]]s zemēm. Tās vēsturi raksturoja nepārtraukti konflikti ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]], musulmaņu valdniekiem un kaimiņos esošajām krustnešu valstīm.

12. gadsimtā Antiohijas firstiste vairākkārt nonāca Bizantijas politiskajā ietekmē, īpaši pēc [[Džons II Komnēns|Džona II Komnēna]] un [[Manuels I Komnēns|Manuela I Komnēna]] karagājieniem Sīrijā. 1144. gadā [[Edesas grāfiste]] tika iekarota, un Antiohija kļuva par vienu no galvenajiem krustnešu pozīciju centriem reģionā. [[Otrais Krusta karš|Otrā Krusta kara]] laikā 1148. gadā krustnešu karaspēks Antiohijas valdnieku interesēs mēģināja vērsties pret [[Alepo]], taču krustnešu vadoņi izvēlējās uzbrukt [[Damaska|Damaskai]], kas beidzās ar neveiksmi.

1187. gadā pēc [[Hatinas kauja]]s un [[Jeruzalemes karaliste]]s lielākās daļas zaudēšanas Antiohijas firstiste kļuva par vienu no svarīgākajiem atlikušajiem krustnešu varas centriem Levantē. 13. gadsimtā firstiste arvien ciešāk sadarbojās ar [[Kilikijas Armēnijas karaliste|Kilikijas Armēnijas karalisti]], tomēr vienlaikus to vājināja konflikti ar [[Alepo]] un citiem musulmaņu valdniekiem, kā arī iekšējās dinastiskās cīņas.

1268. gadā [[Mameluku sultanāts|mameluku]] sultāna [[Baibars]] karaspēks aplenca un ieņēma Antiohiju. Antiohijas krišana bija viena no lielākajām krustnešu valstu neveiksmēm un izbeidza Antiohijas firstistes pastāvēšanu. Antiohijas valdnieki pēc tam saglabāja firsta titulu, taču pati firstiste vairs nepastāvēja.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krusta kari]]
[[Kategorija:Antiohijas firstiste]]
[[Kategorija:Viduslaiku Sīrija]]
[[Kategorija:Turcijas viduslaiku vēsture]]</text>
      <sha1>oln30ma6l9uvc5irfiojmz3gm8u5ksi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516677</id>
      <parentid>4516676</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:15:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4516677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2489" sha1="9f25kprmd8n9opjhvm13sjsmfeb3iny" xml:space="preserve">[[Attēls:PrincipadodeAntioquía.svg|thumb|Antiohijas firsiste 1140. gadā]]
'''Antiohijas firstiste''' ({{val|la|Principatus Antiochenus}}, {{val|fro|Principauté d'Antioche}}) bija viena no četrām galvenajām [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]], ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā. Tās galvaspilsēta bija [[Antiohija]] (mūsdienās [[Antakja]]). Firstiste pastāvēja no 1098. līdz 1268. gadam.

Antiohiju krustneši ieņēma 1098. gadā pēc ilgstoša aplenkuma, un par firstistes valdnieku kļuva [[Bohēmunds I|Bohēmunds I no Taranto]]. Antiohijas firstiste atradās stratēģiski nozīmīgā vietā starp [[Sīrija]]s iekšieni, [[Vidusjūra]]s piekrasti un [[Kilikijas Armēnija]]s zemēm. Tās vēsturi raksturoja nepārtraukti konflikti ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]], musulmaņu valdniekiem un kaimiņos esošajām krustnešu valstīm.

12. gadsimtā Antiohijas firstiste vairākkārt nonāca Bizantijas politiskajā ietekmē, īpaši pēc [[Džons II Komnēns|Džona II Komnēna]] un [[Manuels I Komnēns|Manuela I Komnēna]] karagājieniem Sīrijā. 1144. gadā [[Edesas grāfiste]] tika iekarota, un Antiohija kļuva par vienu no galvenajiem krustnešu pozīciju centriem reģionā. [[Otrais Krusta karš|Otrā Krusta kara]] laikā 1148. gadā krustnešu karaspēks Antiohijas valdnieku interesēs mēģināja vērsties pret [[Alepo]], taču krustnešu vadoņi izvēlējās uzbrukt [[Damaska|Damaskai]], kas beidzās ar neveiksmi.

1187. gadā pēc [[Hatinas kauja]]s un [[Jeruzalemes karaliste]]s lielākās daļas zaudēšanas Antiohijas firstiste kļuva par vienu no svarīgākajiem atlikušajiem krustnešu varas centriem Levantē. 13. gadsimtā firstiste arvien ciešāk sadarbojās ar [[Kilikijas Armēnijas karaliste|Kilikijas Armēnijas karalisti]], tomēr vienlaikus to vājināja konflikti ar [[Alepo]] un citiem musulmaņu valdniekiem, kā arī iekšējās dinastiskās cīņas.

1268. gadā [[Mameluku sultanāts|mameluku]] sultāna [[Baibars]] karaspēks aplenca un ieņēma Antiohiju. Antiohijas krišana bija viena no lielākajām krustnešu valstu neveiksmēm un izbeidza Antiohijas firstistes pastāvēšanu. Antiohijas valdnieki pēc tam saglabāja firsta titulu, taču pati firstiste vairs nepastāvēja.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krusta kari]]
[[Kategorija:Turcijas viduslaiku vēsture]]</text>
      <sha1>9f25kprmd8n9opjhvm13sjsmfeb3iny</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516678</id>
      <parentid>4516677</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T20:15:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4516678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2485" sha1="95v58jqkeze4vawkd8srvb38krim3js" xml:space="preserve">[[Attēls:PrincipadodeAntioquía.svg|thumb|Antiohijas firsiste 1140. gadā]]
'''Antiohijas firstiste''' ({{val|la|Principatus Antiochenus}}, {{val|fro|Principauté d'Antioche}}) bija viena no četrām galvenajām [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]], ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā. Tās galvaspilsēta bija [[Antiohija]] (mūsdienās [[Antakja]]). Firstiste pastāvēja no 1098. līdz 1268. gadam.

Antiohiju krustneši ieņēma 1098. gadā pēc ilgstoša aplenkuma, un par firstistes valdnieku kļuva [[Bohēmunds I|Bohēmunds I no Taranto]]. Antiohijas firstiste atradās stratēģiski nozīmīgā vietā starp [[Sīrija]]s iekšieni, [[Vidusjūra]]s piekrasti un [[Kilikijas Armēnija]]s zemēm. Tās vēsturi raksturoja nepārtraukti konflikti ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]], musulmaņu valdniekiem un kaimiņos esošajām krustnešu valstīm.

12. gadsimtā Antiohijas firstiste vairākkārt nonāca Bizantijas politiskajā ietekmē, īpaši pēc [[Džons II Komnēns|Džona II Komnēna]] un [[Manuels I Komnēns|Manuela I Komnēna]] karagājieniem Sīrijā. 1144. gadā [[Edesas grāfiste]] tika iekarota, un Antiohija kļuva par vienu no galvenajiem krustnešu pozīciju centriem reģionā. [[Otrais Krusta karš|Otrā Krusta kara]] laikā 1148. gadā krustnešu karaspēks Antiohijas valdnieku interesēs mēģināja vērsties pret [[Alepo]], taču krustnešu vadoņi izvēlējās uzbrukt [[Damaska|Damaskai]], kas beidzās ar neveiksmi.

1187. gadā pēc [[Hatinas kauja]]s un [[Jeruzalemes karaliste]]s lielākās daļas zaudēšanas Antiohijas firstiste kļuva par vienu no svarīgākajiem atlikušajiem krustnešu varas centriem Levantē. 13. gadsimtā firstiste arvien ciešāk sadarbojās ar [[Armēņu Kilikijas karaliste|Kilikijas armēņu karalisti]], tomēr vienlaikus to vājināja konflikti ar [[Alepo]] un citiem musulmaņu valdniekiem, kā arī iekšējās dinastiskās cīņas.

1268. gadā [[Mameluku sultanāts|mameluku]] sultāna [[Baibars]] karaspēks aplenca un ieņēma Antiohiju. Antiohijas krišana bija viena no lielākajām krustnešu valstu neveiksmēm un izbeidza Antiohijas firstistes pastāvēšanu. Antiohijas valdnieki pēc tam saglabāja firsta titulu, taču pati firstiste vairs nepastāvēja.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krusta kari]]
[[Kategorija:Turcijas viduslaiku vēsture]]</text>
      <sha1>95v58jqkeze4vawkd8srvb38krim3js</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sējas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638780</id>
    <revision>
      <id>4516681</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:22:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Sējas iela''' var būt:  * [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; * [[Sējas iela (Saldus)|Sējas iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; * [[Sējas iela (Tukums)|Sējas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Sējas iela (Ainava)|Sējas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]]; * [[Sējas iela (Jaunbagumi)|Sējas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Jaunbagumi|Jaunbagumos]]; * [[Sējas iela (Ragana)|Sējas iela]] — i...</comment>
      <origin>4516681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="552" sha1="klky0mg32qr18zjs3vilggek4htdpwr" xml:space="preserve">'''Sējas iela''' var būt:

* [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
* [[Sējas iela (Saldus)|Sējas iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
* [[Sējas iela (Tukums)|Sējas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
* [[Sējas iela (Ainava)|Sējas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
* [[Sējas iela (Jaunbagumi)|Sējas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Jaunbagumi|Jaunbagumos]];
* [[Sējas iela (Ragana)|Sējas iela]] — iela Krimuldas pagasta [[Ragana (ciems)|Raganā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>klky0mg32qr18zjs3vilggek4htdpwr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Charles Stevens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638781</id>
    <redirect title="Čārlzs Stīvenss" />
    <revision>
      <id>4516684</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:30:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čārlzs Stīvenss]]</comment>
      <origin>4516684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="mg2ll30jur9sffirur9lszcz2x3rpc7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čārlzs Stīvenss]]</text>
      <sha1>mg2ll30jur9sffirur9lszcz2x3rpc7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MarcisOz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>638782</id>
    <revision>
      <id>4516685</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:30:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4516685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="61rt7j8e5ojaxw962p4b1nlowtr3qby" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MarcisOz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. septembris, plkst. 23.30 (EEST)</text>
      <sha1>61rt7j8e5ojaxw962p4b1nlowtr3qby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Straupes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638783</id>
    <revision>
      <id>4516688</id>
      <timestamp>2026-09-02T20:36:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Straupes iela''' var būt:  * [[Straupes iela (Rīga)|Straupes iela]] — iela Rīgā; * [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; * [[Straupes iela (Ainava)|Straupes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]]; * [[Straupes iela (Inciems)|Straupes iela]] — iela Krimuldas pagasta [[Inciems|Inciemā]]; * [[Straupes iela (Vētras)|Straupes iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]....</comment>
      <origin>4516688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="537" sha1="724qh3v8kxjm8173ejdz8in5egu96fv" xml:space="preserve">'''Straupes iela''' var būt:

* [[Straupes iela (Rīga)|Straupes iela]] — iela Rīgā;
* [[Straupes iela (Valmiera)|Straupes iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
* [[Straupes iela (Ainava)|Straupes iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
* [[Straupes iela (Inciems)|Straupes iela]] — iela Krimuldas pagasta [[Inciems|Inciemā]];
* [[Straupes iela (Vētras)|Straupes iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]].

== Skatīt arī ==
* [[Straupe]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>724qh3v8kxjm8173ejdz8in5egu96fv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Janneman27</title>
    <ns>3</ns>
    <id>638784</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:GingaCat" />
    <revision>
      <id>4516709</id>
      <timestamp>2026-09-02T21:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Deepfriedokra</username>
        <id>95076</id>
      </contributor>
      <comment>Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Janneman27]] uz [[Dalībnieka diskusija:GingaCat]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Janneman27|Janneman27]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/GingaCat|GingaCat]]&quot;</comment>
      <origin>4516709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="rxbm75hd9ijjja7cqj993x6dlj6vexj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:GingaCat]]</text>
      <sha1>rxbm75hd9ijjja7cqj993x6dlj6vexj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksijs I Komnēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638785</id>
    <revision>
      <id>4516713</id>
      <timestamp>2026-09-02T21:10:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par Bizantijas imperatoru</comment>
      <origin>4516713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3496" sha1="4zvgadokisn7444x5el5fbwfbe56so8" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
 |              vārds = Aleksijs I Komnēns
 |          vārds_orģ = Ἀλέξιος Αʹ Κομνηνός
 |              title = [[Bizantijas imperators]]
 |             attēls = Alexios I Komnenos.jpg
 |            att_izm = 200px
 |                alt = Aleksijs I Komnēns viduslaiku manuskripta miniatūrā
 |           apraksts = Aleksijs I Komnēns 12. gadsimta manuskripta miniatūrā

 |              amats = [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Bizantijas imperators]]
 |        term_sākums = {{dat|1081|4|1|N}}
 |        term_beigas = {{dat|1118|8|15|N}}
 |         coronation = {{dat|1081|4|4|N}}
 |       priekštecis = [[Nikefors III Botaniāts]]
 |          pēctecis = [[Jānis II Komnēns]]

 |        othertitles = romiešu imperators un autokrators
 |         dzim_dati = ap 1057. gadu
 |          mir_dati = {{dat|1118|8|15}}
 |         mir_vieta = [[Konstantinopole]], [[Austrumromas impērija]]
 |         apglabāts = Kristus Filantropa klosteris, [[Konstantinopole]]
 |            dzimums = V
 |            dzīvesb = [[Irēne Dukaina]]
 |              bērni = {{ubl
  |[[Anna Komnēna]]
  |[[Marija Komnēna]]
  |[[Jānis II Komnēns]]
  |[[Androniks Komnēns]]
  |[[Īzaks Komnēns]]
  |[[Eudokija Komnēna]]
  |[[Teodora Komnēna]]
  |[[Manuels Komnēns]]
  |[[Zoja Komnēna]]
 }}
 |          dinastija = [[Komnēnu dinastija]]
 |               tēvs = [[Jānis Komnēns]]
 |               māte = [[Anna Dalasēna]]
 |           reliģija = [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|pareizticība]]
}}

'''Aleksijs I Komnēns''' ({{val|el|Ἀλέξιος Αʹ Κομνηνός}}, ''Alexios I Komnēnos'') bija [[Austrumromas impērija|Austrumromas jeb Bizantijas]] imperators no 1081. līdz 1118. gadam un [[Komnēnu dinastija]]s pārstāvis. Viņš bija Jāņa Komnēna dēls un imperatora [[Īzaks I Komnēns|Īzaka I Komnēna]] brāļadēls. Pirms nākšanas pie varas Aleksijs bija sekmīgs karavadonis, bet 1081. gadā sacēlās pret imperatoru [[Nikēfors III Botaniats|Nikēforu III Botaniatu]], ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] un kļuva par imperatoru. Viņa valdīšanas sākumā novājināto impēriju vienlaikus apdraudēja [[normaņi]] Balkānos, [[Seldžuku dinastija|seldžuki]] Anatolijā un [[pečeņegi]] ziemeļos. 1091. gadā Aleksija spēki izšķiroši sakāva pečeņegus [[Levūnijas kauja|Levūnijas kaujā]]. Aleksija valdīšanas laikā sākās [[Pirmais Krusta karš]], kura rezultātā Bizantija atguva vairākas iepriekš seldžukiem zaudētas teritorijas Rietumanatolijā. Vienlaikus imperatoram izveidojās konflikts ar [[Antiohija]]s valdnieku [[Boemunds I no Antiohijas|Boemundu]], kas 1108. gadā noslēdzās ar [[Devolas līgums|Devolas līgumu]]. Aleksijs īstenoja monetāras, fiskālas un administratīvas reformas un nostiprināja Komnēnu dzimtas dominējošo stāvokli impērijas pārvaldē, tādējādi liekot pamatus Komnēnu laikmeta politiskajai atjaunotnei. Viņš bija precējies ar [[Irēne Dukaina|Irēni Dukainu]]. Viņu bērnu vidū bija nākamais imperators [[Jānis II Komnēns]] un vēsturniece [[Anna Komnēna]]. Galvenais stāstošais avots par Aleksija valdīšanu ir Annas Komnēnas sarakstītā “[[Aleksiāda]]”.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{Bizantijas imperatori}}
{{Romiešu imperatori}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrumromas imperatori]]</text>
      <sha1>4zvgadokisn7444x5el5fbwfbe56so8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516715</id>
      <parentid>4516713</parentid>
      <timestamp>2026-09-02T21:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3629" sha1="nt5rcn1eq7tymnzmj20yjv1hwwe2440" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
 |              vārds = Aleksijs I Komnēns
 |          vārds_orģ = Ἀλέξιος Αʹ Κομνηνός
 |              title = [[Bizantijas imperators]]
 |             attēls = Alexios I Komnenos.jpg
 |            att_izm = 200px
 |                alt = Aleksijs I Komnēns viduslaiku manuskripta miniatūrā
 |           apraksts = Aleksijs I Komnēns 12. gadsimta manuskripta miniatūrā

 |              amats = [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Bizantijas imperators]]
 |        term_sākums = {{dat|1081|4|1|N}}
 |        term_beigas = {{dat|1118|8|15|N}}
 |         coronation = {{dat|1081|4|4|N}}
 |       priekštecis = [[Nikefors III Botaniāts]]
 |          pēctecis = [[Jānis II Komnēns]]

 |        othertitles = romiešu imperators un autokrators
 |         dzim_dati = ap 1057. gadu
 |          mir_dati = {{dat|1118|8|15}}
 |         mir_vieta = [[Konstantinopole]], [[Austrumromas impērija]]
 |         apglabāts = Kristus Filantropa klosteris, [[Konstantinopole]]
 |            dzimums = V
 |            dzīvesb = [[Irēne Dukaina]]
 |              bērni = {{ubl
  |[[Anna Komnēna]]
  |[[Marija Komnēna]]
  |[[Jānis II Komnēns]]
  |[[Androniks Komnēns]]
  |[[Īzaks Komnēns]]
  |[[Eudokija Komnēna]]
  |[[Teodora Komnēna]]
  |[[Manuels Komnēns]]
  |[[Zoja Komnēna]]
 }}
 |          dinastija = [[Komnēnu dinastija]]
 |               tēvs = [[Jānis Komnēns]]
 |               māte = [[Anna Dalasēna]]
 |           reliģija = [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|pareizticība]]
}}

'''Aleksijs I Komnēns''' ({{val|el|Ἀλέξιος Αʹ Κομνηνός}}, ''Alexios I Komnēnos'', dzimis ap [[1057. gads|1057]]. gadu, miris {{dat|1118|8|15}}) bija [[Austrumromas impērija|Austrumromas jeb Bizantijas]] imperators no 1081. līdz 1118. gadam un [[Komnēnu dinastija]]s pārstāvis. Viņš bija Jāņa Komnēna dēls un imperatora [[Īzaks I Komnēns|Īzaka I Komnēna]] brāļadēls. Pirms nākšanas pie varas Aleksijs bija sekmīgs karavadonis, bet 1081. gadā sacēlās pret imperatoru [[Nikēfors III Botaniats|Nikēforu III Botaniatu]], ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] un kļuva par imperatoru. Viņa valdīšanas sākumā novājināto impēriju vienlaikus apdraudēja [[normaņi]] Balkānos, [[Seldžuku dinastija|seldžuki]] Anatolijā un [[pečeņegi]] ziemeļos. 1091. gadā Aleksija spēki izšķiroši sakāva pečeņegus [[Levūnijas kauja|Levūnijas kaujā]]. Aleksija valdīšanas laikā sākās [[Pirmais Krusta karš]], kura rezultātā Bizantija atguva vairākas iepriekš seldžukiem zaudētas teritorijas Rietumanatolijā. Vienlaikus imperatoram izveidojās konflikts ar [[Antiohija]]s valdnieku [[Boemunds I no Antiohijas|Boemundu]], kas 1108. gadā noslēdzās ar [[Devolas līgums|Devolas līgumu]]. Aleksijs īstenoja monetāras, fiskālas un administratīvas reformas un nostiprināja Komnēnu dzimtas dominējošo stāvokli impērijas pārvaldē, tādējādi liekot pamatus Komnēnu laikmeta politiskajai atjaunotnei. Viņš bija precējies ar [[Irēne Dukaina|Irēni Dukainu]]. Viņu bērnu vidū bija nākamais imperators [[Jānis II Komnēns]] un vēsturniece [[Anna Komnēna]]. Galvenais stāstošais avots par Aleksija valdīšanu ir Annas Komnēnas sarakstītā “[[Aleksiāda]]”.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{Bizantijas imperatori}}
{{Romiešu imperatori}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1050. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1118. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bizantijas imperatori]]</text>
      <sha1>nt5rcn1eq7tymnzmj20yjv1hwwe2440</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksijs I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638786</id>
    <redirect title="Aleksijs I Komnēns" />
    <revision>
      <id>4516716</id>
      <timestamp>2026-09-02T21:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Aleksijs I Komnēns]]</comment>
      <origin>4516716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Aleksijs I Komnēns]]</text>
      <sha1>nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs I Komnēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638787</id>
    <redirect title="Aleksijs I Komnēns" />
    <revision>
      <id>4516717</id>
      <timestamp>2026-09-02T21:14:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Aleksijs I Komnēns]]</comment>
      <origin>4516717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Aleksijs I Komnēns]]</text>
      <sha1>nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksijs I Komnins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638788</id>
    <redirect title="Aleksijs I Komnēns" />
    <revision>
      <id>4516718</id>
      <timestamp>2026-09-02T21:15:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Aleksijs I Komnēns]]</comment>
      <origin>4516718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Aleksijs I Komnēns]]</text>
      <sha1>nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs I Komnins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638789</id>
    <redirect title="Aleksijs I Komnēns" />
    <revision>
      <id>4516719</id>
      <timestamp>2026-09-02T21:15:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Aleksijs I Komnēns]]</comment>
      <origin>4516719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Aleksijs I Komnēns]]</text>
      <sha1>nl46iwvavpn37kgv6vmk7osm2kha4o3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Shofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638790</id>
    <redirect title="Diks Shofs" />
    <revision>
      <id>4516737</id>
      <timestamp>2026-09-03T03:17:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Diks Shofs]]</comment>
      <origin>4516737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="q7uiac971fulwkn5tl5irtps7rborzr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diks Shofs]]</text>
      <sha1>q7uiac971fulwkn5tl5irtps7rborzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plan-Dubrovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638791</id>
    <redirect title="Eduards Plan-Dubrovskis" />
    <revision>
      <id>4516750</id>
      <timestamp>2026-09-03T04:05:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Eduards Plan-Dubrovskis]]</comment>
      <origin>4516750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="47ftzgvwky01mjxe7or55thpf4yr6jc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Eduards Plan-Dubrovskis]]</text>
      <sha1>47ftzgvwky01mjxe7or55thpf4yr6jc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurmajera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638792</id>
    <revision>
      <id>4516764</id>
      <timestamp>2026-09-03T05:00:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par komūnu Itālijā</comment>
      <origin>4516764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3015" sha1="6h0yjq4nzudlycy13a5x2h7okgc5wlv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 |                    name = Kurmajera
 |           official_name = ''Courmayeur''
 |         settlement_type = [[Itālijas komūnas|komūna]]
 |           image_skyline = 
 |           image_caption = 
 |            image_flag   = {{#property:P41}}
 |            image_shield = {{#property:P94}}
 |            shield_size  = 75px

 |             pushpin_map = Itālija#Valle d'Aosta
 |              map_relief = 
 |  pushpin_label_position = right
 |             map_caption = Kurmajeras atrašanās vieta Itālijā

 |        subdivision_type = Valsts
 |        subdivision_name = {{ITA}}
 |       subdivision_type1 = Autonomais reģions
 |       subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Valle d'Aosta.svg}} [[Valle d'Aosta]]

 |            leader_title = 
 |             leader_name = 

 |          area_total_km2 = 209.61
 |        population_as_of = 2026. gadā
 |    population_footnotes = 
 |        population_total = 2490
 |  population_density_km2 = auto

 |                timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 |              utc_offset = +1
 |            timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 |          utc_offset_DST = +2

 | latd = 45 | latm = 47 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 6 | longm = 58 | longs = 00 | longEW = E

 |        postal_code_type = Pasta indekss
 |             postal_code = 11013
 |             elevation_m = 1224
 |                 website = {{URL|https://www.comune.courmayeur.ao.it/}}
 |               footnotes = 
}}

'''Kurmajera''' ({{val|it|Courmayeur}}, {{izrunā|kurmaˈjɛr}}) jeb '''Kurmajēra''' ([[franču valoda|franču]] izrunā: {{IPA|/kuʁmajœːʁ/}}) ir komūna [[Itālija]]s ziemeļrietumos, [[Valle d'Aosta|Valles d'Aostas]]s autonomajā reģionā. Tā atrodas Aostas ielejas augšdaļā, [[Montblāns|Montblāna]] masīva pakājē, un komūnas centrs atrodas aptuveni 1224 metrus virs jūras līmeņa. Kurmajeras teritorija ir 209,61 km², padarot to pēc platības par vienu no lielākajām Aostas ielejas komūnām. 2026. gada beigās komūnā dzīvoja 2490 iedzīvotāji. Tā robežojas gan ar [[Francija|Franciju]], gan [[Šveice|Šveici]], un tās teritorijā atrodas daļa Montblāna masīva, kā arī ar Kurmajeru cieši saistītās [[Valvenī]] (''Val Veny'') un [[Valferē]] (''Val Ferret'') ielejas. Kurmajera ir viens no vēsturiskajiem Eiropas [[alpīnisms|alpīnisma]] centriem. Kurmajeras kalnu gidu biedrība tika dibināta 1850. gadā un ir viena no senākajām šāda veida organizācijām pasaulē. Mūsdienās Kurmajera ir nozīmīgs vasaras un ziemas tūrisma centrs. Ar Francijas pilsētu [[Šamonī]] to savieno [[Montblāna tunelis]], savukārt no ''[[Entrèves]]'' darbojas ''[[Skyway Monte Bianco]]'' gaisa vagoniņu sistēma, kas ved uz [[Punta Helbronners|Punta Helbronneru]] Montblāna masīvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valles d'Aostas pilsētas]]</text>
      <sha1>6h0yjq4nzudlycy13a5x2h7okgc5wlv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516869</id>
      <parentid>4516764</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4516869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3011" sha1="adv77r0dmzptva6nonna7l6ew4pgngb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 |                    name = Kurmajera
 |           official_name = ''Courmayeur''
 |         settlement_type = [[Itālijas komūnas|komūna]]
 |           image_skyline = 
 |           image_caption = 
 |            image_flag   = {{#property:P41}}
 |            image_shield = {{#property:P94}}
 |            shield_size  = 75px

 |             pushpin_map = Itālija#Valle d'Aosta
 |              map_relief = 
 |  pushpin_label_position = right
 |             map_caption = Kurmajeras atrašanās vieta Itālijā

 |        subdivision_type = Valsts
 |        subdivision_name = {{ITA}}
 |       subdivision_type1 = Autonomais reģions
 |       subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Valle d'Aosta.svg}} [[Valle d'Aosta]]

 |            leader_title = 
 |             leader_name = 

 |          area_total_km2 = 209.61
 |        population_as_of = 2026. gadā
 |    population_footnotes = 
 |        population_total = 2490
 |  population_density_km2 = auto

 |                timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 |              utc_offset = +1
 |            timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 |          utc_offset_DST = +2

 | latd = 45 | latm = 47 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 6 | longm = 58 | longs = 00 | longEW = E

 |        postal_code_type = Pasta indekss
 |             postal_code = 11013
 |             elevation_m = 1224
 |                 website = {{URL|https://www.comune.courmayeur.ao.it/}}
 |               footnotes = 
}}

'''Kurmajera''' ({{val|it|Courmayeur}}, {{izrunā|kurmaˈjɛr}}) jeb '''Kurmajēra''' ([[franču valoda|franču]] izrunā: {{IPA|/kuʁmajœːʁ/}}) ir komūna [[Itālija]]s ziemeļrietumos, [[Valle d'Aosta|Valles d'Aostas]] autonomajā reģionā. Tā atrodas Aostas ielejas augšdaļā, [[Monblāns|Monblāna]] masīva pakājē, un komūnas centrs atrodas aptuveni 1224 metrus virs jūras līmeņa. Kurmajeras teritorija ir 209,61 km², padarot to pēc platības par vienu no lielākajām Aostas ielejas komūnām. 2026. gada beigās komūnā dzīvoja 2490 iedzīvotāji. Tā robežojas gan ar [[Francija|Franciju]], gan [[Šveice|Šveici]], un tās teritorijā atrodas daļa Montblāna masīva, kā arī ar Kurmajeru cieši saistītās [[Valvenī]] (''Val Veny'') un [[Valferē]] (''Val Ferret'') ielejas. Kurmajera ir viens no vēsturiskajiem Eiropas [[alpīnisms|alpīnisma]] centriem. Kurmajeras kalnu gidu biedrība tika dibināta 1850. gadā un ir viena no senākajām šāda veida organizācijām pasaulē. Mūsdienās Kurmajera ir nozīmīgs vasaras un ziemas tūrisma centrs. Ar Francijas pilsētu [[Šamonī]] to savieno [[Monblāna tunelis]], savukārt no ''[[Entrèves]]'' darbojas ''[[Skyway Monte Bianco]]'' gaisa vagoniņu sistēma, kas ved uz [[Punta Helbronners|Punta Helbronneru]] Montblāna masīvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valles d'Aostas pilsētas]]</text>
      <sha1>adv77r0dmzptva6nonna7l6ew4pgngb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurmajēra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638793</id>
    <redirect title="Kurmajera" />
    <revision>
      <id>4516765</id>
      <timestamp>2026-09-03T05:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kurmajera]]</comment>
      <origin>4516765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="map391594orp72rendue14qx0lw6es4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kurmajera]]</text>
      <sha1>map391594orp72rendue14qx0lw6es4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Courmayeur</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638794</id>
    <redirect title="Kurmajera" />
    <revision>
      <id>4516766</id>
      <timestamp>2026-09-03T05:01:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kurmajera]]</comment>
      <origin>4516766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="map391594orp72rendue14qx0lw6es4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kurmajera]]</text>
      <sha1>map391594orp72rendue14qx0lw6es4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurmajora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638795</id>
    <redirect title="Kurmajera" />
    <revision>
      <id>4516767</id>
      <timestamp>2026-09-03T05:01:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kurmajera]]</comment>
      <origin>4516767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="map391594orp72rendue14qx0lw6es4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kurmajera]]</text>
      <sha1>map391594orp72rendue14qx0lw6es4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Montblāna tunelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638796</id>
    <redirect title="Monblāna tunelis" />
    <revision>
      <id>4516768</id>
      <timestamp>2026-09-03T05:01:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Monblāna tunelis]]</comment>
      <origin>4516768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="qpfnml282rpvp9pkiz66e7bxksyh10k" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Monblāna tunelis]]</text>
      <sha1>qpfnml282rpvp9pkiz66e7bxksyh10k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Montblāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638797</id>
    <redirect title="Monblāns" />
    <revision>
      <id>4516769</id>
      <timestamp>2026-09-03T05:02:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Monblāns]]</comment>
      <origin>4516769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="tmu21y73y2j19atwacmh6k3v3rw7o3b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Monblāns]]</text>
      <sha1>tmu21y73y2j19atwacmh6k3v3rw7o3b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārzciema iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638798</id>
    <revision>
      <id>4516778</id>
      <timestamp>2026-09-03T07:01:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Olgerts V pārvietoja lapu [[Dārzciema iela]] uz [[Dārzciema iela (Rīga)]], pārrakstot pāradresācijas lapu: ir arī citi</comment>
      <origin>4516778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="4fkg2jz1iqlo849yas6s3uruj98974m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dārzciema iela (Rīga)]]</text>
      <sha1>4fkg2jz1iqlo849yas6s3uruj98974m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516822</id>
      <parentid>4516778</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T07:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Dārzciema iela (Rīga)]]</comment>
      <origin>4516822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="387" sha1="b478mh1ihc9royp0uwcgsxwnlvt9cr6" xml:space="preserve">'''Dārzciema iela''' var būt:

* [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] — iela Rīgā;
* [[Dārzciema iela (Ainava)|Dārzciema iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]];
* [[Dārzciema iela (Egļupe)|Dārzciema iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupē]].

== Skatīt arī ==
* [[Dārzciems]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>b478mh1ihc9royp0uwcgsxwnlvt9cr6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Mugurevics.webp</title>
    <ns>6</ns>
    <id>638799</id>
    <revision>
      <id>4516835</id>
      <timestamp>2026-09-03T08:27:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <comment>Latviešu vēsturnieks un arheologs Ēvalds Mugurevičs. Attēls atbilst godprātīgas lietošanas noteikumiem. Avots: https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2018/11/28/mb-aizgjis-valds-mugurvis</comment>
      <origin>4516835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="241" sha1="bbcmzxllv5e62ea2kbw186osjk6bhty" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Latviešu vēsturnieks un arheologs Ēvalds Mugurevičs. Attēls atbilst godprātīgas lietošanas noteikumiem. Avots: https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2018/11/28/mb-aizgjis-valds-mugurvis
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>bbcmzxllv5e62ea2kbw186osjk6bhty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Forta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638800</id>
    <revision>
      <id>4516843</id>
      <timestamp>2026-09-03T09:07:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Upes infokaste    | nosaukums         = Forta   | attēls            = Meander1.jpg   | attēla_izmērs     =    | paraksts          = Fortas meandra   | karte             = River Forth course2.png   | kartes_paraksts   = Fortas tecējums   | vietaskarte = Skotija#Stērlinga#Lielbritānija   | reljefs = jā   | kartes_izmērs     =    | izteka            = Trosahi   | augštece          =    | satekupes         =    | ieteka            = [[Fērtoforts]]   | baseina_valstis   =...</comment>
      <origin>4516843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1791" sha1="445qlsqk7g6sblhwzaxvw6hj9ethd6w" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Forta
  | attēls            = Meander1.jpg
  | attēla_izmērs     = 
  | paraksts          = Fortas meandra
  | karte             = River Forth course2.png
  | kartes_paraksts   = Fortas tecējums
  | vietaskarte = Skotija#Stērlinga#Lielbritānija
  | reljefs = jā
  | kartes_izmērs     = 
  | izteka            = Trosahi
  | augštece          = 
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Fērtoforts]]
  | baseina_valstis   = 
  | tek_caur          = {{GBR}}
  | garums            = 47
  | iztekas_augstums  = 33
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 
  | caurtece          = 50
  | gada_notece       = 
  | baseins           = 3600
  | baseins_latvijā   = 
  | pietekas          = Tīta
  | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=10 | sāk_plat_s=50 | sāk_plat_NS=N 
  | sāk_gar_d=4 | sāk_gar_m=26 | sāk_gar_s=28 | sāk_gar_EW=W 
  | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=03 | iet_plat_s=53 | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=3 | iet_gar_m=43 | iet_gar_s=41 | iet_gar_EW=W
}}
'''Forta''' ({{val|en|River Forth}}, {{val|gd|Uisge For}}) ir [[upe]] [[Skotija|Skotijā]]. Upe sākas no Lohārda ezera Trosahu pakalnos [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingas]] apgabalā, plūst pa plašu ieleju austrumu virzienā un pie [[Kinkārdina]]s ietek [[Ziemeļjūra]]s [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līcī. Lielākās pietekas ir Tīta (kopā ar agštecēm 113 km gara, vairāk kā divas reizes garāka par Fortu) un Devona, abas kreisā krasta pietekas.

Upes nosaukums cēlies no ķeltu valodas un nozīmē ‘lēni tekošā’. Lielākās pilsētas krastos ir [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]], [[Eloa]] un Kinkārdina.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{UK-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skotijas upes]]</text>
      <sha1>445qlsqk7g6sblhwzaxvw6hj9ethd6w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516863</id>
      <parentid>4516843</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4516863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1809" sha1="p38swotooaigoygg4ajaxrbn0dyu8ua" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Forta
  | attēls            = Meander1.jpg
  | attēla_izmērs     = 
  | paraksts          = Fortas meandra
  | karte             = River Forth course2.png
  | kartes_paraksts   = Fortas tecējums
  | vietaskarte = Skotija#Stērlinga#Lielbritānija
  | reljefs = jā
  | kartes_izmērs     = 
  | izteka            = Trosahi
  | augštece          = 
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Fērtoforts]]
  | baseina_valstis   = 
  | tek_caur          = {{GBR}}
  | garums            = 47
  | iztekas_augstums  = 33
  | ietekas_augstums  = 0
  | kritums           = 
  | caurtece          = 50
  | gada_notece       = 
  | baseins           = 3600
  | baseins_latvijā   = 
  | pietekas          = Tīta
  | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=10 | sāk_plat_s=50 | sāk_plat_NS=N 
  | sāk_gar_d=4 | sāk_gar_m=26 | sāk_gar_s=28 | sāk_gar_EW=W 
  | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=03 | iet_plat_s=53 | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=3 | iet_gar_m=43 | iet_gar_s=41 | iet_gar_EW=W
}}
'''Forta''' ({{val|en|River Forth}}, {{val|gd|Uisge For}}, ''Abhainn Dubh'') ir [[upe]] [[Skotija|Skotijā]]. Upe sākas no Lohārda ezera Trosahu pakalnos [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingas]] apgabalā, plūst pa plašu ieleju austrumu virzienā un pie [[Kinkārdina]]s ietek [[Ziemeļjūra]]s [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līcī. Lielākās pietekas ir Tīta (kopā ar agštecēm 113 km gara, vairāk kā divas reizes garāka par Fortu) un Devona, abas kreisā krasta pietekas.

Upes nosaukums cēlies no ķeltu valodas un nozīmē ‘lēni tekošā’. Lielākās pilsētas krastos ir [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]], [[Eloa]] un Kinkārdina.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{UK-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skotijas upes]]</text>
      <sha1>p38swotooaigoygg4ajaxrbn0dyu8ua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Tony-Tonijs-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>638801</id>
    <revision>
      <id>4516846</id>
      <timestamp>2026-09-03T09:20:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Tonijs (filma)|Tonijs]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11457/portrait_medium/Tony-Tonijs-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]</comment>
      <origin>4516846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="241" sha1="clhrwb0xzvusvtpjkyww2fibqimbquj" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Tonijs (filma)|Tonijs]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11457/portrait_medium/Tony-Tonijs-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>clhrwb0xzvusvtpjkyww2fibqimbquj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Maigonis pērkons</title>
    <ns>3</ns>
    <id>638802</id>
    <revision>
      <id>4516848</id>
      <timestamp>2026-09-03T09:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4516848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="187" sha1="g58cajsp2wgbs7henlvv8s7hm72v0nd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Maigonis pērkons}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 3. septembris, plkst. 12.30 (EEST)</text>
      <sha1>g58cajsp2wgbs7henlvv8s7hm72v0nd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tonijs (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638803</id>
    <revision>
      <id>4516850</id>
      <timestamp>2026-09-03T09:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Tonijs | operators =  | attēls = Tony-Tonijs-plakats.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = biogrāfiska komēdijdrāma | režisors = [[Mets Džonsons]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Dominiks Sesa]] * [[Antonio Banderass]] * [[Emīlija Džonsa]] * [[Dagmara Dominčika]] * [[Ričs Sommers]] * [[Stavross Halkiass]] * [[Leo Vudals]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''Tony'' | studija = * ''Star Thrower Entertainment'' * ''Zaprude...</comment>
      <origin>4516850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2403" sha1="pqbcux4h7mjdzzlyd3yp83zyhaxasgz" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Tonijs
| operators = 
| attēls = Tony-Tonijs-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = biogrāfiska komēdijdrāma
| režisors = [[Mets Džonsons]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Dominiks Sesa]]
* [[Antonio Banderass]]
* [[Emīlija Džonsa]]
* [[Dagmara Dominčika]]
* [[Ričs Sommers]]
* [[Stavross Halkiass]]
* [[Leo Vudals]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Tony''
| studija = * ''Star Thrower Entertainment''
* ''Zapruder Films''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[A24]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|8|7|ASV|2026|8|26|Latvija}}
| ilgums = 106 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|13,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt33095251/|title=
Tony (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|9|3}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Tonijs&quot;''' ({{Val|en|Tony}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Mets Džonsons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dominiks Sesa]], [[Antonio Banderass]], [[Emīlija Džonsa]], [[Dagmara Dominčika]], [[Ričs Sommers]], [[Stavross Halkiass]] un [[Leo Vudals]].

Filma ir balstīta uz šefpavāra [[Entonijs Bordeins|Entonija Bordeina]] 2000. gada memuāriem ''Kitchen Confidential'', un tā stāsta par 19 gadus vecā Bordeina pavadīto vasaru [[Provinstauna|Provinstaunā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]].

Filmas &quot;Tonijs&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2026|8|7|5=bez}} un to izplatīja ''[[A24]]''. Latvijā filmas pirmizrāde notika 26. augustā. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/tony_2026|title=Tony (2026) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-09-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/tony/|title=Tony Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-09-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Komēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:A24 filmas]]</text>
      <sha1>pqbcux4h7mjdzzlyd3yp83zyhaxasgz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516851</id>
      <parentid>4516850</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:32:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4516851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2407" sha1="6kixlj1j1zclu6p2sa02ekii283e92z" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Tonijs
| operators = 
| attēls = Tony-Tonijs-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = biogrāfiska komēdijdrāma
| režisors = [[Mets Džonsons]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Dominiks Sesa]]
* [[Antonio Banderass]]
* [[Emīlija Džonsa]]
* [[Dagmara Dominčika]]
* [[Ričs Sommers]]
* [[Stavross Halkiass]]
* [[Leo Vudals]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Tony''
| studija = * ''Star Thrower Entertainment''
* ''Zapruder Films''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[A24]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|8|7|ASV|2026|8|26|Latvija}}
| ilgums = 106 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|13,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt33095251/|title=
Tony (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|9|3}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Tonijs&quot;''' ({{Val|en|Tony}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Mets Džonsons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dominiks Sesa]], [[Antonio Banderass]], [[Emīlija Džonsa]], [[Dagmara Dominčika]], [[Ričs Sommers]], [[Stavross Halkiass]] un [[Leo Vudals]].

Filma ir balstīta uz šefpavāra [[Entonijs Bordeins|Entonija Bordeina]] 2000. gada memuāriem ''Kitchen Confidential'', un tā stāsta par 19 gadus vecā Bordeina pavadīto vasaru [[Provinstauna|Provinstaunā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]].

Filmas &quot;Tonijs&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2026|8|7|5=bez}} un to izplatīja ''[[A24]]''. Latvijā filmas pirmizrāde notika 26. augustā. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/tony_2026|title=Tony (2026) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-09-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/tony/|title=Tony Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-09-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:A24 filmas]]</text>
      <sha1>6kixlj1j1zclu6p2sa02ekii283e92z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ille Madise</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638804</id>
    <revision>
      <id>4516855</id>
      <timestamp>2026-09-03T09:54:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4516855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1164" sha1="esiunmp6gsvdj16bnktydhgme59kjmj" xml:space="preserve">'''Ille Madise''' (līdz 2000. gadam Antone, {{val|et|Ülle Madise}}; dzimusi {{dat|1974|12|11}} [[Tartu]]) ir igauņu juriste un tiesību zinātniece, Igaunijas Tieslietu kanclere (2015), ievēlētā [[Igaunijas prezidente]] kopš 2026. gada 2. septembra.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1974. ɡadā, mācījās Tartu 15. vidusskolā. No 1993. līdz 1998. gadam studēja tieslietas Tartu Universitātē, 2001. gadā aizstāvēja maģistra darbu &quot;Vietējās pašpārvaldes garantija Igaunijas Republikas 1992. gada Konstitūcijā&quot;. 2007. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas darbība Igaunijā: institucionālās izvēles no neatkarības atgūšanas līdz e-demokrātijas uzplaukumam&quot; [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]]s Valsts pārvaldes institūtā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Madise, Ille}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>esiunmp6gsvdj16bnktydhgme59kjmj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516856</id>
      <parentid>4516855</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T09:55:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4516856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1177" sha1="aqg7qpr4cgpcfjd05cdmcqnvoldravl" xml:space="preserve">'''Ille Madise''' (līdz 2000. gadam Antone, {{val|et|Ülle Madise}}; dzimusi {{dat|1974|12|11}} [[Tartu]]) ir igauņu juriste un tiesību zinātniece, Igaunijas Tieslietu kanclere (2015), ievēlētā [[Igaunijas prezidente]] kopš 2026. gada 2. septembra.&lt;ref&gt;[]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1974. ɡadā, mācījās Tartu 15. vidusskolā. No 1993. līdz 1998. gadam studēja tieslietas Tartu Universitātē, 2001. gadā aizstāvēja maģistra darbu &quot;Vietējās pašpārvaldes garantija Igaunijas Republikas 1992. gada Konstitūcijā&quot;. 2007. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas darbība Igaunijā: institucionālās izvēles no neatkarības atgūšanas līdz e-demokrātijas uzplaukumam&quot; [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]]s Valsts pārvaldes institūtā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Madise, Ille}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>aqg7qpr4cgpcfjd05cdmcqnvoldravl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4516858</id>
      <parentid>4516856</parentid>
      <timestamp>2026-09-03T10:01:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4516858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1406" sha1="16kw1jes8u8praxq4p19h22gdim67x9" xml:space="preserve">'''Ille Madise''' (līdz 2000. gadam Antone, {{val|et|Ülle Madise}}; dzimusi {{dat|1974|12|11}} [[Tartu]]) ir igauņu juriste un tiesību zinātniece, Igaunijas Tieslietu kanclere (2015), ievēlēta par [[Igaunijas prezidente|Igaunijas prezidenti]] 2026. gada 2. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/ Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise] lsm.lv 02.09.2026&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1974. ɡadā, mācījās Tartu 15. vidusskolā. No 1993. līdz 1998. gadam studēja tieslietas Tartu Universitātē, 2001. gadā aizstāvēja maģistra darbu &quot;Vietējās pašpārvaldes garantija Igaunijas Republikas 1992. gada Konstitūcijā&quot;. 2007. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas darbība Igaunijā: institucionālās izvēles no neatkarības atgūšanas līdz e-demokrātijas uzplaukumam&quot; [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]]s Valsts pārvaldes institūtā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Madise, Ille}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>16kw1jes8u8praxq4p19h22gdim67x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Būns Kārlails</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638805</id>
    <revision>
      <id>4516859</id>
      <timestamp>2026-09-03T10:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par tēlu</comment>
      <origin>4516859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13071" sha1="tsrmzpmho9z5nrpncff273uo0ufsqcy" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name = Būns Kārlails
| series = Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
| image = Ian Somerhalder June 2013.jpg
| caption = Aktieris Īens Somerholders, kurš atveido Būnu seriālā &quot;Pazudušie&quot;
| first = &quot;[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija]]&quot;
| last = ''[[The End (Pazudušie)|The End]]''
| creator = [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]&lt;br&gt;[[Džefrijs Lībers]]&lt;br&gt;[[Deimons Lindelofs]]
| portrayer = [[Īens Somerholders]]
| gender = vīriešu
| occupation = Kāzu plānošanas uzņēmuma filiāles vadītājs
| family = Sabrīna Kārlaila (māte)&lt;br&gt;Ādams Rezerfords (patēvs)&lt;br&gt;Šenona Rezerforda (pusmāsa)
| nationality = [[amerikāņi|amerikānis]]
| data21 = 23 gadi
| data22 = 1981. gads
| data23 = 2004. gada 1. novembrī (42. diena uz Salas)
| data24 = 27
| data25 = ''[[Hearts and Minds]]''
| lbl21 = Vecums
| lbl22 = Dzimšanas datums
| lbl23 = Nāves datums
| lbl24 = Sēriku skaits
| lbl25 = Centrālā sērija (s):
}}

'''Būns Kārlails''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Boone Carlyle'') ir izdomāts tēls no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;, kuru atveido amerikāņu aktieris [[Īens Somerholders]]. Būns ir viens no galvenajiem varoņim [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajā sezonā]] un ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušais, kurš lidoja lidmašīnas centrālajā daļā. Viņš ir arī Šenonas Rezerfordas pusbrālis, ar kuru kopā lidoja no [[Austrālija|Austrālijas]]. Būdams drosmīgs un dedzīgs palīdzēt citiem, lai gan ne vienmēr veiksmīgi, Būns neveiksmīgi centās kļūt par izdzīvojušo līderi. Vēlāk viņš izveidoja ciešu saikni ar Džonu Loku, kopā ar kuru izpētīja noslēpumaino lūku, ko viņi atklāja zemē.

Īens Somerholders bija pirmais aktieris, kas tika izvēlēts seriālam &quot;Pazudušie&quot;, un viņa atveidotais tēls bija arī pirmais galvenais varonis, kurš seriālā tika nogalināts. Somerholdera atveidojums tika atzinīgi novērtēts skatitāju vidū, un pats aktieris ar šo lomu ieguva savu pirmo plašāko popularitāti.

Būns kopumā parādās 27 sērijās. Viņš ir viens no galvenajiem varoņiem pirmajā sezonā, bet parādās arī [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā]], [[Pazudušie (3. sezona)|trešajā]] un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā]] sezonā, vīziju un citu varoņu atmiņu veidā.

== Biogrāfija ==

=== Pirms aviokatastrofas ===
Būns dzimis 1981. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[[The Greater Good|''The Greater Good'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 21. sērija. 2005. gada 4. maijā. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Kad viņam bija desmit gadi, viņa māte Sabrīna apprecējās ar Ādamu Rezerfordu, un Būns kļuva par viņa meitas Šenonas pusbrāli. Pusaudža gados viņš strādāja par glābēju. Pēc Ādama nāves Būns uzaicināja Šenonu dzīvot pie sevis, bet vēlāk, kad Sabrīna piedāvāja Būnam vadītāja amatu vienā no sava [[Kāzas|kāzu]] plānošanas uzņēmuma filiālēm, viņš bija spiests pārcelties. Šis lēmums, kā arī Sabrīnas atteikums dot Šenonai naudu, radīja spriedzi Būna un Šenonas attiecībās.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;[[Deus Ex Machina (Pazudušie)|''Deus Ex Machina'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 19. sērija. 2005. gada 30. martā. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[Abandoned (Pazudušie)|''Abandoned'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 2. sezona 8. sērija. 2005. gada 9. novembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt;

Tomēr Būns slepeni bija iemīlējies Šenonā un vairākkārt maksāja viņas mīļākajiem, lai viņi viņu pamestu. 2004. gadā Būns aizlidoja uz Austrāliju, lai atbrīvotu Šenonu no vēl viena mīļākā, taču izrādījās, ka tas bija apzināts Šenonas izplānots triks, lai izspiestu no viņa naudu. Būns un Šenona galu galā pavadīja nakti viesnīcā un pēc tam nolēma lidot atpakaļ uz [[Losandželosa|Losandželosu]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;[[Hearts and Minds|''Hearts and Minds'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 13. sērija. 2005. gada 12. janvārī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Lidostā Šenona sacēla skandālu, sakot lidostas drošības dienesta darbiniekiem, ka &quot;kāds [[Arābi|arābs]]&quot; (Saīds Džara) [[Terorisms|bija atstājis savu aizdomīgo somu]], jo Būnam neizdevās nodrošināt viņiem pirmās klases sēdvietas.&lt;ref&gt;[[Exodus, Part 1|''Exodus, Part 1'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 23. sērija. 2005. gada 18. maijā. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Būns mēģināja aizvest Šenonu uz kafejnīcu, taču arī tur viņa sarīkoja skandālu, piesaistot Nikijas un Paulo uzmanību.&lt;ref&gt;[[Exposé|''Exposé'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 3. sezona 14. sērija. 2007. gada 28. martā. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt;

=== Uz salas (1. sezona) ===
Pēc lidmašīnas avārijas Būns palīdzēja Džekam izglābt izdzīvojušos no atlūzām un pēc tam tika norīkots rūpēties par ievainotajiem, tostarp smagi ievainoto [[ASV maršalu dienests|maršalu]] Marsu. Nākamajās dienās Būns centās palikt Šenonas tuvumā, taču vienlaikus arī iesaistījās izdzīvojušo nometnes dzīvē.&lt;ref&gt;&quot;[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilotsērija]]&quot; (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 1. sērija. 2004. gada 22. septembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Sestajā dienā viņš gandrīz noslīka, mēģinot izglābt izdzīvojušo Džoannu, kura bija devusies peldēties, taču Džeks viņu izglāba. Cenšoties pierādīt savu vērtību, Būns nozaga visu ūdens krājumu un mēģināja pats to izdalīt, kas izraisīja kautiņu, kuru Džeks pārtrauca.&lt;ref&gt;[[White Rabbit (Pazudušie)|''White Rabbit'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 5. sērija. 2004. gada 20. oktobrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Būns palika pludmalē pēc tam, kad Šenona atteicās pārcelties uz alām. Viņš arī piedalījās Džeka glābšanā pēc alu sabrukuma un devās meklēt [[Franču valoda|franču]] signāla avotu.

Kad Ītans nolaupīja Klēru, Būns un pārējie izdzīvojušie devās viņu meklēt, taču galu galā sadalījās, un Būns palika kopā ar Loku. Naktī džungļos abi zemē atrada noslēpumaino lūku, par kuru nevienam nebija stāstījuši, un nolēma to atvērt paši.&lt;ref&gt;[[All the Best Cowboys Have Daddy Issues|''All the Best Cowboys Have Daddy Issues'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 11. sērijā. 2004. gada 8 decembrī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Būna prombūtnes laikā Šenona satuvinājās ar Saīdu, uz ko Būns kļuva greizsirdīgs. Loks palīdzēja viņam atbrīvoties no pieķeršanās Šenonai, izraisot viņam [[halucinācijas]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

41. dienā uz salas Lokam bija dīvains sapnis par krītošu lidmašīnu, ko viņš uztvēra kā zīmi, kas varētu palīdzēt atvērt lūku. Viņš un Būns devās džungļos, kur atrada [[Nigērija|Nigērijas]] narkotiku tirgotājiem piederošu ''[[Beechcraft]]'' lidmašīnu, kas bija iestrēgusi koka zaros uz klints. Tā kā Loks kājas problēmu dēļ nespēja uzkāpt klintī, Būns iekāpa lidmašīnā. Tur viņam izdevās pa radio sazināties ar Bernardu, vienu no izdzīvojušajiem no lidmašīnas astes daļas, taču Būna svara dēļ ''Beechcraft'' nokrita no klints. Pēc tam, Loks nogādāja smagi ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Džeks mēģināja ārstēt Būnu, taču situāciju sarežģīja slēgts [[Kaula lūzums|kājas lūzums]] un iekšēja asiņošana, un Būns galu galā lūdza, lai viņu neglābj. Viņš nomira 42. dienā uz salas, kas sakrita ar Klēras bērna piedzimšanu.&lt;ref&gt;[[Do No Harm|''Do No Harm'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 1. sezona 20. sērija. 2005. gada 6. aprīlī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Būna līķis tika apglabāts pagaidu kapsētā blakus Skotam Džeksonam, kuru iepriekš bija nogalinājis Ītans.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Pēc nāves ===
Būns parādījās Šenonas, Nikijas un Paulo atmiņu uzplaiksnījumos attiecīgi epizodēs ''[[Abandoned (Pazudušie)|Abandoned]]'' un ''[[Exposé]]''. Epizodē ''[[Further Instructions]]'' Loks izmanto tvaika pirti un halucinogēnu ziedi, pēc kā Būns parādās viņa vīzijā un atklāj, ka Eko kungam ir nepieciešama Loka palīdzība.

Sestās sezonas paralēlajā laika līnijā jeb ''flash-sideways'', kas ir sava veida [[šķīstītava]] visiem seriāla varoņiem, Būns lido ar reisu 815 bez Šenonas, kura paliek Austrālijā. Lidmašīnā viņš satiek un sarunājas ar Loku.&lt;ref&gt;''[[LA X]]'' (&quot;Pazudušie&quot;). 6. sezona 1. sērija. 2010. gada 2. februārī. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt; Atceroties savu dzīvi uz salas, Būns palīdz Hugo panākt, lai Saīds un Šenona atcerētos savu dzīvi uz salas un viens otru. Vēlāk Būns apmeklē baznīcu, kur mierina Džeku par to, ka viņam neizdevās izglābt viņu uz salas. Pēc tam Būns kopā ar pārējiem izdzīvojušajiem &quot;dodās tālāk&quot; no šķīstītavas.&lt;ref&gt;[[The End (Pazudušie)|''The End'']] (&quot;Pazudušie&quot;). 6. sezona 17. sērija. 2010. gada 23. maijā. [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;/ref&gt;

== Tēla izstrāde ==
Sākotnēji Būnam Kārlailam bija paredzēts vārds Būns Entonijs Markams V, un viņa iesauka būtu &quot;Piecinieks&quot;, atsaucoties uz tēlu no grāmatas &quot;[[Kalnu iedzīvotāji (grāmata)|Kalnu iedzīvotāji]]&quot;, kuru Būns nēsāja līdzi savā bagāžā.&lt;ref&gt;Abrams, J.J., Lindelof, Damon &amp; Burk, Bryan, &quot;Pilot.&quot; ''Lost: The Complete First Season'', Buena Vista Home Entertainment. Audio commentary, disc 1. Izlaists 2005. gada 6. septembrī.&lt;/ref&gt; Saskaņā ar seriāla &quot;Pazudušie&quot; Bībeli, ko [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] sarakstīja pēc pilotsērijas filmēšanas, Būnam sākotnēji nebija romantisku jūtu pret savu pusmāsu, taču viņam slepeni bija diagnosticēta [[šizofrēnija]].&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/lost-ian-somerhalder-boone-schizophrenic/|title=Lost: Ian Somerhalder's Boone Was Originally Schizophrenic|last=Elvy|first=Craig|website=ScreenRant|access-date=2026-09-02|date=2019-09-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Uz salas bez medikamentiem un terapijas Būna garīgais stāvoklis pakāpeniski pasliktinājas, kamēr viņš slēpj savu diagnozi no Šenonas. Tomēr vēlāk pats Lindelofs šīs Bībeles nozīmi noniecināja, daļēji raksturojot to kā izdomājumu, kura mērķis bija piesaistīt skatītājus seriālam.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Kā stāsta Havjers Grilo Marksuā, sērijas ''[[All the Best Cowboys Have Daddy Issues|All]]'' ''[[All the Best Cowboys Have Daddy Issues|the Best Cowboys Have Daddy Issues]]'' scenārists, kopā ar Loku meklēt Klēru devās nevis Būns, bet divi citi jaunie tēli: Salivans un Artūrs. Tomēr Būns galu galā viņus aizstāja, nostiprinot savu vietu kā vienam no galvenajiem varoņiem.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20061108173221/http://www.post-gazette.com/pg/06297/732141-352.stm|title=Writing 'Lost'}}&lt;/ref&gt; Pēc Grilo Marksuā teiktā, šis lēmums vēlāk noveda pie lēmuma Būnu nogalināt.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pats Somerholders teica, ka viņa aiziešana no seriāla viņam bija postoša un smaga pieredze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/ian-somerhalder-talks-about-lost-and-vampire-diaries-anniversaries-exclusive-8716577|title=Ian Somerhalder Reveals Why He Stepped Away from Acting After Lost and The Vampire Diaries Success (Exclusive)}}&lt;/ref&gt;

== Uzņemšana ==
2005. gadā Somerholders kopā ar pārējiem seriāla aktieriem saņēma [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā &quot;Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā&quot;. Tajā pašā gadā televīzijas kanāls ''[[TV Guide]]'' ierindoja Būnu devītajā vietā savā &quot;10 skaistāko&quot; sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20100209110512/http://www.lost-media.com/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=614|title=Four of Lost's Finest on TV Guide's Top 10}}&lt;/ref&gt; Tīmekļa vietne ''[[IGN]]'' Būnu ierindoja desmitajā vietā starp seriāla pirmajās trīs sezonās redzamajiem varoņiem. 2005. gada aptaujā tīmekļa vietnē ''ComingSoon.com'' Būns ieņēma septīto vietu starp 14 galvenajiem varoņiem, saņemot 2000 balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20100211030415/http://www.lost-media.com/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=521|title=&quot;Lost Fave Character Poll&quot;}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā tīmekļa vietne ''[[BuddyTV]]'' nosauca Būnu par pirmās sezonas fanu iecienītāko varoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buddytv.com/articles/lost/losts-expose-reunites-fan-favo-5224.aspx|title=LOST's Expose' Reunites Fan Favorites|website=www.buddytv.com|access-date=2026-09-02}}&lt;/ref&gt; Turklāt, neraugoties uz to, ka Somerholderam bija 26 gadi, žurnāls ''[[Teen People]]'' 2007. gadā iekļāva viņu savā sarakstā &quot;20 pusaudži, kas mainīs pasauli&quot;.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==

* Tēla fotogrāfijas vietnē [https://web.archive.org/web/20070315141621/http://gallery.lost-media.com/index.php?cat=23 ''Lost-media.com'']

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>tsrmzpmho9z5nrpncff273uo0ufsqcy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Aholtman</title>
    <ns>2</ns>
    <id>638806</id>
    <revision>
      <id>4516867</id>
      <timestamp>2026-09-03T10:14:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aholtman</username>
        <id>6496</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Babel|de|en-3|nds-3|fr-2|ru-2|la-1|lv-0}}</comment>
      <origin>4516867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="rkdxe87vmqi18xzyoin0yfai81ut3y7" xml:space="preserve">{{Babel|de|en-3|nds-3|fr-2|ru-2|la-1|lv-0}}</text>
      <sha1>rkdxe87vmqi18xzyoin0yfai81ut3y7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Aholtman</title>
    <ns>3</ns>
    <id>638807</id>
    <revision>
      <id>4516868</id>
      <timestamp>2026-09-03T10:14:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4516868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="c21o778w4g4hhgeuwga9b40icc4mg90" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aholtman}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 3. septembris, plkst. 13.14 (EEST)</text>
      <sha1>c21o778w4g4hhgeuwga9b40icc4mg90</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>